Help Print this page 

Document 32010R0913

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 ( 2010. gada 22. septembris ) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 276, 20.10.2010, p. 22–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 004 P. 221 - 231

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/913/oj
Multilingual display
Text

20.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/22


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 913/2010

(2010. gada 22. septembris)

par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības jaunajā nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā dzelzceļa iekšējā tirgus izveide, īpaši attiecībā uz kravas transportu, ir būtisks elements ceļā uz ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanu.

(2)

Padomes Direktīva 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (5) ir bijuši nozīmīgi soļi iekšējā dzelzceļa tirgus izveidē.

(3)

Lai starptautiskie un iekšzemes dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumi, kas kopš 2007. gada 1. janvāra ir atvērti konkurencei, spētu konkurēt ar citiem transporta veidiem, tiem jābūt pieejamai kvalitatīvai un pietiekami finansētai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, tādai, kura ļauj sniegt labus kravas transporta pakalpojumus komercātruma un kustības grafika ziņā, un uzticamai dzelzceļa infrastruktūrai, tas ir, nodrošinot, ka sniegtais pakalpojums patiesi atbilst līgumsaistībām ar dzelzceļa uzņēmumiem.

(4)

Lai gan dzelzceļa kravas pārvadājumu tirgus atvēršana ir ļāvusi jauniem uzņēmumiem sākt darbību dzelzceļa tīklā, ar tirgus mehānismiem vien nevarēja un nevar organizēt, regulēt un padarīt drošus dzelzceļa kravu pārvadājumus. Lai optimizētu tīkla lietošanu un nodrošinātu tā uzticamību, ir lietderīgi noteikt papildu procedūras infrastruktūras pārvaldītāju sadarbības stiprināšanai saistībā ar starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu kravas vilcieniem.

(5)

Šajā kontekstā, izveidojot starptautiskus dzelzceļa koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, pa kuriem kravas vilcieni varēs kursēt labos apstākļos un viegli pāriet no viena iekšzemes tīkla uz citu, varētu uzlabot infrastruktūras izmantošanas nosacījumus.

(6)

Lai izveidotu starptautiskus dzelzceļa koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, jau uzsāktās ierosmes dzelzceļa infrastruktūras jomā liecina, ka vispiemērotākā metode ir starptautisku koridoru izveide, kas nodrošina konkrētu vajadzību apmierināšanu vienā vai vairākos skaidri definētos kravu pārvadājumu tirgus segmentos.

(7)

Šī regula, ja vien nav paredzēts citādi, nedrīkstētu skart Direktīvā 91/440/EEK un Direktīvā 2001/14/EK noteiktās infrastruktūras pārvaldītāju tiesības un pienākumus un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minēto jaudas iedalīšanas iestāžu tiesības un pienākumus. Minētie tiesību akti paliek spēkā, tostarp attiecībā uz noteikumiem, kas attiecas uz kravu pārvadājumu koridoriem.

(8)

Veidojot kravas pārvadājumu koridoru, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā vajadzība uzlabot starpsavienojumus ar Eiropas trešo valstu dzelzceļa infrastruktūru.

(9)

Izstrādājot kravas pārvadājumu koridorus, būtu jācenšas nodrošināt nepārtrauktību visa kravas pārvadājumu koridora garumā, izveidojot nepieciešamos starpsavienojumus ar esošo dzelzceļa infrastruktūru.

(10)

Tādu starptautisko dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru izveidei, kas veido Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) un Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridoriem. Tādēļ šie tīkli ir jāattīsta koordinēti, un jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu starptautisko dzelzceļa koridoru integrāciju esošajos TEN-T un ERTMS koridoros. Turklāt Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par šādiem kravu pārvadājumu koridoriem. Būtu jāveicina projekti, kuru mērķis ir kravas vilcienu trokšņa samazināšana. Vajadzības gadījumā šādu koridoru izveide būtu finansiāli jāatbalsta saistībā ar TEN-T, pētījumu un Marco Polo programmām, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem un fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu vai Kohēzijas fondu, kā arī Eiropas Investīciju banku.

(11)

Kravu pārvadājumu koridorā būtu jānodrošina pienācīga koordinācija starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, jānodrošina pietiekama prioritāte dzelzceļa kravu pārvadājumu satiksmei, jāizveido efektīva un adekvāta sasaiste ar citiem transporta veidiem un jāizstrādā nosacījumi, kas veicina konkurences attīstību starp dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(12)

Papildus kravu pārvadājumu koridoriem, kas izveidoti saskaņā ar 3. pantu, Savienības līmenī būtu jāizskata un jāapstiprina papildu kravu pārvadājumu koridoru izveide saskaņā ar skaidri definētām pārredzamām procedūrām un kritērijiem, kas atstāj dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem pietiekamu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā, lai tie varētu ņemt vērā esošas ierosmes par īpašiem koridoriem, piemēram, ERTMS, RailNetEurope (RNE) un TEN-T, un pieņemt savām konkrētām vajadzībām atbilstīgus pasākumus.

(13)

Lai veicinātu koordināciju starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem un nodrošinātu nepārtrauktību visa kravas pārvadājumu koridora garumā, katram kravu pārvadājumu koridoram vajadzētu izveidot atbilstošu pārvaldes struktūru, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no dublēšanās ar jau esošām pārvaldes struktūrām.

(14)

Lai apmierinātu tirgus prasības, kravu pārvadājumu koridora izveides nosacījumi būtu jāizklāsta īstenošanas plānā, kurā būtu jānorāda kravu pārvadājumu darbības uzlabošanai veicamie pasākumi un to veikšanas termiņi. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka kravu pārvadājumu koridora izveidei paredzētās vai jau veiktās darbības atbilst visu kravu pārvadājumu koridora lietotāju vajadzībām vai vēlmēm, ar pretendentiem, kuri, iespējams, lietos attiecīgo kravu pārvadājumu koridoru, ir regulāri jāapspriežas saskaņā ar valdes noteiktām procedūrām.

(15)

Lai atbalstītu dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru izveidošanu Savienībā, par nepieciešamu būtu jāuzskata arī dažādus transporta veidus savienojošu kravas termināļu izveide.

(16)

Lai nodrošinātu infrastruktūras jaudu saskanību un nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridora garumā, ieguldījumi kravu pārvadājumu koridorā būtu jākoordinē starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī, ja vajadzīgs, starp dalībvalstīm un Eiropas trešām valstīm un, ja tas ir ekonomiski pamatoti, jāplāno atbilstoši kravu pārvadājumu koridora vajadzībām. Būtu jāpublicē investīciju programma, lai nodrošinātu informāciju tiem pretendentiem, kas varētu darboties attiecīgajā koridorā. Būtu jāietver darbību projekti ar mērķi attīstīt savstarpēji izmantojamas sistēmas un palielināt vilcienu jaudu.

(17)

To pašu iemeslu dēļ attiecīgo kravu pārvadājumu koridoru līmenī būtu jākoordinē visi ar infrastruktūru un tās iekārtām saistīti darbi, kas varētu ierobežot pieejamās kravu pārvadājumu koridora jaudas, un jaunākā informācija par tiem būtu regulāri jāpublicē.

(18)

Lai atvieglinātu infrastruktūras jaudas pieprasījumu procedūru starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu jomā, katrā kravu pārvadājumu koridorā jāizraugās vai jāizveido vienas pieturas aģentūra. Šim nolūkam būtu jāizmanto esošās ierosmes, jo īpaši tās, kuras veic RNE, kas ir infrastruktūras pārvaldītāju koordinācijas struktūra un sniedz vairākus pakalpojumus starptautisko kravu pārvadājumu uzņēmumiem.

(19)

Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldībā būtu arī jāiekļauj procedūras, lai piešķirtu infrastruktūras jaudu starptautiskiem kravas vilcieniem, kas kursē šādos koridoros. Šajās procedūrās būtu jāņem vērā arī citiem transporta veidiem, tostarp pasažieru transportam, vajadzīgās jaudas.

(20)

Lai nodrošinātu labāku dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu, jākoordinē šīs infrastruktūras un kravu pārvadājumu koridorā esošo stratēģisko termināļu darbība.

(21)

Prioritātes noteikumi var arī nozīmēt prioritātes mērķus atkarībā no situācijas attiecīgajā dalībvalstī.

(22)

Traucējumu gadījumos kravas vilcieniem, kas kursē kravas pārvadājumu koridorā, iespēju robežās būtu jānodrošina atbilstība grafikam, ņemot vērā visu transporta veidu vajadzības.

(23)

Lai veicinātu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences veidošanos kravas pārvadājumu koridorā, būtu vēlams atļaut pieprasīt kravas pārvadājumu koridora infrastruktūras jaudu arī tādiem pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi vai to grupas.

(24)

Lai objektīvi novērtētu ieguvumus, ko sniedz uz kravu pārvadājumu koridora izveidi vērsti pasākumi, būtu jāpārrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāte visā kravu pārvadājumu koridora garumā un regulāri jāpublisko kvalitātes ziņojumi. Kvalitātes novērtējumā būtu jāiekļauj kravu pārvadājumu koridora lietotāju apmierinātības aptauju rezultāti.

(25)

Lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi starptautiskiem dzelzceļa pakalpojumiem, ir jānodrošina pienācīga koordinācija starp dzelzceļa satiksmes kontroles iestādēm, kuras atrodas dažādos kravu pārvadājumu koridora tīklos.

(26)

Lai atvieglinātu piekļuvi informācijai par visu galveno infrastruktūru izmantojumu kravu pārvadājumu koridorā un lai nodrošinātu piekļuvi šim koridoram bez jebkādas diskriminācijas, valdei būtu jāsagatavo pārskats, kurā apkopota visa šī informācija, tas regulāri jāatjaunina un jāpublisko.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no kravu pārvadājumu koridoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(28)

Attiecībā uz ieguldījumu koordināciju un jaudas un satiksmes pārvaldību būtu jāievieš vienlīdzīgi noteikumi, kas balstās uz sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, kuriem starptautiskajā dzelzceļa koridorā jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi kravu pārvadājumu uzņēmumiem.

(29)

Tā kā starptautiskiem vilcieniem ir jākursē maršrutos, kas ietver vairākus koridorus, kā definēts šajā regulā, vairāku koridoru infrastruktūras pārvaldītāji var arī saskaņot savas darbības, lai traucējumu gadījumā attiecīgos koridoros nodrošinātu jaudu pieejamību, netraucētu satiksmi un saskaņotu prioritātes noteikumu piemērošanu dažādiem transporta veidiem.

(30)

Šīs regulas mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravas pārvadājumu efektivitāti salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem. Lai panāktu kravas pārvadājumu koridoru darbības maksimālu efektivitāti, starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jānodrošina koordinācija. Šajā nolūkā, lai palielinātu dzelzceļa kravas pārvadājumu jaudu un efektivitāti, līdztekus būtu jāveic gan ekspluatācijas pasākumi, gan ieguldījumi infrastruktūrā un tehniskajā aprīkojumā, piemēram, ERTMS.

(31)

Kravas pārvadājumu koridoru izveidi un izmainīšanu un dalībvalstīm piešķirtos atbrīvojumus regulējošo noteikumu īstenošanā ir jāievēro vienoti nosacījumi, lai nodrošinātu kravas pārvadājumu koridoru izveides priekšlikumu atbilstību šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, un tādēļ īstenošana būtu jāuztic Komisijai. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka iepriekš ar regulu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz minētās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6), izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kuru šeit nepiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā izklāstīti noteikumi par to, kā izveidot un organizēt starptautiskus dzelzceļu koridorus konkurētspējīgiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem, lai attīstītu Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Tajā ir izklāstīti kravu pārvadājumu koridoru atlases, organizācijas, pārvaldības un indikatīvas ieguldījumu plānošanas noteikumi.

2.   Šo regulu piemēro kravas pārvadājumu koridoros iekļautas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai un izmantošanai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā ir spēkā definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā.

2.   Papildus 1. punktā minētajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:

a)

“kravas pārvadājumu koridors” ir visas izraudzītās dzelzceļa līnijas, tostarp dzelzceļa prāmju līnijas, dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Eiropas trešās valstīs, kas savieno galvenajā maršrutā izvietotus divus vai vairākus termināļus un attiecīgā gadījumā apvedceļus un to pievienošanai nepieciešamos posmus, tostarp dzelzceļa infrastruktūru un iekārtas un attiecīgos dzelzceļa pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 5. pantu;

b)

“īstenošanas plāns” ir dokuments, kurā izklāstīti līdzekļi un stratēģija, ko attiecīgās iesaistītās personas plāno izmantot, lai noteiktā laika posmā veiktu vajadzīgus un pietiekamus pasākumus kravas pārvadājumu koridora izveidei;

c)

“terminālis” ir iekārta, kas atrodas jebkur kravas pārvadājumu koridorā un ir īpaši pielāgota, lai varētu veikt preču iekraušanu kravas vilcienos un/vai izkraušanu no tiem un varētu savienot dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus ar sauszemes, jūras, iekšzemes ūdeņu un gaisa transporta pakalpojumiem vai lai varētu veikt kravas vilcienu manevrus vai to sastāva pārkārtošanu, kā arī lai vajadzības gadījumā varētu veikt robežšķērsošanas procedūras uz Eiropas trešo valstu robežām.

II   NODAĻA

STARPTAUTISKO DZELZCEĻA KORIDORU KONKURĒTSPĒJĪGIEM KRAVU PĀRVADĀJUMIEM IZRAUDZĪŠANĀS UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Sākotnējo kravu pārvadājumu koridoru izraudzīšanās

Pielikumā minētās dalībvalstis līdz pielikumā norādītajiem termiņiem nodrošina norādīto sākotnējo kravas pārvadājumu koridoru darbības uzsākšanu. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par kravas pārvadājumu koridoru izveidi.

4. pants

Citu kravas pārvadājumu koridoru kritēriji

Šīs regulas 5. pantā minētajā citu kravas pārvadājumu koridoru atlasē un 6. pantā minēto kravas pārvadājumu koridoru izmainīšanā ņem vērā šādus kritērijus:

a)

kravas pārvadājumu koridors šķērso vismaz trīs dalībvalstu teritoriju vai divu dalībvalstu teritoriju, ja attālums starp termināļiem šajā kravas pārvadājumu koridorā pārsniedz 500 kilometrus;

b)

kravas pārvadājumu koridoru saskaņotība ar TEN-T, ERTMS koridoriem un/vai RNE noteiktajiem koridoriem;

c)

TEN-T prioritāro projektu (7) integrācija kravu pārvadājumu koridorā;

d)

līdzsvars starp sociālām un ekonomiskām izmaksām un ieguvumiem, ko dod kravas pārvadājumu koridora izveide;

e)

visu dalībvalstu ierosināto kravas pārvadājumu koridoru saskaņotība, lai varētu izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem;

f)

dzelzceļa kravas pārvadājumu un galveno tirdzniecības plūsmu un preču pārvadājumu attīstība visā kravas pārvadājumu koridorā;

g)

attiecīgos gadījumos – labāki starpsavienojumi starp dalībvalstīm un Eiropas trešām valstīm;

h)

pretendentu ieinteresētība kravas pārvadājumu koridorā;

i)

labi starpsavienojumi ar citiem transporta veidiem, ko jo īpaši nodrošina ar piemērotu termināļu tīklu, tostarp jūras ostās un iekšzemes ostās.

5. pants

Citu kravu pārvadājumu koridoru atlase

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir dzelzceļa robeža ar citu dalībvalsti, piedalās vismaz viena kravas pārvadājumu koridora izveidē, ja vien šis pienākums jau nav izpildīts saskaņā ar 3. pantu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis pēc citas dalībvalsts lūguma iesaistās 1. punktā minētā kravas pārvadājumu koridora izveidē vai jau izveidota koridora pagarināšanā, lai dotu iespēju kaimiņu dalībvalstij izpildīt 1. punktā minēto pienākumu.

3.   Neskarot Direktīvas 91/440/EEK 7. pantā noteiktos dalībvalstu pienākumus, ja dalībvalsts pēc sociālekonomiskas analīzes veikšanas uzskata, ka kravas pārvadājumu koridora izveide nebūtu to pretendentu interesēs, kas varētu izmantot kravas pārvadājumu koridoru, vai ka tā izveide nedotu būtiskus sociālekonomiskus ieguvumus vai radītu nesamērīgu slogu, attiecīgai dalībvalstij nav pienākuma iesaistīties šā panta 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Dalībvalstij nav pienākuma piedalīties 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja tās dzelzceļa tīkla sliežu platums atšķiras no galvenā dzelzceļa tīkla Savienībā.

5.   Kravas pārvadājumu koridora izveidi ierosina attiecīgās dalībvalstis. Šim nolūkam tās kopīgi nosūta Komisijai nodomu vēstuli ar priekšlikumu, kas izstrādāts pēc apspriešanās ar attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un pretendentiem, ņemot vērā 4. pantā minētos kritērijus.

Lai izpildītu 1. un 2. punktā paredzēto pienākumu, attiecīgās dalībvalstis līdz 2012. gada 10. novembrim kopīgi nosūta Komisijai nodomu vēstuli.

6.   Komisija izskata 5. punktā minētos kravas pārvadājumu koridora izveides priekšlikumus un saskaņā ar 21. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru vēlākais deviņus mēnešus pēc priekšlikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par šāda priekšlikuma atbilstību šim pantam.

7.   Attiecīgās dalībvalstis izveido kravas pārvadājumu koridoru vēlākais divus gadus pēc 6. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas.

6. pants

Izmaiņas citos kravu pārvadājumu koridoros

1.   Šīs regulas 5. pantā minētajos kravas pārvadājumu koridoros var izdarīt izmaiņas, pamatojoties uz kopīgu attiecīgo dalībvalstu priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldniekiem un attiecīgiem pretendentiem iesniedz Komisijai.

2.   Komisija saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru par priekšlikumu pieņem lēmumu, ņemot vērā 4. pantā izklāstītos kritērijus.

7. pants

Samierināšana

Ja divas vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties par kravas pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā un attiecībā uz to teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, Komisija pēc vienas attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma apspriežas par šo jautājumu ar 21. pantā minēto komiteju. Komisija savu atzinumu paziņo attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis ņem šo atzinumu vērā, lai rastu risinājumu, un, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, pieņem lēmumu.

8. pants

Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldība

1.   Katram kravas pārvadājumu koridoram attiecīgās dalībvalstis izveido valdi, kas ir atbildīga par vispārēju kravas pārvadājumu koridora mērķu noteikšanu, uzraudzību un šā panta 7. punktā, 9. un 11. pantā, 14. panta 1. punktā un 22. pantā skaidri noteikto pasākumu veikšanu. Valdē ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji.

2.   Katra kravas pārvadājumu koridora attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un, attiecīgā gadījumā, Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās par jaudas piešķiršanu atbildīgās iestādes izveido apsaimniekotājvaldi, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu, kuri skaidri norādīti šā panta 5., 7., 8. un 9. punktā un šīs regulas 9. līdz 12. pantā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 2., 6. un 9. punktā, 16. panta 1. punktā, 17. panta 1. punktā un 18. un 19. pantā. Apsaimniekotājvaldē ir infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.

3.   Dalībvalstis, kurās atrodas kravas pārvadājumu koridors, un attiecīgie infrastruktūras pārvaldnieki sadarbojas šā panta 1. un 2. punktā minētajās valdēs, lai nodrošinātu kravas pārvadājumu koridora attīstību saskaņā ar tā īstenošanas plānu.

4.   Valde lēmumu pieņem, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvju savstarpēju vienošanos.

5.   Apsaimniekotājvalde pieņem lēmumus, tostarp lēmumus par tās juridisko statusu, organizatoriskās struktūras izveidi, resursiem un personālu, pamatojoties uz attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju savstarpēju vienošanos. Apsaimniekotājvalde var būt patstāvīga juridiska persona. To var izveidot kā Eiropas Ekonomisko interešu grupu Padomes Regulas (EEK) Nr. 2137/85 (1985. gada 25. jūlijs) par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG) (8) nozīmē.

6.   Valdes un apsaimniekotājvaldes pienākumi neskar infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, kā paredzēts Direktīvas 91/440/EEK 4. panta 2. punktā.

7.   Apsaimniekotājvalde izveido padomdevēju grupu, kurā ir pārstāvēti kravas pārvadājumu koridora terminālu, tostarp vajadzības gadījumā jūras un iekšējo ūdensceļu ostu, pārvaldītāji un īpašnieki. Minētā padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuriem apsaimniekotājvaldes priekšlikumiem, kas tieši ietekmē investīcijas termināļos un to pārvaldību. Tā var sniegt atzinumu arī pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu. Ja pastāv domstarpības starp apsaimniekotājvaldi un padomdevēju grupu, padomdevēju grupa var domstarpību izšķiršanas nolūkā vērsties pie valdes. Valde darbojas kā starpnieks un savu atzinumu sniedz laikus. Galīgo lēmumu tomēr pieņem apsaimniekotājvalde.

8.   Apsaimniekotājvalde izveido papildu padomdevēju grupu, kurā ir pārstāvēti cita kravas pārvadājumu koridora izmantošanā ieinteresētie dzelzceļa uzņēmumi. Minētā padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuru apsaimniekotājvaldes priekšlikumu, kas ietekmē šos uzņēmumus. Tā var sniegt atzinumu arī pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu.

9.   Apsaimniekotājvalde, ievērojot valsts un Eiropas izvietošanas plānus, koordinē to, kā izmanto sadarbspējīgas IT lietojumprogrammas vai alternatīvus risinājumus, kas var nākotnē kļūt pieejami, lai atbildētu uz starptautisko vilcienu ceļu pieprasījumiem un organizētu starptautisko satiksmi kravas pārvadājumu koridorā.

9. pants

Kravas pārvadājumu koridora plāna īstenošanas pasākumi

1.   Apsaimniekotājvalde vēlākais sešus mēnešus pirms kravas pārvadājumu koridora ekspluatācijas sākuma izstrādā īstenošanas plānu un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Šajā plānā ir:

a)

kravas pārvadājumu koridora raksturlielumu apraksts, tostarp pārslodzes vietas, un kravas pārvadājumu koridora izveidei nepieciešamo pasākumu programma;

b)

šā panta 3. punktā minētā pētījuma būtiskie elementi;

c)

kravas pārvadājumu koridora mērķi, jo īpaši attiecībā uz kravas pārvadājumu koridora darbību, kas izteikta kravas pārvadājumu koridora pakalpojumu kvalitātē un infrastruktūras jaudā saskaņā ar 19. panta noteikumiem;

d)

šīs regulas 11. pantā minētais investīciju plāns; un

e)

pasākumi, lai īstenotu 12. līdz 19. panta noteikumus.

2.   Apsaimniekotājvalde regulāri pārskata īstenošanas plānu, ņemot vērā tā īstenošanā panākto progresu, kravas pārvadājumu tirgus attīstību kravas pārvadājumu koridorā un darbību, ko vērtē saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

3.   Apsaimniekotājvalde veic un regulāri atjaunina transporta tirgus pētījumu par konstatētajām un gaidāmajām satiksmes tendencēm kravas pārvadājumu koridorā, kas radušās pēc šā koridora izveides, pievēršoties dažādiem satiksmes veidiem gan attiecībā uz kravu pārvadājumiem, gan pasažieru pārvadājumiem. Šajā pētījumā vajadzības gadījumā apskata arī sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumus, ko dod kravas pārvadājumu koridora izveide.

4.   Īstenošanas plānā ņem vērā termināļu attīstību, lai tie atbilstu dzelzceļa kravas pārvadājumu vajadzībām attiecīgajā kravas pārvadājumu koridorā, jo īpaši kā dažādus transporta veidus savienojoši mezgli visā kravas pārvadājumu koridorā.

5.   Apsaimniekotājvalde vajadzības gadījumā īsteno pasākumus, lai sadarbotos ar reģionālām un/vai vietējām pašvaldībām īstenošanas plāna jomā.

10. pants

Apspriešanās ar pretendentiem

Apsaimniekotājvalde ievieš apspriešanās mehānismu, lai nodrošinātu pienācīgu to pretendentu iesaisti, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru. Jo īpaši tā nodrošina, ka ar pretendentiem apspriežas, pirms valdei iesniedz 9. pantā minēto īstenošanas plānu.

III   NODAĻA

INVESTĪCIJAS KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORĀ

11. pants

Investīciju plānošana

1.   Apsaimniekotājvalde izstrādā un regulāri pārskata investīciju plānu, kas ietver sīku informāciju par indikatīviem vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumiem kravas pārvadājumu koridora infrastruktūrā, un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Šajā plānā ir:

a)

tādu projektu saraksts, kas paredzēti, lai kravu pārvadājumu koridorā paplašinātu, atjaunotu vai pārveidotu dzelzceļa infrastruktūru un saistītās iekārtas, kā arī tam vajadzīgie finanšu līdzekļi un finanšu avoti;

b)

plāns par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu kravu pārvadājumu koridorā, kas atbilst savstarpējas izmantojamības būtiskajām prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piemēro dzelzceļa tīkliem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (9). Šis ieviešanas plāns ir balstīts uz šādu savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi;

c)

plāns par jaudas pārvaldību kravas vilcieniem, kuri var kursēt attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā, tostarp par konstatēto pārslodzes vietu likvidāciju. Šā plāna pamatā var būt attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošo vilcienu sastāva ātruma pārvaldības uzlabošana un garuma, kravas gabarītu un pārvadātā svara vai ass slodzes palielināšana; un

d)

vajadzības gadījumā – atsauce uz Savienības ieguldījumu, kas paredzēts saskaņā ar Savienības finanšu programmām.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot dalībvalstu kompetenci plānot un finansēt dzelzceļa infrastruktūru.

12. pants

Darbu saskaņošana

Apsaimniekotājvalde pienācīgi un atbilstīgi pieņemtam grafikam saskaņo un nodrošina, ka vienuviet publicē grafikus visiem infrastruktūras un saistītu iekārtu darbiem, kas varētu ierobežot pieejamo kravu pārvadājumu koridora jaudu.

IV   NODAĻA

KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORA VADĪBA

13. pants

Vienas pieturas aģentūra infrastruktūras jaudas pieteikumiem

1.   Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde izraugās vai izveido kopīgu struktūru, kur pretendenti var vienā vietā un ar vienu darbību prasīt nodrošināt infrastruktūras jaudu kravas vilcieniem, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu, un saņemt atbildes uz jaudas pieprasījumiem (turpmāk “vienas pieturas aģentūra”).

2.   Vienas pieturas aģentūra kā koordinācijas punkts arī sniedz pamatinformāciju par infrastruktūras jaudas piešķīrumiem, tostarp 18. pantā minēto informāciju. Tajā ataino pieprasījuma brīdī pieejamo infrastruktūras jaudu un tās raksturlielumus saskaņā ar iepriekš definētiem parametriem, piemēram, ātrumu, garumu, gabarītiem un asslodzi, ar kādu vilcieni drīkst pārvietoties kravas pārvadājumu koridorā.

3.   Vienas pieturas aģentūra pieņem lēmumu attiecībā uz pieteikumiem par 14. panta 3. punktā minēto iepriekš sagatavoto kravas vilcienu ceļu un 14. panta 5. punktā minētās rezerves jaudas iedalīšanu. Tā iedala jaudu saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK noteikumiem, ar kuriem reglamentē jaudas piešķiršanu. Tā nekavējoties informē kompetentos infrastruktūras pārvaldniekus par šiem pieteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

4.   Visus infrastruktūras jaudas pieprasījumus, kurus nav iespējams apmierināt saskaņā ar 3. punktu, vienas pieturas aģentūra nekavējoties pārsūta kompetentajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un, attiecīgā gadījumā, par jaudas iedalīšanu atbildīgām iestādēm, kas minētas 14. panta 2. punktā Direktīvā 2001/14/EK, kuras par šo pieteikumu pieņem lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu un III nodaļu un nosūta šo lēmumu vienas pieturas aģentūrai turpmāko darbību veikšanai.

5.   Vienas pieturas aģentūras darbība ir pārredzama, un tā darbojas bez diskriminācijas. Šim nolūkam izveido reģistru, ar kura datiem bez ierobežojumiem drīkst iepazīties visas ieinteresētās personas. Tajā reģistrē pieprasījumu datumus, pretendentu vārdus, sīki izstrādātu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem un notikušajiem incidentiem. Šīs darbības kontrolē regulatīvās iestādes saskaņā ar 20. pantu.

14. pants

Kravas vilcieniem piešķirtā jauda

1.   Valde kravu pārvadājumu koridorā nosaka infrastruktūras jaudas piešķiršanas sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 1. punktu.

2.   Apsaimniekotājvalde izvērtē vajadzību pēc jaudas, ko paredzēts iedalīt kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem kravas vilcieniem, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā minēto transporta tirgus pētījumu, pieprasījumus iedalīt infrastruktūras jaudas, kas attiecas uz iepriekšējiem un pašreizējiem kustības grafikiem, un pamata vienošanās.

3.   Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem izvērtējumiem, kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji kopīgi definē un organizē iepriekš sagatavotus starptautiskos vilcienu ceļus, pa kuriem kursē kravas vilcieni, saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 15. pantā minēto procedūru un atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc jaudas. Viņi braucienu laikus, intervālus starp tiem, atiešanas un ierašanās galapunktā laikus un maršrutus nosaka tā, lai ar tiem atvieglinātu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā vajadzību palielināt ar kravas vilcieniem kravu pārvadājumu koridorā pārvadāto preču apjomu. Informāciju par šiem iepriekš sagatavotiem dzelzceļiem publicē vēlākais trīs mēnešus pirms galīgā datuma, kurā saņem Direktīvas 2001/14/EK III pielikumā minētos infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Vairāku kravas pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji vajadzības gadījumā var koordinēt starptautiskus iepriekš sagatavotus vilcienu ceļus, piedāvājot jaudu attiecīgajos kravas pārvadājumu koridoros.

4.   Šos iepriekš sagatavotos dzelzceļus iedala pirmām kārtām kravas vilcieniem, kas šķērso vismaz vienu robežu.

5.   Infrastruktūras pārvaldītāji, ja tas ir pamatots ar tirgus vajadzībām un šā panta 2. punktā minēto izvērtējumu, kopīgi definē rezerves jaudu, kas vajadzīga attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem starptautiskiem kravas vilcieniem, atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc infrastruktūras jaudas, un šo jaudas rezervi saglabā galīgajā kustības grafikā, lai dotu iespēju ātri un pienācīgi reaģēt uz ad hoc jaudas pieprasījumiem, kā minēts Direktīvas 2001/14/EK 23. pantā. Minēto rezerves jaudu saglabā līdz tās grafikā paredzētajam termiņam, kā to nolēmusi apsaimniekotājvalde. Tāds termiņš nepārsniedz 60 dienas.

6.   Apsaimniekotājvalde sekmē, lai tiktu koordinētas prioritātes attiecībā uz infrastruktūras jaudu piešķiršanu kravu pārvadājumu koridorā.

7.   Infrastruktūras pārvaldītāji savos lietošanas noteikumos var iekļaut maksu par dzelzceļiem, kas ir iedalīti, bet galu galā nav izmantoti. Šādas maksas līmenis ir atbilstīgs, preventīvs un efektīvs.

8.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, tostarp steidzamus un neparedzētus darbus drošības apdraudējuma situācijā, kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu saskaņā ar šo pantu nedrīkst atcelt mazāk kā divus mēnešus pirms attiecīgā kustības grafikā paredzētā kustības laika, ja attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu tādai atcelšanai. Tādos gadījumos attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs cenšas pretendentam ieteikt līdzvērtīgas kvalitātes un drošuma vilciena ceļu, kuru pretendents ir tiesīgs pieņemt vai noraidīt. Šis noteikums neskar jebkādas tiesības, kuras pretendentam varētu būt saskaņā ar līgumu, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 19. panta 1. punktā. Jebkurā gadījumā pretendents var jautājumu iesniegt izskatīšanai šīs regulas 20. pantā minētajā regulatīvajā iestādē.

9.   Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde un 8. panta 7. punktā minētā padomdevēju grupa izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar jaudas piešķiršanu, gan attiecībā uz 13. panta 1. punktā minētajiem pieprasījumiem, gan pieprasījumiem, ko saņēmuši attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji. Ņem vērā arī termināļu pieejamību.

10.   Šā panta 4. un 9. punktā atsaucēs uz infrastruktūras pārvaldītājiem attiecīgā gadījumā ietver Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās iestādes, kas atbild par jaudas piešķiršanu.

15. pants

Atļautie pretendenti

Neatkarīgi no Direktīvas 2001/14/EK 16. panta 1. punkta pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi vai starptautiskās dzelzceļa uzņēmumu grupas, piemēram, kravu nosūtītājiem, ekspeditoriem un kombinēto kravu pārvadājumu uzņēmumiem, ir tiesības pieprasīt 14. panta 3. punktā minētos iepriekš sagatavotos starptautiskos kravas vilcienu ceļus un 14. panta 5. punktā minēto rezerves jaudu. Lai šie pretendenti varētu izmantot šādu vilcienu ceļu kravu pārvadājumiem kravu pārvadājumu koridorā, viņi nozīmē dzelzceļa uzņēmumu, kas noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldnieku saskaņā ar Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 5. punktu.

16. pants

Satiksmes vadība

1.   Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde ievieš satiksmes vadības koordinācijas procedūras visā kravu pārvadājumu koridorā. Saistītu kravu pārvadājumu koridoru apsaimniekotājvaldes ievieš satiksmes koordinācijas procedūras šādos koridoros.

2.   Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 8. panta 7. punktā minētā padomdevēju grupa ievieš procedūras, lai nodrošinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras un termināļu ekspluatācijas koordinēšanu.

17. pants

Satiksmes vadība traucējumu gadījumā

1.   Apsaimniekotājvalde pieņem kopējus mērķus attiecībā uz punktualitāti un/vai pamatnostādnes satiksmes vadībai, ko piemēro, ja notiek kravu pārvadājumu koridora vilcienu kustības traucējumi.

2.   Katrs infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā prioritātes noteikumus, lai vadītu dažādus satiksmes veidus kravu pārvadājumu koridora daļā, kas ir viņa atbildībā, saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem kopējiem mērķiem un/vai vadlīnijām. Šos prioritātes noteikumus publicē Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minētajā tīkla pārskatā.

3.   Principos, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, paredz vismaz to, ka iespēju robežās neizdara grozījumus attiecībā uz 14. panta 3. punktā un 4. punktā minēto vilcienu ceļu, kas iedalīts kravas vilcieniem, kuri kursē atbilstīgi kustības grafikā paredzētam kustības laikam. Principu, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, mērķis ir pēc iespējas mazināt tīkla atjaunošanas laiku visu transporta veidu vajadzībām. Šim nolūkam infrastruktūras pārvaldītāji var koordinēt vairākos kravas pārvadājumu koridoros kursējošu dažādu satiksmes veidu pārvaldību.

18. pants

Informācija par kravu pārvadājumu koridora izmantošanas nosacījumiem

Apsaimniekotājvalde izstrādā, regulāri atjaunina un publicē dokumentu, kurā ir:

a)

visa informācija no valstu tīklu pārskatiem, kuri attiecībā uz kravu pārvadājumu koridoru ir izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minēto procedūru;

b)

termināļu saraksts un raksturojums, jo īpaši informācija par termināļu piekļuves nosacījumiem un veidiem;

c)

informācija par šīs regulas 13. līdz 17. pantā minētajām procedūrām; un

d)

īstenošanas plāns.

19. pants

Pakalpojumu kvalitāte kravu pārvadājumu koridorā

1.   Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde nodrošina atbilstību starp darbības uzlabošanas shēmām kravu pārvadājumu koridorā, kā noteikts Direktīvas 2001/14/EK 11. pantā.

2.   Apsaimniekotājvalde kravu pārvadājumu koridorā pārrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu darbību un reizi gadā publicē tādas pārraudzības rezultātus.

3.   Apsaimniekotājvalde organizē aptaujas par kravu pārvadājumu koridora lietotāju apmierinātību un reizi gadā publicē tādas aptaujas rezultātus.

20. pants

Regulatīvās iestādes

1.   Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētās regulatīvās iestādes sadarbojas, lai pārraudzītu konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājuma koridorā. Jo īpaši tās nodrošina piekļuvi koridoram bez diskriminācijas, un tās ir apelācijas izskatīšanas iestādes, kas paredzētas minētās direktīvas 30. panta 2. punktā. Tās apmainās ar vajadzīgo informāciju, ko tās ieguvušas no infrastruktūras pārvaldītājiem un citām attiecīgām pusēm.

2.   Lai pārvadājumu koridoros veicinātu brīvu un godīgu konkurenci, dalībvalstis nosaka līdzvērtīgu regulējuma līmeni. Regulatīvās iestādes ir brīvi pieejamas tirgus dalībniekiem, un tām ir jāvar lēmumus pieņemt neatkarīgi un efektīvi.

3.   Ja kāds pretendents regulatīvajai iestādei iesniedz sūdzību par starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem vai ja tā veic izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, attiecīgā regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar visu to citu dalībvalstu regulatīvām iestādēm, caur kurām iet attiecīgā kravas vilciena starptautiskais vilcienu ceļš, un lūdz tām visu lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju.

4.   Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas saskaņā ar 3. punktu, sniedz visu informāciju, ko tām pašām saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir tiesības pieprasīt attiecīgajai regulatīvajai iestādei. Tādu informāciju var izmantot tikai 3. punktā minētās sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanai.

5.   Sūdzību saņēmusī vai pēc savas iniciatīvas izmeklēšanu uzsākusī regulatīvā iestāde attiecīgo informāciju nosūta atbildīgajai regulatīvajai iestādei, lai šī iestāde veiktu pasākumus pret attiecīgajām personām.

6.   Direktīvas 2001/14/EK 15. panta 1. punktā minētajā sadarbībā iesaistītie infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji nodrošina, lai nekavējoties sniedz visu šā panta 3. punktā minētās sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, kuru pieprasījusi tādas dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā atrodas sadarbībā iesaistītais pārstāvis. Šai regulatīvajai iestādei ir tiesības minēto informāciju par attiecīgo starptautisko dzelzceļu pārsūtīt šā panta 3. punktā minētajām regulatīvajām iestādēm.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Direktīvas 91/440/EEK 11.a pantā.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

22. pants

Īstenošanas pārraudzība

Reizi divos gados pēc kravu pārvadājumu koridora izveides 8. panta 1. punktā minētā valde iesniedz Komisijai pārskatu par minētā koridora plāna īstenošanas rezultātiem. Komisija analizē šos rezultātus un par to informē 21. pantā minēto komiteju.

23. pants

Ziņojums

Komisija periodiski izvērtē šīs regulas piemērošanu. Tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pirmo reizi līdz 2015. gada 10. novembrim un pēc tam reizi trijos gados.

24. pants

Pārejas pasākumi

Šī regula neattiecas uz Kipras Republiku un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 22. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. CHASTEL


(1)  OV C 317, 23.12.2009., 94. lpp.

(2)  OV C 79, 27.3.2010., 45. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa nostāja (OV C 184 E, 8.7.2010., 354. lpp.), Padomes 2010. gada 22. februāra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 114 E, 4.5.2010., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. jūnija nostāja un Padomes 2010. gada 13. septembra lēmums.

(4)  OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.

(5)  OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  Skatīt III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 661/2010/ES (2010. gada 7. jūlijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.).

(8)  OV L 199, 31.7.1985., 1. lpp.

(9)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kravu pārvadājumu sākotnējo koridoru saraksts

 

Dalībvalstis

Galvenie maršruti (1)

Kravu pārvadājumu koridoru izveide:

1.

NL, BE, DE, IT

Zēbrige–Antverpene/Roterdama–Dīsburga–[Bāzele]–Milāna–Dženova

Līdz 2013. gada 10. novembrim

2.

NL, BE, LU, FR

Roterdama–Antverpene–Luksemburga–Meca–Dižona–Liona/[Bāzele]

Līdz 2013. gada 10. novembrim

3.

SE, DK, DE, AT, IT

Stokholma–Malme–Kopenhāgena–Hamburga–Insbruka–Verona–Palermo

Līdz 2015. gada 10. novembrim

4.

PT, ES, FR

Sineša–Lisabona/Leixões

Madride–Medina del Kampo/Bilbao/Sansebastjana–Iruna–Bordo–Parīze/Havra/Meca

Sineša–Elvaša/Alhesirasa

Līdz 2013. gada 10. novembrim

5.

PL, CZ, SK, AT, IT, SI

Gdiņa–Katovice–Ostrava/Žilina–Bratislava/Vīne/Klāgenfurte–Udīne–Venēcija/Trieste/Boloņa/Ravenna/

Grāca–Maribora–Ļubļana–Kopera/Trieste

Līdz 2015. gada 10. novembrim

6.

ES, FR, IT, SI, HU

Almerija–Valensija/Madride–Saragosa/Barselona–Marseļa–Liona–Turīna–Milāna–Verona–Paduja/Venēcija–Trieste/Kopera–Ļubļana–Budapešta–Zahoņa (Ungārijas un Ukrainas robeža)

Līdz 2013. gada 10. novembrim

7.

CZ, AT, SK, HU, RO, BG, EL

Bukareste–Konstanca

Prāga-Vīne/Bratislava-Budapešta

Vidina-Sofija-Saloniki-Atēnas

Līdz 2013. gada 10. novembrim

8.

DE, NL, BE, PL, LT

Brēmerhāfene/Roterdama/Antverpene–Āhene/Berlīne–Varšava–Terespole (Polijas un Baltkrievijas robeža)/Kauņa

Līdz 2015. gada 10. novembrim

9.

CZ, SK

Prāga–Horní Lideč–Žilina–Košice–Čierna nad Tisou (Slovākijas un Ukrainas robeža)

Līdz 2013. gada 10. novembrim


(1)  “/” nozīmē alternatīvus maršrutus. Saskaņā ar TEN-T prioritātes projektiem 4. un 6. maršruts turpmāk ir jāpapildina ar 16. projektu – Sinešas/Alhesirasas–Madrides–Parīzes kravas pārvadājumu asi, kurā ir arī centrālos Pirenejus šķērsojošs zemais tunelis.


Top