Help Print this page 

Document 32008D0742

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 742/2008/EK ( 2008. gada 9. jūlijs) par Kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • In force
OJ L 201, 30.7.2008, p. 49–57 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 014 P. 282 - 290

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/742(1)/oj
Multilingual display
Text

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/49


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 742/2008/EK

(2008. gada 9. jūlijs)

par Kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (2) (turpmāk – “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp dalība šo programmu īstenošanai izveidotajās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, pēc kuriem izraudzīties šādu 169. panta iniciatīvu jomas: nozīme Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā nozīme Septītās pamatprogrammas mērķiem, iepriekš izveidots pamats (esošās vai paredzētās valsts pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu pasākumu līdzība un 169. pants kā visatbilstošākais līdzeklis mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.), (3) (turpmāk – “īpašā programma “Sadarbība””) 169. panta iniciatīva interaktīvas automatizētas dzīves vides jomā ir atzīta par vienu no jomām, kas ir piemērota Kopienas dalībai dalībvalstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Komisija 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ierosināja uzsākt vadošu iniciatīvu, lai rūpētos par cilvēkiem novecojošā sabiedrībā.

(5)

Komisija 2006. gada 12. oktobra Paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” uzsvēra faktu, ka novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās Eiropas Savienības valstīs un ka jaunu tehnoloģiju izvērsta izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecāku cilvēku labklājību un veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā, kā arī uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

(6)

Īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā sabiedrības novecošanu var uzskatīt par iespēju izveidot potenciālu tirgu jaunām precēm un pakalpojumiem, kas atbilst vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām. Tomēr jaunu IKT straujā attīstība un izmantošana nedrīkstētu izraisīt sociālo atstumtību vai digitālās plaisas paplašināšanos. Tomēr digitālo līdzekļu lietošanas prasmju uzlabošana ir priekšnoteikums iekļaušanai un dalībai informācijas sabiedrībā.

(7)

Šai iniciatīvai interaktīvas automatizētas dzīves jomā būtu jāņem vērā Eiropas novecojošās sabiedrības reālā situācija, proti, ka sieviešu īpatsvars ir lielāks par vīriešu īpatsvaru, jo sievietēm ir garāks vidējais dzīves ilgums.

(8)

Aktīvas vecumdienas ir galvenais elements atjaunotajās nodarbinātības pamatnostādnēs. ES pieeja novecošanai ir vērsta uz visu vecumu cilvēku vispārējā potenciāla mobilizēšanu (pilna dzīves cikla pieeja) un uzsver nepieciešamību pāriet no sadrumstalotas stratēģijas vecumdienām uz visaptverošu stratēģiju.

(9)

Pašlaik daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis īsteno atsevišķi valsts mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, Eiropas mērogā netiek pietiekami koordinēti un nedod iespēju īstenot saskaņotu pieeju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu, novatorisku, uz IKT balstītu produktu un pakalpojumu pētniecībai un attīstībai.

(10)

Vēloties izveidot saskaņotu pieeju Eiropas mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā un efektīvi darboties, vairākas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvu izstrādāt kopīgu pētniecības un attīstības programmu integrētai automatizētai dzīves videi (turpmāk – “AAL kopīgā programma”) tādu IKT jomā, kas atbalsta pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā, lai panāktu pārvaldības un finanšu resursu sinerģiju, nodrošinot vienotu un kopēju tādu novērtēšanas mehānismu ar neatkarīgu ekspertu atbalstu, kura pamatā ir izveidojusies prakse, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (4), un apvienotu dažādās Eiropas valstīs pieejamās speciālās zināšanas un resursus.

(11)

AAL kopīgās programmas mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas problēmu, nodrošinot Eiropā vajadzīgo tiesisko un organizatorisko regulējumu plaša mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz lietišķo pētniecību un attīstību vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā novecojošā sabiedrībā. Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (turpmāk – “iesaistītās dalībvalstis”) un Izraēla, Norvēģija un Šveice ir vienojušās koordinēt un kopīgi īstenot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt AAL kopīgās programmas īstenošanu. To dalības aptuvenā kopējā vērtība Septītās pamatprogrammas darbības laikā ir vismaz EUR 150 miljoni. Lai piedalītos šajā programmā, katrai no šīm valstīm jāveic minimālais finansiālais ieguldījums, kas ir proporcionāls iespējamam tās zinātnisko aprindu pieprasījumam, un tam parasti jābūt vismaz EUR 0,2 miljonu apjomā, lai valsts varētu piedalīties gada darba programmā.

(12)

Tāpat AAL kopīgajai programmai būtu jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaiste kopuzņēmuma darbībās saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem.

(13)

Lai palielinātu AAL kopīgās programmas ietekmi, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir piekritušas Kopienas dalībai tajā. Kopienai būtu jāpiedalās programmā, veicot finansiālo ieguldījumu līdz EUR 150 miljonu apjomā. Tā kā AAL kopīgā programma atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem un AAL kopīgās programmas pētniecības joma ir ietverta Septītās pamatprogrammas īpašās programmas “Sadarbība” IKT tēmā, Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāveic no šai tēmai piešķirtās budžeta apropriācijas. Papildu finansējumu var sniegt, inter alia, Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši atbilstīgi Riska dalīšanas finanšu mehānismam, ko kopīgi izveidojušas EIB un Komisija atbilstīgi Lēmuma 2006/97/EK III pielikumam.

(14)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar finansēšanas plānā noteikto, pamatojoties uz kompetento valstu iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un piedalīties AAL kopīgās programmas finansēšanā, lai to kopīgi īstenotu.

(15)

Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, ir jāizveido jauna vai jāizmanto esoša īpaša īstenošanas struktūrai, kā tas ir paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”.

(16)

Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās, ka AAL kopīgo programmu īsteno šāda īpaša īstenošanas struktūra.

(17)

Īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jābūt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina AAL kopīgās programmas efektīva īstenošana.

(18)

Lai efektīvi īstenotu AAL kopīgo programmu, īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts trešām personām, kas iesaistās AAL kopīgajā programmā un kas ir izvēlētas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(19)

Kopienas ieguldījumam būtu jābūt atkarīgam no iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices saistībām piešķirt līdzekļus un no to faktiski veiktā finansiālā ieguldījuma.

(20)

Ja AAL kopīgo programmu īsteno neatbilstoši, daļēji vai ar kavēšanos, Kopienai būtu jābūt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu atbilstoši tā nolīguma noteikumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un īpašo īstenošanas struktūru un kurā jānosaka sīki izstrādāti Kopienas ieguldījuma sniegšanas noteikumi.

(21)

Ikvienai dalībvalstij būtu jābūt iespējai pievienoties AAL kopīgajai programmai.

(22)

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopienai būtu jābūt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic Kopienas finansiālo ieguldījumu attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas ir svarīgi AAL kopīgās programmas īstenošanai, jebkuras citas valsts, kura iesaistās programmā tās īstenošanas laikā, dalību minētajā programmā.

(23)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7), ir jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā novērst nelikumības un krāpšanu un jāveic vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētus, nepareizi samaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(24)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (turpmāk – “Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (turpmāk – “Īstenošanas noteikumi”), Kopienas ieguldījums būtu jāpārvalda, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu.

(25)

Ir būtiski, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar AAL kopīgo programmu, atbilst ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un ievēro dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības principus. Īstenojot AAL kopīgo programmu, būtu jāņem vērā arī sieviešu lomas sekmēšana zinātnē un pētniecībā.

(26)

ALL kopīgajai programmai būtu jāveicina arī atbilstoša un vienkāršota piekļuve noderīgiem uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem visās dalībvalstīs.

(27)

Komisijai līdz 2010. gadam būtu jāveic starpposma izvērtēšana attiecībā uz AAL kopīgās programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Izvērtēšanai būtu jākonstatē arī tas, vai nepieciešams veikt turpmākas starpposma izvērtēšanas līdz nobeiguma izvērtēšanai 2013. gada beigās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Īstenojot Septīto pamatprogrammu pētniecībai, Kopiena veic finansiālo ieguldījumu Interaktīvas automatizētas dzīves pētniecības un attīstības programmā (AAL kopīgajā programmā), kuru kopīgi īsteno Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (iesaistītās dalībvalstis) un Izraēla, Norvēģija un Šveice.

2.   Kopiena Septītās pamatprogrammas darbības laikā veic finansiālo ieguldījumu AAL kopīgās programmas īstenošanā ne vairāk kā EUR 150 miljonu apjomā saskaņā ar principiem, kas izklāstīti I pielikumā, kurš ir šā lēmuma sastāvdaļa.

3.   Kopienas finansiālo ieguldījumu veic no Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijas, kas piešķirta Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tēmai īpašajā programmā “Sadarbība”.

2. pants

Kopienas finansiālo ieguldījumu veic, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pierāda, ka ir faktiski izveidota AAL kopīgā programma, kā aprakstīts I pielikumā;

b)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice vai iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices izraudzītas organizācijas ir oficiāli izveidojušas vai norīkojušas īpašu īstenošanas struktūru, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir atbildīga par AAL kopīgās programmas īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

c)

ir izveidots piemērots un efektīvs pārvaldes modelis AAL kopīgās programmas vajadzībām atbilstoši pamatnostādnēm, kas izklāstītas II pielikumā, kurš ir šā lēmuma sastāvdaļa;

d)

īpašā īstenošanas struktūra efektīvi īsteno I pielikumā aprakstītās AAL kopīgās programmas pasākumus, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice apņemas finansēt AAL kopīgo programmu un faktiski veic finansiālo ieguldījumu, jo īpaši finansējot dalībniekus projektos, kas izraudzīti, pamatojoties uz AAL kopīgās programmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir ievēroti Kopienas noteikumi par valsts atbalstu, un jo īpaši noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai (10);

g)

saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem ir nodrošināta augsta zinātniskās izcilības pakāpe un ievēroti ētikas principi, ir ievērots dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības princips un tiek veicināta ilgtspējīga attīstība; un

h)

ir izstrādāti noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts AAL kopīgās programmas pasākumu rezultātā, un iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices valsts mēroga pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu ar mērķi veicināt šādu zināšanu radīšanu un atbalstīt radīto zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu.

3. pants

Īstenojot AAL kopīgo programmu, finansiālo atbalstu, jo īpaši finansiālo atbalstu, kas sniegts dalībniekiem projektos, kuri izraudzīti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus dotācijas saņemšanai, trešām personām īpašā īstenošanas struktūra piešķir, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības, paredzamības no pretendentu viedokļa un neatkarīgas novērtēšanas principus. Finansiālo atbalstu trešām personām piešķir, pamatojoties uz projektu zinātnisko izcilību, sociāli ekonomisko ietekmi Eiropas līmenī un nozīmi AAL programmas vispārējiem mērķiem saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem principiem un procedūrām.

4. pants

Kopienas finansiālā ieguldījuma nodrošināšanas kārtību, noteikumus par finansiālo atbildību un intelektuālā īpašuma tiesībām un sīki izstrādātus noteikumus par kārtību, kādā īpašā īstenošanas struktūra sniedz finansiālo atbalstu trešām personām, nosaka vispārējā nolīgumā, kuru noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un īpašo īstenošanas struktūru, kā arī gada finansēšanas līgumus.

5. pants

Ja AAL kopīgo programmu neīsteno vai īsteno nepietiekami, daļēji vai ar kavēšanos, Kopiena var samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu atbilstoši AAL kopīgās programmas faktiskajai īstenošanai.

Ja iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice AAL kopīgo programmu nefinansē vai finansē daļēji vai ar kavēšanos, Kopiena saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti nolīgumā, kurš jānoslēdz starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru, var samazināt savu finansiālo ieguldījumu atbilstoši publiskā finansējuma faktiskajai summai, ko piešķīrušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

6. pants

Īstenojot AAL kopīgo programmu, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice veic visus likumdošanas, reglamentējošos, administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienas finanšu interešu aizsardzībai. Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice jo īpaši veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu jebkādu tādu summu pilnīgu atgūšanu, kuras pienākas Kopienai saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Īstenošanas noteikumu 38. panta 2. punktu.

7. pants

Komisija un Revīzijas palāta ar savu amatpersonu vai pārstāvju starpniecību var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu atbilstošu pārvaldību un aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. Šim nolūkam iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice un īpašā īstenošanas struktūra pienācīgi nodrošina visu attiecīgo dokumentu pieejamību Komisijai un Revīzijas palātai.

8. pants

Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir aicinātas ar īpašās īstenošanas struktūras starpniecību sniegt Komisijai jebkādu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas pieprasītu papildu informāciju par īpašās īstenošanas struktūras finanšu pārvaldību, kas atbilst 12. panta 1. punktā noteiktajām vispārējām prasībām par ziņojumu iesniegšanu.

9. pants

Ikviena dalībvalsts var pievienoties AAL kopīgajai programmai saskaņā ar 2. panta e) līdz h) punktā noteiktajiem kritērijiem.

10. pants

Ikviena trešā valsts var pievienoties AAL kopīgajai programmai saskaņā ar 2. panta e) līdz h) punktā noteiktajiem kritērijiem un ar nosacījumu, ka šāda dalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā un tai piekrīt Komisija, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

11. pants

Pamatojoties uz šajā lēmumā ietvertajiem noteikumiem un visiem noteikumiem un kārtību tā īstenošanai, Kopiena var vienoties par nosacījumiem, ar kādiem Kopienas finansiālo ieguldījumu sniedz attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas ir būtiski AAL kopīgās programmas īstenošanā, jebkuras citas valsts dalību minētajā programmā.

12. pants

1.   Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver ziņojumu par AAL kopīgās programmas pasākumiem.

2.   Divus gadus pēc programmas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2010. gadā Komisija veic AAL kopīgās programmas starpposma novērtējumu. Ja to uzskata par nepieciešamu, pēc pirmā starpposma novērtējuma var veikt turpmākus starpposma novērtējumus.

Starpposma novērtējumā ņem vērā panākumus, kādi gūti I pielikumā izklāstīto AAL kopīgās programmas mērķu sasniegšanā, sniedzot arī ieteikumus par vispiemērotākajiem veidiem, kā turpmāk veicināt AAL kopīgās programmas integrāciju, īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, kā arī to, vai dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices finansiālā ieguldījuma apmērs atbilst to attiecīgo valstu dažādo zinātnisko aprindu iespējamam pieprasījumam. Ņem vērā arī pieredzi, kas gūta, īstenojot citas kopīgās programmas atbilstīgi Līguma 169. pantam.

Starpposma novērtējuma secinājumus Komisija kopā ar saviem apsvērumiem un – vajadzības gadījumā – priekšlikumiem par šā lēmuma pielāgošanu paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Komisija 2013. gada beigās veic AAL kopīgās programmas nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 9. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET


(1)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 13. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 23. jūnijā Lēmums.

(2)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

(4)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1233/2007 (OV L 279, 23.10.2007., 10. lpp.).

(6)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

(10)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

AAL KOPĪGĀS PROGRAMMAS MĒRĶU, PASĀKUMU UN ĪSTENOŠANAS APRAKSTS

I.   Īpašie mērķi

AAL kopīgās programmas īpašie mērķi ir šādi:

veicināt novatoriskus, uz IKT balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi uzlabojot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, sekmējot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, uzlabojot prasmes un nodarbinātības iespējas un samazinot veselības un sociālās aprūpes izmaksas. Tā pamatā var būt, piemēram, IKT novatoriska izmantošana, jauni paņēmieni darbam ar klientiem vai jauni vērtību ķēdes veidi dienestiem, kas nodrošina neatkarīgas dzīves apstākļus. AAL kopīgās programmas rezultātus varētu izmantot arī attiecībā uz citām cilvēku grupām, piemēram, invalīdiem,

radīt kritisko masu pētniecībai, attīstībai un inovācijām ES mērogā tehnoloģiju un pakalpojumu jomā pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā, tostarp radīt labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalībai programmā,

uzlabot pētniecības rezultātu rūpnieciskas izmantošanas nosacījumus, ieviešot saskaņotu Eiropas regulējumu kopīgu pieeju, iekļaujot vienotu obligāto standartu izstrādei un veicinot tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saskaņā ar dažādām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem valsts un reģionālā mērogā visā Eiropā.

Pievēršoties lietišķajai pētniecībai, AAL kopīgā programma papildinās saistītos ilgtermiņa pētniecības pasākumus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā, kā arī demonstrējumu pasākumus, kas ir daļa no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (2007.–2013. gads), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (1) un ir vērsta uz pašreizējo risinājumu plašu ieviešanu.

Ar AAL kopīgās programmas pasākumu starpniecību veicina atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu un uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidi, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai jaunu tehnoloģiju izmantošana neizraisītu sociālu atstumtību. Programma arī veicina tādu rentablu risinājumu izstrādāšanu, kas var palīdzēt nodrošināt visos Eiropas reģionos, tostarp lauku apvidos un perifērās teritorijās, vienlīdzīgu un vienkāršotu piekļuvi uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot dažādus piekļuves kanālus, kuri nepārkāpj vecāka gadagājuma cilvēku privātumu un cieņu pret tiem.

Turklāt ALL kopīgajai programmai būtu jāveicina inovāciju ieviešana privātajā sektorā un tā, jo īpaši MVU, līdzfinansējums ar tirgus prasībām saistītiem projektiem un šo projektu ietvaros izstrādājamo tehnoloģiju un risinājumu pielāgošanai vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām, lai palielinātu viņu sociālo dalību.

Ja vien iespējams, tiek nodrošināta AAL kopīgās programmas un citu Kopienas, valsts un reģionālā līmeņa programmu savstarpēja papildināmība un sinerģija.

Atbilstīgi starptautiskām pamatnostādnēm pienācīgi ņem vērā iespējamos ar ētiku un privātumu saistītos jautājumus.

II.   Pasākumi

AAL kopīgās programmas galvenais mērķis ir pētniecības, attīstības un inovāciju pasākumi. Tie īstenojami ar dalītu izmaksu starpniecību starpvalstu projektos, kuros ir iesaistīti partneri vismaz no trim dažādām iesaistītajām dalībvalstīm, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices un citām iesaistītajām valstīm un kuri ir saistīti ar pētniecības, tehnoloģiju attīstības, demonstrējumu un izplatīšanas pasākumiem. To mērķim vajadzētu būt uz tirgu orientētai pētniecībai, tiem vajadzētu būt īstermiņa vai vidēja termiņa pasākumiem, un tajos būtu jāpierāda spēja izmantot projektu rezultātus reālā termiņā.

Turklāt starpniecības, programmu veicināšanas un tīklu izveides pasākumus var īstenot īpaši organizētos pasākumos vai apvienojumā ar pašreizējiem pasākumiem. Tie ietver darbsemināru organizēšanu un sakaru nodibināšanu ar citām ieinteresētajām personām vērtību ķēdē.

AAL kopīgajā programmā ir ietvertas apspriešanās ar attiecīgajām Eiropas ieinteresētajām personām (piemēram, lēmumu pieņēmējiem no ministrijām un publiskajām iestādēm, privātā sektora pakalpojumu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nozaru, MVU un lietotāju pārstāvjiem) par izvērtējamām pētniecības prioritātēm un programmas īstenošanu.

AAL kopīgajai programmai būtu jāņem vērā arī demogrāfiskās tendences un demogrāfiskie pētījumi dažādās Eiropas valstīs, lai nodrošinātu risinājumus, kas atspoguļo sociālo un ekonomisko situāciju visā Eiropas Savienībā.

III.   Programmas īstenošana

Gada darba programma un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

AAL kopīgo programmu īsteno, pamatojoties uz gada darba programmām, kurās noteikti temati uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas jāsaskaņo ar Komisiju un kas ir pamats Kopienas finansiālajam ieguldījumam.

AAL kopīgajā programmā regulāri izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus atbilstīgi saskaņotajai gada darba programmai. Pieteikuma iesniedzēji priekšlikumus iesniedz centralizēti īpašajai īstenošanas struktūrai (viena pieņemšanas vieta).

Pēc tam, kad pabeigta procedūra, kurā tiek izteikts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, īpašā īstenošanas struktūra sadarbībā ar programmas pārvaldības valsts aģentūrām veic centralizētu atbilstības pārbaudi. Pārbaudi veic, pamatojoties uz AAL kopīgās programmas atbilstības kritērijiem, kurus publisko kopā ar gada darba programmu un kas ietver vismaz šādus kritērijus:

priekšlikuma iesniegšana laikus, pilnībā un elektroniski un

attiecībā uz konsorciju sastāvu noteikto saistību izpilde.

Turklāt īpašā īstenošanas struktūrvienība ar programmas pārvaldības valsts aģentūru palīdzību pārbauda atbilstību valsts līmeņa atbilstības kritērijiem, kas publiskoti kopā ar gada darba programmu un izklāstīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Šie valsts līmeņa atbilstības kritēriji attiecas vienīgi uz individuālo pieteikuma iesniedzēju juridisko statusu un finansiālo stāvokli, bet ne uz priekšlikuma saturu un ir šādi:

pieteikuma iesniedzēja veids, tostarp juridiskais statuss un darbības mērķi,

saistības un dzīvotspēja, tostarp maksātspēja, nodokļu un sociālo maksājumu saistību izpilde.

Atbilstīgus projektu priekšlikumus novērtē un atlasa centralizēti ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, pamatojoties uz pārredzamiem un vienotiem atbilstības un novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti darba programmā. Šī atlase pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Ģenerālā asambleja, ir saistoša iesaistītajām dalībvalstīm, Izraēlai, Norvēģijai un Šveicei.

Īpašā īstenošanas struktūra ir atbildīga par projektu uzraudzību un ievieš kopīgas darbības procedūras pilna projekta cikla pārvaldībai.

Tā kā administratīvos jautājumus par valstu projektu partneriem atlasītajos projektos risina to attiecīgās valsts programmu pārvaldības aģentūras, piemēro valsts administratīvos principus.

Ja līguma slēgšanas stadijā kāds dalībnieks vairs neatbilst vienam no iepriekšminētajiem valsts līmeņa atbilstības kritērijiem, AAL kopīgā programma nodrošina zinātnes izcilības saglabāšanu. Šajā nolūkā valde var izlemt, ka jāveic papildu centralizēts un neatkarīgs attiecīgā priekšlikuma novērtējums, izmantojot neatkarīgu ekspertu palīdzību, lai novērtētu priekšlikumu bez attiecīgā dalībnieka līdzdalības vai, ja to ierosinājis projekta konsorcijs, ar dalībnieka aizstājēja līdzdalību.

Katra valsts savus dalībniekus, kuru priekšlikumi ir sekmīgi, finansē ar valsts aģentūru starpniecību, kuras novirza arī no īpaši izveidotās īstenošanas struktūras saņemto centralizēto finansējumu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš par katru projektu jānoslēdz starp attiecīgajām valstu aģentūrām un to dalībniekiem.

Zinātniskas, pārvaldības un finansiālas integrācijas nodrošināšana

AAL kopīgā programma nodrošina iesaistīto valstu programmu zinātnisko integrāciju, izstrādājot kopīgas darba programmas un uzaicinājumu tematus visās valstu programmās.

Valstu programmu pārvaldības integrāciju nodrošina tiesību subjekts, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice. AAL kopīgās programmas pārvaldība ietver:

uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu centralizētu organizēšanu,

centralizētu, neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu, ko eksperti veic Eiropas mērogā, pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem un kritērijiem priekšlikumu novērtēšanai un atlasei, ņemot vērā zinātnes izcilību,

vienu iesniegšanas adresi (paredzēta iesniegšana elektroniski).

AAL kopīgā programma nostiprina finansiālo integrāciju:

nodrošinot vispārējas valsts finansiālās saistības visā iniciatīvas darbības laikā, kā arī ikgadējas saistības attiecībā uz katru ierosināto darba programmu,

nodrošinot to, ka priekšlikumu galīgais sarindojums, par ko vienojas, pamatojoties uz novērtējumu, būs saistošs iesaistītajām dalībvalstīm, Izraēlai, Norvēģijai un Šveicei, kā aprakstīts iepriekš, tostarp līgumu slēgšanas posmā,

veicinot iespējami lielu elastīgumu valsts budžeta sadalē, lai rīkotos izņēmuma gadījumā, piemēram, palielinot valsts ieguldījumus vai starpnozaru finansējumu.

Iesaistītās dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nostiprinātu integrāciju un likvidētu pašreizējos valstu juridiskos un administratīvos šķēršļus starptautiskai sadarbībai, kas ir daļa no iniciatīvas.

IV.   Finansēšanas principi

Kopienas ieguldījums ir nemainīga procentuālā daļa no kopējā publiskā finansējuma, ko nodrošina no iesaistīto valstu programmām, taču tas nekādā ziņā nav lielāks par 50 % no kopējā publiskā finansējuma, ko kāds dalībnieks nodrošina projektā, kurš izvēlēts pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar AAL kopīgo programmu. Šo nemainīgo procentuālo daļu nosaka nolīgumā starp īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un Komisiju, un tās pamatā ir iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices daudzgadu saistības un Kopienas ieguldījums.

Ne vairāk kā 6 % no Kopienas finansiālā ieguldījuma tiek izmantoti, lai finansētu AAL kopīgās programmas vispārējās darbības izmaksas.

Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice veicina AAL kopīgās programmas efektīvas darbības nodrošināšanu.

Projektus līdzfinansē projektu dalībnieki.

V.   AAL kopīgās programmas īstenošanas paredzamie rezultāti

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra sagatavo gada ziņojumu, kurā sniedz sīku pārskatu par AAL kopīgās programmas īstenošanu (iesniegto un finansējumam atlasīto projektu skaits, Kopienas finansējuma izlietojums, valsts līdzekļu sadalījums, dalībnieku veids, valsts statistika, starpniecības pasākumi, izplatīšanas pasākumi utt.) un panākumiem turpmākas integrācijas nodrošināšanā.

Paredzamos rezultātus sīkāk izklāsta nolīgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju, kura rīkojas Kopienas vārdā, un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.


(1)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.


II PIELIKUMS

AAL KOPĪGĀS PROGRAMMAS PĀRVALDĪBAS PAMATNOSTĀDNES

Turpmāk izklāstīta AAL kopīgās programmas organizatoriskā struktūra.

 

AAL apvienība, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem reģistrēta starptautiska bezpeļņas apvienība, ir īpaši izveidotā īstenošanas struktūra, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

 

AAL apvienība ir atbildīga par visiem AAL kopīgās programmas pasākumiem. AAL apvienības uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba programmu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, projektu novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā. Turklāt tā kontrolē projektu uzraudzību un pārskaita saistītos Kopienas ieguldījuma maksājumus izraudzītajām valsts programmu aģentūrām. Tā organizē arī izplatīšanas pasākumus.

 

AAL apvienību vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja, kas ir AAL kopīgās programmas lēmumu pieņemšanas struktūrvienība, ieceļ valdes locekļus un uzrauga AAL kopīgās programmas īstenošanu, kā arī apstiprina gada darba programmas, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunus dalības pieteikumus. Tā darbojas, pamatojoties uz principu “viena valsts – viena balss”. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par dalībnieku funkciju pārņemšanu, pievienošanos vai izslēgšanu vai AAL apvienības likvidēšanu – attiecībā uz tiem apvienības statūtos var būt noteiktas īpašas balsošanas prasības. Komisijai Ģenerālās asamblejas sanāksmēs ir novērotājas statuss.

 

Ģenerālā asambleja ievēlē AAL valdi, kurā ir vismaz priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un kasieris, lai tā uzņemtos īpašus pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Valde juridiski pārstāv AAL apvienību un sniedz pārskatu Ģenerālajai asamblejai.

 

Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pilnvaro valsts programmu pārvaldības aģentūras veikt darbu, kas saistīts ar projektu pārvaldību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu partneru vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Minētās aģentūras darbojas AAL apvienības pārraudzībā.

 

Konsultatīvā padome, kurā ir nozaru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, tostarp dažādu paaudžu cilvēku pārstāvji, sniedz ieteikumus par prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL kopīgās programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.


Top