32010R0018

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 18/2010 - EN - EUR-Lex

Document 32010R0018

Help

Komisijas Regula (ES) Nr. 18/2010 ( 2010. gada 8. janvāris ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā

OJ L 7, 12.1.2010, p. 3–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 010 P. 214 - 225

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/18(1)/oj

HTML

PDF

Official Journal

12.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 18/2010

(2010. gada 8. janvāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ir būtiski katrā dalībvalstī izstrādāt un īstenot kvalitātes kontroles valsts programmu, lai nodrošinātu valsts civilās aviācijas drošības programmas efektivitāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008. 11. panta 1. punktu.

(2)	Specifikāciju nolūks šajā sakarā ir nodrošināt saskaņotu pieeju dalībvalstu īstenojamajām kvalitātes kontroles valsts programmām.

(3)	Lai programmas būtu efektīvas, kompetentās iestādes pārziņā regulāri ir jāveic atbilstības uzraudzības pasākumi. Nav jāierobežo ne šo kontroļu veikšanas iemesls, etaps, ne laiks. Tās jāveic vispiemērotākajā veidā, lai nodrošinātu efektivitāti.

(4)	Prioritāra nozīme ir jāpiešķir kopējas metodoloģijas izstrādei atbilstības uzraudzības nolūkā.

(5)	Jāizstrādā saskaņots veids, kā ziņot par pasākumiem, ko veic, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli dalībvalstu teritorijās.

(6)	Kvalitātes kontroles valsts programmu pamatā jābūt paraugpraksei. Ar šādu paraugpraksi būtu jādalās ar Komisiju, un tā ir jādara zināma visām dalībvalstīm.

(7)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 300/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 300/2008

Regulu (EK) Nr. 300/2008 groza šādi.

1)	Virsrakstu “Pielikums” aizstāj ar “I pielikums”.

2)	Šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā II pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kas norādīta īstenošanas noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 4. panta 3. punktā minēto procedūru, taču ne vēlāk kā no 2010. gada 29. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 8. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Kopējās specifikācijas kvalitātes kontroles valsts programmām, kas dalībvalstīm jāīsteno civilās aviācijas drošības jomā

1. DEFINĪCIJAS

1.1.

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ikgadējais satiksmes apjoms” ir kopējais to pasažieru skaits, kuri ierodas, izlido vai atrodas tranzītā (uzskaitīti vienreiz);

2)	“attiecīgā iestāde” ir valsts iestāde, ko izraugās dalībvalsts saskaņā ar 9. pantu un kas ir atbildīga par šīs valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanas koordinēšanu un uzraudzību;

3)	“auditors” ir jebkura persona, kas attiecīgās iestādes vārdā veic atbilstības uzraudzības darbības;

4)	“sertifikācija” ir formāls attiecīgās iestādes vai tās vārdā sniegts novērtējums un apstiprinājums tam, ka konkrētā persona ir pietiekami kompetenta, lai pildītu auditora funkcijas pieņemamā līmenī, kuru definējusi attiecīgā iestāde;

5)	“atbilstības novērtēšanas darbības” ir jebkura procedūra vai process, ko izmanto, lai novērtētu, kā notiek šīs regulas un valsts aviācijas drošības programmas izpilde;

6)	“trūkums” ir nespēja izpildīt kādu no aviācijas drošības prasībām;

7)	“inspekcija” ir pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos par drošības pasākumu un procedūru izpildi ar nolūku noteikt, vai tas notiek efektīvā veidā un atbilstīgi noteiktajam standartam, kā arī lai identificētu jebkuru trūkumu;

8)	“pārrunas” ir pārbaude, kuru mutiski veic auditors, lai pārliecinātos par atsevišķa drošības pasākuma vai procedūras izpildi;

9)	“novērojums” ir pārbaude, ko auditors vizuāli veic, lai pārliecinātos par drošības pasākuma vai procedūras izpildi;

10)	“reprezentatīvs paraugs” ir izlase, ko – pastāvošo uzraudzības iespēju vidū – veido darbības, kuru skaits ir pietiekams un kuras ir gana daudzveidīgas, lai nodrošinātu pamatu vispārējiem slēdzieniem par īstenošanas standartiem;

11)	“drošības audits” ir drošības pasākumu un procedūru padziļināta pārbaude, lai noteiktu, vai tie ir pilnībā un nepārtraukti īstenoti;

12)	“tests” ir aviācijas drošības pasākumu izmēģinājums, kura laikā attiecīgā iestāde inscenē nelikumīgas iejaukšanās mēģinājumu ar mērķi pārbaudīt esošo drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti;

13)	“verifikācija” ir pasākums, ko veic auditors, lai pārliecinātos, vai konkrētais drošības pasākums ir faktiski ieviests;

14)	“vājais punkts” ir jebkurš trūkums īstenotajos pasākumos un procedūrās, kuru var izmantot, lai veiktu nelikumīgas iejaukšanās darbības.

2. ATTIECĪGĀS IESTĀDES PILNVARAS

2.1.	Dalībvalstis attiecīgajai iestādei piešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu, kā tiek izpildītas šajā regulā un īstenošanas tiesību aktos paredzētās prasības, kā arī lai garantētu šo prasību izpildi, tostarp pilnvaras noteikt sankcijas atbilstīgi 21. pantam.

2.2.	Attiecīgā iestāde veic atbilstības uzraudzības darbības, un tai ir visas pilnvaras, lai pieprasītu, ka identificētie trūkumi noteiktā termiņā tiek novērsti.

2.3.

Attiecībā uz trūkumu labošanas darbībām un izpildes nodrošināšanas pasākumiem ir jāievieš pakāpeniska un proporcionāla pieeja. Šī pieeja ir pakāpeniska, tajā ietilpst secīgi pasākumi, kas jāizpilda, līdz attiecīgā korekcija ir veikta, tostarp:

a)	atzinums un ieteikumi;

b)	oficiāls brīdinājums;

rīkojums;

d)	administratīvas sankcijas vai tiesvedība.

Attiecīgā iestāde vienu vai vairākus no šiem posmiem var izlaist, jo īpaši gadījumā, ja trūkums ir nopietns vai atkārtojas.

3. KVALITĀTES KONTROLES VALSTS PROGRAMMAS MĒRĶI UN SATURS

3.1.	Kvalitātes kontroles valsts programmas mērķi ir pārbaudīt, vai aviācijas drošības pasākumi tiek efektīvi un pareizi izpildīti, un ar atbilstības uzraudzības pasākumiem noteikt, cik lielā mērā ir panākta atbilstība šīs regulas noteikumiem un valsts civilās aviācijas drošības programmai.

3.2.

Kvalitātes kontroles valsts programmā iekļauj šādus elementus:

a)	organizatorisko struktūru, pienākumus un resursus;

b)	auditoru amata aprakstus un nepieciešamo kvalifikāciju;

c)	atbilstības uzraudzības darbības, tostarp drošības auditu piemērošanas jomu, inspekcijas, testus un – faktiska vai potenciāla drošības noteikumu pārkāpuma gadījumā – izmeklēšanas, drošības auditu un inspekciju biežumu, kā arī atbilstības klasifikāciju;

d)	apsekojumus, lai noteiktu, vai ir pamats atkārtoti izvērtēt ar drošību saistītās vajadzības;

e)	trūkumu labošanas pasākumus, sniedzot sīkākas ziņas par trūkumu paziņošanu, turpmāko kontroli un izlabošanu, lai nodrošinātu atbilstību aviācijas drošības prasībām;

f)	izpildes nodrošināšanas pasākumus un attiecīgā gadījumā sankcijas, kā precizēts šā pielikuma 2.1. un 2.3. punktā;

g)	veikto atbilstības uzraudzības darbību kopsavilkumu, tostarp attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm par atbilstības pakāpēm;

h)	lidostas, ekspluatanta vai subjekta iekšējās kvalitātes kontroles pasākumu uzraudzības procesu;

i)	procesu, lai protokolētu un analizētu kvalitātes kontroles valsts programmas rezultātus, lai tādējādi identificētu tendences un orientētu turpmākās politikas attīstību.

4. ATBILSTĪBAS UZRAUDZĪBA

4.1.	Visas lidostas, ekspluatantus un citus subjektus, kuriem ir pienākumi aviācijas drošības jomā, regulāri uzrauga, lai jebkuru nepilnību varētu tūlītēji konstatēt un attiecīgi izlabot.

4.2.

Uzraudzību veic saskaņā ar kvalitātes kontroles valsts programmu, ņemot vērā apdraudējuma pakāpi, darbību veidu un būtību, īstenošanas standartu, attiecībā uz lidostām, ekspluatantiem un subjektiem īstenoto iekšējo kvalitātes kontroļu rezultātus, kā arī citus faktorus un novērtējumus, kuri ietekmētu to, cik bieži šādu uzraudzību veic.

4.3.	Uzraudzība attiecas uz lidostām, ekspluatantiem un citiem subjektiem piemēroto iekšējās kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un efektivitāti.

4.4.	Katrā lidostā šī uzraudzība ietver virkni speciālu atbilstības uzraudzības darbību, kuru rezultātā tiek iegūts visaptverošs priekšstats par drošības pasākumu piemērošanu attiecīgajā jomā.

4.5.	Kvalitātes kontroles programmas vadību, prioritāšu noteikšanu un organizāciju uzsāk neatkarīgi no to pasākumu funkcionālas ieviešanas, kurus veic saskaņā ar valsts civilās aviācijas drošības programmu.

4.6.	Atbilstības uzraudzības darbībās ietilpst drošības audits, inspekcijas un testi.

5. METODES

5.1.	Atbilstības uzraudzības darbību metodēm jāatbilst standartizētai pieejai, kas aptver uzdevumu izvirzīšanu, plānošanu, sagatavošanos, darbību uz vietas, konstatētā klasifikāciju, ziņojuma pabeigšanu un korektīvās darbības.

5.2.	Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir sistemātiska informācijas apkopošana, izmantojot novērojumus, sarunas, dokumentu pārbaudes un verifikāciju.

5.3.	Atbilstības uzraudzības pasākumos ietilpst kā paziņotie, tā arī nepaziņotie pasākumi.

6. DROŠĪBAS AUDITS

6.1.

Drošības audits attiecas uz:

a)	visiem lidostā īstenotajiem drošības pasākumiem; vai

b)	visiem drošības pasākumiem, kurus īsteno atsevišķā lidostā, kādas lidostas terminālā, kurus īsteno kāds ekspluatants vai kāds atsevišķs tiesību subjekts; vai

c)	kādu atsevišķu valsts civilās aviācijas drošības programmas daļu.

6.2.

Metodēs, kuras izmanto drošības audita veikšanai, apsver turpmāko:

a)	paziņojums par drošības audita norisi un attiecīgā gadījumā pirms revīzijas aizpildāmās anketas nosūtīšana;

b)	sagatavošanās posms, kurā ietilpst pirms revīzijas aizpildītās anketas un citu attiecīgu dokumentu analīze;

c)	pirmā informatīvā sanāksme ar lidostas/ekspluatanta/subjekta pārstāvjiem pirms uzraudzības darbības sākšanas uz vietas;

d)	darbība uz vietas;

e)	mutiska iztaujāšana un ziņošana;

f)	gadījumā, ja tiek atklāti trūkumi, izlabošanas process un ar to saistītā pārraudzība.

6.3.

Lai varētu apstiprināt, ka drošības pasākumi ir piemēroti, drošības auditu veic, pamatojoties uz sistemātisku informācijas apkopojumu, izmantojot vienu no turpmākajiem paņēmieniem:

a)	dokumentu pārbaude;

b)	novērojumi;

pārrunas;

d)	verifikācija.

6.4.	Lidostās, kurās gada satiksmes apjoms pārsniedz 10 miljonus pasažieru, vismaz reizi četros gados veic drošības auditu, kurš attiecas uz visiem aviācijas drošības standartiem. Pārbaude attiecas uz reprezentatīvu informācijas paraugu.

7. INSPEKCIJAS

7.1.

Inspekcija attiecas uz vismaz vienu tādu tieši saistītu drošības pasākumu kopumu, kuri minēti šīs regulas I pielikumā, un attiecīgajiem izpildes noteikumiem, ko pārrauga vienotas darbības satvarā vai atbilstīgā termiņā, kas parasti nepārsniedz trīs mēnešus. Pārbaude attiecas uz reprezentatīvu informācijas paraugu.

7.2.

Tieši saistītu drošības pasākumu kopums ir kopums, kurā ietilpst vismaz divas no šīs regulas I pielikumā minētajām prasībām un attiecīgie izpildes noteikumi, kam ir tik liela savstarpējā mijiedarbība, ka izvirzītā mērķa sasniegšana nav pienācīgi izvērtējama, kā vien tos izskatot kopumā. Šajos pasākumu kopumos ietilpst tie, kas minēti šā pielikuma I papildinājumā.

7.3.

Inspekcijas iepriekš nepaziņo. Ja attiecīgā iestāde uzskata, ka tas nav iespējams, inspekciju var iepriekš paziņot. Metodēs, kuras izmanto inspekciju veikšanai, ņem vērā šādus aspektus:

a)	sagatavošanās posms;

b)	darbība uz vietas;

c)	mutiska iztaujāšana atkarā no tā, cik bieži uzraudzības darbības veiktas un kādi bijuši to rezultāti;

d)	ziņojums/protokols;

e)	korektīvās darbības un to pārraudzība.

7.4.

Lai varētu apstiprināt, ka drošības pasākumi ir iedarbīgi, inspekciju veic, pamatojoties uz sistemātisku informācijas apkopojumu, izmantojot vienu no turpmākajiem paņēmieniem:

a)	dokumentu pārbaude;

b)	novērojumi;

pārrunas;

d)	verifikācija.

7.5.

Lidostās, kur gada satiksmes apjoms ir vairāk nekā 2 miljoni pasažieru, visi tie savstarpēji saistītie drošības pasākumi, kas izklāstīti šīs regulas I pielikuma 1.–6. nodaļā, ir jāinspicē ne retāk kā ik pēc 12 mēnešiem, ja vien tajā pašā laikā attiecīgajā lidostā nav veikts audits. Visu to drošības pasākumu inspekciju biežumu, uz kuriem attiecas I pielikuma 7.–12. nodaļa, nosaka attiecīgā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu.

7.6.	Ja dalībvalstī nav tādas lidostas, kuras gada satiksmes apjoms pārsniedz 2 miljonus pasažieru, 7.5. punkta prasības piemēro tai šīs dalībvalsts teritorijā esošai lidostai, kurā ir salīdzinoši lielākais gada satiksmes apjoms.

8. TESTI

8.1.

Testus veic, lai pārbaudītu, cik efektīvi tiek izpildīti vismaz šādi turpmākie drošības pasākumi:

a)	iekļuves kontrole ierobežotas iekļuves drošības zonās;

b)	gaisa kuģa aizsardzība;

c)	pasažieru un rokas bagāžas pārbaude;

d)	darbinieku un priekšmetu pārmeklēšana;

e)	reģistrētās bagāžas aizsardzība;

f)	kravas vai pasta pārbaude;

g)	kravas un pasta aizsardzība.

8.2.

Ņemot vērā tiesiskās, drošības un funkcionālās prasības, izstrādā testa protokolu un ar to saistīto metodoloģiju. Šīm metodēm jāattiecas uz šādiem elementiem:

a)	sagatavošanās posms;

b)	darbība uz vietas;

c)	mutiska iztaujāšana atkarā no tā, cik bieži uzraudzības darbības veiktas un kādi bijuši to rezultāti;

d)	ziņojums/protokols;

e)	korektīvās darbības un ar tām saistītā pārraudzība.

9. APSEKOJUMI

9.1.

Apsekojumus veic ikreiz, kad attiecīgā iestāde pamana vajadzību pēc darbības veida atkārotas novērtēšanas, lai konstatētu un novērstu jebkādus vājos punktus. Identificējot kādu vājo punktu, attiecīgā iestāde pieprasa, lai tiktu īstenoti aizsardzības pasākumi, kas būtu proporcionāli pastāvošajam riskam.

10. ZIŅOŠANA

10.1.

Par atbilstības uzraudzības pasākumiem ziņo un tos protokolē standartizētā formātā, kuram atbilstoši iespējams pastāvīgi analizēt pastāvošās tendences.

10.2.

Jāiekļauj šādi elementi:

a)	darbības veids;

b)	uzraudzītā lidosta, ekspluatants vai subjekts;

c)	darbības datums un laiks;

d)	konkrēto darbību veicošā auditora vārds;

e)	darbības joma;

f)	konstatējumi un attiecīgie valsts civilās aviācijas drošības programmas noteikumi;

g)	atbilstības klasifikācija;

h)	attiecīgā gadījumā ieteikumi korektīviem pasākumiem;

i)	attiecīgā gadījumā korektīvo pasākumu izpildei noteiktais grafiks.

10.3.

Gadījumā, ja identificē trūkumus, attiecīgā iestāde par konstatēto paziņo attiecīgajai uzraugāmajai lidostai, ekspluatantam vai subjektam.

11. VISPĀRĒJĀ ATBILSTĪBAS KLASIFIKĀCIJA

11.1.

Atbilstības uzraudzības darbībās novērtē valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, izmantojot saskaņotu atbilstības klasifikācijas sistēmu, kas izklāstīta II pielikumā.

12. TRŪKUMU NOVĒRŠANA

12.1.

Konstatēto trūkumu novēršanai jānotiek nekavējoties. Ja nav iespējams trūkumus novērst nekavējoties, jāveic kompensējoši pasākumi.

12.2.

Attiecīgā iestāde pieprasa lidostām, ekspluatantiem un citiem subjektiem, kam piemēro atbilstības uzraudzības pasākumus, lai tie iesniegtu apstiprināšanai rīcības plānu visu ziņojumos atklāto trūkumu risināšanai, kā arī grafiku korektīvo pasākumu izpildei, kā arī lai tiktu paziņots, kad šīs korektīvās darbības ir pabeigtas.

13. AR KOREKTĪVO PASĀKUMU VERIFIKĀCIJU SAISTĪTĀ TURPMĀKĀ KONTROLE

13.1.

Pēc tam, kad uzraugāmā lidosta, ekspluatants vai subjekts apstiprina, ka pieprasītie korektīvie pasākumi ir pieņemti, attiecīgā kompetentā iestāde pārbauda, kā tie ir veikti.

13.2.

Turpmākās kontroles darbībās izmanto vispiemērotāko uzraudzības metodi.

14. AUDITORU DARBGATAVĪBA

14.1.

Katra dalībvalsts nodrošina, lai attiecīgās iestādes rīcībā – tieši vai tās pārraudzībā – būtu pietiekams skaits auditoru visu atbilstības uzraudzības pasākumu veikšanai.

15. AUDITORU KVALIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI

15.1.

Visas dalībvalstis nodrošina, lai auditoriem, kas attiecīgās iestādes vārdā pilda savas funkcijas:

a)	nebūtu nekādu līguma vai finansiālu saistību ar lidostu, ekspluatantu vai citu subjektu, kas tam jāpārrauga; un

b)	būtu nepieciešamā kompetence, tostarp pietiekama teorētiskā un praktiskā pieredze attiecīgajā jomā.

Auditorus attiecīgā iestāde sertificē vai tiem piešķir līdzvērtīgu apstiprinājumu.

15.2.

Auditoriem ir šādas zināšanas:

izpratne par pašlaik piemērotajiem drošības pasākumiem un to, kā šos pasākumus piemēro pārbaudāmajām darbībām, tostarp:

—	izpratne par drošības principiem,

—	izpratne par uzraudzīšanas uzdevumu,

—	izpratne par faktoriem, kas ietekmē cilvēka rīcību;

b)	zināšanas par drošības tehnoloģijām un metodēm;

c)	zināšanas par atbilstības uzraudzības principiem, procedūrām un paņēmieniem;

d)	praktiskās zināšanas par tām darbībām, kurām veic pārbaudi;

e)	izpratne par auditora nozīmi un pilnvarām.

15.3.

Auditori pastāvīgi piedalās mācībās, kas notiek tik bieži, cik nepieciešams, lai auditori pienācīgā līmenī uzturētu jau apgūtās zināšanas un iegūtu jaunas zināšanas atbilstīgi jaunākajām norisēm drošības jomā.

16. AUDITORU PILNVARAS

16.1.

Auditoriem, kas veic pārraudzības darbības, ir jābūt piešķirtai pietiekamai varai, lai tie varētu iegūt savu pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju.

16.2.

Auditoriem ir personu apliecinošs dokuments, kas attiecīgās iestādes vārdā ļauj veikt atbilstības uzraudzības darbības un tiem nodrošina piekļuvi vajadzīgajām zonām.

16.3.

Auditoriem ir tiesības:

a)	pārraudzības veikšanas nolūkā iegūt tūlītēju piekļuvi attiecīgajām zonām, tostarp gaisa kuģiem un ēkām; un

b)	pieprasīt, lai drošības pasākumi tiktu pareizi izpildīti vai atkārtoti.

16.4.

Ņemot vērā auditoriem piešķirtās pilnvaras, attiecīgā iestāde pieņem pasākumus saskaņā ar 2.3. punktu šādos gadījumos:

a)	auditora darba tīša traucēšana vai pretošanās tam;

b)	nespēja vai atteikšanās sniegt auditora pieprasīto informāciju;

c)	kad krāpšanas nolūkā auditoram ir sniegta nepatiesa vai maldinoša informācija, kā arī

d)	gadījumā, kad maldināšanas nolūkā kāds ir nepatiesi uzdevies par auditoru.

17. PARAUGPRAKSE

17.1.

Dalībvalstis informē Komisiju par paraugpraksi attiecībā uz kvalitātes kontroles programmām, audita metodēm un auditoriem. Komisija šo informāciju nodod dalībvalstīm.

18. ZIŅOJUMI KOMISIJAI

18.1.

Dalībvalstis ik gadus iesniedz ziņojumu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu to saistības saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli lidostās, kuras atrodas to teritorijā. Pārskata periods ziņojuma iesniegšanai ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ziņojuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc pārskata perioda beigām.

18.2.

Ziņojuma saturam jāatbilst III papildinājumā sniegtajai informācijai, izmantojot Komisijas piedāvāto veidni.

18.3.

Komisija darīs zināmus dalībvalstīm galvenos šajos ziņojumos gūtos secinājumus.

I papildinājums

Elementi, kas ir jāiekļauj tieši saistīto drošības pasākumu kopumā

Tieši saistīto drošības pasākumu kopumā, kas minēts II pielikuma 7.1. punktā, ietilpst turpmākie šīs regulas I pielikuma elementi, kā arī tās īstenošanas aktos paredzētie attiecīgie noteikumi.

1. punktā – Lidostas drošība:

i)	1.1. punkts; vai

ii)	1.2. punkts (izņemot noteikumus par personas apliecībām un transportlīdzekļu caurlaidēm); vai

iii)	1.2. punkts (noteikumi par personas apliecībām); vai

iv)	1.2. punkts (noteikumi par transportlīdzekļu caurlaidēm); vai

v)	1.3. punkts un attiecīgie 12. punkta elementi; vai

vi)	1.4. punkts; vai

vii)	1.5. punkts.

2. punktā – Lidostu norobežotās zonas:

viss punkts kopumā.

3. punktā – Gaisa kuģa drošība:

i)	3.1. punkts; vai

ii)	3.2. punkts.

4. punktā – Pasažieri un rokas bagāža:

i)	4.1. punkts un attiecīgie 12. punkta elementi; vai

ii)	4.2. punkts; vai

iii)	4.3. punkts.

5. punktā – Reģistrētā bagāža:

i)	5.1. punkts un attiecīgie 12. punkta elementi; vai

ii)	5.2. punkts; vai

iii)	5.3. punkts.

6. punktā – Krava un pasts:

i)	visi noteikumi, kas attiecas uz pilnvarotā pārstāvja veiktajām pārbaudēm un drošības kontrolēm, izņemot noteikumus, kas paredzēti ii) līdz v) punktā; vai

ii)	visi noteikumi par drošības kontrolēm, ko piemēro pazīstamajiem nosūtītājiem; vai

iii)	visi noteikumi par pazīstamajiem nosūtītājiem; vai

iv)	visi noteikumi, kas attiecas uz kravas un pasta transportēšanu; vai

v)	visi noteikumi, kas attiecas uz kravas un pasta aizsardzību lidostās.

7. punktā – Gaisa pārvadātāju pasts un gaisa pārvadātāju materiāli:

viss punkts kopumā.

8. punktā – Krājumi patērēšanai lidojumā:

viss punkts kopumā.

9. punktā – Lidostu krājumi:

viss punkts kopumā.

10. punktā – Drošības pasākumi lidojuma laikā:

viss punkts kopumā.

11. punktā – Darbinieku pieņemšana un apmācība:

i)	visi noteikumi, kas attiecas uz darbinieku pieņemšanu lidostā, gaisa pārvadājumu uzņēmumā vai citā subjektā; vai

ii)	visi noteikumi, kas attiecas uz darbinieku apmācību darbam lidostā, gaisa pārvadājumu uzņēmumā vai citā subjektā;

II papildinājums

Saskaņota atbilstības klasifikācijas sistēma

Lai novērtētu valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, izmanto šādu atbilstības klasifikāciju:

	Drošības audits	Pārbaude	Tests
Atbilst pilnībā
Atbilst, bet ir vēlami uzlabojumi
Neatbilst
Neatbilst, konstatēti nopietni trūkumi
Nav/nepiemēro/neattiecas
Nav apstiprināts

III papildinājums

KOMISIJAI IESNIEDZAMĀ ZIŅOJUMA SATURS

1. Organizatoriskā struktūra, pienākumi un resursi

a)	Kvalitātes kontroles organizācijas struktūra, pienākumi un resursi, ieskaitot nākotnē plānotus grozījumus (skatīt 3.2. punkta a) apakšpunktu).

b)	Auditoru skaits – esošais un plānotais (skatīt 14. punktu).

c)	Auditoru izietās mācības (sk. 15.2. punktu).

2. Operatīvās uzraudzības pasākumi

Visi veiktie uzraudzības pasākumi, konkrēti norādot:

a)	to veidu (drošības audits, sākotnējā inspekcija, kontroles inspekcija, tests, cits);

b)	uzraudzītās lidostas, ekspluatanti vai subjekti;

c)	darbības joma;

d)	biežums; un

e)	kopējais, veicot konkrēto uzdevumu, pavadīto cilvēkdienu skaits.

3. Trūkumu labošanas pasākumi

a)	Trūkumu labošanas pasākumu izpildes statuss.

b)	Galvenās uzsāktās un plānotās darbības (piemēram, jaunu amata vietu izveide, iepirktais aprīkojums, būvdarbi), korektīvos nolūkos paveiktais.

c)	Izmantotie izpildes nodrošināšanas pasākumi (sk. 3.2. punkta f) apakšpunktu).

4. Vispārējā informācija un tendences

a)	Kopējais pasažieru un kravas satiksmes apjoms gadā un gaisa kuģu kustību kopējais skaits.

b)	Lidostu saraksts atbilstoši to kategorijai.

c)	To gaisa pārvadātāju skaits, kas veic darbību no konkrētās teritorijas, atbilstoši to kategorijai (valsts, ES, trešās valsts).

d)	Pilnvaroto pārstāvju skaits.

e)	Ēdināšanas uzņēmumu skaits.

f)	Tīrīšanas uzņēmumu skaits.

g)	Aptuvenais to subjektu skaits, kuriem ir ar aviācijas drošību saistīti pienākumi (zināmi nosūtītāji, uzņēmumi, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes).

5. Aviācijas drošības stāvoklis lidostās

Aviācijas drošības vispārējais stāvoklis dalībvalstī.

”

Top