30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp dalība struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildei Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) 169. panta izpratnē.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (4), ir pausts atbalsts starptematiskai pieejai pētījumos, kas aptver vienu vai vairākas Septītās pamatprogrammas tēmas, un šajā sakarā kā viena no jomām, kur Kopiena var piedalīties valstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, ir izvirzīta EK līguma 169. panta ierosme Baltijas jūras kopīgas pētniecības jomā.

(3)

Baltijas jūras ekosistēma, kas ir daļēji noslēgta Eiropas iekšējā jūra, ir viena no lielākajām iesāļajām ūdenstilpēm pasaulē, un to nopietni ietekmējuši daudzi dabīgi faktori un antropogēni faktori – tādi kā Otrā pasaules kara laikā jūrā nogremdētu ķīmisko ieroču, piemēram, gāzu, piesārņojums un smago metālu savienojumu, organisko vielu, radioaktīvu vielu, kurināmās dīzeļdegvielas un petrolejas noplūžu piesārņojums. Arī lauksaimniecības attīstība Baltijas jūras sateces baseinā ir radījusi pārmērīgu mēslojuma un organisko vielu ieplūdi, kas veicina eitrofikāciju, un neendēmisku svešzemju organismu ieviešanu vidē. Zivju krājumu noplicināšana un klimata pārmaiņas izraisa sākotnējās bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Minētie faktori, kā arī nepārtrauktā antropogēnā darbība, tostarp infrastruktūru projekti tieši Baltijas jūras krastā un tās sateces baseinā vai to tiešā tuvumā, un tūrisms, kas nodara kaitējumu videi, posta dabisko vidi. Minētie faktori ievērojami samazina Baltijas jūras spēju ilgtspējīgi nodrošināt produktus un pakalpojumus, no kuriem gan tieši, gan netieši ir atkarīga cilvēku labklājība sociālajā, kultūras un ekonomikas aspektā.

(4)

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī pauda bažas par Baltijas jūras vides stāvokli, kā atspoguļots Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Turklāt Padome aicināja Komisiju attiecībā uz Baltijas jūras reģionu iesniegt priekšlikumu iniciatīvai saskaņā ar EK līguma 169. pantu.

(5)

Zinātnei būtu jāpievēršas šādiem jautājumiem un jāpalīdz rast risinājumus neatliekamām Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļauj racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.

(6)

Patlaban vairākas valsts mēroga pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis individuāli īsteno pētniecības un attīstības atbalstam Baltijas jūras reģionā, nav pietiekami koordinētas Savienības līmenī, lai sasniegtu kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās pētniecības un attīstības jomās.

(7)

Turklāt esošās nozarspecifiskās pētniecības struktūras, kas veidojušās ilgā un vēsturiskā valstu politikas attīstības gaitā, ir dziļi iesakņojušās valstu pārvaldības sistēmā un neļauj izstrādāt un finansēt tādus daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un pārdisciplīnu vides pētījumus, kādi vajadzīgi, lai risinātu ar Baltijas jūru saistītās problēmas.

(8)

Kaut gan Baltijas jūras pētniecībā pastāv ilgas Baltijas jūras reģiona valstu un citu reģionu valstu sadarbības tradīcijas, līdz šim sadarbībai, lai optimāli izmantotu pētniecības potenciālu, ir trūcis pietiekamu finanšu resursu minēto valstu nevienlīdzīgās ekonomiskās situācijas un attīstības dēļ, kā arī valstu ļoti dažādo pētniecības programmu, pētījumu tematu un prioritāšu dēļ.

(9)

Komisija 2007. gada 11. jūnijā pieņemtajā darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS Baltijas jūras vides pētniecības jomā, lai stiprinātu Baltijas reģiona vides pētniecības finansēšanas aģentūru sadarbību un sekmētu pāreju uz kopīgas pētniecības un attīstības programmas īstenošanu Baltijas jūrā reģionā, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu.

(10)

Kopumā BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS ir darbojušies labi, un tāpēc tagad ir svarīgi nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, lai pievērstos samilzušajām vides problēmām.

(11)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas pieeju un atziņām, kas gūtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām BONUS ERA-NET projekta satvarā, Baltijas reģionā ir vajadzīgas politikas virzītas pētniecības programmas.

(12)

Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”) ir vienojušās kopīgi īstenot kopējo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu BONUS (“BONUS”). BONUS mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un inovāciju, nodrošinot juridisko un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga Baltijas jūras piekrastes valstu starptautiskai sadarbībai vides pētījumos Baltijas jūras reģionā.

(13)

Kaut gan BONUS lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Savienības pētniecības programmas par tādu antropogēnu darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmām, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru (tostarp enerģētikas jomā), transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. BONUS ir būtiski svarīga vairākām Savienības politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Savienības stratēģijai Baltijas jūras reģionam; kopējai zivsaimniecības politikai; kopējai lauksaimniecības politikai; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (5); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (6), kā arī Savienības starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS iegūs daudzas citas Savienības politikas jomas.

(14)

Lai palielinātu BONUS ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Savienības dalībai tajā.

(15)

BONUS būtu jāiekļauj stratēģiskais posms, kuram seko īstenošanas posms, lai nodrošinātu iespēju veikt plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām par stratēģiski virzītu pētniecības programmu, kas varētu apmierināt arī tās pētniecības vajadzības, kuras radīsies programmas īstenošanas gaitā. BONUS stratēģiskajā posmā papildus būtu jācenšas iesaistīt uz nozarēm orientētas finansēšanas aģentūras, lai vēl vairāk integrētu pētījumus, kuri vērsti uz galalietotāju vajadzībām vairākās nozarēs, un lai nodrošinātu rezultātu efektīvu izmantošanu dažādu ekonomikas nozaru politikā un resursu pārvaldības pasākumos.

(16)

Stratēģiskā posma beigās Komisijai būtu jāpārbauda, vai stratēģiskās pētniecības programma, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidi ir izstrādāti, lai varētu veikt BONUS īstenošanas posmu. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai. Pārejai uz īstenošanas posmu vajadzētu būt nemanāmai un bez kavēšanās.

(17)

Iesaistītās valstis ir vienojušās ieguldīt BONUS EUR 50 miljonus. Būtu jāatļauj veikt ieguldījumus natūrā, kas izpaužas kā infrastruktūras pieejamība un izmantošana (“infrastruktūras ieguldījums natūrā”), ar nosacījumu, ka tie neveido nozīmīgu daļu no kopējā ieguldījuma. Būtu jānovērtē to vērtība un lietderīgums BONUS projektu īstenošanā.

(18)

Savienības dalība BONUS visā tās darbības laikā nedrīkstētu pārsniegt EUR 50 miljonus, un tai būtu jāatbilst iesaistīto valstu ieguldījumam, lai palielinātu to ieinteresētību BONUS kopīgā īstenošanā. Savienības finansiālā ieguldījuma lielākā daļa būtu jāpiešķir īstenošanas posmā. Būtu jānosaka maksimālais ieguldījumu apjoms katram posmam. Īstenošanas posma maksimālais apjoms būtu jāpalielina par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas.

(19)

Lai kopīgi īstenotu BONUS, ir vajadzīga īpaši izveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts Lēmumā 2006/971/EK. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu īstenošanas struktūru un izveidojušas Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīklu (“BONUS EEIG”), lai tas īstenotu BONUS. BONUS EEIG vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam. Lai gan iesaistītajām valstīm tiek atgādināts, cik būtisks ir reāla kopējā fonda princips, katra iesaistītā valsts saskaņā ar BONUS kopīgajiem finansēšanas noteikumiem un procedūrām pieņems lēmumu par to, vai tā pati pārvaldīs savu ieguldījumu vai arī tās ieguldījumu pārvaldīs BONUS EEIG. BONUS EEIG būtu jānodrošina arī tas, lai BONUS īstenošanā tiktu ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

(20)

Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanas priekšnosacījumam vajadzētu būt iesaistīto valstu kompetento valsts iestāžu oficiālām saistībām un tām noteikto finansiālo ieguldījumu veikšanai.

(21)

Kā nosacījums stratēģiskajam posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz dotāciju nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurš būtu jāreglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (7), lai sekmētu un vienkāršotu tā pārvaldību.

(22)

Kā nosacījums īstenošanas posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz īstenošanas nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurā ietver sīki izstrādātus Savienības finansiālā ieguldījuma izmantošanas noteikumus. Šai Savienības finansiālā ieguldījuma daļai būtu jāparedz netieša centralizēta pārvaldība saskaņā ar 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (“Finanšu regula”), un 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

(23)

Visi procenti, kas uzkrājas no ieguldījumiem BONUS EEIG, būtu jāuzskata par tās ieņēmumiem un jānovirza BONUS īstenošanai.

(24)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti nolīgumos, ko paredzēts slēgt starp Savienību un BONUS EEIG, ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(25)

Lai faktiski īstenotu BONUS, īstenošanas posmā būtu jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šā finanšu atbalsta piešķiršanai un izmaksāšanai BONUS dalībniekiem vajadzētu būt pārredzamai, nebirokrātiskai un būtu jāatbilst vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Septīto pamatprogrammu.

(26)

Kaut gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tā institūtiem tomēr ir pētniecības resursi, kas ir saistīti ar BONUS un varētu veicināt tās īstenošanu. Tāpēc ir lietderīgi definēt Kopīgā pētniecības centra lomu attiecībā uz tā tiesībām saņemt finansējumu.

(27)

Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, priekšlikumu izvērtēšanā būtu jāievēro tie paši principi, kas piemērojami saskaņā ar Septīto pamatprogrammu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpēc priekšlikumu izvērtēšana būtu jāveic centralizēti BONUS EEIG atbildībā, un tas būtu jādara neatkarīgiem ekspertiem, kas labi pārzina vietējos apstākļus, pamatojoties uz pārskatāmiem un kopējiem kritērijiem, un finansējums būtu jāpiešķir atbilstīgi centralizēti apstiprinātam sarindojuma sarakstam. Sarindojums un prioritārā secība būtu jāapstiprina BONUS EEIG, stingri ievērojot neatkarīgās izvērtēšanas rezultātus, kam vajadzētu būt saistošiem.

(28)

Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties BONUS.

(29)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkurām citām valstīm, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes vai sateces baseina valstīm, vajadzētu būt iespējai piedalīties BONUS, ja šādu dalību paredz attiecīgais starptautiskais nolīgums un ja tai piekrīt gan Komisija, gan iesaistītās valstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Savienībai vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic tās finansiālo ieguldījumu BONUS attiecībā uz citu valstu dalību minētajā programmā.

(30)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(31)

Saskaņā ar BONUS veiktajās pētniecības darbībās būtu jāievēro ētikas principi saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī jāievēro dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principi un ilgtspējīgas attīstības princips.

(32)

Ņemot vērā starpposma izvērtēšanu, ko veic Komisija, kurai palīdz neatkarīgi eksperti ar labām zināšanām par vietējiem apstākļiem, Komisijai būtu jānovērtē BONUS īstenošanas kvalitāte un efektivitāte un panākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā un jāveic nobeiguma izvērtēšana.

(33)

BONUS dalībniekiem būtu jāpaziņo un jāizplata pētījumu rezultāti, jo īpaši citiem līdzīgiem reģionāliem jūras pētniecības projektiem, un jādara informācija publiski pieejama.

(34)

Sekmīgā to projektu īstenošana, kuri jau ir veikti BONUS ERA-NET un BONUS ERA-NET PLUS, atklāja Baltijas jūras katastrofālo stāvokli. Tāpēc būtu jāturpina Baltijas jūras vides stāvokļa pētniecība,

a)

stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana – BONUS zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

b)

ieinteresēto personu apspriešanās platformu izveide ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošo ieinteresēto personu iesaistīšanos;

c)

īstenošanas kārtības sagatavošana, tostarp juridisko un finanšu noteikumu un procedūru izstrāde, kā arī to noteikumu sagatavošana, kas reglamentē no BONUS darbībām izrietošā intelektuālā īpašuma tiesības, cilvēkresursus un saziņas aspektus.

a)

iesaistītās valstis ir izstrādājušas stratēģiskās pētniecības programmu, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidus, kas minēti 2. panta 3. punktā, kā arī guvušas panākumus I pielikuma 2. iedaļā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai;

b)

BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS, tostarp veikt Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

c)

saskaņā ar II pielikumu tiek izveidots un īstenots piemērots un efektīvs BONUS pārvaldības modelis;

d)

BONUS EEIG ir faktiski izpildījis ar BONUS īstenošanas posmu saistītos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludinājis uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS finansēšanā un veikt efektīvu sava finanšu ieguldījuma maksājumu, īpaši to BONUS projektu dalībnieku finansēšanu, kurus izvēlējās saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir panākta atbilstība Savienībā spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (13);

g)

ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principu un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana.

a)

deleģēto uzdevumu definēšana;

b)

noteikums Savienības līdzekļu aizsardzībai;

c)

nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp BONUS projektu finansēšanas noteikumi un maksimālais finansējuma apjoms, attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un kontroles īstenošanu;

d)

noteikumi par ziņošanu Komisijai par to, kā tiek pildīti uzdevumi;

e)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

f)

sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu pārbaudi;

g)

nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un iegūto procentu izmantošanu;

h)

noteikumi, kas nodrošina Savienības darbības pamanāmību saistībā ar citām BONUS EEIG darbībām;

i)

pienākumi atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

j)

noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies BONUS īstenošanas gaitā, kā minēts 2. pantā;

k)

kritēriji, kas jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma izvērtēšanu, tostarp 13. pantā minēto izvērtēšanu.