Help Print this page 

Document 32009D0912

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 912/2009/EK ( 2009. gada 16. septembris) par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • In force
OJ L 257, 30.9.2009, p. 12–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 08 Volume 004 P. 253 - 266

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2009/912(1)/oj
Multilingual display
Text

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/12


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 912/2009/EK

(2009. gada 16. septembris)

par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības un attīstības (“P&A”) programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība minēto programmu īstenošanai izveidotās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, lai apzinātu jomas, kurās uzsākamas šādas 169. panta ierosmes: saistība ar Kopienas mērķiem, sasniedzamā mērķa skaidra definīcija un tā atbilstība pamatprogrammas mērķiem, iepriekšējas bāzes esība (esošas vai paredzētas valstu pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iekļauto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzību un 169. panta kā visatbilstīgākā līdzekļa efektivitāte mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (4) (“īpašā programma “Sadarbība” ”), veicina starptematisku pieeju pētniecības tematiem, kas attiecas uz vienu vai vairākām Septītās pamatprogrammas tēmām, un šajā sakarā 169. panta ierosme metroloģijas jomā tika atzīta par vienu no piemērotām iniciatīvām Kopienas līdzdalībai valstu pētniecības programmās, ko kopīgi īsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Metroloģija ir starpdisciplināra zinātnes joma, kas ir modernas zināšanu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Uzticami un salīdzināmi mērījumu standarti, atbilstīgas validētas mērīšanas un testa metodes ir zinātniskā progresa un tehnoloģisko jauninājumu pamatā, un tādēļ tiem ir nozīmīga ietekme uz ekonomiku un dzīves kvalitāti Eiropā.

(5)

Patlaban daudzas P&A programmas vai pasākumi, ko atsevišķas dalībvalstis veic valsts mērogā, lai atbalstītu metroloģijas pētniecību un attīstību, netiek pietiekami koordinēti Eiropas līmenī un neļauj sakopot kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās P&A jomās.

(6)

Vēloties Eiropā panākt saskaņotu pieeju metroloģijas jomā un darboties efektīvi, vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu izveidot kopīgu P&A programmu ar nosaukumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programma” (“EMPP”), kas būtu jauninājumu un zinātniskās pētniecības instruments un atbalsts politikas veidošanai, lai tādējādi reaģētu uz Eiropā pieaugošo pieprasījumu pēc progresīvas metroloģijas, jo īpaši jaunās tehnoloģijas jomās.

(7)

Komisija savā 2007. gada 11. jūnija Darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu ERA-NET Plus metroloģijas jomā, lai atvieglotu pāreju no “iMERA”ERA-NET projekta uz kopīgu metroloģijas P&A programmu, kura jāīsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu. Tādējādi tika izstrādāta EMPP, kurā noteikti šīs kopīgās programmas galvenie uzdevumi un darbības.

(8)

EMPP mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un jauninājumus, nodrošinot vajadzīgo tiesisko un organizatorisko struktūru plašai dalībvalstu sadarbībai Eiropā metroloģijas pētniecībā jebkurā tehnoloģijas vai rūpniecības jomā. Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (“iesaistītās valstis”) ir piekritušas koordinēt un īstenot kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir dot ieguldījumu EMPP. Ierosinātajā septiņu gadu laikposmā šo valstu līdzdalības kopējā vērtība tiek lēsta vismaz EUR 200 miljonu apmērā un iespējamais rezerves finansējums – EUR 100 miljonu apmērā.

(9)

Lai palielinātu EMPP ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Kopienas līdzdalībai EMPP. Kopienai tajā būtu jāpiedalās, EMPP darbības laikā veicot finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam līdz EUR 200 miljoniem. Ņemot vērā to, ka EMPP atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem, un to, ka metroloģijas jomā veiktajām darbībām ir horizontāls raksturs vai arī tās nav tieši saistītas ar 10 tēmām, EMPP būtu jāatbalsta kopīgi visās attiecīgajās tēmās.

(10)

Papildu finansēšanas iespējas inter alia var piedāvāt Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši – izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izstrādāts kopīgi ar EIB un Komisiju saskaņā ar īpašās programmas “Sadarbība” III pielikumu.

(11)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir, ja ir noteikts finansēšanas plāns, kura pamatā ir kompetento valsts iestāžu oficiālas saistības kopīgi īstenot P&A programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un dot ieguldījumu EMPP kopīgas izpildes finansēšanā.

(12)

Valstu pētniecības programmu kopīgai īstenošanai ir vajadzīga jau esoša vai jaunizveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu EMPP īstenošanas struktūru. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāsaņem Kopienas finansiālais ieguldījums un būtu jānodrošina EMPP efektīva izpilde.

(13)

Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz iesaistīto valstu saistības atvēlēt resursus, kā arī faktiska finansiālo ieguldījumu maksājumu veikšana.

(14)

Lai gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tomēr tā institūtiem ir pētniecības iespējas, kas ir noderīgas EMPP un būtu jāaktivizē tās īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt Kopīgā pētniecības centra statusu attiecībā uz tā tiesībām iesaistīties programmā un pretendēt uz finansējumu, kā arī piedalīties EMPP pārvaldībā.

(15)

Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz vispārējs nolīgums, ko noslēdz starp Komisiju Eiropas Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kas ietver sīki izstrādātus noteikumus Kopienas ieguldījuma izmantošanai. Minētajam vispārējam nolīgumam būtu jāsatur vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

(16)

Procenti, kas radušies no Kopienas finansiālā ieguldījuma, būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (“Finanšu regula”). Komisijai būtu jāvar attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

(17)

Kopienai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru noslēdzamajā vispārējā nolīgumā, ja EMPP netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(18)

Lai efektīvi īstenotu EMPP, finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir EMPP projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šādam finansiālajam atbalstam un tā maksājumam vajadzētu būt pārredzamam un efektīvam.

(19)

Priekšlikumi centralizēti būtu jānovērtē neatkarīgiem ekspertiem īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāapstiprina sarindojums prioritārā secībā, kam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas finansiālā ieguldījuma un no līdzekļiem, kas valstu budžetā atvēlēti EMPP projektiem.

(20)

Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6) (“īstenošanas noteikumi”), Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda netieši un centralizēti atbilstīgi Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 56. pantam un īstenošanas noteikumu 35. pantam, 38. panta 2. punktam un 41. pantam.

(21)

Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties EMPP.

(22)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkuras citas valsts līdzdalībai EMPP vajadzētu būt iespējamai, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgā starptautiskā nolīgumā un ja tam piekrīt gan Komisija Kopienas vārdā, gan iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un ievērojot šajā lēmumā izklāstītos noteikumus un nosacījumus, Kopienai vajadzētu būt tiesībām pieņemt nosacījumus par tās finansiālo ieguldījumu EMPP attiecībā uz šādu citu valstu līdzdalību.

(23)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9).

(24)

Ir būtiski, lai pētniecības darbības, ko veic saskaņā ar EMPP, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principus.

(25)

Komisijai būtu jāveic gan starpposma novērtējums, lai novērtētu EMPP īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, gan arī nobeiguma novērtējums.

(26)

Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jārosina izraudzīto EMPP projektu dalībnieki paziņot un izplatīt to rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena veic finansiālu ieguldījumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programmā” (“EMPP”), ko kopīgi uzsākusi Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (“iesaistītās valstis”).

2.   Kopiena Septītās pamatprogrammas darbības laikā, ievērojot principus, kas izklāstīti I un II pielikumā, kuri ir šā lēmuma sastāvdaļa, veic finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 200 miljonus un ko maksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijām.

3.   Kopienas finansiālo ieguldījumu kopīgi maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas visām attiecīgajām īpašās programmas “Sadarbība” tēmām.

2. pants

Nosacījumi Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai

Kopienas finansiālais ieguldījums ir atkarīgs no šādiem nosacījumiem:

a)

iesaistītās valstis sniedz pierādījumu, ka ir faktiski izstrādāta EMPP, kā aprakstīts I pielikumā;

b)

oficiāli ir izveidota īpaša īstenošanas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un kas atbild par EMPP īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību saskaņā ar netiešu centralizēto pārvaldību, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

c)

ir izveidots pienācīgs un efektīvs EMPP vadības modelis saskaņā ar II pielikumu;

d)

īpaši izveidotā īstenošanas struktūra efektīvi veic EMPP paredzētos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

e)

katra iesaistītā valsts uzņemas saistības ieguldīt EMPP savu finansējuma daļu un palielināt minēto ieguldījumu ar iespējamo rezerves finansējumu 50 % apjomā, lai segtu tās dalībnieku sekmīgu dalību EMPP projektos un faktiski izmaksātu finansiālo ieguldījumu saņēmējiem;

f)

ir panākta atbilstība Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (10);

g)

ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principiem, un ilgtspējīga attīstība;

h)

ir izstrādāti noteikumi, kas reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts saskaņā ar EMPP veiktajos pasākumos, un to P&A programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu, ko iesaistītās valstis veic valsts mērogā, ar mērķi veicināt zināšanu radīšanu un atbalstīt šādu zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu. Izmantotā pieeja atbilst modelim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (11) (“noteikumi līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā”).

3. pants

EMPP pasākumi

1.   EMPP pamatdarbība ir tādu starptautisku EMPP projektu finansēšana, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus (“EMPP projekti”). Ņemot vērā koncentrētās spējas metroloģijā, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu metroloģijas institūti un norīkotie institūti (proti, speciālie institūti, kas atbildīgi par konkrētiem valsts standartiem un saistītiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas valstu metroloģijas institūtu darbība).

2.   Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, EMPP finansē arī vairākas pētnieku dotāciju shēmas, kas papildina EMPP projektus.

3.   EMPP projektus atlasa un pētnieku dotācijas piešķir pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ievērojot šā lēmuma I pielikumā izklāstītos principus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, pārredzamību, neatkarīgu vērtēšanu, līdzfinansējumu, finansējumu, kas nav peļņas avots, kā arī nestāšanos spēkā ar atpakaļejošu datumu, kas minēta Finanšu regulas 112. panta 1. punktā.

4.   Vērtēšanas pamatkritēriji ir mutatis mutandis tie, kas attiecībā uz EMPP projektiem un pētnieku dotāciju shēmām paredzēti 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar noteikumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

5.   Sīkāka informācija par EMPP pasākumu īstenošanu ir sniegta I pielikumā.

4. pants

Kopīgā pētniecības centra loma

1.   Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir tiesīgs piedalīties EMPP un pretendēt uz tā finansējumu, ievērojot nosacījumus, kas ir pielīdzināmi nosacījumiem, kurus piemēro iesaistīto valstu valsts metroloģijas institūtiem.

2.   Kopīgā pētniecības centra paša resursus, ko nesedz EMPP finansējums, neuzskata par Kopienas finansiālo ieguldījumu 1. panta nozīmē.

3.   Kopīgā pētniecības centra institūts, kas atbild par metroloģiju, kā struktūrvienība Komisijā, kura rīkojas Kopienas vārdā, ir tiesīgs piedalīties EMPP īstenošanā īpaši izveidotas īstenošanas struktūras sastāvā kā novērotājs bez balsstiesībām.

5. pants

Nolīgumi starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru

Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Kopienas finanšu interešu aizsardzībai nosaka vispārējā nolīgumā un gada finanšu nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.

Vispārējā nolīgumā jo īpaši ietver šādus noteikumus:

1)

uzticēto uzdevumu definīcija;

2)

nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un veicamo kontroļu organizēšanu;

3)

noteikumi par ziņošanu Komisijai par uzdevumu pildīšanu;

4)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

5)

sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu izpēti;

6)

nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un nopelnīto procentu izmantošanu;

7)

noteikumi, kas garantē Kopienas darbības uzskatāmību salīdzinājumā ar citām īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darbībām;

8)

apņemšanās atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

9)

noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies saskaņā ar EMPP veiktos pasākumos, kā minēts 2. pantā;

10)

kritēriju saraksts, kuri jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma novērtējumus, tostarp tos, kas minēti 13. pantā.

6. pants

Procenti no Kopienas finansiālā ieguldījuma

Saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 2. punktu procentus, kas radušies no EMPP atvēlētā Kopienas finansiālā ieguldījuma, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem. Komisija var attiecīgi palielināt Kopienas maksimālo ieguldījumu, kas norādīts šā lēmuma 1. panta 2. punktā.

7. pants

Kopienas finansiālā ieguldījuma samazināšana, apturēšana vai pārtraukšana

Ja EMPP netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Kopiena var samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā EMPP faktisko īstenošanu.

Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansējumā vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Kopiena saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vispārējā nolīgumā, kurš jānoslēdz starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā iesaistīto valstu faktiski atvēlēto publiskā finansējuma summu.

8. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība, ko veic iesaistītās valstis

Īstenojot EMPP, iesaistītās valstis veic normatīvos, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Jo īpaši iesaistītās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un īstenošanas noteikumu 38. panta 2. punktu.

9. pants

Revīzijas palātas veikta kontrole

Komisija un Revīzijas palāta ir tiesīgas ar savu ierēdņu vai darbinieku starpniecību veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Kopienu finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Tādēļ iesaistītās valstis un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra laikus dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

10. pants

Informācija

Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās valstis aicina ar īpaši izveidotās īstenošanas struktūras starpniecību iesniegt Komisijai jebkuru papildinformāciju, ko Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pieprasa attiecībā uz īpaši izveidotās īstenošanas struktūras finanšu pārvaldību un kas ir saderīga ar 13. pantā izklāstītajām vispārējām ziņošanas prasībām.

11. pants

Citu dalībvalstu un asociēto valstu līdzdalība

Jebkura dalībvalsts un Septītās pamatprogrammas asociētā valsts ir tiesīga pievienoties EMPP saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti šā lēmuma 2. panta e) un f) punktā, un to uzskata par iesaistīto valsti.

12. pants

Citu trešo valstu līdzdalība

Iesaistītās valstis un Komisija var vienoties par jebkuras citas valsts līdzdalību, ievērojot 2. panta e) punktā izklāstītos kritērijus, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā. Tās izstrādā nosacījumus, ar kuriem uz EMPP finansējumu ir tiesīgas pretendēt juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību šādās valstīs, un privātpersonas, kas ir to pastāvīgie iedzīvotāji.

13. pants

Gada ziņojumi un novērtējums

Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver ziņojumu par EMPP pasākumiem.

Trīs gadus pēc EMPP uzsākšanas Komisija veic EMPP starpposma novērtējumu. Šajā novērtējumā iztirzā panākumus I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā, kā arī EMPP ieteikumus par piemērotākajiem veidiem, kā turpmāk palielināt integrāciju un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un to, vai iesaistīto valstu finansiālie ieguldījumi ir piemēroti, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu no daudzveidīgajām valstu pētnieku aprindām.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma secinājumus, kam pievieno savus komentārus un attiecīgā gadījumā priekšlikumus par šā lēmuma grozīšanu.

Beidzoties Kopienas līdzdalībai EMPP, bet ne vēlāk kā 2017. gadā, Komisija ar neatkarīgu ekspertu grupas palīdzību veic EMPP vispārējo, konkrēto un operatīvo mērķu nobeiguma novērtējumu.

Šī grupa, veicot novērtējumu, inter alia ņem vērā arī šādus rādītājus:

a)

projektu un piešķirto dotāciju zinātnes izcilību, ko nosaka pēc publikāciju, patentu un citu zinātniski nozīmīgu rezultātu skaita;

b)

šajā programmā iesaistīto ārējo pētnieku un pētniecības iestāžu līmeni;

c)

ar Septīto pamatprogrammu saistīto to dalībvalstu un valstu metroloģijas spēju palielināšanos, kuru metroloģijas programmas ir izstrādes sākumstadijā;

d)

apmācības pasākumu skaitu un kvalitāti;

e)

ar metroloģijas datu paziņošanu un izplatīšanu saistīto pasākumu skaitu un kvalitāti.

Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētāj

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 25. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada. 27. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(8)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(9)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(10)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) mērķu un pasākumu apraksts

I.   MĒRĶI

Mūsdienu globālajā ekonomikā metroloģija dod nozīmīgu ieguldījumu daudzu pasaules valstu tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā. Metroloģijas pētniecība ir vajadzīga, lai atrisinātu sabiedrības problēmas, un šādas pētniecības piemēri ietekmē tādas jomas kā kosmoss, tostarp satelītnavigāciju, drošību, veselības aprūpi, pusvadītāju nozari un klimata pārmaiņas. Metroloģijas pētniecība ir sabiedrībai būtiski noderīga, un tā atbalsta valdības centienus reglamentācijas un standartizācijas jomā. Lai gan metroloģija parasti nav sabiedrības uzmanības centrā, tomēr tai ir būtiska nozīme mūsdienu tirdzniecības un moderno komunikāciju veicināšanā. Piekļuvi tirgiem var kavēt vienotu un precīzu svaru un mēru trūkums. Pasaules ekonomikas lielvaras ir atzinušas, ka metroloģijas tehnoloģiju pētniecība un attīstība ir svarīgs valsts ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes faktors.

Metroloģijas pētniecība daudzās valstīs tradicionāli ir bijusi viena no galvenajām valsts prioritātēm. Tomēr Eiropas valstis īsteno valstu metroloģijas pētniecības programmas pilnīgi izolēti, un ES dalībvalstis pašas nav spējušas radīt vienotu un pilnībā integrētu EMPP. Valstu metroloģijas institūti (VMI), kurus atbalsta norīkotie institūti, atbild par valsts metroloģijas pētniecības programmu īstenošanu, izmantojot institucionālo finansējumu no valdības aģentūrām vai ministrijām. Eiropas metroloģijas pētniecībā iesaistītie dalībnieki veido īpašu kopienu, kas nav cieši saistīta ar pētniecības organizācijām vai augstskolām. Šī kopiena ir ļoti sadrumstalota un ietver vien nedaudzus pasaules mēroga izcilības centrus, kuri varētu gūt labumu no plašas konkurences starptautiskā mērogā. Pilnīgi noteikti pastāv pētniecības dublēšanās.

Kopienas tiesības rīkoties minētajā jomā ir izklāstītas vairākos Līguma pantos, kuros ir paredzēti noteikumi pētniecības koordinēšanai un sadarbībai starp dalībvalstīm un Kopienu. 165. pantā ir noteikts, ka “Kopiena un dalībvalstis koordinē savas darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, lai nodrošinātu to, ka valstu politika un Kopienas politika ir savstarpēji atbilstīgas”. Ar 169. pantu Kopienu aicina paredzēt līdzdalību P&A programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis. Kopienas rīcība šķiet ļoti pamatota, jo maz ticams, ka dalībvalstis spēs atrisināt minētās problēmas, rīkojoties atsevišķi.

EMPP integrēs 22 iesaistīto valstu programmas vienotā kopīgā pētniecības programmā un jo īpaši atbalstīs Eiropas valstu mērīšanas sistēmu mērķus. EMPP mērķi ir paātrināt jaunu mērīšanas metožu, standartu, procesu, instrumentu, references materiālu un zināšanu attīstību, validāciju un izmantošanu ar mērķi virzīt rūpniecības un tirdzniecības novatorisku attīstību, uzlabot datu kvalitāti zinātnei, rūpniecībai un politikas veidošanai, kā arī atbalstīt direktīvu un regulu izstrādi un īstenošanu.

EMPP sasniegs minētos mērķus šādā veidā:

a)

metroloģijas pētniecības izcilības apvienošana – tiks izveidoti konkurētspējīgi kopīgi pētniecības projekti, proti, EMPP projekti, kas piesaista pietiekamu kritisko masu no iesaistīto valstu VMI un norīkoto institūtu tīkliem, lai risinātu metroloģijas lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras Eiropas līmenī;

b)

sistēmas atvēršana izcilākajai zinātnei – tiks aktivizēta plašāku Eiropas pētnieku aprindu līdzdalība, piešķirot pētnieku dotācijas;

c)

spēju veidošana – tiks palielinātas Eiropas metroloģijas pētnieku kopienas spējas, piešķirot pētnieku mobilitātes dotācijas, īpaši atbalstot Euramet dalībvalstis ar nelieliem metroloģijas pētniecības resursiem.

EMPP papildinās aizsāktās valstu programmas un pasākumus, kuru mērķis ir pievērsties tikai vienai valstij raksturīgām prioritātēm.

EMPP ierosme ir vērsta uz attiecīgo valstu metroloģijas pētniecības pasākumu saskaņošanu un integrēšanu, lai izveidotu kopīgu pētniecības programmu, kurai raksturīga zinātniskā, pārvaldības un finansiālā integrācija, kura ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas pētniecības telpas izveidē un palīdz īstenot Lisabonas stratēģijas koncepciju par Eiropu kā “konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, ko virza zināšanas”. Zinātnisko integrāciju panāk, kopīgi nosakot un īstenojot pasākumus saskaņā ar EMPP. Pārvaldības integrāciju panāk, izmantojot Euramet e.V., bezpeļņas asociāciju, kas izveidota saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, kā īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, uz ko attiecas II pielikumā ietvertie sīki izstrādātie noteikumi.

Finansiālā integrācija nozīmē, ka iesaistītās valstis faktiski uzņemas saistības palīdzēt EMPP finansēšanā, no valstu budžetā EMPP atvēlētajiem līdzekļiem piešķirot valsts finansējumu visiem tiesīgajiem dalībniekiem izraudzītajos EMPP projektos, vajadzības gadījumā izmantojot iespējamo rezerves finansējumu, kas veido 50 % no attiecīgajiem budžeta līdzekļiem, un ieguldot naudu kopējā fondā, lai finansētu pētnieku izcilības un mobilitātes dotācijas, vienlaikus pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas. Finansiālās integrācijas papildu elements ir vienota pieeja attaisnotajām izmaksām, par pamatu ņemot Septītās pamatprogrammas noteikumus.

II.   PASĀKUMI

EMPP pamatdarbība aptver četru veidu kopīgus pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumus.

A.   Pamatdarbība ir starptautiski EMPP projekti, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus. Ņemot vērā metroloģijas koncentrētās spējas, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu VMI un norīkotie institūti.

B.   Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, izveido trīs dotāciju shēmas:

B.1.   Lai palielinātu to organizāciju skaitu, kurām ir ar metroloģiju cieši saistītas spējas, organizācijām un/vai privātpersonām no plašām pētnieku aprindām dalībvalstīs un Septītās pamatprogrammas asociētajās valstīs, kuras spēj dot ievērojamu ieguldījumu šīs kopīgās programmas zinātniskās izpētes pasākumos, dara pieejamas pētnieku izcilības dotācijas. Katru izraudzīto organizāciju un/vai privātpersonu piesaista kādam EMPP projektam.

B.2.   Lai attīstītu privātpersonu spējas metroloģijā, izmantojot mobilitāti, pētnieku mobilitātes dotācijas dara pieejamas:

1)

pētniekiem no iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem;

2)

pētniekiem, kuri individuāli vai ar organizācijas starpniecību gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas; un

3)

pētniekiem no EURAMET dalībvalstīm, kuras nepiedalās EMPP un kurām patlaban ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav nemaz.

Šīs pētnieku mobilitātes dotācijas dod iespēju pētniekiem uzturēties VMI vai norīkotajā institūtā, kas piedalās kādā EMPP projektā, vai organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas.

B.3.   Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sadarbību starp iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem un sagatavotu pieredzējušu metroloģijas pētnieku jauno paaudzi, mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā dara pieejamas iesaistīto valstu VMI un norīkotajos institūtos nodarbinātiem pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, lai dotu viņiem iespēju uzturēties VMI vai norīkotajā institūtā, organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas, vai citā organizācijā, kas uz sava rēķina piedalās kādā EMPP pētniecības projektā.

Minētos pasākumus pastiprina, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām saistītām un ieinteresētām organizācijām Eiropā un ārpus tās, kas piedalās uz pašfinansējuma pamata.

Turklāt nelielā mērā atbalsta plašākus kontaktu dibināšanas pasākumus, lai veicinātu EMPP un pastiprinātu tās ietekmi. Minētie pasākumi vajadzības gadījumā ietver EMPP apzināto pētniecības jomu uzturēšanu un atjaunināšanu, izmantojot tādus pasākumus kā darbsemināri un kontakti ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām Eiropā un ārpus tās.

III.   PASĀKUMU ĪSTENOŠANA

EMPP projektu atlasīšanai un pētnieku izcilības un pētnieku mobilitātes dotāciju piešķiršanai periodiski organizē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Orientējoši uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ir paredzēts izsludināt ik pēc 12–18 mēnešiem ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā. Lai piešķirtu mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, paredzēts izsludināt pastāvīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

A.   EMPP projekti

a)

Uzaicinājums iesniegt potenciālus pētniecības tematus EMPP projektiem (1. posms)

Pirms katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem nosaka minētā uzaicinājuma tematus, ievērojot turpmāk norādīto darba secību. Pirmkārt, EMPP komiteja (skatīt II pielikumu), apspriežoties ar Komisiju, nosaka tās EMPP iekļautās zinātniskās izpētes pasākumu daļas, uz ko attieksies uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Otrkārt, pētnieku aprindas, proti, ikvienu ieinteresēto personu vai organizāciju, aicina, rīkojot atklātu konkursu, ierosināt potenciālos pētniecības tematus. Treškārt, EMPP komiteja vienojas par labākajiem saņemtajiem potenciālajiem pētniecības tematiem. EMPP komiteja var grozīt, sadalīt vai apvienot saņemtos tematus un ieviest jaunus tematus, lai 2. posmā optimizētu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. EMPP komiteja nodrošina, lai galīgie pētniecības temati nebūtu izsekojami, proti, lai nevarētu noteikt minēto ideju sākotnējos ierosinātājus un tādējādi tie būtu anonīmi.

b)

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (2. posms)

Kad pētniecības temati ir izraudzīti, Euramet e.V. publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un aicina pētnieku grupas no iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem izveidot konsorcijus un iesniegt projektu priekšlikumus.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz divus mēnešus.

Euramet e.V. novērtē katru saņemto priekšlikumu, iesaistot vismaz trīs neatkarīgus ekspertus, ko tā iecēlusi, pamatojoties uz kritērijiem, kuri izklāstīti noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Eksperti priekšlikumus sarindo prioritārā secībā, un šis sarindojums ir saistošs Kopienas un valstu finansējuma piešķiršanai.

EMPP projektiem piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

i)

zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība;

ii)

atbilstība EMPP mērķiem;

iii)

projekta rezultātu izstrādāšanas, izplatīšanas un izmantošanas potenciālā ietekme;

iv)

īstenošanas un pārvaldības kvalitāte un efektivitāte.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

Ikvienā konsorcijā, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, var būt ietverts cits Eiropas vai trešās valsts tiesību subjekts, kas nav tiesīgs pretendēt uz finansējumu, ja šis tiesību subjekts var reāli nodrošināt, ka tā rīcībā ir līdzdalībai vajadzīgie resursi.

Konsorcijs, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, šajā posmā var iekļaut savā priekšlikumā priekšlikumu par pētnieku izcilības dotāciju, ja tas pievieno projektam vajadzīgo zinātnisko vērtību. Šādā gadījumā pētnieku izcilības dotācijas priekšlikuma novērtējums ir daļa no projekta vispārējā novērtējuma. Projekta izraudzīšanās finansēšanai automātiski nozīmē šādas dotācijas piešķiršanu.

II pielikumā minētā EURAMET e.V. Pētniecības padome pauž neatkarīgu viedokli par vispārējiem rezultātiem, kas gūti, novērtējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (1. un 2. posms), bet ne par atsevišķiem EMPP projektiem. Minēto viedokli EURAMET e.V. pienācīgi ņem vērā nākamajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

B.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pētnieku izcilības dotācijām un pētnieku mobilitātes dotācijām (3. posms)

Izraudzīto EMPP projektu priekšlikumu saraksta publikācijai pievieno uzaicinājumu plašākām pētnieku aprindām iesaistīties EMPP projektos ar pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju starpniecību.

Katru EMPP projektu konsorciju aicina (ja vien tas kopā ar EMPP projekta priekšlikumu jau nav iesniedzis priekšlikumu pētnieku izcilības dotācijas saņemšanai, kā aprakstīts A punkta b) apakšpunkta septītajā daļā) trīs mēnešos pēc EMPP projektu līguma stāšanās spēkā izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai identificētu potenciālos saņēmējus un ierosinātu Euramet e.V. piešķirt viņiem pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju. EMPP orientējošo finansējuma sadalījumu aprēķina tā, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šādas dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi.

EMPP projekta konsorcijs publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vismaz vienā starptautiskā žurnālā un valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tas arī atbild par uzaicinājuma reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos valsts kontaktpunktus. Turklāt uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publikācija un reklāma atbilst visām Euramet e.V. noteiktajām instrukcijām un norādījumiem. Konsorcijs informē Euramet e.V. par uzaicinājumu un tā saturu vismaz 30 dienas pirms tā paredzētās publicēšanas dienas. Euramet e.V. pārbauda uzaicinājuma atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz piecas nedēļas.

EMPP projektu konsorcijs novērtē saņemtos priekšlikumus, iesaistot vismaz divus neatkarīgus ekspertus, ko tas iecēlis, pamatojoties uz noteikumiem līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā.

Priekšlikumu vērtēšanai piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

i)

zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība;

ii)

atbilstība EMPP projekta mērķiem;

iii)

pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas resursi, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus;

iv)

ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

EMPP projektu konsorcijs ierosina EURAMET e.V. piešķirt dotāciju saņēmējam un ziņot par to, kā tika pārvaldīts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, tostarp publicēšanas veidu un novērtējumā iesaistīto ekspertu vārdus un kompetences jomu. Četrdesmit piecās dienās pēc šā priekšlikuma saņemšanas EURAMET e.V. piešķir dotāciju vai atsaka to, ja atlase nav bijusi atbilstīga attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.

EURAMET e.V. aicina Eiropas valstis, kam ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav vispār, mudināt savus pētniecības institūtus un universitātes pieteikties uz pētnieku mobilitātes dotācijām, izmantojot to kā vienu no līdzekļiem, lai pilnveidotu to metroloģijas pētniecības spējas.

C.   Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā

EURAMET e.V. izsludina pastāvīgi atvērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā un publicē to vismaz vienā starptautiskā žurnālā un valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tā arī atbild par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos valsts kontaktpunktus.

Priekšlikumus iesniedz pētnieks un nosūtītājas un uzņēmējas organizācijas (VMI, norīkotie institūti vai cita organizācija, kas piedalās EMPP projektā). Aprēķina orientējošo finansējuma sadalījumu, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu mobilitātes dotāciju pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šādas dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi. EURAMET e.V. novērtē saņemtos priekšlikumus.

Piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:

i)

zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība;

ii)

atbilstība EMPP projekta mērķiem;

iii)

pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas resursi, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus;

iv)

ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.

Euramet e.V. nosaka divus pēdējos termiņus gadā, kurā tā piešķir minētās dotācijas, izmantojot vienkāršotu procedūru, kuras pamatā ir vismaz divu neatkarīgu ekspertu atzinums par priekšlikumu, kuri ir apsprieduši visus piedāvājumus un sarindojuši tos prioritārā secībā.

D.   Apkopojoša tabula

Finansējuma veidi

Organizācijas, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu (1)

Valstis, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu

Vērtēšanas kritēriji

A.

EMPP projekts (konsorcijs)

VMI un norīkotie institūti

EMPP iesaistītās valstis

15. panta 1. punkta a) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā

B.1.

Pētnieku izcilības dotācijas

 

Norīkotājs:

1)

ikviena organizācija, izņemot VMI un norīkotos institūtus; vai

2)

atsevišķs pētnieks

 

Uzņēmējs:

EMPP projekts VMI vai norīkotie institūti

Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis

15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā

B.2.

Pētnieku mobilitātes dotācijas

 

Norīkotājs:

1)

VMI un norīkotie institūti; vai

2)

organizācijas, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas;

3)

pētnieki no Euramet dalībvalstīm, kuras nepiedalās EMPP un kurām patlaban ir ierobežotas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav vispār

 

Uzņēmējs:

1)

VMI un norīkotie institūti; vai

2)

organizācija, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas

Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis

15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā

B.3.

Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā

 

Norīkotājs:

VMI un norīkotie institūti

 

Uzņēmējs:

1)

VMI un norīkotie institūti; vai

2)

citas organizācijas, kas piedalās EMPP projektā (konsorcijs)

EMPP iesaistītās valstis

15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā

IV.   FINANSĒŠANAS MEHĀNISMS

A.   Programmas finansēšana

EMPP finansē iesaistītās valstis un Kopiena.

Iesaistītās valstis izstrādā daudzgadu finansēšanas plānu, lai piedalītos EMPP un palīdzētu finansēt tās pasākumus. Valsts ieguldījums var nākt no jau esošām vai jaunizveidotām programmām, kamēr vien tās atbilst publiski finansētas augstākā līmeņa metroloģijas pamatbūtībai. Katra iesaistītā valsts papildus finansējuma pamatsummai (EMPP atvēlētais budžets) paredz iespējamo rezerves finansējumu, kas ir līdzvērtīgs 50 % no minētās summas, lai nodrošinātu elastību EMPP darbībā visā tās darbības laikā, kā arī sarindojuma prioritārās secības ievērošanu. EMPP finansēšana jo īpaši ietver saistības piedalīties dalībnieku finansēšanā, no valstu atvēlētajiem EMPP budžetiem finansējot dalībniekus izraudzītajos EMPP projektos, un ieguldīt naudu kopējā fondā, kvotas nosakot proporcionāli piešķirtajiem EMPP budžetiem, lai finansētu pētnieku dotācijas, kā arī pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas.

Kopējo Kopienas finansiālo ieguldījumu EMPP aprēķina tā, lai tas būtu atbilstīgs iesaistīto valstu faktiskajam finansiālajam ieguldījumam (izņemot kārtējās izmaksas, kas pārsniedz EUR 16 miljonus, un iespējamo rezerves finansējumu), nepārsniedzot EUR 200 miljonus. Tā kā kārtējās izmaksas ir iekļautas atbilstīgā ieguldījuma aprēķinā, Euramet e.V. tās jāpamato.

Kopienas finansiālo ieguldījumu neizmanto, lai segtu Euramet e.V. kārtējās izmaksas.

B.   Orientējošais finansējuma sadalījums

Kopsumma: EUR 400 miljoni (+ iespējamais rezerves finansējums EUR 100 miljonu apmērā)

Pasākuma veids

Kopiena

EUR 200 miljoni

Iesaistītās valstis

EUR 200 miljoni

Kopā

EUR 400 miljoni

 

%

miljoni EUR

%

miljoni EUR

%

miljoni EUR

EMPP projektu priekšlikumu modulis (A daļa)

82 %

164

90 %

180

86 %

344

Pētnieku dotāciju priekšlikumu modulis (B daļa), finansējums līdz 100 %

18 %

36

2 %

4

10 %

40

B.1.

Pētnieku izcilības dotācijas

 

 

 

 

7,5 %

30

B.2.

Pētnieku mobilitātes dotācijas

 

 

 

 

1,5 %

6

B.3.

Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā

 

 

 

 

1,0 %

4

Kārtējās izmaksas (C daļa)

8 %

16 (2)

4 %

16

Kopā

100 %

200

100 %

200

100 %

400

C.   EMPP projektu un pētnieku dotāciju finansēšana

Piešķirot finansējumu no EMPP atvēlētajiem budžetiem un no Kopienas ieguldījuma EMPP projektos, ievēro apstiprinātajā sarindojumā noteikto secību.

Finansiālo ieguldījumu minēto EMPP projektu dalībniekiem aprēķina atbilstīgi attaisnotajām izmaksām, kas noteiktas noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Ja EMPP atvēlētais budžets ir apgūts, jo konkrētas iesaistītās valsts VMI un norīkoto institūtu sekmīgo priekšlikumu īpatsvars ir ļoti augsts, iesaistītā valsts izmanto iespējamo rezerves finansējumu, kas ir 50 % no tās EMPP atvēlētā budžeta un ko piešķir nākamajiem izraudzītajiem priekšlikumiem atbilstīgi sarindojumam prioritārā secībā.

Kopienas ieguldījumu EMPP projektos vienam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus nosaka kā attaisnoto izmaksu procentuālo daļu, kas mazāka par 50 %. To no Euramet e.V. tieši nodod EMPP projekta dalībniekiem.

Valstu ieguldījumus EMPP projektos sniedz, izmantojot attiecīgos valstī izveidotos finansēšanas mehānismus.

Kopienas un valstu naudas ieguldījumus, ko izmanto, lai finansētu pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, nodod Euramet e.V., kas tos nodod tālāk dotāciju saņēmējiem.

Euramet e.V. atbild par attiecīgo darījumu likumības un sistemātiskuma un jo īpaši valstu ieguldījuma esības, tā faktiskās samaksas, Kopienas finansējuma pienācīgas izmantošanas un pieprasīto izmaksu attaisnojamības nodrošināšanu, un to izvērtē neatkarīga EMPP projektu finanšu revīzija, ievērojot principus, kuri atbilst Septītās pamatprogrammas principiem.

Pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā ir fiksētas dotācijas, ko piešķir saskaņā ar iepriekš noteiktu skalu; attiecināmo izdevumu sīku revīziju neveic. Izmaksu kategorijas, uz ko attiecas jebkura šāda dotācija, nav uzskatāmas par EMPP projekta attaisnotajām izmaksām. Ar formālu pierādījumu jāpamato tikai pilns, faktisks noteiktās summas maksājums galīgajam saņēmējam. Maksājumus naudā neuzskata par pienācīgi pierādītiem, un tie nav attaisnojami. Euramet e.V. ir iespēja pieprasīt atbilstīgu finansējumu no tiem dotāciju par izcilību pētniecībā saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, bet ne privātpersonas.

V.   INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAS KĀRTĪBA

EURAMET e.V. pieņem EMPP intelektuālā īpašuma politiku saskaņā ar šā lēmuma 2. panta h) punktu.


(1)  Pret Kopīgo pētniecības centru attiecas tāpat kā pret valstu metroloģijas institūtiem.

(2)  Atšķirībā no pārējiem skaitļiem šī summa ir saistošs limits iesaistīto valstu atbilstīgā finansējuma aprēķināšanai.


II PIELIKUMS

Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) vadība un īstenošana

I.   IEVADS

Īpaši izveidotā EMPP īstenošanas struktūra ir Euramet e.V., kas tika izveidota 2007. gadā atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem kā bezpeļņas apvienība. Tā ir Eiropas reģionālā metroloģijas organizācija. Par Euramet e.V. dalībniekiem var kļūt valstu metroloģijas institūti (biedru statusā) un norīkotie institūti (asociēto biedru statusā) no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kā arī no citām Eiropas valstīm. Eiropas Komisijas References materiālu un mērījumu institūts arī var kļūt par asociēto biedru. Patlaban organizācijā ir biedri no 32 valstīm, no kurām 22 ir arī EMPP iesaistītās valstis.

II.   EMPP VADĪBA, KO VEIC EURAMET E.V.

EMPP īstenošanā piedalās turpmāk minētie Euramet e.V. darbinieki un iekšējās struktūrvienības:

1.

EMPP priekšsēdētāju un vietnieku ievēlē EMPP komiteja. EMPP priekšsēdētājs automātiski ir viens no diviem Euramet e.V. priekšsēdētāja vietniekiem. EMPP priekšsēdētājs juridiski pārstāv Euramet e.V. ar EMPP saistītos jautājumos.

2.

EMPP komitejā ir Euramet biedri (t. i., VMI), kuru valstis ir iesaistītās valstis. EMPP komiteja ir EMPP lēmējinstitūcija un atbild par visām ar EMPP saistītām lietām, tostarp lēmumiem par programmas izstrādi un atjaunināšanu, par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, par budžetu, par atbilstību un atlases kritērijiem, par vērtētāju kopumu, par finansējamo EMPP projektu sarindojuma apstiprināšanu, par finansēto EMPP projektu progresa uzraudzību un par pienācīgu un kārtīgu ar EMPP saistīto sekretariāta darbu veikšanu. EMPP komiteja ievēlē EMPP priekšsēdētāju, kas automātiski ir Euramet priekšsēdētāja vietnieks (EMPP), un viņa vietnieku.

3.

Pētniecības padomē darbojas augsta līmeņa eksperti no nozares, pētniecības organizācijām un augstskolām, kā arī no starptautiskām ieinteresēto personu organizācijām. Tā vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma sniedz neatkarīgus stratēģiskus padomus par EMPP jautājumiem un ziņojumus vai atsauksmes EMPP komitejai; kā minimums tā sniedz atzinumu par katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un atlases ciklu.

4.

Sekretariātā darbojas personas, kas ir nodarbinātas vai norīkotas darbam Euramet e.V. Tā struktūra un uzdevumi ir noteikti Euramet e.V. reglamentā. Sekretariāta daļu, kas atbild par EMPP īstenošanu, uzņem valsts fizikas laboratorija, Euramet e.V. biedrs no Apvienotās Karalistes (uzņēmējs dalībnieks).

5.

EMPP programmas vadītājs ir augstākā līmeņa vadītājs, un pagaidu kārtā viņu var norīkot darbam no uzņēmēja dalībnieka personāla vidus. EMPP programmas vadītājs rīkojas tikai pēc tieša Euramet e.V. pilnvarojuma jebkuros jautājumos, kas attiecas uz EMPP, un ziņo tās struktūrvienībām. Euramet e.V. izveido faktiskas procedūras, kas nodrošina, lai nebūtu interešu konflikta starp EMPP programmas vadītāju un jebkuriem pieteikumu iesniedzējiem, dalībniekiem vai finansējuma saņēmējiem.

III.   EURAMET E.V. EKSKLUZĪVĀ KOMPETENCE UN EMPP ĪSTENOŠANAS ADMINISTRATĪVO UN LOĢISTIKAS UZDEVUMU UZTICĒŠANA UZŅĒMĒJAM DALĪBNIEKAM

EMPP īstenošana ir tikai Euramet e.V. kompetencē. Tā pārvalda Kopienas finansiālo ieguldījumu EMPP. Turklāt tā uzņemas atbildību arī konkrēti par to, lai tiktu:

i)

atjaunināta EMPP;

ii)

izstrādāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus;

iii)

publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus;

iv)

saņemti priekšlikumi 1. un 2. posmam, kā arī priekšlikumi mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā;

v)

izraudzīti neatkarīgi eksperti novērtējuma veikšanai;

vi)

saņemti neatkarīgo ekspertu individuālie novērtējumi un vadīta novērtēšanas žūrija;

vii)

pieņemti galīgie atlases lēmumi;

viii)

uzsāktas līguma sarunas un noslēgti līgumi ar izraudzītiem EMPP projektu konsorcijiem un citiem saņēmējiem;

ix)

saņemtas visas sūdzības saistībā ar uzaicinājumiem un atbildēts uz tām;

x)

saņemts un sadalīts Kopienas finansiālais ieguldījums un uzraudzīta tā izmantošana,

xi)

veikti maksājumi finansētajiem EMPP projekta dalībniekiem un dotāciju saņēmējiem,

xii)

izpildītas ziņošanas prasības attiecībā pret Komisiju (1).

Kamēr iepriekšminētie pienākumi un lēmumu pieņemšana paliek tikai Euramet e.V. kompetencē, dažus EMPP īstenošanas administratīvos un loģistikas uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, par samaksu var uzticēt uzņēmējam dalībniekam.

Šāds administratīvais un loģistikas atbalsts aptver:

i)

administrācijas un loģistikas nodrošināšanu, lai īstenotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procedūras, tostarp īpašas palīdzības līnijas nodrošināšanu;

ii)

dokumentu izstrādes atbalstu Euramet e.V. pamatnostādņu un citas dokumentācijas izstrādei;

iii)

speciālu interneta resursu nodrošināšanu;

iv)

atbalsta sniegšanu līguma sagatavošanai, projekta uzraudzību un EMPP projektu un pētnieku dotāciju kontroli;

v)

atbalstu EMPP komitejai un EMPP priekšsēdētājam (pēc vajadzības).

Pēc vienošanās ar Komisiju uzņēmējam dalībniekam var uzticēt papildu uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, kamēr Euramet e.V. izveido pastāvīgo sekretariātu.


(1)  Kopienas finansiālā ieguldījuma uzraudzība ietver visas kontroles un revīzijas darbības (ex ante un/vai ex post), ko uzskata par vajadzīgām, lai apmierinoši veiktu Komisijas deleģētos izpilduzdevumus. Šādu darbību mērķis ir gūt pamatotus pierādījumus pamata darījumu likumībai un regularitātei, kā arī pieprasīto izmaksu attaisnojamībai.


Top