Help Print this page 

Document 32010D0862

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 862/2010/ES ( 2010. gada 22. septembris ) par Savienības dalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā ( BONUS ), ko īsteno vairākas dalībvalstis Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 256, 30.9.2010, p. 1–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/862/oj
Multilingual display
Text

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 862/2010/ES

(2010. gada 22. septembris)

par Savienības dalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS), ko īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp dalība struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildei Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) 169. panta izpratnē.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (4), ir pausts atbalsts starptematiskai pieejai pētījumos, kas aptver vienu vai vairākas Septītās pamatprogrammas tēmas, un šajā sakarā kā viena no jomām, kur Kopiena var piedalīties valstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, ir izvirzīta EK līguma 169. panta ierosme Baltijas jūras kopīgas pētniecības jomā.

(3)

Baltijas jūras ekosistēma, kas ir daļēji noslēgta Eiropas iekšējā jūra, ir viena no lielākajām iesāļajām ūdenstilpēm pasaulē, un to nopietni ietekmējuši daudzi dabīgi faktori un antropogēni faktori – tādi kā Otrā pasaules kara laikā jūrā nogremdētu ķīmisko ieroču, piemēram, gāzu, piesārņojums un smago metālu savienojumu, organisko vielu, radioaktīvu vielu, kurināmās dīzeļdegvielas un petrolejas noplūžu piesārņojums. Arī lauksaimniecības attīstība Baltijas jūras sateces baseinā ir radījusi pārmērīgu mēslojuma un organisko vielu ieplūdi, kas veicina eitrofikāciju, un neendēmisku svešzemju organismu ieviešanu vidē. Zivju krājumu noplicināšana un klimata pārmaiņas izraisa sākotnējās bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Minētie faktori, kā arī nepārtrauktā antropogēnā darbība, tostarp infrastruktūru projekti tieši Baltijas jūras krastā un tās sateces baseinā vai to tiešā tuvumā, un tūrisms, kas nodara kaitējumu videi, posta dabisko vidi. Minētie faktori ievērojami samazina Baltijas jūras spēju ilgtspējīgi nodrošināt produktus un pakalpojumus, no kuriem gan tieši, gan netieši ir atkarīga cilvēku labklājība sociālajā, kultūras un ekonomikas aspektā.

(4)

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī pauda bažas par Baltijas jūras vides stāvokli, kā atspoguļots Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Turklāt Padome aicināja Komisiju attiecībā uz Baltijas jūras reģionu iesniegt priekšlikumu iniciatīvai saskaņā ar EK līguma 169. pantu.

(5)

Zinātnei būtu jāpievēršas šādiem jautājumiem un jāpalīdz rast risinājumus neatliekamām Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļauj racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.

(6)

Patlaban vairākas valsts mēroga pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis individuāli īsteno pētniecības un attīstības atbalstam Baltijas jūras reģionā, nav pietiekami koordinētas Savienības līmenī, lai sasniegtu kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās pētniecības un attīstības jomās.

(7)

Turklāt esošās nozarspecifiskās pētniecības struktūras, kas veidojušās ilgā un vēsturiskā valstu politikas attīstības gaitā, ir dziļi iesakņojušās valstu pārvaldības sistēmā un neļauj izstrādāt un finansēt tādus daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un pārdisciplīnu vides pētījumus, kādi vajadzīgi, lai risinātu ar Baltijas jūru saistītās problēmas.

(8)

Kaut gan Baltijas jūras pētniecībā pastāv ilgas Baltijas jūras reģiona valstu un citu reģionu valstu sadarbības tradīcijas, līdz šim sadarbībai, lai optimāli izmantotu pētniecības potenciālu, ir trūcis pietiekamu finanšu resursu minēto valstu nevienlīdzīgās ekonomiskās situācijas un attīstības dēļ, kā arī valstu ļoti dažādo pētniecības programmu, pētījumu tematu un prioritāšu dēļ.

(9)

Komisija 2007. gada 11. jūnijā pieņemtajā darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS Baltijas jūras vides pētniecības jomā, lai stiprinātu Baltijas reģiona vides pētniecības finansēšanas aģentūru sadarbību un sekmētu pāreju uz kopīgas pētniecības un attīstības programmas īstenošanu Baltijas jūrā reģionā, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu.

(10)

Kopumā BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS ir darbojušies labi, un tāpēc tagad ir svarīgi nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, lai pievērstos samilzušajām vides problēmām.

(11)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas pieeju un atziņām, kas gūtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām BONUS ERA-NET projekta satvarā, Baltijas reģionā ir vajadzīgas politikas virzītas pētniecības programmas.

(12)

Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”) ir vienojušās kopīgi īstenot kopējo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu BONUS (“BONUS”). BONUS mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un inovāciju, nodrošinot juridisko un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga Baltijas jūras piekrastes valstu starptautiskai sadarbībai vides pētījumos Baltijas jūras reģionā.

(13)

Kaut gan BONUS lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Savienības pētniecības programmas par tādu antropogēnu darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmām, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru (tostarp enerģētikas jomā), transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. BONUS ir būtiski svarīga vairākām Savienības politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Savienības stratēģijai Baltijas jūras reģionam; kopējai zivsaimniecības politikai; kopējai lauksaimniecības politikai; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (5); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (6), kā arī Savienības starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS iegūs daudzas citas Savienības politikas jomas.

(14)

Lai palielinātu BONUS ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Savienības dalībai tajā.

(15)

BONUS būtu jāiekļauj stratēģiskais posms, kuram seko īstenošanas posms, lai nodrošinātu iespēju veikt plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām par stratēģiski virzītu pētniecības programmu, kas varētu apmierināt arī tās pētniecības vajadzības, kuras radīsies programmas īstenošanas gaitā. BONUS stratēģiskajā posmā papildus būtu jācenšas iesaistīt uz nozarēm orientētas finansēšanas aģentūras, lai vēl vairāk integrētu pētījumus, kuri vērsti uz galalietotāju vajadzībām vairākās nozarēs, un lai nodrošinātu rezultātu efektīvu izmantošanu dažādu ekonomikas nozaru politikā un resursu pārvaldības pasākumos.

(16)

Stratēģiskā posma beigās Komisijai būtu jāpārbauda, vai stratēģiskās pētniecības programma, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidi ir izstrādāti, lai varētu veikt BONUS īstenošanas posmu. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai. Pārejai uz īstenošanas posmu vajadzētu būt nemanāmai un bez kavēšanās.

(17)

Iesaistītās valstis ir vienojušās ieguldīt BONUS EUR 50 miljonus. Būtu jāatļauj veikt ieguldījumus natūrā, kas izpaužas kā infrastruktūras pieejamība un izmantošana (“infrastruktūras ieguldījums natūrā”), ar nosacījumu, ka tie neveido nozīmīgu daļu no kopējā ieguldījuma. Būtu jānovērtē to vērtība un lietderīgums BONUS projektu īstenošanā.

(18)

Savienības dalība BONUS visā tās darbības laikā nedrīkstētu pārsniegt EUR 50 miljonus, un tai būtu jāatbilst iesaistīto valstu ieguldījumam, lai palielinātu to ieinteresētību BONUS kopīgā īstenošanā. Savienības finansiālā ieguldījuma lielākā daļa būtu jāpiešķir īstenošanas posmā. Būtu jānosaka maksimālais ieguldījumu apjoms katram posmam. Īstenošanas posma maksimālais apjoms būtu jāpalielina par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas.

(19)

Lai kopīgi īstenotu BONUS, ir vajadzīga īpaši izveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts Lēmumā 2006/971/EK. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu īstenošanas struktūru un izveidojušas Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīklu (“BONUS EEIG”), lai tas īstenotu BONUS. BONUS EEIG vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam. Lai gan iesaistītajām valstīm tiek atgādināts, cik būtisks ir reāla kopējā fonda princips, katra iesaistītā valsts saskaņā ar BONUS kopīgajiem finansēšanas noteikumiem un procedūrām pieņems lēmumu par to, vai tā pati pārvaldīs savu ieguldījumu vai arī tās ieguldījumu pārvaldīs BONUS EEIG. BONUS EEIG būtu jānodrošina arī tas, lai BONUS īstenošanā tiktu ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

(20)

Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanas priekšnosacījumam vajadzētu būt iesaistīto valstu kompetento valsts iestāžu oficiālām saistībām un tām noteikto finansiālo ieguldījumu veikšanai.

(21)

Kā nosacījums stratēģiskajam posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz dotāciju nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurš būtu jāreglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (7), lai sekmētu un vienkāršotu tā pārvaldību.

(22)

Kā nosacījums īstenošanas posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz īstenošanas nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurā ietver sīki izstrādātus Savienības finansiālā ieguldījuma izmantošanas noteikumus. Šai Savienības finansiālā ieguldījuma daļai būtu jāparedz netieša centralizēta pārvaldība saskaņā ar 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (“Finanšu regula”), un 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

(23)

Visi procenti, kas uzkrājas no ieguldījumiem BONUS EEIG, būtu jāuzskata par tās ieņēmumiem un jānovirza BONUS īstenošanai.

(24)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti nolīgumos, ko paredzēts slēgt starp Savienību un BONUS EEIG, ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(25)

Lai faktiski īstenotu BONUS, īstenošanas posmā būtu jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šā finanšu atbalsta piešķiršanai un izmaksāšanai BONUS dalībniekiem vajadzētu būt pārredzamai, nebirokrātiskai un būtu jāatbilst vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Septīto pamatprogrammu.

(26)

Kaut gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tā institūtiem tomēr ir pētniecības resursi, kas ir saistīti ar BONUS un varētu veicināt tās īstenošanu. Tāpēc ir lietderīgi definēt Kopīgā pētniecības centra lomu attiecībā uz tā tiesībām saņemt finansējumu.

(27)

Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, priekšlikumu izvērtēšanā būtu jāievēro tie paši principi, kas piemērojami saskaņā ar Septīto pamatprogrammu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpēc priekšlikumu izvērtēšana būtu jāveic centralizēti BONUS EEIG atbildībā, un tas būtu jādara neatkarīgiem ekspertiem, kas labi pārzina vietējos apstākļus, pamatojoties uz pārskatāmiem un kopējiem kritērijiem, un finansējums būtu jāpiešķir atbilstīgi centralizēti apstiprinātam sarindojuma sarakstam. Sarindojums un prioritārā secība būtu jāapstiprina BONUS EEIG, stingri ievērojot neatkarīgās izvērtēšanas rezultātus, kam vajadzētu būt saistošiem.

(28)

Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties BONUS.

(29)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkurām citām valstīm, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes vai sateces baseina valstīm, vajadzētu būt iespējai piedalīties BONUS, ja šādu dalību paredz attiecīgais starptautiskais nolīgums un ja tai piekrīt gan Komisija, gan iesaistītās valstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Savienībai vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic tās finansiālo ieguldījumu BONUS attiecībā uz citu valstu dalību minētajā programmā.

(30)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(31)

Saskaņā ar BONUS veiktajās pētniecības darbībās būtu jāievēro ētikas principi saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī jāievēro dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principi un ilgtspējīgas attīstības princips.

(32)

Ņemot vērā starpposma izvērtēšanu, ko veic Komisija, kurai palīdz neatkarīgi eksperti ar labām zināšanām par vietējiem apstākļiem, Komisijai būtu jānovērtē BONUS īstenošanas kvalitāte un efektivitāte un panākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā un jāveic nobeiguma izvērtēšana.

(33)

BONUS dalībniekiem būtu jāpaziņo un jāizplata pētījumu rezultāti, jo īpaši citiem līdzīgiem reģionāliem jūras pētniecības projektiem, un jādara informācija publiski pieejama.

(34)

Sekmīgā to projektu īstenošana, kuri jau ir veikti BONUS ERA-NET un BONUS ERA-NET PLUS, atklāja Baltijas jūras katastrofālo stāvokli. Tāpēc būtu jāturpina Baltijas jūras vides stāvokļa pētniecība,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu kopīgajā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā BONUS (“BONUS”), ko kopīgi īsteno Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”), nodrošina saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Savienība visā BONUS darbības laikā veic finansiālu ieguldījumu, kas nepārsniedz EUR 50 miljonus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006 stratēģiskajā posmā un saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu īstenošanas posmā. Savienības finansiālais ieguldījums šā maksimālā apjoma robežās ir līdzvērtīgs iesaistīto valstu ieguldījumam.

3.   Savienības finansiālo ieguldījumu kopīgi maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas visām attiecīgajām īpašās programmas “Sadarbība” tēmām.

2. pants

BONUS īstenošana

1.   BONUS īsteno Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkls (“BONUS EEIG”).

2.   BONUS īsteno divos posmos saskaņā ar I pielikumu, proti, stratēģiskajā posmā, kam seko īstenošanas posms.

3.   BONUS stratēģiskā posma ilgums nepārsniedz 18 mēnešus. Tas ir paredzēts kā sagatavošanās īstenošanas posmam. Stratēģiskajā posmā BONUS EEIG izpilda šādus uzdevumus:

a)

stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana – BONUS zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

b)

ieinteresēto personu apspriešanās platformu izveide ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošo ieinteresēto personu iesaistīšanos;

c)

īstenošanas kārtības sagatavošana, tostarp juridisko un finanšu noteikumu un procedūru izstrāde, kā arī to noteikumu sagatavošana, kas reglamentē no BONUS darbībām izrietošā intelektuālā īpašuma tiesības, cilvēkresursus un saziņas aspektus.

4.   Īstenošanas posma ilgums ir vismaz pieci gadi. Īstenošanas posmā publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt projektus, kuri atbilst BONUS mērķiem. Šie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir vērsti uz starptautiskiem, vairāku partneru īstenotiem projektiem, lai mudinātu uz mazo un vidējo uzņēmumu pienācīgu dalību, un ietver pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas pasākumus. Projektus izvēlas saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīgas izvērtēšanas, līdzfinansējuma, bezpeļņas, retroaktīvas nepiemērošanas principiem un principu, ka finansējums netiek apvienots ar līdzekļiem no citiem Savienības finansējuma avotiem. Finansējuma piešķiršana un izmaksāšana BONUS dalībniekiem notiek saskaņā ar vispārējiem noteikumiem atbilstoši Septītajai pamatprogrammai.

3. pants

Nosacījumi Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanai

1.   Savienības finansiālais ieguldījums stratēģiskajā posmā nepārsniedz EUR 1,25 miljonus un šīs summas robežās atbilst iesaistīto valstu ieguldījumam. Savienība apņemas ieguldīt līdzekļus stratēģiskajā posmā ar nosacījumu, ka līdzvērtīgu ieguldījumu apņemas veikt iesaistītās valstis.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums īstenošanas posmā nepārsniedz EUR 48,75 miljonus un šīs summas robežās atbilst iesaistīto valstu ieguldījumam. Šo maksimālo apjomu var palielināt par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas. Īstenošanas posmā līdz 25 % iesaistīto valstu ieguldījuma var būt infrastruktūras ieguldījums natūrā.

3.   Savienības finansiālais ieguldījums īstenošanas posmā ir atkarīgs no tā, vai:

a)

iesaistītās valstis ir izstrādājušas stratēģiskās pētniecības programmu, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidus, kas minēti 2. panta 3. punktā, kā arī guvušas panākumus I pielikuma 2. iedaļā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai;

b)

BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS, tostarp veikt Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

c)

saskaņā ar II pielikumu tiek izveidots un īstenots piemērots un efektīvs BONUS pārvaldības modelis;

d)

BONUS EEIG ir faktiski izpildījis ar BONUS īstenošanas posmu saistītos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludinājis uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS finansēšanā un veikt efektīvu sava finanšu ieguldījuma maksājumu, īpaši to BONUS projektu dalībnieku finansēšanu, kurus izvēlējās saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir panākta atbilstība Savienībā spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (13);

g)

ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principu un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana.

4. pants

Kopīgā pētniecības centra dalība

1.   Kopīgais pētniecības centrs ir tiesīgs saņemt BONUS finansējumu ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem to saņem iesaistīto valstu tiesību subjekti.

2.   Kopīgā pētniecības centra pašu resursus, kas netiek segti ar BONUS piešķirto finansējumu, neuzskata par Savienības finansiālā ieguldījuma daļu 1. panta izpratnē.

5. pants

Nolīgumi starp Savienību un BONUS EEIG

1.   Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Savienības finanšu interešu aizsardzībai stratēģiskajā posmā nosaka dotāciju nolīgumā, ko Komisija Savienības vārdā noslēdz ar BONUS EEIG saskaņā ar šajā lēmumā un Regulā (EK) Nr. 1906/2006 izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Savienības finanšu interešu aizsardzībai īstenošanas posmā nosaka īstenošanas nolīgumā un gada finansēšanas nolīgumos, kas Komisijai Savienības vārdā jānoslēdz ar BONUS EEIG.

Īstenošanas nolīgumā jo īpaši ir paredzēts turpmāk norādītais:

a)

deleģēto uzdevumu definēšana;

b)

noteikums Savienības līdzekļu aizsardzībai;

c)

nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp BONUS projektu finansēšanas noteikumi un maksimālais finansējuma apjoms, attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un kontroles īstenošanu;

d)

noteikumi par ziņošanu Komisijai par to, kā tiek pildīti uzdevumi;

e)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

f)

sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu pārbaudi;

g)

nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un iegūto procentu izmantošanu;

h)

noteikumi, kas nodrošina Savienības darbības pamanāmību saistībā ar citām BONUS EEIG darbībām;

i)

pienākumi atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

j)

noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies BONUS īstenošanas gaitā, kā minēts 2. pantā;

k)

kritēriji, kas jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma izvērtēšanu, tostarp 13. pantā minēto izvērtēšanu.

3.   Komisija veic BONUS EEIG provizorisko izvērtēšanu, lai iegūtu pierādījumus par to, ka ir izveidotas un pareizi darbojas Finanšu regulas 56. pantā minētās procedūras un sistēmas.

6. pants

Procenti, kas radušies no ieguldījumiem

Procentus, kas uzkrāti no BONUS atvēlētajiem finansiālajiem ieguldījumiem, uzskata par BONUS EEIG ieņēmumiem un novirza BONUS.

7. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma samazināšana, izmaksas apturēšana vai izbeigšana

Ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā BONUS īstenošanas norisi.

Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansējumā vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā publiskā finansējuma summu, ko iesaistītās valstis piešķīrušas saskaņā ar 5. panta 1. punktā minētā dotāciju nolīguma noteikumiem.

8. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība, ko veic iesaistītās valstis

Īstenojot BONUS, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Iesaistītās valstis jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu Savienībai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

9. pants

Komisijas un Revīzijas palātas veikta kontrole

Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīgas veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Savienības finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumībām. Tādēļ iesaistītās valstis un BONUS EEIG dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

10. pants

Savstarpēja informēšana

Komisija sniedz visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās valstis ir aicinātas ar BONUS EEIG starpniecību sniegt Komisijai jebkuru papildinformāciju, ko par BONUS EEIG finanšu pārvaldību pieprasa Eiropas Parlaments, Padome vai Revīzijas palāta un kas atbilst 13. pantā izklāstītajām vispārējām ziņošanas prasībām.

11. pants

Citu dalībvalstu un asociēto valstu dalība

Jebkura dalībvalsts un Septītās pamatprogrammas asociētā valsts drīkst pievienoties BONUS saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā un 3. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā. Dalībvalstis un asociētās valstis, kuras pievienojušās BONUS, šajā lēmumā tiek uzskatītas par iesaistītajām valstīm.

12. pants

Citu valstu dalība

Iesaistītās valstis un Komisija var vienoties par jebkuras citas valsts dalību, ievērojot 3. panta 1. punktā un 3. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā izklāstītos kritērijus, ja šāda dalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā.

Iesaistītās valstis un Komisija paredz nosacījumus, ar kuriem struktūras, kas veic uzņēmējdarbību šādā valstī vai ir tās rezidenti, ir atbilstīgas BONUS finansējumam.

13. pants

Gada ziņojumi un izvērtēšana

Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 190. pantu, Komisija ietver ziņojumu par BONUS pasākumiem.

Komisija ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī veic BONUS starpposma izvērtēšanu. Šajā izvērtēšanā izskata panākumus 2. pantā un I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā, kā arī BONUS ieteikumus par piemērotākajiem veidiem, kā turpmāk palielināt integrāciju un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un to, vai iesaistīto valstu finansiālais ieguldījums ir piemērots, ņemot vērā valstu pētnieku aprindu potenciālās vajadzības. Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei savas starpposma izvērtēšanas secinājumus, kam pievieno savus apsvērumus.

Beidzoties Savienības dalībai BONUS, bet ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī, Komisija veic BONUS nobeiguma izvērtēšanu. Nobeiguma izvērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2010. gada 22. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. CHASTEL


(1)  2010. gada 29. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 12. jūlija lēmums.

(3)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

(5)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(6)  OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(7)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(11)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(12)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(13)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

BONUS MĒRĶI UN ĪSTENOŠANA

1.    BONUS mērķi

BONUS ir jāpalielina Baltijas jūras reģiona pētniecības spējas, kas sekmētu konkrētam mērķim piemērotu noteikumu, politikas un pārvaldības prakses izstrādi un ieviešanu, lai efektīvi reaģētu uz galvenajiem vides un sabiedrības problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras un turpmākajos gados saskarsies attiecīgais reģions, un lai uzlabotu patlaban sadrumstalotās Baltijas jūras reģiona vides pētniecības plānošanas un pieejas lietderīgumu un efektivitāti, integrējot Baltijas jūras sistēmas pētniecības pasākumus stabilā, sadarbīgā, cieši integrētā un mērķtiecīgi orientētā starptautiskā starpdisciplīnu programmā.

BONUS palīdzēs arī izveidot un strukturēt Eiropas Pētniecības telpu Baltijas jūras reģionā.

Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāuzlabo Baltijas jūras reģiona sadrumstalotās vides pētniecības plānošanas efektivitāte un lietderīgums, integrējot pētniecības pasākumus stabilā, sadarbīgā, cieši integrētā un mērķtiecīgi orientētā starptautiskā starpdisciplīnu programmā, kas atbalstītu ilgtspējīgu reģiona attīstību. Šajā nolūkā BONUS:

a)

izstrādā politikas virzītu stratēģiskās pētniecības programmu;

b)

stiprina pārrobežu un starpnozaru publisko pētniecības programmu ilgtspējīgu koordināciju un integrāciju;

c)

paaugstina jauno Savienības dalībvalstu – Baltijas jūras valstu – pētniecības spēju;

d)

izveido piemērotas ieinteresēto personu apspriešanās platformas, kurās piedalās visu attiecīgo nozaru pārstāvji;

e)

piesaista papildu finanšu resursus, uzlabojot starpnozaru sadarbību Baltijas jūras sistēmas pētniecībā;

f)

izstrādā piemērotu īstenošanas kārtību, kas ļauj efektīvi īstenot BONUS ar kopīgai pārvaldībai izraudzīta tiesību subjekta un vadības struktūras palīdzību;

g)

izsludina starptematiskus, stratēģiski orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti vairākiem partneriem.

2.   Stratēģiskais posms

2.1.   Mērķis

Stratēģiskais posms ir sagatavošanās īstenošanas posmam. Tajā tiek veikta BONUS stratēģiskā izstrāde, lai nodrošinātu optimāli integrētu Baltijas jūras sistēmas pētniecību. Tās mērķis ir ieinteresēto personu un lietotāju grupu iesaistīšanās stiprināšana, lai nodrošinātu, ka pētījumi ir noderīgi politikā un pārvaldībā, ka pētījumu tēmu prioritātes sasaucas ar politikas vajadzībām un ka tiek aktīvi mēģināts panākt zinātnieku un attiecīgo pētniecības organizāciju, kā arī plaša ieinteresēto personu loka pilnīgu iesaistīšanos.

2.2.   Nodevumi

BONUS EEIG nosūta Komisijai turpmākajos punktos paredzētos nodevumus ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc stratēģiskā posma sākuma.

Komisija šo nodevumu sagatavošanas laikā pēc BONUS EEIG pieprasījuma sniedz konsultācijas un palīdzību. BONUS EEIG pēc Komisijas pieprasījuma ziņo par progresu.

2.2.1.   Stratēģiskā pētniecības programma

Stratēģisko pētniecības programmu izstrādā un par to vienojas, iesaistītajām valstīm, plašam ieinteresēto personu lokam un Komisijai savstarpēji apspriežoties. Tā ir politikas virzītas programmas pamats. Tā paplašina pētījumu jomu, lai papildus jūras ekosistēmai tiktu aptverts arī jūras baseins, tādējādi risinot svarīgākos problēmjautājumus, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona ekosistēmu kvalitāti un produktivitāti.

Tajā ietver Baltijas jūras sistēmas pētniecības pašreizējās situācijas un jaunāko sasniegumu raksturojumu, iekļauj skaidru stratēģisku redzējumu un ceļvedi par to, kā sasniegt izvirzītos mērķus, un orientējoši nosaka uz politiku orientētus uzaicinājumu tematus, to budžetu, publicēšanas grafiku un projektu paredzamo ilgumu. Turklāt tajā ietver pasākumus jaunu pētniecības vajadzību apmierināšanai, visa Baltijas reģiona pētniecības integrēšanas sekmēšanai un iekļauj kopīgu ceļvedi par reģiona infrastruktūras kopīgu izmantošanu un potenciālu plānu turpmākiem ieguldījumiem minētajā infrastruktūrā.

2.2.2.   Ieinteresēto personu apspriešanās platformas

Pamatojoties uz BONUS attiecīgo ieinteresēto personu visaptverošu analīzi vietējā, valsts, reģionālā un Eiropas līmenī, izveido ieinteresēto personu apspriešanās platformas ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošu ieinteresēto personu iesaistīšanos, lai apzinātu būtiskākos trūkumus, noteiktu pētījumu tēmu prioritātes un uzlabotu pētījumu rezultātu tālāku izmantošanu. Šajā procesā piedalās zinātnieki, tostarp speciālisti, kas darbojas citās ar jūru nesaistītās dabas zinātņu jomās, kā arī sociālo un ekonomikas zinātņu disciplīnās, lai nodrošinātu vajadzīgo daudzdisciplīnu pieeju stratēģiskās pētniecības programmas, tās stratēģiskā redzējuma un pētījumu prioritāšu izstrādē.

Kā pastāvīgu struktūru BONUS atbalstam izveido Nozares pētniecības forumu (ministriju un citu Baltijas jūras sistēmas pētniecībā un pārvaldībā iesaistītu struktūru pārstāvju organizācija), kas atbild par tās plānošanas, rezultātu un jauno pētniecības vajadzību apspriešanu no lēmumu pieņēmēju skatpunkta. Forums veicina un paātrina Baltijas pētniecības integrāciju, tostarp infrastruktūras kopīgu izmantošanu un plānošanu, palīdz apzināt pētniecības vajadzības, sekmē pētījumu rezultātu izmantošanu un veicina pētījumu finansējuma integrāciju.

2.2.3.   Īstenošanas kārtība

Īstenošanas kārtībā paredz visus aspektus, kas nodrošina stratēģiskās pētniecības programmas sekmīgu īstenošanu. Attiecīgos gadījumos tai jāievēro Septītās pamatprogrammas noteikumi. Tajā, inter alia, paredz to, ka:

a)

pieņem pasākumus (dokumentu izstrāde, procedūru izveide, personāla pieņemšana darbā un apmācība), kas netiešas centralizētas pārvaldības īstenošanai paredzēti Finanšu regulā;

b)

saņem iesaistīto valstu oficiālas saistības ieguldīt vismaz EUR 48,75 miljonus, no kuriem ne vairāk kā 25 % var būt infrastruktūras ieguldījumi natūrā;

c)

sniedz reālistisku un ar pierādījumiem pamatotu aplēsi par iesaistīto valstu veikto infrastruktūras ieguldījumu natūrā vērtību, kas rodas, BONUS finansējuma saņēmējiem izmantojot šo valstu infrastruktūras objektus;

d)

sastāda, publicē un pēc vajadzības aktualizē visu infrastruktūras objektu izsmeļošu sarakstu, ietverot to īpašnieku, ekspluatētāju vai citu atbildīgo iestāžu kontaktinformāciju;

e)

nodrošina, ka par kopīgajiem īstenošanas kārtības noteikumiem vienojas un tos iekļauj dotāciju nolīgumos ar BONUS finansējuma saņēmējiem, kuri centralizēti jānoslēdz BONUS EEIG un kuros ietverti kopīgi un saskaņoti noteikumi par dalību, dotāciju nolīguma paraugs, norādījumi pieteikumu iesniedzējiem, dalībniekiem un neatkarīgajiem vērtētājiem un finansējuma saņēmēju revidēšanas kārtība, paredzot iespēju Komisijai un Revīzijas palātai veikt šādas revīzijas;

f)

izstrādā atbilstīgu vadības struktūru BONUS pārvaldībai visos projekta cikla posmos;

g)

nodrošina, ka tiek paredzēts pietiekams finansējums ar mērķi stiprināt BONUS EEIG cilvēkresursu un daudzdisciplīnu lietpratības ziņā, lai tas varētu atbalstīt BONUS stratēģiskos aspektus, kā arī tās efektīvu īstenošanu;

h)

izstrādā BONUS projektu finansēšanas struktūru;

i)

izstrādā sabiedrisko attiecību un rezultātu izplatīšanas stratēģiju, kas pēc iespējas nodrošina to, ka rezultāti un dati atbilst Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla standartiem.

Attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem natūrā stratēģiskā posma laikā izstrādā īpašu pieeju un noteikumus, saskaņā ar kuriem iesaistītās valstis apņemas BONUS finansējuma saņēmējiem bez maksas nodrošināt piekļuvi un atļaut izmantot infrastruktūru (galvenokārt izpētes kuģus). Šādas infrastruktūras izmantošanas izmaksas netiks uzskatītas par projekta attiecināmajām izmaksām. Šajā sakarā BONUS EEIG slēgs attiecīgus nolīgumus ar iesaistītajām valstīm vai infrastruktūras īpašniekiem, kuros:

a)

nosaka metodiku, saskaņā ar kuru novērtējami infrastruktūras ieguldījumi natūrā;

b)

nodrošina, ka BONUS EEIG, Komisija un Revīzijas palāta var revidēt piekļuvi infrastruktūrai, šīs infrastruktūras izmantošanu un no tās izrietošās izmaksas;

c)

nosaka, ka līgumslēdzējas puses katru gadu ziņo par izmaksām par infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu BONUS finansējuma saņēmējiem vai šīs infrastruktūras izmantošanu.

2.2.4.   Savienības finansējums stratēģiskajā posmā

Attiecināmās izmaksas atlīdzina līdz 50 % apmērā, un par tādām uzskata tās faktiskās izmaksas, kas radušās BONUS EEIG un kas reģistrētas tā grāmatvedības uzskaitē kā vajadzīgas 1. punktā noteiktā mērķa īstenošanai. Par attiecināmām var uzskatīt izmaksas, kas radušās no 2010. gada 1. janvāra, un tās var sīkāk definēt stratēģiskā posma dotāciju nolīgumā.

3.   Īstenošanas posms

Ja 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un BONUS EEIG ex ante revīzijas rezultāti ir pozitīvi, Komisija un BONUS EEIG noslēdz īstenošanas nolīgumu.

3.1.   Mērķi

Īstenošanas posmā publicē un veic vismaz trīs kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt stratēģiski virzītus BONUS projektus ierosmes mērķu sasniegšanai. Projektu temati ir paredzēti BONUS stratēģiskajā pētniecības programmā, tajos pēc iespējas ņem vērā izstrādāto ceļvedi, un tie aptver pētniecības, tehnoloģiju attīstības un mācību un/vai rezultātu izplatīšanas pasākumus.

3.2.   BONUS projektu īstenošana

BONUS projektus īsteno starpvalstu projektos, kuros darbojas vairāki partneri – vismaz trīs neatkarīgi, dalības noteikumiem atbilstoši tiesību subjekti no trim dažādām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, no kurām vismaz divas ir iesaistītās valstis.

BONUS finansējumu var saņemt tiesību subjekti no dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Jebkurā konsorcijā, kas iesniedz BONUS projekta priekšlikumu, var piedalīties dalībnieki no trešās valsts, ja tie faktiski spēj garantēt, ka to rīcībā ir vajadzīgie resursi, lai pilnībā segtu izmaksas par dalību programmā.

Katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus skaidri norāda zinātniskos tematus. Šos tematus, apspriežoties ar Komisiju, nosaka BONUS EEIG. Nosakot tematus, tajos ņem vērā jaunās vajadzības, iepriekš īstenoto projektu rezultātus un iznākumus un stratēģiskajā posmā un BONUS norises laikā rīkotās plaša mēroga apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātus un iznākumus.

BONUS EEIG publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pēc iespējas plašāk, izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, un ar specializēto preses izdevumu un brošūru palīdzību uzrunā visas attiecīgās ieinteresētās personas. Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus jābūt atvērtiem vismaz trīs mēnešus. Ierosinātie projekti priekšlikumu iesniedzējiem ir centralizēti jāiesniedz BONUS EEIG, atsaucoties uz uzaicinājumu, un tos pārbauda viena posma izvērtēšanas procedūrā.

Ierosinātos projektus izvērtē un atlasa centralizēti, pamatojoties uz neatkarīgu izskatīšanu, ievērojot iepriekš noteiktus atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus. Izvērtēšanas pamatkritēriji ir zinātniskā izcilība, īstenošanas kvalitāte un projekta paredzamā ietekme. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ietver izvērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār izvērtēšanas pamatkritērijiem.

BONUS EEIG nodrošina, ka katru saņemto priekšlikumu izvērtē vismaz ar trīs neatkarīgu ekspertu palīdzību, kurus izraugās, pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 1906/2006 izvirzītajiem kritērijiem. Katram projekta priekšlikumam piešķir vērtējumu. Neatkarīgie eksperti projektus izvērtē atbilstīgi izvērtēšanas kritērijiem, par katru kritēriju piešķirot punktus no 0 līdz 5 saskaņā ar priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem un ar tiem saistītajām Septītās pamatprogrammas izvērtēšanas, atlases un piešķiršanas procedūrām.

BONUS EEIG izveido finansējamo projektu sarakstu stingri saskaņā ar neatkarīgās izvērtēšanas rezultātiem. Neatkarīgo ekspertu sagatavotais sarindojums prioritārā secībā ir uzskatāms par saistošu BONUS līdzekļu piešķiršanā.

Atlasītajiem BONUS projektiem piešķirto dotāciju administratīvo pārvaldību centralizēti īsteno BONUS EEIG.

3.3.   Turpmāki pasākumi

Papildus BONUS pārvaldībai, kas izklāstīta 3.1. un 3.2. punktā, BONUS EEIG veic šādus pasākumus:

a)

regulāri atjaunina stratēģisko pētniecības programmu un nosaka prioritārus pētījumu tematus, lai ņemtu vērā jaunās vajadzības un iepriekš īstenoto projektu rezultātus un iznākumus, kā arī plašās 2.2.2. punktā minētās ieinteresēto personu apspriešanās procedūras;

b)

veicina BONUS finansētos projektos iesaistīto starptautisko daudzdisciplīnu pētnieku kolektīvu piekļuvi unikāliem pētniecības infrastruktūras objektiem un vietām;

c)

popularizē efektīvu zinātnes un politikas mijiedarbību, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu optimālu izmantošanu;

d)

nodrošina iesaistīto valstu finansējumu, kas garantētu BONUS ilgtspējību bez Savienības finansējuma pēc BONUS darbības beigām;

e)

paplašina sadarbību starp reģionālajām vides pētniecības programmām un attiecīgajām zinātniskajām aprindām citu Eiropas jūru baseinos;

f)

veic sabiedrisko attiecību un rezultātu izplatīšanas pasākumus;

g)

aktīvi apmainās ar labāko praksi ar citu Eiropas reģionālo jūras baseinu pārvaldības organizācijām, kā arī popularizē sadarbību Eiropas mērogā saskaņošanas un racionalizēšanas nolūkos.

3.4.   Ieguldījumi īstenošanas posmā

BONUS īstenošanas posmu vismaz piecus gadus līdz visu BONUS finansēto projektu ciklu pabeigšanai kopīgi finansē iesaistītās valstis un Savienība ar nosacījumu, ka Savienības saistības ir izpildītas līdz 2013. gadam un ka tiek izpildīti visi ziņošanas pienākumi Komisijai. Savienības finansiālais ieguldījums īstenošanas posmā atbilst iesaistīto valstu naudas ieguldījumiem un infrastruktūras ieguldījumiem natūrā BONUS projektos, kas veikti ar BONUS EEIG starpniecību, kā arī BONUS EEIG darbības izmaksām īstenošanas posmā. Šīs darbības izmaksas nedrīkst pārsniegt EUR 5 miljonus.

BONUS EEIG ir Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējs un pārvaldītājs. Iesaistītā valsts var nolemt pati pārvaldīt savu finansējumu un novirzīt savu naudas ieguldījumu tikai un vienīgi savas valsts pētījumam, kuru centralizēti izvēlas BONUS EEIG, vai arī ļaut, lai tās naudas ieguldījumu centralizēti pārvalda BONUS EEIG.

Ievērojot 5. panta 2. punktā minētajos gada finansēšanas nolīgumos paredzētos nosacījumus un pamatojoties uz pierādījumiem par naudas ieguldījumu, ko iesaistītās valstis samaksājušas, Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā BONUS finansējuma saņēmējiem vai BONUS EEIG un par infrastruktūras ieguldījumiem natūrā BONUS projektos.

BONUS EEIG pienākums ir rūpēties par to, lai finansējuma saņēmēji BONUS finansējumu izlietotu pareizi, un to, vai līdzekļi ir izlietoti pareizi, nosaka neatkarīgā projektu finanšu revīzijā, kas jāveic BONUS EEIG vai šīs iestādes vārdā.

3.5.   BONUS projektu finansēšana

Ievērojot 3. panta 3. punkta f) apakšpunkta nosacījumus, BONUS projektu finansējums sedz līdz 100 % attiecināmo izmaksu, kas aprēķināmas saskaņā ar vispārējiem finansēšanas noteikumiem un vispārējām finansēšanas likmēm, ko BONUS EEIG noteicis īstenošanas kārtībā un kam Komisija piekritusi īstenošanas nolīgumā.


II PIELIKUMS

BONUS PĀRVALDĪBA

BONUS ar Sekretariāta starpniecību pārvalda BONUS EEIG. BONUS vajadzībām BONUS EEIG ir izveidojis šādas struktūras:

a)

Vadības komiteju;

b)

Sekretariātu;

c)

Konsultatīvo padomi;

d)

Nozaru pētniecības forumu; un

e)

Projektu koordinatoru forumu.

a)

Vadības komiteja ir BONUS EEIG augstākā iestāde, lēmējinstitūcija un valde, kas vada Sekretariātu. Vadības komitejā darbojas pētniecības finansēšanas un pārvaldības struktūru vadošie darbinieki, kurus izraudzījušies BONUS EEIG dalībnieki. Tās vadītājs ir priekšsēdētājs, un šo amatu katru gadu ieņem cits BONUS EEIG dalībnieks. Bijušais, pašreizējais un nākamais priekšsēdētājs veido Izpildu komiteju, kas palīdz Sekretariātam stratēģiski svarīgos jautājumos. Ņemot vērā Sekretariāta priekšlikumus, Vadības komiteja lemj par BONUS stratēģisko orientāciju, tostarp par BONUS izstrādi un aktualizēšanu, par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, par budžetu, par atbilstības un atlases kritērijiem, par vērtētāju kopumu, par finansējamo BONUS projektu sarindojuma apstiprināšanu, par finansēto BONUS projektu progresa uzraudzību un par pienācīgu un kārtīgu ar BONUS saistītu Sekretariāta darbu veikšanu.

b)

Sekretariāta priekšsēdētājs ir izpilddirektors, kurš īsteno Vadības komitejas lēmumus un ir BONUS galvenais pārstāvis gan Komisijā, gan dažādajās valstu finansēšanas aģentūrās. Sekretariāts ir atbildīgs par BONUS pasākumu vispārējo koordinēšanu un uzraudzīšanu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu, izvērtēšanu un īstenošanu un finansēto projektu pārraudzību gan no līgumiskā, gan zinātniskā viedokļa un par ziņošanu Vadības komitejai par progresu. Tas ir atbildīgs arī par apspriešanos ar ieinteresētajām personām un Konsultatīvo padomi plānošanu un rīkošanu, par gūto rezultātu turpmāku integrēšanu un iestrādāšanu stratēģiskajā pētniecības programmā un par zinātnes un politikas lietderīgas mijiedarbības popularizēšanu.

c)

Konsultatīvā padome palīdz Vadības komitejai un Sekretariātam. Tajā darbojas pasaulē atzīti zinātnieki, pārstāvji no attiecīgām ieinteresētajām nozarēm, piemēram, tūrisma, atjaunojamo energoresursu, zvejniecības un akvakultūras, jūras transporta, biotehnoloģiju un tehnoloģiju nozares, profesionālo aprindu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir ieinteresētas šajās nozarēs, kā arī citi integrētu Baltijas pētniecības programmu un citu Eiropas reģionālo jūru pārvaldības iestāžu pārstāvji. Tā sniedz neatkarīgus padomus, norādījumus un ieteikumus par zinātniskiem un politiskiem jautājumiem, kuri saistīti ar BONUS, tostarp konsultācijas par BONUS mērķiem, prioritātēm un virzību, BONUS darbības uzlabošanas veidiem un tās pētniecības rezultātu sasniegšanu un kvalitāti, spēju attīstīšanu, kontaktu dibināšanu un darba nozīmīgumu BONUS mērķu sasniegšanā. Tā arī palīdz izmantot un izplatīt BONUS rezultātus.

d)

Nozaru pētniecības forumā ietilpst pārstāvji no ministrijām un citām struktūrām, kuras nodarbojas ar Baltijas jūras sistēmas pētniecību un pārvaldību. Tas sanāk vienreiz gadā uz konsultatīvu sanāksmi, kurā no lēmumu pieņemšanas viedokļa apspriež BONUS iznākumus un jaunās pētniecības vajadzības. Šajā forumā tiek popularizēta arī visas Baltijas pētniecības jomas integrācija, attiecīgi nozaru finansēti pētījumi un kopīgu infrastruktūras objektu izmantošana un plānošana.

e)

Projektu koordinatoru forumā darbojas BONUS finansēto projektu koordinatori. Tas palīdz Sekretariātam ar BONUS zinātnisko koordināciju saistītajos jautājumos, kā arī palīdz integrēt un sintezēt pētījumu rezultātus.


Top