15.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/1

(1)

Finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums, lai reālā ekonomika varētu nodrošināt darba vietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav prognozējusi nevēlamus makroekonomiskus pavērsienus un nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu sistēmā.

(2)

Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis nodrošināt īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem iesaistītajiem dalībniekiem Savienības mērogā, vienlaikus norādot uz būtiskām nepilnībām Savienības īstenotajā aizvien integrētāku finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu – rīcības plāns (4), 2002. gada 21. novembra rezolūcija par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (5), 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam – Baltā grāmata (6), 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem (7) un 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu – uzraudzības struktūra nākotnē (8), un tā 2009. gada 22. aprīļa nostāja par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (9) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (10)).

(3)

Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja augsta līmeņa ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā sniegt ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības sistēmu, lai varētu labāk aizsargāt iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai.

(4)

Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī (“de Larosière ziņojums”), augsta līmeņa ekspertu grupa inter alia ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(5)

Komisija savā 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” atzinīgi novērtēja un kopumā atbalstīja de Larosière ziņojuma ieteikumus. Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē vienojās par nepieciešamību uzlabot finanšu iestāžu regulējumu un uzraudzību Savienībā un izmantot de Larosière ziņojumu par pamatu rīcībai.

(6)

Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” ierosināja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja tās nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim Padome inter alia secināja, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) “būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus”. Atbalstam, ko ECB sniedz ESRK, un uzdevumiem, kas uzticēti ESRK, nevajadzētu skart ECB neatkarības principu, veicot savus pienākumus atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(7)

Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju un finanšu krīzes izplatīšanās riskus, ir vajadzīga apņēmīga Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskās komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Finanšu stabilitātes padomi (FSP), no kurām tiek sagaidīti agrīni brīdinājumi par makroriskiem pasaules līmenī, kā arī visiem Divdesmit valstu grupas (G20) dalībniekiem.

(8)

ESRK inter alia būtu jāveicina SVF, FSP un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieteikumu G20 valstīm īstenošana.

(9)

SVF, SNB un FSP 2009. gada 28. oktobra ziņojumā “Norādījumi finanšu iestāžu, tirgu un instrumentu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai: sākotnēja izskatīšana”, ar ko iepazīstināja G20 valstu finanšu ministrus un centrālo banku vadītājus, arī minēts, ka sistēmiska riska novērtējums, visticamāk, būs atšķirīgs atkarībā no ekonomikas vides. Sistēmiska riska novērtēšana būs atkarīga arī no finanšu infrastruktūras un krīzes pārvaldības sistēmas, kā arī no spējas novērst radušos traucējumus. Finanšu iestādes var būt sistēmiski svarīgas vietējām, valsts un starptautiskajām finanšu sistēmām un ekonomikai. Galvenie kritēriji, kas palīdz noteikt tirgu un iestāžu sistēmisko nozīmīgumu, ir šādi: lielums (atsevišķa finanšu sistēmas elementa sniegto finanšu pakalpojumu apjoms), aizvietojamība (cik lielā mērā citi sistēmas elementi var nodrošināt identiskus pakalpojumus traucējumu gadījumā) un savstarpējā sasaiste (saikne ar pārējiem sistēmas elementiem). Papildus novērtējumam, kas balstās uz trim minētajiem kritērijiem, būtu jāietver norāde uz finanšu apdraudējumu un iestāžu sistēmas spēju risināt ar finanšu neveiksmēm saistītus jautājumus, kā arī būtu jāapsver plašs papildu faktoru klāsts, piemēram, inter alia konkrēto struktūru un uzņēmējdarbības modeļu sarežģītība, finanšu autonomijas pakāpe, uzraudzības intensitāte un darbības joma, finanšu pasākumu pārredzamība un saiknes, kas var ietekmēt iestāžu kopējo risku.

(10)

ESRK uzdevumam vajadzētu būt uzraudzīt un novērtēt sistēmisku risku parastos apstākļos, lai mazinātu sistēmas apdraudējumu saistībā ar sistēmas elementu darbības traucējumiem un palielinātu finanšu sistēmas noturību pret triecieniem. Šajā sakarā ESRK būtu jāsekmē finanšu stabilitātes nodrošināšana un negatīvās ietekmes uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku mazināšana. Lai īstenotu savus mērķus, ESRK būtu jāanalizē visa attiecīgā informācija.

(11)

Pašreizējā Savienības sistēmā pārāk maz ir uzsvērta makrouzraudzība un plašākas makroekonomiskās vides un finanšu sistēmas savstarpējā mijiedarbība. Atbildība par makrouzraudzības analīzi joprojām ir sadrumstalota, un to veic dažādas atšķirīgu līmeņu iestādes bez mehānisma, kas nodrošinātu, ka makroriski tiek attiecīgi identificēti un ka brīdinājumi un ieteikumi tiek izteikti skaidri un tiem seko rīcība, un tiek veikti attiecīgi pasākumi. Lai Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība.

(12)

Lai īstenotu šo jauno makrouzraudzības sistēmu, ir vajadzīga uzticama un autoritatīva vadība. Tādēļ, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi un tās starptautisko un iekšējo uzticamību un de Larosière ziņojuma garu, pirmos piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ECB priekšsēdētājam vajadzētu ieņemt ESRK priekšsēdētāja amatu. Turklāt vajadzētu noteikt stingrākas atbildības prasības, un ESRK struktūrās vajadzētu būt pārstāvētam plašam pieredzes, zināšanu un viedokļu spektram.

(13)

Turklāt de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt uzraudzību mikrolīmenī, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makrolīmenī.

(14)

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbam vienotā tīklā apvienojot gan valstu, gan Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot godprātīgas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībniekiem būtu jāsadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu savstarpēju atbilstīgas un uzticamas informācijas nodošanu. Savienības līmenī tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Eiropas Parlamenta un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (11) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (12) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (13) izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (turpmāk visas kopā “EUI”).

(15)

Savienībai ir vajadzīga īpaša, par visas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido ESRK – jauna, neatkarīga struktūra, kas aptvertu visus finanšu sektorus un garantiju sistēmas. ESRK būtu jāatbild par makrouzraudzību Savienības līmenī, un tai nevajadzētu būt juridiskas personas statusam.

(16)

ESRK sastāvā vajadzētu būt Valdei, Koordinācijas komitejai, sekretariātam, Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai un Konsultatīvajai speciālistu komitejai. Attiecībā uz Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvu būtu jāņem vērā atbilstīgie Valdes pieņemtie noteikumi par interešu konfliktu. Lai izvairītos no dublēšanās, Konsultatīvās speciālistu komitejas izveidē vajadzētu ņemt vērā jau esošās struktūras.

(17)

ESRK būtu jāizsaka brīdinājumi un, ja tā to uzskata par vajadzīgu, būtu jāsniedz vai nu vispārēji, vai konkrēti ieteikumi, kas jo īpaši būtu adresēti Savienībai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām EUI, vai arī vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestādēm, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai.

(18)

ESRK būtu jāizstrādā krāsu kods, lai ieinteresētās personas varētu labāk novērtēt riska veidu.

(19)

Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, būtu jānosūta arī Padomei un Komisijai, un - ja tie adresēti vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestādēm - EUI. Padomes apspriedes būtu jāgatavo Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) saskaņā ar tās uzdevumu, kā tas noteikts LESD. Lai sagatavotu Padomes apspriedes un laikus sniegtu tai politiskas konsultācijas, ESRK būtu regulāri jāinformē EFK un jāsūta brīdinājumu un ieteikumu teksti, tiklīdz tie ir pieņemti.

(20)

ESRK, pamatojoties uz ieteikumu adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās brīdinājumi un ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem būtu jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem un bezdarbības gadījumā jāsniedz atbilstīgs pamatojums (mehānisms “rīkojies vai paskaidro”). Ja ESRK uzskata, ka reakcija uz ieteikumu nav bijusi pietiekama, tai, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, būtu jāinformē adresāti, Padome un vajadzības gadījumā – konkrētā Eiropas Uzraudzības iestāde.

(21)

ESRK – katrā gadījumā atsevišķi un pietiekami savlaicīgi informējot Padomi, lai dotu tai iespēju reaģēt, – būtu jāizlemj, vai ieteikumam būtu jāpaliek konfidenciālam vai to būtu jādara zināmu atklātībai, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

(22)

Ja ESRK konstatē risku, kas varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, tai būtu nekavējoties jābrīdina Padome par šādu situāciju. Ja ESRK uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, tai būtu jāsazinās ar Padomi un jāsniedz situācijas novērtējums. Pēc tam Padomei būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams pieņemt EUI adresētu lēmumu, ar ko nosaka ārkārtas situāciju. Minētajā procesā ārkārtīgi svarīga ir konfidencialitātes pienācīga aizsardzība.

(23)

ESRK vismaz reizi gadā būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, un plašu finansiālo grūtību gadījumā – biežāk. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai uzaicināt ESRK pārbaudīt ar finanšu stabilitāti saistītus konkrētus jautājumus.

(24)

ECB un valstu centrālajām bankām būtu jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Valstu uzraudzības iestādes būtu jāiesaista, lai tās varētu dalīties īpašajā pieredzē. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Tāpēc Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem vajadzētu būt balsstiesīgiem locekļiem. Vienam kompetento valsts uzraudzības iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts Valdes sanāksmēs būtu jāpiedalās bez balsstiesībām. Ievērojot atklātības principu, 15 neatkarīgām personām ar Konsultatīvās zinātniskās komitejas starpniecību būtu jānodrošina ESRK ar ārēju ekspertu zināšanām.

(25)

Komisijas locekļa līdzdalība ESRK palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Savienībā, savukārt EFK priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļos dalībvalstu ministriju, kas atbildīgas par finansēm, un Padomes lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā un ekonomikas un finanšu uzraudzībā.

(26)

Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Savienībā kopumā. Ja vienprātību nevar panākt, balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(27)

No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Minētie sistēmiskie riski ietver finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības ievērojama vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkāda finanšu iestāde un starpnieks, tirgus, infrastruktūra un instruments var būt sistēmiski nozīmīgs. Tālab ESRK vajadzētu būt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot minētās informācijas konfidencialitāti.

(28)

Šajā regulā izklāstītie pasākumi attiecībā uz informācijas vākšanu ir nepieciešami ESRK uzdevumu izpildei, un tiem nebūtu jāskar Eiropas Statistikas sistēmas tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (14) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (15).

(29)

Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem, tostarp finanšu sektora pārstāvjiem, patērētāju apvienībām, finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus.

(30)

ESRK veidošanai tiešā veidā būtu jāsekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšana. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Savienības jaunās kopīgās uzraudzības sistēmas sastāvdaļa, jo makrouzraudzības aspekts ir cieši saistīts ar mikrouzraudzības uzdevumiem, ko uzticēts veikt EUI. Tikai tad, ja sistēmā pienācīgi ņem vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējo mijiedarbību, visām ieinteresētajām personām var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. ESRK būtu jāuzrauga un jānovērtē finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kurām var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK būtu jādod tiešs ieguldījums integrētā Savienības uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko rīcību dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(31)

Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome) ir atzinusi, ka “nekas EKL 95. panta [tagad LESD 114. panta] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” (16) ESRK, uzraugot sistēmiskus riskus un attiecīgā gadījumā sniedzot brīdinājumus un ieteikumus, būtu jāveicina finansiālā stabilitāte, kas vajadzīga, lai turpinātu finanšu integrāciju iekšējā tirgū. Šie uzdevumi ir cieši saistīti ar Savienības tiesību aktu mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādēļ ESRK būtu jāizveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(32)

Kā ierosināts de Larosière ziņojumā, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja, un Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2013. gada 17. decembrim būtu pilnībā jāpārskata EFUS, ESRK un EUI darbība.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, Savienības finanšu sistēmas efektīvu makrouzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs Savienības finanšu tirgu integrācijas dēļ, un ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

a)

ESRK;

b)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010;

c)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010;

d)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010;

e)

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā;

f)

dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kuras ir norādītas Savienības aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

a)

“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, uz kuru attiecas tiesību akti, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, kā arī jebkurš cits uzņēmums vai struktūra Eiropas Savienībā ar līdzīga veida galveno nodarbošanos;

b)

“finanšu sistēma” ietver visas finanšu iestādes, tirgus, produktus un tirgus infrastruktūras;

c)

“sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

a)

nosaka un/vai vāc un analizē visu atbilstīgo un vajadzīgo informāciju, lai sasniegtu 1. punktā aprakstītos mērķus;

b)

nosaka sistēmiskos riskus un to prioritāti;

c)

izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā dara šos brīdinājumus zināmus atklātībai;

d)

sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām saistībā ar atklātajiem riska faktoriem un attiecīgā gadījumā dara šos ieteikumus zināmus atklātībai;

e)

ja ESRK nolemj, ka var rasties ārkārtas situācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 18. pantā, ESRK izsaka konfidenciālu brīdinājumu, kas adresēts Padomei, un sniedz situācijas novērtējumu Padomei, lai Padome varētu noteikt, vai jāpieņem EUI adresējams lēmums par ārkārtas situāciju;

f)

uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;

g)

cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus, jo īpaši, sadarbojoties ar EUI, izstrādā kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju vienotu kopumu (riska paneli), lai apzinātu un novērtētu sistēmisko risku;

h)

vajadzības gadījumā piedalās Apvienotās komitejas darbā;

i)

saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām finanšu iestādēm, īpaši ar SVF un FSP, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

j)

veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

a)

ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

b)

valstu centrālo banku vadītāji;

c)

Komisijas loceklis;

d)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

e)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

f)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

g)

Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki;

h)

Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

a)

viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar 3. punktu;

b)

Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) priekšsēdētājs.

a)

ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

b)

ECB priekšsēdētāja vietnieks;

c)

četri citi Valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību starp dalībvalstīm kopumā un starp tām, kuru valūta ir euro, un tām, kuru valūta nav euro. Viņus uz trim gadiem ievēlē Valdes locekļi no to Valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

d)

Komisijas loceklis;

e)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

f)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

g)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

h)

EFK priekšsēdētājs;

i)

Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs; un

j)

Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

a)

pārstāvis no katras valsts centrālās bankas un pārstāvis no ECB;

b)

viens pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar otro daļu;

c)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) pārstāvis;

d)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) pārstāvis;

e)

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pārstāvis;

f)

divi Komisijas pārstāvji;

g)

EFK pārstāvis; un

h)

Konsultatīvās zinātniskās komitejas pārstāvis.