Help Print this page 

Document 32007R0614

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 614/2007 ( 2007. gada 23. maijs ) par finanšu instrumentu videi (LIFE+) - Komisijas deklarācija
  • No longer in force
OJ L 149, 9.6.2007, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 001 P. 170 - 185

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/614/oj
Multilingual display
Text

9.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 614/2007

(2007. gada 23. maijs)

par finanšu instrumentu videi (LIFE+)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3), ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko 2007. gada 8. maijā apstiprinājusi Samierināšanas komiteja,

tā kā:

(1)

Vides aizsardzība ir viena no galvenajām Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības dimensijām. Tā ir Kopienas līdzfinansēšanas prioritāte un būtu jāfinansē, galvenokārt izmantojot Kopienas horizontālos finanšu instrumentus, tostarp Eiropas Reģionālo attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Eiropas Zivsaimniecības fondu un Septīto pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumu pamatprogrammu.

(2)

Šie Kopienas finanšu instrumenti neattiecas uz visām vides prioritātēm. Tādēļ ir vajadzīgs Finanšu instruments videi (LIFE+), lai nodrošinātu īpašu atbalstu Kopienas vides politikas un tiesību aktu, jo īpaši Sestās Kopienas vides rīcības programmas (Sestā VRP) mērķu, izstrādāšanai un īstenošanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (4) (2002. gada 22. jūlijs).

(3)

Atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un publiskā iepirkuma līgumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu vislabāko izmantojumu, LIFE+ finansētajiem projektiem būtu jāatbilst atbilstības kritērijiem, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, kādas ir, piemēram, ikdienas darbības. Tam nevajadzētu ierobežot inovatīvu vai demonstrācijas projektu finansēšana.

(5)

Attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību pati Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošana nodrošina sistēmu Eiropas pievienotajai vērtībai. Labākās prakses vai demonstrācijas projektiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu un noteikšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (6) un Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (7), vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(6)

Būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu, tostarp Kopienas līdzfinansējumu, Natura 2000 tīklam. Tā kā šīs regulas mērķis ir finansēt tikai labākās prakses vai demonstrācijas pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, Komisijai un dalībvalstīm ar citu instrumentu palīdzību pietiekamā apjomā būs jānodrošina finansējums tīkla pārvaldībai, kuras gada izmaksas 2004. gadā lēš ap EUR 6 100 000 000.

(7)

Inovatīviem vai demonstrācijas projektiem, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp labākas prakses, zināšanas un tehnoloģiju izveidi un izplatīšanu, kā arī projektu izpratnes veicināšanas kampaņām un īpašām apmācībām personām, kuras ir iesaistītas mežu ugunsgrēku novēršanas ierosmēs, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(8)

Projektiem, kas attīstītu un īstenotu Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(9)

Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot labākas prakses vai demonstrācijas projektus Kopienas vides politikas attīstībai vai īstenošanai; veicinot inovatīvas politikas pieejas, tehnoloģijas, metodes un instrumentus; apkopojot zināšanas; palielinot īstenošanas spējas; sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu, savstarpēju mācīšanos un labākās prakses apmaiņu; kā arī uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu. Tādēļ finansiālajam atbalstam saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sagatavot, īstenot, uzraudzīt un vērtēt vides politiku un tiesību aktus, kā arī tos darīt zināmus un popularizēt visā Kopienā.

(10)

LIFE+ vajadzētu būt trim sastāvdaļām: LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība, LIFE+ vides politika un pārvaldība, un LIFE+ informācija un komunikācija. Projektiem, ko finansē LIFE+, vajadzētu būt iespējai veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienai no šīm sastāvdaļām un iesaistīt vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī veicināt stratēģisku pieeju izstrādi vides mērķu sasniegšanai.

(11)

Lai pildītu savus vides politikas izveides un īstenošanas uzdevumus, Komisijai vajadzētu izmantot LIFE+ resursus, lai pabeigtu pētījumus un novērtējumus, sāktu sniegt pakalpojumus, lai īstenotu un integrētu vides politiku un tiesību aktus, un organizētu sanāksmes, seminārus un darba seminārus ar ekspertiem un iesaistītajām pusēm, izveidotu un uzturētu tīklus, un izveidotu un uzturētu datoru sistēmas. Turklāt Komisijai būtu jāizmanto LIFE+ budžeta daļa, lai organizētu informēšanas, publikācijas un izplatīšanas darbības, tostarp pasākumus, izstādes un līdzīgus izpratnes veidošanas pasākumus, audiovizuālo materiālu sagatavošanai un ražošanas izdevumiem, un lai iegūtu tehnisko un/vai administratīvo atbalstu, kas attiecas uz programmu un projektu identificēšanu, sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, revīziju un pārraudzību.

(12)

Nevalstiskas organizācijas (NVO) sniedz ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu izveidē un īstenošanā. Tādējādi ir lietderīgi, ka LIFE+ budžeta daļa atbalstītu dažu attiecīgi kvalificētu vides NVO darbību, konkursā pārskatāmi piešķirot gada darbības subsīdijas. Šādām NVO vajadzētu būt neatkarīgām un bezpeļņas organizācijām un veikt darbības vismaz trijās Eiropas valstīs, katrai atsevišķi vai asociācijā.

(13)

Pašreizējo un iepriekšējo instrumentu pieredze parādīja nepieciešamību attiecināt plānošanu uz vairāku gadu termiņu un koncentrēt vides aizsardzības veicināšanas darbības, nosakot prioritārās un mērķa darbības jomas, par ko var saņemt Kopienas līdzfinansējumu.

(14)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt sagatavot valsts gada prioritātes, kas atšķiras no plāniem un programmām, kuras sagatavotas vairākām nozarēm un nosaka pamatprincipus turpmākās attīstības saskaņošanai, un plāni un programmas, kurām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK noteikta prasība veikt novērtējumu, un šīs prioritātes nebūtu jāuzskata par plāniem vai programmām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (8).

(15)

Vides aizsardzības prasības būtu jāintegrē Kopienas politikas un darbību, tostarp finanšu instrumentu, definīcijā un īstenošanā. LIFE+ tādējādi vajadzētu papildināt pārejos Kopienas finanšu instrumentus un Komisijai un dalībvalstīm šāda papildināmība būtu jānodrošina Kopienas, valsts, reģionālajā un vietējā mērogā.

(16)

Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgā (1997. gada decembrī) un Salonikos (2003. gada jūnijā) notikušo sanāksmju secinājumiem kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā, vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos nolīgumos.

(17)

Ir nepieciešams konsolidēt vairākas pašreizējas vides programmas un vienkāršot plānošanu un vadību, izveidojot vienotu, racionalizētu finanšu instrumentu videi.

(18)

Ir nepieciešams arī nodrošināt vienmērīgu pāreju un turpināt uzraudzīt, pārbaudīt un kvalitatīvi novērtēt darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām, pēc šo programmu termiņa beigām.

(19)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9).

(20)

LIFE+ vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, un jo īpaši atbalstīt Sestās VRP īstenošanu. Sadarbībā, izmantojot Kopienas instrumentus, lai uzlabotu izpildi valsts vai vietējā līmenī, sasniegtu Kopienas mērķus vai nodrošinātu informācijas apmaiņu Kopienas mērogā, dalībvalstis var panākt Eiropas pievienoto vērtību. Ņemot vērā, ka šo LIFE+ mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, vajadzētu pieņemt saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pievienot pasākumus šīs regulas I pielikumam un grozīt šīs regulas II pielikumu. Tā kā pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus vai papildināt to, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a. pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1.   Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu videi (“LIFE+”).

2.   LIFE+ vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, tostarp vides politikas integrēšana pārējā politikā, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību. Jo īpaši LIFE+ atbalsta Sestās VRP īstenošanu, tostarp tematiskās stratēģijas, kā arī finansē pasākumus un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“Sestā VRP” ir Sestā Kopienas vides rīcības programma, kas paredzēta Lēmumā Nr. 1600/2002/EK;

2)

“Finanšu regula” ir Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002.

3. pants

Atbilstības kritēriji

1.   LIFE+ finansētie projekti atbilst šādiem kritērijiem:

a)

atbilst Kopienas interesēm, sniedzot ievērojamu ieguldījumu 1. panta 2. punktā noteiktā LIFE+ vispārējā mērķa sasniegšanā;

b)

ir tehniski un finansiāli saskanīgi, paredzami un sniedz vērtību naudai.

Kur iespējams, ar LIFE+ finansētie projekti veicina sinerģijas starp dažādām Sestās EAP prioritātēm un integrāciju.

2.   Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, projektiem jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)

tie ir labākās prakses vai demonstrācijas projekti, ar ko īsteno Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK;

b)

tie ir inovatīvi vai demonstrācijas projekti, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp izveidot vai izplatīt labāko praksi, zināšanas vai tehnoloģijas;

c)

tās ir apziņas veicināšanas kampaņas un īpašas mācības ugunsgrēku novēršanā iesaistītām personām;

d)

tie ir projekti, kas attīsta un īsteno Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību.

4. pants

Konkrēti mērķi

1.   LIFE+ sastāv no trim daļām:

LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība,

LIFE+ vides politika un pārvaldība,

LIFE+ informācija un komunikācija.

2.   LIFE+ dabas un bioloģiskās daudzveidības daļas konkrētie mērķi ir:

a)

sniegt ieguldījumu Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, tostarp vietējā un reģionālā mērogā; un atbalstīt turpmāku Natura 2000 tīkla attīstību un īstenošanu, tostarp jūras un piekrastes dzīvotnes un sugas;

b)

dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par Kopienas dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)

atbalstīt tādu politikas pieeju un instrumentu izstrādi un īstenošanu, kas ļautu uzraudzīt un vērtēt dabu un bioloģisko daudzveidību, kā arī faktorus, spiedienu un reakcijas, kas tos ietekmē, jo īpaši saistībā ar mērķi līdz 2010. gadam Kopienā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata izmaiņu rezultātā radītos draudus dabai un bioloģiskai daudzveidībai;

d)

sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas un tiesību aktu apspriešanā un īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību.

3.   Īpašie LIFE+ vides politikas un pārvaldības daļas mērķi saistībā ar Sestās VRP mērķiem, tostarp prioritārās klimata pārmaiņu, dabas un veselības un dzīves kvalitātes, dabas resursu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās, ir:

a)

dot ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju, tehnoloģijas, metožu un instrumentu izstrādē un demonstrēšanā;

b)

dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)

atbalstīt tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās faktorus, spiedienu un reakcijas, kas to ietekmē;

d)

veicināt Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālā mērogā;

e)

sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas apspriešanā un īstenošanā.

4.   LIFE+ informācijas un komunikācijas daļas konkrētie mērķi ir:

a)

izplatīt informāciju un veidot izpratni par vides jautājumiem, tostarp meža ugunsgrēku novēršanu;

b)

sniegt atbalstu papildu pasākumiem, tādiem kā informācija, komunikācijas darbības un kampaņas, konferences un mācības, tostarp mācības par mežu ugunsgrēku novēršanu.

5.   I pielikumā iekļauts atbilstīgu pasākumu saraksts.

5. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

a)

subsīdiju līgumi;

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas, piemēram, partnerības pamatnolīgumus, līdzdalību finanšu mehānismos un fondos vai operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējumu. Uz operatīvajām subsīdijām struktūrām, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

3.   Darbības subsīdiju maksimālā līdzfinansējuma likme ir 50 % no kopējām attaisnotām izmaksām. Tomēr izņēmuma kārtā maksimālā līdzfinansējuma likme LIFE+ dabas un bioloģiskās daudzveidības daļā var sasniegt 75 % no attaisnotām izmaksām attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar prioritārām dzīvotnēm vai sugām, lai īstenotu Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK, vai kas saistīti ar tādām putnu sugām, kuras Direktīvas 79/409/EEK 16. pantā noteiktā komiteja uzskata par prioritārām finansējuma saņemšanai, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu aizsardzības mērķi.

4.   Publiskā iepirkuma līguma gadījumā Kopienas finansējums var attiekties uz pakalpojumu un preču iegādes izmaksām. Šīs izmaksas var ietvert izdevumus, kas saistīti ar informāciju un paziņojumiem par projektu, politikas pasākumu, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

5.   Ierēdņu algu izmaksas var finansēt tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz projekta īstenošanas darbību izmaksām, ko attiecīgā valsts iestāde nebūtu veikusi, ja attiecīgais projekts nebūtu īstenots. Attiecīgais personāls īpaši jānorīko darbā pie projekta īstenošanas, un attiecībā uz esošo pastāvīgo personālu tām jābūt papildu izmaksām.

6.   Komisija īsteno šo regulu saskaņā ar Finanšu regulu.

6. pants

Programmēšana un projektu atlase

1.   Vismaz 78 % no budžeta resursiem LIFE+ izmanto projektu darbību finansēšanai.

2.   Komisija nodrošina proporcionālu projektu sadali, izveidojot indikatīvus ikgada valsts piešķīrumus laikposmiem no 2007. līdz 2010. gadam un no 2011. līdz 2013. gadam, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a)

iedzīvotāji:

i)

katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 50 % apjomā;

un

ii)

katras dalībvalsts iedzīvotāju blīvums, līdz robežvērtībai, kas ir divreiz lielāka par ES vidējo iedzīvotāju blīvumu. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 5 % apjomā;

b)

daba un bioloģiskā daudzveidība:

i)

katras dalībvalsts to teritoriju kopplatība, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, kas izteikta kā proporcija no visu to teritoriju kopplatības, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 25 % apjomā;

un

ii)

katras dalībvalsts teritorija, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, proporcionālā attiecībā pret Kopienas teritoriju, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 20 % apjomā.

Tiklīdz attiecīgi dati ir sagatavoti visām dalībvalstīm, Komisija veic aprēķinus attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību, pamatojoties gan uz teritorijām, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, gan uz īpaši aizsargājamām teritorijām, izvairoties no dubultās skaitīšanas.

Turklāt Komisija var piešķirt papildu līdzekļus cietzemes ieskautajām dalībvalstīm. Šādi piešķirti līdzekļi nepārsniedz 3 % no budžeta kopsummas, kas paredzēta projektu darbību finansējumam.

Tomēr Komisija nodrošina, ka katras dalībvalsts piešķirto līdzekļu apjoms nav mazāks par attiecīgu minimālo piešķīrumu, kas ir EUR 1 līdz 3 miljoni gadā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, vides izmaksas, vides vajadzības un absorbcijas spējas.

3.   II pielikumā izklāstītā daudzgadu stratēģiskā programma nosaka Kopienas finansējuma prioritārās darbības jomas attiecībā uz 1., 3. un 4. pantā minētajiem uzdevumiem un kritērijiem.

Dalībvalstis tajā budžeta daļā, ko izmanto projektu darbības finansējumam, var iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, kas atlasītas no II pielikumā izklāstītajām darbības prioritātēm, kuras atbilstīgi:

a)

nosaka prioritārās jomas un projektu veidus, ņemot vērā apzinātas ilgtermiņa vajadzības; kā arī

b)

norāda konkrētos valsts mērķus.

Ja dalībvalsts nolemj iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, tajās var iekļaut starpvalstu prioritātes.

4.   Ja dalībvalsts nolemj iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, tā to īsteno cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk, kā tas noteikts saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šādas prioritātes neiesniedz attiecībā uz ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 2007. gada budžetam. Ja dalībvalstis vēlas, tās tajā pašā laikā var iesniegt valsts gada darba programmas projektus dažiem vai visiem gadiem, uz ko attiecas šī regula.

5.   Komisija katru gadu aicina iesniegt priekšlikumus par 4. panta 1. punktā iekļautajiem komponentiem, ņemot vērā jo īpaši II pielikumā noteikto daudzgadu stratēģisko programmu un jebkuras valsts gada prioritātes, kas iesniegtas saskaņā ar šā panta 4. punktu.

6.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visus priekšlikumus par finansējamiem projektiem. Starpvalstu projektu gadījumā priekšlikumu nosūta dalībvalsts, kurā ir reģistrēts finansējuma saņēmējs. Projektā ņem vērā samērīgumu attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu valstu indikatīviem piešķirtajiem līdzekļiem.

Dalībvalstis var iesniegt rakstiskus komentārus par individuāliem projektu priekšlikumiem. Tās var īpaši sniegt komentārus par priekšlikuma atbilstību valsts gada prioritātēm, kas atlasītas no II pielikuma.

7.   Komisija veic projektu atlasi, balstoties uz 1., 3., un 4. pantā un I un II pielikumā noteiktajiem uzdevumiem un kritērijiem.

Kad saskaņā ar 2. punktu ir sastādīts projektu saraksts finansiālajam atbalstam atbilstīgi valstu piešķīrumiem, Komisija dod priekšroku projektiem, kas sniedz lielāko ieguldījumu Kopienas uzdevumu sasniegšanā, ņemot vērā:

a)

valsts prioritātes, kas iesniegtas saskaņā ar 4. punktu;

un

b)

dalībvalstu komentārus par individuālo projektu pieteikumiem saskaņā ar 6. punktu.

Komisija īpašu uzmanību pievērš starpvalstu projektiem, ja starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vides aizsardzību, jo īpaši sugu saglabāšanu, un tādēļ nodrošina to, ka vismaz 15 % no LIFE+ budžeta projektu darbības finansējumam piešķir starpvalstu projektiem.

8.   Ja saskaņā ar 7. punktu atlasīto projektu sarakstā līdzfinansēšanai nepieciešamā summa attiecībā uz konkrētu dalībvalsti ir mazāka par indikatīvo piešķīrumu šai dalībvalstij, kas noteikts saskaņā ar 2. punkta kritērijiem, Komisija izmanto līdzsvaru, lai finansētu citu dalībvalstu iesniegtos projektus, kas sniedz lielāku ieguldījumu 1., 3., 4. pantā un I un II pielikumā noteikto Kopienas uzdevumu sasniegšanā.

9.   Kad 13. panta 1. punktā minētajai komitejai piedāvā līdzfinansējamo projektu sarakstu, Komisija sniedz rakstisku paskaidrojumu par to, kā ir ņemti vērā šā panta 2.punktā noteiktie piešķiršanas kritēriji un valsts ikgadējās prioritātes, kā arī saskaņā ar 4. un 6. punktu iesniegtie komentāri, vienlaicīgi ievērojot 1., 3., un 4. pantā noteiktos uzdevumus un kritērijus.

10.   Komisija regulāri publicē ar LIFE+ finansēto projektu sarakstu, tostarp mērķu un iegūto rezultātu īsu aprakstu un kopsavilkumu par izdotajiem līdzekļiem. Šim nolūkam Komisija izmanto piemērotus medijus un tehnoloģijas, tostarp internetu.

7. pants

Finansējuma saņēmēji

Finansējumu no LIFE+ var saņemt valsts un/vai privātas struktūras, dalībnieki un iestādes.

8. pants

Trešo valstu līdzdalība

LIFE+ finansētajās programmās var piedalīties šādas trešās valstis ar noteikumu, ka tiek saņemtas papildu apropriācijas:

a)

EBTA valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 933/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi (11);

b)

kandidātvalstis uzņemšanai Eiropas Savienībā;

c)

Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā.

9. pants

Finanšu instrumentu savstarpēja papildināmība

Ar šo regulu nefinansē pasākumus, kas atbilst citu Kopienas finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, Eiropas Zivsaimniecības fonda un Septītās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumu pamatprogrammas, atbilstības kritērijiem un vispārējai darbības sfērai vai saņem no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Finansējuma saņēmēji saskaņā ar šo regulu sniedz informāciju par līdzekļiem, ko tie ir saņēmuši no Kopienas budžeta un par saviem Komisijai iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem. Komisija atskaitās par šiem jautājumiem 15. pantā paredzētā vidusposma pārskata un nobeiguma novērtējuma kontekstā.

10. pants

Ilgums un budžeta līdzekļi

1.   Šo regulu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Finansējumu LIFE+ īstenošanai nosaka EUR 2 143 409 000 miljonu apmērā laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības vispārēja budžeta gada apropriācijās.

Budžeta lēmējiestādes apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu shēmā paredzētos ierobežojumus.

4.   Vismaz 50 % no LIFE+ paredzētajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti projektu darbību finansējumam, piešķir pasākumiem dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības atbalstam.

11. pants

Uzraudzība

1.   Par visiem projektiem, ko finansē LIFE+, saņēmējs iesniedz tehniskus un finansiālus ziņojumus par darba gaitu Komisijai. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas par katru projektu iesniedz galīgo ziņojumu.

2.   Neskarot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki pārbauda LIFE+ programmas finansētus projektus uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā, jo īpaši, lai pārbaudītu atbilstību 3. pantā paredzētajiem atbilstības kritērijiem.

3.   Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredzēta pārraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai jebkurš Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā – uz vietas.

4.   Piecu gadu laikā kopš pēdējā maksājuma attiecībā uz projektu finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus par šā projekta izdevumiem.

5.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

6.   Komisija veic visus citus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētos projektus veic pareizi un atbilstīgi šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem.

12. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Ja tiek īstenoti atbilstīgi šai regulai finansēti projekti, Komisija nodrošina, lai būtu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (12), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14).

2.   Attiecībā uz projektiem, ko finansē LIFE+, “pārkāpums”, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību akta vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3.   Kopiena samazina, aptur vai atgūst finansiālās palīdzības summas, kas piešķirtas projektam, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem, vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo palīdzību, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas projektā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai projekta īstenošana attaisno tikai daļu piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa noteiktā termiņā iesniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

13. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 2. punktā, ir trīs mēneši.

14. pants

Īstenošanas lēmumi

1.   Turpmāk norādītos lēmumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar13. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)

pievienot pasākumus I pielikumam;

b)

grozīt II pielikumu.

2.   Turpmāk norādītos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā paredzēto procedūru:

a)

ar ko nosaka 6. panta 4. punkta mērķiem paredzēto valsts gada darba programmu projektu formātu, saturu un iesniegšanas datumu;

b)

ar ko nosaka projektu atlases procedūras metodoloģiju 2008.- 2013. gadam saskaņā ar 6. pantu;

c)

ar ko nosaka par līdzfinansēšanai pieņemto projektu sarakstu, kā tas noteikts 6. panta 7. un 8. punktā;

d)

ar ko nosaka 11. panta 1. punktā minēto ziņojumu formu un saturu;

un

e)

ar ko nosaka rādītājus, lai palīdzētu īstenot LIFE+ finansēto pasākumu uzraudzību.

15. pants

Novērtēšana

1.   Komisija nodrošina daudzgadu programmu regulāru uzraudzību, lai novērtētu to ietekmi.

2.   Ne vēlāk kā 2010. gada 30. septembrī Komisija iesniedz LIFE+ vidusposma pārskatu Eiropas Parlamentam un 13. panta 1. punktā minētajai komitejai. Vidusposma pārskatā novērtē šīs regulas īstenošanu laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Attiecīgos gadījumos Komisija ierosina īstenošanas lēmumu grozījumus saskaņā ar 14. pantu.

3.   Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanas nobeiguma novērtējumu, izvērtējot ar šo regulu finansēto darbību un projektu ieguldījumu gan īpaši, gan vispārīgi Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanā, aktualizēšanā un attīstībā, kā arī apropriāciju izmantojumu. Tā iesniedz šo nobeiguma novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, vajadzības gadījumā papildinot to ar priekšlikumu par finanšu instrumenta, kas paredzēts tikai vides jomai, turpmāku attīstību, ko piemēro no 2014. gada.

16. pants

Atcelšanas un pārejas noteikumi

1.   Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ šādus instrumentus:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (15),

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (2001. gada 27. jūnijs) par Kopienas sadarbības shēmu, lai veicinātu pilsētu noturīgu attīstību (16),

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2002/EK (2002. gada 1. marts) par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība (17);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) (18).

2.   Pasākumus, kas saskaņā ar 1. punktā minētajiem aktiem sākti pirms 2006. gada 31. decembra, līdz to pabeigšanai turpina pārvaldīt saskaņā ar šiem aktiem. Šajos aktos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 13. pantā minēto komiteju. Šo regulu izmanto, lai finansētu šajos aktos paredzēto obligāto uzraudzību un novērtēšanu pēc to spēkā esamības beigām. Līdz to pabeigšanai pasākumi atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas paredzēti 1. punktā minētajos aktos.

3.   2007. gada 1. janvārī var sākties izdevumu atbilstības laikposms finansējumiem, kas saskaņā ar I pielikuma a) punktu piešķirti 2007. gadā, ja vien izdevumi nav veikti pirms datuma, kurā sākas saņēmēja budžeta gads. Attiecībā uz šādām subsīdijām Finanšu regulas 112. panta 2. punktā minētos nolīgumus izņēmuma kārtā var parakstīt vēlākais 2007. gada 31. oktobrī.

4.   Vajadzīgo finansējumu pārraudzības un revīzijas pasākumu nodrošināšanai laikposmā pēc 2013. gada 31. decembra uzskata par apstiprinātu vienīgi tad, ja tas ir saskaņā ar jauno finanšu shēmu, kas sākas 2014. gadā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 23. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. GLOSER


(1)  OV C 255, 14.10.2005., 52. lpp.

(2)  OV C 231, 20.9.2005., 72. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūlija Atzinums (OV C 157 E, 6.7.2006., 451. lpp.), Padomes 2006. gada 27. jūnija Kopējā nostāja (OV C 238 E, 3.10.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 24. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2007. gada 22. maija normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2007. gada 14. maija Lēmums.

(4)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr.1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

(7)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK.

(8)  OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

(9)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)

(11)  OV L 117, 5.5.1999., 1. lpp.

(12)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(13)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(15)  OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).

(16)  OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(17)  OV L 75, 16.3.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK

(18)  OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).


I PIELIKUMS

FINANSĒJUMAM ATBILSTĪGI PASĀKUMI

Neskarot 9. pantu, LIFE+ var finansēt šādus pasākumus, ja tie atbilst 3. pantā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem:

a)

tādu NVO operatīvās darbības, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un uzlabošana Eiropas mērogā un kuras ir iesaistītas Kopienas politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā;

b)

tādu tīklu, datu bāzu un datorsistēmu izveide un uzturēšana, kas ir tieši saistīti ar Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši, uzlabojot publisko piekļuvi vides informācijai;

c)

pētījumi, apsekojumi, modelēšana un scenāriju izstrāde;

d)

uzraudzība, tostarp mežu uzraudzība;

e)

palīdzība spēju palielināšanā;

f)

apmācības, semināri un sanāksmes, tostarp to personu apmācības, kas iesaistītas mežu ugunsgrēku novēršanas ierosmēs;

g)

sadarbības tīklu un labākas prakses pasākumi;

h)

informācijas un komunikācijas darbības, tostarp izpratnes veidošanas kampaņas un, jo īpaši, sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas par mežu ugunsgrēkiem;

i)

inovatīvas politikas pieejas, tehnoloģijas, metodes un instrumenti;

un

j)

īpaši saistībā ar dabas un bioloģiskās daudzveidības daļu:

teritoriju un sugu apsaimniekošana un teritoriju plānošana, tostarp Natura 2000 tīkla ekoloģiskās saskaņotības uzlabošana;

aizsardzības statusa uzraudzība, tostarp procedūru un struktūru izveidošana šādai uzraudzībai;

sugu un dzīvotņu aizsargāšanas rīcības plānu izstrāde un īstenošana;

tīkla Natura 2000 paplašināšana jūras teritorijās;

zemes pirkšana ar noteikumu, ka:

pirkums palīdzētu saglabāt vai sakārtot Natura 2000 teritorijas integritāti,

zemes pirkums ir vienīgais vai visefektīvākais veids, kā sasniegt vēlamo dabas aizsardzības rezultātu,

iepirkto zemi ilgtermiņā rezervē zemes lietojumam, kas atbilst 4. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem,

un

iesaistītā dalībvalsts ar īpašuma nodošanu vai citādā veidā nodrošina šādas zemes ilgtermiņa rezervēšanu dabas aizsardzības nolūkiem.


II PIELIKUMS

DAUDZGADU STRATĒĢISKĀ PROGRAMMA

DABA UN BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

1.   Galvenais uzdevums

Aizsargāt, saglabāt, atjaunot, uzraudzīt un atvieglot dabas sistēmu darbību, dabisko vidi un pirmatnējo floru un faunu, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības, tostarp ģenētisko resursu dažādības, samazināšanos ES līdz 2010. gadam.

1.1.   Darbības prioritārās jomas

sniegt ieguldījumu Kopienas dabas un bioloģiskās daudzveidības jomas politikas un likumdošanas, jo īpaši Direktīvu 79/409/EEK un 92/43/EEK, īstenošanā un veicināt to integrāciju ar citām politikas jomām;

atbalstīt Natura 2000 tīkla turpmāko attīstību un īstenošanu, iekļaujot piekrastes un jūras dabiskās vides un sugas;

atbalstīt tādas politikas pieejas un uzraudzības instrumentu plānošanu un īstenošanu, ar ko uzrauga un izvērtē dabu un bioloģisko daudzveidību un faktorus, grūtības un reakcijas, kas tās iespaido, jo īpaši saistībā ar mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Kopienā līdz 2010. gadam; kā arī

uzlabot zināšanas par ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību: riska novērtēšanas metodes.

VIDES POLITIKA UN PĀRVALDĪBA

2.   Galvenais uzdevums “Klimata izmaiņas”

Stabilizēt siltumnīcas gāzes koncentrācijas līmenī, kas aiztur globālo sasilšanu virs 2° C.

2.1.   Darbības prioritārās jomas:

nodrošināt ES saistību izpildi saskaņā ar Kioto protokolu ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām un to, ka tiek izstrādāta stratēģija pēc 2012. gada un īstenošanas programma;

nodrošināt ES ekonomikas un sabiedrības, dabas un bioloģiskās daudzveidības, ūdens resursu un cilvēku veselības piemērošanos klimata izmaiņu nelabvēlīgai ietekmei (potenciālai temperatūras paaugstināšanai par 2 °C no paaugstinātas siltumnīcas gāzes koncentrācijas) un mazināt šādu ietekmi;

nodrošināt uz tirgus balstītu instrumentu, jo īpaši siltumnīcas gāzes emisijas tirdzniecības īstenošanu, lai panāktu rentablu emisiju samazināšanu sistēmā, kas būs izveidota pēc 2012.gada.

3.   Galvenais uzdevums “Ūdens”

Sniegt ieguldījumu ūdens kvalitātes veicināšanā, izstrādājot rentablus pasākumus, lai sasniegtu labu ekoloģisko statusu, līdz 2009.gadam attīstot pirmo upju baseinu pārvaldības plānu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (1).

3.1.   Darbības prioritārās jomas:

ar politiku saistītas informācijas un paraugprakses apmaiņa;

veicināt zinātnes politikas integrāciju un rezultātu nosūtīšanu, lai atbalstītu dalībvalstis upju baseinu pārvaldības plānu gatavošanā, tostarp gatavojot pasākumu programmu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un integrējot galvenajās direktīvās norādītos pasākumus, kā piemēram, Direktīvā 91/271/EEK (2), Direktīvā 91/414/EEK (3), Direktīvā 91/676/EEK (4), Direktīvā 96/61/EK (5), Direktīvā 98/83/EK (6) un Direktīvā 2006/7/EK (7);

sniegt ieguldījumu efektīvā tematiskās stratēģijas jūras vides aizsardzībai un saglabāšanai īstenošanā;

atjaunot tādas hidromorfoloģiskas pazīmes kā plūdu līdzenums un citus pasākumus, lai atbalstītu direktīvu par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.

4.   Galvenais uzdevums “Gaiss”

Panākt tādu gaisa kvalitātes līmeņi, kas nepaaugstinātu būtisku negatīvu ietekmi un risku attiecībā uz cilvēku veselību un vidi.

4.1.   Darbības prioritārā joma:

īstenot gaisa piesārņojuma tematisko stratēģiju.

5.   Galvenais uzdevums “Augsne”

Aizsargāt un nodrošināt ilgtspējīgu augsnes izmantošanu, saglabājot augsnes funkcijas, novēršot draudus augsnei, atvieglojot to ietekmi un atjaunojot bojātās augsnes.

5.1.   Darbības prioritārās jomas:

īstenot augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju;

nodrošināt augsnes bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu.

6.   Galvenais uzdevums “Pilsētu vide”

Sniegt ieguldījuma Eiropas pilsētu apgabalu vides uzlabošanā.

6.1.   Darbības prioritārā joma:

sniegt ieguldījumu pašreizējās Kopienas vides politikas un likumdošanas uzlabotā īstenošanā vietējā līmenī, atbalstot un iedrošinot vietējās iestādes pieņemt integrētāku pieeju pilsētu pārvaldībā, tostarp transporta un enerģijas sektoros.

7.   Galvenais uzdevums “Troksnis”

Sniegt ieguldījumu politikas veidošanā un vides trokšņa īstenošanā.

7.1.   Darbības prioritārās jomas:

vides trokšņu kaitīgās ietekmes apturēšana un samazināšana.

8.   Galvenais uzdevums “Ķimikālijas”

Līdz 2020. gadam uzlabot vides un veselības aizsardzību no ķimikāliju izraisītiem riskiem, īstenojot ķimikāliju likumdošanu, jo īpaši, Regulu Nr. 1907/2006 (8) (REACH) un tematisko stratēģiju par ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu.

8.1.   Darbības prioritārās jomas:

ar politiku saistītas informācijas un paraugprakses apmaiņa;

veicināt zinātnes politikas integrāciju un rezultātu nodošanu, lai sniegtu pienācīgu tehnisko pamatu REACH atbalstam;

īstenot tematisko stratēģiju par ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu.

9.   Galvenais uzdevums “Vide un veselība”

Izveidot vides un veselības politikas informācijas bāzi (Vides un veselības rīcības plāns 2004. -2010. gadam).

9.1.   Darbības prioritārā joma:

cilvēku biomonitorings un vides un veselības datu savienojums;

ozona slāņa aizsardzība, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz veselību un vidi.

10.   Galvenais uzdevums “Dabas resursi un atkritumi”

Izveidot un īstenot politiku, kas nodrošina ilgtspējīgu dabas resursu un atkritumu pārvaldību un izmantošanu, un uzlabot vides prasību ievērošanu ražojumiem, noturīgu produkciju un patēriņa veidus, atkritumu novēršanu, atjaunošanu un pārstrādi.

Sniegt ieguldījumu tematiskās stratēģijas par atkritumu novēršanu un pārstrādi efektīvā īstenošanā.

10.1.   Darbības prioritārās jomas:

veidot un īstenot ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas politikas, tostarp Integrēto ražojumu politiku;

veicināt dabas resursu, ietverot vides, sociālo un ekonomikas aspektu, ilgspējīgu izmantošanu ar dzīves cikla pieeju, lai atdalītu ietekmi uz vidi no ekonomiskās izaugsmes;

veicināt atkritumu novēršanu, atjaunošanu un pārstrādi, balstoties ar dzīves cikla domāšanu, ekodizainu un pārstrādes tirgu attīstību;

sniegt ieguldījumu Kopienas atkritumu politikas un likumdošanas īstenošanā, jo īpaši Direktīvas 75/439/EEC (9), Direktīvas 91/689 (10), Direktīvas 96/59/EK (11), Direktīvas 1999/31/EK (12), Direktīvas 2000/53/EK (13), Direktīvas 2002/95/EK (14), Direktīvas 2002/96/EK (15), Regulas (EK) Nr. 850/2004 (16), Direktīvas 2006/12/EK (17), Direktīvas 2006/21/EK (18) un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (19) īstenošanā.

11.   Galvenais uzdevums “Meži”

Nodrošināt, jo īpaši, izmantojot ES koordinācijas sadarbības tīklus, īsu un visaptverošu ar politiku saistītu informāciju par mežu saistībā ar klimata izmaiņām (ietekme uz meža ekosistēmām, ietekmes mazināšana, aizstāšanas ietekme), bioloģisko daudzveidību (sākuma informācija un aizsargātie mežu apgabali), meža ugunsgrēkiem, meža stāvokli un meža aizsardzības funkciju (ūdens, augsne un infrastruktūra), kā arī sniegt ieguldījumu mežu aizsardzībā pret ugunsgrēkiem.

11.1.   Darbības prioritārā joma:

veicināt ar politiku saistītas informācijas par mežiem un vidi apkopošanu, analīzi un izplatīšanu;

veicināt mežu uzraudzības darbību un datu apkopošanas sistēmu saskaņošanu un efektivitāti un izmantot sinerģijas, veidojot saiknes starp uzraudzības mehānismu, kas izveidoto reģionālā, valsts, Kopienas un pasaules līmenī;

veicināt sinerģiju starp konkrētiem ar mežiem saistītiem jautājumiem un vides iniciatīvām un likumdošanu (piemēram, tematiskā stratēģija par augsnes aizsardzību, Natura 2000, Direktīva 2000/60/EK).

sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā mežu pārvaldībā, jo īpaši apkopojot datus, kas saistīti ar uzlabotajiem Viseiropas indikatoriem ilgtspējīgai mežu pārvaldībai, kas pieņemti Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE) ekspertu līmeņa sanāksmē 2002. gada 7.–8. oktobrī Vīnē, Austrijā;

valsts un Kopienas līmenī veidot iespējas, kas ļautu veikt mežu uzraudzības koordināciju un vadību.

12.   Galvenais uzdevums “Inovācija”

Sniegt ieguldījumu tādu inovatīvas politikas pieeju, tehnoloģiju, metožu un instrumentu veidošanā un demonstrējumos, kas palīdz Vides tehnoloģiju rīcības plāna (ETAP) īstenošanā.

12.1.   Darbības prioritārās jomas:

turpināt ETAP sasniegumu noteikšanu un optimizēšanu, izmantojot uzlabotu plānošanu un koordinēšanu, efektīvu progresa uzraudzību, savlaicīgu noteikšanu un zināšanu trūkumu mazināšanu, kā arī efektīvi izmantojot zinātnisko, ekonomisko un citu informāciju saistībā ar politikas īstenošanu

veicināt inovatīvu tehnoloģiju un prakses noteikšanu, demonstrēšanu un izplatīšanu, izmantojot darbības, kas papildina Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu;

apmainīties ar informāciju un paraugpraksi starp ES dalībniekiem saistībā ar starptautiskās vides tehnoloģiju tirdzniecību, veikt atbildīgus ieguldījumus attīstības valstīs un īstenot ar vides tehnoloģijām saistītas Pasaules samita ilgtspējīgas attīstības jomā (WSSD) darbības.

13.   Galvenais uzdevums “Stratēģiskas pieejas”

Veicināt Kopienas tiesību aktu par vidi efektīvu īstenošanu un uzlabot izpildes un zināšanu bāzi vides politikai.

Nodrošināt efektīvāku un saskaņotāku politiku.

Uzlabot MVU vides prasību ievērošanu.

Sniegt līdzekļus vides politikas un likumdošanas attīstībai.

Nodrošināt atbilstīgu projektu pārraudzību, ko veic Komisija.

13.1.   Darbības prioritārās jomas:

uzlabot jaunu politikas pasākumu novērtēšanu, jo īpaši to sākotnējā noteikšanas stadijā vai vēlāk pārskatīšanas stadijā;

stiprināt politikas veidošanas un īstenošanas zināšanu bāzi, izstrādājot Kopēju vides informācijas sistēmu (SEIS) un atbalstot Globālā vides un drošības monitoringa (GMES) iniciatīvu.

uzlabot paveiktā novērtēšanu un īstenošanu;

noteikt videi kaitīgas subsīdijas un pakāpeniski tās likvidēt;

palielināt uz tirgus balstītu instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu labāku politiku sajaukumu.

nodrošināt līdzekļus, jo īpaši, indikatorus, lai liktu pamatus ilgtspējīgām attīstības politikām;

Vides prasību ievērošanas palīdzības programmas MVU īstenošana;

uzņemties atbilstīgu darbību, pieaicinot ārēju palīdzību, lai attīstītu un īstenotu vides politiku;

nodrošināt līdzekļus, lai iegūtu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību saistībā ar projektu noteikšanu, sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, auditu un pārraudzību, tostarp gan LIFE III, gan LIFE+ projektus.

14.   Galvenais uzdevums “Pārvaldība”

Sasniegt labāku vides pārvaldību, tostarp paaugstinātu apziņu par vides jautājumiem un Eiropas pilsoņu līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā.

14.1.   Darbības prioritārā joma:

paplašināt ieinteresēto pušu, tostarp patērētāju grupu un nevalstisko organizāciju dalību vides politikas un likumdošanas attīstībā un īstenošanā.

15.   Galvenais uzdevums “NVO”

Veicināt NVO, kuras ir aktīvas vides aizsardzības jomā Eiropas līmenī.

15.1.   Darbības prioritārā joma:

stiprināt NVO līdzdalību vides politikas veidošanas un īstenošanas dialoga procesā;

stiprināt NVO līdzdalību Eiropas standartizācijas procesā, lai nodrošinātu līdzsvaru ieinteresēto pušu pārstāvībā un vides aspektu sistemātisku integrāciju.

INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

16.   Galvenais uzdevums

Nodrošināt regulāru un efektīvu informācijas plūsmu, lai nodrošinātu pamatu vides politikas lēmumiem un darītu informāciju par vides stāvokli un tendencēm pilsoņiem pieejamu.

16.1.   Darbības prioritārā joma:

informācijas izplatīšana, eko-marķēšana, apziņas celšana un noteiktu prasmju vides jautājumos, tostarp mežu ugunsgrēku novēršanā, attīstīšanā.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/21/EK (OV L 97, 12.4.2007., 42. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(5)  Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.)

(9)  Padomes Direktīva 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu (OV L 194, 25.7.1975., 23. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/76/EK (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2005/673/EK (OV L 254, 30.9.2005., 69. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/692/EK (OV L 283, 14.10.2006., 50. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/108/EK (OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 323/2007 (OV L 85, 27.3.2007., 3. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis), par atkritumiem (OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).


KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Lai pielāgotu Kopienas instrumentus un jo īpaši programmu LIFE+, kā arī, lai nodrošinātu augstu Kopienas līdzfinansējuma līmeni, Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tai iesniegs dalībvalstis, un savlaicīgi pirms finanšu shēmas pārskatīšanas 2008./2009. gadā, izvērtēs situāciju saistībā ar izdevumiem, kas gan valstu, gan Eiropas Savienības mērogā ir radušies vai ir paredzēti Natura 2000 tīklu pārvaldībai.


Top