EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R0182

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu

OJ L 55, 28.2.2011, p. 13–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 005 P. 291 - 296

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj

28.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/13


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 182/2011

(2011. gada 16. februāris),

ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 291. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Gadījumos, kad ir vajadzīgi vienādi nosacījumi juridiski saistošu Savienības aktu īstenošanai, ar minētajiem aktiem (turpmāk “pamatakti”) jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai vai – pienācīgi pamatotos īpašos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 24. un 26. pantā paredzētajos gadījumos – Padomei.

(2)

Likumdevēja pienākums ir, pilnīgi ievērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) noteiktos kritērijus, attiecībā uz katru pamataktu lemt, vai piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras atbilstīgi minētā Līguma 291. panta 2. punktam.

(3)

Līdz tam Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu reglamentēja Padomes Lēmums 1999/468/EK (2).

(4)

Tagad LESD ir noteikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir jānosaka normas un vispārīgi principi par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(5)

Jānodrošina, lai minētās kontroles procedūras būtu skaidras, iedarbīgas un samērīgas ar īstenošanas aktu būtību un atspoguļotu LESD institucionālās prasības, kā arī gūto pieredzi un parasto praksi, kas tika ievērota, īstenojot Lēmumu 1999/468/EK.

(6)

Tajos pamataktos, kuros noteikts, ka kontroli pār Komisijas īstenošanas aktu pieņemšanu veic dalībvalstis, minētās kontroles nolūkā ir lietderīgi, ka tiek izveidotas komitejas, kurās ir dalībvalstu pārstāvji un kuras vada Komisija.

(7)

Vajadzības gadījumā kontroles mehānismā būtu jāparedz iespēja vērsties pārsūdzības komitejā, kurai būtu jātiekas atbilstīgā līmenī.

(8)

Vienkāršošanas nolūkā Komisijai īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar vienu no tikai divām procedūrām, proti, konsultēšanās procedūru vai pārbaudes procedūru.

(9)

Turpmākas vienkāršošanas nolūkā komitejai būtu jāpiemēro kopīgi procedūras noteikumi, tostarp galvenie noteikumi attiecībā uz to norisi un iespēju sniegt atzinumu, izmantojot rakstisku procedūru.

(10)

Būtu jāparedz kritēriji, lai noteiktu procedūru, kas Komisijai jāizmanto īstenošanas aktu pieņemšanai. Lai panāktu lielāku saskaņotību, procedūras prasībām vajadzētu būt samērīgām ar pieņemamo īstenošanas aktu būtību un ietekmi.

(11)

Pārbaudes procedūra būtu jo īpaši jāpiemēro vispārējiem aktiem, kas paredzēti pamataktu īstenošanai, un īpašiem īstenošanas aktiem, kuriem ir potenciāli svarīga ietekme. Minētajai procedūrai būtu jānodrošina, ka Komisija nevar pieņemt īstenošanas aktus, ja tie nav saskaņā ar komitejas atzinumu, izņemot ļoti īpašos apstākļos, kad tos var piemērot ierobežotā laikposmā. Procedūrai būtu arī jānodrošina, ka Komisija spēj pārskatīt īstenošanas aktu projektu, ja komiteja nav sniegusi atzinumu, ņemot vērā komitejā izteikto viedokli.

(12)

Ja pamataktā Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras saistībā ar programmām, kurām ir ievērojama ietekme uz budžetu vai kuras ir paredzētas trešām valstīm, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra.

(13)

Komitejas priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā vai pārsūdzības komitejā, un būtu jāpaskaidro, kādā veidā ir ņemtas vērā apspriedes un ierosinājumi grozījumu veikšanai. Šajā nolūkā Komisijai īpaša uzmanība būtu jāvelta komitejā vai pārsūdzības komitejā izteiktajiem viedokļiem saistībā ar galīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu projektu.

(14)

Apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.

(15)

Visos pārējos gadījumos vai tad, kad tā uzskatāma par atbilstīgāku, parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra.

(16)

Ja tas ir paredzēts pamataktā, vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, ko piemēro nekavējoties nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.

(17)

Eiropas Parlaments un Padome būtu savlaicīgi un regulāri jāinformē par komitejas darbu.

(18)

Eiropas Parlamentam vai Padomei būtu jāspēj jebkurā laikā darīt zināmu Komisijai savu uzskatu, ka īstenošanas akta projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, ņemot vērā šo iestāžu tiesības saistībā ar Savienības aktu likumīguma pārbaudi.

(19)

Būtu jānodrošina publiska piekļuve informācijai par komitejas darbu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3).

(20)

Komisijai būtu jāveido reģistrs, kurā glabā informāciju par komitejas procedūrām. Tādējādi noteikumiem par konfidenciālas informācijas aizsardzību, ko piemēro Komisijai, būtu jāattiecas arī uz šā reģistra izmantošanu.

(21)

Lēmums 1999/468/EK būtu jāatceļ. Lai nodrošinātu pāreju no Lēmumā 1999/468/EK paredzētā uz šajā regulā noteikto režīmu, visas atsauces spēkā esošajos tiesību aktos uz minētajā lēmumā paredzētajām procedūrām, izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta tā 5.a pantā, būtu jāuzskata par atsaucēm uz atbilstīgajām procedūrām, kas paredzētas šajā regulā. Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta ietekme būtu provizoriski jāsaglabā spēkā esošajos pamataktos, kuri attiecas uz minēto pantu.

(22)

Šī regula neskar LESD noteiktās Komisijas pilnvaras attiecībā uz konkurences noteikumu īstenošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka normas un vispārīgus principus, kuri reglamentē mehānismus, ko piemēro, kad juridiski saistošā Savienības aktā (turpmāk “pamatakts”) norādīts, ka vajadzīgi vienādi īstenošanas nosacījumi, un noteikts, ka Komisijas veikto īstenošanas aktu pieņemšanu kontrolē dalībvalstis.

2. pants

Procedūru izvēle

1.   Pamataktā var būt paredzēts, ka, ņemot vērā vajadzīgā īstenošanas akta būtību vai ietekmi, piemēro konsultēšanās procedūru vai pārbaudes procedūru.

2.   Pārbaudes procedūru jo īpaši piemēro, lai pieņemtu:

a)

vispārējus īstenošanas aktus;

b)

citus īstenošanas aktus, kuri attiecas uz:

i)

programmām, kurām ir ievērojama ietekme;

ii)

kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku;

iii)

vidi, drošību un drošumu, cilvēku veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku vai augu aizsardzību;

iv)

kopējo tirdzniecības politiku;

v)

nodokļu politiku.

3.   Konsultēšanās procedūru parasti piemēro, lai pieņemtu īstenošanas aktus, uz kuriem neattiecas 2. punkts. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos konsultēšanās procedūru var piemērot 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanai.

3. pants

Kopīgi noteikumi

1.   Šajā pantā paredzētos kopīgos noteikumus piemēro visām procedūrām, kas minētas 4. līdz 8. pantā.

2.   Komisijai palīdz dalībvalstu pārstāvju komiteja. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs nepiedalās komitejas balsošanā.

3.   Priekšsēdētājs iesniedz komitejai tā īstenošanas akta projektu, ko jāpieņem Komisijai.

Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, priekšsēdētājs sasauc sanāksmi ne agrāk kā 14 dienas pēc īstenošanas aktu projektu un darba kārtības projekta iesniegšanas komitejai. Komiteja sniedz savu atzinumu par īstenošanas aktu projektiem termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Termiņi ir samērīgi un tādi, kas dod komitejas locekļiem praktisku iespēju laikus izskatīt īstenošanas akta projektu un izteikt savu viedokli.

4.   Kamēr komiteja nav sniegusi atzinumu, ikviens komitejas loceklis var ierosināt grozījumus, un priekšsēdētājs var iesniegt akta projekta grozītas versijas.

Priekšsēdētājs cenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Priekšsēdētājs informē komiteju par to, kādā veidā ir ņemtas vērā apspriedes un ierosinājumi grozījumu veikšanai, jo īpaši tie ierosinājumi, kuri saņēmuši plašu atbalstu komitejā.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu rakstiskā procedūrā. Priekšsēdētājs nosūta komitejas locekļiem īstenošanas akta projektu un atbilstīgi jautājuma steidzamībai nosaka termiņu atzinuma sniegšanai. Uzskata, ka ikviens komitejas loceklis, kas nav iebildis pret īstenošanas akta projektu vai nav nepārprotami atturējies no balsošanas par to pirms attiecīgā termiņa beigām, ir devis klusējot izteiktu piekrišanu īstenošanas akta projektam.

Ja vien pamataktā nav noteikts citādi, rakstisko procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja pirmajā daļā minētajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas loceklis. Šādā gadījumā priekšsēdētājs savlaicīgi sasauc komitejas sanāksmi.

6.   Komitejas atzinumu ieraksta protokolā. Komitejas locekļi ir tiesīgi prasīt, lai viņu nostāju atspoguļotu protokolā. Priekšsēdētājs protokolu nekavējoties nosūta komitejas locekļiem.

7.   Attiecīgā gadījumā kontroles mehānismā ir paredzēta iespēja vērsties pārsūdzības komitejā.

Pārsūdzības komiteja savu reglamentu pieņem ar savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma.

Ja tiek lūgts pārsūdzības komitejas atzinums, tā sanāk ne agrāk kā 14 dienas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc jautājuma iesniegšanas komitejā. Neskarot 3. punktu, pārsūdzības komiteja sniedz savu atzinumu divu mēnešu laikā pēc jautājuma iesniegšanas dienas.

Pārsūdzības komiteju vada Komisijas pārstāvis.

Priekšsēdētājs pārsūdzības komitejas sanāksmes datumu nosaka ciešā sadarbībā ar komitejas locekļiem, lai dalībvalstis un Komisija varētu nodrošināt pienācīga līmeņa pārstāvību. Līdz 2011. gada 1. aprīlim Komisija sasauc pārsūdzības komitejas pirmo sanāksmi, lai pieņemtu tās reglamentu.

4. pants

Konsultēšanās procedūra

1.   Ja tiek piemērota konsultēšanās procedūra, komiteja sniedz savu atzinumu, vajadzības gadījumā balsojot. Ja komiteja balso, atzinumu sniedz ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

2.   Komisija lemj par pieņemamā īstenošanas akta projektu, pēc iespējas ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti, apspriežoties komitejā, un sniegto atzinumu.

5. pants

Pārbaudes procedūra

1.   Ja piemēro pārbaudes procedūru, komiteja sniedz atzinumu ar balsu vairākumu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. un 5. punktā un attiecīgā gadījumā – LESD 238. panta 3. punktā, par aktiem, kas jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju komitejā balsis vērtē tā, kā noteikts minētajos pantos.

2.   Ja komiteja sniedz pozitīvu atzinumu, Komisija pieņem īstenošanas akta projektu.

3.   Neskarot 7. pantu, ja komiteja sniedz negatīvu atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem. Ja īstenošanas akts tiek uzskatīts par nepieciešamu, priekšsēdētājs var vai nu divu mēnešu laikā pēc negatīva atzinuma sniegšanas iesniegt tai pašai komitejai īstenošanas akta projekta grozītu versiju, vai viena mēneša laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas iesniegt īstenošanas akta projektu pārsūdzības komitejai turpmākai apspriešanai.

4.   Ja atzinums netiek sniegts, Komisija īstenošanas akta projektu var pieņemt, izņemot otrajā daļā paredzētos gadījumus. Ja Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, priekšsēdētājs var iesniegt komitejai aktu to grozītas versijas.

Neskarot 7. pantu, Komisija īstenošanas akta projektus nepieņem, ja:

a)

minētais akts attiecas uz nodokļiem, finanšu pakalpojumiem, cilvēku veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku vai augu aizsardzību vai galīgiem daudzpusējās aizsardzības pasākumiem;

b)

pamataktā paredzēts, ka nevar pieņemt īstenošanas akta projektu, ja nav sniegts atzinums; vai

c)

komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu iebilst pret šiem aktiem.

Jebkuros otrajā daļā minētajos gadījumos, ja īstenošanas akts tiek uzskatīts par nepieciešamu, priekšsēdētājs var vai nu divu mēnešu laikā pēc balsošanas iesniegt tai pašai komitejai minētā akta grozītu versiju, vai viena mēneša laikā pēc balsošanas iesniegt pārsūdzības komitejai īstenošanas akta projektu turpmākai apspriešanai.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, turpmāk norādīto procedūru piemēro galīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu projekta pieņemšanai, ja komiteja nav sniegusi atzinumu un komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu iebilst pret īstenošanas akta projektu.

Komisija notur apspriedes ar dalībvalstīm. Ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc komitejas sanāksmes Komisija informē komitejas locekļus par šo apspriežu rezultātiem un iesniedz pārsūdzības komitejai īstenošanas akta projektu. Atkāpjoties no 3. panta 7. punkta, pārsūdzības komiteja ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc īstenošanas akta projekta iesniegšanas rīko sanāksmi. Pārsūdzības komiteja savu atzinumu sniedz saskaņā ar 6. pantu. Šajā punktā noteiktais termiņš neskar nepieciešamību ievērot attiecīgajā pamataktā noteiktos termiņus.

6. pants

Vēršanās pārsūdzības komitejā

1.   Pārsūdzības komiteja savu atzinumu sniedz ar 5. panta 1. punktā paredzēto balsu vairākumu.

2.   Kamēr atzinums nav sniegts, ikviens pārsūdzības komitejas loceklis var ierosināt grozījumus īstenošanas akta projektā, un priekšsēdētajs var lemt, vai pielāgot to vai ne.

Priekšsēdētājs cenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts pārsūdzības komitejā.

Priekšsēdētājs informē pārsūdzības komiteju par to, kādā veidā ir ņemtas vērā apspriedes un ierosinājumi grozījumu veikšanai, jo īpaši tie ierosinājumi grozījumu veikšanai, kuri saņēmuši plašu atbalstu pārsūdzības komitejā.

3.   Ja pārsūdzības komiteja sniedz pozitīvu atzinumu, Komisija pieņem īstenošanas akta projektu.

Ja atzinums netiek sniegts, Komisija var pieņemt īstenošanas akta projektu.

Ja pārsūdzības komiteja sniedz negatīvu atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, Komisija nepieņem pasākumu projektus saistībā ar galīgu daudzpusējās aizsardzības pasākumu pieņemšanu, ja ar 5. panta 1. punktā paredzēto balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2012. gada 1. septembrim pārsūdzības komiteja sniedz savu atzinumu par galīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu projektu ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

7. pants

Īstenošanas aktu pieņemšana izņēmuma gadījumos

Atkāpjoties no 5. panta 3. punkta un 5. panta 4. punkta otrās daļas, Komisija var pieņemt īstenošanas akta projektu, ja tā nekavējoša pieņemšana ir nepieciešama, lai nepieļautu ievērojamus tirgus traucējumus lauksaimniecības nozarē vai risku Savienības finanšu interesēm LESD 325. panta nozīmē.

Šādā gadījumā Komisija nekavējoties iesniedz pieņemto īstenošanas aktu pārsūdzības komitejai. Ja pārsūdzības komiteja sniedz negatīvu atzinumu par pieņemto īstenošanas aktu, Komisija nekavējoties atceļ minēto aktu. Ja pārsūdzības komiteja sniedz pozitīvu atzinumu vai nesniedz nekādu atzinumu, īstenošanas akts paliek spēkā.

8. pants

Īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties

1.   Atkāpjoties no 4. un 5. panta, pamataktā var būt paredzēts, ka pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ piemēro šo pantu.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kuru piemēro nekavējoties, iepriekš to neiesniedzot komitejai, un kurš paliek spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus, ja vien pamataktā nav noteikts citādi.

3.   Ne vēlāk kā 14 dienas pēc tā pieņemšanas priekšsēdētājs iesniedz 2. punktā minēto aktu attiecīgajai komitejai nolūkā saņemt tās atzinumu.

4.   Ja piemēro pārbaudes procedūru, komitejas negatīva atzinuma gadījumā Komisija nekavējoties atceļ īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu.

5.   Ja Komisija pieņem pagaidu antidempinga vai kompensācijas pasākumus, piemēro šajā pantā paredzēto procedūru. Komisija pieņem šādus pasākumus pēc apspriešanās ar dalībvalstīm vai – ārkārtējas steidzamības gadījumos – tās informējot. Pēdējā gadījumā apspriedes notiek ne vēlāk kā desmit dienas pēc Komisijas pieņemto pasākumu paziņošanas dalībvalstīm.

9. pants

Reglaments

1.   Katra komiteja pēc tās priekšsēdētaja priekšlikuma ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz standarta reglamentu, ko jāsagatavo Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm. Komisija šādu standarta reglamentu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ciktāl tas var būt nepieciešams, esošās komitejas pielāgo savus reglamentus standarta reglamentam.

2.   Uz komitejām attiecas principi un nosacījumi par dokumentu publisku pieejamību un datu aizsardzības noteikumi, ko piemēro Komisijai.

10. pants

Informācija par komiteju darbu

1.   Komisija uztur komitejas darbību reģistru, kurā ietver:

a)

komiteju sarakstu;

b)

komiteju sanāksmju darba kārtību;

c)

protokolu kopsavilkumus un to iestāžu un organizāciju sarakstus, kuru darbinieki ir personas, ko norīkojušas dalībvalstis to pārstāvēšanai;

d)

to īstenošanas aktu projektus, par kuriem komitejām tiek lūgts sniegt atzinumu;

e)

balsošanas rezultātus;

f)

īstenošanas aktu galīgos projektus pēc komiteju atzinuma;

g)

informāciju par to, ka Komisija pieņēmusi īstenošanas aktu galīgos projektus; un

h)

statistikas datus par komiteju darbu.

2.   Komisija arī publicē gada pārskatu par komiteju darbu.

3.   Eiropas Parlamentam un Padomei ir piekļuve 1. punktā minētajai informācijai saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

4.   Vienlaicīgi ar to nosūtīšanu komitejas locekļiem Komisija dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei 1. punkta b), d) un f) apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī informē šīs iestādes par šādu dokumentu pieejamību.

5.   Reģistrā tiek publiskotas atsauces uz visiem dokumentiem, kas minēti 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, kā arī informācija, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā.

11. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes pārbaudes tiesības

Ja pamataktu pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā darīt zināmu Komisijai savu uzskatu, ka īstenošanas akta projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras. Šādā gadījumā Komisija pārskata īstenošanas akta projektu, ņemot vērā izteiktos viedokļus, un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, vai tā plāno saglabāt, grozīt vai atsaukt īstenošanas akta projektu.

12. pants

Lēmuma 1999/468/EK atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu 1999/468/EK.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta ietekme tiek saglabāta spēkā esošajos pamataktos, kuros uz to ir izdarīta atsauce.

13. pants

Pārejas noteikumi: spēkā esošo pamataktu pielāgošana

1.   Ja pamataktos, kas pieņemti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ir paredzēta Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošana saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja pamataktā ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 3. pantu, piemēro šīs regulas 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru;

b)

ja pamataktā ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 4. pantu, piemēro šīs regulas 5. pantā minēto pārbaudes procedūru, izņemot 5. panta 4. punkta otro un trešo daļu;

c)

ja pamataktā ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu, piemēro šīs regulas 5. pantā minēto pārbaudes procedūru, uzskata, ka pamatakts, ja nav atzinuma, paredz, ka Komisija nevar pieņemt īstenošanas akta projektu, kā paredzēts 5. panta 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktā;

d)

ja pamataktā ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 6. pantu, piemēro šīs regulas 8. pantu;

e)

ja pamataktā ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 7. un 8. pantu, piemēro šīs regulas 10. un 11. pantu.

2.   Piemērojot 1. punktu, visām pašreizējām komitejām piemēro šīs regulas 3. un 9. pantu.

3.   Šīs regulas 7. pantu piemēro tikai tām esošajām procedūrām, kurās ir atsauce uz Lēmuma 1999/468/EK 4. pantu.

4.   Šajā pantā noteiktie pārejas noteikumi neskar attiecīgo aktu būtību.

14. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē vēl nepabeigtās procedūras, kurās komiteja jau ir sniegusi atzinumu saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK.

15. pants

Pārskatīšana

Līdz 2016. gada 1. martam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus likumdošanas priekšlikumus.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

MARTONYI J.


(1)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 14. februāra lēmums.

(2)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(3)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Šās regulas 5. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akta projekts, ja komiteja sniedz pozitīvu atzinumu. Šis noteikums neizslēdz to, ka Komisija – kā tas ir tagad – var ļoti īpašos gadījumos ņemt vērā jaunos apstākļus pēc balsošanas un nolemt nepieņemt īstenošanas akta projektu, iepriekš par to pienācīgi informējot komiteju un likumdevēju.


KOMISIJAS DEKLARĀCIJAS

Komisija uzsāk visu spēkā esošo tiesību aktu, kuri pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā netika pielāgoti regulatīvai kontroles procedūrai, izskatīšanu, lai novērtētu, vai šie akti jāpielāgo deleģēto aktu režīmam, kas noteikts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Komisija pēc iespējās ātrāk, un ne vēlāk kā orientējošā grafikā, kas pievienots šai deklarācijai, minētajos datumos sniegs atbilstošus priekšlikumus.

Kamēr notiek šie saskaņošanas mēģinājumi, Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par tiem īstenošanas pasākumu projektiem saistībā ar šiem aktiem, kam nākotnē jākļūst par deleģētiem aktiem.

Attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros pašlaik iekļautas atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru, Komisija pārskatīs katra akta, kuru paredzēts pārveidot, noteikumus, kas saistīti ar šo procedūru, lai noteiktā laikā tos pielāgotu saskaņā ar līgumā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Eiropas Parlamentam un Padomei būs tiesības norādīt pamata tiesību aktus, kurus tās uzskata par svarīgiem un kurus jāpielāgo prioritārā kārtā.

Komisija līdz 2012. gada beigām novērtēs šā procesa rezultātus, lai noteiktu cik daudzi tiesību akti, kuros iekļautas atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru, paliek spēkā. Komisija sagatavos piemērotus likumdošanas priekšlikumus, lai pabeigtu pielāgošanu. Komisijas vispārējais mērķis ir, lai līdz septītā Parlamenta sasaukuma beigām visi noteikumi, kas attiecas uz regulatīvo kontroles procedūru, tiktu izslēgti no visiem tiesību aktiem.

Komisija atzīmē, ka tā nesen uzsākusi izpēti, kas nodrošinās pilnīgu un objektīvu pārskatu par visiem ES tirdzniecības aizsardzības politikas un prakses aspektiem, ieskaitot pašreizējās tirdzniecības aizsardzības instrumenta shēmas darbības, metožu, lietošanas un efektivitātes novērtēšanu tirdzniecības politikas mērķu sasniegšanas kontekstā, pašreizējo un iespējamo Eiropas Savienības politikas lēmumu (piemēram, Savienības interešu novērtējums, mazāka nodokļa noteikums, nodokļu iekasēšanas sistēma) efektivitātes novērtēšanu salīdzinājumā ar dažu tirdzniecības partneru pieņemtajiem politikas lēmumiem un antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu izskatīšanu, ņemot vērā ES institūciju administratīvo praksi, Eiropas savienības Tiesas spriedumus un PTO Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumus un lēmumus.

Komisija, ņemot vērā izpētes rezultātus un Dohas Attīstības programmas pārrunu attīstības gaitu, gatavojas izpētīt kā un vai turpmāk atjaunināt un modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus.

Komisija arī atgādina par nesenajām iniciatīvām, ko tā uzņēmusies, lai uzlabotu tirdzniecības aizsardzības instrumentu (piemēram, uzklausīšanas amatpersonas iecelšana) darbības pārredzamību, un par tās sadarbību ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu tirdzniecības aizsardzības prakses pamatprincipus. Komisija šim darbam piešķir lielu nozīmi un, konsultējoties ar dalībvalstīm, centīsies identificēt citas iniciatīvas, kuras varētu uzņemties šajā sakarā.

Saskaņā ar komitoloģijas noteikumiem, kas balstīti uz Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ja Kopējās lauksaimniecības politikas vadības komiteja sniegusi nelabvēlīgu atzinumu, Komisijai jāiesniedz attiecīgo pasākumu projekts Padomei, kas mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu. Taču Komisijai nav liegts rīkoties — tai ir tiesības izvēlēties, vai ieviest pasākumu, vai novilcināt tā piemērošanu. Tādēļ Komisija var veikt pasākumu, ja tā uzskata, ka tā piemērošanas pārtraukšana varētu radīt, piemēram, neatgriezeniskas negatīvas sekas tirgū. Kad vēlāk Padome pieņem atšķirīgu lēmumu, Komisijas īstenotais pasākums, protams, kļūst lieks. Tādējādi ar pašreizējiem noteikumiem Komisijai piešķirts instruments, kas, kaut vai ar pagaidu kārtā pieņemta pasākuma palīdzību, ļauj aizsargāt visas Savienības kopējās intereses.

Šīs regulas 7. panta mērķis ir saglabāt šo pieeju jaunajos komitoloģijas režīmos, taču, nosakot, ka to var izmantot tikai īpašos gadījumos, un uz skaidri definētu un ierobežojošu kritēriju pamata. Tā ļautu Komisijai pieņemt pasākumu projektu, neskatoties uz pārbaudes komitejas nelabvēlīgu atzinumu gadījumā, ja tā “nepieņemšana obligātajā termiņā radītu būtiskus tirgus traucējumus (..) vai apdraudētu Savienības finanšu intereses.” Noteikums attiecas uz gadījumiem, kad nav iespējams gaidīt atkārtotu komitejas balsojumu par to pašu vai citu pasākumu projektu, jo pa šo laiku tirgū rastos nopietni traucējumi, piemēram, tirgus dalībnieku spekulatīvo darbību dēļ. Lai nodrošinātu Savienības spēju rīkoties, tā dalībvalstīm un Komisijai, nodrošinot vajadzīgo informāciju, dos iespēju vēlreiz apspriest pasākumu projektu, lai tiktu pieņemti lēmumi, tādējādi izvairoties no spekulācijām, kas radītu negatīvas sekas tirgū un budžetā.

Šādas situācijas varētu rasties kopējās lauksaimniecības politikas ikdienas vadības sakarā (piemēram, nosakot eksporta kompensācijas, licenču pārvaldība, īpaša drošības klauzula), kad lēmumi bieži jāpieņem ātri un tie var radīt ievērojamas ekonomiskas sekas tirgū, kas ietekmētu lauksaimniekus un tirgus dalībniekus un arī Savienības budžetu.

Gadījumos, kad Eiropas Parlaments un Padome dara Komisijai zināmu savu viedokli par to, ka īstenošanas akta projekts pārsniedz īstenošanas pilnvaras, kas noteiktas pamataktā, Komisija nekavējoties pārskatīs īstenošanas akta projektu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes paustās nostājas.

Komisija rīkosies pienācīgi ņemot vērā jautājuma steidzamību.

Pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai īstenošanas akta projekts tiks pieņemts, grozīts vai atcelts, Komisija informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par paredzēto rīcību un rīcības iemesliem.


Top