24.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/108

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (3) tika veikts 2-(2-metoksietoksi)etanola (DEGME), 2-(2-butoksietoksi)etanola (DEGBE), metilēndifenildiizocianāta (MDI) un cikloheksāna radīto risku novērtējums. Visu šo ķīmisko vielu riska novērtējums liecina par nepieciešamību ierobežot risku, ko tās rada cilvēka veselībai. Šos secinājumus apstiprinājusi Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja.

(2)

Komisijas 1999. gada 12. oktobra Ieteikumā 1999/721/EK par riska faktoru un riska samazināšanas stratēģiju novērtējumu šādām vielām: 2-(2-butoksietoksi)etanols, 2-(2-metoksietoksi)etanols, hloralkāni C10-13, benzola C10-13 alkilatvasinājumi (4), kā arī 2007. gada 6. decembra Ieteikumā 2008/98/EK par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: piperazīns; cikloheksāns; metilēndifenildiizocianāts; but-2-īn-1,4-diols; metiloksirāns; anilīns; 2-etilheksilakrilāts; 1,4-dihlorbenzols; 3,5-dinitro-2,6-dimetil-4-terc-butilacetofenons; di-(2-etilheksil)ftalāts; fenols; 5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilols (5), kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93, ierosinātas DEGME, DEGBE, MDI un cikloheksāna radītā riska ierobežošanas stratēģijas, iesakot, ka ierobežošanas pasākumi saskaņā ar Padomes Direktīvu 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (6) ir jāpiemēro tādiem šīs vielas saturošiem preparātiem, kurus laiž tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai.

(3)

Tāpēc patērētāju aizsardzības nolūkā šķiet lietderīgi ierobežot specifiskiem lietojumiem paredzētu DEGME, DEGBE, MDI vai cikloheksānu saturošu preparātu laišanu tirgū un lietošanu.

(4)

DEGME ļoti reti tiek izmantots kā sastāvdaļa patērētāju sadzīves vajadzībām izmantojamās krāsās, krāsas noņēmējos, tīrīšanas līdzekļos, pašspodrinošajās emulsijās un grīdas hermētiķos. Minētajā riska novērtējumā konstatēts, ka pastāv risks patērētāju veselībai, DEGME saturošām krāsām un krāsas noņēmējiem iedarbojoties caur ādu. Tāpēc DEGME, kas izmantots kā krāsu un krāsas noņēmēju sastāvdaļa, nedrīkstētu laist tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai. Pat ja nav novērtēta DEGME izmantošana tīrīšanas līdzekļu, pašspodrinošo emulsiju un grīdu hermētiķu sastāvā, tas var radīt līdzīgu apdraudējumu, un tāpēc arī DEGME, kas izmantots kā minēto preparātu sastāvdaļa, nedrīkstētu laist tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai. Tirgus uzraudzības nolūkā attiecībā uz minētajiem preparātiem būtu jānosaka DEGME satura maksimālā pieļaujamā robežvērtība 0,1 masas procents.

(5)

DEGBE izmanto kā krāsu un tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļu. Minētajā riska novērtējumā noskaidrots, ka pastāv risks patērētāju veselībai, DEGBE ieelpojot krāsošanas laikā ar izsmidzināšanu. Lai patērētājiem novērstu kaitīgās iedarbības risku ieelpojot, izsmidzināmajām krāsām būtu jānosaka DEGBE drošas koncentrācijas robežvērtība 3 %. Pat ja nav novērtēta DEGBE izmantošana izsmidzināmo tīrīšanas līdzekļu sastāvā, tas var radīt līdzīgu apdraudējumu, un tāpēc arī DEGBE kā minēto tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļu nedrīkstētu laist tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai, ja koncentrācija tajos ir 3 masas procenti vai lielāka. Aerosola izsmidzinātājiem būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola flakoniem (7).

(6)

Attiecībā uz krāsām, kuras nav izsmidzināmas krāsas, būtu vajadzīgs brīdinājums par to, ka tās nedrīkst lietot, izmantojot smidzināšanas ierīces, ja šajās krāsās DEGBE koncentrācija ir 3 masas procenti vai lielāka.

(7)

Tādu ar aerosoliem izsmidzināmu krāsu un izsmidzināmu tīrīšanas līdzekļu lietošanas pakāpeniskas izbeigšanas nodrošināšanai, kuri neatbilst noteiktajiem DEGBE koncentrācijas ierobežojumiem, būtu jānosaka atšķirīgi DEGBE satura ierobežojumu piemērošanas termiņi ar aerosolu izsmidzināmām krāsām un izsmidzināmiem tīrīšanas līdzekļiem attiecībā uz to sākotnējo laišanu tirgū un pārdošanas beigām.

(8)

MDI riska novērtējums liecina, ka nepieciešams ierobežot riskus, kas saistīti ar ieelpošanu un iedarbību caur ādu patērētājiem paredzēto MDI preparātu lietošanas laikā. Šo risku novēršanai un ierobežošanai MDI saturošu preparātu laišana tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai būtu jāatļauj, vienīgi izpildot konkrētus nosacījumus, piemēram, obligāti iepakojumā pievienojot atbilstīgus aizsargcimdus un papildu instrukcijas. Šiem cimdiem būtu jāatbilst prasībām, kādas noteiktas Padomes Direktīvā 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (8). Tā kā aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai un papildu instrukciju iespiešanai uz iepakojuma ražotājiem būs jāveic īpaši pasākumi, būtu jānosaka ilgāks pārejas periods.

(9)

Riska novērtējumā par cikloheksānu pievērsta uzmanība kaitīgajai iedarbībai uz patērētājiem, cikloheksānu saturošus preparātus lietojot mīksto grīdas segumu ieklāšanai, un tajā secināts, ka nepieciešami ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu risku patērētājiem, tos izmantojot. Tāpēc neoprēna bāzes kontaktlīmes, kas satur cikloheksānu, būtu jālaiž tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai vienīgi ierobežota tilpuma iepakojumā. Saskaņotām instrukcijām, kas pievienotas produktam, būtu patērētāji jābrīdina neizmantot tās sliktas vēdināšanas apstākļos vai mīksto grīdas segumu ieklāšanai.

(10)

Amonija nitrāts, ko visā Kopienā plaši izmanto kā mēslošanas līdzekli, var reaģēt kā oksidētājs. Jo īpaši maisījumos ar noteiktām citām vielām tas var būt eksplozīvs. Tāpēc amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, tos laižot tirgū, būtu jāatbilst noteiktām prasībām, lai nodrošinātu, ka nenotiks to nejauša detonācija.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (9) attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem noteiktas saskaņotas prasības, tostarp drošības prasības. Mēslošanas līdzekļus, kas atbilst šīm prasībām, var marķēt kā “EK mēslošanas līdzekli”, un tos var laist brīvā apgrozībā iekšējā tirgū.

(12)

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem, kas paredzēti pārdošanai tikai vienā dalībvalstī, ražotāji drīkst izvēlēties ievērot tikai attiecīgās valsts līmeņa prasības. Tāpēc šādi mēslošanas līdzekļi var neatbilst Eiropas līmenī noteiktajām drošības prasībām. Tāpēc, lai visā ES nodrošinātu vienāda līmeņa drošību, visiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem būtu jāatbilst vienādām drošības prasībām.

(13)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikumā aprakstīts detonācijas tests amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuru slāpekļa saturs ir augstāks par 28 masas procentiem attiecībā pret amonija nitrātu. Tajā norādītas arī šādu mēslošanas līdzekļu fizikālās īpašības un citu ķīmisko vielu piemaisījumu pieļaujamais saturs, kas nodrošina detonācijas riska samazināšanos. Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi, kas atbilst šīm prasībām, vai arī to slāpekļa saturs ir zemāks par 28 masas procentiem, visās dalībvalstīs tiek atzīti par drošiem izmantošanai lauksaimniecībā.

(14)

Tāpēc visiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, ko laiž tirgū Kopienā, būtu jāatbilst Regulā (EK) Nr. 2003/2003 noteiktajām drošības prasībām.

(15)

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ir tikuši izmantoti nelikumīgai sprāgstvielu ražošanai. Šim nolūkam var tikt izmantoti mēslošanas līdzekļi, kuru slāpekļa saturs ir vismaz 16 %. Tāpēc būtu jāierobežo iespējas piekļūt mēslošanas līdzekļiem un preparātu veidiem, kuru slāpekļa koncentrācija ir lielāka par 16 masas procentiem attiecībā pret amonija nitrātu, paredzot lietojumu tikai lauksaimniekiem un profesionāliem lietotājiem. Šajā nolūkā ir jādefinē jēdzieni “lauksaimnieks” un “lauksaimnieciska darbība”, lai lauksaimniecības jomā un citās līdzīgās profesionālās darbībās, piemēram, parku, dārzu un sporta laukumu uzturēšanā, arī varētu izmantot mēslošanas līdzekļus, kuru slāpekļa saturs ir augstāks. Tomēr dalībvalstis sociālekonomisku iemeslu dēļ savā teritorijā var piemērot slāpekļa robežvērtību līdz 20 masas procentiem attiecībā pret amonija nitrātu.

(16)

Šā lēmuma noteikumi tiek pieņemti, lai tos iekļautu XVII pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (10), kā noteikts minētās regulas 137. panta 3. punktā.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 76/769/EEK.

(18)

Šis lēmums neskar Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzības obligātās prasības, kas ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (11), kā arī atsevišķajās direktīvās, kuras pamatojas uz to, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (kodificētā redakcija) (12), un Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (13),