“XII PIELIKUMS

Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to pārvietoto daudzumu noteikšanu, izmantojot nepārtrauktu mērījumu sistēmas

1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

Šajā pielikumā paredzēti noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijām no darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Vienā iekārtā emisijām var būt vairāki emisiju avoti.

Šā pielikuma noteikumi attiecas arī uz nepārtrauktu mērījumu sistēmām, kuras izmanto CO2 plūsmu mērījumiem cauruļvados, jo īpaši gadījumos, kad tos izmanto CO2 pārvietošanai starp tādām iekārtām kā piemēram, iekārtām CO2 uztveršanai, transportēšanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai. Šim nolūkam I pielikuma 6. iedaļā un 7.2. apakšiedaļā norādes uz emisijām jāsaprot kā norādes uz pārvietoto CO2 daudzumu saskaņā ar I pielikuma 5.7. apakšiedaļu.

2.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU NOTEIKŠANA

1.   līmenis

Tiek panākts, ka emisiju kopējā apjoma vai CO2 plūsmas kopējā nenoteiktība katrā mērījumu punktā pārskata perioda laikā ir mazāka par ±10 %.

2.   līmenis

Tiek panākts, ka emisiju kopējā apjoma vai CO2 plūsmas kopējā nenoteiktība pārskata perioda laikā ir mazāka par ±7,5 %.

3.   līmenis

Tiek panākts, ka emisiju kopējā apjoma vai CO2 plūsmas kopējā nenoteiktība pārskata perioda laikā ir mazāka par ±5 %.

4.   līmenis

Tiek panākts, ka emisiju kopējā apjoma vai CO2 plūsmas kopējā nenoteiktība pārskata perioda laikā ir mazāka par ±2,5 %.

Vispārējā pieeja

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) kopējās emisijas vai CO2 daudzumu, kas izvadīts caur mērījumu punktu no emisiju avota pārskata perioda laikā aprēķina, izmantojot turpmāk doto formulu. Ja vienā iekārtā ir vairāki emisiju avoti, kurus nevar mērīt kā vienu, emisijas no minētajiem emisiju avotiem mēra atsevišķi un saskaita, iegūstot konkrētās gāzes kopējās emisijas pārskata perioda laikā visā iekārtā.

SEG koncentrācijas un izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar I pielikuma 6. iedaļu. Pa cauruļvadiem pārvietoto CO2 daudzumu nosaka saskaņā ar I pielikuma 6. iedaļu, attiecīgi pieņemot, ka mērījumu punkts ir emisiju avots. Šādiem mērījumu punktiem nav jāveic apstiprināšanas aprēķini saskaņā ar 6.3. apakšiedaļas c) punktu.

SEG koncentrācija

Siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju izplūdes gāzu plūsmā nosaka ar nepārtrauktiem mērījumiem reprezentatīvā punktā. SEG koncentrāciju var noteikt pēc diviem paņēmieniem:

A METODE

Ar SEG koncentrācijas tiešiem mērījumiem.

B METODE

Ja SEG koncentrācija ir ļoti augsta, piemēram, transporta tīklos, SEG koncentrāciju var aprēķināt pēc masas bilances, ņemot vērā gāzes plūsmas visu pārējo komponentu koncentrāciju mērījumus, kas veikti saskaņā ar iekārtas monitoringa plānu:

Izplūdes gāzu plūsma

Sausu izplūdes gāzu plūsmu var noteikt pēc vienas no šādām metodēm:

A METODE

Izplūdes gāzu plūsmu Qe aprēķina pēc masas bilances, procesa ieejā ņemot vērā visus tādus nozīmīgākos parametrus kā pievadītā materiāla plūsma, pievadītā gaisa plūsma, procesa efektivitāte, bet izejā – produkta iznākumu, O2 koncentrāciju, SO2 un NOx koncentrāciju.

Kā monitoringa plāna un monitoringa metodikas novērtējuma daļa konkrēta aprēķina metode jāapstiprina kompetentajai iestādei.

B METODE

Izplūdes gāzu plūsmu Qe nosaka plūsmas nepārtrauktos mērījumos reprezentatīvā punktā.”

“XVI PIELIKUMS

Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanu no CO2 uztveršanai specifiskām darbībām, lai tās transportētu ģeoloģiskai uzglabāšanai uzglabāšanas vietās, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK

1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

Šīs darbībām specifiskās pamatnostādnes, kas noteiktas šajā pielikumā, attiecas uz CO2 uztveršanas darbībām specifisko emisiju monitoringu.

CO2 uztveršanu var veikt šim nolūkam īpaši paredzētās iekārtās, kurās nodod CO2 no citām iekārtām, vai iekārtās, kurās veic darbības, kas rada CO2 emisijas, kuras ir jāuztver saskaņā ar vienu un to pašu siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauju. Siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā jāiekļauj iekārtas visas daļas, kas saistītas ar CO2 uztveršanu, pagaidu glabāšanu, pārvietošanu CO2 transporta tīklā vai uz vietu CO2 ģeoloģiskai uzglabāšanai. Ja iekārtā veic citas darbības, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, šo emisiju monitorings jāveic saskaņā ar šo pamatnostādņu attiecīgajiem pielikumiem.

2.   EMISIJAS NO CO2 UZTVERŠANAS DARBĪBĀM

Potenciālie CO2 emisiju avoti CO2 uztveršanas darbībās ir:

—	uz uztveršanas iekārtu pārvietotais CO2,

—	dedzināšana un citas ar to saistītas darbības iekārtā (kas attiecas uz uztveršanu), t. i., kurināmā un izejmateriālu izmantošana.

3.   PĀRVIETOTĀ CO2 DAUDZUMA UN TĀ EMISIJU KVANTITATĪVA NOTEIKŠANA

3.1.   KVANTITATĪVA NOTEIKŠANA IEKĀRTAS LĪMENĪ

Emisijas aprēķina pēc pilnas masas bilances, ņemot vērā potenciālās CO2 emisijas no visiem iekārtā veicamajiem procesiem, no kuriem ir emisijas, un uztverto un transporta tīklā nodoto CO2 daudzumu.

Iekārtas emisijas aprēķina pēc šādas formulas:

Eiekārtā uztvertās = Tievada  + Ebez uztveršanas – Tglabāšanai

kur:

Eiekārtā uztvertās	=	uztveršanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu kopējās emisijas;
Tievada	=	CO2 daudzums, kas nodots uz uztveršanas iekārtu, ko nosaka saskaņā ar XII pielikumu un I pielikuma 5.7. apakšiedaļu; ja operators pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var uzskatāmi parādīt, ka visas CO2 emisijas no iekārtas, kurai ir emisijas, tiek nodotas uz uztveršanas iekārtu, kompetentā iestāde operatoram var dot atļauju noteikt emisijas no iekārtas, kurai ir emisijas, saskaņā ar I līdz XII pielikumu, neizmantojot emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas;
Ebez uztveršanas	=	iekārtas emisijas gadījumā, ja CO2 netiek uztverts, t. i., emisiju summa no visām pārējām darbībām iekārtā, kuru monitoringu veic saskaņā ar attiecīgajiem pielikumiem;
Tglabāšanai	=	CO2 daudzums, kas nodots transporta tīklā vai uz uzglabāšanas vietu, ko nosaka saskaņā ar XII pielikumu un I pielikuma 5.7. apakšiedaļu.

Gadījumos, kad CO2 uztveršanu veic tajā pašā iekārtā, kurā uztvertais CO2 rodas, Tievada ir nulle.

Atsevišķām uztveršanas iekārtām Ebez uztveršanas ir emisiju daudzums, kas rodas no citiem avotiem, no kuriem CO2 netiek nodots uztveršanai, piemēram, dedzināšanas emisijas no turbīnām, kompresoriem, sildītājiem. Šīs emisijas var noteikt ar aprēķiniem vai mērījumiem saskaņā ar attiecīgo darbībai specifisko pielikumu.

Gadījumos, kad uz atsevišķām uztveršanas iekārtām nodod CO2 uztveršanai, iekārta, kura to nodod, daudzumu, kas atbilst Tievada, atskaita no savām pašas emisijām.

3.2.   NODOTĀ CO2 DAUDZUMA NOTEIKŠANA

CO2 daudzumu, kas nodots uz uztveršanas iekārtu vai no tās, nosaka saskaņā ar I pielikuma 5.7. apakšiedaļu, izmantojot emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas saskaņā ar XII pielikumu. Jāizmanto vismaz XII pielikumā noteiktais 4. līmenis. Tikai tad, ja kompetentā iestāde atzīst, ka šā līmeņa pieeja nav tehniski iespējama, attiecīgajam emisijas avotam var izmantot nākamo zemāko līmeni.”

“XVII PIELIKUMS

Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanu no CO2 cauruļvadu transportam specifiskām darbībām, lai CO2 transportētu ģeoloģiskai uzglabāšanai uzglabāšanas vietās, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK

1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

Robežas monitoringam un ziņošanai par emisijām no CO2 transportēšanas pa cauruļvadiem un visām ar transporta tīklu saistītajām iekārtām, tostarp būsterstacijām spiediena paaugstināšanai un sildītājiem, noteiktas transporta tīkla siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā. Katram transporta tīklam ir vismaz viens sākuma un viens beigu punkts, kas katrs savienoti ar citām iekārtām, kurās veic vienu vai vairākas ar CO2 uztveršanu, transportu vai ģeoloģisko uzglabāšanu saistītas darbības. Sākuma un beigu punkti var būt arī transporta tīkla atzari un valstu robežas. Sākuma un beigu punkti, kā arī iekārtas, ar kurām tie savienoti, jānorāda siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā.

2.   CO2 EMISIJU APJOMA NOTEIKŠANA

Potenciālie CO2 emisiju avoti, transportējot CO2 pa cauruļvadiem, ir:

—	dedzināšana un citi procesi iekārtās, kas funkcionāli saistītas ar transporta tīklu, piemēram, būsterstacijās,

—	difūzās emisijas no transporta tīkla,

—	novadīšanas emisijas no transporta tīkla,

—	transporta tīkla noplūžu emisijas.

Transporta tīkli, kas izmanto B metodi, savam aprēķinātajam emisiju līmenim nepieskaita no citām ELS iekārtām saņemto CO2 daudzumu, un no sava aprēķinātā emisiju līmeņa neatņem CO2 emisijas, kas nodotas citām ELS iekārtām.

2.1.   DAUDZUMA NOTEIKŠANAS METODES

Transporta tīklu operatori var izmantot vienu no šādām metodēm:

A   METODE

Transporta tīkla emisijas nosaka pēc masas bilances, izmantojot šādu formulu:

kur:

emisijas	=	transporta tīkla kopējās CO2 emisijas [t CO2];
Epašu darbības	=	transporta tīkla paša darbības emisijas (t. i., nav saistītas ar transportēto CO2), piemēram, no būsterstacijās izmantotā kurināmā vai degvielas, kuru monitoringu veic saskaņā ar šo pamatnostādņu attiecīgajiem pielikumiem;
Tievada	=	CO2 daudzums, kas nodots transporta tīklā tā sākuma punktā i, ko nosaka saskaņā ar XII pielikumu un I pielikuma 5.7. apakšiedaļu;
Tizvada	=	CO2 daudzums, kas nodots no transporta tīkla tā beigu punktā j, ko nosaka saskaņā ar XII pielikumu un I pielikuma 5.7. apakšiedaļu.

B   METODE

Emisijas aprēķina, ņemot vērā potenciālās CO2 emisijas no visiem iekārtā veicamajiem procesiem, no kuriem ir emisijas, un uztverto un transporta tīklā nodoto CO2 daudzumu, izmantojot šādu formulu:

Emisijas [t CO2]= CO2 difūzās + CO2 novadītais + CO2 noplūžu gadījumu + CO2 iekārtas

kur:

emisijas	=	transporta tīkla kopējās CO2 emisijas [t CO2];
CO2 difūzās	=	difūzo emisiju apjoms [t CO2] no transporta tīklā transportējamā CO2, tostarp arī no blīvslēgiem, vārstiem, spiediena paaugstināšanas kompresorstacijām un pagaidu glabāšanas iekārtām;
CO2 novadītais	=	transporta tīklā transportējamā CO2 novadītā CO2 emisijas [t CO2];
CO2 noplūžu gadījumu	=	transporta tīklā transportētā CO2 daudzums [t CO2], kura emisijas rodas viena vai vairāku transporta tīkla komponentu darbības defektu dēļ;
CO2 iekārtas	=	CO2 emisiju daudzums [t CO2], kas rodas dedzināšanas procesos vai citos ar cauruļvadu transportu funkcionāli saistītos procesos transporta tīklā, kuru monitoringu veic saskaņā ar šo pamatnostādņu attiecīgajiem pielikumiem.

2.2.   PRASĪBAS PAR DAUDZUMA KVANTITATĪVU NOTEIKŠANU

Izvēloties A metodi vai B metodi, operatoram kompetentajai iestādei uzskatāmi jāparāda, ka, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un zināšanas laikā, kad tiek iesniegts pieteikums siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujas saņemšanai, konkrētā metodika nodrošina ticamākus rezultātus ar kopīgo emisiju mazāku nenoteiktību, neradot pārliecīgas izmaksas. Izvēloties B metodi, operatoram pēc kompetentās iestādes pieprasījuma uzskatāmi jāparāda, ka transporta tīkla siltumnīcefekta gāzu gada emisiju kopējā nenoteiktība ir ne lielāka par 7,5 %.

2.2.1.   SPECIĀLAS PRASĪBAS PAR A METODI

CO2 daudzumu, kas nodots transporta tīklā vai no tā, nosaka saskaņā ar I pielikuma 5.7. apakšiedaļu, izmantojot emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas saskaņā ar XII pielikumu. Jāizmanto vismaz XII pielikumā noteiktais 4. līmenis. Tikai tad, ja kompetentā iestāde atzīst, ka šā līmeņa pieeja nav tehniski iespējama, attiecīgajam emisijas avotam var izmantot nākamo zemāko līmeni.

2.2.2.   SPECIĀLAS PRASĪBAS PAR B METODI

2.2.2.1.   Dedzināšanas emisijas

Dedzināšanas potenciālo emisiju monitoringu veic saskaņā ar II pielikumu.

2.2.2.2.   Difūzās emisijas no transporta tīkla

Pie difūzajām emisijām pieskaitāmas emisijas no šādu veidu iekārtām:

—	blīvslēgi,

—	mērīšanas iekārtas,

—

aizbīdņi,

—	kompresoru starpstacijas,

—	pagaidu glabāšanas iekārtas.

Emisijas koeficientu EF vidējās vērtības (g CO2/laika vienībā) katram iekārtas/gadījuma veidam, kad difūzās emisijas ir iespējamas, operatoram jānosaka ekspluatācijas sākumā, bet ne vēlāk kā līdz pirmā pārskata gada beigām, kurā notiek tīkla ekspluatācija. Operatoram vismaz reizi piecos gados šie koeficienti jāpārskata, ņemot vērā nozarē pieejamos labākos tehniskos paņēmienus.

Kopējās emisijas aprēķina, reizinot katra veida iekārtu vienību skaitu ar attiecīgo emisiju koeficientu un iegūtos rezultātus saskaitot:

Gadījumu skaits ir attiecīgā veida iekārtas vienību skaits, kas reizināts ar laika vienību skaitu gadā.

2.2.2.3.   Noplūžu emisijas

Transporta tīkla operatoram ar (telpā un laikā) reprezentatīviem temperatūras un spiediena datiem jāapliecina transporta tīkla integritāte. Ja tie liecina par noplūdi, operatoram jāaprēķina izplūdušā CO2 daudzums, izmantojot piemērotu metodiku, kura dokumentēta monitoringa plānā un kuras pamatā ir nozares pamatnostādnes par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, piemēram, temperatūras un spiediena vērtību starpību starp temperatūras un spiediena vidējām vērtībām integritātes apstākļos.

2.2.2.4.   Novadīšanas emisijas

Monitoringa plānā operatoram jāsniedz iespējamo situāciju analīze, kurās notiek novadīšanas emisijas, tostarp veicot remontu un apkopes vai ārkārtas situācijās, un tajā jānorāda piemērota dokumentēta CO2 novadīšanas emisiju aprēķināšanas metodika, kuras pamatā ir nozares pamatnostādnes par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

2.2.2.5.   Difūzo emisiju un noplūžu emisiju aprēķināto vērtību validācija

Ņemot vērā, ka transporta tīklā nodotā un tajā pārvadītā CO2 daudzuma monitorings jebkurā gadījumā tiek veikts komerciālu apsvērumu dēļ, transporta tīkla operatoram vismaz vienu reizi gadā pēc B metodes iegūto rezultātu validācijai jāizmanto A metode. Šim nolūkam nodotā CO2 daudzuma mērīšanai var izmantot līmeņus, kas ir zemāki par XII noteiktajiem līmeņiem.”

“XVIII PIELIKUMS

Pamatnostādnes par CO2 ģeoloģiskai uzglabāšanai specifiskām darbībām uzglabāšanas vietās, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK

1.   ROBEŽAS

Robežas CO2 uzglabāšanas emisiju monitoringam un emisiju pārskatiem tiek noteiktas atkarībā no konkrētās glabāšanas vietas, pamatojoties uz uzglabāšanas vietas un uzglabāšanas kompleksa nodalījumu, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK izdotajā atļaujā. Visiem CO2 ievadīšanas iekārtas emisiju avotiem jābūt iekļautiem siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā. Ja uzglabāšanas kompleksā tiek identificētas noplūdes, kas rada CO2 emisijas vai izplūdes vertikālā ūdens slānī, tās jāiekļauj kā attiecīgās iekārtas emisijas avoti līdz laikam, kamēr saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu tiek veiktas korektīvās darbības, pēc kurām no šīs noplūdes netiek detektētas emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī.

2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

Potenciālie CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas emisiju avoti ir:

—	kurināmā un degvielas izmantošana būsterstacijās, citas ar dedzināšanu saistītas darbības, piemēram, vietējo elektrostaciju darbība,

—	novadīšanas emisijas inžekcijas vai ogļūdeņražu ieguves palielināšanas laikā,

—	difūzās emisijas inžekcijas laikā,

—	CO2 izlaušanās ogļūdeņražu ieguves palielināšanas laikā,

—

noplūdes.

Uzglabāšanas vieta savam aprēķinātajam CO2 emisiju līmenim nepieskaita no citām iekārtām saņemto CO2 emisiju daudzumu un no sava aprēķinātā emisiju līmeņa neatņem CO2 emisijas, kuras nodotas citām iekārtām vai kuras uzglabāšanas vietā tiek uzglabātas ģeoloģiski.

2.1.   KURINĀMĀ IZMANTOŠANAS EMISIJAS

Dedzināšanas emisijas no iepriekš minētajām darbībām uz sauszemes nosaka saskaņā ar II pielikumu.

2.2.   NOVADĪŠANAS UN DIFŪZĀS EMISIJAS INŽEKCIJAS LAIKĀ

Novadīšanas un difūzo emisiju kopējo apjomu aprēķina šādi:

CO2 emisijas [t CO2] = V CO2 [t CO2] + F CO2 [t CO2]

kur:

V CO2= novadītais CO2 daudzums;

F CO2= CO2 difūzo emisiju daudzums.

V CO2 nosaka, izmantojot emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas saskaņā ar šo pamatnostādņu XII pielikumu. Ja emisiju nepārtrauktu mērījumu sistēmas izmantošana rada nepamatoti augstas izmaksas, operators monitoringa plānā var iekļaut atbilstošu metodiku, kuras pamatā ir nozarē pieejamie labākie tehniskie paņēmieni un par ko jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums.

F CO2 uzskata par vienu avotu, tāpēc XII pielikumā un I pielikuma 6.2. apakšiedaļā noteiktās prasības par nenoteiktību attiecas nevis uz atsevišķiem emisiju punktiem, bet kopējo vērtību. Monitoringa plānā operatoram jāsniedz difūzo emisiju iespējamo avotu analīze, un monitoringa plānā iekļauj atbilstošu dokumentētu metodiku, kuras pamatā ir nozares pamatnostādnes par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem F CO2 daudzuma mērīšanai vai aprēķināšanai. F CO2 noteikšanai var izmantot datus, kas par inžekcijas iekārtu vākti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 13. pantu un II pielikuma 1.1. apakšiedaļas e) līdz h) apakšpunktu, ja tie atbilst šajās pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

2.3.   NOVADĪŠANAS UN DIFŪZĀS EMISIJAS OGĻŪDEŅRAŽU IEGUVES PAAUGSTINĀŠANAS LAIKĀ

Sagaidāms, ka ogļūdeņražu ieguves paaugstināšana kombinācijā ar CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu varētu būt emisiju plūsmu papildu avots, konkrēti – CO2 izlaušanās kopā ar iegūtajiem ogļūdeņražiem. Papildu emisiju avoti, kas saistīti ar ogļūdeņražu ieguves paaugstināšanu, ir:

—	naftas–gāzes separācijas un gāzes recirkulācijas iekārtas, kur var rasties CO2 difūzās emisijas,

—	lāpas torņi, kuros var rasties emisijas caurpūšanas sistēmu pastāvīga spiediena iedarbībā un ogļūdeņražu ieguves iekārtu dehermetizācijas rezultātā,

—	CO2 caurpūšanas sistēma, lai novērstu, ka augstās koncentrācijās CO2 nodzēš lāpu.

Visas difūzās emisijas parasti novada atpakaļ gāzes lokalizācijas sistēmā, uz lāpu vai CO2 caurpūšanas sistēmu. Visas šādas difūzās emisijas vai CO2, kas novadīts, piemēram, no CO2, jānosaka saskaņā ar šā pielikuma 2.2. apakšiedaļu.

Emisijas no lāpas torņa jānosaka saskaņā ar II pielikumu, ņemot vērā iespējamo lāpas gāzē esošo CO2.

3.   NOPLŪDES NO UZGLABĀŠANAS KOMPLEKSA

Monitoringu sāk, ja noplūde rada emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī. Emisijas, ko rada CO2 izplūdes vertikālajā ūdens slānī, uzskata par vienādām ar vertikālajā ūdens slānī izplūdušo daudzumu.

Monitoringu emisijām vai izplūdēm vertikālajā ūdens slānī, ko rada noplūdes, veic līdz laikam, kad ir veikti korektīvie pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu un emisijas vai izplūdes vertikālā ūdens slānī no attiecīgās noplūdes vairs nav detektējamas.

Emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī aprēķina šādi:

kur:

L CO2	=	kalendāra gada laikā noplūdes dēļ radušās CO2 emisijas vai izplūdes masa. Katram kalendāra gadam, kurā veic noplūdes monitoringu, to aprēķina, stundā vidējās noplūdes masu [t CO2/h] reizinot ar 24. Stundā vidējās noplūdes masu nosaka, kā paredzēts apstiprinātajā uzglabāšanas vietas un noplūdes monitoringa plānā. Katram kalendāra gadam pirms monitoringa sākšanas dienā vidējās noplūdes masu pieņem vienādu ar noplūdes masu monitoringa pirmajā dienā;
Tsākuma	=	vēlākais no: a) pēdējā diena, kurā no attiecīgā avota netika konstatētas emisijas vai izplūdes ūdens slānī; b) dienā, kurā sākta CO2 inžekcija; c) cita tāda diena, par kuru pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var iesniegt liecības, kas uzskatāmi parāda, ka emisijas vai izplūdes ūdens slānī nevarēja sākties pirms šīs dienas;
Tbeigu	=	diena, līdz kurai paveikti korektīvie pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu un emisijas vai izplūdes vertikālā ūdens slānī no attiecīgās noplūdes vairs nav detektējamas.

Var izmantot citas metodes, lai noteiktu noplūžu radīto emisiju vai izplūžu vertikālajā ūdens slānī apjomu, par kurām jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums, ja pēc tām iegūto rezultātu precizitāte ir augstāka, nekā izmantojot iepriekš aprakstīto pieeju.

Emisiju apjoms noplūdēm no uzglabāšanas kompleksa jāaprēķina katram šādam gadījumam atsevišķi, un pārskata periodā kopējā nenoteiktība nedrīkst būt lielāka par ± 7,5 %. Ja pēc izmantotās noteikšanas metodes kopējā nenoteiktība ir lielāka par ± 7,5 %, jāaprēķina korekcija pēc šādas formulas:

CO2, pārskata perioda [t CO2] = CO2, noteiktais [t CO2] × (1 + (Nenoteiktībasistēmas [%]/100) – 0,075)

kur:

CO2, pārskata perioda	:	gada emisiju pārskatā par konkrēto gadījumu norādāmais CO2 daudzums;
CO2, noteiktais	:	ar izmantoto metodi konkrētajam gadījumam noteiktais CO2 daudzums;
Nenoteiktībasistēmas	:	ar konkrētajam noplūdes gadījumam izmantoto noteikšanas metodi saistītais nenoteiktības līmenis, kas noteikts saskaņā ar šo pamatnostādņu I pielikuma 7. iedaļu.”