32011R0749

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 749/2011 - EN - EUR-Lex

Document 32011R0749

Help

Komisijas Regula (ES) Nr. 749/2011 ( 2011. gada 29. jūlijs ), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 198, 30.7.2011, p. 3–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 023 P. 254 - 273

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/749/oj

HTML

PDF

Official Journal

30.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 749/2011

(2011. gada 29. jūlijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 15. panta 1. punkta otro daļu, 20. panta 10. un 11. punktu, 41. panta 3. punkta pirmo un trešo daļu, 42. panta 2. punktu un 45. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir noteikti cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku sabiedrības veselībai un dzīvnieku veselībai. Minētajā regulā arī noteikts beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas regulas prasības.

(2)

Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (2), ir noteikti īstenošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1069/2009, tostarp noteikumi par konkrētu atvasinātu produktu beigu punktu noteikšanu.

(3)

Dānija ir iesniegusi pieteikumu beigu punkta noteikšanai zivju eļļai, kuru izmanto zāļu ražošanā. Ņemot vērā to, ka šādu zivju eļļu iegūst no trešās kategorijas materiāla, un to pārstrādā, ievērojot stingrus nosacījumus, jānosaka minētās eļļas beigu punkts. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 3. pants un XIII pielikums.

(4)

Ar Regulu (ES) Nr. 142/2011 pilnveidoja nosacījumus, kurus ieviesa, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 1774/2002 un Komisijas Lēmumu 2003/324/EK (3), jo īpaši atļaujot Igaunijai, Latvijai un Somijai konkrētiem kažokzvēriem izbarot pārstrādātu dzīvnieku proteīnu, kas iegūts no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām, jo īpaši no lapsām. II pielikums jāgroza, lai atļautu šāda materiāla barošanu abām parasti turētām sugām — Eirāzijas lapsām (Vulpes vulpes) (patlaban uzskaitītas) un polārlapsām (Alopex lagopus), jo Lēmums 2003/324/EK ir atcelts ar Regulu (ES) Nr. 142/2011.

(5)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 paredzēti konkrēti noteikumi sterilizācijai spiediena ietekmē un noteikti īstenošanas pasākumi, kas jāizmanto pārējām pārstrādes metodēm, kuras jāpiemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, lai neradītu nepieļaujamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, šos produktus izmantojot vai likvidējot. Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikumā izklāstītas standarta pārstrādes metodes pārstrādes iekārtām un dažām citām iekārtām un uzņēmumiem.

(6)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir atļauts izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu likvidēšanai vai izmantošanai, ar nosacījumu, ka šādu metožu izmantošanai ir saņemta atļauja, kas pamatojas uz novērtējumu par šo metožu spēju mazināt risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vismaz tādā pašā līmenī, kādu nodrošina standarta pārstrādes metodes. Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir norādīts arī standarta formāts, kas jāizmanto pieteikumiem par alternatīvajām metodēm. Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikumā izklāstītas alternatīvās pārstrādes metodes pārstrādes iekārtām un dažām citām iekārtām un uzņēmumiem.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir pieņēmusi trīs atzinumus par šādām alternatīvajām metodēm: zinātnisko atzinumu (pieņemts 2009. gada 21. janvārī) par pētniecības projektu saistībā ar alternatīvas liemeņu iznīcināšanas sistēmām, kurās izmantota bunkura sistēma (4) (bunkura sistēmas projekts); zinātnisko atzinumu (pieņemts 2010. gada 8. jūlijā) par cūku un mājputnu kūtsmēslu apstrādi ar kaļķiem (5); un zinātnisko atzinumu (pieņemts 2010. gada 22. septembrī) par uzņēmuma Neste Oil pieteikumu jaunai alternatīvai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanas vai likvidēšanas metodei (6).

(8)

Bunkura sistēmas projekts paredz saimniecībā slēgtā konteinerā hidrolizēt cūku līķus un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no saimniecībās audzētām cūkām. Pēc noteikta laika iegūtos hidrolizētos materiālus ir jālikvidē, tos sadedzinot vai kā pirmo izvēli izraugoties materiālu pārstrādi saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu noteikumiem.

(9)	Bunkura sistēmas projektā kā otrā izvēle ieteikta cūku līķu un citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas iegūti no saimniecībās audzētām cūkām, sasmalcināšana un pasterizēšana pirms to likvidēšanas.

(10)

EFSA2009. gada 21. janvāra atzinumā par bunkura sistēmas projektu secināja, ka tikai ar iesniegto informāciju vien nepietiek, lai uzskatītu otro izvēli par drošu tādu blakusproduktu likvidēšanai, kas iegūti no cūkām. EFSA nevarēja sniegt galīgo novērtējumu attiecībā uz pirmo izvēli, kas balstās uz hidrolīzi. Tomēr EFSA norādīja, ka hidrolizētais materiāls neizraisa papildu risku, ar nosacījumu, ka to tālāk pārstrādā saskaņā ar otrās kategorijas materiālu veselības aizsardzības noteikumiem.

(11)

Tāpēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīze saimniecībā ir jāatļauj, ievērojot nosacījumus, kuri novērš jebkuru cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību izplatīšanos un negatīvu ietekmi uz vidi. Proti, hidrolīze jāveic slēgtā konteinerā, kas ir drošs pret sūcēm un kas nav saskarē ar saimniecībā esošiem dzīvniekiem — tā ir trešā izvēle. Tomēr, ņemot vērā to, ka hidrolīze nav pārstrādes metode, tai nepiemēro īpašos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes nosacījumus. Konteiners oficiālā uzraudzībā ir regulāri jāpārbauda attiecībā uz koroziju, lai nepieļautu materiālu iesūkšanos augsnē.

(12)

Hidrolīzes metodes spēja samazināt potenciālus veselības riskus vēl nav pierādīta. Tāpēc ir jāaizliedz jebkura hidrolizētā materiāla izmantošana vai darbības ar to, izņemot sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, ar vai bez iepriekšējas pārstrādes, vai likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, kompostēšanu vai pārstrādi biogāzē, ņemot vērā, ka pirms pēdējām trim izvēlēm jāveic sterilizācija spiediena ietekmē.

(13)	Spānija, Īrija, Latvija, Portugāle un Apvienotā Karaliste ir izteikušas interesi par iespēju atļaut uzņēmējiem izmantot hidrolīzes metodi. Minēto dalībvalstu kompetentās iestādes ir apstiprinājušas, ka šādi uzņēmēji stingri jākontrolē, lai izvairītos no iespējamiem riskiem veselībai.

(14)

EFSA2010. gada 8. jūlija atzinumā par cūku un mājputnu kūtsmēslu apstrādi ar kaļķiem secināja, ka ierosināto kaļķu samaisīšanu ar kūtsmēsliem var uzskatīt par drošu procesu, lai inaktivētu attiecīgos baktēriju un vīrusu patogēnus, ņemot vērā iegūtā produkta paredzēto izmantošanu augsnē. Tā kā šāda izmantošana pierādīja, ka minētais process ir efektīvs, lietojot tikai konkrētu maisīšanas ierīci, EFSA ieteica, ka, izmantojot šim procesam citu maisīšanas ierīci, tā jāvalidē, pamatojoties uz pH mērījumiem, laiku un temperatūru, lai pierādītu to, ka, lietojot citu maisīšanas ierīci, iegūst tādu pašu patogēnu inaktivāciju.

(15)	Validācija saskaņā ar minētajiem principiem ir jāveic tad, ja dedzinātos kaļķus (CaO), kas tika lietoti EFSA novērtētajā procesā, aizstāj ar dedzināto dolomītkaļķi (CaOMgO).

(16)

EFSA2010. gada 22. septembra atzinumā par daudzpakāpju katalītisku procesu atjaunojamās degvielas ražošanai secināja, ka process uzskatāms par drošu, ja kausētie tauki, kas iegūti no otrās un trešās kategorijas materiāliem, ir izmantoti kā izejvielas, un šie kausētie tauki ir pārstrādāti saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu standarta pārstrādes metodēm. Tomēr sniegtie pierādījumi neļāva izdarīt secinājumu, ka process var mazināt iespējamos riskus, ko izraisa TSE, kas var būt no pirmās kategorijas materiāliem iegūtajos kausētajos taukos. Tāpēc daudzpakāpju katalītiskais process ir jāatļauj attiecībā uz kausētajiem taukiem, kas iegūti no otrās un trešās kategorijas materiāliem, turpretim tas jānoraida attiecībā uz kausētajiem taukiem, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāliem. Lai gan šāds noraidījums neliedz pieteikuma iesniedzējam sniegt EFSA papildu pierādījumus jaunam novērtējumam, kamēr tāds nav pabeigts, procesa vajadzībām jāaizliedz lietot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāliem.

(17)	Lai ņemtu vērā trīs EFSA zinātnisko atzinumu secinājumus, jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikums.

(18)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 paredzēts pieņemt īstenošanas pasākumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā vai kompostēšanas iekārtā maisa ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes, vai citiem materiāliem, uz kuriem neattiecas minētā regula, kompetentajai iestādei jādod iespēja atļaut ņemt reprezentatīvus paraugus pēc pasterizācijas un pirms maisīšanas, lai pārbaudītu to atbilstību mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Ņemot šādus paraugus, būtu jāparāda, vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pasterizācija ir mazinājusi mikrobioloģiskos riskus transformējamos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos.

(19)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikums.

(20)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir paredzēta procedūra, lai pieņemtu alternatīvo metožu standarta pieteikuma formātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai. Šo formātu ieinteresētajām personām ir jāizmanto, iesniedzot pieteikumu šādu metožu apstiprināšanai.

(21)

Pēc Komisijas pieprasījuma EFSA2010. gada 7. jūlijā pieņēma zinātnisko atzinumu par paskaidrojumu par tehnisko palīdzību attiecībā uz alternatīvu metožu standarta pieteikumu formātu, lai saņemtu atļauju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem izmantot jaunas alternatīvas metodes (7). Šajā atzinumā EFSA īpaši iesaka sīkāk klasificēt informāciju, ko sniedz ieinteresētās personas, iesniedzot pieteikumu jaunas alternatīvās metodes apstiprināšanai.

(22)	Ņemot vērā minētā zinātniskā atzinuma ieteikumus, jāveic grozījumi alternatīvu metožu standarta pieteikuma formātā, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 142/2011 VII pielikumā.

(23)

Tā kā atjaunojamo degvielu, ko iegūst daudzpakāpju katalītiskā procesā, var ražot arī no importētiem kausētiem taukiem, šādiem taukiem ir jāprecizē importa prasības un nosacījumi, kas paredzēti veselības sertifikātā, ko pievieno kausēto tauku sūtījumiem ievešanas vietā Savienībā, kurā notiek veterinārās pārbaudes. Tādēļ atbilstoši jāgroza Regulas (EK) Nr. 142/2011 XIV un XV pielikums.

(24)	Attiecīgi jāgroza 3. pants un II, IV, V, VII, VIII, XI pielikums, kā arī XIII līdz XVI pielikums.

(25)	Pēc šīs regulas stāšanās spēkā jāparedz pārejas periods, lai atļautu turpināt ievest Savienībā kausētus taukus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami citiem mērķiem ārpus barības ķēdes, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 142/2011, pirms grozījumu izdarīšanas saskaņā ar šo regulu.

(26)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi.

(1)

Regulas 3. panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“g)	kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

h)	zivju eļļa, kuru izmanto zāļu ražošanā un kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

i)	gazolīns un degviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;”.

(2)	Regulas II, IV, V, VII, VIII, XI pielikumu un XIII līdz XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2012. gada 31. janvārim importēšanai Savienībā turpina apstiprināt tādu kausēto tauku sūtījumus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes un kuriem pievienots veselības sertifikāts, kas aizpildīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 10 nodaļas B daļā ietverto paraugu, ar nosacījumu, ka šādi sertifikāti ir aizpildīti un parakstīti pirms 2011. gada 30. novembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.

(3) OV L 117, 13.5.2003., 37. lpp.

(4) The EFSA Journal (2009) 971, 1-12.

(5) The EFSA Journal (2010); 8(7):1681.

(6) The EFSA Journal (2010); 8(10):1825.

(7) The EFSA Journal 2010; 8(7):1680.

PIELIKUMS

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi.

(1)

Ar šādu tekstu aizstāj II pielikuma I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktu.

“a)	lapsas (Vulpes vulpes un Alopex lagopus);”

(2)

Regulas IV pielikuma IV nodaļu groza šādi.

Attiecīgās nodaļas 1. iedaļā 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

Tomēr šo marķējumu nepieprasa šādiem 2. iedaļā minētajiem materiāliem:

a)	biodīzeļdegvielai, kas ražota saskaņā ar D. punktu,

b)	hidrolizētiem materiāliem, kas minēti H. punktā,

c)	cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumiem ar dedzinātiem kaļķiem, kas ražoti saskaņā ar I. punktu,

d)	atjaunojamai degvielai, kas ražota no kausētiem taukiem un ko iegūst no otrās kategorijas materiāliem saskaņā ar J. punktu.”

Attiecīgās nodaļas 2. iedaļā pievieno šādus punktus:

“H. Hidrolīze un turpmāka likvidēšana

1. Attiecīgās dalībvalstis

Hidrolīzes un turpmākas likvidēšanas procesu var izmantot Spānijā, Īrijā, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Pēc hidrolīzes kompetentajai iestādei, kas izsniedz atļauju, jānodrošina, ka materiālus savāc un likvidē tajā pašā iepriekšminētajā dalībvalstī.

2. Izejvielas

Šim procesam var izmantot tikai šādus materiālus:

a)	otrās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i), ii) un iii) daļā un kas ir cūku izcelsmes,

b)	trešās kategorijas materiālus, kas minēti šīs regulas 10. panta h) punktā un kas ir cūku izcelsmes.

Tomēr nevar izmantot to dzīvnieku ķermeņus vai ķermeņu daļas, kas miruši epizootiskas slimības uzliesmojuma gadījumā, vai, nogalināti, lai izskaustu epizootisku slimību.

3. Metodika

Hidrolīze un turpmāka likvidēšana ir pagaidu uzglabāšana uz vietas. To veic atbilstīgi šādiem standartiem.

Pēc savākšanas saimniecībā, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot pārstrādes metodi, pamatojoties uz novērtējumu par saimniecības dzīvnieku blīvumu, iespējamo mirstības koeficientu un iespējamajiem riskiem, kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto konteinerā, kas ir būvēts saskaņā ar b) punktu (“konteiners”) un kas ir novietots speciālā vietā saskaņā ar c) un d) punktu (“speciālā vieta”).

Konteineram jābūt

i)	ierīcei tā aizvēršanai;

ii)	ūdensnecaurlaidīgam, drošam pret sūcēm un hermētiski noslēgtam;

iii)	pārklātam tā, lai novērstu koroziju;

iv)	aprīkotam ar ierīci emisiju kontrolei saskaņā ar e) punktu.

c)	Konteiners jānovieto speciālā vietā, kas ir fiziski atdalīta no saimniecības. Šai vietai jābūt speciāliem piekļuves ceļiem materiālu piegādei un savākšanas transportlīdzekļiem.

d)	Konteiners un vieta jābūvē un jāveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdenim.

e)	Konteineram jābūt savienotam ar cauruli gāzu emisijām, kas aprīkota ar atbilstošiem filtriem, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu.

f)	Veicot hidrolīzes procesu, konteineram jābūt slēgtam vismaz trīs mēnešus tādā veidā, lai novērstu tā neatļautu atvēršanu.

g)	Uzņēmējam jāievieš procedūras, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu, pārvietojoties personālam.

Uzņēmējam:

i)	jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem;

ii)	jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma.

Uzņēmējam jāglabā uzskaite par:

i)	materiāla ievietošanu konteinerā;

ii)	visām hidrolizētā materiāla savākšanas reizēm no konteinera.

Uzņēmējam regulāri jāiztukšo konteiners, veicot pārbaudi:

i)	attiecībā uz koroziju;

ii)	lai noteiktu un novērstu šķidro materiālu iespējamo iesūkšanos augsnē.

k)	Pēc hidrolīzes materiālus savāc, izmanto un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a), b) un c) apakšpunktu vai 13. panta e) apakšpunkta i) daļu.

l)	Process jāveic periodisku procesu sistēmā.

m)	Hidrolizētā materiāla jebkāda citāda izmantošana vai darbības ar to, ieskaitot izmantošanu augsnē, ir aizliegta.

I. Cūku un mājputnu kūtsmēslu apstrāde ar kaļķiem

1. Izejvielas

Šim procesam var izmantot cūku un mājputnu kūtsmēslus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta a) apakšpunktā.

2. Pārstrādes metode

a)	Kūtsmēslu sausnas saturs jānosaka, izmantojot CEN EN 12880:2000 (1)“Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”. Šim procesam sausnas saturam jābūt no 15 līdz 70 %.

b)	Pievienojamo kaļķu daudzums jānosaka tā, lai panāktu vienu no laika un temperatūras kombinācijām, kas paredzētas f) punktā.

c)	Pārstrādājamo dzīvnieku blakusproduktu daļiņu izmērs nedrīkst būt lielāks par 12 mm. Vajadzības gadījumā kūtsmēslu daļiņu izmērs jāsamazina tā, lai panāktu maksimālo daļiņu izmēru.

Kūtsmēsli jāmaisa ar ļoti augstas vai vidēji ātras iedarbības dedzinātajiem kaļķiem (CaO) (līdz sešām minūtēm), lai saskaņā ar CEN EN 459-2:2002 metodes (2) reaģētspējas testa 5.10 kritērijiem panāktu temperatūras paaugstināšanos par 40 °C.

Maisīšanu veic divos maisītājos, kas darbojas secīgi, ar divām lāpstiņām katrā maisītājā.

Abiem maisītājiem:

i)	lāpstiņas diametram jābūt 0,55 m un garumam jābūt 3,5 m;

ii)	jādarbojas ar 30 kW jaudu un rotācijas ātrumam jābūt 156 apgr./min.;

iii)	pārstrādes jaudai jābūt 10 t/h.

Vidējam maisīšanas ilgumam jābūt aptuveni divām minūtēm.

e)	Maisīšanas process ilgst vismaz sešas stundas, tajā iegūstot vismaz divas t maisījuma.

Maisīšanas procesā iegūtajā maisījumā jāizraugās mērījuma punkti un jāveic nepārtraukti mērījumi, lai parādītu, ka maisījums sasniedz vismaz pH 12 vienā no turpmāk minētajiem laika brīžiem pie atbilstošas temperatūras:

i)	60 °C uz 60 minūtēm vai

ii)	70 °C uz 30 minūtēm;

g)	Process jāveic periodisko procesu sistēmā.

h)	Jāievieš pastāvīga rakstiska procedūra, kas balstīta uz HACCP (riska analīze un kritisko punktu kontrole) principiem.

Uzņēmēji, izmantojot validāciju saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem kritērijiem, var pierādīt kompetentajai iestādei, ka process, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās maisīšanas ierīces, vai izmantojot dolomītkaļķi (CaOMgO) dedzināto kaļķu vietā, ir vismaz tikpat efektīvs kā a) līdz h) punktā izklāstītais process.

Validācijā:

—	jāpierāda, ka, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās ierīces vai izmantojot dolomītkaļķi, var saražot kūtsmēslu maisījumu, kas sasniedz f) punktā minētās pH, laika un temperatūras vērtības;

—

tā jābalsta uz laika un temperatūras mērījumiem maisījuma zemākajā, vidējā un virsējā slānī, izraugoties reprezentatīvu mērījumu punktu skaitu (vismaz četri mērījumu punkti zemākajā slānī, maksimāli 10 cm virs pamata un maksimāli 10 cm zem augstākā punkta, viens mērījuma punkts maisījuma vidū starp maisījuma pamatu un augstāko punktu un četri mērījuma punkti maisījuma augstākajā punktā, maksimāli 10 cm zem virsmas un maksimāli 10 cm zem maisījuma augstākā punkta);

—	tā jāveic divos periodos (30 dienas katrs), no kuriem viens ir aukstā gadalaikā atbilstoši ģeogrāfiskai vietai, kur izmantos maisīšanas ierīci.

J. Daudzpakāpju katalītiskais process atjaunojamās degvielas ražošanai.

1. Izejvielas

Šim procesam var izmantot šādus materiālus:

i)	kausētos taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);

ii)

zivju eļļu vai kausētos taukus, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot:

—	1. līdz 5. un 7. pārstrādes metodi; vai

—	1. līdz 7. pārstrādes metodi materiālam, kas iegūts no zivju eļļas;

iii)	zivju eļļu vai kausētos taukus, kas attiecīgi ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII sadaļu.

b)	Šim procesam ir aizliegts izmantot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla.

2. Pārstrādes metode

Kausētos taukus pakļauj pirmapstrādei, kas ietver:

i)	centrifugēto materiālu balināšanu, izlaižot tos caur māla filtru.

ii)	atlikušo nešķīstošo piemaisījumu atdalīšanu, veicot filtrēšanu.

b)	Iepriekš apstrādātie materiāli jāpakļauj daudzpakāpju katalītiskam procesam, kas ietver hidrodezoksigenāciju, kam seko izomerizācija. Materiāli vismaz 20 min. jāpakļauj 20 bāru spiedienam pie 250 °C temperatūras.

Attiecīgās nodaļas 3. iedaļas 2. punktu groza šādi.

minētā punkta b) apakšpunkta iii) daļu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	kas iegūts no trešās kategorijas materiāliem, kas nav Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta p) punktā minētie materiāli, izmanto barošanai;”

ii)

Pievieno šādus punktus

“c)

daudzpakāpju katalītisko procesu atjaunojamās degvielas ražošanai var:

i)	gazolīna un citas degvielas gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts),

ii)

gadījumā saistībā ar mālu no balināšanas un nogulsnēm no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas J. punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

—	likvidēt, sadedzinot vai līdzsadedzinot,

—	transformēt biogāzē,

—	kompostēt vai izmantot atvasināto produktu ražošanā, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punkta i) apakšpunktā;

d)	ar kaļķiem apstrādātu cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumu var izmantot augsnē kā pārstrādātos kūtsmēslus.”

(3)

Ar šādu 3. punktu papildina V pielikuma III nodaļas 3. iedaļu:

“3.

Ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiek transformēti biogāzē vai kompostēti kopā ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmējiem ņemt reprezentatīvos paraugus attiecīgi pēc I nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētās pasterizācijas vai 2. iedaļas 1. punktā minētās kompostēšanas, un pirms notiek maisīšana ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, lai tādējādi uzraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attiecīgi transformēšanas vai kompostēšanas efektivitāti.”

(4)

Ar šādiem punktiem aizstāj VII pielikuma II nodaļas 1., 2. un. 3. punktu:

“1.

Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu, proti, tajos apraksta:

—	to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, ko paredzēts pakļaut metodei;

—	visu procesu;

—	saistītos cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus;

—	riska mazināšanas pakāpi, kas jāpanāk procesa laikā.

Turklāt 1. punktā minētajā pieteikumā:

norāda Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8.,9. un 10. panta piemērojamos punktus, tostarp attiecīgo materiālu fizisko stāvokli un, ja vajadzīgs, jebkādu pirmapstrādi, kam šie materiāli tikuši pakļauti, un norāda visus materiālus, ko paredzēts izmantot procesā, bet kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;

iekļauj HACCP protokolu un plūsmas diagrammu, kurā skaidri redzams katrs procesa etaps, norādīti attiecīgo patogēnu inaktivācijas kritiskie parametri, proti, temperatūra, spiediens, apstrādes laiks, pH vērtības korekcija un gabalu izmērs, un ko papildina procesa laikā izmantotā aprīkojuma tehnisko datu apraksti;

c)	identificē un apraksta cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus, ko var radīt attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts pakļaut metodei;

apliecina, ka visnoturīgākie, ar pārstrādājamo materiālu kategoriju saistītie bioloģiskie apdraudējumi ir mazināti visos procesa laikā iegūtajos produktos, tostarp notekūdeņos, vismaz līdz tādai pakāpei, kādu līdzvērtīgai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijai panāk ar šajā regulā noteiktajiem pārstrādes standartiem. Riska mazināšanas pakāpe ir jānosaka ar validētiem tiešiem mērījumiem, izņemot gadījumus, kad ir pieļaujama modelēšana un salīdzināšana ar citiem procesiem.

Ar validētajiem tiešajiem mērījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, saprot šādas darbības:

dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu mērījumu endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

—	pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

—	nav mazāk izturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto,

—	ir samērā viegli kvantificējams, identificējams un apstiprināms; vai arī

tāda labi raksturota testa organisma vai vīrusa lietošanu, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā.

Ja procesā ietilpst vairāki apstrādes etapi, jāveic novērtējums par to, cik lielā mērā katrs atsevišķs titra samazinājuma etaps ir aditīvs, vai attiecībā uz to, vai procesa sākotnējie etapi var mazināt turpmāko etapu efektivitāti;

rezultātu izsmeļošu paziņošanu,

i)	sīki aprakstot izmantoto metodiku,

ii)	aprakstot analizēto paraugu īpašības,

iii)	pierādot, ka analizēto paraugu skaits ir reprezentatīvs;

iv)	pamatojot veikto testu skaitu un mērījumu punktu izraudzīšanos;

v)	norādot izmantoto noteikšanas metožu jutīgumu un specifiskumu;

vi)	sniedzot datus par eksperimentos iegūto mērījumu atkārtojamību un statistisko mainīgumu;

vii)	pamatojot prionu surogātu nozīmīgumu, ja tādi tika izmantoti;

viii)

gadījumos, kad tiešie mērījumi nav veikti, bet izmantoti modeļi vai salīdzinājums ar citiem procesiem, pierādot, ka riska mazināšanos izraisošie faktori ir labi zināmi un riska mazināšanas modelis ir vispāratzīts;

ix)	attiecībā uz visu tiešo mērījumu procesu sniedzot datus par visiem faktoriem, kas izraisa riska mazināšanos, un datus, kas liecina par šo faktoru viendabīgu izmantošanu visā apstrādātajā partijā.

HACCP plāns, kas minēts 2. panta b) apakšpunktā, jāizstrādā, balstoties uz kritiskajiem parametriem, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, proti:

—	temperatūru,

—	spiedienu,

—

laiku un

—	mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

HACCP plānā saglabātās kritiskās robežas ir jādefinē, balstoties uz eksperimentālās validēšanas un/vai piedāvātā modeļa rezultātiem.

Ja procesa sekmīgu funkcionēšanu var apliecināt, vienīgi atsaucoties uz tehniskiem parametriem, kas ir specifiski procesā izmantotajam aprīkojumam, tad HACCP plānā jāiekļauj arī sasniedzamās tehniskās robežas, jo īpaši enerģijas uzņemšana, sūkņa virzuļa gājienu skaits vai ķīmisko vielu dozēšana.

Jāsniedz informācija par kritiskajiem un tehniskajiem parametriem, kurus pastāvīgi vai pēc definētiem intervāliem jāuzrauga un jāreģistrē, kā arī par izmantotajām mērīšanas un uzraudzības metodēm.

Jāņem vērā parametru mainīgums raksturīgajos darba apstākļos.

HACCP plānā jāapraksta normālie un ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļi, tostarp procesa (pēkšņa) pārtrūkšana, un jāprecizē iespējamie ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļos veicamie koriģējošie pasākumi.

Pieteikumā iekļauj arī pietiekami izsmeļošu informāciju:

par riskiem, kas saistīti ar savstarpēji atkarīgiem procesiem, un jo īpaši par novērtējuma rezultātiem attiecībā uz potenciālo netiešo ietekmi, kas

i)	var atstāt iespaidu uz konkrētā procesa riska mazināšanas spēju;

ii)	var rasties, pārvadājot vai uzglabājot jebkādus procesa laikā radušos produktus, kā arī droši likvidējot šādus produktus, tostarp notekūdeņus;

par riskiem, kas saistīti ar produktu paredzēto galīgo izlietojumu, proti:

i)	jāprecizē paredzētais galīgais izlietojums visiem galaproduktiem, kas radušies procesa laikā,

ii)	pamatojoties uz riska mazināšanas pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, jānovērtē varbūtējais risks cilvēku un dzīvnieku veselībai un iespējamā ietekme uz vidi.

Pieteikumus iesniedz kopā ar dokumentāriem pierādījumiem, proti:

a)	plūsmas diagrammu, kas atspoguļo procesa darbību;

b)	2. panta d) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, kā arī citiem pierādījumiem, kuru mērķis ir pamatot informāciju, kas sniegta 2. punktā aprakstītajā pieteikumā.

7.	Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.”

(5)

Regulas VIII pielikumu groza šādi.

Ar šādu tekstu aizstāj II nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta xvii) ievilkumu:

“xvii)

izstādes priekšmetu gadījumā vārdiem “izstādes priekšmets, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xviii)

attiecībā uz XIII pielikuma XIII nodaļā minēto zivju eļļu, kuru izmanto zāļu ražošanā, — vārdiem “zivju eļļa zāļu ražošanai”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xix)	attiecībā uz IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas I punktā minētajiem kūtsmēsliem, kam veikta apstrāde ar kaļķiem, — vārdiem “kūtsmēslu-kaļķa maisījums”.”

Ar šādu tekstu aizstāj V pielikuma 3. punkta d) apakšpunkta ii) ievilkumu:

“ii)	paredzēti pētniecībai un citiem specifiskiem mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. pantā un ko atļāvusi kompetentā iestāde;

e)	atjaunojamo degvielu, kas ražota no kausētiem taukiem, kurus iegūst no 2. kategorijas materiāliem, saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktu.”

(6)

Ar šādu tekstu aizstāj XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļas ievadfrāzi:

“Pārstrādātus kūtsmēslus, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasinātus produktus un sikspārņu gvano var laist tirgū, ievērojot šādus nosacījumus. Turklāt attiecībā uz sikspārņu gvano ir vajadzīga galamērķa dalībvalsts atļauja, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:”.

(7)

XIII pielikumu papildina ar šādu XIII nodaļu:

“XIII NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz zivju eļļu zāļu ražošanai

Beigu punkts attiecībā uz zivju eļļu zāļu ražošanai

Tādu zivju eļļu, kura iegūta no X pielikuma II nodaļas 3. iedaļas A.2. punktā minētajiem materiāliem un kurai 80 °C vai vairāk temperatūrā ar NaOH šķīdumu ir samazināts skābes saturs, un kura pēc tam 200 °C vai vairāk temperatūrā ir attīrīta destilējot, ja tā ir paredzēta zāļu ražošanai, var laist tirgū bez ierobežojumiem, kas noteikti šajā regulā.”

(8)

Regulas XIV pielikumu groza šādi.

Pielikuma I nodaļu groza šādi:

nodaļas 1. iedaļu groza šādi:

—

ievaddaļas e) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“e)	ievešanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tos uzrāda kopā ar dokumentu, kurš atbilst 1. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam;

f)	tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā.”;

—

produkta aprakstu 1. tabulas 1. rindas otrajā slejā aizstāj ar šādu tekstu:

“Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, bet izņemot lolojumdzīvnieku barību, kas satur šādas olbaltumvielas, un Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā definētā kombinētā barība.”;

ii)	nodaļas 2. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu: “Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, tostarp maisījumu un produktu, izņemot lolojumdzīvnieku barību, kas satur šādas olbaltumvielas, un Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā definētās kombinētās barības importēšana”.

Pielikuma II nodaļu groza šādi:

nodaļas 1. iedaļu groza šādi:

—

ar šādu tekstu aizstāj ievaddaļas d) un e) apakšpunktu:

“d)	tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e)	pārvadāšanas laikā līdz ievešanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas minēts 1. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi”; vai arī

f)	ievešanas vietā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tos uzrāda kopā ar dokumentu, kurš atbilst 2. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam.”;

—

ar šādu tekstu aizstāj 2. tabulas 17. rindu:

“17.

Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

a)	Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti biodīzeļdegvielas ražošanai: pirmās, otrās un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 8., 9. un 10. pantā.

b)	Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktā minētās atjaunojamās degvielas ražošanai: otrās un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 9. un 10. pantā.

c)	Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem: otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta c) un d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā, izņemot c) un p) punktā minētos materiālus.

Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti citiem mērķiem:

pirmās kategorijas materiāli, kas minēti 8. panta b), c) un d) punktā, otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā, izņemot c) un p) punktā minētos materiālus.

Kausētie tauki atbilst 9. iedaļā noteiktajām prasībām.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un no zivīm iegūtu materiālu gadījumā trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

XI pielikuma 10. nodaļas B daļa.”

ii)

ar šādu tekstu aizstāj 9. iedaļas a) punkta iii) apakšpunktu:

“iii)

tādu materiālu gadījumā, kas paredzēti šīs regulas IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktā minētās atjaunojamās degvielas ražošanai, — otrās kategorijas materiāli, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. pantā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti attiecīgās regulas 10. pantā;

iv)

citu materiālu gadījumā — no pirmās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b), c) un d) punktā, no otrās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, vai no trešās kategorijas materiāliem, izņemot materiālus, kas minēti attiecīgās regulas 10. panta c) un p) punktā;”.

(9)	Regulas XV pielikuma 10. nodaļas B daļu aizstāj ar šādu tekstu: “10. NODAĻAS B DAĻA Veselības sertifikāts Kausētiem taukiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un izmantojami konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes, un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

(10)

Ar šādu 11. iedaļu papildina XVI pielikuma III nodaļu:

“11. iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz hidrolīzi un turpmāku likvidēšanu

Kompetentā iestāde veic kontroles objektos, kur tiek veikta hidrolīze ar turpmāku likvidēšanu saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas H. punktu.

Lai saskaņotu nosūtīto un likvidēto hidrolizēto materiālu daudzumus, šādas kontroles ietver dokumentācijas pārbaudes:

a)	par objektā hidrolizēto materiālu daudzumu;

b)	uzņēmumos vai iekārtās, kurās notiek hidrolizēto materiālu likvidēšana.

Kontroles veic regulāri, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Objekta darbības pirmo divpadsmit mēnešu laikā katru reizi, kad no konteinera tiek savākts hidrolizētais materiāls, veic kontroles apmeklējumu objektā, kurā atrodas hidrolīzes konteiners.

Pēc tam, kad pirmie divpadsmit darbības mēneši ir pagājuši, kontroles apmeklējumus uz šādiem objektiem veic katru reizi, kad konteiners tiek iztukšots, lai pārbaudītu attiecībā uz koroziju un noplūdi saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas H. punkta j) daļu.”

(1) BS EN 12880:2000, “Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”, Eiropas Standartizācijas komiteja.

(2) CEN EN 459-2:2002 metode CEN/TC 51 “Cements un būvkaļķi”, Eiropas Standartizācijas komiteja.”

Top