Help Print this page 

Document 32008D0217

Title and reference
2008/217/EK: Komisijas Lēmums ( 2007. gada 20. decembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (izziņots ar dokumenta numuru C(2007) 6440) (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • No longer in force
OJ L 77, 19.3.2008, p. 1–105 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 015 P. 188 - 292

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/217/oj
Multilingual display
Text

19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 20. decembris)

par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2007) 6440)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/217/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 2. panta c) apakšpunktu un II pielikumu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma iedalīta strukturālās un funkcionālās apakšsistēmās, tostarp infrastruktūras apakšsistēmā.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/732/EK (2) izveidoja pirmo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai.

(3)

Minētā pirmā SITS ir jāpārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību un SITS īstenošanā gūto pieredzi.

(4)

Eiropas Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības asociācijai (AEIF) kā apvienotajai pārstāvju komitejai tika piešķirtas pilnvaras pārskatīt un pārstrādāt minēto pirmo SITS. Tādēļ Lēmums 2002/732/EK jāaizstāj ar šo lēmumu.

(5)

Pārskatītās SITS projektu ir izskatījusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 96/48//EK.

(6)

Šī SITS ar dažiem nosacījumiem jāpiemēro jaunai vai modernizētai un atjaunotai infrastruktūrai.

(7)

Šī SITS neierobežo citu attiecīgo SITS noteikumus, kas var būt piemērojami infrastruktūras apakšsistēmai.

(8)

Pirmā infrastruktūras apakšsistēmas SITS stājās spēkā 2002. gadā. Spēkā esošu līgumsaistību dēļ uz jaunām infrastruktūras apakšsistēmām vai jauniem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā arī uz to atjaunošanu un modernizāciju jāattiecina atbilstības novērtējums saskaņā ar šīs pirmās SITS noteikumiem. Bez tam pirmo SITS jāturpina piemērot atbilstīgi pirmajai SITS atļautu apakšsistēmas daļu un savstarpējas izmantojamības komponentu tehniskajai apkopei un ar tehnisko apkopi saistītai aizstāšanai. Tādēļ Lēmums 2002/735/EK jāatstāj spēkā saistībā ar tehnisko apkopi projektiem, kas apstiprināti saskaņā ar minētā lēmuma pielikumā iekļauto SITS, un tādiem projektiem jaunas līnijas izveidei, kā arī esošās līnijas atjaunošanai vai modernizācijai, kas šā lēmuma paziņošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts. Lai noteiktu atšķirības starp pirmās SITS piemērošanas jomu un jauno SITS, kas ir iekļauta šā lēmuma pielikumā, dalībvalstis ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, paziņo visaptverošu to apakšsistēmu un savstarpējas izmantojamības komponentu sarakstu, kuriem turpina piemērot pirmo SITS.

(9)

Šajā SITS infrastruktūras apakšsistēmas mezglu “bezbalasta sliežu ceļš” definē kā “novatorisku risinājumu”. Tomēr nākotnē jāapsver iespēja definēt mezglu “bezbalasta sliežu ceļš” kā “tradicionālu risinājumu”.

(10)

Ar šo SITS neuzliek par pienākumu izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnīgi nepieciešams Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

(11)

Ar šo SITS uz ierobežotu laika posmu atļauj iekļaut apakšsistēmās savstarpējas izmantojamības komponentus bez sertifikācijas, ja ir ievēroti atsevišķi nosacījumi.

(12)

Šīs SITS pašreizējā versijā nav pilnībā aplūkotas visas savstarpējas izmantojamības pamatprasības. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 17. pantu neizskatītie tehniskie aspekti šīs SITS H pielikumā norādīti kā “atklātie punkti”. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 3. punktu dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm to savas valsts tehnisko noteikumu sarakstu, kuri attiecas uz “atklātajiem punktiem”, kā arī atbilstības novērtēšanai izmantojamo procedūru.

(13)

Saistībā ar šīs SITS 7. nodaļā aprakstītajiem īpašajiem gadījumiem dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm atbilstības novērtēšanai izmantojamo procedūru.

(14)

Dzelzceļa satiksme šobrīd darbojas saskaņā ar spēkā esošiem valsts, divpusējiem, starpvalstu un starptautiskiem nolīgumiem. Ir svarīgi, lai šie nolīgumi nekavētu pašreizējo un turpmāko virzību uz savstarpējas izmantojamības panākšanu. Tādēļ Komisijai jāpārbauda šie nolīgumi, lai noteiktu, vai attiecīgi jāpārskata šajā lēmumā izklāstītā SITS.

(15)

Šī SITS ir balstīta uz vislabākajām pieejamajām ekspertu zināšanām attiecīgā projekta sagatavošanas laikā. Lai turpinātu veicināt jauninājumus un ņemtu vērā gūto pieredzi, pielikumā pievienotā SITS periodiski jāpārskata.

(16)

Saskaņā ar šo SITS ir pieļaujami novatoriski risinājumi. Ja tādi tiek piedāvāti, ražotājs vai līgumslēdzējs norāda atkāpi no SITS attiecīgās iedaļas. Eiropas Dzelzceļu aģentūra izstrādā šādu risinājumu atbilstīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodes.

(17)

Šā lēmuma noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Padomes Direktīvas 96/48/EK 21. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija pieņem savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (“SITS”) Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai.

SITS izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šī SITS piemērojama visai jaunai, atjaunotai vai modernizētai infrastruktūrai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, kā noteikts Direktīvas 96/48/EK I pielikumā.

3. pants

(1)   Attiecībā uz jautājumiem, kas klasificēti kā “atklātie punkti” un izklāstīti SITS H pielikumā, nosacījumi, kas izpildāmi attiecībā uz savstarpējas izmantojamības verifikāciju atbilstīgi Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punktam, ir tie piemērojamie tehniskie noteikumi, ko izmanto dalībvalstī, kura atļauj šajā lēmumā aprakstītās apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā.

(2)   Sešos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas katra dalībvalsts pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu:

(a)

šā panta 1. punktā minēto piemērojamo tehnisko noteikumu sarakstu;

(b)

atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru, kas jāveic attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu;

(c)

iestādes, kuras ir pilnvarotas veikt šādu atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru.

4. pants

(1)   Attiecībā uz jautājumiem, kas klasificēti kā “atklātie punkti” un izklāstīti SITS 7. nodaļā, piemēro atbilstības novērtējuma procedūras, kas ir spēkā dalībvalstīs.

(2)   Sešos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas katra dalībvalsts pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu:

(a)

atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru, kas jāveic attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu;

(b)

iestādes, kuras ir pilnvarotas veikt šādu atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru.

5. pants

SITS pieļauj pārejas periodu, kura laikā atbilstības novērtējumu un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāciju var veikt kā apakšsistēmas daļu. Šajā laikā dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kuri savstarpējas izmantojamības komponenti novērtēti šādā veidā, lai rūpīgi uzraudzītu savstarpējas izmantojamības komponentu tirgu un īstenotu pasākumus tā veicināšanai.

6. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2002/732/EK. Tomēr tā noteikumus turpina piemērot attiecībā uz tehnisko apkopi projektiem, kas apstiprināti saskaņā ar minētā lēmuma pielikumā iekļauto SITS, un tādiem projektiem jaunas līnijas izveidei, kā arī esošās līnijas atjaunošanai vai modernizācijai, kas šā lēmuma paziņošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts.

To apakšsistēmu un savstarpējas izmantojamības komponentu sarakstu, kam turpina piemērot Lēmuma 2002/732/EK noteikumus, dara zināmu Komisijai ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu.

7. pants

Dalībvalstis sešos mēnešos pēc pielikumā pievienotās SITS stāšanās spēkā paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem:

(a)

starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) spēkā esošie valsts līmeņa, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi, kas noslēgti uz pastāvīgu vai pagaidu laiku paredzētā vilcienu pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;

(b)

starp dzelzceļa uzņēmumu(-iem), infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) vai dalībvalsti(-īm) noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni;

(c)

starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalsts(-u) dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju noslēgtie starptautiskie nolīgumi, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni.

8. pants

Šo Lēmumu piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 20. decembris.

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/32/EK (OV L 141, 2.6.2007., 63. lpp.).

(2)  OV L 245, 12.9.2002., 143. lpp.


PIELIKUMS

DIREKTĪVA 96/48/EK – EIROPAS ĀTRGAITAS DZELZCEĻU SISTĒMAS SAVSTARPĒJA IZMANTOJAMĪBA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Apakšsistēma “Infrastruktūra”

1.

IEVADS

1.1.

Tehniskā darbības joma

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.

Šīs SITS saturs

2.

INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS/PIEMĒROŠANAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.

Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija

2.2.

Apakšsistēmas funkcijas un aspekti šīs SITS darbības jomā

2.2.1.

Vilciena vadīšana

2.2.2.

Vilciena atbalsts

2.2.3.

Brīva un droša vilcienu virzīšanās gar ierīcēm un būvēm, ievērojot noteikto gabarītu

2.2.4.

Pasažieru iekāpšana un izkāpšana no vilcieniem, kas apstājušies stacijās

2.2.5.

Drošības nodrošināšana

2.2.6.

Saudzīga attieksme pret vidi

2.2.7.

Vilciena tehniskā apkope

3.

PAMATPRASĪBAS

3.1.

Vispārējā daļa

3.2.

Pamatprasības infrastruktūras jomā

3.2.1.

Vispārīgās prasības

3.2.2.

Speciālas prasības infrastruktūras jomā

3.3.

Infrastruktūras apakšsistēmas specifikāciju pamatprasību ievērošana

3.4.

Infrastruktūras apakšsistēmas elementi, kas atbilst pamatprasībām

4.

INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS

4.1.

Ievads

4.2

Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Vispārēji noteikumi

4.2.2

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.3

Minimālais infrastruktūras gabarīts

4.2.4

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.5

Maksimālie kāpumi un kritumi

4.2.6

Minimālais līknes rādiuss

4.2.7

Ārējās sliedes pacēlums

4.2.8

Ārējās sliedes pacēluma deficīts

4.2.8.1.

Ārējās sliedes pacēluma deficīts sliežu ceļos un pārmiju un krustojumu maršrutā

4.2.8.2.

Ārējās sliedes pacēluma deficīta strauja maiņa no pārmijām aizejošajos sānceļos

4.2.9.

Ekvivalents koniskums

4.2.9.1

Definīcija

4.2.9.2

Projektētās vērtības

4.2.9.3

Ekspluatācijas vērtības

4.2.10.

Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi

4.2.10.1

Ievads

4.2.10.2

Definīcijas

4.2.10.3

Tūlītējas darbības, iejaukšanās un trauksmes robežlīmeņi

4.2.10.4

Tūlītējas darbības robežlīmenis

4.2.11.

Sliežu ieslīpums

4.2.12.

Pārmijas un krustojumi

4.2.12.1.

Noteikšanas un bloķēšanas līdzekļi

4.2.12.2.

Kustīgu seržu izmantojums

4.2.12.3.

Ģeometriskie parametri

4.2.13.

Sliežu izturība

4.2.13.1.

I kategorijas līnijas

4.2.13.2.

II un III kategorijas līnijas

4.2.14.

Satiksmes slodze uz konstrukcijām

4.2.14.1.

Vertikālās slodzes

4.2.14.2.

Dinamiskā analīze

4.2.14.3.

Centrbēdzes spēki

4.2.14.4.

Sānsvārstību spēki

4.2.14.5.

Darbības sakarā ar vilci un bremzēšanu (garenvirziena slodzes)

4.2.14.6.

Garenspēki sakarā ar konstrukciju un sliežu ceļu mijiedarbi

4.2.14.7.

Garām braucošo vilcienu aerodinamiskā iedarbība uz blakus sliežu ceļam esošajām konstrukcijām

4.2.14.8.

EN1991-2:2003 prasību piemērošana

4.2.15.

Vispārējs sliežu stingrums

4.2.16.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.16.1.

Vispārējas prasības

4.2.16.2.

Virzuļa efekts apakšzemes stacijās

4.2.17.

Sānvēja iedarbība

4.2.18.

Elektriski parametri

4.2.19.

Troksnis un vibrācijas

4.2.20.

Peroni

4.2.20.1.

Pieeja peronam

4.2.20.2.

Perona lietderīgais garums

4.2.20.3.

Perona lietderīgais platums

4.2.20.4.

Perona augstums

4.2.20.5.

Attālums no sliežu ceļu asīm

4.2.20.6.

Sliežu izvietojums gar peroniem

4.2.20.7.

Elektrotraumu novēršana uz peroniem

4.2.20.8.

Raksturlielumi, kas saistīti ar piekļuvi, ko nodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

4.2.21.

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

4.2.22.

Piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās

4.2.23.

Blakus sliežu ceļam esoša brīva vieta pasažieriem un vilciena apkalpei evakuācijai ārpus stacijas

4.2.23.1.

Brīva vieta gar sliežu ceļiem

4.2.23.2.

Evakuācijas pārejas tuneļos

4.2.24.

Attāluma rādītāji

4.2.25.

Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

4.2.25.1.

Garums

4.2.25.2.

Kāpumi un kritumi

4.2.25.3.

Līknes rādiuss

4.2.26.

Vilcienu apkalpes stacionārās iekārtas

4.2.26.1.

Tualetes iztukšošana

4.2.26.2.

Vilciena ārējās tīrīšanas iekārtas

4.2.26.3.

Ūdens krājumu atjaunošanas iekārta

4.2.26.4.

Smilšu atjaunošanas iekārta

4.2.26.5.

Degvielas uzpilde

4.2.27.

Balasta nopūšana

4.3.

Saskarņu funkcionālā un tehniskā specifikācija

4.3.1

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

4.3.2

Saskarnes ar elektroapgādes apakšsistēmu

4.3.3

Saskarnes ar vilciena vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu

4.3.4

Saskarnes ar ekspluatācijas apakšsistēmu

4.3.5

Saskarnes ar SRT SITS

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

4.4.1.

Darbu veikšana

4.4.2.

Dzelzceļa uzņēmumiem sniedzamie paziņojumi

4.4.3.

Darbinieku aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

4.5.1.

Apkopes plāns

4.5.2.

Tehniskās apkopes prasības

4.6.

Profesionālā kompetence

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

4.8.

Infrastruktūras reģistrs

5.

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.

Definīcija

5.1.1.

Novatoriski risinājumi

5.1.2.

Jauni sliežu ceļa mezgla risinājumi

5.2.

Komponentu saraksts

5.3.

Komponentu darbības parametri un specifikācijas

5.3.1

Sliedes

5.3.1.1.

Sliežu galviņas profils

5.3.1.2

Konstrukcijas lineārā masa

5.3.1.3

Tērauda marka

5.3.2.

Sliežu piestiprināšanas sistēmas

5.3.3.

Sliežu gulšņi un pārmijas brusas

5.3.4.

Pārmijas un krustojumi

5.3.5.

Ūdens piepildīšanas savienotājs

6.

KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJA

6.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.

Novērtēšanas procedūru atbilstība un piemērotība lietošanai

6.1.1.1.

Atbilstība apakšsistēmas prasībām

6.1.1.2.

Atbilstība pārējiem savstarpējās izmantojamības komponentiem un apakšsistēmu komponentiem, ar kuru tam būs saskarnes

6.1.1.3.

Atbilstība īpašām tehniskajām prasībām

6.1.2.

“Vispāratzītu”, “jaunu” un “novatorisku” savstarpējas izmantojamības komponentu definīcija

6.1.3.

Vispāratzītiem un jauniem savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamās prasības

6.1.4.

Novatoriskiem savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamās procedūras

6.1.5.

Moduļu piemērošana

6.1.6.

Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas metodes

6.1.6.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstoši Kopienas direktīvām

6.1.6.2.

Piestiprināšanas sistēmas novērtēšana

6.1.6.3.

Tipa validēšana, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai)

6.2.

Infrastruktūras apakšsistēma

6.2.1.

Vispārīgie noteikumi

6.2.2.

Atlikts

6.2.3.

Novatoriski risinājumi

6.2.4.

Moduļu piemērošana

6.2.4.1.

SH2 moduļa piemērošana

6.2.4.2.

SG moduļa piemērošana

6.2.5.

Tehniskie risinājumi, kas projektēšanas posmā sniedz atbilstības pieņēmumu

6.2.5.1

Sliežu izturības novērtēšana

6.2.5.2.

Ekvivalentā koniskuma novērtēšana

6.2.6.

Īpašas prasības atbilstības novērtēšanai

6.2.6.1.

Minimālā infrastruktūras gabarīta novērtēšana

6.2.6.2.

Vidējā sliežu ceļa platuma minimālās vērtības novērtēšana

6.2.6.3.

Sliežu stingruma novērtēšana

6.2.6.4.

Sliežu ieslīpuma novērtēšana

6.2.6.5.

Maksimālo spiediena svārstību tuneļos novērtēšana

6.2.6.6.

Trokšņa un vibrācijas novērtēšana

6.3.

Atbilstības novērtējums, izmantojot ātrumu kā pārejas kritēriju

6.4.

Apkopes plāna novērtējums

6.5.

Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana

6.6.

Savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas

6.6.1.

Vispārīgā daļa

6.6.2.

Pārejas periods

6.6.3.

Tādu apakšsistēmu sertificēšana pārejas periodā, kurās ir nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti

6.6.3.1.

Nosacījumi

6.6.3.2.

Izziņošana

6.6.3.3.

Dzīves cikla īstenošana

6.6.4.

Uzraudzības pasākumi

7.

INFRASTRUKTŪRAS SITS ĪSTENOŠANA

7.1.

Šīs SITS piemērošana ekspluatācijā nododamajām ātrgaitas līnijām

7.2.

Šīs SITS piemērošana ātrgaitas līnijām, kas jau ir ekspluatācijā

7.2.1.

Darbu klasifikācija

7.2.2.

Inženierbūvju parametri un specifikācijas

7.2.3.

Sliežu ceļu virsbūves parametri un raksturlielumi

7.2.4.

Dažādu iekārtu un tehniskās apkopes iespēju parametri un raksturlielumi

7.2.5.

Ātrums kā pārejas kritērijs

7.3.

Īpaši gadījumi

7.3.1.

Konkrēti Vācijas tīkla raksturlielumi

7.3.2

Konkrēti Austrijas tīkla raksturlielumi

7.3.3.

Konkrēti Dānijas tīkla raksturlielumi

7.3.4.

Konkrēti Spānijas tīkla raksturlielumi

7.3.5.

Konkrēti Somijas tīkla raksturlielumi

7.3.6.

Konkrēti Lielbritānijas tīkla raksturlielumi

7.3.7.

Konkrēti Grieķijas tīkla raksturlielumi

7.3.8.

Konkrēti Īrijas un Ziemeļīrijas tīkla raksturlielumi

7.3.9.

Konkrēti Itālijas tīkla raksturlielumi

7.3.10.

Konkrēti Nīderlandes tīkla raksturlielumi

7.3.11.

Konkrēti Portugāles tīkla raksturlielumi

7.3.12.

Konkrēti Zviedrijas tīkla raksturlielumi

7.3.13.

Konkrēti Polijas tīkla raksturlielumi

7.4.

SITS grozījumi

7.5.

Nolīgumi

7.5.1.

Pastāvošie nolīgumi

7.5.2.

Nākotnes nolīgumi

A PIELIKUMS

Infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponenti

A.1.

Darbības joma

A.2.

“Vispāratzītu” savstarpējas izmantojamības komponentu novērtējamie raksturlielumi

A.3.

“Jaunu” savstarpējas izmantojamības komponentu novērtējamie raksturlielumi

B1 PIELIKUMS

Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana

B1.1.

Darbības joma

B1.2.

Raksturlielumi un moduļi

B2 PIELIKUMS

Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana

B2.1.

Darbības joma

B2.2.

Raksturlielumi

C PIELIKUMS

Novērtējuma procedūras

D PIELIKUMS

Ar infrastruktūras apakšsistēmu saistītas vienības, kuras iekļauj infrastruktūras reģistrā

E PIELIKUMS

Pārmiju un krustojumu diagrmma

F PIELIKUMS

Sliedes profils 60 E2

G PIELIKUMS

(Atlikts)

H PIELIKUMS

Atklāto punktu saraksts

I PIELIKUMS

Ātrgaitas infrastruktūras SITS izmantoto terminu definīcijas

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu un tehniskās apkopes apakšsistēmas daļu. Minētās apakšsistēmas ir iekļautas Direktīvas 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, II pielikuma 1. punkta sarakstā.

Saskaņā ar direktīvas I pielikumu ātrgaitas līnijas ietver:

speciāli būvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas 250 km/h vai lielākam ātrumam;

speciāli modernizētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas 200 km/h ātrumam;

speciāli modernizētas ātrgaitas līnijas ar topogrāfijas, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurās ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā.

Šajā SITS šīs līnijas ir attiecīgi klasificētas kā I kategorijas, II kategorijas un III kategorijas līnijas.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas raksturota I pielikumā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar 5. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, šajā SITS:

(a)

norādīta tās paredzētā darbības joma (2. nodaļa);

(b)

noteiktas pamatprasības infrastruktūras apakšsistēmai (3. nodaļa) un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

(c)

noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām jāatbilst apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

(d)

noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, kam jāpiemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. nodaļa);

(e)

noteikts, kāda procedūra jāizmanto katrā attiecīgā gadījumā, lai, no vienas puses, novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai vai, no otras puses, apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. nodaļa);

(f)

norādīta SITS ieviešanas stratēģija (7. nodaļa);

(g)

norādīta attiecīgā personāla profesionālā kompetence, kā arī veselības aizsardzības un darba drošības nosacījumi, kas ir nepieciešami apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī SITS ieviešanai (4. nodaļa).

Saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus; tie ir norādīti 7. nodaļā.

Šīs SITS 4. nodaļā izklāstīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas attiecas uz darbības jomu, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.

2.   INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS/PIEMĒROŠANAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.   Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija

Šī SITS aptver infrastruktūras apakšsistēmu, kas ietver:

infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;

tehniskās apkopes apakšsistēmas daļu saistībā ar infrastruktūras apakšsistēmu;

ritošā sastāva tehniskās apkopes apakšsistēmas stacionārās iekārtas saistībā ar apkalpi (piem., mazgājamās mašīnas, smilšu apgāde un ūdensapgāde; degvielas uzpildīšana un stacionāras tualetes iztukšošanas iekārtu pieslēgums).

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras strukturālā apakšsistēma 1. nodaļas darbības jomā ietver ātrgaitas līniju sliežu ceļus, pārmijas un krustojumus. Šie sliežu ceļi ir definēti attiecīgās līnijas iedaļas infrastruktūras reģistrā.

Infrastruktūras strukturālā apakšsistēma arī ietver:

konstrukciju, kas balsta vai aizsargā sliežu ceļu;

blakus sliežu ceļam esošas būves un inženierbūves, kas varētu ietekmēt dzelzceļa savstarpēju izmantojamību;

pasažieru peronus un citu stacijas infrastruktūru, kas varētu ietekmēt dzelzceļa savstarpēju izmantojamību;

apakšsistēmā nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus;

pasākumus pasažieru drošības aizsardzībai traucētā darbības režīmā.

2.2.   Apakšsistēmas funkcijas un aspekti šīs SITS darbības jomā

Turpmāk aprakstīti infrastruktūras apakšsistēmas aspekti, kas saistīti ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, pamatojoties uz funkcijām, kas šai apakšsistēmai jānodrošina, un attiecībā uz tiem pieņemtie principi.

2.2.1.   Vilciena vadīšana

Sliežu ceļš

Sliežu ceļš ir transportlīdzekļu fizisks virzītājs, kura raksturlielumi nodrošina vilcienu, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, kustību pēc vēlamajiem drošības noteikumiem un noteiktiem darbības raksturlielumiem.

Infrastruktūras savietojamības nodrošināšanai ar ritošā sastāva apakšsistēmu tiek definēts attālums starp divām sliedēm, kā arī savstarpējā kontaktā esošo riteņu un sliežu forma.

Pārmijas un krustojumi

Pārmijas un krustojumi, kas ļauj mainīt maršrutu, atbilst attiecīgajām specifikācijām, kas paredzētas sliežu ceļam, un funkcionāliem projektētiem izmēriem, kas nodrošina tehnisko savietojamību ar vilcieniem, kuri atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Trakcijas ceļi

Trakcijas ceļiem nav jāatbilst visiem sliežu ceļa raksturlielumiem; tomēr trakcijas ceļiem jāatbilst dažām 4. nodaļā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar vilcieniem, kuri atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

2.2.2.   Vilciena atbalsts

Sliežu ceļi, pārmijas un krustojumi

Spēki, ar kādu vilciens iedarbojas uz sliedēm, no kuriem atkarīgi gan drošības noteikumi pret noskriešanu no sliedēm, gan sliežu ceļa īpašības, kas nosaka spēju tos uzņemt, ir pilnīgi atkarīgi tikai no riteņu saskares ar sliedēm un no bremzēšanas iekārtām, ja tās tieši iedarbojas uz sliedēm.

Šie spēki ietver vertikālus spēkus, sānspēkus un garenspēkus.

Katram no šiem trijiem spēka tipiem noteikts viens vai vairāki vilciena un sliežu ceļa mehāniskās mijiedarbības parametru kritēriji, kas definēti kā maksimālie robežlielumi, kurus nedrīkst pārsniegt, vai pretēji – kā minimālā slodze, kas sliežu ceļam ir jāiztur. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, šie kritēriji nav šķērslis, lai citu vilcienu ekspluatācijai noteiktu augstākas to robežvērtības. Šie vilciena un sliežu ceļa mijiedarbības drošības kritēriju parametri ir saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

Konstrukcijas, kas balsta sliedes

Papildus iepriekšminētajai iedarbībai uz sliežu ceļiem, pārmijām un krustojumiem, ātrgaitas satiksmei ir būtiska iedarbība uz dzelzceļa tiltu dinamiskajām īpašībām atkarībā no ass slodzes frekvences, un tā ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

2.2.3.   Brīva un droša vilcienu virzīšanās gar ierīcēm un būvēm, ievērojot noteikto gabarītu

Būvju tuvināšanas gabarīts un attālums starp sliežu ceļu asīm

Būvju tuvināšanas gabarīts un attālums starp sliežu ceļu asīm galvenokārt nosaka attālumu starp vagona apliecēm, pantogrāfu un būvēm blakus sliežu ceļam, kā arī starp pašām vagonu apliecēm, kad vilcieni brauc garām viens otram. Papildus prasībām, kas nepieciešamas, lai vilcieni nepārsniegtu būvju tuvināšanas gabarītu, šīs saskarnes ļauj ņemt vērā sānspēkus, kas iedarbojas uz vilcieniem, un pretēji – uz stacionārajām būvēm.

Inženierbūves un būves blakus sliežu ceļam

Inženierbūvēm un būvēm blakus sliežu ceļam jāatbilst prasībām par būvju tuvināšanas gabarītu.

Aerodinamiskie spēki, kuri iedarbojas uz dažām blakus sliežu ceļiem esošajām būvēm un uz gaisa spiediena izmaiņām tuneļos, ir atkarīgi no vilcienu, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, aerodinamiskajām īpašībām, un tāpēc ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

Spiediena svārstības, kas pasažieriem var būt jāiztur, vilcieniem braucot cauri tunelim, galvenokārt ir atkarīgas no braukšanas ātruma, vilciena sastāva šķērsgriezuma, garuma un aerodinamiskās formas, kā arī tuneļa garuma un šķērsgriezuma. Tās tiek ierobežotas līdz pieņemamai vērtībai no pasažieru veselības aizsardzības viedokļa, un ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

2.2.4.   Pasažieru iekāpšana un izkāpšana no vilcieniem, kas apstājušies stacijās

Pasažieru perons

Infrastruktūras apakšsistēmā ietilpst šādi līdzekļi pasažieru iekāpšanai vilcienos: staciju peroni un to iekārtojums un aprīkojums. Apakšsistēmas savstarpēja izmantojamība galvenokārt attiecas uz peronu garumu un augstumu, atmosfēras spiediena izmaiņām, vilcieniem braucot caur apakšzemes stacijām. Šie elementi ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām

Lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām būtu labāka pieeja dzelzceļa transportam, ir jāatvieglo piekļuve infrastruktūras publiski pieejamām telpām un jo īpaši attiecībā uz saskarni perons un vilciens, kā arī evakuācijas vajadzībām bīstamu situāciju gadījumā.

2.2.5.   Drošības nodrošināšana

Uz ritošā sastāva, vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, kā arī ekspluatācijas apakšsistēmu attiecas blakus ceļam esošo būvju aizsardzība, vilcienu kustības detektori un aizsardzība pret sānvēju.

Darbības joma arī ietver pasākumus, kas vajadzīgi iekārtu un aprīkojuma kontrolei un tehniskajai apkopei saskaņā ar pamatprasībām.

Infrastruktūrā jāparedz drošības pasākumi staciju un sliežu ceļu zonā, kas būtu pieejami personām iespējamos starpgadījumos.

2.2.6.   Saudzīga attieksme pret vidi

Darbības joma aptver infrastruktūrā nepieciešamos pasākumus vides aizsardzībai.

2.2.7.   Vilciena tehniskā apkope

Darbības joma aptver ritošā sastāva apkalpes stacionārās iekārtas (piem., mazgājamās mašīnas, smilšu apgādi un ūdensapgādi, atkārtotu uzpildīšanu un stacionāras tualetes iztukšošanas iekārtu pieslēgumu).

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Vispārējā daļa

Šīs SITS darbības jomā atbilstība specifikācijām, kas aprakstītas

4. nodaļā attiecībā uz apakšsistēmām

un 5. nodaļā attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem,

ko apliecina turpmāk minētā novērtējuma pozitīvs rezultāts —

savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstība un/vai piemērotība lietošanai

un apakšsistēmu verifikācija saskaņā ar 6. nodaļu —

nodrošina šīs SITS 3.2. un 3.3. iedaļā citētu attiecīgo pamatprasību izpildi.

Tomēr, ja uz pamatprasību daļu attiecas valsts tiesību normas sakarā ar

atklātiem un atliktiem jautājumiem, kas paziņoti SITS;

izņēmumu saskaņā ar 7. pantu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK;

īpašiem gadījumiem, kas raksturoti šīs SITS 7.3. iedaļā,

attiecīgo atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar procedūru, par ko ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasības infrastruktūras jomā

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības var būt vispārīgas, un tās var noteikt visai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai kopumā, vai arī kā speciālas pamatprasības, kas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem tiek noteiktas atsevišķi.

Direktīvas III pielikumā definētās pamatprasības ir citētas 3.2.1. un 3.2.2. punktā.

3.2.1.   Vispārīgās prasības

Pamatprasības ir izklāstītas III pielikumā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Vispārīgās prasības attiecībā uz šo SITS ir atrodamas turpmāk tekstā:

“1.1.   Drošība

1.1.1.

No drošības viedokļa būtisko komponentu un jo īpaši vilcienu kustībā iesaistīto komponentu konstrukcijai, uzbūvei, tehniskajai apkopei un uzraudzībai jābūt tādiem, lai garantētu drošību līmenī, kas atbilst izvirzītajiem mērķiem, arī nelabvēlīgos darbības apstākļos.

1.1.2.

Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā.

1.1.3.

Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.

1.1.4.

Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.

1.1.5.

Visām ierīcēm, kas paredzētas, ka ar tām rīkosies lietotāji, jābūt konstruētām tā, lai neapdraudētu lietotāju drošību, ja pastāv iespēja, ka tās neizmantos atbilstoši lietošanas pamācībām.

1.2.   Drošums un darbgatavība

Vilcienu kustībā iesaistītu stacionāru vai pārvietojamu daļu pārraudzība un tehniskā apkope jāorganizē, jāveic un jāizskaitļo tā, lai paredzētajos apstākļos saglabātu to darbību.

1.3.   Veselība

1.3.1.

Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas veidu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļu infrastruktūrās.

1.3.2.

Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.   Vides aizsardzība

1.4.1.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ieviešanas un ekspluatācijas ietekme uz vidi jānovērtē un jāņem vērā sistēmas plānošanas posmā.

1.4.2.

Vilcienos un infrastruktūrās izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.3.

Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.

1.5.   Tehniskā savietojamība

Infrastruktūru un stacionāro iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem jābūt savstarpēji savietojamiem un savietojamiem ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu raksturlielumiem.

Ja atsevišķos tīkla posmos ir grūti stingri ievērot šo raksturlielumu savietojamību, var realizēt pagaidu risinājumus, kas nodrošina turpmāku savietojamību.”

3.2.2.   Speciālas prasības infrastruktūras jomā

Pamatprasības ir izklāstītas III pielikumā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Infrastruktūrai, tehniskajai apkopei, videi un ekspluatācijai piemērojamās pamatprasības, kas attiecas uz šo SITS, ir apkopotas turpmāk tekstā.

“2.1.   Infrastruktūras

2.1.1.

Drošība

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu piekļuvi ātrgaitas līniju objektiem vai nevēlamu iekļūšanu tajos.

Jāveic pasākumi, lai ierobežotu cilvēku apdraudējumu, jo īpaši stacijās, caur kurām vilcieni izbrauc lielā ātrumā.

Infrastruktūras, kas ir publiski pieejamas, jāprojektē un jāizgatavo tā, lai ierobežotu jebkuru apdraudējumu cilvēku veselībai (stabilitāte, ugunsgrēks, piekļuve, evakuācija, peroni utt.).

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, lai ņemtu vērā īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

2.5.   Tehniskā apkope

2.5.1.

Veselība

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību.

2.5.2.

Vides aizsardzība

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un procedūras attiecībā uz apkārtējo vidi nedrīkst pārsniegt atļautos traucējumu līmeņus.

2.5.3.

Tehniskā savietojamība

Apkopes iekārtām ātrgaitas vilcienos jābūt tādām, lai drošības, veselības aizsardzības un ērtību nodrošināšanas darbības varētu veikt visos vilcienos, kuriem tās paredzētas.

2.6.   Vide

2.6.1.

Veselība

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ekspluatācijā jāievēro ar likumu noteiktie ierobežojumi attiecībā uz trokšņu radītajiem traucējumiem.

2.6.2.

Vides aizsardzība

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma nedrīkst izraisīt tāda līmeņa zemes vibrācijas, kas nav pieņemamas darbībai un infrastruktūras tiešajai apkārtnei normālā tehniskās apkopes stāvoklī.

2.7.   Ekspluatācija

2.7.1.

Drošība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vadītāju un vilciena personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu vilcienu drošu starptautisku ekspluatāciju.

Ekspluatācijas un apkopes intervāliem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un tehniskās apkopes centros izveidotajai attiecīgo operatoru kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.

2.7.2.

Drošums un darbgatavība

Ekspluatācijas un apkopes posmiem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un attiecīgo operatoru izveidotajai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai tehniskās apkopes centros jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas izturības un pieejamības līmeni.”

3.3.   Infrastruktūras apakšsistēmas specifikāciju pamatprasību ievērošana

3.3.1.   Drošība

Lai tiktu ievērotas vispārīgās prasības, infrastruktūrai jānodrošina turpmāk minētais tādā drošības līmenī, kas atbilst tīklam noteiktajiem mērķiem:

jānodrošina vilcienu kustība, izslēdzot risku tiem nobraukt no sliedēm vai sadurties savā starpā, ar citiem vilcieniem vai nekustīgiem šķēršļiem, un jānovērš neattaisnots risks, kas saistīts ar vilces elektroapgādes tiešu tuvumu;

bez defektiem jāiztur vilcienu radītās statiskas un dinamiskas vertikālās slodzes, sānu slodzes un slodzes garenvirzienā uz noteiktiem sliežu ceļiem, nodrošinot vajadzīgos ekspluatācijas parametrus;

jānodrošina to iekārtu kontrole un tehniskā apkope, kas ir nepieciešamas būtisko komponentu pastāvīgam drošumam;

nedrīkst izmantot materiālus, no kuriem ugunsgrēka gadījumā var rasties indīgi dūmi; šī prasība attiecas tikai uz tiem infrastruktūras elementiem, kas atrodas slēgtās telpās (tuneļos, nosegtās tranšejās un apakšzemes stacijās);

jāierobežo piekļuve objektiem, izņemot pasažieriem pieejamās peronu zonas, personām, kas nav pilnvarots personāls;

jānodrošina iespēja ierobežot nevēlamu personu vai transportlīdzekļu iekļūšanu dzelzceļa ēkās;

jānodrošina, ka pasažieriem pieejamās zonas līniju normālas ekspluatācijas apstākļos ir pietiekami tālu no sliežu ceļiem, pa kuriem pārvietojas vilcieni lielā ātrumā, vai ir attiecīgi nodalītas no šādiem sliežu ceļiem, lai mazinātu risku pasažieriem, un tās ir aprīkotas ar vajadzīgajiem piekļūšanas ceļiem pasažieru evakuācijai, jo īpaši apakšzemes stacijās;

jānodrošina pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemēroti piekļuves un evakuācijas līdzekļi nokļūšanai publiskajā zonā un tās atstāšanai, izmantojot attiecīgus pasākumus;

jānodrošina iespēja nepielaist pasažierus bīstamajām teritorijām gadījumos, kad ātrgaitas vilciens neplānoti apstājas ārpus šim nolūkam īpaši paredzētām staciju zonām;

jānodrošina, ka garos tuneļos tiek veikti īpaši pasākumi ugunsgrēka novēršanai un seku mazināšanai, kā arī pasažieru evakuācijai ugunsgrēka gadījumā;

jānodrošina, ka iekārtām ir atbilstošas kvalitātes smiltis.

Ir pienācīgi ņemtas vērā turpmāk minēto drošības elementu neievērošanas iespējamās sekas.

3.3.2.   Drošums un darbgatavība

No drošuma viedokļa būtiskajās saskarnēs, kuru raksturlielumi var mainīties sistēmas ekspluatācijas laikā, īpaša vērība jāvelta apskates un apkopes plāniem, kuros noteikta šo elementu kontroles un veicamo korekciju kārtība.

3.3.3.   Veselība

Šīs vispārīgās prasības attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmas dažādu elementu ugunsdrošību. Ņemot vērā, ka infrastruktūras (sliežu ceļu un inženierbūvju) izveidei neizmanto daudz degamu materiālu, šī prasība attiecas tikai uz apakšzemes pasažieru stacijām. Tāpēc prasība netiek noteikta par produktiem, no kuriem izveidotas citu, iepriekš neminētu sliežu ceļu un inženierbūvju saskarnes.

Attiecībā uz pēdējām jāpiemēro Kopienas direktīvas par veselības aizsardzību, kuras attiecas uz būvēm vispār, neatkarīgi no tā, vai šīs būves ir saistītas ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību.

Papildus atbilstībai šīm vispārīgām prasībām ir jāierobežo arī atmosfēras spiediena svārstības, kuras iedarbojas uz pasažieriem un dzelzceļa personālu, vilcieniem braucot caur tuneļiem, nosegtām tranšejām un apakšzemes stacijām, kā arī jāierobežo to gaisa plūsmu ātrums, kuru iedarbībai var būt pakļauti pasažieri apakšzemes stacijās; uz peroniem un pasažieriem pieejamajās apakšzemes staciju zonās jānovērš elektrotraumu gūšanas risks.

Tāpēc jāveic pasākumi veselības aizsardzības kritērija ievērošanai, pamatojoties uz maksimālajām spiediena svārstībām tunelī, kad tam cauri brauc vilciens, pareizi izvēloties attiecīgo būvju šķērsgriezuma laukumu, vai arī izmantojot vajadzīgās palīgierīces.

Jāveic pasākumi gaisa plūsmas ātruma ierobežošanai apakšzemes stacijās līdz lielumam, kas pieņemams cilvēkiem, jāizmanto konstruktīvie risinājumi no blakus tuneļiem nākošā pārspiediena samazināšanai, vai arī izmantojot vajadzīgās palīgierīces.

Jāveic pasākumi paaugstināta elektrotraumu riska novēršanai pasažieriem pieejamās zonās.

Šo pamatprasību tehniskās apkopes apakšsistēmas stacionārajām iekārtām var uzskatīt par izpildītu, ja ir uzskatāmi pierādīta šo iekārtu atbilstība valsts noteikumiem.

3.3.4.   Vides aizsardzība

To projektu ietekmē uz vidi, kas saistīti ar līniju, kura ir īpaši būvēta ātrgaitas vilcieniem, vai ja līnija tiek modernizēta ātrgaitas vilcieniem, ņem vērā to vilcienu raksturlielumus, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Šo pamatprasību tehniskās apkopes apakšsistēmas stacionārajām iekārtām var uzskatīt par izpildītu, ja ir uzskatāmi pierādīta šo iekārtu atbilstība valsts noteikumiem.

3.3.5.   Tehniskā savietojamība

Šīs prasības ievērošanai jāizpilda šādi nosacījumi:

būvju gabarītiem, attālumam starp sliežu ceļu asīm, ceļa lāgojumam, sliežu ceļa platumam, maksimālajiem kāpumiem un kritumiem, kā arī pasažieru peronu garumam un augstumam savstarpēji izmantojamās Eiropas tīkla līnijās ir jābūt noteiktiem tā, lai nodrošinātu līniju savstarpējo savietojamību un savietojamību ar savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem,

iekārtas, kas var būt vajadzīgas citu vilcienu, izņemot ātrgaitas vilcienus, kustībai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijās, nedrīkst traucēt to vilcienu satiksmi, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS,

infrastruktūras elektroenerģijas raksturlielumiem jābūt saderīgiem ar izmantojamām elektrifikācijas, kā arī vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmām.

Vilcienu apkalpes stacionāro iekārtu raksturlielumiem jābūt savietojamiem ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

3.4.   Infrastruktūras apakšsistēmas elementi, kas atbilst pamatprasībām

Turpmāk redzamajā tabulā ar “X” ir atzīmētas pamatprasības, kuras atbilst 4. un 5. nodaļā noteiktajām specifikācijām.

Infrastruktūras apakšsistēmas elements

Atsauces uz punktiem

Drošība

(1.1., 2.1.1., 2.7.1.) (1)

Drošums un darbgatavība

(1.2, 2.7.2.) (1)

Veselība

(1.3, 2.5.1.) (1)

Vides aizsardzība

(1.4., .5.2., 2.6.1., 2.6.2.) (1)

Tehniskā savietojamība

(1.., 2.5.3.) (1)

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.2.

 

 

 

 

X

Minimālais infrastruktūras gabarīts

4.2.3.

X

 

 

 

X

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.4.

 

 

 

 

X

Maksimālie kāpumi un kritumi

4.2.5.

 

 

 

 

X

Minimālais līknes rādiuss

4.2.6.

X

 

 

 

X

Ārējās sliedes pacēlums

4.2.7.

X

X

 

 

 

Ārējās sliedes pacēluma deficīts

4.2.8.

X

 

 

 

X

Ekvivalents koniskums

4.2.9.

X

 

 

 

X

Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi

4.2.10.

X

X

 

 

 

Sliežu ieslīpums

4.2.11.

X

 

 

 

X

Sliežu galviņas profils

5.3.1.

X

 

 

 

X

Pārmijas un krustojumi

4.2.12. – 5.3.4.

X

X

 

 

X

Sliežu izturība

4.2.13. –

X

 

 

 

 

Satiksmes slodze uz konstrukcijām

4.2.14.

X

 

 

 

 

Vispārējs sliežu stingrums

4.2.15. – 5.3.2.

 

 

 

 

X

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.16.

 

 

X

 

 

Sānvēja iedarbība

4.2.17.

X

 

 

 

 

Elektriski parametri

4.2.18.

X

 

 

 

X

Troksnis un vibrācijas

4.2.19.

 

 

X

X

 

Peroni

4.2.20.

X

X

X

 

X

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

4.2.21.

X

 

X

 

 

Piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās

4.2.22.

X

 

 

 

 

Blakus sliežu ceļam esoša brīva vieta pasažieriem un vilciena personālam pasažieru evakuācijai

4.2.23.

X

 

X

 

 

Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

4.2.25.

 

 

 

 

X

Vilcienu apkalpes stacionāras iekārtas

4.2.26.

X

X

X

X

X

Balasta nopūšana

4.2.27.

X

X

X

 

X

Nodošana ekspluatācijā – darbu izpilde

4.4.1.

 

X

 

 

 

Darba ņēmēju aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

4.4.3.

X

 

 

 

 

Ekspluatācijas noteikumi

4.5.

 

X

X

X

 

Profesionālā kompetence

4.6.

X

X

 

 

X

Veselības un drošības nosacījumi

4.7.

X

X

X

 

 

4.   INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS

4.1.   Ievads

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un kuras daļas ir infrastruktūras un tehniskās apkopes apakšsistēmas, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība ir jāpārbauda, lai nodrošinātu sistēmas savstarpēju izmantojamību saskaņā ar pamatprasībām.

Direktīvas 5. panta 4. punktā ir teikts: “TSI nav šķērslis dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz jaunu vai modernizētu infrastruktūru izmantošanu citu vilcienu ekspluatācijai.”

Tāpēc, projektējot jaunu vai modernizētu ātrgaitas līniju, jāņem vērā pārējie vilcieni, kuri, iespējams, brauks pa šo līniju.

Ritošajam sastāvam, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, ir jābūt savietojamam ar sliežu ceļu, kas atbilst šajā SITS noteiktajām robežvērtībām.

Šajā SITS norādītās robežvērtības netiks noteiktas kā standarta projektētās vērtības. Tomēr projektētajām vērtībām ir jābūt šajā SITS noteiktajās robežās.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas aprakstītas 4.2. un 4.3. iedaļā, nenosaka specifisku tehnoloģiju vai tehnisku risinājumu izmantojumu, izņemot, ja tas ir noteikti nepieciešams Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Bet savstarpējas izmantojamības novatoriskiem risinājumiem var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai būtu iespējami tehnoloģiski jauninājumi, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot 6.2.3. punktā aprakstīto procesu.

4.2   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Vispārēji noteikumi

Infrastruktūras apakšsistēmu raksturojoši elementi ir:

nominālais sliežu ceļa platums (4.2.2.)

minimālais infrastruktūras gabarīts (4.2.3.),

attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.4.),

maksimālie kāpumi un kritumi (4.2.5.),

minimālais līknes rādiuss (4.2.6.),

ārējās sliedes pacēlums (4.2.7.),

ārējās sliedes pacēluma deficīts (4.2.8.),

ekvivalents koniskums (4.2.9.),

sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi (4.2.10.),

sliežu ieslīpums (4.2.11.),

sliežu galviņas profils (5.3.1.),

pārmijas un krustojumi (4.2.12.),

sliežu izturība (4.2.13.),

satiksmes slodze uz konstrukcijām (4.2.14.),

vispārējs sliežu stingrums (4.2.15.),

maksimālās spiediena svārstības tuneļos (4.2.16.),

sānvēja iedarbība (4.2.17.),

elektriskie parametri (4.2.18.),

troksnis un vibrācijas (4.2.19.),

peroni (4.2.20.),

ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos (4.2.21.),

piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās (4.2.22.),

blakus sliežu ceļam esoša brīva vieta pasažieriem un vilciena apkalpei evakuācijai ārpus stacijas (4.2.23.),

attāluma rādītāji (4.2.24.),

trakcijas ceļu un citu vietu ar ļoti zemu ātrumu garums (4.2.25.),

vilcienu apkalpes stacionārās iekārtas (4.2.26.),

balasta nopūšana (4.2.27.),

tehniskās apkopes noteikumi (4.5.).

Prasības, kas jāievēro attiecībā uz elementiem, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes, atbilst vismaz darbības parametriem, kas noteikti katrai šādai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju kategorijai:

I kategorija: speciāli būvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas 250 km/h vai lielākam ātrumam;

II kategorija: speciāli modernizētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas 200 km/h ātrumam;

III kategorija: speciāli modernizētas ātrgaitas līnijas vai ātrgaitas dzelzceļam īpaši būvētas līnijas ar topogrāfijas, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurās ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā.

Visu kategoriju līnijās jānodrošina iespējas 400 m garu un 1 000 tonnu smagu vilcienu satiksmei.

Darbības rādītājus raksturo līnijas posma maksimāli pieļaujamais ātrums, kas ir atļauts ātrgaitas vilcieniem, kuri atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Šie darbības rādītāji raksturoti turpmākos punktos, norādot īpašus nosacījumus, kas var būt pieļaujami attiecībā uz parametriem un saskarnēm katrā konkrētā gadījumā. Minētās parametru vērtības ir spēkā tikai līdz maksimālajam ātrumam 350 km/h.

Visi šīs SITS darbības rādītāji un specifikācijas noteikti līnijām, kas būvētas ar Eiropas standarta sliežu ceļa platumu, kurš savstarpēji izmantojamām līnijām noteikts 4.2.2. punktā.

Minētie darbības rādītāji īpašām līnijām, tostarp līnijām ar citu sliežu ceļa platumu, ir raksturoti 7.3. punktā.

Apakšsistēmai noteiktie darbības rādītāji ir rādītāji normālos ekspluatācijas apstākļos un tehniskās apkopes veikšanas rezultātā. 4.5. punktā ir aprakstīts, kādas sekas var būt pārveidošanas darbiem vai lieliem remontdarbiem, kuriem attiecībā uz apakšsistēmas darbības parametriem var būt vajadzīgi pagaidu izņēmumi.

Var paaugstināt arī ātrgaitas vilcienu darbības rādītājus, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, vilciena nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai pieļaujami īpaši nosacījumi, ja tie neparedz ierobežojumus ar nolieces sistēmu neaprīkotiem ātrgaitas vilcieniem. Šādu nosacījumu piemērošana ir paredzēta “infrastruktūras reģistrā”.

4.2.2   Nominālais sliežu ceļa platums

I, II un III kategorijas līnijas.

Nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.

4.2.3   Minimālais infrastruktūras gabarīts

Infrastruktūrai ir jābūt veidotai tā, lai vilcieni, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, varētu netraucēti un droši viens otram pabraukt garām.

Minimālo infrastruktūras gabarītu definē ar noteiktu darba tilpumu, kurā nedrīkst atrasties vai traucēt šķēršļi. Šo tilpumu nosaka, pamatojoties uz references kinemātisko profilu un ņemot vērā kontakttīkla gabarītu un apakšējo daļu gabarītu.

Saistīti kinemātiskie profili ir minēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Kamēr nav publicēti saskaņoti EN standarti attiecībā uz gabarītiem, infrastruktūras pārvaldītājs precīzi norāda saistītos noteikumus, kurus izmanto minimālā infrastruktūras gabarīta noteikšanai.

I kategorijas līnijas

Projektēšanas posmā visi šķēršļi (būves, elektroapgādes un signalizācijas iekārtas) atbilst šādām prasībām:

minimālo infrastruktūras gabarītu nosaka, pamatojoties uz GC references kinemātisko profilu un minimālās infrastruktūras apakšējo daļu gabarītu, kuri abi raksturoti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Ātrgaitas elektroapgādes SITS ir noteiktas prasības pantogrāfa gabarītam un elektroizolācijas drošības attālumam.

II un III kategorijas līnijas

Pastāvošajās ātrgaitas līnijās, līnijās, kas ir modernizētas ātrgaitas vilcieniem, un to savienojošajās līnijās, minimālo infrastruktūras gabarītu jaunām inženierbūvēm nosaka, pamatojoties uz GC references kinemātisko profilu.

Pārveidošanas darbu gadījumā minimālo infrastruktūras gabarītu nosaka, pamatojoties uz GC references kinemātisko profilu, ja ekonomiskā pētījuma rezultāti liecina par šādu ieguldījumu priekšrocībām. Ja ne, infrastruktūras gabarītu var noteikt, pamatojoties uz GB references kinemātisko profilu, ja ekonomiskie apstākļi to ļauj, vai var saglabāt esošo – mazāku — būvju gabarītu. Līgumslēdzēja vai infrastruktūras pārvaldītāja veiktajā ekonomiskajā izpētē ņem vērā paredzamās izmaksas un gaidāmās priekšrocības, ko sniegs gabarīta palielināšana attiecībā pret pārējām līnijām, kas atbilst šai SITS un kas pievienotas attiecīgajai līnijai.

Infrastruktūras pārvaldītājs infrastruktūras reģistrā fiksē references kinemātisko profilu, kas pieņemts visiem līnijas posmiem.

Ātrgaitas elektroapgādes SITS ir noteiktas prasības pantogrāfa gabarītam un elektroizolācijas drošības attālumam.

4.2.4   Attālums starp sliežu ceļu asīm

I, II un III kategorijas līnijas

Projektēšanas posmā minimālais attālums starp to līniju sliežu ceļu asīm, kas ir īpaši būvētas vai modernizētas ātrgaitas vilcieniem, ir definētas turpmāk redzamajā tabulā:

Vilcienu, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, maksimāli pieļaujamais braukšanas ātrums

Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm

V<=  230 km/h

Ja < 4,00 m, nosaka, pamatojoties uz references kinemātisko profilu (4.2.3. iedaļa)

230 km/h < V <=  250 km/h

4,00 m

250 km/h < V ≤ 300 km/h

4,20 m

V >  300 km/h

4,50 m

Ja ritekļi ir sakļauti viens ar otru ārējā sliedes pacēluma dēļ, pamatojoties uz 4.2.3. iedaļā noteiktajiem saistītiem noteikumiem, pievieno atbilstošu rezervi.

Attālums starp sliežu ceļu asīm var būt palielināts, piemēram, tādu vilcienu ekspluatācijai, kas neatbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, vai ērtības nodrošināšanai, vai tehniskās apkopes darbiem.

4.2.5   Maksimālie kāpumi un kritumi

I kategorijas līnijas

Galvenajiem ceļiem projektēšanas posmā ir pieļaujami līdz 35 mm/m lieli kāpumi un kritumi, ievērojot šādas prasības par aplieci:

slīpuma profila slīdošā vidējā vērtība 10 km garā ceļa posmā ir mazāka par 25 mm/m vai vienāda ar to,

maksimālais garums ceļa posmiem ar nepārtrauktu slīpumu 35 mm/m nepārsniedz 6 000 m.

Galveno ceļu kāpumi un kritumi caur pasažieru peroniem nevar būt lielāki par 2,5 mm/m.

II un III kategorijas līnijas

Šajās līnijās kritumi un kāpumi parasti ir mazāki par vērtībām, kas atļautas jaunceļamajām ātrgaitas līnijām. Modernizācijā, kuru veic vilcienu, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, ekspluatācijai, ievēro iepriekš noteiktās līnijas krituma un kāpuma vērtības, izņemot gadījumus, kad vietējie apstākļi nosaka lielākus kāpumus un kritumus; šādos gadījumos, nosakot pieļaujamos kāpumus un kritumus, jāņem vērā ritošā sastāva vilces un bremzēšanas parametru robežvērtības saskaņā ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Izvēloties maksimālā slīpuma vērtību, visās savstarpēji izmantojamās līnijas ņem vērā arī paredzamos darbības parametrus vilcieniem, kuri neatbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS un kuru ekspluatācija līnijā var tikt atļauta saskaņā ar direktīvas 5. panta. 4. punktu.

4.2.6   Minimālais līknes rādiuss

Projektējot ātrgaitas līnijas, izraudzītajam līknes minimālajam rādiusam jābūt tādam, lai pie līknei noteiktā ārējās sliedes pacēluma ārējās sliedes pacēluma deficīts, braucot ar līnijai projektēto maksimālo ātrumu, nepārsniedz šīs SITS 4.2.8. iedaļā norādītās vērtības.

4.2.7   Ārējās sliedes pacēlums

Ārējās sliedes pacēlums ir maksimālā augstuma starpība starp ārējo un iekšējo sliedi, ko mēra sliedes galviņas virsmas centrā (mm). Ja mēra mm, vērtība ir atkarīga no gabarīta; ja mēra grādos, vērtība nav atkarīga no gabarīta.

I, II un III kategorijas līnijas

Projektēto ārējās sliedes pacēlumu ierobežo līdz 180 mm.

Esošajās līnijās pieļaujamā ekspluatācijas pielaide ± 20 mm, taču ārējās sliedes pacēlums nedrīkst būt augstāks par 190 mm; to var paaugstināt ne vairāk kā līdz 200 mm līnijās, kas paredzētas tikai pasažieru satiksmei.

Uz prasībām par šā elementa tehnisko apkopi ekspluatācijas laikā attiecas noteikumi par ekspluatācijas pielaidēm, kas izklāstīti 4.5. iedaļā (Tehniskās apkopes plāns).

4.2.8   Ārējās sliedes pacēluma deficīts

Ceļa līkumos ārējās sliedes pacēluma deficīts ir milimetros izteikta starpība starp piemēroto ārējo sliedes pacēlumu uz sliežu ceļa un līdzsvara ārējās sliedes pacēlumu ritekļiem noteiktā konstatētā ātrumā.

Šādas specifikācijas piemēro savstarpēji izmantojamām līnijām ar nominālu sliežu ceļa platumu saskaņā ar šīs SITS 4.2.2. punktu.

4.2.8.1.   Ārējās sliedes pacēluma deficīts sliežu ceļos un pārmiju un krustojumu maršrutā

 

Līnijas kategorija

 

I kategorija (a)

II kategorija

III kategorija

 

1

2

3

4

Kustības ātrums (km/h)

Normāla robežvērtība (mm)

Maksimālā robežvērtība (mm)

Maksimālā robežvērtība (mm)

Maksimālā robežvērtība (mm)

V ≤ 160

160

180

160

180

160 < V ≤ 200

140

165

150

165

200 < V ≤ 230

120

165

140

165

230 < V ≤ 250

100

150

130

150

250 < V ≤ 300

100

130 (b)

300 < V

80

80

(a)

Infrastruktūras pārvaldītājs infrastruktūras reģistrā norāda līniju posmus, kuros, pēc infrastruktūras pārvaldītāja domām, ir ierobežojumi, kas liedz panākt atbilstību 1. slejā norādītajām vērtībām. Tādos gadījumos var pieņemt 2. slejā norādītās vērtības.

b)

Bezbalasta sliežu ceļu maksimālā vērtība var tikt palielināta no 130 mm līdz 150 mm.

Infrastruktūras pārvaldītājs var ļaut ekspluatēt vilcienus, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS un ir aprīkoti ar ārējās sliedes pacēluma deficīta kompensācijas sistēmu, ar lielākām ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtībām.

Maksimālajā ārējās sliedes pacēluma deficītā, ar kādu šos vilcienus var ekspluatēt, jāņem vērā attiecīga vilciena pieņemšanas kritēriji, kas izklāstīti ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.3.4. punktā.

4.2.8.2.   Ārējās sliedes pacēluma deficīta strauja maiņa no pārmijām aizejošajos sānceļos

I, II un III kategorijas līnijas

Aizejošajos ceļos ārējās sliedes pacēluma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir:

 

120 mm pārmijām, uz kurām ātrums, braucot uz sānceļu, ir 30 km/h ≤ V ≤ 70 km/h,

 

105 mm pārmijām, uz kurām ātrums, braucot uz sānceļu, ir 70 km/h ≤ V ≤ 170 km/h,

 

85 mm pārmijām, uz kurām ātrums, braucot uz sānceļu, ir 170 km/h ≤ V ≤ 230 km/h.

Esošo pārmiju projektos šo vērtību pielaides var būt 15 mm.

4.2.9.   Ekvivalents koniskums

Riteņa un sliedes saskarne nosaka ritošā sastāva kustības dinamikas īpašības. Tāpēc jāsaprot, ka to raksturotāju parametru starpā svarīga nozīme ir ekvivalentajam koniskumam, jo ar to pietiekami labi var novērtēt riteņa un sliedes saskari taisnos līnijas posmos un līknēs ar lielu rādiusu.

Šādus noteikumus piemēro I, II un III kategoriju sliežu ceļiem. Ekvivalentais koniskums nav jānovērtē pārmijām un krustojumiem.

4.2.9.1   Definīcija

Ekvivalents koniskums ir konusa leņķa tangenss riteņpārim ar koniskiem riteņiem, kuru šķērskustībai ir tāds pats kinemātiskais viļņa garums kā attiecīgajam riteņpārim taisnā līnijas posmā un līknēs ar lielu rādiusu.

Turpmāk redzamajās tabulās minētā ekvivalentā koniskuma robežvērtības aprēķina riteņpāru sānu pārvietojuma amplitūdai (y):

y = 3 mm,

ja (TG – SR) ≥ 7mm

Formula,

ja 5 mm ≤ (TG – SR) < 7 mm

y = 2 mm,

ja (TG – SR) < 5 mm

kur TG ir sliežu ceļa platums un SR ir attālums starp riteņpāru darba virsmām.

4.2.9.2   Projektētās vērtības

Sliežu ceļa platuma, sliežu galviņu profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 1. tabulā noteiktās ekvivalentā koniskuma robežas, kad šādus riteņpārus modelē, neņemot vērā projektētos sliežu ceļa nosacījumus (salīdzināti ar aprēķiniem saskaņā ar EN 15302:2006).

S 1002 definēts PrEN 13715 ar SR =1 420 mm

S 1002 definēts PrEN 13715 ar SR =1 426 mm

GV 1/40 definēts PrEN 13715 ar SR =1 420 mm

GV 1/40 definēts PrEN 13715 ar SR =1 426 mm

1. tabula

Kustības ātrums (km/h)

Ekvivalentā koniskuma robežvērtības

<= 160

Novērtēšana nav nepieciešama

>160 un <= 200

0,20

> 200 un <= 230

0,20

> 230 un <= 250

0,20

>250 un <= 280

0,20

>280 un <= 300

0,10

> 300

0,10

Uzskata, ka sliežu ceļi ar 6.2.5.2. iedaļā noteiktajiem projektētajiem raksturlielumiem atbilst šai prasībai. Tomēr sliežu ceļam var būt citi projektēti raksturlielumi. Tādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs apstiprina projekta savietojamību attiecībā uz ekvivalento koniskumu.

4.2.9.3   Ekspluatācijas vērtības

4.2.9.3.1.   Vidējā sliežu ceļa platuma minimālās vērtības

Ja ir izstrādāts sliežu sistēmas sākotnējais projekts, nozīmīgs ekvivalentā koniskuma kontroles parametrs ir sliežu ceļa platums. Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka vidējais sliežu ceļa platums taisnā sliežu ceļā un līkumos ar rādiusu R > 10 000 m tiek uzturēts virs turpmāk redzamajā tabulā noteiktajām robežām.

Kustības ātrums (km/h)

Vidējā platuma (mm) minimālā vērtība 100 m ekspluatācijā uz taisna sliežu ceļa un līkumos ar rādiusu R > 10 000 m

<= 160

1 430

>160 un <= 200

1 430

> 200 un <= 230

1 432

> 230 un <= 250

1 433

> 250 un <= 280

1 434

> 280 un <= 300

1 434

> 300

1 434

4.2.9.3.2.   Veicamie pasākumi brauciena nestabilitātes gadījumā

Ja uz sliedēm, uz kurām attiecas 4.2.9.3.1. iedaļas prasības attiecībā uz ritošo sastāvu ar riteņpāri, uz kuru savukārt attiecas prasības attiecībā uz ekvivalento koniskumu, kas noteikts ātrgaitas ritošā sastāva SITS, ir fiksēta brauciena nestabilitāte, dzelzceļa uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs veic kopīgu izmeklēšanu, lai noteiktu tās iemeslu.

4.2.10.   Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi

4.2.10.1   Ievads

Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi ir nozīmīgi infrastruktūras parametri, kas ir nepieciešami kā ritošā sastāva un sliežu ceļa saskarnes definīcijas daļa. Sliežu ceļa ģeometrija ir tieši saistīta ar:

drošību pret noskriešanu no sliedēm,

ritekļa novērtēšanu atbilstoši kvalifikācijas testiem,

riteņpāru un ratiņu nogurumizturību.

4.2.10. iedaļas prasības piemēro I, II un III kategorijas līnijām.

4.2.10.2   Definīcijas

Tūlītējs darbības robežlīmenis (IAL ): attiecas uz vērtību, kas, ja tiek pārsniegta, liek infrastruktūras pārvaldītājam veikt pasākumus, lai samazinātu noskriešanas no sliedēm risku līdz pieņemamam līmenim. To var paveikt, vai nu slēdzot līniju, vai samazinot ātrumu, vai izlabojot sliežu ceļa ģeometriju.

Iejaukšanās robežlīmenis (IL ): attiecas uz vērtību, kura, ja tiek pārsniegta, liecina par to, ka nepieciešams ārpusplāna remonts, lai pirms nākamās pārbaudes netiktu sasniegts tūlītējas darbības robežlīmenis.

Trauksmes robežlīmenis (AL ): attiecas uz vērtību, kuras pārsniegšanas gadījumā jāanalizē sliežu ceļa ģeometrijas stāvoklis un jāņem vērā regulārās plānotās tehniskās apkopes darbībās.

4.2.10.3   Tūlītējas darbības, iejaukšanās un trauksmes robežlīmeņi

Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka atbilstošus tūlītējas darbības, iejaukšanās un trauksmes robežlīmeņus šādiem parametriem:

sānu lāgojums – standarta nobīdes (tikai trauksmes robežlīmenis);

garenvirziens – standarta nobīdes (tikai trauksmes robežlīmenis);

sānu lāgojums – izolēti defekti – vidējās līdz visaugstākās vērtības;

slīpums garenvirzienā – izolēti defekti – vidējās līdz visaugstākās vērtības;

sliežu ceļa nošķiebums – izolēti defekti – nulles līdz visaugstākā vērtība atbilstoši robežlielumiem, kas noteikti 4.2.10.4.1. iedaļā;

sliežu ceļa platuma variācijas – izolēti defekti – nominālais platums līdz visaugstākā vērtība atbilstoši robežlīmeņiem, kas noteikti 4.2.10.421. iedaļā;

vidējais sliežu ceļa platums 100 m garumā – nominālais platums līdz vidējai vērtībai atbilstoši robežlielumiem, kas noteikti 4.2.9.2.1. iedaļā.

Infrastruktūras pārvaldītājs, nosakot šos robežlīmeņus, ņem vērā sliežu ceļa kvalitātes ierobežojumus, kurus izmanto par pamatu ritekļu pieņemšanā. Ritekļa pieņemšanas prasības ir atrodamas ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Infrastruktūras pārvaldītājs arī ņem vērā izolētu defektu ar kopīgu iedarbību ietekmi.

Infrastruktūras pārvaldītāju pieņemtie tūlītējas darbības, iejaukšanās un trauksmes robežlīmeņi ir jāieraksta apkopes plānā, kas nepieciešams saskaņā ar šīs SITS 4.5.1. iedaļu.

4.2.10.4   Tūlītējas darbības robežlīmenis

Tūlītējas darbības robežlīmeņus definē šādiem parametriem:

sliežu ceļa nošķiebums – izolēti defekti – nulles līdz visaugstākā vērtība

sliežu ceļa platuma variācijas – izolēti defekti – nominālais platums līdz visaugstākajai vērtībai.

4.2.10.4.1.   Sliežu ceļa nošķiebums – izolēti defekti – no nulles līdz visaugstākajai vērtībai

Sliežu ceļa nošķiebumu definē kā algebrisku starpību starp diviem slīpumiem šķērsvirzienā, kas ņemti noteiktā attālumā viens no otra, un šo starpību parasti izsaka kā kāpumu un kritumu starp diviem punktiem, kuros mēra slīpuma šķērsgriezumu.

Standarta platumam mērījumu punkti ir 1 500 mm attālumā viens no otra.

Sliežu ceļa nošķiebuma ierobežojums ir mērījumu bāzes funkcija, ko piemēro (l) atbilstoši formulai:

Nošķiebuma ierobežojums = (20/l + 3),

kur l ir mērījumu bāze (m) ar 1,3 m ≤ l ≤ 20 m

ar maksimālo vērtību

7 mm/m līnijām, kas būvētas ātrumam ≤ 200 km/h

5 mm/m līnijām, kas būvētas ātrumam > 200 km/h.

Image

Infrastruktūras pārvaldītājs pieņem apkopes plānu, uz kura pamata tas veiks sliežu ceļa mērījumus, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāze iekļauj 3 m mērījumu bāzi.

4.2.10.4.2.   Sliežu ceļa platuma variācijas – izolēti defekti – nominālais platums līdz visaugstākajai vērtībai

Ātrums

(km/h)

Izmērs milimetros

Nominālais platums līdz visaugstākajai vērtībai

Minimālais platums

Maksimālais platums

V ≤ 80

–9

+35

80 < V ≤ 120

–9

+35

120 < V ≤ 160

–8

+35

160 < V ≤ 230

–7

+28

V > 230

–5

+28

Vidējam sliežu ceļa platumam, kas noteikts 4.2.9.3.1. iedaļā, ir papildprasības.

4.2.11.   Sliežu ieslīpums

I, II un III kategorijas līnijas

a)

Sliežu ceļš

Sliežu ceļš ir ieliekts uz sliežu ceļu ass pusi.

Sliežu ieslīpumu noteiktajam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40, un to nosaka infrastruktūras reģistrā.

b)

Pārmijas un krustojumi

Pārmiju un krustojumu projektētais ieslīpums ir tāds pats kā sliežu ceļam ar šādiem pieļaujamiem izņēmumiem:

ieslīpums var būt dots ar sliežu galviņu profila aktīvās daļas veidolu;

pārmiju un krustojumu posmos, kur braukšanas ātrums ir mazāks par 200 km/h vai vienāds ar to, sliežu izvietojums bez ieslīpuma var būt pārmijās un krustojumos, un saistītu sliežu ceļu īsos posmos;

pārmiju un krustojumu posmos, kur braukšanas ātrums ir lielāks par 200 km/h un mazāks par 250 km/h vai vienāds ar to, sliežu izkārtojums bez sānslīpuma ir pieļaujams ar noteikumu, ka tas ir tikai īsos posmos, kas nepārsniedz 50 metrus.

4.2.12.   Pārmijas un krustojumi

4.2.12.1.   Noteikšanas un bloķēšanas līdzekļi

Sānceļu pārmiju un krustpārmiju asmeņus un kustīgās serdes aprīko ar bloķēšanas līdzekļiem.

Sānceļu pārmiju un krustpārmiju asmeņus un kustīgās serdes aprīko ar noteikšanas līdzekļiem, lai kustīgie elementi būtu to pareizā pozīcijā un bloķēti.

4.2.12.2.   Kustīgu seržu izmantojums

Pārmijas un krustojumi jaunbūvējamās ātrgaitas satiksmes līnijās ar kustības ātrumu, kas ir lielāks par 280 km/h vai ir vienāda ar to, ir ar kustīgām serdēm. Turpmāk būvējamos ātrgaitas līniju posmos un to savienotājlīnijās, kas paredzētas kustības ātrumam līdz 280 km/h, var izmantot pārmijas un krustojumus ar fiksētām pārmiju sliedēm.

4.2.12.3.   Ģeometriskie parametri

Šajā SITS sadaļā ir minētas ekspluatācijas robežvērtības, lai nodrošinātu atbilstību ātrgaitas ritošā sastāva SITS definētā riteņpāra ģeometriskajiem parametriem. Infrastruktūras pārvaldītājs saskaņo projektētās vērtības un ar apkopes plānu nodrošina, ka ekspluatācijas vērtības nepārsniedz SITS robežvērtības.

Šo piezīmi piemēro visiem turpmāk noteiktajiem parametriem.

Ģeometrisko parametru definīcija ir atrodama šīs SITS E pielikumā.

Šo pārmiju un krustojumu tehniskie parametri atbilst turpmāk minētām prasībām.

I, II un III kategorijas līnijas

Ir jāievēro visi turpmāk minētie parametri.

1.

Brīvā riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: maksimums 1 380 mm ekspluatācijā. Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs var pierādīt, ka pārmijas palaišanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi. Šajā gadījumā piemēro valsts noteikumus.

2.

Parastu krustojumu stacionāro seržu aizsarga minimālā vērtība, ko mēra 14 mm zem darba virsmas un teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgi atpakaļ no faktiskā serdes punkta (RP) saskaņā ar diagrammā redzamo: 1 392 mm ekspluatācijā.

Image

3.

Brīvā riteņa pārejas maksimālā vērtība krustojuma serdē: maksimums 1 356 mm ekspluatācijā.

4.

Brīvā riteņa pārejas maksimālā vērtība pārbaudes/spārna ieejā: maksimums 1 380 mm ekspluatācijā.

5.

Minimālais riteņu uzmalu vadotnes attālums: 38 mm ekspluatācijā.

6.

Maksimāli pieļaujamais nekontrolētais garums: nekontrolētais garums ir līdzvērtīgs vienam no deviņiem (tga=0,11, a=6o20’) platleņķa krustojumiem ar vismaz 45 mm paaugstinātu vadošo sliedi un saistīts ar riteni, kura minimālais diametrs ir 330 mm, taisnos maršrutos.

7.

Minimālais riteņu uzmalu vadotnes dziļums: minimums 40 mm ekspluatācijā.

8.

Pretsliedes maksimālais paaugstinājums: 70 mm ekspluatācijā.

4.2.13.   Sliežu izturība

Sliedēm, tostarp pārmijām un krustojumiem, un to sastāvdaļām normālos ekspluatācijas apstākļos, kā arī apstākļos pēc apkopes, jāiztur vismaz šādi spēki:

vertikālās slodzes,

garenvirziena slodzes,

sānslodzes,

kas definētas turpmāk minētajos punktos.

4.2.13.1.   I kategorijas līnijas

Vertikālās slodzes

Sliežu ceļam, tai skaitā pārmijām un krustojumiem, jāiztur vismaz šādi spēki, kas definēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS:

maksimālā pieļaujamā statiskā asslodze,

maksimālā dinamiskā slodze uz riteni,

maksimālais kvazistatiskais spēks uz riteni.

Garenvirziena slodzes

Sliežu ceļiem, tai skaitā pārmijām un krustojumiem, jāiztur vismaz turpmāk minētie spēki:

a)

Garenspēki, kas rodas no vilces un bremzēšanas spēkiem.

Šie spēki ir definēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

b)

Temperatūras garenspēki, kas rodas no temperatūras izmaiņām sliedē.

Sliežu ceļu būvē, lai samazinātu sliežu ceļa deformācijas iespēju temperatūras garenspēku iedarbības dēļ, kas rodas no temperatūras izmaiņām sliedē, ņemot vērā:

temperatūras izmaiņas, kas rodas vietējo vides apstākļu ietekmē;

temperatūras izmaiņas, kas rodas bremžu sistēmas lietošanas dēļ, kurās kinētisko enerģiju izkliedē, paaugstinot sliedes temperatūru.

c)

Garenspēki sakarā ar konstrukciju un sliežu ceļu mijiedarbi.

Sliežu ceļa projektā saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.5.4. punktu ņem vērā konstrukcijas un sliežu ceļa apvienotu reakciju uz dažādām darbībām.

Visās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla līnijās infrastruktūras pārvaldītājs ļauj izmantot bremžu sistēmas, kurās kinētisko enerģiju izkliedē, paaugstinot sliedes temperatūru pēkšņai bremzēšanai, bet tas var arī aizliegt šo lietojumu dienesta bremzēšanai.

Ja infrastruktūras pārvaldītājs atļauj izmantot bremžu sistēmas, kurās kinētisko enerģiju izkliedē, paaugstinot sliedes temperatūru dienesta bremzēšanai, ievēro šādas prasības:

attiecīgās līnijas posmam infrastruktūras pārvaldītājs nosaka visu veidu ierobežojumus maksimālajam bremzēšanas garenspēkam uz sliežu ceļu, kas ir mazāks par ātrgaitas ritošā sastāva SITS pieļauto;

visu veidu ierobežojumos maksimālajam bremzēšanas garenspēkam uz sliežu ceļu ir ņemti vērā vietējie klimatiskie apstākļi (2) un paredzētais bremžu atkārtotas lietošanas reižu skaits.

Šos nosacījumus publicē infrastruktūras reģistrā.

Sānslodzes

Sliežu ceļiem, tai skaitā pārmijām un krustojumiem, jāiztur vismaz:

maksimālais kopējais dinamiskais sānspēks, ar kādu riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu sliedes pacēluma nekompensēta sānu paātrinājuma dēļ, kas ir definēts ātrgaitas ritošā sastāva SITS:

(ΣΥ2m)lim = 10 + (P/3) kN

P ir maksimālā statiskā ass slodze (kN) ritošajam sastāvam, ko atļauts izmantot līnijā (dienesta vilcieni, ātrgaitas un pārējie vilcieni). Šis ierobežojums saistīts ar sāniskas nobīdes risku sliežu ceļiem ar balasta slāni, iedarbojoties dinamiskiem sānspēkiem;

kvazistatisks vadošais spēks Yqst līkumos un pārmijas, un krustojumi, kas definēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

4.2.13.2.   II un III kategorijas līnijas

Vilcienu, kas neatbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, valsts noteikumos noteiktās ekspluatācijas prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu sliežu ceļa izturību pret savstarpēji izmantojamas satiksmes slodzēm.

4.2.14.   Satiksmes slodze uz konstrukcijām

I, II un III kategorijas līnijas

4.2.14.1.   Vertikālās slodzes

Konstrukcijām jābūt veidotām tā, lai izturētu vertikālās slodzes saskaņā ar šādiem slodzes modeļiem, kas definēti EN 1991-2:2003:

slodzes modelis 71, kas noteikts EN 1991-2:2003 6.3.2. punkta 2. apakšpunktā;

slodzes modelis SW/0 vienlaidu tiltiem, kas noteikts EN 1991-2:2003 6.3.3. punkta 3. apakšpunktā.

Slodzes modeļus reizina ar faktoru alfa (α), kas noteikts EN 1991-2:2003 6.3.2. punkta 3. apakšpunktā un 6.3.3. punkta 5. apakšpunktā. α vērtība ir vienāda ar 1 vai lielāka par to.

Slodzes modeļu iedarbību uz slodzi sekmē dinamiskais faktors fi (Φ), kas noteikts EN 1991-2:2003 6.4.3. punkta 1. apakšpunktā un 6.4.5.2. punkta 2. apakšpunktā.

Maksimālā tilta klājuma vertikālā novirze nepārsniedz EN 1990:2001 A2 pielikumā noteiktās vērtības.

4.2.14.2.   Dinamiskā analīze

Dinamiskās tiltu analīzes nepieciešamība ir noteikta saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.4.4. iedaļu.

Nepieciešamības gadījumā dinamisko analīzi veic ar slodzes modeli HSLM saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.4.6.1.1. punkta 3., 4., 5. un 6. apakšpunktu. Analīzē aplūko ātrumus, kas noteikti EN 1991-2:2003 6.4.6.2. punkta 1. apakšpunktā.

Maksimāli pieļaujamās augstākās tilta klājuma paātrinājuma projektētās vērtības, kuras aprēķina gar sliežu ceļa līniju, nepārsniedz vērtības, kas noteiktas EN 1990:2002 A2. pielikumā. Tiltu projektos ir ņemtas vērā vai nu vertikālo slodžu, kas minētas 4.2.14.1. punktā, vai slodzes modeļa HSLM visnelabvēlīgākā ietekme saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.4.6.5. punkta 3. apakšpunktu.

4.2.14.3.   Centrbēdzes spēki

Ja sliežu ceļš uz tilta ir izliekts visā tilta garumā vai tikai tā daļā, saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.5.1. punkta 4. apakšpunktu konstrukciju projektā ņem vērā centrbēdzes spēkus.

4.2.14.4.   Sānsvārstību spēki

Sānsvārstību spēkus ņem vērā konstrukciju projektā saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.5.2. punkta 2. un 3. apakšpunktu. To piemēro gan taisnam, gan arī izliektam sliežu ceļam.

4.2.14.5.   Darbības sakarā ar vilci un bremzēšanu (garenvirziena slodzes)

Vilces un bremzēšanas spēkus ņem vērā konstrukciju projektā saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.5.3. punkta 2., 4., 5. un 6. apakšpunktu. Vilces un bremzēšanas spēku virzienā jāņem vērā uz katra sliežu ceļa pieļaujamie braukšanas virzieni.

Piemērojot 6.5.3. punkta 6. apakšpunktu, jāņem vērā maksimālā vilciena masa (1 000 tonnu).

4.2.14.6.   Garenspēki sakarā ar konstrukciju un sliežu ceļu mijiedarbi

Konstrukciju projektā saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.5.4. punktu ņem vērā konstrukcijas un sliežu ceļa apvienotu reakciju uz dažādām darbībām.

4.2.14.7.   Garām braucošo vilcienu aerodinamiskā iedarbība uz blakus sliežu ceļam esošajām konstrukcijām

Aerodinamisko iedarbību no garām braucošiem vilcieniem ņem vērā saskaņā ar EN 1991-2:2003 6.6. iedaļu.

4.2.14.8.   EN1991-2:2003 prasību piemērošana

Šajā SITS minētās EN 1991-2:2003 prasības piemēro saskaņā ar valsts pielikumu, ja vien tāds ir.

4.2.15.   Vispārējs sliežu stingrums

I, II un III kategorijas līnijas

Sliežu stingruma kā pilnīgas sistēmas prasības ir atklāts punkts.

Sliežu stiprinājumu maksimālā stingruma prasības ir noteiktas 5.3.2. iedaļā.

4.2.16.   Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.16.1.   Vispārējas prasības

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos un apakšzemes konstrukcijās gar vilcienu, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS un kas paredzēts braukšanai specifiskā tunelī, nepārsniedz 10 kPa laikposmā, kad vilciens izbrauc caur tuneli maksimāli pieļautajā ātrumā.

I kategorijas līnijas

Tuneļa šķērsgriezumu nosaka tā, lai tas atbilstu iepriekš norādītajām maksimālajām spiediena svārstībām, ņemot vērā visus tos satiksmes līdzekļu veidus, kas, paredzams, brauks tunelī maksimālajā ātrumā, kādā attiecīgie transportlīdzekļi var braukt caur tuneli.

II un III kategorijas līnijas

Šajās līnijās ievēro iepriekš norādītās maksimāli noteiktās spiediena svārstības.

Ja tunelis nav pārveidots, lai ievērotu spiediena robežvērtības, ātrumu samazina līdz spiediena robežvērtību ievērošanai.

4.2.16.2.   Virzuļa efekts apakšzemes stacijās

Atmosfēras spiediena svārstības var būt noslēgtās telpās, pa kurām notiek vilcienu kustība, un citās telpās stacijā, radot spēcīgas pasažieriem nepanesamas gaisa plūsmas.

Tā kā katrai apakšzemes stacijai ir savas īpatnības, šīs iedarbības lieluma noteikšanai nav vienotu noteikumu. Tāpēc galveno vērību veltī konstrukcijas īpatnību izpētei, izņemot gadījumus, kad stacijas telpas iespējams nodalīt no telpām, kas pakļautas spiediena svārstībām, izmantojot tiešas izejas atmosfērā, kuru šķērsgriezums ir vismaz puse no tuneļa šķērsgriezuma.

4.2.17.   Sānvēja iedarbība

Savstarpēji izmantojama ritekļa konstrukcija ir tāda, kas nodrošina noteiktu stabilitātes līmeni pret sānvēju, kurš definēts ātrgaitas ritošā sastāva SITS, izmantojot raksturīgu vēja plūsmu atsauces kopumu.

Līnija ir savstarpēji izmantojama no sānvēja viedokļa, ja savstarpēji izmantojams vilciens, kas brauc pa šo līniju viskritiskākajos ekspluatācijas apstākļos, ir nodrošināts pret sānvēja iedarbību.

Sasniedzamais sānvēja drošības mērķis un atbilstības nodrošināšanas noteikumi ir saskaņā ar valsts standartiem. Atbilstības nodrošināšanas noteikumos ir ņemtas vērā raksturīgas vēja plūsmas, kas definētas ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Ja drošības mērķa izpildi nevar nodrošināt bez aizsardzības pasākumiem vai nu ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, vai citu līnijas īpatnību dēļ, infrastruktūras pārvaldītājs veic vajadzīgos pasākumus sānvēja drošības līmeņa saglabāšanai, piemēram,

šādās vietās nosakot vilcienu kustības ātruma ierobežojumus, kas var būt pagaidu ierobežojumi laikposmā, kad iespējamas vētras,

uzstādot iekārtas šāda līnijas posma aizsardzībai pret sānvēja iedarbību,

vai citiem atbilstošiem līdzekļiem. Tad, lai sasniegtu drošības mērķi, norāda veiktos pasākumus.

4.2.18.   Elektriski parametri

Prasības aizsardzībai pret elektrotraumām ir noteiktas ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Sliežu ceļš nodrošina signalizācijas strāvai, ko izmanto vilcienu detektoros, nepieciešamo izolāciju. Minimālajai elektriskai pretestībai ir jābūt 3 Ωkm. Infrastruktūras pārvaldītājs var pieprasīt augstāku pretestību, jo dažās vadības, kontroles un signalizācijas sistēmās tāda ir nepieciešama. Ja izolāciju nodrošina sliežu piestiprināšanas sistēma, tiek uzskatīts, ka šo prasību izpildi nodrošina atbilstība šīs SITS 5.3.2. iedaļai.

4.2.19.   Troksnis un vibrācijas

To projektu ietekmē uz vidi, kas saistīti ar līniju, kura ir īpaši būvēta ātrgaitas vilcieniem vai tiek modernizēta ātrgaitas vilcieniem, ņem vērā to vilcienu trokšņa emisijas raksturlielumus, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS to maksimāli pieļaujamajā vietējā ātrumā.

Pētījumā arī ņem vērā citus vilcienus, kas brauc pa šo līniju, faktisko sliežu kvalitāti (3) un topoloģiskos un ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Paredzamie vibrācijas līmeņi gar jaunu vai modernizētu infrastruktūru, braucot garām ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošiem vilcieniem, nepārsniedz valsts noteikumos definētos.

4.2.20.   Peroni

4.2.20. iedaļas prasības piemēro tikai peroniem, pie kuriem pieturēs ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstoši vilcieni komercekspluatācijas laikā.

4.2.20.1.   Pieeja peronam

I kategorijas līnijas

Stacijas peronus nebūvē blakus sliežu ceļiem, kur vilcieni var braukt ar ātrumu ≥ 250 km/h.

II un III kategorijas līnijas

Pasažieru piekļuve peroniem, kas atrodas blakus sliežu ceļiem, kur vilcieni var braukt ar ātrumu ≥ 250 km/h, ir pieļaujama tikai tad, kad vilcienam paredzēta apstāšanās.

Salas perona gadījumā, kad uz šāda perona atrodas pasažieri, vilciena ātrumu pusē, kurā tas nepietur, samazina zem 250 km/h.

4.2.20.2.   Perona lietderīgais garums

I, II un III kategorijas līnijas

Perona lietderīgais garums ir tās perona daļas maksimālais vienlaidu garums, pie kuras vilciens apstāsies normālos ekspluatācijas apstākļos.

Pasažieriem pieejamais peronu lietderīgais garums ir vismaz 400 m, ja vien šīs SITS 7.3. iedaļā nav paredzēts citādi.

4.2.20.3.   Perona lietderīgais platums

Pieejamība peronam ir atkarīga no brīvas telpas starp šķēršļiem un perona malu. Tā ir paredzēta:

kā vieta, kur cilvēki gaida uz perona bez pārāk liela pūļa veidošanās riska;

kā vieta, kur cilvēki izkāpj no vilcieniem, nesaduroties ar šķēršļiem;

kā vieta, kur izvieto cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām iekāpšanas palīglīdzekļus;

attālums no perona malas, kur cilvēkiem jāstāv, lai būtu pasargāti no garām braucošu vilcienu aerodinamiskās ietekmes (“bīstamā zona”).

Kamēr nav vienošanās par parametriem saistībā ar perona pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un aerodinamisko iedarbību, perona lietderīgais platums paliek atklāts punkts, un tāpēc piemērojami valsts noteikumi.

4.2.20.4.   Perona augstums

I, II un III kategorijas līnijas

Nominālais perona augstums virs darba plaknes ir vai nu 500 mm, vai 760 mm, ja vien 7.3. iedaļā nav minēts citādi.

Sliežu ceļa un perona nominālās relatīvās pozicionēšanas pielaides perpendikulāri rites virsmai ir -30 mm/+ 0 mm.

4.2.20.5.   Attālums no sliežu ceļu asīm

No nominālā augstumā esošām perona malām nominālo attālumu L no sliežu ceļu asīm paralēli rites virsmai iegūst no šādas formulas:

Formula

Ja R ir sliežu ceļa rādiuss metros un g – sliežu ceļa platums milimetros.

Šo attālumu ievēro no augstuma, kas lielāks par 400 mm virs rites virsmas.

Perona malu pozicionēšanas vai to tehniskās apkopes pielaides pieņem tā, lai attālums L nekādos apstākļos netiktu samazināts, kā arī netiktu palielināts par vairāk kā 50 mm.

4.2.20.6.   Sliežu izvietojums gar peroniem

I kategorijas līnijas

Sliežu ceļam blakus peroniem ieteicams būt ar taisnu konstrukciju, bet nekur nevar būt ar mazāku rādiusu nekā 500 m.

II un III kategorijas līnijas

Ja 4.2.20.4. punktā raksturotās vērtības nav iespējamas sliežu konstrukcijas dēļ (t. i.., R<500 m), perona malu augstumu un attālumu projektē ar vērtībām, kas atbilst konstrukcijai un noteikumiem par platumu, kas minēti 4.2.3. punktā.

4.2.20.7.   Elektrotraumu novēršana uz peroniem

I, II un III kategorijas līnijas

Elektrotraumu novēršana uz peroniem paredzēta ātrgaitas energoapgādes SITS noteikumos saistībā ar kontaktlīniju sistēmu aizsardzības noteikumiem.

4.2.20.8.   Raksturlielumi, kas saistīti ar piekļuvi, ko nodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

I, II un III kategorijas līnijas

Prasības attiecībā uz piekļuvi, ko nodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir noteiktas SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”.

4.2.21.   Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

Vispārējas ugunsdrošības prasības ir noteiktas citās direktīvās, piem., 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/106/EEK.

Prasības drošībai dzelzceļa tuneļos ir noteiktas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”.

4.2.22.   Piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās

Lai ierobežotu autotransporta līdzekļu un vilcienu sadursmju risku, I kategorijas ātrgaitas satiksmes līnijās nedrīkst būt autotransportam paredzēto pārbrauktuvju. II un III kategorijas līnijām piemēro valsts noteikumus.

Uz pārējiem pasākumiem, lai novērstu personu, dzīvnieku un transportlīdzekļu piekļuvi vai nevēlamu iekļūšanu dzelzceļa infrastruktūras objektos.

4.2.23.   Blakus sliežu ceļam esoša brīva vieta pasažieriem un vilciena apkalpei evakuācijai ārpus stacijas

4.2.23.1.   Brīva vieta gar sliežu ceļiem

I kategorijas līnijām blakus visiem sliežu ceļiem, pa kuriem kursē ātrgaitas vilcieni, ir brīva vieta, ko paredz pasažieru izsēdināšanai no vilciena pretējā pusē sliežu ceļiem, ja pa tiem vilciena evakuācijas laikā notiek satiksme. Ja sliežu ceļi ir novietoti uz inženierbūvēm, blakus sliežu ceļam esošajai brīvajai vietai ir jābūt norobežotai ar drošības barjeru, lai novērstu pasažieru nenokrišanu no būves, tiem izkāpjot.

II un III kategorijas līnijās šādu brīvu vietu izveido visur, kur tas praktiski iespējams. Ja tas ir neiespējami, par šādu situāciju informē dzelzceļa uzņēmumus, izdarot attiecīgās norādes konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā.

4.2.23.2.   Evakuācijas pārejas tuneļos

Prasības evakuācijas pārejām tuneļos ir noteiktas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”.

4.2.24.   Attāluma rādītāji

Gar sliežu ceļu ik pa brīdim uzstāda attāluma rādītājus. Attāluma rādītāji ir saskaņā ar valsts noteikumiem.

4.2.25.   Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

4.2.25.1.   Garums

Trakcijas ceļiem, pa kuriem brauks vilcieni, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, ir pietiekams izmantojamais garums, lai pa tiem brauktu šie vilcieni.

4.2.25.2.   Kāpumi un kritumi

Vilcienu novietošanai stāvēšanai paredzēto šķirotavu ceļu kāpumi un kritumi nedrīkst pārsniegt 2,5 mm/m.

4.2.25.3.   Līknes rādiuss

Uz sliežu ceļiem, pa kuriem vilcienu ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošu vilcienu kustība notiek tikai nelielā ātrumā (staciju ceļi un sānceļi, depo ceļi un trakcijas ceļi), minimālais projektētais horizontālais rādiuss ir ne mazāks par 150 m. Sliežu ceļa horizontālo lāgojumu, ko veido līknes un izliekuma līknes pretējā virzienā, projektē ar rādiusu, kas lielāks par 190 m.

Ja jebkuras līknes rādiuss ir mazāks par 190 m vai vienāds ar to, starp līknēm paredz vismaz 7 m taisna sliežu ceļa.

Vertikālo lāgošanas profilu līknes rādiuss trakcijas un manevru ceļos nedrīkst būt mazāks par 600 m pacēluma virsotnē un ne mazāks par 900 mm ieplakā.

Ekspluatācijas vērtību tehniskās apkopes veidi ir noteikti apkopes plānā.

4.2.26.   Vilcienu apkalpes stacionārās iekārtas

4.2.26.1.   Tualetes iztukšošana

Ja paredzēts izmantot mobilās tualetes iztukšošanas iekārtas, minimālajam attālumam līdz blakus esošajam sliežu ceļam ir jābūt vismaz 6 m, un ir jāparedz vieta, pa kuru pārvietoties minētajai iekārtai.

Stacionāru tualešu iztukšošanas iekārta atbilst hermētiskas tualetes sistēmas raksturlielumiem, kas minēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

4.2.26.2.   Vilciena ārējās tīrīšanas iekārtas

Ja tiek lietotas mazgāšanas mašīnas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva vai divstāvu vilcienus, kuru augstuma parametri ir šādi:

no 1 000 līdz 3 500 mm vienstāva vilcienam;

no 500 līdz 4 300 mm divstāvu vilcieniem.

Ir jānodrošina iespēja vilcieniem izbraukt cauri mazgātuvei ar ātrumu no 2 līdz 6 km/h.

4.2.26.3.   Ūdens krājumu atjaunošanas iekārta

Stacionāra ūdens apgādes iekārta savstarpējās izmantojamības dzelzceļa tīklā tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni saskaņā ar Direktīvu 98/83/EK.

Iekārtas ekspluatācijas režīms nodrošina, ka ūdens, ko piegādā pēdējā šīs iekārtas stacionārās daļas posmā, atbilst kvalitātei, kāda noteikta ar šo direktīvu.

4.2.26.4.   Smilšu atjaunošanas iekārta

Stacionāra smilšu atjaunošanas iekārta atbilst smilšu sistēmas raksturlielumiem, kas minēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Iekārta nodrošina smiltis, kā paredzēts ātrgaitas vilciena vadības iekārtu un signalizācijas SITS.

4.2.26.5.   Degvielas uzpilde

Degvielas uzpildes iekārta atbilst degvielas sistēmas raksturlielumiem, kas minēti ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Iekārta piegādā degvielu, kas minēta ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

4.2.27.   Balasta nopūšana

Atklāts punkts.

4.3.   Saskarņu funkcionālā un tehniskā specifikācija

No tehniskās savietojamības viedokļa infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes ar pārējām apakšsistēmām ir šādas:

4.3.1   Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Saskarne

Atsauces uz ātrgaitas infrastruktūras SITS

Atsauces uz ātrgaitas ritošā sastāva SITS

Būvju gabarīts

Infrastruktūras gabarīts

4.2.3.

Minimālais infrastruktūras gabarīts

4.2.3.1.

Kinemātiskais gabarīts

4.2.3.3.

Ritošā sastāva parametri, kas ietekmē stacionārās vilciena uzraudzības sistēmas

Kāpumi un kritumi

4.2.5.

Maksimālie kāpumi un kritumi

4.2.3.6.

Maksimālie kāpumi un kritumi

4.2.4.7.

Bremžu darbības efektivitāte stāvā slīpumā

Minimālais rādiuss

4.2.6.

Minimālais līknes rādiuss

4.2.8.

Ārējās sliedes pacēluma deficīts

4.2.3.7.

Minimālais līkuma rādiuss

Ekvivalents koniskums

4.2.9.

Ekvivalents koniskums

4.2.11.

Sliežu ieslīpums

5.3.1.1.

Sliežu galviņas profils

4.2.3.4.

Ritošā sastāva dinamiskās īpašības;

4.2.3.4.7.

Riteņu profilu projektētie izmēri

Sliežu izturība

4.2.13.

Sliežu izturība

4.2.3.2.

Statiskā asslodze

4.2.4.5.

Induktīvās bremzes

Sliežu ceļa ģeometrija, no kuras raksturlielumiem atkarīgi piekares ekspluatācijas nosacījumi

4.2.10.

Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi

4.2.3.4.

Ritošā sastāva dinamiskās īpašības;

4.2.3.4.7.

Riteņu profilu projektētie izmēri

Riteņpāra ģeometriskā atbilstība pārmijām un krustojumiem

4.2.12.3.

Pārmijas un krustojumi

4.2.3.4.

Ritošā sastāva dinamiskās īpašības;

4.2.3.4.7.

Riteņu profilu projektētie izmēri

Nekustīgu šķēršļu un vilcienu savstarpēja aerodinamiskā iedarbība, un divu garāmbraucošu vilcienu savstarpēja aerodinamiskā iedarbība

4.2.4.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.14.7.

Garām braucošu vilcienu aerodinamiskā iedarbība uz blakus sliežu ceļam esošajām konstrukcijām

4.2.6.2.

Vilciena aerodinamiskās slodzes āra apstākļos

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.16.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.6.4.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

Sānvējš

4.2.17.

Sānvēja iedarbība

4.2.6.3.

Sānvējš

Pieejamība

4.2.20.4.

Perona augstums,

4.2.20.5.

(attālums no sliežu ceļu ass)

4.2.20.2.

Perona lietderīgais garums

4.2.2.4.1.

Pieeja (atklāts punkts)

4.2.2.6.

Mašīnista kabīne

4.2.3.5.

Maksimālais vilciena garums

Peroni

4.2.20.8.

(Raksturlielumi, kas saistīti ar PRM pieeju)

4.2.20.4.

(Perona augstums)

4.2.20.5.

(Attālums no sliežu ceļu ass)

4.2.7.8.

Personu ar ierobežotām pārvietošanas spējām pārvadāšana

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

4.2.21.

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

4.2.7.2.

Ugunsdrošība

4.2.7.12.

Īpaša specifikācija tuneļiem

Trakcijas ceļi/vietas ar ļoti zemu ātrumu (minimālais rādiuss)

4.2.25.

Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

4.2.3.7.

Minimālais līkuma rādiuss

Vilcienu apkalpes stacionāras iekārtas

4.2.26.

4.2.9.

Apkope

Balasta nopūšana

4.2.27.

Balasta nopūšana

4.2.3.11.

Balasta nopūšana

Darba ņēmēju aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

4.4.3.

Darba ņēmēju aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

4.2.6.2.1.

Aerodinamiskā slodze uz blakus sliežu ceļam esošiem sliežu ceļa darba ņēmējiem

Darba ņēmēju aizsargapģērbs

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

4.2.7.4.1.1.

Galvenie lukturi

4.3.2   Saskarnes ar elektroapgādes apakšsistēmu

Saskarne

Atsauces uz ātrgaitas infrastruktūras SITS

Atsauces uz ātrgaitas energoapgādes SITS

Elektriskie parametri

4.2.18.

Elektriskie parametri

4.7.3.

Strāvas atgriezeniskās ķēdes aizsardzības noteikumi

4.3.3   Saskarnes ar vilciena vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu

Saskarne

Atsauces uz ātrgaitas infrastruktūras SITS

Atsauces uz ātrgaitas vilciena vadības iekārtu un signalizācijas SITS

CCS iekārtām noteiktais būvju gabarīts

4.2.3.

Minimālais infrastruktūras gabarīts

4.2.5.

ETCS un EIRENE gaisa atstarpes saskarnes

4.2.16.

Gar sliežu ceļu izvietotu kontroles un vadības signālu redzamība

Signalizācijas strāvas pārvade pa sliežu ceļu

4.2.18.

Elektriskie parametri

4.2.11.

Savietojamība ar vilcienu pozicionēšanas lauka iekārtām:

1. pielikuma 1. papildinājums pilna pretestība starp riteņiem

Smilšu atjaunošanas iekārta

4.2.26.4.

Smilšu atjaunošanas iekārta

A pielikuma 1. papildinājuma 4.1.4. iedaļa: smilšu kvalitāte

Induktīvu bremžu izmantojums

4.2.13.

Sliežu izturība

A pielikuma 1. papildinājuma 5.2. iedaļa: Elektrisku/magnētisku bremžu izmantojums

4.3.4   Saskarnes ar ekspluatācijas apakšsistēmu

Saskarne

Atsauces uz ātrgaitas infrastruktūras SITS

Atsauces uz ātrgaitas ekspluatācijas SITS

Blakus sliežu ceļam esoša brīva vieta pasažieriem un vilciena apkalpei evakuācijai ārpus stacijas

4.2.23.

4.2.1.3.

(Dokumentācija, kura nepieciešama dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav mašīnisti,)

Darbu veikšana

4.4.1.

§ 4.2.3.6. (Darbs nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos)

Dzelzceļa uzņēmumiem sniedzamie ziņojumi

4.4.2.

§ 4.2.1.2.2.2. (Mašīnistu dokumentācija)

§ 4.2.3.6. (Darbs nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos)

§ 4.2.3.4.1. Satiksmes pārvaldība

I kategorijas līniju sliežu izturība (bremžu sistēma, kurā kinētisko enerģiju izkliedē, paaugstinot sliedes temperatūru)

4.2.13.1.

4.2.2.6.2.

Bremžu darbība

Profesionālā kompetence

4.6.

4.6.1.

4.3.5   Saskarnes ar SRT SITS

Saskarne

Atsauces uz ātrgaitas infrastruktūras SITS

Atsauce uz SITS “Drošība dzelzceļu tunelī”

Tuneļa stāvokļa pārbaude

4.5.1.

Apkopes plāns

4.5.1.

Apkopes plāns

Avārijas pārejas

4.2.23.2.

Avārijas peroni tuneļos

4.2.2.7.

Avārijas pārejas

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

4.4.1.   Darbu veikšana

Dažkārt, veicot plānotus darbus, uz laiku var būt jāatceļ infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijas un tās savstarpējas izmantojamības komponenti, kas definēti SITS 4. un 5. nodaļā.

Tādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs nosaka atbilstošus ārkārtas ekspluatācijas apstākļus, kas nepieciešami drošības nodrošināšanai (piem., ātruma, ass slodzes, infrastruktūras gabarīta ierobežojumus).

Piemēro šādus vispārīgus noteikumus:

ārkārtas ekspluatācijas apstākļiem, kas neatbilst SITS, jābūt ar pagaidu termiņu un plānotiem,

par šīm pagaidu atkāpēm, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem informē dzelzceļa uzņēmumus, kas veic pārvadājumus pa šādu līniju.

Specifiski ekspluatācijas noteikumi ir atrodami ātrgaitas ekspluatācijas SITS.

4.4.2.   Dzelzceļa uzņēmumiem sniedzamie paziņojumi

Infrastruktūras pārvaldītājs informē dzelzceļa uzņēmumus par infrastruktūrai noteiktajiem pagaidu rakstura ekspluatācijas ierobežojumiem, kas var būt jānosaka neparedzamu gadījumu rezultātā.

4.4.3.   Darbinieku aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka līdzekļus, ar kuriem aizsargāt darbiniekus pret aerodinamisko iedarbību.

Vilcieniem, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, infrastruktūras pārvaldītājs ņem vērā vilcienu reālo ātrumu un aerodinamiskās ietekmes maksimālo robežvērtību (ātrumam 300 km/h), kas minēta ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.6.2.1. iedaļā.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

4.5.1.   Apkopes plāns

Infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt visu ātrgaitas līniju apkopes plānam, kas ietver vismaz:

robežvērtības;

ziņas par metodēm, personāla profesionālo kompetenci un obligāti izmantojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

noteikumus, kurus piemēro to personu aizsardzībai, kas strādā uz sliežu ceļa vai blakus tam;

līdzekļus, kurus izmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijas parametru ievērošanu;

veicamos pasākumus (ātruma ierobežojumus, remontēšanas termiņus) gadījumos, kad noteiktās vērtības tiek pārsniegtas;

saistībā ar šādiem elementiem:

ārējais sliedes pacēlums, kas minēts 4.2.7. punktā;

sliežu ceļu ģeometrija, kas minēta 4.2.10. punktā;

pārmijas un krustojumi, kas minēti 4.2.12. punktā;

perona mala, kas minēta 4.2.20. punktā;

tuneļu stāvokļa pārbaude atbilstoši SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”;

trakcijas ceļu izliekuma rādiuss, kas minēts 4.2.25.3. punktā.

4.5.2.   Tehniskās apkopes prasības

Tehniskās apkopes darbībās izmantotā tehniskā procedūra un produkti nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību un attiecībā uz apkārtējo vidi nedrīkst pārsniegt atļautos traucējumu līmeņus.

Kad procedūras un produkti atbilst valsts noteikumiem, tiek uzskatīts, ka šīs prasības ir izpildītas.

4.6.   Profesionālā kompetence

Personālam, kas uztur infrastruktūras apakšsistēmu, nepieciešamā profesionālā kompetence ir minēta apkopes plānā (sk. 4.5.1. iedaļu).

Ātrgaitas infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai nepieciešamā profesionālā kompetence ir iekļauta ātrgaitas satiksmes ekspluatācijas un tehniskās apkopes SITS.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Veselības un drošības nosacījumi ir aplūkoti, ņemot vērā atbilstību 4.2. iedaļas, jo īpaši 4.2.16. iedaļas (maksimālās spiediena svārstības tuneļos), 4.2.18. (elektriski parametri), 4.2.20. (peroni), 4.2.26. (vilcienu apkalpes stacionārās iekārtas) un 4.4. (ekspluatācijas noteikumi) prasībām.

Papildus prasībām, kas minētas apkopes plānā (sk. 4.5.1. iedaļu), veic piesardzības pasākumus, lai saskaņā ar Eiropas un valsts noteikumiem saglabātu tehniskās apkopes personāla veselību un nodrošinātu augstu drošības līmeni, jo īpaši sliežu ceļa zonā.

Personāls, kas veic ātrgaitas infrastruktūras apakšsistēmas apkopi, strādājot uz sliežu ceļa vai blakus tam, valkā atstarojošu apģērbu ar EK marķējumu.

4.8.   Infrastruktūras reģistrs

Saskaņā ar 22. panta a) apakšpunktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, infrastruktūras reģistrā norāda infrastruktūras apakšsistēmas vai tās daļas galvenās pazīmes un to atbilstību pazīmēm, kuras noteiktas ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Šīs SITS D pielikumā norāda, kāda informācija par infrastruktūras apakšsistēmu iekļaujama infrastruktūras reģistrā. Infrastruktūras reģistrā iekļaujamā informācija, kas nepieciešama citām apakšsistēmām, ir noteikta attiecīgajā SITS.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar 2. panta d) apakšpunktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK,

savstarpējas izmantojamības komponenti ir “tā aprīkojuma visi komponenti, komponentu grupas, mezgli vai veseli komplekti, kas iekļauts vai kuru paredzēts iekļaut apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība”.

5.1.1.   Novatoriski risinājumi

Kā jau minēts šīs SITS 4.1. iedaļā, novatoriskiem risinājumiem var būt nepieciešama jauna specifikācija un/vai jauna novērtēšanas metode. Šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā saskaņā ar 6.1.4. iedaļā aprakstīto procesu.

5.1.2.   Jauni sliežu ceļa mezgla risinājumi

Specifikāciju 5.3.1., 5.3.2. un 5.3.3. iedaļas prasības balstās uz tradicionālo sliežu ceļa ar balasta slāni projektu ar Vignoles parauga (platu apakšu) dzelzceļa sliedēm uz dzelzsbetona gulšņiem un stiprinājumu, kas paredz pretestību sliežu garenslīdei, atbalstoties uz sliežu pamatnes. Tomēr nav neiespējami ievērot 4. nodaļas prasības ar alternatīvu sliežu ceļa projektu. Šajos alternatīvajos sliežu ceļu projektos iekļautos savstarpējas izmantojamības komponentus uzskata par jaunu savstarpējas izmantojamības komponentu, un 6. nodaļā ir noteikts šo savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas process.

5.2.   Komponentu saraksts

Šajās savstarpējās izmantojamības specifikācijās par “savstarpējas izmantojamības komponentiem” norādīti šādi savstarpējas izmantojamības elementi, kas ir sliežu ceļu atsevišķi komponenti, montāžas bloki vai mezgli:

sliedes (5.3.1.);

sliežu piestiprināšanas sistēmas (5.3.2.);

sliežu gulšņi un pārmijas brusas (5.3.3.);

pārmijas un krustojumi (5.3.4.);

ūdens piepildīšanas savienotājs (5.3.5.).

Turpmākajās iedaļās aprakstītas visu šo komponentu specifikācijas.

5.3.   Komponentu darbības parametri un specifikācijas

5.3.1   Sliedes

I, II un III kategorijas līnijas

Savstarpējās izmantojamības komponenta “sliedes” raksturīgās savietojamības specifikācijas ir šādas:

sliedes galviņas profils;

konstrukcijas lineārā masa;

sliežu tērauda marka.

5.3.1.1.   Sliežu galviņas profils

a)

Sliežu ceļš

Sliežu galviņas profilu izvēlas no EN 13674-1:2003 A pielikumā noteiktā, vai tas ir profils 60 E2, kas definēts šīs SITS F pielikumā.

Šīs SITS 4.2.9.2. iedaļā ir noteiktas prasības sliežu galviņas profilam attiecībā uz ekvivalento koniskumu.

b)

Pārmijas un krustojumi

Sliežu galviņas profilu izvēlas no EN 13674-2:2003 A pielikumā noteiktā, vai tas ir profils 60 E2, kas definēts šīs SITS F pielikumā.

c)

Jauni sliežu ceļa sliežu galviņas profili

“Jaunu” (saskaņā ar 6.1.2. iedaļu) sliežu ceļa sliežu galviņu konstrukciju veido:

sliedes galviņas ieslīpums no 1/20 līdz 1/17,2 attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi, (vertikālais attālums no šā ieslīpuma augšdaļas un sliedes augšdaļas ir mazāks par 15 mm);

aiz kuras augšējās virsmas virzienā ir tangenciālas līknes ar rādiusu, kas pieaug no vismaz 12,7 mm līdz vismaz 250 mm līdz sliedes galviņas vertikālajai asij.

Horizontālais attālums no sliedes galviņas augšējās malas un tangenciāla punkta ir no 33,5 līdz 36 mm.

Image

5.3.1.2.   Konstrukcijas lineārā masa

Sliedes konstrukcijas lineārā masa nepārsniedz 53 kg/m.

5.3.1.3.   Tērauda marka

a)

Sliežu ceļš

Sliežu tērauda marka atbilst EN13674-1:2003 5. nodaļai.

b)

Pārmijas un krustojumi

Sliežu tērauda marka atbilst EN13674-2:2003 5. nodaļai.

5.3.2.   Sliežu piestiprināšanas sistēmas

Specifikācijas sliežu piestiprināšanas sistēmām sliežu ceļā, kā arī pārmijās un krustojumos ir šādas:

a)

minimālā pretestība sliežu garenslīdē piestiprināšanas sistēmā atbilst EN 13481-2:2002;

b)

pretestība atkārtotu ciklisku slodžu iedarbībai ir vismaz tāda pati kā sliežu ceļiem saskaņā ar EN 13481-2:2002;

c)

zemsliežu pamata dinamiskais stingrums nedrīkst būt lielāks par 600 MN/m;

d)

minimālā elektriskā pretestība ir 5 kΩ, ko mēra saskaņā ar EN 13146-5. Infrastruktūras pārvaldītājs var pieprasīt augstāku pretestību, ja tas ir vajadzīgs atsevišķām vadības, kontroles un signalizācijas sistēmām.

5.3.3.   Sliežu gulšņi un pārmijas brusas

Specifikācijas savstarpējās izmantojamības komponentam “dzelzsbetona gulšņi”, ko izmanto 6.2.5.1. iedaļā raksturotajā sliežu ceļā ar balasta slāni, ir šādas:

a)

uz sliežu ceļiem ar balasta slāni izmantojamā dzelzsbetona gulšņu masa ir vismaz 220 kg;

b)

dzelzsbetona gulšņi ir vismaz 2,25 m gari.

5.3.4.   Pārmijas un krustojumi

Pārmijas un krustojumi iekļauj iepriekšminētos savstarpējas izmantojamības komponentus.

Tomēr jānovērtē pārmiju un krustojumu konstrukcijas iezīmes, lai apliecinātu, ka pārmijas un krustojumi atbilst šīs SITS turpmāk minēto iedaļu prasībām:

a)

4.2.12.1. Noteikšanas un bloķēšanas līdzekļi;

b)

4.2.12.2. Kustīgo seržu izmantojums;

c)

4.2.12.3. Ģeometriskie parametri.

5.3.5.   Ūdens piepildīšanas savienotājs

Ūdens piepildīšanas savienotājs atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS raksturotajam ūdens ieplūdes savienojumam.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.   Novērtēšanas procedūru atbilstība un piemērotība lietošanai

Procedūru, pēc kuras vērtē šīs SITS 5. nodaļā noteikto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību ekspluatācijai, izpilda, piemērojot šīs SITS C pielikumā noteiktos moduļus.

Ja tas prasīts moduļos, kas noteikti šīs SITS C pielikumā, novērtējumu, kurš attiecas uz savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai, novērtē paziņotā institūcija, kam ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā, iesniedzis pieteikumu. Savstarpējās izmantojamības komponenta ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, līdz savstarpējās izmantojamības komponenta laišanai tirgū sastāda EK atbilstības deklarāciju vai EK deklarāciju par piemērotību lietošanai saskaņā ar 13. panta 1. punktu un IV pielikuma 3. iedaļu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

Visu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai izvērtē, ņemot vērā trīs turpmāk minētos kritērijus:

6.1.1.1.

Atbilstība apakšsistēmas prasībām

Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantos kā infrastruktūras apakšsistēmas komponentu, ko izvērtēs saskaņā ar SITS 6.2. iedaļu. Tā lietojums mezglā nedrīkst iespaidot infrastruktūras apakšsistēmas, kurā to izmantos, atbilstību SITS 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

6.1.1.2.

Atbilstība pārējiem savstarpējās izmantojamības komponentiem un apakšsistēmu komponentiem, ar kuru tam būs saskarnes

6.1.1.3.

Atbilstība īpašām tehniskajām prasībām

Atbilstība īpašām tehniskajām prasībām (ja tādas ir) ir noteikta SITS 5. nodaļā.

6.1.2.   “Vispāratzītu”, “jaunu” un “novatorisku” savstarpējas izmantojamības komponentu definīcija

“Vispāratzīts” savstarpējas izmantojamības komponents atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbilst parametriem, kas noteikti šīs SITS 5. nodaļā;

b)

atbilst attiecīgajam(-iem) Eiropas standartam(-iem);

c)

atbilst pārējiem savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecīgajā mezglā, kurā to paredzēts izmantot;

d)

attiecīgais mezgls, kurā to paredzēts izmantot, atbilst parametriem, kas noteikti šīs SITS 4. nodaļā, ciktāl to piemēro apakšsistēmai.

“Jauns” savstarpējas izmantojamības komponents atbilst šādiem nosacījumiem:

e)

neatbilst vienai vai vairākām “vispāratzītu” savstarpējas izmantojamības komponentu a), b) vai c) prasībām;

f)

attiecīgais mezgls, kurā to paredzēts izmantot, atbilst parametriem, kas noteikti šīs SITS 4. nodaļā, ciktāl tos piemēro apakšsistēmai.

Vienīgie jaunie savstarpējas izmantojamības komponenti ir sliedes, sliežu piestiprināšanas sistēmas, gulšņi un sliežu balsti.

“Novatorisks” savstarpējas izmantojamības komponents atbilst šādiem nosacījumiem:

g)

attiecīgais mezgls, kurā to paredzēts izmantot, neatbilst parametriem, kas noteikti šīs SITS 4. nodaļā, ciktāl tos piemēro apakšsistēmai.

6.1.3.   Vispāratzītiem un jauniem savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamās prasības

Tabulā ir redzamas procedūras, kuras ievēro attiecībā uz “vispāratzītiem” un “jauniem” savstarpējas izmantojamības komponentiem, atkarībā no tā, vai tie jau ir laisti tirgū pirms šīs SITS publicēšanas vai pēc tam.

 

Vispāratzīts

Jauns

Laists ES tirgū pirms šīs SITS izdevuma publicēšanas

E1 procedūra

N1 procedūra

Laists ES tirgū pēc šīs SITS izdevuma publicēšanas

E2 procedūra

N2 procedūra

Savstarpējas izmantojamības komponenta piemērs, kur būtu piemērojama N1 procedūra, ir sliežu ceļa posms, kas jau laists ES tirgū un kas vēl nav fiksēts EN 13674-1:2003.

6.1.4.   Novatoriskiem savstarpējas izmantojamības komponentiem piemērojamās procedūras

Savstarpējas izmantojamības novatoriskiem risinājumiem ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes.

Ja ierosinātais risinājums ir savstarpējas izmantojamības komponents, turklāt novatorisks, kā noteikts 6.1.2. iedaļā, ražotājs dara zināmas atkāpes no SITS attiecīgās iedaļas. Eiropas Dzelzceļu aģentūra apkopo šo komponentu atbilstošās funkcionālas un saskarnes specifikācijas un izstrādā novērtēšanas metodes.

Atbilstošās funkcionālas un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS ar grozījumu palīdzību. Tiklīdz šie dokumenti tiek izdoti, saskaņā ar 6.1.5. iedaļu ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, var izvēlēties savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūru.

Pēc Komisijas lēmuma spēkā stāšanās, ņemot vērā 21. panta 2. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, novatorisku risinājumu var lietot pirms tā iekļaušanas SITS.

6.1.5.   Moduļu piemērošana

Infrastruktūras apakšsistēmai ir izmantojami šādi savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi:

A

Iekšējā ražošanas kontrole

A1

Iekšējā projektēšanas kontrole ar ražojuma verificēšanu

B

Tipa pārbaude

D

Ražojuma kvalitātes vadības sistēma

F

Ražojuma verifikācija

H1

Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma

H2

Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi

V

Tipa validēšana, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai)

Tabulā ir redzami savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtējuma moduļi, kurus var izvēlēties visām iepriekšminētajām procedūrām. Novērtēšanas moduļi ir definēti šīs SITS C pielikumā.

Procedūras

Sliede

Stiprinājumi

Gulšņi un sliežu balsti

Pārmijas un krustojumi

E1 (4)

A1 vai H1

A vai H1

E2

B+D vai B+F, vai H1

N1

B+D+V vai B+F+V, vai H1+V

N2

B+D+V vai B+F+V, vai H2+V

“Jaunu” savstarpējas izmantojamības komponentu gadījumā ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja izraudzītā paziņotā institūcija pārbauda, ka novērtējamā komponenta raksturīgās īpašības un piemērotība lietošanai atbilst attiecīgajiem 4. nodaļas noteikumiem, kuros aprakstītas funkcijas, kādas komponentam noteiktas apakšsistēmā, un novērtē ražojuma darbību ekspluatācijas apstākļos.

Komponenta īpašības un specifikācijas, kas nodrošina apakšsistēmai noteikto prasību ievērošanu, sākotnējās verificēšanas laikā pilnībā apraksta savstarpējas izmantojamības komponenta tehniskajā dokumentācijā kopā ar to saskarnēm, kas vajadzīgas apakšsistēmas komponenta sīkākai izvērtēšanai.

“Vispāratzītu” un “jaunu” savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas norādīti A pielikuma tabulās.

6.1.6.   Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas metodes

6.1.6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstoši Kopienas direktīvām

13. panta 3. punktā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, ir minēts: “Ja savstarpējas izmantojamības komponentiem piemēro pārējās Kopienas direktīvas, kas attiecas uz citiem aspektiem, EK atbilstības deklarācijā vai EK deklarācijā par piemērotību lietošanai šādos gadījumos norāda, ka savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī šo pārējo direktīvu prasībām.”

6.1.6.2.   Piestiprināšanas sistēmas novērtēšana

EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu ar informāciju par:

sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata (un tā stingruma pakāpes) un gulšņu vai sliežu balstu kombināciju, ar ko var tikt izmantota piestiprināšanas sistēma;

faktisko piestiprināšanas sistēmas elektrisko pretestību (5.3.2. iedaļā noteiktā minimālā elektriskā pretestība ir 5 kΩ. Tomēr var būt nepieciešama lielāka elektriskā pretestība, lai nodrošinātu atbilstību izvēlētajai vilciena vadības iekārtu un signalizācijas sistēmai).

6.1.6.3.   Tipa validēšana, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai)

Ja piemēro V moduli, piemērotību lietošanai novērtē:

ar deklarētām savstarpējas izmantojamības komponentu un sliežu ieslīpuma kombinācijām;

līnijā, kuras ātrāko vilcienu kustības ātrums ir vismaz 160 km/h, bet ritošā sastāva lielākā ass slodze ir vismaz 170 kN;

ar līkumos uzstādītu vismaz 1/3 savstarpējas izmantojamības komponentu (neattiecas uz pārmijām un krustojumiem);

validēšanas (testa perioda) programma noris tik ilgi, cik nepieciešams 20 miljonu bruto tonnu satiksmei, un nevar būt īsāka par 1 gadu.

Ja atbilstības novērtēšanu visefektīvāk var veikt, atsaucoties uz iepriekšējiem tehniskās apkopes datiem, paziņotā institūcija var izmantot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja iesniegto dokumentāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta ekspluatācijas pieredzi.

6.2.   Infrastruktūras apakšsistēma

6.2.1.   Vispārīgie noteikumi

Pēc līgumslēdzēja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma paziņotā institūcija veic infrastruktūras apakšsistēmas EK verifikāciju saskaņā ar 18. pantu un VI pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un saskaņā ar attiecīgo moduļu noteikumiem, kas ir šīs SITS C pielikumā.

Ja līgumslēdzējs var uzskatāmi pierādīt, ka iepriekšējo projekta lietojumu infrastruktūras apakšsistēmas testi vai pārbaudes ir bijušas pozitīvas līdzīgos apstākļos, paziņotā institūcija ņem vērā šos testus un pārbaudes atbilstības novērtēšanai.

Infrastruktūras apakšsistēmas atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas šīs SITS B1. pielikumā atzīmēti ar krustiņu.

Ja atbilstoši 4. nodaļai ņem vērā valsts tiesību normas, attiecīgo atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar procedūru, par ko ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Līgumslēdzējs subjekts sastāda infrastruktūras apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar 18. pantu un V pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

6.2.2.   Atlikts

6.2.3.   Novatoriski risinājumi

Ja apakšsistēmā ir iekļauts mezgls, kas neatbilst šīs SITS 4. nodaļā noteiktajiem darbības rādītājiem, tas tiek klasificēts kā “novatorisks”.

Savstarpējas izmantojamības novatoriskiem risinājumiem ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes.

Ja infrastruktūras apakšsistēmā ietverts novatorisks risinājums, līgumslēdzējs subjekts dara zināmas novirzes no attiecīgās SITS iedaļas.

Eiropas Dzelzceļu aģentūra apkopo šā risinājuma atbilstošas funkcionālas un saskarnes specifikācijas un izstrādā novērtēšanas metodes.

Atbilstošas funkcionālas un saskarnes specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS ar grozījumu palīdzību. Tiklīdz šie dokumenti tiek izdoti, atbilstoši 6.2.4. iedaļai ražotājs vai līgumslēdzēja subjekts, vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, var izvēlēties infrastruktūras novērtēšanas procedūru.

Pēc Komisijas lēmuma spēkā stāšanās, ņemot vērā 21. panta 2. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, novatorisku risinājumu var lietot pirms tā iekļaušanas SITS.

6.2.4.   Moduļu piemērošana

Infrastruktūras apakšsistēmas verifikācijas procedūrai līgumslēdzējs subjekts vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, var izvēlēties:

šīs SITS C.8. pielikumā norādīto vienības verifikācijas procedūru (SG modulis), vai arī

visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis), kas norādīta šīs SITS C.9. pielikumā.

6.2.4.1.   SH2 moduļa piemērošana

SH2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja darbībām, kas attiecas uz verificējamo ierosināto apakšsistēmu (projektēšana, izgatavošana, montāža, uzstādīšana), piemēro ražošanas, galaprodukta pārbaudes un testēšanas kvalitātes vadības sistēmu, ko apstiprinājusi un uzrauga paziņotā institūcija.

6.2.4.2.   SG moduļa piemērošana

Ja atbilstības novērtēšanu visefektīvāk var veikt ar mērīšanas ritekli, paziņotā institūcija var izmantot rezultātus, kas iegūti, izmantojot mērīšanas ritekli, kas darbojas infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta vārdā. (Sk. 6.2.6.2.).

6.2.5.   Tehniskie risinājumi, kas projektēšanas posmā sniedz atbilstības pieņēmumu

6.2.5.1   Sliežu izturības novērtēšana

Tiek uzskatīts, ka turpmāk minētajiem raksturlielumiem atbilstīgs sliežu ceļš ar balasta slāni atbilst 4.2.13.1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz sliežu izturību pret vertikāliem spēkiem, sānspēkiem un garenvirziena spēkiem:

ja ir ievērotas 5. nodaļā “Savstarpējās izmantojamības komponenti” noteiktās prasības par savstarpējās izmantojamības komponentiem: sliedēm (5.3.1.), sliežu piestiprināšanas sistēmām (5.3.2.), gulšņiem un sliežu balstiem (5.3.3.);

sliežu ceļi visā to garumā ir uz dzelzsbetona gulšņiem, izņemot ļoti īsus posmus, kuru garums ir līdz 10 m, starp kuriem ir vismaz 50 m attālums;

visā sliežu ceļu garumā izmantotais balasta veids un profils ir saskaņā ar valsts noteikumiem;

uz vienu kilometru vienai sliedei ir vismaz 1 500 piestiprinājuma sistēmu.

6.2.5.2.   Ekvivalentā koniskuma novērtēšana

Tiek uzskatīts, ka sliežu ceļš ar šādiem projektētajiem raksturlielumiem atbilst 4.2.9.2. iedaļas prasībām:

sliežu posms 60 E1, kas definēts EN 13674-1:2003 un kur sliežu ieslīpums ir 1/20, bet sliežu ceļa platums no 1 435 mm līdz 1 437 mm.

sliežu posms 60 E1, kas definēts EN 13674-1:2003 un kur sliežu ieslīpums ir 1/40, bet sliežu ceļa platums no 1 435 mm līdz 1 437 mm (tikai kustībai ar ātrumu, kas mazāks par 280 km/h vai vienāds ar to).

sliežu posms 60 E1, kas definēts šīs SITS F pielikumā un kur sliežu ieslīpums ir 1/40, bet sliežu ceļa platums no 1 435 mm līdz 1 437 mm.

6.2.6.   Īpašas prasības atbilstības novērtēšanai

6.2.6.1.   Minimālā infrastruktūras gabarīta novērtēšana

Kamēr nav publicēti saskaņoti EN standarti par gabarītiem, tehniskajā dokumentācijā saskaņotu ir jābūt infrastruktūras pārvaldītāja izvēlētu saistītu noteiktumu aprakstam saskaņā ar 4.2.3. iedaļu.

Minimālo infrastruktūras gabarītu novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz šiem saistītajiem noteikumiem.

6.2.6.2.   Vidējā sliežu ceļa platuma minimālās vērtības novērtēšana

Sliežu ceļa platuma novērtēšanas metode ir atrodama EN 13848-1.2003 4.2.2. iedaļā.

6.2.6.3.   Sliežu stingruma novērtēšana

Tā kā sliežu stingruma prasības ir atklāts punkts, paziņotās institūcijas veikts novērtējums nav nepieciešams.

6.2.6.4.   Sliežu ieslīpuma novērtēšana

Sliežu ieslīpumu novērtē tikai projektēšanas posmā.

6.2.6.5.   Maksimālo spiediena svārstību tuneļos novērtēšana

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos (10 kPa kritērijs) novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, balstoties uz visiem ekspluatācijas apstākļiem, kādos novērtēs visus vilcienus, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS un ir paredzēti darbībai konkrētā tunelī, kas ir jānovērtē.

Izmantojamiem ievadparametriem ir jābūt tādiem, lai tiktu ievērots vilcienam raksturīgs spiediens (definēts ātrgaitas ritošā sastāva SITS).

Savstarpēji izmantojamu vilcienu šķērsgriezumiem, kurus var izmantot atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam, jābūt šādiem:

12 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts GC atsauces kinemātiskajam profilam,

11 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts GB atsauces kinemātiskajam profilam,

10 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts mazākiem kinemātiskiem profiliem.

Novērtēšanā ņem arī vērā konstrukcijas īpatnības, kas samazina spiediena svārstības (tuneļa portāla forma, šahtas utt.), ja tādas ir, kā arī tuneļa garumu.

6.2.6.6.   Trokšņa un vibrācijas novērtēšana

Paziņotajai institūcijai nav jāveic novērtējums.

6.3.   Atbilstības novērtējums, izmantojot ātrumu kā pārejas kritēriju

7.2.5. iedaļā paredzēts atļaut laist ekspluatācijā līniju ar zemāku ātrumu nekā maksimāli paredzētais ātrums.

Šajā iedaļā ir noteiktas atbilstības novērtēšanas prasības šādos apstākļos.

Dažas robežvērtības ir atrodamas 4. nodaļā atkarībā no plānotā braukšanas ātruma maršrutā.

Atbilstību nosaka plānotajā maksimālajā braukšanas ātrumā; tomēr, laižot ritošo sastāvu ekspluatācijā, no ātruma atkarīgus raksturlielumus var novērtēt zemākā braukšanas ātrumā.

Maršruta plānotā braukšanas ātruma pārējo raksturlielumu atbilstība joprojām ir spēkā.

Lai deklarētu savstarpēju izmantojamību šajā plānotajā braukšanas ātrumā, ir tikai jānovērtē pagaidām neievēroto raksturlielumu atbilstība, kad sasniegts vajadzīgais līmenis.

6.4.   Apkopes plāna novērtējums

Saskaņā ar 4.5. iedaļu infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt visu ātrgaitas līniju infrastruktūras apakšsistēmas apkopes plānam. Paziņotā institūcija apstiprina, ka apkopes plāns ir un ka tajā ir iekļauti 4.5.1. iedaļā minētie elementi.

Paziņotā institūcija nav atbildīga par plānā noteikto detalizēto prasību piemērotības novērtēšanu.

Paziņotā institūcija iekļauj apkopes plāna eksemplāru tehniskajā dokumentācijā, kas nepieciešama atbilstoši 18. panta 3. punktam Direktīva 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

6.5.   Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana

Tehniskās apkopes apakšsistēma ir iekļauta ekspluatācijas jomā (sk. II pielikuma 1. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK). Tāpēc nav šīs apakšsistēmas EK verifikācijas.

Saskaņā ar 14. panta 2. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, par tehniskās apkopes apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Tehniskās apkopes apakšsistēmas atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas šīs SITS B2. pielikumā atzīmēti ar krustiņu.

6.6.   Savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas

6.6.1.   Vispārīgā daļa

Uz ierobežotu laika periodu, kas ir zināms kā “pārejas periods”, savstarpējas izmantojamības komponenti bez EK atbilstības deklarācijas vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai var izņēmuma kārtā tikt iekļauti apakšsistēmās ar noteikumu, ka šajā iedaļā izklāstītie noteikumi ir izpildīti.

6.6.2.   Pārejas periods

Pārejas periods sākas no šīs SITS stāšanās spēkā un ilgst sešus gadus.

Kad pārejas periods beidzas, ar 6.6.3.3. iedaļā pieļautajiem izņēmumiem, savstarpējas izmantojamības komponentiem pirms to iekļaušanas apakšsistēmā nepieciešama vajadzīgā EK atbilstības deklarācija un/vai EK deklarācija par piemērotību lietošanai.

6.6.3.   Tādu apakšsistēmu sertificēšana pārejas periodā, kurās ir nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti

6.6.3.1.   Nosacījumi

Pārejas periodā paziņotā institūcija var izdot apakšsistēmas atbilstības sertifikātu pat tad, ja apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ievēroti trīs šādi kritēriji:

paziņotā institūcija ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību prasībām, kas noteiktas šīs SITS 4. nodaļā, un,

veicot papildu novērtēšanu, paziņotā institūcija apstiprina, ka savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstība un/vai piemērotība lietošanai ir saskaņā ar 5. nodaļas prasībām, un

savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kas pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau ir laista ekspluatācijā vismaz vienā no dalībvalstīm.

EK atbilstības deklarāciju un/vai EK deklarāciju par piemērotību lietošanai nesastāda tiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas ir novērtēti šādā veidā.

6.6.3.2.   Izziņošana

Apakšsistēmas atbilstības sertifikātā ir jābūt nepārprotami norādītam, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā institūcija novērtējusi, veicot apakšsistēmas verifikāciju.

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā jābūt nepārprotami norādītam:

kuri savstarpējas izmantojamības komponenti ir novērtēti kā apakšsistēmas daļa;

apstiprinājums, ka apakšsistēma ietver savstarpējas izmantojamības komponentus, kas ir identiski tiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa;

attiecībā uz minētajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem – iemesls (iemesli), kāpēc ražotājs nav iesniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai EK deklarāciju par piemērotību lietošanai pirms minēto komponentu iekļaušanas apakšsistēmā.

6.6.3.3.   Dzīves cikla īstenošana

Attiecīgās apakšsistēmas ražošana vai modernizēšana/atjaunināšana ir jāpabeidz sešu gadu pārejas periodā. Attiecībā uz apakšsistēmas dzīves ciklu:

pārejas periodā un

tās struktūras atbildībā, kas ir izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju,

savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai un kuri ir viena un tā paša tipa, ko veidojis tas pats ražotājs, var izmantot ar tehnisko apkopi saistītās nomaiņās un kā apakšsistēmas rezerves daļas.

Pēc pārejas perioda beigām un

līdz apakšsistēma ir modernizēta, atjaunota vai mainīta un

tās struktūras atbildībā, kas ir izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju,

savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai un kuri ir viena un tā paša tipa, ko veidojis tas pats ražotājs, var joprojām izmantot ar tehnisko apkopi saistītās nomaiņās.

6.6.4.   Uzraudzības pasākumi

Pārejas periodā dalībvalstis uzrauga:

savā valstī tirgū ieviestu savstarpējas izmantojamības komponentu skaitu un tipu;

nodrošina, ka, ja apakšsistēmu iesniedz apstiprināšanai, ir noteikti ražotāja savstarpējas izmantojamības komponenta nesertificēšanas iemesli;

dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā arī nesertificēšanas iemeslus.

7.   INFRASTRUKTŪRAS SITS ĪSTENOŠANA

7.1.   Šīs SITS piemērošana ekspluatācijā nododamajām ātrgaitas līnijām

Šo specifikāciju 4.–6. nodaļu un visus 7.3. punkta specifiskos noteikumus pilnīgi piemēro līnijām, kas tiek iekļautas šīs SITS ģeogrāfiskajā darbības jomā (sal. ar 1.2. punktu), kuras tiks nodotas ekspluatācijā pēc šīs SITS stāšanās spēkā.

7.2.   Šīs SITS piemērošana ātrgaitas līnijām, kas jau ir ekspluatācijā

Šajā SITS raksturotā stratēģija attiecas uz modernizētām un atjaunotām līnijām saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. panta 3. punktā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Šai sakarā pārejas stratēģijā ir norādīts pašreizējo iekārtu pielāgošanas veids, ja vien tas ir ekonomiski pamatojams. Infrastruktūras SITS gadījumā piemēro turpmāk minētos principus.

7.2.1.   Darbu klasifikācija

Pašreizējo līniju pārveidei, lai panāktu atbilstību šai SITS, ir augstas investīciju izmaksas, un tāpēc tā var notikt tikai pakāpeniski.

Ņemot vērā dažādu infrastruktūras apakšsistēmas daļu paredzamo darbmūžu, turpmāk sniegts uzskaitījums, kurā minētās daļas sarindotas pārveides sarežģītības samazināšanās kārtībā.

Inženierbūves:

līnijas trase (līkņu rādiuss, attālums starp sliežu ceļu asīm, kāpumi un kritumi),

tuneļi (gabarīti un šķērsgriezums),

dzelzceļa būves (vertikālo slodžu izturība),

ceļu būves (gabarīti),

stacijas (pasažieru peroni).

Sliežu ceļu virsbūve:

apakšmarka,

pārmijas un krustojumi,

sliežu ceļš.

Dažādas iekārtas un tehniskās apkopes iespējas.

7.2.2.   Inženierbūvju parametri un specifikācijas

To atbilstība tiks panākta, īstenojot lielus infrastruktūras modernizācijas projektus, kas paredzēti līnijas darbības parametru uzlabošanai.

Lielākās grūtības rada elementi, kas saistīti ar inženierbūvēm, jo parasti tos var pārveidot, tikai veicot pilnīgu rekonstrukciju (būves, tuneļi, zemesdarbi).

Dinamiskā analīze, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar šīs SITS 4.2.1.14.2. punktu,

ir vajadzīga pašreizējo līniju modernizēšanas gadījumā,

nav vajadzīga pašreizējo līniju atjaunošanas gadījumā.

7.2.3.   Sliežu ceļu virsbūves parametri un raksturlielumi

To pakāpeniska pārveide nav tik sarežģīta, jo tos var pārbūvēt pakāpeniski ģeogrāfiski ierobežotās teritorijās, vai arī tāpēc, ka dažus komponentus var pārveidot neatkarīgi no kopuma, kurā tie ietilpst kā daļa.

To atbilstība tiks panākta, īstenojot lielus infrastruktūras modernizācijas projektus, kas paredzēti līnijas darbības parametru uzlabošanai.

Ir iespējams pakāpeniski nomainīt visus virsbūves elementus vai to daļu ar tādiem, kas atbilst šai SITS. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka katrs no šiem elementiem, atsevišķi ņemot, pats par sevi nerada iespējas nodrošināt visa kopuma atbilstību: apakšsistēmas atbilstību var noteikt tikai kopumam, t. i., pēc tam, kad visi tās elementi atbilst SITS.

Šādā gadījumā starpposmi var būt vajadzīgi, lai saglabātu virsbūves savietojamību ar citām apakšsistēmām (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, un elektroapgādes), kā arī tādu vilcienu ekspluatāciju, uz kuriem šī SITS neattiecas.

7.2.4.   Dažādu iekārtu un tehniskās apkopes iespēju parametri un raksturlielumi

Tās pārveido atbilstoši to operatoru vajadzībām, kuri izmanto attiecīgās stacijas un tehniskās apkopes iespējas.

7.2.5.   Ātrums kā pārejas kritērijs

Var nodot līniju ekspluatācijā ar mazāku braukšanas ātrumu nekā plānoto maksimālo braukšanas ātrumu. Tomēr tādā gadījumā līniju veido tā, lai varētu netraucēti pieņemt galīgo plānoto maksimālo braukšanas ātrumu.

Piemēram, attālumam starp sliežu ceļu asīm jāatbilst plānotajam līnijas braukšanas ātrumam, bet ārējās sliedes pacēlumam jābūt piemērotam ātrumam, kas ir spēkā, kad līniju nodod ekspluatācijā.

Atbilstības novērtēšanas prasības šādos apstākļos ir noteiktas 6.3. iedaļā.

7.3.   Īpaši gadījumi

Šādi īpaši gadījumi atļauti noteiktos tīklos. Šie īpašie gadījumi tiek klasificēti kā:

“P” gadījumi: pastāvīgi gadījumi

“T” gadījumi: gadījumi uz noteiktu laiku, par kuriem ir ieteicams, lai mērķa sistēma tiktu sasniegta līdz 2020. gadam. (Šāds mērķis noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK).

7.3.1.   Konkrēti Vācijas tīkla raksturlielumi

7.3.1.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Maksimālie kāpumi un kritumi

Ātrgaitas līnijā no Ķelnes līdz Frankfurtei (pie Mainas) maksimālie kāpumi un kritumi tiek noteikti 40 ‰ apmērā.

T gadījumi

Nav.

7.3.1.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Nav.

T gadījumi

Nav.

7.3.2.   Konkrēti Austrijas tīkla raksturlielumi

7.3.2.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Pasažieru perona minimālais garums

Pasažieru perona minimālais garums ir samazināts līdz 320 m.

T gadījumi

Nav.

7.3.2.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Pasažieru perona minimālais garums

Pasažieru perona minimālais garums ir samazināts līdz 320 m.

T gadījumi

Nav.

7.3.3.   Konkrēti Dānijas tīkla raksturlielumi

P gadījumi

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais garums

Dānijas tīkla līnijās minimālais pasažieru peronu un trakcijas ceļu garums ir samazināts līdz 320 m.

T gadījumi

Nav.

7.3.4.   Konkrēti Spānijas tīkla raksturlielumi

7.3.4.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Sliežu ceļa platums

Izņemot ātrgaitas satiksmes līnijas no Madrides līdz Seviļai un no Madrides caur Barselonu līdz Francijas robežai, Spānijas dzelzceļu tīkla sliežu ceļa platums ir 1 668 mm.

7.3.4.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Sliežu ceļa platums

II un III kategorijas līnijām ir noteikts 1 668 mm sliežu ceļa platums.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

II un III kategorijas līnijās nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm var samazināt līdz 3,808 m.

T gadījumi

Nav.

7.3.5.   Konkrēti Somijas tīkla raksturlielumi

7.3.5.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Sliežu ceļa platums

Nominālais sliežu ceļa platums ir 1 524 mm.

Minimālais infrastruktūras gabarīts

Minimālajam infrastruktūras gabarītam jānodrošina vilcienu kustība, kas atbilst kravas gabarītam FIN 1, kas definēts ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Ekvivalents koniskums

Vidējā platuma minimālās vērtības ir

Kustības ātrums

Vidējā platuma minimālā vērtība virs 100 m

< 160

Novērtēšana nav nepieciešama

> 160 un < 200

1 519

> 200 un < 230

1 521

> 230 un < 250

1 522

> 250 un < 280

1 523

> 280 un < 300

1 523

> 300

1 523

Atstarpes starp darba virsmām, kas jāizmanto 4.2.9.2. iedaļā minētajos aprēķinos, ir 1 511 mm un 1 505 mm.

Brīvā riteņa pāreja pārmijās

Brīvās pārejas maksimālā vērtība pārmijās ir 1 469 mm.

Stacionāras serdes aizsargs

Stacionāras serdes aizsarga minimālā vērtība ir 1 478 mm.

Brīvā riteņa pāreja krustojuma serdē

Brīvā riteņa pārejas maksimālā vērtība krustojuma serdē ir 1 440 mm.

Brīvā riteņa pāreja pārbaudes/spārna ieejā

Brīvā riteņa pārejas maksimālā vērtība pārbaudes/spārna ieejā ir 1 469 mm.

Minimālais riteņu uzmalu vadotnes attālums

Minimālais riteņu uzmalu vadotnes attālums ir 41 mm.

Pārbaudes sliedes liekais augstums

Pārbaudes sliedes augstuma maksimālā vērtība ir 55 mm.

Perona garums

Perona minimālais garums ir 350 m.

Perona malas attālums no sliežu ceļa ass

Nominālais attālums no sliežu ceļa ass līdz perona malai ir vismaz 1 800 mm, ja perona augstums ir 550 mm.

T gadījumi

Nav.

7.3.5.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Daži gadījumi attiecas uz I kategorijas līnijām.

T gadījumi

Nav.

7.3.6.   Konkrēti Lielbritānijas tīkla raksturlielumi

7.3.6.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Nav.

T gadījumi

Nav.

7.3.6.2.   II kategorijas līnijas

P gadījumi

Minimālais infrastruktūras gabarīts (4.2.3. iedaļa)

1.   UK1 (2. izdevums) profili

Ātrgaitas ritošā sastāva SITS definēti UK1 (2. izdevums) profili.

UK1 (2. izdevums) ir definēts, izmantojot daudzas Lielbritānijas dzelzceļa infrastruktūrai atbilstošas metodoloģijas, kas ļauj maksimāli izmantot ierobežotu vietu.

UK1 (2. izdevums) gabarīts ietver 3 profilus: UK1[A], UK1[B], UK1[D].

Saskaņā ar šo klasifikāciju [A] gabarīti ir transportlīdzekļa gabarīti, kas nav saistīti ar infrastruktūras parametriem, [B] gabarīti ir transportlīdzekļa gabarīti, kas iekļauj ierobežotu (specifisku) transportlīdzekļa balstiekārtas kustību, bet neiekļauj apgāšanos, un [D] gabarīti ir šabloni, kas definē maksimāli pieejamo infrastruktūras telpu uz taisna un līdzena sliežu ceļa.

Infrastruktūra atbilst UK1 profiliem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

2.   UK1[A] profils

Zem 1 100 mm ARL piemēro stacionāru infrastruktūras gabarītu, kas definēts Dzelzceļa grupas standartā GC/RT5212 (1. izdevums, 2003. gada februāris). Šis gabarīts nodrošina optimālu robežpozīciju peroniem un iekārtām, kas projektētas, lai atrastos ļoti tuvu vilcieniem, un atbilst UK1[A] profilam, kas definēts ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

Ja pastāvošā infrastruktūra neatbilst apakšējā sektora struktūras gabarītam, kas definēts GC/RT5212 (1. izdevums, 2003. gada februāris), samazinātas pielaides var būt, bet nodrošinot atbilstošus kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir noteikti GC/RT5212 (2003. gada februāra 1. izdevumā).

3.   UK1[B] profils

UK1[B] profils attiecas uz nominālu sliežu ceļa pozīciju. Tas ietver zemu noturību gareniskām un vertikālām sliežu ceļa pielaidēm un pieņem 100 mm transportlīdzekļa maksimālo dinamisko kustību (gareniska, vertikāla, sānsveres, ritošā sastāva pielaides un vertikāls izliekums).

Piemērojot deklarēto UK1[B] profilu, to koriģē attiecībā uz apgāšanos horizontālos līkumos (izmantojot 5. iedaļā raksturoto formulu) ar šādām vērtībām:

Ratiņu centri

17,000 m

Kopējais garums

24,042 m no visa korpusa platuma

UK1[B] profilam gabarītus paredz saskaņā ar GC/RT5212 (1. izdevums, 2003. gada februāris) prasībām.

4.   UK1[D] profils

UK1[D] profils attiecas uz nominālu sliežu ceļa pozīciju. Ritošajam sastāvam, kas ir paziņots kā atbilstošs UK1[D], ir atbilstoši korpusa izmēri, ģeometriskā kārtība un dinamiskās kustības, kas definētas saskaņā ar apstiprināto metodoloģiju, kuru izmantoja, lai aprēķinātu darba aplieci.

Neviens punkts uz infrastruktūras neiestiepjas gabarīta līnijā, kas definēta UK1[D]. Līkumos nav nepieciešamas pielaides apgāšanās dēļ.

Ja ritošajam sastāvam, kas izsludināts kā atbilstīgs UK1[D], nolīgumā ar infrastruktūras pārvaldītāju ir piešķirts maršruta apstiprinājums, gabarītus šiem ritošajiem sastāviem piešķir saskaņā ar GC/RT5212 (1. izdevums, 2003. gada februāris) prasībām.

5.   Apgāšanās uz līkumiem aprēķināšana

Šajā iedaļā izklāstīts, kā aprēķināt ritošā sastāva darba aplieces palielinājumu, kas rodas no braukšanas līkumā. Tas attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju. Aprēķini ir identiski ātrgaitas ritošā sastāva SITS sniegtajiem platuma samazinājuma aprēķiniem, kaut gan ir izteikti citādi.

Image

Apgāšanās ritošā sastāva korpusa punktā ir starpība starp radiālu attālumu no sliežu ceļa centra līnijas līdz punktam (Rdo vai Rdi) un sānu attālumu no ritošā sastāva centra līnijas līdz punktam (Wo vai Wi). To aprēķina stāvošam ritošam sastāvam.

Aplūkosim ritošo sastāvu ar ratiņa centriem L un ratiņu ass ao puses attālumu (faktiskais ass attālums ir 2 x ao).

Punkta Ui iekšējā apgāšanās no ritošā sastāva centra ir:

Formula

Punkta Uo ārējā apgāšanās no ritošā sastāva centra ir:

Formula

Kur Formula

Tos pašus aprēķinus var arī izmantot vertikālas apgāšanās aprēķinam.

Attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.4. iedaļa)

Šīs SITS 4.2.4. iedaļā attiecībā uz maksimāli pieļaujamo braukšanas ātrumu V <= 230 km/h ir noteikts, ka „projektēšanas posmā minimālo attālumu starp to līniju sliežu ceļu asīm, kas ir īpaši būvētas vai modernizētas ātrgaitas vilcieniem, […] ja < 4,00 m, nosaka, pamatojoties uz references kinemātisko profilu (4.2.3. iedaļa).

Izmantojamais references profils ir UK1 (2. izdevums) profils, kas noteikts ātrgaitas ritošā sastāva SITS 7. nodaļā un šīs SITS 7.3.6. iedaļā.

Šo prasību var ievērot ar 3 400 mm attālumu starp sliežu ceļu asīm uz taisna sliežu ceļa un līkumota sliežu ceļa ar 400 mm vai lielāku rādiusu.

Peroni (4.2.20. iedaļa)

1.   Perona augstums

Lielbritānijā modernizētajās līnijās, kur vilcieniem, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, paredzēta apstāšanās normālas komercekspluatācijas laikā, peronu malas augstums ir 915 mm (ar pielaidi + 0/–50 mm), ko mēra taisnā leņķī pret sliežu ceļa sliežu plakni blakus peronam.

2.   Perona horizontālais attālums (perona nobīde)

Lielbritānijā modernizētajās līnijās, kur vilcieniem, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, paredzēta apstāšanās normālas komercekspluatācijas laikā, peronu malas minimālais attālums no blakus sliežu ceļa (ar pielaidi + 15/–0 mm) atbilst apakšējā sektora būvju gabarītam, kas noteikts Dzelzceļa sliežu grupas standarta GC/RT5212 (1. izdevums, 2003. gada februāris) 1. papildinājumā.

Vairumam ritošo sastāvu šo prasību ievēro līkumos, kuru rādiuss ir lielāks par 360 m vai vienāds ar to, ar perona nobīdi 730 mm apmērā (ar pielaidi + 15/–0 mm). Dzelzceļa grupas standarta GC/RT5212 (2003. gada februāris) 1. papildinājumā ir noteikti izņēmumi, ja 373. klases (Eurostar) vilcieniem vai 2,6 m platiem konteineriem ir jāpabrauc garām peronam. Tāpat arī Dzelzceļa grupas standarta GC/RT5212 (2003. gada februāris) 1. papildinājumā ir noteiktas prasības, ja līkuma rādiuss ir mazāks par 360 mm.

3.   Minimālais perona garums

Lielbritānijas tīkla modernizētajās līnijās, kur vilcieniem, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, paredzēta apstāšanās normālās komercekspluatācijas laikā, perona lietderīgais garums ir vismaz 300 m.

Lielbritānijas tīkla modernizētajās līnijās, kur vilcieni, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS, paredzēta apstāšanās normālās komercekspluatācijas laikā, perona garumu norāda infrastruktūras reģistrā.

T gadījumi

Nav.

7.3.6.3.   III kategorijas līnijas

P gadījumi

Visus īpašos P gadījumus, kurus piemēro II kategorijas līnijām, piemēro arī III kategorijas līnijām.

T gadījumi

Nav.

7.3.7.   Konkrēti Grieķijas tīkla raksturlielumi

7.3.7.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Nav.

T gadījumi

Nav.

7.3.7.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Būvju gabarīts

Būvju gabarīts Atēnu–Saloniku–Idomenas un Saloniku-Promahonas līnijā ir GB, bet dažādos līnijas posmos ierobežots līdz GA.

Būvju gabarīts Atēnu–Kiato līnijā ir GB.

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais garums

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais izmantojamais garums Atēnu–Saloniku–Idomenas un Saloniku–Promahonas līnijā ir 200 m.

Promahonas stacijā: 189 m.

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālie izmantojamie garumi Atēnu–Kiato līnijā ir šādi:

SKA, Megara, Ag.Teodori un Kiato stacijās: 300 m.

Triasio stacijā: 150 m.

Magulas stacijā: 200 m.

Sliežu ceļa platums

Atēnu–Patras līnijā noteiktais sliežu ceļa platums ir 1 000 mm. Plānota pakāpeniska modernizācijā, mainot sliežu ceļa platumu uz 1 435 mm.

T gadījumi

Nav.

7.3.8.   Konkrēti Īrijas un Ziemeļīrijas tīkla raksturlielumi

P gadījumi

Būvju gabarīts

Minimālais būvju gabarīts, kas jāizmanto Īrijas un Ziemeļīrijas līnijās, ir IRL1 Īrijas standarta būvju gabarīts.

Image

Piezīmes:

1.

Horizontālos līkumos jāparedz pietiekama pielaide izliekumam un ārējās sliedes pacēlumam.

2.

Vertikālos līkumos jāņem vērā šādu izliekumu ietekme.

3.

60 mm zemtilta gabarīta izvirzījuma robeža konstrukcijām atbilst visiem ierobežojumiem, kas noteikti PW4 standartā. Dublinas piepilsētas zonas izvirzījuma skaitlis ir nulle (sk. PW4 standartu nenozīmīgiem izņēmumiem).

4.

Tilti:

a)

4 830 mm vertikāls augstums ir pabeigts augstums. Ja ir paredzēts papildu balasts vai ir nepieciešamas sliežu sēžas, lai uzlabotu garenvirziena profilu, jānodrošina lielāks augstums. Dažos gadījumos 4 830 mm var tikt samazināti līdz 4 690 mm.

b)

Ja ir iekļauts pacēlums, tilta un konstrukcijas augstums jāpalielina līdz A tabulā dotajām vērtībām.

A tabula

PACĒLUMS

A

0

4 830

10

4 843

20

4 857

30

4 870

40

4 883

50

4 896

60

4 910

70

4 923

80

4 936

90

4 949

100

4 963

110

4 976

120

4 989

130

5 002

140

5 016

150

5 029

160

5 042

165

5 055

c)

Tilta pamatiem ir jābūt 4 500 mm attālumā no tuvākās braukšanas malas, uz kuru iedarbojas izliekums.

d)

Ja ir paredzēta elektrifikācija un tuvumā ir līdzens krustojums, vertikālais gabarīts ir jāpaaugstina līdz 6 140 mm.

5.

Nav pielaides 700 mm platai pārejai. Ja pāreja nav paredzēta, minētie izmēri var tikt samazināti līdz 1 790 mm.

6.

Sk. PW39 standartu, kurā ir atrodams vispārējs perona platumu grafiks.

Sliežu ceļa platums

Īrijas un Ziemeļīrijas dzelzceļu tīklu veido līnijas ar sliežu ceļa platumu 1 602 mm. Saskaņā ar 7. panta b) punktu Padomes Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, Īrijā un Ziemeļīrijā, projektējot jaunas līnijas, tiek ievērots šis sliežu ceļa platums.

Minimālais līknes rādiuss

Tiks saglabāts sliežu ceļa platums 1 602 mm, šīs SITS noteikumi par līknes rādiusu un ar to saistītajiem elementiem (ārējās sliedes pacēlums un ārējās sliedes pacēluma deficīts) neattiecas uz Īrijas un Ziemeļīrijas dzelzceļa tīkliem.

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais garums

Īrijas un Ziemeļīrijas tīkla līnijās minimālais to pasažieru peronu un trakcijas ceļu lietderīgais garums, kurus izmanto ātrgaitas vilcieni, ir noteikts 215 m.

Perona augstums

Īrijas un Ziemeļīrijas tīklos peronu projektētajam augstumam ir jābūt 915 mm. Perona augstums jāizraugās tā, lai optimāli izmantotu pakāpienu augstumu vilcieniem, kas uzbūvēti pēc gabarīta IRL1.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm esošajās līnijās Īrijā un Ziemeļīrijā jāpalielina pirms modernizācijas, lai garantētu drošības attālumu starp garāmbraucošajiem vilcieniem.

7.3.9.   Konkrēti Itālijas tīkla raksturlielumi

7.3.9.1.   I, II un III kategorijas līnijas

Peronu ar 550 mm augstumu attālums līdz sliežu ceļu asij

P gadījumi

Itālijas tīkla līnijās 550 mm augstiem peroniem nominālais attālums L no sliežu ceļu ass paralēli rites virsmai ir iegūts no formulas:

uz taisna sliežu ceļa un līkumos:

Formula

ārpus līkumiem:

Formula

kur δ ir līkuma ar horizontālu līniju leņķis.

T gadījumi

Nav.

7.3.10.   Konkrēti Nīderlandes tīkla raksturlielumi

7.3.10.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Nav.

T gadījumi

Nav.

7.3.10.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Perona augstums ir 840 mm.

T gadījumi

Nav.

7.3.11.   Konkrēti Portugāles tīkla raksturlielumi

7.3.11.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Nav.

T gadījumi

Nav.

7.3.11.2.   II un III kategorijas līnijas

P gadījumi

Sliežu ceļa platums ir 1 668 mm.

T gadījumi

Nav.

7.3.12.   Konkrēti Zviedrijas tīkla raksturlielumi

7.3.12.1.   I kategorijas līnijas

P gadījumi

Minimālais perona garums

Minimālais perona garums ir samazināts līdz 225 m.

Trakcijas ceļi: minimālais garums

Trakcijas ceļu garumu var ierobežot tā, lai tajos varētu pieņemt vilcienus, kuru garums nepārsniedz 225 m.

Peroni – attālums no sliežu ceļu ass

Nominālais attālums L no sliežu ceļu ass paralēli rites virsmai ir:

L = 1 700 mm + Si, o L (mm), S (mm),

kur S ir atkarīgs no līkuma rādiusa (R) un uzstādītā ārējās sliedes pacēluma (D), kas iegūts no formulas:

Iekšējiem līkumiem:

Si = 41 000/R + D/3*

(peroniem, kuru augstums ir 580 mm)

 

(peroniem, kuru augstums ir 730 mm D/2)*

Ārējiem līkumiem:

So = 31 000/R – D/4

R (m), D (mm)

Perona malu (pozicionēšanai) nominālā attāluma L (1 700 mm) pielaides mm ir:

Jauna konstrukcija:

0, + 40

Tehniskās apkopes pielaide:

30, + 50

Drošības robežas pielaide:

50

T gadījumi

Nav.

7.3.12.2.   II kategorijas līnijas

P gadījumi

Daži gadījumi attiecas arī uz I kategorijas līnijām.

T gadījumi

Perona augstums

Nominālais perona augstums ir 580 mm vai 730 mm.

7.3.12.3.   III kategorijas līnijas

P gadījumi

Tādi paši gadījumi kā attiecībā uz I kategorijas līnijām.

T gadījumi

Perona augstums

Nominālais perona augstums ir 580 mm vai 730 mm.

7.3.13.   Konkrēti Polijas tīkla raksturlielumi

P gadījumi

Būvju gabarīts

Būvju gabarītam jānodrošina iespējas būvēt vilcienus, kas atbilst gabarītam GB un OSZD 2-SM (sk. turpmāk redzamo diagrammu).

Image

7.4.   SITS grozījumi

Saskaņā ar 6. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, aģentūra “atbild par SITS pārskatīšanu un precizēšanu, kā arī par attiecīgu ieteikumu sagatavošanu šīs direktīvas 21. pantā minētajai komitejai, ņemot vērā tehnikas attīstību vai pārmaiņas sociālajās prasībās”. Turklāt progresīva pārējo SITS pieņemšana un grozīšana arī var ietekmēt šo SITS. Ierosinātās šīs SITS izmaiņas rūpīgi izskata un orientējoši ik pēc 3 gadiem publicē atjauninātu SITS. Tas arī ietver iespēju iekļaut infrastruktūras trokšņu parametrus.

Pētījums aptver tikai tos maršrutus, kuriem jābūt veiktai trokšņa kartēšanai atbilstoši 2002. gada 22. jūnija Vides trokšņa direktīvai 2002/49/EK. Ar infrastruktūru saistītiem pasākumiem, uz kuriem dotas atsauces, ir jābūt vērstiem vienīgi uz cēloņa novēršanu, piem., sliežu galviņas nelīdzenuma kontrole un sliežu ceļa dinamisko raksturlielumu akustiskā optimizācija.

7.5.   Nolīgumi

7.5.1.   Pastāvošie nolīgumi

Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem ekspluatē apakšsistēmas, kas attiecas uz šīs SITS darbības jomu (šīs SITS 2. nodaļā definēto apakšsistēmu izveide, atjaunošana, modernizēšana, nodošana ekspluatācijā, ekspluatācija un tehniskā apkope):

starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) spēkā esošie valsts līmeņa, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi, kas noslēgti uz pastāvīgu vai pagaidu laiku paredzētā vilcienu pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;

starp dzelzceļa uzņēmumu(-iem), infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) vai dalībvalsti(-īm) noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni;

starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju noslēgtie starptautiskie nolīgumi, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni.

Pastāvīga šīs SITS darbības jomā esošo apakšsistēmu ekspluatācija/apkope, ko aptver šie nolīgumi, ir atļauta, ciktāl tās atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Tiks vērtēta šo nolīgumu atbilstība ES tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošais raksturs, un jo īpaši atbilstība šai SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šo SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas pasākumus.

7.5.2.   Nākotnes nolīgumi

Visos turpmākajos nolīgumos vai pastāvošo nolīgumu grozījumā ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem/grozījumiem. Tad piemēro to pašu procedūru, kas izklāstīta 7.5.1. punktā.


(1)  Ar Direktīvu 2004/50/EK grozītās Direktīvas 96/48/EK III pielikuma iedaļas.

(2)  Sliežu temperatūras paaugstināšanās, tajā izkliedējot bremzēšanas spēku radīto enerģiju, ir 0,035 oC uz kN bremzēšanas spēka vienai sliedei; tas (abām sliedēm) atbilst sliežu temperatūras kāpumam par apmēram 6 oC uz vienu vilcienu pēkšņas bremzēšanas gadījumā.

(3)  Jāatzīmē, ka faktiskā sliežu ceļa kvalitāte nav references sliežu ceļa kvalitāte, kas definēta, lai novērtētu ritošo sastāvu pret vilciena braukšanas garām trokšņa robežām.

(4)  Ja vispāratzītie ražojumi ir laisti tirgū pirms šīs SITS redakcijas izdošanas, tiek uzskatīts, ka tips ir apstiprināts, un tāpēc tipa pārbaude (B modulis) nav nepieciešama. Tomēr ražotājs uzskatāmi pierāda, ka iepriekšējo lietojumu savstarpējās izmantojamības komponentu testu un pārbaužu rezultāti ir bijuši pozitīvi un atbilst šīs SITS prasībām. Tādā gadījumā šie lietojumi ir izmantojami jauniem lietojumiem. Ja nevar uzskatāmi pierādīt, ka risinājums iepriekš ir novērtēts pozitīvi, piemēro E2 procedūru.

A PIELIKUMS

Infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponenti

A.1.   Darbības joma

Šajā pielikumā ir raksturota infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana.

A.2.   “Vispāratzītu” savstarpējas izmantojamības komponentu novērtējamie raksturlielumi

Dažādos projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmos vērtējamie savstarpējas izmantojamības komponentu raksturlielumi A tabulā ir apzīmēti ar X. Ja paziņotajai institūcijai nav jāveic novērtējums, tabulā tas ir apzīmēts ar “n.p.”.

A1 tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana EK atbilstības deklarācijas izdošanai

Vērtējamie raksturlielumi

Novērtēšana šādos posmos

Projektēšanas un izstrādes posms

Ražošanas posms

Projekta pārskatīšana

Ražošanas procesa pārskatīšana

Tipa tests

 

Ražojuma kvalitāte

(sērijas)

5.3.1.

Sliede

 

 

 

 

 

5.3.1.1

. Sliedes galviņas profils

X

X

n.p.

 

X

5.3.1.2

. Projekta lineārā masa

X

n.p.

n.p.

 

n.p.

5.3.1.3.

Tērauda marka

X

X

n.p.

 

X

5.3.2.

Sliežu piestiprināšanas sistēma

 

 

 

 

 

5.3.2.a

Minimālā pretestība sliežu garenslīdei

n.p.

n.p.

X

 

X

5.3.2.b

Pretestība atkārtotu ciklisku slodžu iedarbībai

n.p.

n.p.

X

 

X

5.3.2.c

Zemsliežu pamata dinamiskais stingrums

n.p.

n.p.

X

 

X

5.3.2.d

Elektriskā pretestība

n.p.

n.p.

X

 

X

5.3.3.

Gulšņu un sliežu balsti

 

 

 

 

 

5.3.3.a

Masa

X

X

X

 

X

5.3.3.b

Garums

X

X

X

 

X

5.3.4.

Pārmijas un krustojumi

 

 

 

 

 

5.3.4.a

Bloķēšanas līdzekļi

X

n.p.

n.p.

 

n.p.

5.3.4.b

Kustīgo seržu izmantojums

X

n.p.

n.p.

 

n.p.

5.3.4.c

Ģeometriskie parametri

X

X

n.p.

 

X

5.3.5.

Ūdens piepildīšanas savienotājs

 

 

 

 

 

5.3.5.

Tips un raksturlielumi

X

n.p.

n.p.

 

X

A.3.   “Jaunu” savstarpējas izmantojamības komponentu novērtējamie raksturlielumi

Jaunus savstarpējas izmantojamības komponentus novērtēs projektēšanas posmā atbilstoši 4. nodaļas prasībām, kā atzīmēts A2. tabulā. Ja paziņotajai institūcijai nav jāveic novērtējums, tabulā tas ir apzīmēts ar “n.p.”.

Pārmiju un krustojumu novērtēšanai izmantojamās 4. nodaļas daļas ir noteiktas 5. nodaļā.

Ražošanas posmā jaunu savstarpējas izmantojamības komponentu raksturlielumus, kas noteikti tehniskajā dokumentācijā atrodamajās tehniskajās specifikācijās, novērtē saskaņā ar izvēlēto moduli.

A2 tabula

Jauna savstarpējas izmantojamības komponenta novērtēšana EK atbilstības verifikācijai

 

Savstarpējas izmantojamības komponenti

Vērtējamie raksturlielumi

Sliede

Piestiprināšanas sistēmas

Gulšņi

4.2.2.

Nominālais sliežu ceļa platums

n.p.

n.p.

Projekta pārskatīšana

4.2.3.

Minimālais infrastruktūras gabarīts

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.4.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.5.

Maksimālie kāpumi un kritumi

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.6.

Minimālais līknes rādiuss

n.p.

Projekta pārskatīšana

n.p.

4.2.7.

Ārējās sliedes pacēlums

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.8.

Ārējās sliedes pacēluma deficīts

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.9.2.

Ekvivalentais koniskums (projektētie izmēri)

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

4.2.9.3.1.

Vidējā sliežu ceļu platuma minimālās vērtības

Projekta pārskatīšana – ekspluatācijā

Projekta pārskatīšana – ekspluatācijā

Projekta pārskatīšana – ekspluatācijā

4.2.10.

Sliežu ceļa ģeometrijas kvalitāte un izolētu defektu ierobežojumi

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.11.

Sliežu ieslīpums

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

4.2.12.

Pārmijas un krustojumi

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.12.1.

Bloķēšanas līdzekļi (sk. A1 tabulu)

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.12.2

. Kustīgo seržu izmantojums

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.12.3.

Ģeometriskās raksturiezīmes

(sk. A1 tabulu)

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.13.

Sliežu izturība

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

Projekta pārskatīšana

4.2.14.

Satiksmes slodze uz konstrukcijām

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.15.

Vispārējs sliežu stingrums

n.p.

Tipa tests

n.p.

4.2.16.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.17.

Sānvēja iedarbība

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.18

Elektriski parametri

 

Tipa tests

Tipa tests

4.2.19.

Troksnis un vibrācijas

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.

Peroni

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.1.

Pieeja peroniem

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.2.

Perona izmantojamais garums

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.4-5.

Perona augstums un attālums no sliežu ceļu ass

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.6.

Sliežu ceļu izvietojums gar peroniem

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.7.

Elektrotraumu novēršana

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.8.

Piekļuve, ko nodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.21.

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.22.

Piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.23.

Brīva vieta pasažieriem evakuācijas gadījumā ārpus stacijas

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.25.

Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.25.1.

Trakcijas ceļu garums

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.25.2.

Trakcijas ceļu kāpumi un kritumi

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.25.3.

Līknes rādiuss

n.p.

Projekta pārskatīšana

n.p.

B1 PIELIKUMS

Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana

B1.1.   Darbības joma

Šajā pielikumā ir norādīts infrastruktūras apakšsistēmas atbilstības novērtējums.

B1.2.   Raksturlielumi un moduļi

Dažādos projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos novērtējamie apakšsistēmas raksturlielumi B1. tabulā ir apzīmēti ar X. Ja paziņotajai institūcijai nav jāveic novērtējums, tabulā tas ir apzīmēts ar “n.p.”.

Bet tas neizslēdz citu novērtējumu veikšanas nepieciešamību citos posmos.

Novērtēšanas posmu definīcija:

1.

“Tehniskais projekts un izpildes projekts pirms būvniecības”: te tiek iekļauta vērtību/parametru pareizības pārbaude atbilstoši piemērojamām SITS prasībām.

2.

“Izveidots, pirms laišanas ekspluatācijā”: pārbauda uz vietas, vai faktiskais ražojums atbilst attiecīgajiem projekta parametriem tieši pirms tā ekspluatācijas sākšanas.

3.

“Validācija pilnīgos ekspluatācijas apstākļos”: apakšsistēmas stāvokļa pārbaude ekspluatācijas laikā.

B1 tabula

Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana atbilstības EK verifikācijai

 

Novērtēšanas fāzes

 

1

2

3

Vērtējamie raksturlielumi

Tehniskais projekts un izpildes projekts pirms būvniecības

Izveidots, pirms laišanas ekspluatācijā

Validācija pilnīgos ekspluatācijas apstākļos

4.2.2.

Nominālais sliežu ceļa platums

X

n.p.

n.p.

4.2.3.

Minimālais infrastruktūras gabarīts

X

X

n.p.

4.2.4.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

X

X

n.p.

4.2.5.

Maksimālie kāpumi un kritumi

X

n.p.

n.p.

4.2.6.

Minimālais līknes rādiuss

X

X

n.p.

4.2.7.

Ārējās sliedes pacēlums

X

X

n.p.

4.2.8.

Ārējās sliedes pacēluma deficīts

X

n.p.

n.p.

4.2.9.2.

Ekvivalentais koniskums (projektētie izmēri)

X

n.p.

n.p.

4.2.9.3.1.

Vidējā sliežu ceļa platuma minimālās vērtības

n.p.

X

n.p.

4.2.10.

Sliežu ceļa ģeometrija un izolētu defektu ierobežojumi

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.11.

Sliežu ieslīpums

X

n.p.

n.p.

4.2.12.

Pārmijas un krustojumi

 

 

 

4.2.12.1.

Bloķēšanas līdzekļi (sk. A1 tabulu)

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.12.2.

Kustīgo seržu izmantojums

X

n.p.

n.p.

4.2.12.3.

Ģeometriskās raksturiezīmes

(sk. A1 tabulu)

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.13.

Sliežu izturība

X

n.p.

n.p.

4.2.14.

Satiksmes slodze uz konstrukcijām

X

n.p.

n.p.

4.2.15.

Vispārējs sliežu stingrums

atlikts

atlikts

n.p.

4.2.16.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

X

n.p.

n.p.

4.2.17.

Sānvēja iedarbība

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.18.

Elektriski parametri

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.19.

Troksnis un vibrācijas

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.20.

Peroni

 

 

 

4.2.20.1.

Pieeja peroniem

X

n.p.

n.p.

4.2.20.2.

Perona izmantojamais garums

X

n.p.

n.p.

4.2.20.4-5.

Perona augstums un attālums no sliežu ceļu ass

X

X

n.p.

4.2.20.6.

Sliežu izvietojums gar peroniem

X

n.p.

n.p.

4.2.20.7.

Elektrotraumu novēršana

X

n.p.

n.p.

4.2.20.8.

Piekļuve, ko nodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

X

n.p.

n.p.

4.2.21.

Ugunsdrošība un drošība dzelzceļu tuneļos

n.p.

n.p.

n.p.

4.2.22.

Piekļūšana līnijas iekārtām vai iekļūšana tajās

X

n.p.

n.p.

4.2.23.

Brīva vieta pasažieriem evakuācijas gadījumā ārpus stacijas

X

X

n.p.

4.2.25

Trakcijas ceļi un citas vietas ar ļoti zemu ātrumu

 

 

 

4.2.25.1.

Trakcijas ceļu garums

X

n.p.

n.p.

4.2.25.2.

Trakcijas ceļu kāpumi un kritumi

X

n.p.

n.p.

4.2.25.3.

Līknes rādiuss

X

n.p.

n.p.

B2 PIELIKUMS

Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana

B2.1.   Darbības joma

Šajā pielikumā ir norādīts tās tehniskās apkopes apakšsistēmas daļas atbilstības novērtējums, kas attiecas uz stacionārām iekārtām, kuras saistītas ar vilciena apkalpi.

B2.2.   Raksturlielumi

Dažādos projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos novērtējamie apakšsistēmas raksturlielumi B2. tabulā ir apzīmēti ar X. Ja novērtējums nav jāveic, tabulā tas ir apzīmēts ar “n.p.”.

B2 tabula

Dalībvalsts veiktā tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana

 

1

2

3

Vērtējamie raksturlielumi

Tehniskais projekts un izpildes projekts pirms būvniecības

Izveidots, pirms laišanas ekspluatācijā

Validācija pilnīgos ekspluatācijas apstākļos

4.2.26.

Vilcienu apkalpes stacionāras iekārtas

 

 

 

Tualetes iztukšošanas pievienotāji

X

n.p.

n.p.

Mazgājamās mašīnas augstums tīrīšanas vajadzībām

X

n.p.

X

Mazgājamās mašīnas braukšanas ātrums

X

n.p.

n.p.

Ūdens kvalitāte

X

n.p.

X

Smilšu kvalitāte

n.p.

n.p.

X

Kurināmā kvalitāte

n.p.

n.p.

X

C PIELIKUMS

Novērtējuma procedūras

Savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

A modulis: Iekšējā ražošanas kontrole

1.

Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs vai Kopienā reģistrētais ražotāja pilnvarotais pārstāvis, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents ir saskaņā ar tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Ražotājs sagatavo 3. punktā aprakstīto tehnisko dokumentāciju.

3.

Tehniskajai dokumentācijai jārada iespējas novērtēt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību SITS prasībām. Tajā ietver novērtēšanai vajadzīgo informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta projektēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju. Novērtēšanas vajadzībām dokumentācijā iekļauj:

savstarpējās izmantojamības komponenta vispārīgu aprakstu;

skiču projekta un ražošanas informāciju, piemēram, komponentu, mezglu, strāvas slēgumu u. tml. rasējumus un shēmas;

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi, lai izprastu informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta projektu un izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju;

tehniskās specifikācijas – tostarp Eiropas specifikācijas (1) ar atbilstošajiem punktiem —, kuras piemēro pilnībā vai daļēji;

aprakstus risinājumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību SITS prasībām tajos gadījumos, kad Eiropas specifikācijas nav piemērotas pilnībā;

veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

testēšanas pārskatus.

4.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka ražošanas procesā tiek nodrošināta izgatavotā savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība 3. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un tam piemērojamām SITS prasībām.

5.

Ražotājs vai Kopienā reģistrētais ražotāja pilnvarotais pārstāvis noformē rakstisku savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības deklarāciju. Šajā deklarācijā iekļaujama vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādītā informācija. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

norādi uz šo SITS un uz jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikācijām;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

6.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā EK atbilstības deklarācijas eksemplāru un tehnisko dokumentāciju 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

7.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

A1 modulis: Iekšējā projektēšanas kontrole ar ražojuma verificēšanu

1.

Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka savstarpējas izmantojamības komponents ir saskaņā ar tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Ražotājs sagatavo 3. punktā aprakstīto tehnisko dokumentāciju.

3.

Tehniskajai dokumentācijai jārada iespējas novērtēt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību SITS prasībām.

Tehniskajā dokumentācijā arī iekļauj datus, kas apliecina, ka savstarpējas izmantojamības komponenta projekts, kas tika apstiprināts pirms šīs SITS ieviešanas, ir saskaņā ar SITS un ka savstarpējas izmantojamības komponents tika ekspluatēts tādā pašā izmantojuma jomā.

Tajā ietver novērtēšanai vajadzīgo informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta projektēšanu, izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju. Novērtēšanas vajadzībām dokumentācijā iekļauj:

vispārīgu aprakstu par savstarpējas izmantojamības komponentu un tā lietošanas nosacījumiem,

skiču projekta un ražošanas informāciju, piemēram, komponentu, mezglu, strāvas slēgumu u. tml. rasējumus un shēmas;

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi, lai izprastu informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta projektu un izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju;

tehniskās specifikācijas – tostarp Eiropas specifikācijas (2) ar atbilstošajiem punktiem —, kuras piemēro pilnībā vai daļēji;

aprakstus risinājumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību SITS prasībām tajos gadījumos, kad Eiropas specifikācijas nav piemērotas pilnībā;

veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

testēšanas pārskatus.

4.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka ražošanas procesā tiek nodrošināta izgatavotā savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība 3. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un tam piemērojamām SITS prasībām.

5.

Paziņotā institūcija, ko izvēlējies ražotājs, veic atbilstošās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos par izgatavoto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību tipam, kas aprakstīts 3. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, un SITS prasībām. Ražotājs (3) var izvēlēties vienu no turpmāk minētām procedūrām.

5.1

Verificēšana, pārbaudot un testējot katru ražojumu

5.1.1

Katru ražojumu pārbauda atsevišķi un veic atbilstošus testus, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību tipam, kas aprakstīts tehniskajā dokumentācijā, un tam piemērojamām SITS prasībām. Ja SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā) tests nav noteikts, ir piemērojamas atbilstošās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi.

5.1.2

Paziņotā institūcija par apstiprinātajiem ražojumiem sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm.

5.2

Statistiskā verificēšana

5.2.1

Ražotājs piedāvā savus ražojumus vienādās partijās un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu katras saražotās partijas viendabīgumu.

5.2.2

Visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem jābūt pieejamiem verificēšanai viendabīgās partijās. No katras partijas pēc nejaušības principa izvēlas vienu paraugu. Visus paraugā ietilpstošos savstarpējas izmantojamības komponentus pārbauda atsevišķi un veic atbilstošos testus, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību tipam, kas aprakstīts tehniskajā dokumentācijā, un tam piemērojamām SITS prasībām, un noteiktu, vai partija ir pieņemama vai izbrāķējama. Ja SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā) tests nav noteikts, ir piemērojamas attiecīgās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi.

5.2.3

Statistiskajā procedūrā izmanto atbilstošus elementus (statistiskā metode, paraugu ņemšanas plāns utt.) atkarībā no vērtējamiem raksturlielumiem, kā norādīts SITS.

5.2.4

Ja partijas tiek pieņemtas, paziņotā institūcija sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajiem testiem. Visus savstarpējas izmantojamības komponentus no partijas drīkst laist tirgū, izņemot tos savstarpējas izmantojamības komponentus no parauga, kuriem konstatēta neatbilstība.

5.2.5

Ja partija tiek izbrāķēta, paziņotā institūcija vai kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu minētās partijas laišanu tirgū. Ja partijas tiek izbrāķētas bieži, paziņotā institūcija var apturēt statistisko verificēšanu.

6.

Ražotājs vai Kopienā reģistrētais ražotāja pilnvarotais pārstāvis noformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās (to) paziņotās(-o) institūcijas(-u) nosaukumu un adresi, kas piedalījās atbilstības noteikšanas procedūrā, un sertifikātu datumu kopā ar sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumiem;

norādi uz šo SITS un jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikācijām;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

Atsauce jāizdara uz atbilstības sertifikātu, kā minēts 5. punktā. Ražotājam vai Kopienā reģistrētam viņa pilnvarotajam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt paziņotās institūcijas izdotus atbilstības sertifikātus.

7.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā EK atbilstības deklarācijas eksemplāru un tehnisko dokumentāciju 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

8.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

B modulis: Tipa pārbaude

1.

Šajā modulī aprakstīta tā procedūras daļa, ar kuru paziņotā institūcija nosaka un apstiprina, ka tips, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas paraugs, atbilst tam piemērojamiem SITS noteikumiem.

2.

Pieteikumu par EK tipa pārbaudi iesniedz ražotājs vai Kopienā reģistrētais viņa pilnvarotais pārstāvis.

Šajā pieteikumā ietver:

ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, viņa nosaukumu un adresi;

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

tehnisko dokumentāciju, kā aprakstīts 3. punktā.

Pieteikuma iesniedzējs nodod paziņotās institūcijas rīcībā tipisku plānotās produkcijas paraugu, turpmāk tekstā “tips”. Tips var attiekties uz vairākiem savstarpējas izmantojamības komponenta variantiem, ja to atšķirības neiespaido SITS noteikumus.

Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi testu programmas veikšanai.

Ja saskaņā ar tipa pārbaudes procedūru nav vajadzīgi tipa testi un ja tips ir pietiekami precīzi definēts tehniskajā dokumentācijā, kas aprakstīta 3. punktā, paziņotā institūcija var nepieprasīt tipa paraugus.

3.

Ja saskaņā ar tipa pārbaudes procedūru nav vajadzīgi tipa testi un ja tips ir pietiekami precīzi definēts tehniskajā dokumentācijā, kas aprakstīta 3. punktā, paziņotā institūcija var nepieprasīt tipa paraugus.

Tehniskā dokumentācija ietver:

vispārīgu tipa aprakstu;

skiču projekta un ražošanas informāciju, piemēram, komponentu, mezglu, strāvas slēgumu u. tml. rasējumus un shēmas;

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi, lai izprastu informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta projektu un izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju;

nosacījumus par savstarpējas izmantojamības komponenta integrēšanu tā sistēmas vidē (mezglā, blokā, apakšsistēmā) un nosacījumus par tam vajadzīgajām saskarnēm;

savstarpējas izmantojamības komponenta lietošanas un tehniskās apkopes nosacījumus (ekspluatācijas laika vai nobraukuma ierobežojumi, pieļaujamais nodilums utt.);

tehniskās specifikācijas – tostarp Eiropas specifikācijas (4) ar atbilstošajiem punktiem —, kuras piemēro pilnībā vai daļēji;

aprakstus risinājumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību SITS prasībām gadījumos, kad Eiropas specifikācijas nav piemērotas pilnībā;

veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

testēšanas pārskatus.

4.

Paziņotā institūcija:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju;

4.2.

apliecina, ka katrs(visi) testam vajadzīgais(-ie) paraugs(-i) ir izgatavots(-i) atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un veic vai ir veikusi tipa testus atbilstīgi SITS noteikumiem un/vai attiecīgajām Eiropas specifikācijām;

4.3.

ja saskaņā ar SITS ir nepieciešama konstrukcijas pārbaude, veic projektēšanas metožu, līdzekļu un rezultātu pārbaudi, lai novērtētu, vai ar tiem varēs nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības prasību izpildi projektēšanas procesa noslēgumā;

4.4.

veic SITS pieprasīto ražošanas procesa pārbaudi, lai pārbaudītu savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanai paredzēto procesu un novērtētu, kā šis process veicina ražojuma atbilstību, un/vai izskata pārbaudi, ko ražotājs veicis projektēšanas procesa noslēgumā;

4.5.

nosaka elementus, kas ir projektēti saskaņā ar attiecīgajiem SITS noteikumiem un Eiropas specifikācijām, kā arī elementus, kas ir projektēti, nepiemērojot šo Eiropas specifikāciju attiecīgos noteikumus;

4.6.

veic vai ir veikusi atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2., 4.3. un 4.4. punktu, lai noskaidrotu, vai ir piemērotas attiecīgās Eiropas specifikācijas gadījumos, kad ražotājs ir nolēmis tās piemērot;

4.7.

veic vai ir veikusi atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2., 4.3. un 4.4. punktu, lai noskaidrotu, vai tad, ja attiecīgās Eiropas specifikācijas nav izmantotas, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst SITS prasībām;

4.8.

vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un vajadzīgie testi.

5.

Ja tips atbilst SITS noteikumiem, paziņotā institūcija izdod pretendentam tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai.

Derīguma termiņš nav ilgāks par 5 gadiem.

Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas vajadzīgo daļu sarakstu, un vienu dokumentācijas eksemplāru glabā paziņotā institūcija.

Ja ražotājam vai Kopienā reģistrētam viņa pilnvarotajam pārstāvim atsaka tipa pārbaudes sertifikātu, paziņotā institūcija sīki izklāsta šāda atteikuma iemeslus.

Jāparedz pārsūdzības kārtība.

6.

Pieteikuma iesniedzējs informē paziņoto institūciju, kuras rīcībā ir tipa pārbaudes sertifikāta tehniskā dokumentācija, par visām apstiprinātā ražojuma izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai ražojuma lietošanai noteiktos priekšrakstus. Šādos gadījumos par savstarpējas izmantojamības komponentu jāsaņem papildu apstiprinājums no paziņotās institūcijas, kas ir izdevusi EK tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā gadījumā paziņotā institūcija veic tikai tādas pārbaudes un testus, kas attiecas uz izmaiņām un ir nepieciešamas saistībā ar tām. Papildu apstiprinājums var būt vai nu kā pielikums tipa pārbaudes sertifikāta oriģinālam, vai noformēts kā jauns sertifikāts pēc iepriekšējā sertifikāta atsaukšanas.

7.

Ja nav veiktas nekādas 6. punktā minētās izmaiņas, tad derīgumu sertifikātam, kura darbības laiks beidzas, var pagarināt vēl uz vienu derīguma termiņu. Pretendents piesakās šādam pagarinājumam, iesniedzot rakstisku apstiprinājumu, ka nekādas izmaiņas nav veiktas, un paziņotā institūcija noformē pagarinājumu vēl par vienu derīguma termiņu, kā tas noteikts 5. punktā, ja nav nekādas pretrunīgas informācijas. Šo procedūru var atkārtot.

8.

Katra paziņotā institūcija citām paziņotajām institūcijām dara zināmu attiecīgo informāciju par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem.

9.

Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumiem (sk. 5. punktu) jāpaliek pārējo paziņoto institūciju rīcībā.

10.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā tipa pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu eksemplārus 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas. Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

D modulis: Ražošanas kvalitātes vadības sistēma

1.

Šajā modulī aprakstīta procedūra, saskaņā ar kuru ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē to, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents atbilst tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un ir saskaņā ar tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Ražošanā, galaražojuma pārbaudē un testēšanā ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, kura noteikta 3. punktā un kurai veic uzraudzību, kā noteikts 4. punktā.

3.

Kvalitātes vadības sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt konkrētu savstarpējas izmantojamības komponentu kvalitātes vadības sistēmu.

Šajā pieteikumā ietver:

visu būtisko informāciju par ražojumu kategoriju, pie kuras pieder paredzētie savstarpējās izmantojamības komponenti;

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un tā tipa pārbaudes sertifikāta kopiju, kas izdots pēc B moduļa tipa pārbaudes procedūras pabeigšanas;

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā.

3.2.

Kvalitātes vadības sistēma nodrošina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un tiem piemērojamām SITS prasībām. Visi ražotāja pieņemtie elementi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jāapkopo rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jārada vienota kvalitātes programmu, plāna, rokasgrāmatu un dokumentu interpretācija.

Tajā jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:

kvalitātes mērķiem un organizatorisko struktūru;

vadības pienākumiem un tiesībām attiecībā uz ražojuma kvalitāti;

ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes vadības metodēm, procedūrām un sistemātiskām darbībām, kuras tiks izmantotas;

pārbaudēm, apskatēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to veikšanas periodiskumu;

datiem par kvalitāti, tādiem kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.;

līdzekļiem, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā ražojuma kvalitāte un kvalitātes vadības sistēmas efektīva darbība.

3.3.

Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes vadības sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja ražotājs ievieš kvalitātes sistēmu ražošanai, galaražojuma pārbaudei un testēšanai atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, kur ņem vērā tā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram tas tiek izmantots.

Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā novērtēšanā.

Auditam jābūt specifiskam tai ražojuma kategorijai, pie kuras pieder savstarpējas izmantojamības komponents. Vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra ietver arī ražotnes apmeklējumu pārbaudes nolūkā.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu lēmumu par novērtējuma rezultātiem.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas, un pienācīgi un efektīvi to uzturēt.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis informē paziņoto institūciju, kas ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par visiem paredzamiem jauninājumiem kvalitātes vadības sistēmā.

Paziņotā institūcija novērtē plānotās izmaiņas un izlemj, vai kvalitātes vadības sistēma pēc izmaiņām atbildīs 3.2. punktā minētajām prasībām un vai tai ir nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Par savu lēmumu tā paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu lēmumu par novērtējuma rezultātiem.

4.

Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē.

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas.

4.2.

Ražotājs ļauj paziņotās institūcijas pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt ražošanas, pārbaudes un testēšanas telpas, kā arī noliktavas, un sniedz tiem visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

datus par kvalitāti, tādus kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3.

Paziņotā institūcija periodiski veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes vadības sistēmu, un dara ražotājam zināmu audita ziņojumu.

Auditu veic vismaz reizi gadā.

Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā uzraudzībā.

4.4

Turklāt paziņotās institūcijas pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija vajadzības gadījumā var veikt vai likt veikt izmēģinājumus, lai apstiprinātu, ka kvalitātes vadības sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam pārskatu par apmeklējumu, kā arī testēšanas pārskatu, ja ir veikti izmēģinājumi.

5.

Katra paziņotā institūcija pārējām paziņotajām institūcijām dara zināmu attiecīgo informāciju par izdotiem, atsauktiem vai noraidītiem kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumiem.

Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumu kopijas.

6.

Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas valsts iestāžu vajadzībām glabā:

dokumentāciju, kas minēta 3.1. punkta otrajā daļā;

dokumentāciju par 3.4. punkta otrajā daļā minētajiem jauninājumiem,

paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

7.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis noformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās (to) paziņotās(-o) institūcijas(-u) nosaukumu un adresi, kas piedalījās atbilstības pārbaudes procedūrā, un sertifikātu datumu kopā ar sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumiem;

norādi uz šo SITS un jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikāciju (5);

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

Jānorāda atsauces uz šādiem sertifikātiem:

kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājums, kas norādīts 3. punktā;

tipa pārbaudes sertifikāts un tā pielikumi.

8.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis EK atbilstības deklarācijas eksemplāru glabā 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

9.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

F modulis: Ražojuma verificēšana

1.

Šajā modulī apraksta to procedūras daļu, ar kuru ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, pārbauda un apstiprina, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents, uz ko attiecas 3. punktā minētie noteikumi, atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un ir saskaņā ar tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka ražošanas procesā tiek nodrošināta katra savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un tam piemērojamām SITS prasībām.

3.

Paziņotā institūcija veic atbilstošās pārbaudes un testus, lai pārbaudītu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un tam piemērojamām SITS prasībām. Ražotājs (6) var izvēlēties vai nu katra savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudi un testēšanu, kā tas norādīts 4. punktā, vai arī savstarpējas izmantojamības komponentu pārbaudi un testēšanu, izmantojot statistiskās verificēšanas procedūru, kā norādīts 5. punktā.

4.

Verificēšana, pārbaudot un izmēģinot katru savstarpējas izmantojamības komponentu

4.1

Katru ražojumu pārbauda atsevišķi un veic atbilstošus testus, lai apstiprinātu ražojuma atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un tam piemērojamām SITS prasībām. Ja SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā) tests nav noteikts, tad piemērojamas atbilstošās Eiropas specifikācijas (7) vai līdzvērtīgi testi.

4.2

Paziņotā institūcija par apstiprinātajiem ražojumiem sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu par veiktajiem testiem.

4.3

Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt paziņotās institūcijas izdotus atbilstības sertifikātus.

5.

Statistiskā verificēšana

5.1.

Ražotājs piedāvā savstarpējas izmantojamības komponentus vienādās partijās un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu katras saražotās partijas vienveidīgumu.

5.2.

Visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem jābūt pieejamiem verificēšanai viendabīgās partijās. No katras partijas pēc nejaušības principa izvēlas vienu paraugu. Katru paraugā ietilpstošo savstarpējas izmantojamības komponentu pārbauda atsevišķi un veic atbilstošus testus, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā raksturotajam tipam un tam piemērojamām SITS prasībām, un noteiktu, vai partija ir pieņemama vai izbrāķējama. Ja SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā) tests nav noteikts, piemērojamas atbilstošās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi.

5.3.

Statistiskajā procedūrā izmanto atbilstošus elementus (statistiskā metode, paraugu ņemšanas plāns utt.), kurus izvēlas atkarībā no vērtējamiem raksturlielumiem, kā norādīts SITS.

5.4.

Ja partija ir pieņemama, paziņotā institūcija sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajiem testiem. Visus savstarpējas izmantojamības komponentus no šīs partijas drīkst laist tirgū, izņemot tos savstarpējas izmantojamības komponentus no parauga, kuriem konstatēta neatbilstība.

Ja partija ir izbrāķējama, paziņotā institūcija vai kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu minētās partijas laišanu tirgū. Ja partijas tiek izbrāķētas bieži, paziņotā institūcija var apturēt statistisko verificēšanu.

5.5.

Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt paziņotās institūcijas izdotus atbilstības sertifikātus.

6.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis noformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās (to) paziņotās(-o) institūcijas(-u) nosaukumu un adresi, kas piedalījās atbilstības pārbaudes procedūrā, un sertifikātu datumu kopā ar sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumiem;

norādi uz šo SITS un jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikācijām;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

Jānorāda atsauces uz šādiem sertifikātiem:

tipa pārbaudes sertifikāts un tā pielikumi;

atbilstības sertifikāts, kā minēts 4. vai 5. punktā.

7.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis EK atbilstības deklarācijas eksemplāru glabā 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

8.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

H 1 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma

1.

Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka savstarpējas izmantojamības komponents ir saskaņā ar tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Projektēšanā, ražošanā, galaražojuma pārbaudē un testēšanā ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, kura noteikta 3. punktā un kurai veic uzraudzību, kā noteikts 4. punktā.

3.

Kvalitātes vadības sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt konkrētu savstarpējas izmantojamības komponentu kvalitātes vadības sistēmu.

Šajā pieteikumā ietver:

visu būtisko informāciju par ražojumu kategoriju, pie kuras pieder paredzētie savstarpējās izmantojamības komponenti;

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā.

3.2.

Kvalitātes vadības sistēma nodrošina savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tam piemērojamām SITS prasībām. Visi ražotāja pieņemtie elementi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jāapkopo rakstisku nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Šai kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jānodrošina vienota izpratne par kvalitātes politiku un procedūrām, piemēram, kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:

kvalitātes mērķiem un organizatorisko struktūru;

vadības pienākumiem un tiesībām attiecībā uz projektēšanas un ražojuma kvalitāti;

projekta tehniskajām specifikācijām, tostarp Eiropas specifikācijām (8), kas tiks piemērotas, un gadījumos, ja Eiropas specifikācijas netiks piemērotas pilnībā, līdzekļiem, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu savstarpējas izmantojamības komponentam piemērojamo SITS prasību izpildi;

projekta kontroles un projekta verificēšanas metodēm, procedūrām un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas, projektējot savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri pieder attiecīgajai ražojumu kategorijai;

attiecīgām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes vadības sistēmas metodēm, procedūrām un sistemātiskām darbībām, kuras tiks izmantotas;

pārbaudēm, apskatēm un testiem, kuri tiks veikti pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc tam, un to veikšanas periodiskumu;

datiem par kvalitāti, tādiem kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.;

līdzekļiem, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā projektēšanas un ražojuma kvalitāte un kvalitātes vadības sistēmas efektīva darbība.

Kvalitātes nostādnes un procedūras īpaši attiecas uz novērtēšanas posmiem, tādiem kā konstrukcijas pārbaude, ražošanas procesa pārbaude un tipa pārbaude, kā noteikts SITS attiecībā uz dažādiem savstarpējas izmantojamības komponentu raksturlielumiem un darbības efektivitāti.

3.3.

Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes vadības sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja ražotājs ievieš kvalitātes sistēmu projektēšanai, ražošanai, galaražojuma pārbaudei un testēšanai atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, kur ņem vērā tā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram tas tiek izmantots.

Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā novērtēšanā.

Auditam jābūt specifiskam tai ražojuma kategorijai, pie kuras pieder savstarpējas izmantojamības komponents. Vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra ietver ražotāja telpu apmeklējumu pārbaudes nolūkā.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu lēmumu par novērtējuma rezultātiem.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas, un pienācīgi un efektīvi to uzturēt.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis informē paziņoto institūciju, kas ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par visiem paredzamiem jauninājumiem kvalitātes vadības sistēmā.

Paziņotā institūcija novērtē paredzamās izmaiņas un izlemj, vai kvalitātes vadības sistēma pēc izmaiņām atbildīs 3.2. punktā minētajām prasībām un vai ir nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Par savu lēmumu tā paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu lēmumu par novērtējuma rezultātiem.

4.

Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē.

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas.

4.2.

Ražotājs ļauj paziņotās institūcijas pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt projektēšanas, ražošanas, pārbaudes un testēšanas telpas, kā arī noliktavas, un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

kvalitātes dokumentāciju, kas paredzēta kvalitātes vadības sistēmas projektēšanas daļā, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu rezultāti utt.;

kvalitātes dokumentāciju, kā tas paredzēts kvalitātes vadības sistēmas ražošanas daļā, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par atbilstošā personāla kvalifikāciju utt.

4.3.

Paziņotā iestāde periodiski veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes vadības sistēmu, un dara ražotājam zināmu audita ziņojumu. Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā uzraudzībā.

Auditu veic vismaz reizi gadā.

4.4.

Turklāt paziņotās institūcijas pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija vajadzības gadījumā var veikt vai likt veikt izmēģinājumus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes vadības sistēma darbojas pareizi. Tā sniedz ražotājam apmeklējuma protokolu un testēšanas pārskatu, ja ir veikti izmēģinājumi.

5.

Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas valsts iestāžu vajadzībām glabā:

dokumentāciju, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā;

dokumentāciju par 3.4. punkta otrajā daļā minētajiem jauninājumiem;

paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6.

Katra paziņotā institūcija pārējām paziņotajām institūcijām dara zināmu attiecīgo informāciju par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumiem.

Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumu un papildu apstiprinājumu kopijas.

7.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis noformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās (to) paziņotās(-o) institūcijas(-u) nosaukumu un adresi, kas piedalījās atbilstības pārbaudes procedūrā, un sertifikāta datumu kopā ar sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumiem;

norādi uz šo SITS un jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikācijām;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

Jānorāda atsauces uz šādu sertifikātu:

kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājums, kā norādīts 3. punktā.

8.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis EK atbilstības deklarācijas eksemplāru glabā 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

9.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

H2 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi

1.

Šajā modulī aprakstīta procedūra, kā paziņotā institūcija veic savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas pārbaudi, bet ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents atbilst tam piemērojamām SITS prasībām.

2.

Projektēšanā, ražošanā, galaražojuma pārbaudē un testēšanā ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, kura noteikta 3. punktā un kurai veic uzraudzību, kā norādīts 4. punktā

3.

Kvalitātes vadības sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt konkrētu savstarpējas izmantojamības komponentu kvalitātes vadības sistēmu.

Šajā pieteikumā ietver:

visu būtisko informāciju par ražojumu kategoriju, pie kuras pieder paredzētie savstarpējas izmantojamības komponenti;

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotā institūcijā.

3.2.

Kvalitātes vadības sistēma nodrošina savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tam piemērojamām SITS prasībām. Visi ražotāja pieņemtie elementi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jāapkopo rakstisku nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Minētā kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija nodrošina vienotu izpratni par kvalitātes politiku un procedūrām, piemēram, kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:

kvalitātes mērķiem un organizatorisko struktūru;

vadības pienākumiem un tiesībām attiecībā uz projektēšanas un ražojuma kvalitāti;

projekta tehniskajām specifikācijām, tostarp Eiropas specifikācijām (9), kas tiks piemērotas, un gadījumos, ja Eiropas specifikācijas netiks piemērotas pilnībā, līdzekļiem, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu savstarpējas izmantojamības komponentam piemērojamo SITS prasību izpildi;

projekta kontroles un projekta verificēšanas metodēm, procedūrām un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas, projektējot savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri pieder attiecīgajai ražojumu kategorijai;

attiecīgām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes vadības sistēmas metodēm, procedūrām un sistemātiskām darbībām, kuras tiks izmantotas;

pārbaudēm, apskatēm un testiem, kuri tiks veikti pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc tam, un to veikšanas periodiskumu;

datiem par kvalitāti, tādiem kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.;

līdzekļiem, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā projektēšanas un ražojuma kvalitāte un kvalitātes vadības sistēmas efektīva darbība.

Kvalitātes nostādnes un procedūras īpaši attiecas uz novērtēšanas posmiem, tādiem kā konstrukcijas pārbaude, ražošanas procesa pārbaude un tipa pārbaude, kā noteikts SITS attiecībā uz dažādiem savstarpējas izmantojamības komponentu raksturlielumiem un darbības efektivitāti.

3.3.

Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes vadības sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja ražotājs ievieš kvalitātes sistēmu projektēšanai un ražošanai, galaražojuma pārbaudei un testēšanai atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, kur ņem vērā tā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram tas tiek izmantots.

Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā novērtēšanā.

Auditam jābūt specifiskam tai ražojuma kategorijai, pie kuras pieder savstarpējas izmantojamības komponents. Vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra ietver ražotāja telpu apmeklējumu pārbaudes nolūkā.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu novērtējumu.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas, un pienācīgi un efektīvi to uzturēt.

Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā informē paziņoto institūciju, kas ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par visiem paredzamiem jauninājumiem kvalitātes vadības sistēmā.

Paziņotā institūcija novērtē paredzamās izmaiņas un izlemj, vai kvalitātes vadības sistēma pēc izmaiņām atbildīs 3.2. punktā minētajām prasībām un vai ir nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Par savu lēmumu tā paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus un argumentētu lēmumu par novērtējuma rezultātiem.

4.

Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē.

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas.

4.2.

Ražotājs ļauj paziņotās institūcijas pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt projektēšanas, ražošanas, pārbaudes un testēšanas telpas, kā arī noliktavas, un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju;

kvalitātes dokumentāciju, kas paredzēta kvalitātes vadības sistēmas projektēšanas daļā, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu rezultāti utt.;

kvalitātes dokumentāciju, kā tas paredzēts kvalitātes vadības sistēmas ražošanas daļā, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par atbilstošā personāla kvalifikāciju utt.

4.3.

Paziņotā iestāde periodiski veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes vadības sistēmu, un dara ražotājam zināmu audita ziņojumu. Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā uzraudzībā.

Auditu veic vismaz reizi gadā.

4.4.

Turklāt paziņotās institūcijas pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija vajadzības gadījumā var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes vadības sistēma darbojas pareizi. Tā sniedz ražotājam apmeklējuma protokolu un testēšanas pārskatu, ja ir veikts tests.

5.

Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas valsts iestāžu vajadzībām glabā:

dokumentāciju, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā;

dokumentāciju par 3.4. punkta otrajā daļā minētajiem jauninājumiem;

paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6.

Konstrukcijas pārbaude

6.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai institūcijai pieteikumu veikt savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas pārbaudi.

6.2.

Pieteikumam jānodrošina izpratne par savstarpējas izmantojamības komponenta projektēšanu, izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un jārada iespējas novērtēt tā atbilstību SITS prasībām.

Tajā iekļauj:

vispārīgu tipa aprakstu;

tehniskā projekta specifikācijas, tostarp Eiropas specifikācijas, ar atbilstošajiem punktiem, kas ir piemēroti pilnībā vai daļēji;

visus vajadzīgos dokumentus, kas apliecina minēto specifikāciju atbilstību, jo īpaši, ja Eiropas specifikācijas un atbilstošie punkti netika piemēroti;

testu programmu;

nosacījumus par savstarpējas izmantojamības komponenta iekļaušanu tā sistēmas vidē (mezglā, blokā, apakšsistēmā) un nosacījumus par tam vajadzīgajām saskarnēm;

savstarpējas izmantojamības komponenta ekspluatācijas un tehniskās apkopes nosacījumus (ekspluatācijas laika vai nobraukuma ierobežojumi, pieļaujamais nodilums utt.);

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā.

6.3

Pretendents iesniedz testu rezultātus (10), tostarp, ja nepieciešams, rezultātus par tipa testiem, kas veikti tā atbilstošajā laboratorijā vai tās vārdā.

6.4.

Paziņotā institūcija izskata pieteikumu un novērtē testu rezultātus. Ja konstrukcija atbilst tai piemērojamiem SITS noteikumiem, paziņotā institūcija izdod pretendentam konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātu. Sertifikātā iekļauj pārbaudē gūtos atzinumus, tā derīguma nosacījumus, datus, kas ir vajadzīgi apstiprinātās konstrukcijas identifikācijai un vajadzības gadījumā ražojuma darbības aprakstu.

Derīguma termiņš nav ilgāks par 5 gadiem.

6.5.

Pieteikuma iesniedzējs informē paziņoto institūciju, kas ir izdevusi EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā ražojuma izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai savstarpējas izmantojamības komponenta lietošanai noteiktos priekšrakstus. Šādos gadījumos par savstarpējas izmantojamības komponentu jāsaņem papildu apstiprinājums no paziņotās institūcijas, kas ir izdevusi konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātu. Minētajā gadījumā paziņotā institūcija veic tikai tādas pārbaudes un testus, kas attiecas uz izmaiņām un ir nepieciešamas saistībā ar tām. Šo papildu apstiprinājumu sniedz kā pielikumu konstrukcijas pārbaudes EK sertifikāta oriģinālam.

6.6.

Ja nav veiktas nekādas 6.4. punktā minētās izmaiņas, tad derīgumu sertifikātam, kura darbības laiks beidzas, var pagarināt vēl uz vienu derīguma termiņu. Pretendents piesakās šādam pagarinājumam, iesniedzot rakstisku apstiprinājumu, ka nekādas izmaiņas nav veiktas, un paziņotā institūcija noformē pagarinājumu vēl par vienu derīguma termiņu, kā tas noteikts 6.3. punktā, ja nav nekādas pretrunīgas informācijas. Šo procedūru var atkārtot.

7.

Katra paziņotā institūcija pārējām paziņotajām institūcijām dara zināmu attiecīgo informāciju par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātiem.

Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt šādas kopijas:

izdotie kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumi un papildu apstiprinājumi un

izdotie konstrukcijas pārbaudes EK sertifikāti un to pielikumi.

8.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis noformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK atbilstības deklarācijai un tās pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādes uz direktīvām (Direktīva 96/48/EK un citas direktīvas, kas var attiekties uz savstarpējas izmantojamības komponentu);

ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

tās procedūras (moduļa) aprakstu, pēc kuras deklarēta atbilstība;

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās (to) paziņotās(-o) institūcijas(-u) nosaukums un adrese, kas piedalījās atbilstības pārbaudes procedūrā, un sertifikātu datums kopā ar sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumiem;

norādi uz šo SITS un jebkuru citu piemērojamo SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikācijām;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

Jānorāda atsauces uz šādiem sertifikātiem:

kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājums un uzraudzības ziņojumi, kā norādīts 3. un 4. punktā;

konstrukcijas pārbaudes EK sertifikāts un tā pielikumi.

9.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis EK atbilstības deklarācijas eksemplāru glabā 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

10.

Ja papildus EK atbilstības deklarācijai saskaņā ar SITS ir vajadzīga arī deklarācija par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, tā pievienojama pēc tam, kad ražotājs to izdod, ievērojot V moduļa nosacījumus.

V modulis: Tipa validēšana, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (piemērotība lietošanai)

1.

Šajā modulī ir aprakstīta tā procedūras daļa, ar kuru paziņotā institūcija pārbauda un apstiprina, ka paraugs, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas paraugs, atbilst tam piemērojamiem SITS noteikumiem, kas attiecas uz tā piemērotību lietošanai, veicot tipa validēšanu, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (11).

2.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis paša izraudzītai paziņotai institūcijai iesniedz pieteikumu tipa validēšanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi.

Šajā pieteikumā iekļauj:

ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, viņa nosaukumu un adresi;

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

tehnisko dokumentāciju, kas aprakstīta 3. punktā;

programmu validēšanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi, kā aprakstīts 4. punktā;

tā uzņēmuma (infrastruktūras pārvaldītāja un/vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma) nosaukumu un adresi, ar kuru pieteikuma iesniedzējs ir vienojies par to, ka minētais uzņēmums iesaistās procesā, kurā novērtē piemērotību lietošanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi:

izmantojot savstarpējas izmantojamības komponentu ekspluatācijas apstākļos,

kontrolējot tā ekspluatācijas īpašības un

izdodot pārskatu par ekspluatācijas pieredzi,

tā uzņēmuma nosaukumu un adresi, kas apņemas veikt savstarpējas izmantojamības komponenta tehnisko apkopi ekspluatācijas pieredzes iegūšanai noteiktajā laikā vai līdz noteiktam nobraukumam;

savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarāciju un

ja saskaņā ar SITS jāizmanto B modulis – EK tipa pārbaudes sertifikātu;

ja saskaņā ar SITS jāizmanto H2 modulis – EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu.

Pieteikuma iesniedzējs tā (to) uzņēmuma (uzņēmumu) rīcībā, kas apņemas veikt savstarpējas izmantojamības komponenta ekspluatācijas izmēģinājumus, nodod paraugu vai pietiekamu skaitu paraugu, kas ir reprezentatīvi plānotajai produkcijai, še turpmāk “tips”. Tips var attiekties uz vairākiem savstarpējās izmantojamības komponentu variantiem, ja visas atšķirības starp attiecīgajiem variantiem ir iekļautas EK atbilstības deklarācijās un iepriekšminētajos sertifikātos.

Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi validēšanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi.

3.

Tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt ražojuma atbilstību SITS prasībām. Tajā ietver novērtēšanai vajadzīgo informāciju par savstarpējās izmantojamības komponenta darbību, kā arī par projektēšanu,

ražošanu un tehnisko apkopi:

vispārīgu tipa aprakstu;

to tehnisko specifikāciju (attiecīgās SITS un/vai Eiropas specifikācijas ar attiecīgiem noteikumiem) sarakstu, pēc kurām jānovērtē savstarpējas izmantojamības komponenta darbība ekspluatācijā;

nosacījumus par savstarpējas izmantojamības komponenta iekļaušanu tā sistēmas vidē (mezglā, blokā, apakšsistēmā) un nosacījumus par tam vajadzīgajām saskarnēm;

savstarpējas izmantojamības komponenta lietošanas un tehniskās apkopes nosacījumus (ekspluatācijas laika vai nobraukuma ierobežojumi, pieļaujamais nodilums utt.);

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi tam, lai izprastu informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukciju, izgatavošanu un ekspluatāciju;

un – ciktāl vajadzīgs novērtēšanai —

skiču projektu un ražošanas rasējumus;

veikto projektēšanas aprēķinu un pārbaužu rezultātus;

testēšanas pārskatus.

Ja saskaņā ar SITS ir nepieciešama papildu informācija tehniskajai dokumentācijai, tad iekļauj arī to

Pievieno to Eiropas specifikāciju sarakstu, kas minētas tehniskajā dokumentācijā un kas piemērotas pilnīgi vai daļēji.

4.

Validēšanas programmā, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi, iekļauj:

izmēģināmajam savstarpējas izmantojamības komponentam noteiktos darbības parametrus vai ekspluatācijas īpašības;

uzstādīšanas noteikumus;

programmas ilgumu pēc laika vai nobraukuma;

ekspluatācijas nosacījumus un paredzamo ekspluatācijas programmu;

tehniskās apkopes programmu;

ekspluatācijas laikā veicamās speciālās pārbaudes, ja tādas ir vajadzīgas;

paraugu partijas lielumu, ja ir vairāk nekā viens paraugs;

inspekciju programmu (veids, skaits un periodiskums, dokumentācija);

pieļaujamo defektu kritērijus un to ietekmi uz programmu;

informāciju, kas iekļaujama tā uzņēmuma pārskatā, kurš veic savstarpējās izmantojamības komponenta ekspluatāciju (skatīt 2. punktu).

5.

Paziņotā institūcija:

5.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un programmu validēšanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi;

5.2.

pārliecinās, vai tips ir reprezentatīvs un ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai;

5.3.

pārliecinās, vai programma validēšanai, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi, ir labi pielāgota tam, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponenta vajadzīgos darbības parametrus un ekspluatācijas īpašības;

5.4.

vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par programmu un vietu, kur tiks veiktas vajadzīgās pārbaudes un testi, un par struktūru, kas veiks testēšanu (paziņotā institūcija vai cita kompetentā laboratorija);

5.5.

kontrolē un pārbauda savstarpējās izmantojamības komponenta darbību, ekspluatāciju un tehnisko apkopi;

5.6.

novērtē pārskatu, kas jāsagatavo uzņēmumam(-iem) (infrastruktūras pārvadītājiem un/vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem), kurš ekspluatē savstarpējas izmantojamības komponentu, un visu pārējo dokumentāciju un informāciju, kas iegūta šajā procedūrā (testēšanas pārskati, ekspluatācijas pieredze utt.);

5.7.

novērtē, vai komponenta ekspluatācijas īpašības atbilst SITS prasībām.

6.

Ja tips atbilst SITS noteikumiem, paziņotā institūcija izdod pieteikuma iesniedzējam sertifikātu par piemērotību lietošanai. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, validēšanas secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai.

Derīguma termiņš nav ilgāks par 5 gadiem.

Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas vajadzīgo daļu sarakstu, un šīs dokumentācijas kopiju glabā paziņotā institūcija.

Ja pieteikuma iesniedzējam atsaka sertifikātu par piemērotību lietošanai, paziņotā institūcija sīki izklāsta šāda atteikuma iemeslus.

Jāparedz pārsūdzības kārtība.

7.

Pieteikuma iesniedzējs informē paziņoto institūciju, kurā glabājas tehniskā dokumentācija, kas attiecas uz sertifikātu par piemērotību lietošanai, kurš piešķirts attiecībā uz visām apstiprinātā ražojuma modifikācijām, par ko jāsaņem papildu apstiprinājums, ja šādas izmaiņas var skart ražojuma piemērotību lietošanai vai ražojuma ekspluatācijas noteiktos priekšrakstus. Šādā gadījumā paziņotā institūcija veic tikai tādas pārbaudes un testus, kas attiecas uz izmaiņām un ir nepieciešamas saistībā ar tām. Papildu apstiprinājumu izdod vai nu kā pielikumu sākotnējam sertifikātam par piemērotību lietošanai, vai noformē kā jaunu sertifikātu pēc iepriekšējā sertifikāta atsaukšanas.

8.

Ja nav veiktas nekādas 7. punktā minētās izmaiņas, tad derīgumu sertifikātam, kura darbības laiks beidzas, var pagarināt vēl uz vienu derīguma termiņu. Pretendents piesakās šādam pagarinājumam, iesniedzot rakstisku apstiprinājumu, ka nekādas izmaiņas nav veiktas, un paziņotā institūcija noformē pagarinājumu vēl par vienu derīguma termiņu, kā tas noteikts 6. punktā, ja nav nekādas pretrunīgas informācijas. Šo procedūru var atkārtot.

9.

Katra paziņotā institūcija pārējām paziņotajām institūcijām dara zināmu attiecīgo informāciju par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem sertifikātiem par piemērotību lietošanai.

10.

Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto sertifikātu par piemērotību lietošanai un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumi ir pārējo paziņoto institūciju rīcībā.

11.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis noformē EK deklarāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai.

Šajā deklarācijā iekļauj vismaz Direktīvas 96/48/EK IV pielikuma 3. punktā un 13. panta 3. punktā norādīto informāciju. EK deklarācijai par piemērotību lietošanai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Deklarāciju raksta tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā iekļauj:

norādi uz direktīvu (Direktīva 96/48/EK);

ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi (jānorāda firmas nosaukums un pilna adrese; pilnvarotā pārstāvja gadījumā jānorāda arī ražotāja vai projektētāja firmas nosaukums);

savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (modelis, tips utt.);

visus attiecīgos aprakstus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, un jo īpaši tā ekspluatācijas apstākļu aprakstu;

tās paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kas ir iesaistīta(-s) procedūrā, kura izmantota attiecībā uz piemērotību lietošanai, datumu, kādā izdots sertifikāts par piemērotību lietošanai un šā sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumus;

norādi uz šo SITS un uz jebkādu citu piemērojamu SITS, un attiecīgā gadījumā norādi uz Eiropas specifikāciju;

datus par parakstītāju, kurš ir pilnvarots uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrētā viņa pilnvarotā pārstāvja vārdā.

12.

Ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis EK deklarācijas par piemērotību lietošanai eksemplāru glabā 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums tehnisko dokumentāciju glabāt tā, lai tā būtu pieejama, ir personai, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū.

Apakšsistēmu EK verificēšanas moduļi

SH2 modulis: Visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi

1.

Šajā modulī aprakstīta EK verifikācijas procedūra, kā paziņotā institūcija pēc pieprasījuma, ko iesniedz līgumslēdzēja subjekts vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarotais pārstāvis, pārbauda un apliecina, ka infrastruktūras vai ritošā sastāva apakšsistēma

atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka Direktīvas 96/48/EK (12) pamatprasības ir izpildītas,

atbilst citiem noteikumiem, kas izriet no Līguma,

un var tikt nodota ekspluatācijā.

2.

Paziņotā institūcija veic procedūru, ieskaitot apakšsistēmas projekta pārbaudi, ar nosacījumu, ka iesaistītais līgumslēdzējs subjekts (13) un galvenais uzņēmējs pilda 3. punktā minētās saistības.

Jēdziens “galvenais darbuzņēmējs” attiecināms uz uzņēmumiem, kuru darbība dod ieguldījumu SITS pamatprasību izpildē. Tas attiecas uz uzņēmumu, kas

ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju),

citiem uzņēmumiem, kas piedalās tikai apakšsistēmas projekta daļu realizēšanā (piemēram, veic projektēšanu, apakšsistēmas montāžu vai uzstādīšanu).

Tas neattiecas uz ražotāja apakšuzņēmējiem, kas piegādā komponentus un savstarpējas izmantojamības komponentus.

3.

Attiecībā uz apakšsistēmu, kam veic EK verifikācijas procedūru, līgumslēdzējs subjekts vai galvenais uzņēmējs, ja tāds ir pieaicināts, projektēšanā, ražošanā un galaražojuma pārbaudē un testēšanā izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, kas noteikta 5. punktā un uz ko attiecas 6. punktā noteiktā uzraudzība.

Galvenais uzņēmējs, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), jebkurā gadījumā projektēšanā, ražošanā un galaražojuma apskatē un testēšanā izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, uz kuru attiecas 6. punktā noteiktā uzraudzība.

Ja līgumslēdzējs subjekts pats ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), vai ja līgumslēdzējs subjekts tieši piedalās projektēšanā un/vai ražošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tas šajās darbībās izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu, uz kuru attiecas 6. punktā noteiktā uzraudzība.

Pieteikuma iesniedzējiem, kas piedalās tikai montāžā un uzstādīšanā, ļauts izmantot vienīgi apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu izgatavošanai un galaražojuma apskatei un testēšanai.

4.

EK verifikācijas procedūra

4.1.

Līgumslēdzējs subjekts viņa izvēlētajai paziņotajai institūcijai iesniedz pieteikumu par apakšsistēmas EK verifikāciju (ar visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un konstrukcijas pārbaudi), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordinēšanu atbilstoši 5.4. un 6.6. punktam. Līgumslēdzējs subjekts informē iesaistītos ražotājus par šo izvēli un par pieteikumu.

4.2.

Pieteikumam jābūt tādam, kas nodrošina izpratni par apakšsistēmas projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, uzstādīšanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un kas ļauj novērtēt atbilstību SITS prasībām.

Pieteikums ietver:

līgumslēdzēja subjekta vai viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi;