Help Print this page 

Document 32006R0062

Title and reference
Komisijas Regula (EK) Nr. 62/2006 ( 2005. gada 23. decembris ) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 13, 18.1.2006, p. 1–72 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 13 Volume 051 P. 184 - 255
Special edition in Romanian: Chapter 13 Volume 051 P. 184 - 255
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 016 P. 221 - 292

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/62/oj
Multilingual display
Text

18.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 13/1


KOMISIJAS REGULA (EK) NR. 62/2006

(2005. gada 23. decembris)

par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 2. panta c) apakšpunktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēma tiek iedalīta strukturālās un funkcionālās apakšsistēmās. Katrai no šīm apakšsistēmām jāpiemēro savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS).

(2)

Pirmais solis SITS izveidē ir SITS projekta sagatavošana Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociācijā (AEIF), kas noteikta par apvienoto pārstāvju komiteju.

(3)

AEIF ir dots uzdevums sagatavot SITS projektu kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 1. punktu. Pamatparametri šim SITS projektam tika pieņemti ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/446/EK, ar ko nosaka trokšņa, kravas vagonu un kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu pamatparametrus savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kas minētas Direktīvā 2001/16/EK (2).

(4)

SITS projektam, kas izveidots, pamatojoties uz pamatparametriem, ir pievienots ievadziņojums, kurā ietverta direktīvas 6. panta 5. punktā paredzētā izmaksu un labumu analīze.

(5)

SITS projektu ir pārbaudījusi komiteja, kas izveidota ar 21. pantu Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvā 96/48//EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3), un projekts pārbaudīts, ņemot vērā ievadziņojumu.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 1. pantu nosacījumi, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, attiecas uz tādu infrastruktūru un tāda ritošā sastāva projektēšanu, būvniecību, modernizāciju, atjaunošanu un ekspluatāciju, kas dod ieguldījumu sistēmas darbībā un nodots ekspluatācijā pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas. Pie tam par svarīgu tiek uzskatīts dažādu infrastruktūras pārvaldītāju un apsaimniekotāju informācijas un sakaru sistēmu efektīvs savstarpējs savienojums.

(7)

Lielākā daļa no esošajām kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammām tika izstrādātas un ieviestas atbilstoši vietējā tirgus prasībām. Tas kavē pārrobežu informācijas pakalpojumu nepārtrauktību, kas ir galvenais faktors, lai nodrošinātu starptautisko dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti, jo īpaši strauji augošajā starptautisko kravas pārvadājumu pakalpojumu segmentā.

(8)

Telemātikas SITS nav jāpieprasa izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnīgi nepieciešams Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

(9)

Telemātikas SITS balstās uz vislabākajām pieejamajām ekspertu zināšanām attiecīgā projekta sagatavošanas laikā. Tehnoloģijas, ekspluatācijas, drošības vai sociālo prasību attīstība var radīt nepieciešamību izdarīt grozījumus šajā SITS vai papildināt to. Šim nolūkam būs paredzēts izmaiņu kontroles vadības process (Change Control Management process), lai nostiprinātu un aktualizētu SITS prasības. Šo aktualizācijas procesu pārzinās Eiropas Dzelzceļu aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004 (4), tiklīdz šī aģentūra sāks darboties, proti, vēlākais 2006. gada aprīlī. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 3. punktu tiks uzsākta dziļāka un visaptverošāka pārskatīšanas vai aktualizācijas procedūra, kas saistīta ar šajā SITS noteiktā pienācīgā procesa modifikācijām.

(10)

Telemātikas SITS lietojumprogrammā jāņem vērā īpaši kritēriji, kas saistīti ar tehnisku un operatīvu savietojamību starp infrastruktūrām un ritošo sastāvu, kas jānodod ekspluatācijā, un sistēmām, kurās tie jāintegrē. Šīs savietojamības prasības ir saistītas ar komplicētu tehnisko un ekonomisko analīzi, kas jāveic katrā gadījumā atsevišķi. Šādā analīzē jāņem vērā saskarnes starp dažādajām apakšsistēmām, kas minētas Direktīvā 2001/16/EK, dažādajām līniju un ritošā sastāva kategorijām, kas minētas tajā pašā direktīvā, un esošā tīkla tehniskajām un operatīvajām vidēm.

(11)

Tomēr ir svarīgi, lai šāda analīze notiktu atbilstoši saskaņotiem īstenošanas noteikumiem un vadlīnijām. Tam būs nepieciešams, lai pārstāvju komitejas no dzelzceļu sektora, kuras darbojas Eiropas līmenī, izveidotu Eiropas stratēģiju telemātikas SITS īstenošanai. Šādā stratēģijā jānorāda posmi, kas nepieciešami pārejai no pašreizējām sadrumstalotajām valstu pieejām attiecībā uz informācijas vadību uz vienotu informācijas apmaiņu visā Eiropas Savienības dzelzceļu tīklā.

(12)

Lai nodrošinātu SITS efektīvu īstenošanu, jāizstrādā stratēģisks Eiropas izvēršanas plāns. Atsevišķu posmu plāni, ko izstrādā dalībnieki, jākoordinē Eiropas līmenī, un tajos jāņem vērā dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju esošie procesi un IT sistēmas. Šim nolūkam dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jādod ieguldījums, sniedzot funkcionālu un tehnisku informāciju par esošajām atsevišķajām kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammām.

(13)

SITS pieprasītās mērķa sistēmas pamatā ir datorizēta tehnoloģija, kuras paredzamais ekspluatācijas ilgums ir ievērojami mazāks nekā esošajām tradicionālajām dzelzceļa signalizācijas un telekomunikāciju iekārtām. Tādējādi šī sistēma prasa drīzāk aktīvu nekā pasīvu izvēršanas stratēģiju, lai novērstu sistēmas novecošanu, pirms ir pilnīgi izveidoti tās savstarpējie savienojumi. Pie tam sadrumstalota izvēršana Eiropas dzelzceļu sistēmā radītu lielas izmaksas un pieskaitāmos saimnieciskos izdevumus sakarā ar nenoteiktību attiecībā uz darbības nepārtrauktību. Saskaņota pamatplāna izstrāde Eiropas līmenī veicinātu vienotu informācijas pakalpojumu saskaņotu attīstību visā Eiropas dzelzceļu sistēmā saskaņā ar ES stratēģiju Eiropas transporta tīklam. Šāds plāns jābalsta uz atbilstošajiem valstu īstenošanas plāniem, un tam jānodrošina atbilstoša zināšanu bāze dažādām ieinteresētajām pusēm lēmumu pieņemšanai, jo īpaši Komisijai finansiāla atbalsta piešķiršanai dzelzceļa projektiem. Komisijai jāatļauj veicināt atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu koordināciju starp pusēm šāda Eiropas plāna izstrādē.

(14)

Lai izvairītos no pārpratumiem, jāpaziņo, ka vairs nepiemēro Komisijas Lēmuma 2004/446/EK noteikumus, kas attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas pamatparametriem.

(15)

SITS attiecībā uz kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammām ir funkcionāls raksturs. Tā rezultātā SITS ietvertie noteikumi galvenokārt adresēti tirgus dalībniekiem. Regula, kas adresēta piemērotam dalībnieku lokam, ir piemērotāka nekā lēmums, kas adresēts dalībvalstīm, ņemot vērā SITS noteikumu īstenošanu.

(16)

Šīs regulas noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 96/48/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (“SITS”) attiecībā uz Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 1. punktā minētās parasto dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu izklāstīta šīs regulas pielikumā.

SITS ir pilnīgi piemērojama Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, kas definēts Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.

2. pants

Dzelzceļa uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji dod ieguldījumu, sniedzot funkcionālu un tehnisku informāciju par esošajām atsevišķajām kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammām, kā definēts pielikuma 2. nodaļā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. pants

Pārstāvju komitejas no dzelzceļu sektora, kuras darbojas Eiropas līmenī, kā definēts Regulas (EK) Nr. 881/2004 3. panta 2. punktā, izveido stratēģisku Eiropas izvēršanas plānu pievienotajai SITS atbilstoši kritērijiem, kas noteikti šīs regulas pielikuma 7. nodaļā.

Tās nosūta šo stratēģisko plānu dalībvalstīm un Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

4. pants

Tos Komisijas Lēmuma 2004/446/EK noteikumus, kas attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas pamatparametriem, vairs nepiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Jacques BARROT


(1)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp.). Labots ar OV L 220, 40. lpp.).

(2)  OV L 155, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 193, 1.6.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

(4)  OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.


PIELIKUMS

Savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kravas pārvadāj umu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu

SATURS

1.

IEVADS

1.1.

Tehniskā darbības joma

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.

Šīs SITS saturs

2.

APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.

Funkcija SITS darbības jomas ietvaros

2.2.

Funkcijas ārpus SITS darbības jomas

2.3.

Apakšsistēmas raksturojuma pārskats

2.3.1.

Iesaistītie subjekti

2.3.2.

Apsvērtie procesi

2.3.3.

Vispārīgas piezīmes

3.

PAMATPRASĪBAS

3.1.

Atbilstība pamatprasībām

3.2.

Pamatprasību aspekti

3.3.

Aspekti saistībā ar vispārējām prasībām

3.3.1.

Drošība

3.3.2.

Drošums un darbspēja

3.3.3.

Veselības aizsardzība

3.3.4.

Vides aizsardzība

3.3.5.

Tehniskā saderība

3.4.

Aspekti, kas sevišķi saistīti ar kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu

3.4.1.

Tehniskā saderība

3.4.2.

Drošums un darbspēja

3.4.3.

Veselības aizsardzība

3.4.4.

Drošība

4.

APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

Ievads

4.2.

Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Pavadzīmes dati

4.2.2.

Ceļa pieprasījums

4.2.3.

Vilciena sagatavošana

4.2.4.

Vilciena kustības prognoze

4.2.5.

Pakalpojuma pārtraukuma informācija

4.2.6.

Vilciena atrašanās vieta

4.2.7.

Sūtījuma PAL/PIL

4.2.8.

Vagona kustība

4.2.9.

Apmaiņas atskaite

4.2.10.

Datu apmaiņa kvalitātes uzlabošanai

4.2.11.

Galvenie atsauces dati

4.2.12.

Dažādas atsauces datnes un datu bāzes

4.2.13.

Dokumentu elektroniska pārsūtīšana

4.2.14.

Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija

4.3.

Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Saskarnes ar infrastruktūras SITS

4.3.2.

Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS

4.3.3.

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

4.3.4.

Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS

4.4.

Darbības noteikumi

4.4.1.

Datu kvalitāte

4.4.2.

Centrālā repozitorija apkalpošana

4.5.

Uzturēšanas noteikumi

4.6.

Profesionālā kvalifikācija

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

4.8.

Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

5.

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.

Definīcija

5.2.

Komponentu saraksts

5.3.

Komponentu darbības rezultāti un specifikācijas

6.

KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.

Novērtēšanas procedūra

6.1.2.

Modulis

6.2.

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma

7.

IEVIEŠANA

7.1.

Šīs SITS piemērošanas modalitātes

7.1.1.

Ievads

7.1.2.

Stratēģisks Eiropas izvēršanas plāns (SEIP)

7.1.3.

Ieviešanas modalitātes

7.2.

Migrācijas stratēģija

7.3.

Izmaiņu vadība

7.3.1.

Ievads

7.3.2.

Bāzlīniju noteikšana

7.3.3.

Bāzlīniju izlaide

7.3.4.

Jaunu bāzlīniju izvēršana

7.3.5.

Izmaiņu vadības process – prasības

7.3.6.

Konfigurāciju vadības plāns – prasības

7.4.

Īpaši gadījumi

7.4.1.

Ievads

7.4.2.

Īpašo gadījumu saraksts

A PIELIKUMS:

PAVADDOKUMENTU SARAKSTS

B PIELIKUMS:

GLOSĀRIJS

TABULAS:

1. tabula:

ceļa pieprasījums

2. tabula:

ceļa anulēšanas pieprasījums no DPU

3. tabula:

IP veiktā ceļa anulēšana

4. tabula:

saņemšanas apstiprinājums

5. tabula:

vilciena sagatavošana

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija: Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu, kas norādīta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta sarakstā.

Vilcienu, vagonu un multimodālu vienību uzņēmējdarbībai Eiropas dzelzceļu tīklā ir nepieciešama efektīva informācijas apmaiņa starp dažādiem infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Darbības līmeņi, drošība, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas ir atkarīgas no tādas savietojamības un mijiedarbības kā jo īpaši Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība.

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija ietekmē arī lietotāju dzelzceļa transporta lietošanas apstākļus. Šai ziņā tiek saprasts, ka termins “lietotāji” nozīmē ne tikai infrastruktūras pārvaldītājus vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, bet arī visus citus pakalpojumu sniedzējus, piemēram, vagonu uzņēmumus, multimodālus operatorus un pat klientus.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka tika ņemtas vērā parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības priekšrocības, lai radītu apstākļus lielākai savstarpējai izmantojamībai starp transporta veidiem, it īpaši starp parasto dzelzceļa transportu un kombinēto dzelzceļa transportu.

Šīs SITS mērķis ir nodrošināt arī, lai efektīva informācijas apmaiņa par kvalitāti un kvantitāti vienmēr vislabāk tiktu piemērota mainīgām prasībām tā, lai transporta process varētu palikt pēc iespējas ekonomiski dzīvotspējīgāks un lai kravas transports pa dzelzceļu saglabātu savu ietekmi tirgū pret spēcīgo konkurenci, ar ko tam jāsaskaras.

Tas viss nozīmē Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas būvniecību vai modernizāciju parasto dzelzceļu transportam un multimodālajam transportam. Nepieciešamību pēc šādas transporta sistēmas dzelzceļa daļas modernizācijas var saskatīt arī, ņemot vērā kritiskos punktus (saskarnes starp dažādajiem iesaistītajiem partneriem) kravas transportā pa autoceļu salīdzinājumā ar kritiskajiem punktiem kravas transportā pa dzelzceļu vienam vienkāršotam scenārijam, kas norādīts A pielikuma 5. indeksa 1.1. sadaļā.

Vadīt pārvadājumus tik daudzu saskarņu apstākļos informācijas apmaiņas veidā, pamatojoties uz Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvām 2001/14/EK (1) un 2001/16/EK, ir šīs SITS galīgais mērķis.

Šis īsais skaidrojums par parasto dzelzceļu kravas telemātikas lietojumprogrammu SITS darbības jomu rāda arī atšķirību no parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, jo īpaši drošības aspektos, attiecas uz procedūru un saistītām iekārtām, kas nodrošina dažādo strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību tostarp jo īpaši vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību, kas ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu (DPU) galvenais darbības veids saskaņā ar definīciju (sk. 2.3. sadaļu “Apakšsistēmas raksturojuma pārskats”).

Telemātikas lietojumprogrammu SITS attiecas uz kravu pārvadājumu pakalpojumu lietojumprogrammām un savienojumu regulēšanu ar citiem transporta veidiem, kas nozīmē, ka tā koncentrējas uz DPU transporta pakalpojumiem papildus tikai vilcienu izmantošanai. Drošības aspekti tiek ņemti vērā tikai tiktāl, cik datu elementu esamība, piemēram, nepareizas vai neaktuālas vērtības, var ietekmēt vilciena drošu izmantošanu.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā. Bet šo SITS var piemērot arī visam ES dalībvalstu kravas transporta dzelzceļu tīklam ar ierobežojumu, ka šīs SITS prasības nav obligātas kravas transportam, kas ierodas no ārpus ES valsts vai dodas uz to.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:

a)

norāda kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas paredzēto darbības jomu – 2. nodaļa “Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija”;

b)

nosaka pamatprasības šai apakšsistēmai un tās saskarnēm attiecībā uz citām apakšsistēmām – 3. nodaļa “Pamatprasības”;

c)

nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām apakšsistēmai un tās saskarnēm jāatbilst attiecībā uz citām apakšsistēmām – 4. nodaļa “Apakšsistēmas raksturojums”;

d)

nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuras ir nepieciešamas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā – 5. nodaļa “Savstarpējas izmantojamības komponentii”;

e)

katrā konkrētajā gadījumā nosaka procedūru, lai novērtētu atbilstību vai piemērotību lietošanai. Tas ietver jo īpaši moduļus, kas definēti Padomes Lēmumā 93/465/EEK (2), vai attiecīgā gadījumā konkrētu procedūru, kas jāizmanto, lai novērtētu vai nu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību, vai piemērotību lietošanai un apakšsistēmu EK verifikāciju – 6. nodaļa “Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija”;

f)

norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Īpaši jāprecizē posmi, kas jāpabeidz, lai veiktu pakāpenisku pāreju no esošās situācijas uz galīgo situāciju, kurā atbilstība SITS ir norma – 7. nodaļa “Ieviešana”;

g)

attiecīgajam personālam norāda profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības un darba drošības noteikumus, kas ir nepieciešami šīs apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa “Apakšsistēmas raksturojums”.

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu ir paredzēti īpaši gadījumi šai SITS; tie norādīti 7.3. sadaļā “Īpaši gadījumi”.

Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā (Apakšsistēmas raksturojums) ietvertas arī darbības un uzturēšanas prasības, kas raksturīgas darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. punktā (Tehniskā darbības joma) un 1.2. punktā (Ģeogrāfiskā darbības joma).

2.   APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.   Funkcija SITS darbības jomas ietvaros

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma definēta Direktīvas 2001/16/EEK II pielikuma 2.5. punkta b) apakšpunktā.

Tā it īpaši ietver:

kravu pārvadājumu pakalpojumu lietojumprogrammas, ieskaitot informācijas sistēmas (kravas un vilcienu reālā laika uzraudzība),

šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, pie tam ar iedalīšanas sistēmām saprot vilcienu veidošanu,

rezervēšanas sistēmas, ar to šeit saprot vilcienu ceļa rezervēšanu,

savienojumu vadību ar citiem transporta veidiem un elektronisku pavaddokumentu sagatavošanu.

2.2.   Funkcijas ārpus SITS darbības jomas

Klientu maksājumu un rēķinu izrakstīšanas sistēmas neietilpst šīs SITS darbības jomā, tāpat kā šādas maksājumu un rēķinu izrakstīšanas sistēmas starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem. Tomēr sistēma, kas ir datu apmaiņas pamatā saskaņā ar 4.2. sadaļu (Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas), izveidota tā, ka sniedz nepieciešamo informāciju kā maksājuma pamatu transporta pakalpojumu rezultātā.

Arī grafiku ilgtermiņa plānošana ir ārpus šīs telemātikas lietojumprogrammu SITS darbības jomas. Tomēr dažos punktos būs atsauce uz ilgtermiņa plānošanas rezultātu, ciktāl pastāv saistība ar efektīvu informācijas apmaiņu, kas ir nepieciešama vilcienu vadībai.

2.3.   Apakšsistēmas raksturojuma pārskats

2.3.1.   Iesaistītie subjekti

Šajā SITS ņemti vērā pašreizējie pakalpojumu sniedzēji un turpmākie dažādie iespējamie pakalpojumu sniedzēji, kas ir iesaistīti kravu pārvadājumos un nodarbojas ar sekojošo (šis saraksts nav pilnīgs):

vagoni,

lokomotīves,

vadītāji,

pārmiju pārslēgšana un šķirošana,

laika nišu pārdošana,

sūtījumu vadība,

vilcienu veidošana,

vilcienu vadība,

vilcienu uzraudzība,

vilcienu kontrolēšana,

sūtījumu uzraudzība,

vagona un/vai lokomotīves pārbaudes un remonts,

muitošana,

multimodālu terminālu izmantošana,

autopārvadājumu vadība.

Daži specifiski pakalpojumu sniedzēji skaidri definēti Direktīvā 2001/14/EK un 2001/16/EK. Tā kā jāņem vērā abas direktīvas, šajā SITS it īpaši aplūkota šāda definīcija (sk. arī A pielikuma 6. indeksu):

““Infrastruktūras pārvaldītājs (IP”): ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un darbību. Šie pienākumi var ietvert arī infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu. Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumus visā tīklā vai tīkla daļā var uzticēt veikt dažādām iestādēm vai uzņēmumiem”

Pamatojoties uz šo definīciju, šajā SITS IP tiek uzskatīts par pakalpojumu sniedzēju ceļu iedalīšanai, vilcienu kontrolēšanai/uzraudzībai un ar vilcieniem/ceļiem saistītu ziņojumu sniegšanai.

Atbilstīgi Direktīvai 2001/14/EK iestāde vai uzņēmums, kuram IP iedala ceļu, definēts kā pretendents.

““Pretendents”: ir licencēts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai starptautisks dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grupējums, un – dalībvalstīs, kur šāda iespēja ir paredzēta – citas fiziskas un/vai juridiskas personas, kam ir ar sabiedriskiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu, piemēram, valsts iestādes saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un kravas sūtītāji, kravas ekspeditori un kombinēto pārvadājumu veicēji, kuru mērķis ir nodrošināt dzelzceļa satiksmi savās attiecīgajās teritorijās;

Turpretim dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums definēts kā jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas ir licencēts saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un kura galvenais darbības veids ir dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravām un/vai pasažieriem, ar noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci.”

Pamatojoties uz šo definīciju, šajā SITS DPU tiek uzskatīts par pakalpojumu sniedzēju vilcienu izmantošanai.

Attiecībā uz vilcienu ceļa iedalīšanu vilciena braukšanai jāņem vērā arī Direktīvas 2001/14/EK 13. pants:

“Infrastruktūras jaudu iedala infrastruktūras pārvaldītājs, un pēc iedalīšanas pretendentam jaudas saņēmējs to nevar nodot citam uzņēmumam vai dienestam. Jebkāda tirdzniecība ar infrastruktūras jaudu ir aizliegta, un tās iznākums ir jaudas tālākas piešķiršanas aizliegums. Jaudas izmantošanu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic tāda pretendenta uzdevumā, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, neuzskata par jaudas nodošanu.”

Attiecībā uz komunikācijas scenārijiem starp infrastruktūras pārvaldītājiem un pretendentiem transporta izpildes režīmā jāņem vērā tikai IP un DPU, nevis visu veidu pretendenti, kas var būt svarīgi plānošanas režīmam. Izpildes režīmā vienmēr dotas noteiktas IP–DPU attiecības, kurām ziņojumu apmaiņa un informācijas uzglabāšana noteikta šajā SITS. Pretendenta definīcija un izrietošās ceļa iedalīšanas iespējas paliek neietekmētas.

Kā jau minēts, jāsniedz dažādi pakalpojumi kravu transporta vajadzībām. Viens, piemēram, ir vagonu nodrošināšana. Šo pakalpojumu var saistīt ar parka pārvaldītāju. Ja šis pakalpojums transportam ir viens no DPU piedāvātajiem pakalpojumiem, DPU darbojas arī kā parka pārvaldītājs. Parka pārvaldītājs var pārvaldīt pats savus vagonus un/vai cita turētāja (cita kravas vagonu pakalpojumu sniedzēja) vagonus. Šā veida pakalpojumu sniedzēja vajadzības tiek ņemtas vērā neatkarīgi no tā, vai parka pārvaldītāja juridiskais subjekts ir DPU vai ne.

Šī SITS nerada jaunus juridiskos subjektus un neliek DPU iesaistīt ārējos pakalpojumu sniedzējus pakalpojumiem, kurus DPU pats piedāvā, bet tas nepieciešamības gadījumā nosauc pakalpojumu saistīta pakalpojumu sniedzēja vārdā. Ja DPU piedāvā pakalpojumu, tad DPU darbojas kā pakalpojumu sniedzējs šā pakalpojuma nolūkā.

Apsverot klienta vajadzības, viens no pakalpojumiem ir organizēt un vadīt transporta līniju atbilstoši saistībām pret klientu. Šo pakalpojumu sniedz “galvenais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” (galvenais DPU vai GDPU). GDPU ir vienīgā kontaktpersona klientam. Ja transporta ķēdē ir iesaistīts vairāk nekā viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, GDPU ir atbildīgs arī par koordināciju ar citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Šo pakalpojumu var uzņemties arī pārvadātājs vai jebkurš cits subjekts.

DPU iesaistīšana par GDPU var atšķirties dažāda veida transporta plūsmām. Multimodālā darbībā jaudas pārvaldību bloka vilcienos un ceļazīmju sagatavošanu veic multimodālo pakalpojumu integrators, kurš tad varētu būt GDPU klients.

Tomēr galvenais mērķis ir, ka DPU un IP, kā arī visiem pārējiem pakalpojumu sniedzējiem (iepriekš definētajā nozīmē) jāstrādā kopā vai nu ar sadarbību un/vai atklātu piekļuvi, vai arī ar efektīvu informācijas apmaiņu, lai klientam sniegtu viengabala pakalpojumus.

2.3.2.   Apsvērtie procesi

Šī SITS dzelzceļa kravu transporta nozarei atbilstīgi Direktīvai 2001/16/EK ir ierobežota ar IP un DPU/GDPU, atsaucoties uz to tiešiem klientiem.

Veicot kravu pārvadājumu pakalpojumus, GDPU darbība attiecībā uz sūtījumu sākas ar kravas pavadzīmes saņemšanu no tā klienta un, piemēram, vagona kravām – ar vagonu atbrīvošanas laiku. GDPU izveido sākotnējo brauciena plānu (pamatojoties uz pieredzi un/vai līgumu) transporta braucienam. Ja GDPU plāno likt vagona kravu vilcienā atklātās piekļuves režīmā (GDPU vada vilcienu visā braucienā), sākotnējais brauciena plāns pats par sevi ir galīgais. Ja GDPU plāno likt vagona kravu vilcienā, kas ietver citu DPU sadarbību, pirmajam jānoskaidro, pie kura DPU tam jāvēršas un kurā laikā var notikt apmaiņa starp diviem secīgiem DPU. Tad GDPU sagatavo sākotnējos vagona pasūtījumus atsevišķi katram DPU kā pilnīgas kravas pavadzīmes apakškopas. Vagona pasūtījumi noteikti 4.2.1. sadaļā (Pavadzīmes dati).

DPU, pie kuriem GDPU vērsies, pārbauda resursu pieejamību vagonu darbībai un vilcienu ceļa pieejamību. Atbildes no dažādajiem DPU ļauj GDPU uzlabot brauciena plānu vai sākt izjautāšanu no jauna, iespējams pat ar citiem DPU, kamēr brauciena plāns beidzot atbilst klienta prasībām.

DPU/GDPU parasti vismaz jāspēj

NOTEIKT pakalpojumus cenas un tranzīta laiku, vagonu piedāvājuma (attiecīgā gadījumā), vagonu/multimodālo vienību informācijas (atrašanās vieta, statuss un ar vagonu/multimodālo vienību saistītais paredzētais ierašanās laiks) izteiksmē, kad sūtījumus var iekraut tukšos vagonos, konteineros utt.,

SNIEGT pakalpojumu, kas noteikts drošā, viengabalainā veidā, izmantojot kopīgus darbības procesus un saistītas sistēmas. DPU, IP, kā arī citiem pakalpojumu sniedzējiem un ieinteresētajām pusēm, piemēram, muitai, jāspēj veikt elektroniska informācijas apmaiņa,

NOVĒRTĒT sniegtā pakalpojuma kvalitāti salīdzinājumā ar to, kas bija noteikts, t.i., rēķina izrakstīšanas precizitāte pret noteikto cenu, faktiskie tranzīta laiki pret saistībām, pasūtītais vagons pret piegādāto, paredzētais ierašanās laiks pret faktisko ierašanās laiku,

PĀRVALDĪT produktīvā veidā izmantošanas izteiksmē: vilcienu, infrastruktūras un parka jaudu, izmantojot darbības procesus, sistēmas un datu apmaiņu, kas ir nepieciešama, lai atbalstītu vagonu/multimodālo vienību un vilcienu grafiku sastādīšanu.

DPU/GDPU kā pretendentam jānodrošina arī (ar līgumiem ar IP) nepieciešamais vilcienu ceļš un jāvada vilciens savā brauciena posmā. Vilcienu ceļam tie var izmantot jau rezervētus ceļus (plānošanas režīmā), vai tiem jāpieprasa speciāls vilcienu ceļš no infrastruktūras pārvaldītāja(-iem) (IP) attiecīgajam brauciena posmam(-iem), kurā DPU vada vilcienu. A pielikuma 5. indeksa 1.2. sadaļā dots ceļa pieprasījuma scenārija piemērs.

Īpašumtiesības uz ceļu arī ir svarīgas komunikācijai starp IP un DPU vilciena braukšanas laikā. Komunikācijai vienmēr jābūt balstītai uz vilciena un ceļa numuru, kā IP sazinās ar DPU, kas ir rezervējis vilcienu ceļu tā infrastruktūrā (sk. arī A pielikuma 5. indeksa 1.2. sadaļu).

Ja DPU nodrošina visu braucienu A–F (atklāta piekļuve no DPU puses, nav iesaistīti citi DPU), tad katrs iesaistītais IP sazinās tieši tikai ar šo DPU. Šo “atklāto piekļuvi” no DPU puses var īstenot, rezervējot vilcienu ceļu ar “viena apstiprinājuma” sistēmas (One Stop Shop (OSS)) palīdzību vai posmos tieši ar katru IP. SITS apsvērti abi gadījumi, kā norādīts 4.2.2.1. sadaļā “Ceļa pieprasījums. Iepriekšējas piezīmes”.

Dialoga process starp DPU un IP, lai noteiktu vilcienu ceļu kravas vilcienam, noteikts 4.2.2. sadaļā (Ceļa pieprasījums). Šī funkcija attiecas uz Direktīvas 2001/14/EK 23. panta 1. punktu. Dialoga procesā neietilpst licences iegūšana DPU, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/13/EK (3), sertifikācija atbilstīgi Direktīvai 2001/14/EK un piekļuves tiesības atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/440/EEK (4).

4.2.3. sadaļā (Vilciena sagatavošana) noteikta informācijas apmaiņa par vilciena sastāvu un vilciena atiešanas kārtību. Datu apmaiņa vilciena braukšanas laikā parastas darbības gadījumā dota 4.2.4. sadaļā (Vilciena kustības prognoze), un ziņojumi izņēmuma gadījumiem noteikti 4.2.5. sadaļā (Pakalpojuma pārtraukuma informācija). Izsekošanas informācija par vilciena atrašanās vietu noteikta 4.2.6. sadaļā (Vilciena atrašanās vieta). Visu šo ziņojumu apmaiņa notiek starp DPU un IP un pamatojas uz vilcieniem.

Klientam vissvarīgākā informācija vienmēr ir tā sūtījuma paredzētais ierašanās laiks (PIL). No informācijas apmaiņas starp GDPU un IP (atklātas piekļuves gadījumā) var aprēķināt PIL. Sadarbības režīma gadījumā ar dažādiem DPU paredzēto ierašanās laiku (PIL) un arī paredzētos apmaiņas laikus (PAL) var noteikt no ziņojumu apmaiņas starp DPU un IP, un DPU tos var sniegt GDPU (4.2.7. sadaļa “Sūtījuma PAL/PIL”).

Nosakot no informācijas apmaiņas starp IP un DPU, GDPU arī zina, piemēram,

kad vagoni izbrauca vai ieradās vagonu parkā vai noteiktās vietās (4.2.8. sadaļa. “Vagona kustība”) vai

kad atbildība par vagoniem pārgāja no viena DPU nākamajam DPU transporta ķēdē (4.2.9. sadaļa “Apmaiņas atskaite”).

Nosakot ne tikai no datu apmaiņas starp IP un DPU, bet arī no datu apmaiņas starp DPU un GDPU, var novērtēt dažādu statistiku:

vidējā termiņā – sīkākai ražošanas procesu plānošanai un

ilgtermiņā – stratēģiskas plānošanas uzdevumu un jaudas pētījumu veikšanai (piemēram, tīkla analīze, pievedceļu un šķirotavu noteikšana, ritošā sastāva plānošana), bet galvenokārt

transporta pakalpojumu kvalitātes un produktivitātes uzlabošanai (4.2.10. sadaļa “Datu apmaiņa kvalitātes uzlabošanai”).

Tukšu vagonu pārvietošana iegūst īpašu nozīmi attiecībā uz savstarpēji izmantojamiem vagoniem. Principā nav atšķirības starp piekrautu un tukšu vagonu pārvietošanu. Tukšu vagonu transports arī pamatojas uz vagonu pasūtījumiem, sakarā ar ko šo tukšo vagonu parka pārvaldītājs jāuzskata par klientu.

2.3.3.   Vispārīgas piezīmes

Informācijas sistēma ir tikai tik laba, cik tās datu ticamība. Tādēļ datiem, kuriem ir izšķiroša loma sūtījuma, vagona vai konteinera pārvadāšanā, jābūt precīziem un ekonomiski iegūtiem, kas nozīmē, ka dati jāievada sistēmā tikai vienreiz.

Pamatojoties uz to, šīs SITS lietojumprogrammas un ziņojumi izvairās no daudzkārtīgas manuālas datu ievades ar piekļuvi jau uzglabātiem datiem, piemēram, ritošā sastāva atsauces datiem. Prasības attiecībā uz ritošā sastāva atsauces datiem noteiktas 4.2.11. sadaļā (Galvenie atsauces dati). Noteiktajām ritošā sastāva atsauces datu bāzēm jānodrošina viegla piekļuve tehniskajiem datiem. Datu bāžu saturam jābūt pieejamam, pamatojoties uz strukturētām piekļuves tiesībām atkarībā no privilēģijas, visiem IP, DPU un parka pārvaldītājiem, it īpaši parka pārvaldības un ritošā sastāva uzturēšanas nolūkā. Tām jāietver visi transportam svarīgi tehniskie dati, piemēram:

ritošā sastāva identifikācija,

tehniskie/projektēšanas dati,

savietojamības ar infrastruktūru novērtējums,

attiecīgo iekraušanas iezīmju novērtējums,

ar bremzēm saistītie raksturlielumi,

uzturēšanas dati,

ar vidi saistītie raksturlielumi.

Multimodālā transporta darbībā dažādos punktos (saukti par vārtejām) ne tikai vagons tiek savienots ar citu vilcienu, bet arī multimodālā vienība var tikt pārvietota no viena vagona pie otra. Tā rezultātā nav pietiekami strādāt tikai ar brauciena plānu vagoniem, un tādēļ jāsastāda arī brauciena plāns multimodālajām vienībām.

4.2.12. sadaļā (Dažādas atsauces datnes un datu bāzes) uzskaitītas dažas atsauces datnes un dažādas datu bāzes, tostarp vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze. Šajā datu bāzē ietverti ritošā sastāva darbības statusa dati, svars un informācija par bīstamajām kravām, informācija saistībā ar multimodālajām vienībām un informācija par atrašanās vietu. 4.2.13. sadaļā (Dokumentu elektroniska pārsūtīšana) dotas prasības dokumentu elektroniskajai pārsūtīšanai.

Kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas SITS nosaka nepieciešamo informāciju, kuras apmaiņa jāveic starp dažādajiem partneriem, kas iesaistīti transporta ķēdē, un ļauj izveidot standarta obligāto datu apmaiņas procesu. Tajā norādīta arī uzbūves stratēģija šādai komunikācijas platformai. Tas izklāstīts 4.2.14. sadaļā (Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija), ņemot vērā:

saskarni ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas minēta Padomes Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktā,

prasības tīkla pārskata saturam, kuras izklāstītas Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā un I pielikumā,

informāciju, kas pieejama par kravas vagonu ritošo sastāvu, un prasības attiecībā uz uzturēšanu no ritošā sastāva SITS.

Nenotiek tieša datu pārsūtīšana no kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas uz vilcienu, tā vadītājam vai uz vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēmas daļām, un fiziskais pārsūtīšanas tīkls pilnīgi atšķiras no tīkla, kuru izmanto vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēma. ERTMS/ETSC sistēma izmanto GSM-R. Šajā atklātajā tīklā ETCS specifikācijas skaidro, ka drošība tiek panākta ar atklātu tīklu risku atbilstošu pārvaldību EURORADIO protokolā.

Saskarnes ar strukturālajām ritošā sastāva un kontroles un vadības apakšsistēmām dotas tikai caur ritošā sastāva atsauces datu bāzēm (4.2.11.3. sadaļa “Ritošā sastāva atsauces datu bāzes”), kuras ir turētāju kontrolē. Saskarnes ar infrastruktūras, kontroles un vadības un enerģijas apakšsistēmām dotas ar ceļa definīciju (4.2.2.3. sadaļa “Ceļa informācijas ziņojums”) no IP, kur noteiktas ar infrastruktūru saistītas vērtības vilcienam, un ar informāciju, ko sniedz IP par infrastruktūras ierobežojumiem (4.2.11.2. sadaļa. “Infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzes”).

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Atbilstība pamatprasībām

Atbilstīgi Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktam Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, apakšsistēmām un to savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas izklāstītas vispārējos noteikumos direktīvas III pielikumā.

Šīs SITS darbības jomā to attiecīgo pamatprasību izpilde, kuras minētas šīs SITS 3. nodaļā, tiks nodrošināta apakšsistēmai ar atbilstību specifikācijām, kas aprakstītas 4. nodaļā “Apakšsistēmas raksturojums”.

3.2.   Pamatprasību aspekti

Pamatprasības attiecas uz:

drošību,

drošumu un darbspēju,

veselības aizsardzību,

vides aizsardzību,

tehnisko saderību.

Atbilstīgi Direktīvai 2001/16/EK pamatprasības var būt vispārēji piemērojamas visai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai vai būt specifiskas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem.

3.3.   Aspekti saistībā ar vispārējām prasībām

Vispārējo prasību nozīmi kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai nosaka šādi.

3.3.1.   Drošība

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK III pielikumu ar drošību saistītās pamatprasības, kuras piemēro kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai, ir šādas:

1.1.1. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Drošībai izšķirīgo daļu projektēšana, izgatavošana vai montāža, tehniskā apkope un uzraudzība, jo īpaši ja tas skar ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību, jāveic tā, lai arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.1.2. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Riteņu un sliežu saskares parametriem jāatbilst izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.1.3. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Izmantojamajām sastāvdaļām jāiztur jebkura ekspluatācijas laikā noteiktā parastā slodze vai pārslodze. Pienācīgi jāierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netieša ietekme uz drošību.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.1.4. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, jāparedz iespēja ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu izcelšanos, izplatīšanos un to sekas.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.1.5. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

3.3.2.   Drošums un darbspēja

“Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.”

Šī pamatprasība izpildīta ar šādām sadaļām:

 

4.2.11. sadaļa: Galvenie atsauces dati

 

4.2.12. sadaļa: Dažādas atsauces datnes un datu bāzes

 

4.2.14. sadaļa: Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija

3.3.3.   Veselības aizsardzība

1.3.1. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuru izmantošana var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk saskarē ar šiem materiāliem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.3.2. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Šos materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

3.3.4.   Vides aizsardzība

1.4.1. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.4.2. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Vilcienos un infrastruktūrā jāizmanto materiāli, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.4.3. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, tām jābūt elektromagnētiski saderīgām ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātiem tīkliem, kas var radīt savstarpējus traucējumus.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.4.4. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Ekspluatējot Eiropas parasto dzelzceļu sistēmu, jāievēro esošie trokšņu ierobežošanas noteikumi.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

1.4.5. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

3.3.5.   Tehniskā saderība

1.5. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt saderīgiem savā starpā, kā arī saderīgiem ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem. Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.”

Šī pamatprasība neattiecas uz telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu.

3.4.   Aspekti, kas sevišķi saistīti ar kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu

3.4.1.   Tehniskā saderība

2.7.1. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Pamatprasības attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un preču pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus, piemēram, tehniskās saderības ziņā.

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu:

to, ka datubāzes, programmatūru un datu pārraides protokolus izstrādā tā, lai būtu iespējama maksimāla savstarpēja datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņa starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem,

lietotājiem ērtu pieeju informācijai.”

Šī pamatprasība sevišķi izpildīta ar šādām sadaļām.

4.2.11. sadaļa: Galvenie atsauces dati,

4.2.12. sadaļa: Dažādas atsauces datnes un datu bāzes,

4.2.14. sadaļa: Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija.

3.4.2.   Drošums un darbspēja

2.7.2. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Šo datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieniem jāgarantē šo sistēmu efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte.”

Šī prasība sevišķi izpildīta ar šādām sadaļām.

4.2.11. sadaļa: Galvenie atsauces dati,

4.2.12. sadaļa: Dažādas atsauces datnes un datu bāzes,

4.2.14. sadaļa: Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija.

Bet šī pamatprasība, sevišķi izmantošanas metode, lai garantētu šo telemātikas lietojumprogrammu efektivitāti un pakalpojuma kvalitāti, ir pamats visai SITS un neaprobežojas tikai ar iepriekš minētajām sadaļām.

3.4.3.   Veselības aizsardzība

2.7.3. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Šo sistēmu un lietotāju saskarnēm jāatbilst obligātajiem ergonomikas un veselības aizsardzības normatīviem.”

Šī SITS neprecizē prasības papildus esošajiem valstu un Eiropas noteikumiem, kas saistīti ar minimālajiem noteikumiem par šo telemātikas lietojumprogrammu un lietotāju saskarņu ergonomiku un veselības aizsardzību.

3.4.4.   Drošība

2.7.4. pamatprasība Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā:

“Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, jāievēro atbilstīgas prasības attiecībā uz godprātību un drošumu.”

Šī prasība izpildīta ar šādām sadaļām.

4.2.11. sadaļa: Galvenie atsauces dati,

4.2.12. sadaļa: Dažādas atsauces datnes un datu bāzes,

4.2.14. sadaļa: Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija.

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras atbilstība jāpārbauda. Šī atbilstība jāpārbauda īpaši attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm pret sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumiem.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu raksturo šādi.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā pamatprasības 3. nodaļā (Pamatprasības), apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:

pavadzīmes dati,

ceļa pieprasījums,

vilciena sagatavošana,

vilciena kustības prognoze,

pakalpojuma pārtraukšanas informācija,

vilciena atrašanās vieta,

vagona/multimodālās vienības PAL/PIL,

vagona kustība,

apmaiņas ziņojumu sniegšana,

datu apmaiņa kvalitātes uzlabošanai,

galvenie atsauces dati,

dažādas atsauces datnes un datu bāzes,

dokumentu elektroniska pārsūtīšana,

vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija.

Detalizētas specifikācijas izklāstītas turpmāk. Papildu informācija un ziņojumu formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā.

Vispārīgas piezīmes par ziņojumu struktūru

Ziņojumi strukturēti divos datu komplektos:

kontroles dati: skaidrojumu sk. turpmāk,

informācijas dati: pieteikuma informācija.

Kontroles dati uzrāda šādus elementus:

statuss: ziņojuma statuss var būt:

“Jauns ziņojums”, ja tas ir jauns ziņojums,

“Izmaiņa”, ja tas ir iepriekšēja nosūtīta ziņojuma modifikācija,

“Dzēšana”, ja iepriekšējais nosūtītais ziņojums jādzēš,

ziņojuma atsauce ar:

ziņojuma veidu, piemēram, “ceļa pieprasījums” vai “pieprasījums par vilciena kustību”,

datumu un laiku: faktiskais datums un laiks, kad ziņojums tika nosūtīts,

ziņojuma numuru: numurs, ko izveido ziņojuma nosūtītājs,

saistītā atsauce – tikai tad, ja ziņojums ir atbilde uz iepriekšēju saņemtu ziņojumu (identiska saņemtā ziņojuma “Ziņojuma atsaucei”) ar:

saistīto veidu: saņemtā ziņojuma veids,

saistīto datumu un laiku: saņemtā ziņojuma datums un laiks,

saistīto numuru: saņemtā ziņojuma numurs,

ziņojuma nosūtītājs,

ziņojuma saņēmējs.

Nākamajās sadaļās aplūkots galvenokārt statuss “Jauns ziņojums”. 4.2.2. sadaļā “Ceļa pieprasījums” minēts arī statuss “dzēšana” attiecībā uz ceļa pieprasījuma ziņojumu.

4.2.1.   Pavadzīmes dati

4.2.1.1.   Klienta pavadzīme

Klientam jānosūta pavadzīme galvenajam DPU. Tajā jānorāda visa informācija, kas nepieciešama sūtījuma pārvietošanai no nosūtītāja saņēmējam. GDPU jāpapildina šie dati ar papildu informāciju. Šie dati, tostarp papildu dati, uzskaitīti (datu aprakstu sk. A pielikuma 3. indeksā) tabulā A pielikuma 3. indeksā ar norādi rindā “Dati pavadzīmē” par to, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi un vai tie jāsniedz nosūtītājam vai jāpapildina GDPU.

Atklātās piekļuves gadījumā galvenajam DPU, kas slēdz līgumu ar klientu, ir visa informācija pēc pieejamo datu papildināšanas. Nav nepieciešama ziņojumu apmaiņa ar citiem DPU. Šie dati ir arī pamats ceļa pieprasījumam īsā laikā, ja tas ir nepieciešams pavadzīmes izpildei.

Turpmākie ziņojumi ir neatklātās piekļuves gadījumam. Šo ziņojumu saturs arī var būt pamats ceļa pieprasījumiem īsā laikā, ja tas ir nepieciešams pavadzīmes izpildei.

4.2.1.2.   Vagona pasūtījums

Vagona pasūtījums ir galvenokārt pavadzīmes informācijas apakškopa. Tas jānosūta transporta ķēdē iesaistītajam DPU, jo tas varētu kļūt par ievadi speciālam ceļa pieprasījumam (4.2.2. sadaļa “Ceļa pieprasījums”). Vagona pasūtījuma saturam jāietver attiecīgā informācija, kas ir nepieciešama DPU, lai veiktu transportēšanu tā atbildības laikā līdz nodošanai nākamajam DPU. Tādēļ saturs ir atkarīgs no lomas, kuru jāpilda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam: izcelsmes, tranzīta vai piegādes DPU (IDPU, TDPU, PDPU).

Vagona pasūtījums izcelsmes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam (IDPU),

vagona pasūtījums tranzīta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam (TDPU),

vagona pasūtījums piegādes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam (PDPU).

Vagona pasūtījumu dati atbilstoši dažādajām DPU lomām sīki uzskaitīti A pielikuma 3. indeksā, un atzīmēts, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi. Šo ziņojumu detalizēti formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā.

Šo vagona pasūtījumu galvenais saturs ir:

nosūtītāja un saņēmēja informācija,

maršrutēšanas informācija,

sūtījuma identifikācija,

vagona informācija,

vietas un laika informācija.

Izvēlētiem datiem no pavadzīmes datiem jābūt pieejamiem arī visiem partneriem (piemēram, IP, turētājam u.c.) transporta ķēdē, ieskaitot klientus. Tie ir īpaši par vagonu:

kravas svars (kravas bruto svars),

KN/HS numurs,

bīstamo kravu informācija,

transportēšanas vienība.

4.2.2.   Ceļa pieprasījums

4.2.2.1.   Iepriekšējas piezīmes

Ilgtermiņa plānošana

Vilcienu ceļš nosaka pieprasītos, pieņemtos un faktiskos datus, kas jāuzglabā par vilciena ceļu un vilciena iezīmēm katram šā ceļa posmam. Turpmākais apraksts sniedz informāciju, kurai jābūt pieejamai infrastruktūras pārvaldītājam. Sīkāku aprakstu sk. A pielikuma 4. indeksā.

Šī informācija jāaktualizē, kad notiek izmaiņas.

Galvenajiem ceļa datiem jābūt:

vilcienu ceļa identifikācija (ceļa numurs). Ceļš varētu būt vai nu plānota jaudas izmantošana maršruta posmā, vai vilciena faktiskā maršrutēšana konkrētā līnijā maršruta ietvaros. Precīzais veids ir atkarīgs no IP izmantotajiem procesiem,

ceļa izbraukšanas punkts, kas nozīmē vietu, kur ceļš sāksies, kopā ar vilciena atiešanas datumu un laiku šajā ceļā,

vilcienu ceļa galamērķis, kas nozīmē vietu, kur ceļš beigsies, kopā ar datumu un laiku, kad vilcienam jāpienāk šajā galamērķī,

brauciena posma apraksts, kas nosaka datus, kuri jāsniedz IP par katru akceptēto brauciena posmu no sākuma līdz pirmajai starpposma pieturai, turpmākām starpposma pieturām un no pēdējās starpposma pieturas līdz akceptētā brauciena beigām. Šis apraksts var ietvert:

starpposma pieturas vai citus paredzētus punktus piedāvātajā ceļā ar ierašanās, izbraukšanas vai garāmbraukšanas datumu un laiku šajos starpposma punktos, kā arī ar darbības kodu, kas nosaka darbību, kas jāveic šajā starpposma punktā pa ceļam,

tā IP identifikāciju, kas ir atbildīgs par satiksmes vadību pašreizējam brauciena posmam, un tā IP identifikācija, kas ir atbildīgs par satiksmes vadību nākamajam brauciena posmam,

tās iekārtas aprakstu (vadības un kontroles sistēma, radio sistēma utt.), ar kuru jābūt aprīkotam vilcienam; tai jābūt savietojamai ar infrastruktūru, lai nodrošinātu vilci, kontroli un komunikāciju no vilciena uz IP kontroli,

ar vilcienu saistītos datus brauciena posmam: maksimālais svars, maksimālais garums, maksimālais ātrums, maksimālais ass svars, maksimālais bremzēšanas spēks, maksimālais svars uz metru, informācija par izņēmuma gabarītiem, neatļautu bīstamo kravu identifikatori,

ceļa numuru,

papildu maršruta posma kustības laiku, lai atļautu iedzīšanu, ceļa problēmas utt.

Izpildes ceļa līgums: Pirms vilciena kustības brauciena posms jāaktualizē un jāpilnveido ar faktiskajām vērtībām. Izpildes režīms nav atkarīgs no plānošanas režīma.

Ceļa pieprasījums īsā laikā

Sakarā ar izņēmumiem vilciena kustības laikā vai sakarā ar transporta pieprasījumiem īsā laikā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jābūt iespējai tīklā saņemt speciālu ceļu.

Pirmajā gadījumā jāuzsāk tūlītējas darbības, ar kuru palīdzību ir zināms faktiskais vilciena sastāvs, pamatojoties uz vilciena sastāva sarakstu.

Otrajā gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam visi nepieciešamie dati par to, kad un kur vilcienam jābrauc, kopā ar fiziskajiem raksturlielumiem, ciktāl tie mijiedarbojas ar infrastruktūru. Šie dati galvenokārt tiek sniegti papildinātajā pavadzīmē attiecīgi vagona pasūtījumos.

Ceļa līgums vilciena kustībai īsā laikā pamatojas uz dialogu starp DPU un IP. Dialogs ietvers visus DPU un IP, kas iesaistīti vilciena pārvietošanā pa vēlamo ceļu, bet varbūt ar dažādu ieguldījumu ceļa atrašanas procesā. Atbilstīgi Direktīvas 2001/14/EK 13. pantam galvenokārt var izšķirt divus dažādus vispārēji derīgus scenārijus kravas transportam, kas darbojas vairāku IP infrastruktūrās (sk. arī A pielikuma 5. indeksa 1.3. sadaļu).

A scenārijs: DPU sazinās ar visiem iesaistītajiem IP tieši (A gadījums) vai ar “viena apstiprinājuma” sistēmas palīdzību (B gadījums), lai organizētu ceļus visam braucienam. Šajā gadījumā DPU jāvada vilciens arī visu braucienu atbilstīgi Direktīvas 2001/14/EK 13. pantam.

B scenārijs: katrs DPU, kas iesaistīts transporta braucienā, sazinās ar vietējiem IP tieši vai ar “viena apstiprinājuma” sistēmas palīdzību, lai pieprasītu ceļu brauciena posmam, kurā tas vada vilcienu.

Piezīme: Kā jau minēts 2. nodaļā (Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija), izpildes režīmā IP vienmēr sazināsies ar DPU, kas ir rezervējis ceļu. Tādēļ “īpašumtiesības uz ceļu” ir svarīgas ziņojumu apmaiņai vilciena vadības laikā.

Abos scenārijos ceļa rezervēšanas procedūra īsā laikā ievēro dialogu starp DPU un iesaistīto IP, kā aprakstīts nākamajā lappusē.

Turpmāk tabulā norādīti ziņojumi, kurus izmanto dialogā ceļa pieprasījumam:

1. tabula

Ceļa pieprasījums

Ziņojums

Skaidrojums

Ziņojumi, kurus izmanto dialogā ceļa pieprasījumam

Ceļa pieprasījums

DPU iesaistītajam(-iem) IP – šis ziņojums jānosūta ceļa pieprasījumam īsā laikā

Ceļa informācija

Šis ziņojums jānosūta no IP uz DPU, un ar to apstiprina ceļa informāciju, atbildot uz DPU “Ceļa pieprasījumu”, iespējams, ar mainītām vērtībām vai, ja IP nevar apkalpot ceļa pieprasījumu, ar norādi “Alternatīvas nav pieejamas”

Ceļš apstiprināts

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, lai akceptētu “Ceļa informāciju”, ko nosūtījis IP, atbildot uz DPU sākotnējo pieprasījumu

Ceļa informācija noraidīta

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, ja netiek akceptēta “Ceļa informācija” no IP, atbildot uz DPU sākotnējo pieprasījumu, jo tajā ir mainītas vērtības, kuras DPU nevar akceptēt

Šis dialogs beidzas ar ziņojumu “Ceļš apstiprināts” no DPU vai ar ceļa pieprasījuma dzēšanu (Ceļa pieprasījuma ziņojums ar statusu “Dzēšana”, sk. 4.2. sadaļu “Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas. Vispārīgas piezīmes par ziņojumu struktūru”). Ziņojums “Ceļa informācija noraidīta” no DPU vienmēr jāapkalpo ar jaunu ziņojumu “Ceļa informācija”. Ja IP nevar apkalpot ceļa pieprasījumu ar jaunu priekšlikumu ziņojumā “Ceļa informācija”, tam jānosūta ziņojums “Ceļa informācija” ar norādi “Alternatīvas nav pieejamas”, kas beidz dialogu ar IP.

Neatkarīgi no tā, vai ceļš tika rezervēts ilgtermiņa plānošanā vai īsā laikā, DPU vienmēr jābūt iespējai anulēt rezervēto ceļu. Rezervēta ceļa anulēšanai jāizmanto šāds ziņojums.

2. tabula

Ceļa anulēšanas pieprasījums no DPU

Ziņojums

Skaidrojums

Ziņojums, lai DPU anulētu rezervētu ceļu

Ceļš anulēts

Paziņojums no DPU uz IP anulēt iepriekš rezervētu ceļu vai tā daļu

Pamatojoties uz ceļa līgumu, DPU var sagaidīt, ka rezervētais ceļš arī ir pieejams. Tādēļ, ja kaut kas notiek un rezervētais ceļš vairs nav pieejams, IP jāinformē DPU, tiklīdz tam ir zināms šis fakts. Iemesls tam var būt, piemēram, ceļa pārtraukums. Tas var notikt jebkurā laikā starp brīdi, kad vilcienu ceļš nolīgts, un vilciena atiešanu. IP pienākums ir nosūtīt alternatīvu priekšlikumu kopā ar norādi “Ceļš nav pieejams”. Ja tas nav iespējams, IP jānosūta priekšlikums, tiklīdz tas ir iespējams. Ar ziņojumu “Ceļš nav pieejams” sākas dialogs par jaunu ceļa līgumu, ko uzsāk IP.

Ziņojumi, kurus izmanto dialogā IP rezervēta ceļa anulēšanai.

3. tabula

IP veiktā ceļa anulēšana

Ziņojums

Skaidrojums

Ziņojumi, kurus izmanto IP uzsāktā ceļa anulēšanas procesā

Ceļš nav pieejams

Paziņojums no IP uz DPU, ka rezervētais ceļš nav pieejams

Ceļa informācija

Šis ziņojums jānosūta no IP uz DPU, piedāvājot alternatīvu ceļu pēc paziņojuma no IP uz DPU, ka rezervētais ceļš nav pieejams

Ceļš apstiprināts

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, lai akceptētu ceļu, kas piedāvāts ziņojumā “Ceļš nav pieejams”

Ceļa informācija noraidīta

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, ja netiek akceptēts priekšlikums no IP ziņojumā “Ceļš nav pieejams”.

Šajā gadījumā IP jānosūta jauns priekšlikums.

Šis dialogs beidzas ar ziņojumu “Ceļš anulēts” no DPU saistībā ar IP ziņojumu “Ceļš nav pieejams”

Parasti, ja pieprasījuma saņēmējs nevar atbildēt reālā laikā, tam jāinformē ziņojuma autors (piemēram, ziņojumu “Ceļa informācija” kā atbildi uz “Ceļa pieprasījumu” nevar nosūtīt nekavējoties). Tas jāveic, izmantojot šādu ziņojumu.

4. tabula

Saņemšanas apstiprinājums

Ziņojums

Skaidrojums

Šis ziņojums parasti ir derīgs

Saņemšanas apstiprinājums

Šis ziņojums ziņojuma saņēmējam jānosūta ziņojuma autoram, kad pieprasīto atbildi nevar padarīt pieejamu laika intervālā, kas noteikts 4.4. sadaļas (Darbības noteikumi) iedaļā “Savlaicīgums”

Šie ziņojumi aprakstīti, pieminot galvenos punktus turpmākajās sadaļās. Detalizēti formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā. Šo ziņojumu loģiskā secība norādīta diagrammās A pielikuma 5. indeksa 2.1. līdz 2.3. sadaļā.

4.2.2.2.   Ceļa pieprasījuma ziņojums

Šis ir vilcienu ceļa pieprasījums, ko sūta no DPU uz IP. Šādā pieprasījumā jāietver turpmāk norādītā informācija:

ceļā došanās punkts: vieta, no kuras sāksies piedāvātais ceļš,

ceļā došanās datums/laiks: datums/laiks, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts: vilciena galamērķis pieprasītajam ceļam,

ceļa galamērķī ierašanās datums/laiks: datums/laiks, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

pieprasītais brauciena posms:

starpposma pieturas vai citi paredzēti punkti piedāvātajā ceļā ar datumu/laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas starpposma punktā, un datumu/laiku, kurā vilcienam jāatiet no starpposma punkta. Tukšs ieraksts norāda, ka tas neapstāsies šajā punktā,

vilcienā pieejamā iekārta: vilces veids, vadības un kontroles sistēma, tostarp borta radioiekārta,

vilciena svars,

vilciena garums,

izmantojamā bremzēšanas sistēma un bremzēšanas darbība,

vilciena maksimālais ātrums,

vilciena maksimālais ass svars,

maksimālais svars uz metru,

informācija par izņēmuma gabarītiem,

UN/RID numuri saistībā ar visām bīstamajām kravām,

definīcijas darbībām, kas jāveic jebkurā starpposma punktā ceļā,

atbildīgais DPU: tā DPU identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu kārtējam brauciena posmam,

atbildīgais IP: tā IP identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu kārtējam brauciena posmam,

nākamais atbildīgais IP: tā IP identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu nākamajam brauciena posmam (ja tāds ir).

Kā informācijas atbalstu ceļa pieprasījuma formulēšanai DPU var izmantot attiecīgo tīkla pārskatu, lai pārbaudītu, vai konkrētā vilciena dati atbilst infrastruktūrai. Jāņem vērā arī tādi dati kā, piemēram, bīstamo kravu informācija.

Vagonu turētājiem jānodrošina DPU piekļuve vagonu tehniskajiem datiem.

DPU pašiem jānodrošina piekļuve atsauces datnēm, piemēram, bīstamo kravu atsauces datnei, ja tas ir nepieciešams.

4.2.2.3.   Ceļa informācijas ziņojums

Šis ziņojums ir IP atbilde uz DPU “Ceļa pieprasījuma” ziņojumu. Gadījumā, ja IP nevar apkalpot ceļa pieprasījumu, tam jānosūta šis ziņojums ar norādi “Alternatīvas nav pieejamas”. Citā gadījumā tam jāatbild uz DPU pieprasījumu, nosūtot ceļa numuru kopā ar tādiem pašiem datiem kā vilcienu ceļa pieprasījumā, bet, iespējams, ar mainītām vērtībām.

IP piedāvātajai alternatīvai jānosūta šādi dati:

jauns ceļa numurs,

ceļā došanās punkts: vieta, no kuras sāksies piedāvātais ceļš,

ceļā došanās datums/laiks: datums/laiks, kuram ceļš piedāvāts,

ceļa galamērķa punkts: vilciena galamērķis piedāvātajam ceļam,

ceļa galamērķī ierašanās datums/laiks: datums/laiks, kurā vilcienam jāierodas savā galamērķī,

modificēts brauciena posms:

starpposma pieturas vai citi paredzēti punkti piedāvātajā ceļā ar datumu/laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas starpposma punktā, un datumu/laiku, kurā vilcienam jāatiet no starpposma punkta. Tukšs ieraksts norāda, ka tas neapstāsies šajā punktā,

vilcienā nepieciešamā iekārta: vilces veids, vadības un kontroles sistēma, tostarp borta radioiekārta,

vilciena svars,

vilciena garums,

izmantojamā bremzēšanas sistēma un bremzēšanas darbība,

vilciena maksimālais ātrums,

vilciena maksimālais ass svars,

maksimālais svars uz metru,

informācija par izņēmuma gabarītiem,

UN/RID numuri saistībā ar visām bīstamajām kravām,

definīcijas darbībām, kas jāveic jebkurā starpposma punktā ceļā,

atbildīgais DPU: tā DPU identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu kārtējam brauciena posmam,

atbildīgais IP: tā IP identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu kārtējam brauciena posmam,

nākamais atbildīgais IP: tā IP identifikācija, kurš ir atbildīgs par vilcienu nākamajam brauciena posmam (ja tāds ir).

4.2.2.4.   Ziņojums “Ceļš apstiprināts”

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, lai akceptētu ceļu, kas piedāvāts, atbildot uz DPU sākotnējo pieprasījumu. Ar šo ziņojumu ceļš tiek rezervēts. Galvenais ziņojuma saturs ir:

ceļa numurs, lai identificētu ceļu,

ceļā došanās punkts: vieta, no kuras aties vilciens,

ceļā došanās datums/laiks: datums/laiks, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts: vilciena galamērķis pieprasītajam ceļam,

ceļa galamērķī ierašanās datums/laiks: datums/laiks, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

norāde, ka DPU ir akceptējis piedāvāto ceļu.

4.2.2.5.   Ziņojums “Ceļa informācija noraidīta”

IP ziņojumā “Ceļa informācija” piedāvātā ceļa noraidīšanas gadījumā DPU jānosūta šis ziņojums IP, lai paziņotu tam, ka neakceptē piedāvāto ceļu, kā norādīts ziņojumā “Ceļa informācija”. Galvenie dati ir:

ceļa numurs, lai identificētu ceļu,

norāde par ceļa informācijas noraidīšanu.

Kā papildu informāciju var nosūtīt šādus datus:

ceļā došanās punkts: vieta, no kuras aties vilciens,

ceļā došanās datums/laiks: datums/laiks, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts: vilciena galamērķis pieprasītajam ceļam,

ceļa galamērķī ierašanās datums/laiks: datums/laiks, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī.

4.2.2.6.   Ziņojums “Ceļš anulēts”

Šis ir DPU paziņojums, lai anulētu iepriekš rezervētu ceļu. Kopā ar anulēšanas norādi (atbilst ziņojuma veidam) jānosūta ceļa numurs ceļa unikālai identifikācijai. Tas attiecas uz ceļu rezervēšanu plānošanas režīmā un īsā laikā:

ceļa numurs, lai identificētu ceļu,

vilciena numurs (ja IP to jau zina),

norāde par rezervētā vilcienu ceļa anulēšanu.

Kā papildu informāciju var nosūtīt šādus datus:

ceļā došanās punkts: vieta, no kuras aties vilciens,

ceļā došanās datums/laiks: datums/laiks, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts: vilciena galamērķis pieprasītajam ceļam,

ceļa galamērķī ierašanās datums/laiks: datums/laiks, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī.

4.2.2.7.   Ziņojums “Ceļš nav pieejams”

IP jāinformē DPU, tiklīdz tam ir zināms, ka vilcienu ceļš nav pieejams. Ziņojumu “Ceļš nav pieejams” var nosūtīt jebkurā laikā starp brīdi, kad vilcienu ceļš nolīgts, un vilciena atiešanu. Šī ziņojuma iemesls var būt, piemēram, ceļa pārtraukums. Šī ziņojuma galvenais saturs ir:

ceļa numurs ceļam, kurš nav pieejams,

vilciena numurs vilcienam, kurš paredzēts anulētajam ceļam (ja IP to jau zina),

ceļā došanās punkts ar datumu un laiku, kuram ceļš tika rezervēts,

ceļa galamērķa punkts ar datumu un laiku, kurā vilcienam jāierodas savā galamērķī,

norāde “Ceļš nav pieejams”,

iemesla norāde.

Kopā ar šo ziņojumu vai tiklīdz iespējams IP jānosūta bez DPU papildu pieprasījuma alternatīvs priekšlikums. Tas tiek veikts ar ziņojumu “Ceļa informācija” saistībā ar šo ziņojumu “Ceļš nav pieejams”.

4.2.2.8.   Saņemšanas apstiprinājuma ziņojums

Šo informāciju ziņojuma saņēmējam nosūta ziņojuma autoram, kad pieprasīto atbildi nevar padarīt pieejamu laikposmā, kas norādīts 4.4. sadaļā (Darbības noteikumi). Šim ziņojumam jābūt ar identifikatoru, uz ko tas attiecas (ieraksti saistītajā ziņojumā, sk. 4.2. sadaļu “Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas. Vispārīgas piezīmes par ziņojuma struktūru”), un norādi: (Pieteikuma līmenis)

ziņojuma apstiprinājums: norāda, ka saņēmējs ir saņēmis ziņojumu un rīkosies, kā nepieciešams.

4.2.3.   Vilciena sagatavošana

4.2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

Šajā sadaļā noteikti ziņojumi, ar kuriem jāapmainās vilciena sagatavošanas posma laikā līdz vilciena atiešanai. Ziņojumi norādīti turpmāk 5. tabulā.

Lai sagatavotu vilcienu, DPU jābūt piekļuvei infrastruktūras ierobežojuma paziņojumiem, tehniskajiem vagonu datiem (ritošā sastāva atsauces datu bāzēm, 4.2.11.3. sadaļa “Ritošā sastāva atsauces datu bāzes”), bīstamo kravu atsauces datnei un pašreizējam, aktualizētam informācijas statusam par vagoniem (4.2.12.2. sadaļa “Citas datu bāzes. Vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze”). Tas attiecas uz visiem vilciena vagoniem. Beigās DPU jānosūta vilciena sastāvs nākamajiem DPU. Šis ziņojums jānosūta arī no DPU uz IP, ar ko tas ir rezervējis ceļa posmu, kad to pieprasa parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS vai līgums(-i) starp DPU un IP.

Ja vilciena sastāvs tiek mainīts atrašanās vietā, ar šo ziņojumu jāapmainās vēlreiz, ietverot informāciju, kuru aktualizējis atbildīgais DPU.

Katrā punktā, piemēram, izcelsmes un apmaiņas punktā, kur atbildība pāriet DPU, ir obligāts atiešanas procedūras dialogs starp IP un DPU “Vilciens gatavs – Vilciena kustības informācija”.

Šajā atiešanas procedūras dialogā izmantotie ziņojumi ir:

5. tabula

Vilciena sagatavošana

Ziņojums

Skaidrojums

Vilciena sastāvs

No DPU uz IP – šis ziņojums jānosūta atbilstoši iepriekš dotajam aprakstam

 

Gadījumā, ja IP ir saņēmis vilciena sastādīšanas ziņojumu, kuru DPU obligāti nosūtījis, IP var nosūtīt:

 

Vilciens pieņemts

No IP uz DPU: šis ziņojums ir fakultatīvs, ja nevienojas ne par ko citu starp IP un DPU

Vilciena sagatavošanu var beigt

 

Vilciens nav piemērots

No IP uz DPU: IP var nosūtīt šo ziņojumu, ja viņš to atklāj

DPU iespējas:

 

izmainīt vilciena sastāvu

vai

 

anulēt vilcienu ceļu un pieprasīt jaunu ceļu

Vilciens gatavs

No DPU uz IP – šis ziņojums jānosūta

Vilciena stāvoklis

No IP uz DPU – nosaka precīzi, kur un kad vilcienam jāparādās tīklā. Šo ziņojumu var nosūtīt atkarībā no valsts noteikumiem

Vilciens atiet

No DPU uz IP – šo ziņojumu var nosūtīt, lai norādītu, ka vilciens ir sācis savu braucienu kā atbildi uz ziņojumu “Vilciena stāvoklis”.

Šo ziņojumu var nosūtīt atkarībā no valsts noteikumiem

Vilciena kustības informācija

No IP uz DPU – šis ziņojums jānosūta, lai norādītu, ka vilciens ir ieradies infrastruktūrā

Šie ziņojumi aprakstīti, pieminot galvenos punktus, turpmākajās sadaļās. Detalizētie formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā. Loģiskā secība norādīta A pielikuma 5. indeksa 3. nodaļā.

Piezīme: Vilciena sagatavošanas laikā var parādīties arī ziņojums “Ceļš nav pieejams”, jo šo ziņojumu var nosūtīt jebkurā laikā starp brīdi, kad vilcienu ceļš tiek nolīgts, un vilciena atiešanu. Šī procedūra aprakstīta 4.2.2. sadaļā (Ceļa pieprasījums).

4.2.3.2.   Vilciena sastādīšanas ziņojums

Šis ziņojums DPU jānosūta nākamajam DPU, definējot vilciena sastāvu. Šis ziņojums jānosūta arī no DPU uz IP, kad to pieprasa parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS vai līgums starp IP un DPU. Kad vien notiek sastāva izmaiņas vilciena brauciena laikā, atbildīgajam DPU jāaktualizē šis ziņojums visām iesaistītajām pusēm.

Informācija, kura jānosūta un kurai jābūt pieejamai, ir šāda:

vilciena numurs un ceļa numurs, lai noteiktu ceļu,

ceļā došanās punkts, kā arī datums un laiks, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts, kā arī datums un laiks, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

lokomotīves(-ju) identifikācija un lokomotīves(-ju) stāvoklis vilcienā,

vilciena garums, vilciena svars, vilciena maksimālais ātrums,

vilciena sastāvs ar transportlīdzekļa identifikāciju secību,

vadības un kontroles sistēma, tostarp radioiekārtas veids,

informācija par izņēmuma gabarītiem,

bīstamo kravu UN/RID numuri,

norāde, ja tiks pārvadāti mājlopi vai cilvēki (kas nav vilciena apkalpe),

izmantojamā bremzēšanas sistēma,

vagonu dati.

Pēc vilciena sastāva saņemšanas IP var pārbaudīt ierakstus pret nolīgto ceļu, ja to skaidri atļauj līgums starp IP un DPU. Tādā gadījumā IP jābūt vieglai piekļuvei informācijai par iespējamiem ierobežojumiem attiecīgajā infrastruktūrā, tehniskajiem vagona datiem (4.2.11.3. sadaļa “Ritošā sastāva atsauces datu bāzes”), bīstamo kravu atsauces datnei un pašreizējās, aktualizētās informācijas statusam par vagoniem (4.2.12.2. sadaļa “Citas datu bāzes. Vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze”). Tas attiecas uz visiem vilciena vagoniem. Tādā gadījumā arī IP, kas pārvalda savus vilcienu ceļus un uztur ceļu informācijas aktuālo statusu, ceļa un vilciena datiem pievieno vilciena informāciju par vilciena sastāvu, kā minēts 4.2.2.1. sadaļā (Ceļa pieprasījums. Iepriekšējas piezīmes).

4.2.3.3.   Ziņojums “Vilciens pieņemts”

Atkarībā no līguma starp IP un DPU, kā arī no reglamentētajām prasībām IP var arī paziņot DPU, vai vilciena sastāvs ir pieņemams rezervētajam ceļam. Tas tiek veikts ar šo ziņojumu.

Šā ziņojuma galvenais saturs ir:

vilciena un ceļa numurs,

ceļā došanās punkts ar datumu un laiku, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts ar datumu un laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

norāde, ka IP ir atzinis vilciena sastāvu par piemērotu nolīgtajam ceļam.

4.2.3.4.   Ziņojums “Vilciens nav piemērots”

Ja vilciens nav piemērots iepriekš nolīgtajam ceļam, IP var informēt DPU ar šo ziņojumu. Šajā gadījumā DPU atkārtoti jāpārbauda vilciena sastāvs. Šī ziņojuma galvenais saturs ir:

vilciena un ceļa numurs,

ceļā došanās punkts ar datumu un laiku, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts ar datumu un laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

norāde “nepiemērots”, kas norāda, ka vilciens neatbilst iedalītajam ceļam un tādēļ nevar kursēt,

iemesla norāde.

4.2.3.5.   Ziņojums “Vilciens gatavs”

Šis ziņojums jānosūta no DPU uz IP, norādot, ka vilciens ir gatavs piekļūšanai tīklam. Šā ziņojuma galvenais saturs ir:

vilciena un ceļa numurs,

ceļā došanās punkts ar datumu un laiku, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts ar datumu un laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

norāde “Vilciens gatavs”, kas norāda, ka vilciens ir sagatavots un ir gatavs kursēt,

kontroles kontaktpersonas identifikācija komunikācijai starp vilcienu un kontroles centru,

ja līgums starp DPU un IP nepieprasa ziņojumu “Vilciena stāvoklis/Vilciens atiet” apmaiņu, šajā ziņojumā jānosaka vilciena brauciena sākuma datums/laiks, kas informē IP par paredzamo datumu/laiku, kad vilciens parādīsies tīklā. Ja ziņojumu “Vilciena stāvoklis/Vilciens atiet” apmaiņa ir pieprasīta, šis datu elements nav jānosūta.

4.2.3.6.   Ziņojums “Vilciena stāvoklis”

Šo ziņojumu var nosūtīt no IP uz DPU, nosakot precīzi, kad un kur vilcienam jāparādās tīklā, kā atbildi uz ziņojumu “Vilciens gatavs”. Šī ziņojuma nosūtīšana ir atkarīga no līguma starp DPU un IP. Gadījumā, ja nosūtīšana ir nepieciešama, šā ziņojuma galvenais saturs ir:

vilciena un ceļa numurs,

ceļā došanās punkts ar datumu un laiku, kuram ceļš pieprasīts,

ceļa galamērķa punkts ar datumu un laiku, kurā piedāvātajam vilcienam jāierodas savā galamērķī,

sliežu identifikācija, kas informē DPU par to sliežu identifikāciju, uz kurām vilcienam jāparādās tīklā,

vilciena brauciena sākuma datums/laiks, kas informē DPU par precīzo datumu/laiku, kurā vilcienam jāparādās tīklā,

kontroles kontaktpersonas identifikācija.

4.2.3.7.   Ziņojums “Vilciens atiet”

Šo ziņojumu var nosūtīt no DPU uz IP, saņemot ziņojumu “Vilciena stāvoklis” no IP, lai norādītu, ka vilciens ir uzsācis savu braucienu. Šim ziņojumam jābūt ar identifikatoru, uz ko tas attiecas, un norādi:

vilciens atiet: datums/laiks, kad vilciens faktiski uzsāka braucienu.

4.2.3.8.   Vilciena kustības informācija

Tiklīdz vilciens ir IP infrastruktūrā, kas nozīmē, ka vilciens ir izbraucis no atiešanas stacijas, IP nosūta šo ziņojumu uz DPU, kas ir rezervējis ceļu. Šis ziņojums ir aprakstīts 4.2.4. sadaļā (Vilciena kustības prognoze).

4.2.4.   Vilciena kustības prognoze

4.2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

Šajā sadaļā noteikti ziņojumi, ar kuriem jāapmainās vilciena normālas kustības laikā bez pārtraukuma.

Attiecīgie ziņojumi ir:

 

vilciena kustības prognoze,

 

vilciena kustības informācija.

Šī informācijas apmaiņa starp DPU un IP vienmēr notiek starp atbildīgo IP un DPU, kas ir rezervējis ceļu, pa kuru vilciens faktiski brauc. Atklātās piekļuves gadījumā, kas nozīmē, ka ceļus visam braucienam rezervē viens DPU (šis DPU arī vada vilcienu visa brauciena laikā), visi ziņojumi tiek nosūtīti šim DPU. Tas ir tāpat, ja ceļus braucienam rezervē viens DPU ar “viena apstiprinājuma” sistēmas palīdzību.

Turpmākai apsvēršanai tiks diferencēti šādi scenāriji, ņemot vērā dažādās komunikācijas attiecības starp DPU un IP atbilstoši ceļu rezervēšanas scenārijiem 4.2.2.1. sadaļā (Ceļa pieprasījums. Iepriekšējas piezīmes. A, B scenārijs):

Vilciens, kas tuvojas nodošanas punktam starp IP Nr. 1 un viņam kaimiņos esošo IP Nr. 2

Tiek pieņemts, ka nodošanas punkts nav ne apmaiņas (tikai B scenārijs), ne pārkraušanas punkts. Tādējādi nodošanas punkts ir punkts uz viena DPU rezervētajiem ceļiem, un DPU ir jau nosūtījis vilciena sastāvu uz IP Nr. 2, vienlaicīgi nosūtot šo ziņojumu uz IP Nr. 1.

IP Nr. 1 pēc atiešanas no atiešanas punkta (5) jānosūta vilciena kustības prognozes ziņojums uz IP Nr. 2 ar paredzēto nodošanas laiku (PNL). Šis ziņojums tiek vienlaicīgi nosūtīts uz DPU.

Kad vilciens atstāj IP Nr. 1 infrastruktūru nodošanas punktā, šis IP nosūta vilciena kustības informāciju ar faktisko nodošanas laiku šajā punktā uz DPU, ar kuru nolīgts ceļš.

Kad vilciens ierodas IP Nr. 2 infrastruktūrā nodošanas punktā, šis IP nosūta vilciena kustības informāciju ar faktisko nodošanas laiku no šī punkta uz DPU, ar kuru nolīgts ceļš.

Vilciens, kas tuvojas apmaiņas punktam starp DPU 1 un nākamo DPU 2 (tikai B scenārijs)

Ceļa līgumā apmaiņas punkts vienmēr jādefinē kā atskaites punkts. (Vilciena paredzētos ierašanās laikus (VPIL) atskaites punktos izstrādās IP, kā noteikts to līgumos ar DPU.)

Attiecībā uz šo punktu atbildīgais IP, kad vilciens atstājis iepriekšējo atskaites punktu, nosūta vilciena kustības prognozes ziņojumu ar VPIL šim apmaiņas punktam uz DPU, kas ir nolīdzis ar to ceļu (piemēram, DPU 1). DPU 1 nodod šo ziņojumu nākamajam DPU (piemēram, DPU 2), kam jāpārņem vilciens. Papildus šis ziņojums tiek nosūtīts arī galvenajam DPU (GDPU) transportam, ja tāds ir un ja tas noteikts sadarbības līgumā starp abiem DPU.

Ja apmaiņas punkts ir arī nodošanas punkts starp, piemēram, IP Nr. 1 un IP Nr. 2, tad IP Nr. 1 nosūta vilciena kustības prognozes ziņojumu jau pēc atiešanas no atiešanas punkta vai no iepriekšējā apmaiņas punkta uz IP Nr. 2 ar paredzēto nodošanas laiku (PNL). Šo ziņojumu nosūta arī uz DPU, kas ir nolīdzis ceļu, piemēram, DPU 1. Attiecībā uz DPU PNL ir vienāds ar VPIL apmaiņas punktā. DPU 1 nodod šo ziņojumu savam kaimiņam DPU 2 un galvenajam DPU transportam, ja tāds ir un ja tas noteikts sadarbības līgumā starp abiem DPU.

Kad vilciens ierodas apmaiņas punktā, IP jānosūta vilciena kustības informācija tam DPU, ar kuru nolīgts ceļš, piemēram, DPU 1, ar faktisko ierašanās laiku šajā punktā.

Pirms vilciens atstāj apmaiņas punktu, DPU 2 jānosūta jauns vilciena sastādīšanas ziņojums uz IP, kas ir iedalījis ceļu, un jāievēro atiešanas procedūra, kas noteikta 4.2.3. sadaļā (Vilciena sagatavošana).

Vilciens, kas tuvojas DPU pārkraušanas punktam (A scenārijs)

Pārkraušanas punkts vienmēr jānosaka ceļa līgumā kā atskaites punkts.

Attiecībā uz šo punktu atbildīgajam IP jānosūta vilciena kustības prognozes ziņojums ar VPIL tikai tad, ja tas noteikts līgumā starp IP un DPU.

Bet, ja pārkraušanas punkts ir arī nodošanas punkts, piemēram, starp IP Nr. 1 un IP Nr. 2, tad IP Nr. 1 jānosūta vilciena kustības prognozes ziņojums pēc atiešanas no atiešanas punkta vai no iepriekšējā apmaiņas punkta uz IP Nr. 2 ar prognozēto nodošanas laiku (PNL). Šo ziņojumu nosūta arī uz DPU. Attiecībā uz DPU PNL ir vienāds ar VPIL nodošanas punktā.

Kad vilciens ierodas pārkraušanas punktā, IP jānosūta vilciena kustības informācija ar faktisko ierašanās laiku šajā punktā uz DPU.

Pirms vilciens atstāj pārkraušanas punktu, DPU un IP jāievēro atiešanas procedūra, kas noteikta 4.2.3. sadaļā (Vilciena sagatavošana).

Vilciena ierašanās galamērķī

Kad vilciens ierodas galamērķī, atbildīgais IP nosūta vilciena kustības informācijas ziņojumu ar faktisko ierašanās laiku uz DPU, kurš nolīdzis ceļu.

Piezīme: Ceļa līgumā var noteikt arī citas vietas, kurām pieprasa vilciena kustības prognozi ar VPIL un vilciena kustības informācijas ziņojumu ar faktisko laiku. Šiem punktiem atbildīgais IP nosūta šos ziņojumus, kā noteikts līgumā. Piegādāto PNL un VPIL turpmākā novērtēšana un apstrāde ir aprakstīta 4.2.7. sadaļā (Sūtījuma PAL/PIL) līdz 4.2.9. sadaļai (Apmaiņas atskaite).

Turpmākajās sadaļās aprakstīti ziņojumi “Vilciena kustības prognoze” un “Vilciena kustības informācija”, pieminot tikai galveno saturu. Detalizēti formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā. Šīs ziņojumu apmaiņas loģiskā secība attiecībā uz dažādajiem komunikācijas scenārijiem norādīta A pielikuma 5. indeksa 4. nodaļā ar piezīmi, ka attiecībā uz komunikācijas attiecībām starp DPU un IP vilcienu kustībai abi ceļa pieprasījuma scenāriji A (A gadījums) un A (B gadījums) (4.2.2.1 sadaļa “Ceļa pieprasījums. īmes”) ir identiski, jo abos gadījumos IP zina tikai vienu DPU, piemēram, DPU 1, kas pārvalda visu ceļu un ir atbildīgs arī par jaunu vilciena sastāvu pārkraušanas punktos.

4.2.4.2.   Vilciena kustības prognozes ziņojums

Šis ziņojums jāsniedz no IP nodošanas punktiem, apmaiņas punktiem un vilciena galamērķim, kā aprakstīts 4.2.4.1. sadaļā (Vilciena kustības prognoze. Vispārīgas piezīmes).

Pie tam ziņojums jāsniedz no IP uz DPU citiem atskaites punktiem atbilstoši DPU/IP līgumiem (piemēram, pārkraušanas punktiem).

Galvenie datu elementi ir:

ceļa numurs un vilciena numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā (vai ieplānotais nodošanas laiks nākamajam IP),

atskaites punkta identifikācija,

prognozētais datums/laiks atskaites punktā.

4.2.4.3.   Vilciena kustības informācijas ziņojums

Šis ziņojums jāsniedz pēc:

atiešanas no atiešanas punkta, ierašanās galamērķī,

ierašanās nodošanas punktos, apmaiņas punktos un saskaņotajos atskaites punktos un atiešanas no tiem, pamatojoties uz līgumu (piemēram, pārkraušanas punkti).

Galvenie datu elementi ir:

ceļa numurs un vilciena numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā,

pēdējā atskaites punkta identifikācija,

faktiskais laiks atskaites punktā,

vilciena atskaites punkta statuss (ierašanās, atiešana, garāmbraukšana, nav norādīts, atiešana no sākuma punkta, ierašanās galamērķī),

ierašanās sliežu ceļš atrašanās vietā,

atiešanas sliežu ceļš no atrašanās vietas,

rezervētā ieplānotā laika delta novirzes minūtes,

pašreizējais grafiks, ja ir daudzi atkārtoti grafiki,

katrai novirzei no rezervētā ieplānotā laika šajā atskaites vietā:

iemesla kods (iespējams, vairāki),

novirzes laiks šim iemesla kodam (var nosūtīt vairākus iemeslus par atskaites punktu),

var pievienot brīvu tekstu par novirzi.

4.2.5.   Pakalpojuma pārtraukuma informācija

4.2.5.1.   Vispārīgas piezīmes

Kad DPU uzzina par pakalpojuma pārtraukumu tās vilciena kustības vadības laikā, par kuru tas ir atbildīgs, tam nekavējoties jāinformē attiecīgais IP (nevis ar elektronisku ziņojumu, bet, piemēram, vadītājs mutiski). Nepieciešamības gadījumā DPU aktualizē vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzi. Nepieciešamības gadījumā IP aktualizē infrastruktūras datus infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzē un/vai datus par ceļu – attiecīgi vilcienu datu bāzē.

Ja kavēšanās pārsniedz x minūtes (šī vērtība jānosaka līgumā starp DPU un IP), attiecīgajam IP jānosūta uz DPU vilciena kustības prognozes ziņojums attiecībā uz nākamo atskaites punktu.

Ja vilciens ir anulēts, IP nosūta vilciena kustības pārtraukuma ziņojumu, kā noteikts turpmāk.

Izņēmuma gadījumos, kad DPU vai IP nespēj vadīt vilcienu prognozētajā laikā, jāpārrunā jauns ceļš atbilstoši 4.2.2. sadaļai (Ceļa pieprasījums).

4.2.5.2.   Vilciena kustības pārtraukuma ziņojums

Ja vilciens ir anulēts, IP sniedz šo ziņojumu kaimiņos esošajam IP un DPU, ar kuru nolīgts ceļš.

Galvenie datu elementi šajā ziņojumā ir:

ceļa un vilciena numurs,

atrašanās vietas identifikācija,

ieplānotais atiešanas datums un laiks šajā atrašanās vietā,

pārtraukuma iemesls,

pārtraukuma apraksts.

4.2.6.   Vilciena atrašanās vieta

4.2.6.1.   Ievads

Šajā sadaļā noteikta izsekošanas iespēja, lai saņemtu informāciju par vilciena atrašanās vietu. DPU jebkurā laikā var nosūtīt uz IP pieprasījumu par saviem vilcieniem. DPU var pieprasīt šādu informāciju:

vilciena kustība (pēdējā reģistrētā atrašanās vieta, kavēšanās, kavēšanās iemesli),

vilciena vadība (kavēšanās, kavēšanās iemesli, kavēšanās vietas),

visi noteiktā vilciena identifikatori,

vilciena prognoze noteiktā atrašanās vietā,

visas vilciena kustības prognozes konkrētai atrašanās vietai.

Piekļuve šai informācijai nedrīkst būt atkarīga no komunikācijas attiecībām starp DPU un IP vilciena kustības laikā, kas nozīmē, ka DPU jābūt vienai (6) piekļuves adresei šai informācijai. Informācija pamatojas galvenokārt uz uzglabātu ziņojumu apmaiņu, kā minēts iepriekš.

4.2.6.2.   Pieprasījums par vilciena kustības ziņojumiem

Mērķis

:

lai DPU dotu iespēju pieprasīt informāciju par viena konkrēta vilciena pēdējo reģistrēto statusu (atrašanās vieta, kavēšanās un kavēšanās iemesli) noteikta IP infrastruktūrā.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

vilciena kustības numurs,

IP identifikators,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā.

Atbilde

:

informācijas dati:

pēdējā atskaites vieta,

faktiskais laiks atskaites punktā,

vilciena atskaites punkta statuss (ierašanās, atiešana, garāmbraukšana, nav norādīts, atiešana no sākuma punkta, ierašanās galamērķī),

ierašanās sliežu ceļš atrašanās vietā,

atiešanas sliežu ceļš no atrašanās vietas,

rezervētais ieplānotais laiks,

rezervētā ieplānotā laika delta kavēšanās,

atkārtoti ieplānotais laiks (pret pašreizējo grafiku, ja ir vairāki atkārtoti grafiki),

par katru kavēšanos šajā atskaites vietā:

iemesla kods un kavēšanās laiks šim iemesla kodam.

4.2.6.3.   Pieprasījums par vilciena kavēšanās/darbības ziņojumiem

Mērķis

:

lai DPU dotu iespēju pieprasīt informāciju par katru kavēšanos attiecībā uz konkrētu vilcienu konkrētam IP.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

vilciena kustības numurs,

IP identifikators,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā.

Atbilde

:

Informācijas dati (tāda pati informācija kā atbildē uz “Pieprasījumu par vilciena kustību” ne tikai par pēdējo punktu, bet par katru vilciena atskaites punktu konkrētā IP infrastruktūrā):

par katru atskaites punktu:

pēdējā atskaites vieta,

faktiskais laiks atskaites punktā,

vilciena atskaites punkta statuss (ierašanās, atiešana, garāmbraukšana, nav norādīts, atiešana no sākuma punkta, ierašanās galamērķī),

ierašanās sliežu ceļš atrašanās vietā,

atiešanas sliežu ceļš no atrašanās vietas,

rezervētais ieplānotais laiks,

rezervētā ieplānotā laika delta kavēšanās,

atkārtoti ieplānotais laiks (pret pašreizējo grafiku, ja ir vairāki atkārtoti grafiki),

par katru kavēšanos šajā atskaites vietā:

iemesla kods un kavēšanās laiks šim iemesla kodam.

4.2.6.4.   Pieprasījums par vilciena identifikatora ziņojumiem

Mērķis

:

lai DPU dotu iespēju pieprasīt informāciju par pašreizējo vilciena identifikatoru un iepriekšējiem vilciena identifikatoriem. Jebkuru no vilciena identifikatoriem konkrētam vilcienam var izmantot pieprasījumam.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

zināmais vilciena kustības numurs,

IP identifikators,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā.

Atbilde

:

informācijas dati:

pašreizējais vilciena identifikators:

vilciena kustības numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā,

katram citam vilciena identifikatoram:

vilciena kustības numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā.

4.2.6.5.   Pieprasījums IP par vilciena prognozes ziņojumiem

Mērķis

:

lai DPU dotu iespēju pieprasīt informāciju par prognozēto laiku konkrētam vilcienam konkrētā atskaites vietā vai, izlaižot atskaites vietu, lai pieprasītu informāciju par prognozēto laiku nodošanas punktā no IP.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

vilciena kustības numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā,

atskaites vietas identifikators (Atskaites vieta, par kuru pieprasa prognozi. Tas ir fakultatīvs, un, ja nav norādīts, atbilde attiecas uz galīgo atskaites punktu šim IP šim vilcienam.).

Atbilde

:

informācijas dati:

IP kods,

atskaites punkta identifikācija,

prognozētais datums/laiks atskaites punktā.

4.2.6.6.   Pieprasījums IP par vilcieniem atskaites vietas ziņojumos

Mērķis

:

lai DPU dotu iespēju pieprasīt informāciju par visiem saviem vilcieniem konkrētā atskaites vietā konkrēta IP infrastruktūrā.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

IP kods,

atskaites vietas identifikators (Atskaites vieta, par kuru pieprasa prognozi. Tas ir fakultatīvs, un, ja nav norādīts, atbildei jāattiecas uz galīgo atskaites punktu šim IP šim vilcienam.).

Atbilde

:

informācijas dati:

par katru no šā pieprasītāja vilcieniem:

vilciena kustības numurs,

ieplānotais atiešanas datums un laiks IP atrašanās vietā vai ieplānotais nodošanas laiks,

IP kods,

atskaites punkta identifikācija,

prognozētais datums/laiks atskaites punktā.

4.2.7.   Sūtījuma PAL/PIL

4.2.7.1.   Iepriekšēja piezīme

No 4.2.2. sadaļas (Ceļa pieprasījums) līdz 4.2.6. sadaļai (Vilciena atrašanās vieta) galvenokārt ir aprakstīta komunikācija starp DPU un IP. Tā kā infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums ir vilcienu uzraudzība un kontrole, šīs komunikācijas galvenais elements ir vilciena numurs. Vagona informācijas daļa vilciena sastādīšanas ziņojumā ir svarīga vilciena sastāva pārbaudei pret IP/DPU ceļa līgumu un izņēmumu gadījumos.

Vagonu vai multimodālo vienību individuāla uzraudzība nav ietverta šajā informācijas apmaiņā. Tā tiek veikta DPU/GDPU līmenī, pamatojoties uz ziņojumiem, kas saistīti ar vilcienu, un aprakstīta turpmāk no 4.2.7. sadaļas (Sūtījuma PAL/PIL) līdz 4.2.9. sadaļai (Apmaiņas atskaite).

Ar vagonu vai multimodālo vienību saistītās informācijas apmaiņu un aktualizāciju būtībā atbalsta “brauciena plānu” un “vagonu kustību” uzglabāšana (4.2.12.2. sadaļa “Citas datu bāzes”).

Kā jau minēts 2.3.2. sadaļā (Apsvērtie procesi), klientam vissvarīgākā informācija vienmēr ir sūtījuma paredzētais ierašanās laiks (PIL). Ar vagonu saistītais PIL, kā arī paredzētais apmaiņas laiks (PAL) arī ir pamatinformācija komunikācijā starp GDPU un DPU. Šī informācija ir galvenais līdzeklis GDPU, lai uzraudzītu sūtījuma fizisko transportēšanu un pārbaudītu tās atbilstību saistībām pret klientu.

Prognozētie laiki ar vilcienu saistītajos ziņojumos visi ir saistīti ar vilciena ierašanos noteiktā punktā, kas var būt nodošanas punkts, apmaiņas punkts, vilciena galamērķis vai cits atskaites punkts. Tie ir visi vilciena paredzētie ierašanās laiki (VPIL). Dažādiem vagoniem vai multimodālām vienībām vilcienā šim VPIL var būt dažādas nozīmes. VPIL apmaiņas punktam, piemēram, var būt paredzētais apmaiņas laiks (PAL) dažiem vagoniem vai multimodālām vienībām. Citiem vagoniem, kas paliek vilcienā turpmākai transportēšanai, ko veic tas pats DPU, VPIL varētu nebūt nozīmes. Tā DPU uzdevums, kas saņem VPIL informāciju, ir identificēt un apstrādāt šo informāciju, uzglabāt to kā vagona kustību vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē un paziņot to GDPU, ja vilciens nedarbojas atklātās piekļuves režīmā. Tas tagad tiks aplūkots turpmākajās sadaļās.

4.2.7.2.   PAL/PIL aprēķins

PAL/PIL aprēķins balstās uz informāciju no atbildīgā infrastruktūras pārvaldītāja, kas vilciena kustības prognozes ziņojumā nosūta vilciena paredzēto ierašanās laiku (VPIL) noteiktiem atskaites punktiem (jebkurā gadījumā nodošanas, apmaiņas vai ierašanās punktiem, tostarp multimodālajiem termināliem) nolīgtajā vilcienu ceļā, piemēram, nodošanas punktam no viena IP nākamajam IP (šajā gadījumā VPIL ir vienāds ar PNL).

Apmaiņas punktiem vai citiem noteiktiem atskaites punktiem nolīgtajā vilcienu ceļā DPU jāaprēķina nākamajam DPU transporta sūtījuma ķēdē vagonu un/vai multimodālo vienību paredzētais apmaiņas laiks (PAL).

Tā kā DPU vilcienā var būt vagoni ar dažādiem braucieniem un no dažādiem GDPU, apmaiņas punkts vagonu PAL aprēķinam var atšķirties. Tas izskaidrots turpmākajos divos vienkāršotajos piemēros (Šo scenāriju ilustratīvs attēlojums dots A pielikuma 5. indeksa 1.4. sadaļā, un secības diagramma, pamatojoties uz 1. piemēru, C apmaiņas punktam norādīta A pielikuma 5. indeksa 5. nodaļā).

1. piemērs

:

DPU1 vienā un tajā pašā vilcienā ir vagons Nr. 1 un Nr. 2 no GDPU1 un vagons Nr. 3 līdz Nr. 5 no GDPU2. C apmaiņas punktā 1. un 2. vagona turpmāko transportēšanu veiks DPU2 un 3. līdz 5. vagona – DPU3. Šajā gadījumā DPU1 jāaprēķina attiecībā uz C apmaiņas punktu 1. un 2. vagona PAL un jānosūta šīs vērtības GDPU1. DPU1 arī jāaprēķina attiecībā uz to pašu C apmaiņas punktu 3. līdz 5. vagona PAL un jānosūta šīs vērtības GDPU2.

2. piemērs

:

DPU1 vienā un tajā pašā vilcienā ir vagons Nr. 1 un 2 no GDPU1 un vagons Nr. 3 līdz Nr. 5 no GDPU2. C apmaiņas punktā 3. līdz 5. vagona turpmāko transportēšanu veiks DPU3, turpretim 1. un 2. vagons paliek DPU1 vilcienā līdz E apmaiņas punktam, kur atbildība par šiem vagoniem pāries pie DPU2. Šajā gadījumā DPU1 jāaprēķina attiecībā uz C apmaiņas punktu tikai 3. līdz 5. vagona PAL un jānosūta šīs vērtības GDPU2. 1. un 2. vagonam C apmaiņas punkts nav svarīgs. Nākamais attiecīgais apmaiņas punkts šiem vagoniem ir E, un attiecībā uz šo punktu DPU1 jāaprēķina PAL un jānosūta šīs vērtības GDPU1.

Nākamais DPU, pamatojoties uz iepriekšējā DPU veikto PAL ievadi, savukārt aprēķina ar vagonu saistīto PAL nākamajam apmaiņas punktam. Šos pasākumus veic katrs nākamais DPU. Kad pēdējais DPU (piemēram, DPU n) vagona transportēšanas ķēdē saņem PAL no iepriekšējā DPU (piemēram, DPU n-1), vagona apmaiņā starp DPU n-1 un DPU n, pēdējam DPU (DPU n) jāaprēķina vagonu paredzētais ierašanās laiks galamērķī. Tas ir nepieciešams, lai gādātu par vagonu izvietošanu atbilstoši vagonu pasūtījumam un saskaņā ar GDPU saistībām pret savu klientu. Tas ir vagona PIL, un tas jānosūta GDPU. Tas jāuzglabā elektroniski kopā ar datiem par vagona kustību. GDPU jāpiešķir klientam piekļuve saviem svarīgajiem datiem atbilstoši līguma noteikumiem.

Piezīme: par multimodālajām vienībām: Multimodālajām vienībām vagonā vagona PAL ir arī multimodālo vienību PAL. Attiecībā uz multimodālo vienību PIL jāatzīmē, ka DPU nespēj aprēķināt šo PIL ārpus tās daļas, kas attiecas uz transportēšanu pa dzelzceļu. Tādēļ DPU var tikai sniegt PAL attiecībā uz multimodālo terminālu.

Galvenais DPU ir atbildīgs par PIL salīdzinājumu ar saistībām pret klientu.

PIL novirzes no saistībām pret klientu jārisina saskaņā ar līgumu un var novest pie trauksmes vadības procesa no GDPU puses. Informācijas nosūtīšanai par šā procesa rezultātu ir paredzēts trauksmes ziņojums.

Kā trauksmes vadības procesa pamatam GDPU jābūt iespējai veikt ar vagonu saistītu pieprasījumu par novirzi. Šis GDPU pieprasījums un atbilde no DPU ir arī noteikta turpmāk.

4.2.7.3.   Vagona PAL/PIL ziņojums

Mērķis

:

PAL vai aktualizēta PAL nosūtīšana no viena DPU nākamajam transportēšanas ķēdē. Pēdējais DPU vagonu transportēšanas ķēdē nosūta PIL vai aktualizētu PIL uz GDPU.

Galvenie datu elementi

:

tā DPU identifikācija, kas ir sagatavojis PAL vai PIL,

atiešanas vai iepriekšējā apmaiņas stacija (PAL vai atiešanas laiks sākuma stacijā),

vilciena numurs, sākot no atiešanas vai iepriekšējās apmaiņas stacijas (no PAL vai atiešanas laika sākuma stacijā),

vilciena faktiskais atiešanas datums un laiks,

ierašanās vai nākamā apmaiņas stacija (PAL/PIL galā),

vilciena numurs, kas ierodas PAL/PIL galastacijā (ierašanās vai nākamā apmaiņas stacija),

vagona ierašanās datums un laiks (PAL vai PIL).

4.2.7.4.   Trauksmes ziņojums

Mērķis

:

pēc salīdzinājuma starp PIL un saistībām pret klientu GDPU var nosūtīt trauksmes ziņojumu iesaistītajiem DPU.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

saistības pret klientu: ierašanās datums un laiks,

faktiskais PIL: datums un laiks.

Piezīme: Atklātās piekļuves gadījumā PAL un PIL aprēķins ir DPU iekšējais process. Šajā gadījumā DPU pats ir galvenais DPU.

4.2.7.5.   Pieprasījums par vagona novirzes ziņojumiem

Mērķis

:

lai GDPU dotu iespēju veikt pieprasījumu par konkrēta vagona novirzi.

Pieprasījums

:

galvenie datu elementi:

vagona numurs,

GDPU identifikators.

Atbilde

:

informācijas dati:

katram atskaites punktam:

atskaites vieta,

vagona atskaites punkta statuss (atiešana, ierašanās parkā, atiešana no parka, ierašanās apmaiņas punktā, ierašanās galamērķa parkā),

atbildīgais DPU atskaites vietā un atbilstošais vagona atskaites punkta statuss,

pārplānotais laiks (pret pašreizējo grafiku, ja ir vairāki atkārtoti grafiki),

PAL, ja atskaites punkts ir apmaiņas punkts,

faktiskais laiks atskaites punktā,

katrai novirzei šajā atskaites punktā:

iemesla kods un kavēšanās laiks šā iemesla dēļ.

4.2.8.   Vagona kustība

4.2.8.1.   Iepriekšējas piezīmes

Atskaitei par vagona kustību jāuzglabā šādi dati, un tiem jābūt elektroniski pieejamiem. Ar tiem jāapmainās arī ziņojumā uz līguma pamata ar pilnvarotām personām. Detalizēti formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā.

vagona atbrīvošanas paziņojums,

vagona atiešanas paziņojums,

vagona ierašanās parkā,

vagona atiešana no parka,

vagona izņēmumu ziņojums,

vagona ierašanās paziņojums,

vagona piegādes paziņojums,

vagona piegādes apstiprinājums,

vagona apmaiņas atskaite, tiks aprakstīta atsevišķi 4.2.9. sadaļā “Apmaiņas atskaite”

4.2.8.2.   Vagona atbrīvošanas paziņojuma ziņojums

Mērķis

:

no GDPU uz DPU: galvenais DPU nav obligāti pirmais DPU transportēšanas ķēdē. Šajā gadījumā GDPU jāpasaka atbildīgajam DPU, ka vagons ir gatavs vilkšanai klientu pievedceļos (atiešanas vieta atbilstoši GDPU saistībām) noteiktajā atbrīvošanas laikā (atiešanas datums un laiks).

Šis notikums jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

atiešanas vieta, datums un laiks (vieta, no kuras ieplānota transporta atiešana).

Turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem DPU un GDPU kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

transportēšanas vienība, identifikācija, lielums un veids,

izmantotā vienības jauda,

kopējais svars (rezervētais/faktiskais kopējais kravas svars (masa), ieskaitot iesaiņojumu un pārvadātāja iekārtas),

bīstamo kravu norāde.

4.2.8.3.   Vagona atiešanas paziņojuma ziņojums

Mērķis

:

no DPU uz GDPU: DPU jāinformē GDPU par faktisko datumu un laiku, kad vagons ir izvilkts no atiešanas vietas.

Šis notikums jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē. Ar šo ziņojumu apmaiņu atbildība par vagonu pāriet no klienta uz DPU.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

atiešanas vieta, datums un laiks (vieta, no kuras ieplānota transporta atiešana).

Turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem DPU un GDPU kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

transportēšanas vienība, identifikācija, lielums un veids,

izmantotā vienības jauda,

kopējais svars (rezervētais/faktiskais kopējais kravas svars (masa), ieskaitot iesaiņojumu un pārvadātāja iekārtas),

bīstamo kravu norāde.

4.2.8.4.   Vagona ierašanās parkā ziņojums

Mērķis

:

DPU jāinformē GDPU, ka vagons ir ieradies tā parkā. Šo ziņojumu var balstīt uz “Vilciena kustības informācijas” ziņojumu 4.2.4. sadaļā (Vilciena kustības prognoze). Šis notikums jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

ierašanās parka identifikācija,

ierašanās datums un laiks parkā.

4.2.8.5.   Vagona atiešanas no parka ziņojums

Mērķis

:

DPU jāinformē GDPU, ka vagons ir atstājis tā parku. Šo ziņojumu var balstīt uz “Vilciena kustības informācijas” ziņojumu 4.2.4. sadaļā (Vilciena kustības prognoze). Šis notikums jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

atiešanas parka identifikācija,

atiešanas datums un laiks no parka.

4.2.8.6.   Vagona izņēmuma ziņojums

Mērķis

:

DPU jāinformē GDPU, ja ar vagonu noticis kaut kas negaidīts, kas varētu ietekmēt PAL/PIL vai pieprasa kādu papildu rīcību. Šis ziņojums lielākajā daļā gadījumu pieprasa arī jaunu PAL/PIL aprēķinu. Ja GDPU nolemj par jauna PAL/PIL nepieciešamību, tas nosūta ziņojumu atpakaļ DPU, kas ir nosūtījis ziņojumu, kopā ar norādi “Nepieciešams PAL/PIL” (ziņojums: Vagona izņēmuma ziņojums. Jauna PAL/PIL pieprasījums). Jaunajā PAL/PIL aprēķinā jāievēro procedūra, kas noteikta 4.2.7. sadaļā (Sūtījuma PAL/PIL).

Šī informācija jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

pārtraukuma vieta, datums un laiks (vieta, kur transportēšanas laikā noticis kaut kas neparedzēts),

iemesla/pārtraukuma kods.

Bez tam turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

transportēšanas vienības identifikācija,

bīstamo kravu norāde.

4.2.8.7.   Vagona izņēmuma ziņojums. Jauna PAL/PIL pieprasījums

Mērķis

:

GDPU var nosūtīt šo ziņojumu faktiskajam DPU, kas ir nosūtījis “Izņēmuma ziņojumu”, lai pieprasītu jauna PAL/PIL aprēķinu. GDPU nosūta šo ziņojumu arī visiem nākamajiem DPU, lai informētu tos par novirzēm. Nepieciešamība pēc jauna PAL/PIL aprēķina ir atkarīga no GDPU un nav nepieciešama visos gadījumos.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

pārtraukuma vieta, datums un laiks (vieta, kur transportēšanas laikā noticis kaut kas neparedzēts),

iemesla/pārtraukuma kods,

jauna PAL/PIL pieprasījums.

Bez tam turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

transportēšanas vienības identifikācija,

bīstamo kravu norāde.

4.2.8.8.   Vagona ierašanās paziņojuma ziņojums

Mērķis

:

pēdējam DPU vagona vai multimodālās vienības transportēšanas ķēdē jāinformē GDPU, ka vagons ir ieradies tā parkā (DPU atrašanās vietā).

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

DPU parka identifikācija,

ierašanās datums un laiks.

4.2.8.9.   Vagona piegādes paziņojuma ziņojums

Mērķis

:

pēdējam DPU vagona transportēšanas ķēdē jāinformē GDPU, ka vagons ir novietots uz saņēmēja pievedceļiem.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

novietošanas identifikācija uz saņēmēja pievedceļiem (atrašanās vieta, zona, sliežu ceļš, slots),

novietošanas datums un laiks.

Vagona piegādes paziņojumu var nosūtīt otrreiz kā “Vagona piegādes apstiprinājumu” ar papildu datiem:

klienta identifikators.

Piezīme Atklātās piekļuves gadījumā aprakstītā vagona kustība ir DPU (GDPU) iekšējais process. Tomēr visi aprēķini un datu uzglabāšana tam jāveic kā GDPU, kuram ir līgums ar klientu un saistības pret to.

Secības diagramma šiem ziņojumiem, pamatojoties uz 1. piemēru PAL aprēķinam 1. un 2. vagonam (sk. 4.2.7.2. sadaļu “PAL/PIL aprēķins”), integrēta diagrammā apmaiņas atskaitei A pielikuma 5. indeksa 6. nodaļā.

4.2.9.   Apmaiņas atskaite

4.2.9.1.   Iepriekšēja piezīme

Apmaiņas atskaitē aprakstīti ziņojumi, kuri pievienoti atbildības pārejai par vagonu starp diviem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas notiek apmaiņas punktos. Tā arī liek jaunajam DPU veikt PAL aprēķinu un ievērot procesu, kas aprakstīts 4.2.7 sadaļā (Sūtījuma PAL/PIL).

Jāapmainās ar šādiem ziņojumiem:

vagona apmaiņas paziņojums,

vagona apmaiņas paziņojums/sub,

vagons saņemts apmaiņā,

vagons noraidīts apmaiņā.

Šo ziņojumu informācijas dati jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē. Jebkuras novirzes gadījumā jāizveido un jāpaziņo jauns PAL/PIL atbilstoši procesam, kas aprakstīts 4.2.7. sadaļā “Sūtījuma PAL/PIL”. Secības diagramma šiem ziņojumiem norādīta sakarā ar vagona kustības ziņojumiem A pielikuma 5. indeksa 6. nodaļā.

Vagona apmaiņas paziņojumus un vagona apmaiņas paziņojumus/sub, kā arī vagona saņemšanas ziņojumus var nodot kā sarakstu dažādiem vagoniem, īpaši tad, ja šie vagoni visi ir vienā vilcienā. Šajā gadījumā visus vagonus var uzskaitīt, nododot vienu ziņojumu.

Atklātās piekļuves gadījumā nav apmaiņas punktu. Pārkraušanas punktā atbildība par vagoniem nemainās. Tādēļ nav nepieciešama speciāla ziņojumu apmaiņa. Bet no vilciena kustības informācijas šajā atskaites punktā iegūtā ar vagonu vai multimodālo vienību saistītā informācija – par atrašanās vietu, kā arī par ierašanās un atiešanas datumu/laiku – jāapstrādā un jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Šo ziņojumu saturs ir šāds:

4.2.9.2.   Vagona apmaiņas paziņojuma ziņojums

Mērķis

:

ar “Vagona apmaiņas paziņojumu” dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU 1) jautā nākamajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam (DPU 2) transporta ķēdē, vai tas uzņemas atbildību par vagonu. Ar “Vagona apmaiņas paziņojumu/sub” DPU 2 informē savu IP, ka tas ir uzņēmies atbildību.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

vilciena numurs (tikai tad, ja vagons ir vilcienā),

atrašanās vieta; apmaiņas datums un laiks.

Bez tam turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

transportēšanas vienības identifikācija (numurs, lielums, veids),

kopējais svars (rezervētais/faktiskais kopējais kravas svars (masa), ieskaitot iesaiņojumu un pārvadātāja iekārtas),

izmantotā vienības jauda,

bīstamo kravu informācija, ID.

4.2.9.3.   Vagona apmaiņas paziņojuma/sub ziņojums

Mērķis

:

ar “Vagona apmaiņas paziņojumu/sub” DPU 2 informē IP, ka tas ir uzņēmies atbildību par konkrētu vagonu.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

vilciena numurs (tikai tad, ja vagons ir vilcienā),

atrašanās vieta; apmaiņas datums un laiks.

Bez tam turpmāk norādītajiem datiem jābūt viegli pieejamiem kā uzglabātiem datiem datu bāzēs.

bīstamo kravu informācija, identifikācija.

4.2.9.4.   “Vagons saņemts apmaiņā” ziņojums

Mērķis

:

ar “Vagons saņemts apmaiņā” ziņojumu DPU 2 informē DPU 1, ka tas uzņemas atbildību par vagonu.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

atrašanās vieta; apmaiņas datums un laiks.

4.2.9.5.   “Vagons noraidīts apmaiņā” ziņojums

Mērķis

:

ar “Vagons noraidīts apmaiņā” ziņojumu DPU 2 informē DPU 1, ka tas nav gatavs uzņemties atbildību par vagonu.

Galvenie datu elementi

:

vagona numurs,

atrašanās vieta; apmaiņas datums un laiks,

noraidīšanas iemesla kods,

papildu apraksts (fakultatīvs).

4.2.10.   Datu apmaiņa kvalitātes uzlabošanai

Lai Eiropas dzelzceļu nozare būtu konkurētspējīga, tai jāsniedz augstāka pakalpojumu kvalitāte saviem klientiem (sk. arī Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.7.1. punktu).

Novērtēšanas process ir svarīgs process pēc brauciena, lai veicinātu kvalitātes uzlabojumus.

Papildus klientam sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai GDPU, DPU un IP jānovērtē pakalpojumu komponentu kvalitāte, kas kopā veido klientam sniegto produktu.

Process ietver IP un DPU (īpaši tad, ja tie ir galvenie DPU), kas izvēlas atsevišķu kvalitātes parametru, maršrutu vai atrašanās vietu un novērtēšanas periodu, kurā faktiskie rezultāti jānovērtē pret iepriekš noteiktiem kritērijiem, kuri parasti ir izklāstīti līgumā.

Novērtēšanas procesa rezultātiem skaidri jānorāda sasnieguma līmenis pret mērķi, kas ir saskaņots starp līgumslēdzējām pusēm.

Novērtējuma atskaitēm jābūt pietiekami detalizētām, lai analīze varētu norādīt kvalitātes samazinājuma, piemēram, kavējuma, rašanās vietu un acīmredzamo iemeslu. Tad jāveic cēloņu analīze par atkārtotiem kvalitātes trūkumiem, lai līgumslēdzējas puses varētu noteikt koriģējošu rīcību.

IP un DPU pienākums ir sniegt datus, piedalīties cēloņu analīzē, tostarp ar trešām pusēm, un īstenot koriģējošu rīcību, kas ir saskaņota.

Novērtēšanas process ir atkārtojams process.

Lai novērtētu kvalitāti, var izmantot jau definētos ziņojumus, kas norādīti turpmākajās 6 iedaļās.

1.   GDPU/klients: tranzīta laiks, PIL, trauksmes risinājums

Līgumos starp DPU, kas rīkojas kā pakalpojumu integratori (GDPU), un klientiem var uzņemties saistības (atkarībā no konkrētā līguma) par tranzīta laiku, PIL un trauksmes risinājumu. Vissvarīgākie ziņojumi šim kvalitātes novērtējumam ir:

atbrīvošanas paziņojums,

atiešanas paziņojums,

piegādes paziņojums.

2.   GDPU/pakalpojumu sniedzēji: tranzīta un pārkraušanas laiki, PIL, PAL, iemeslu kodi

Līgumos starp galveno DPU un citiem transporta pakalpojumu sniedzējiem var uzņemties saistības par tranzīta laikiem (stundām) ar atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem šādi:

laiks no atbrīvošanas līdz piegādei apmaiņas punktā (Release cut off/Pull time to interchange delivery),

laiks no sūtījuma paņemšanas pie klienta līdz iebraukšanai vagonu parkā (Pick up to in gate),

laiks no iebraukšanas vagonu parkā līdz iekraušanai vagonā (In gate to loading),

laiks no saņemšanas apmaiņas punktā līdz piegādei nākamajā apmaiņas punktā (Interchange receipt to interchange delivery),

laiks no saņemšanas apmaiņas punktā līdz izvietošanai vai pārkraušanai (Interchange receipt to placement/constructive placement),

manevrēšanas laiks no ierašanās līdz piegādei galamērķī (Grounding to delivery).

Vissvarīgākie ziņojumi šim kvalitātes novērtējumam ir:

atbrīvošanas paziņojums,

atiešanas paziņojums,

ierašanās vagonu parkā,

atiešana no vagonu parka,

ierašanās paziņojums,

vagona apmaiņas paziņojums,

vagons saņemts apmaiņā,

vagons noraidīts apmaiņā.

3.   DPU/IP: vilciena vadība, vilciena PIL (VPIL), PNL

Līgumos starp DPU un IP precizitātes līmeni vilcienu grafikiem noteiktos atskaites punktos var noteikt tāpat kā vilciena paredzēto ierašanās laiku (PIL) un paredzēto nodošanas laiku (PNL) precizitāti. Vissvarīgākie ziņojumi šim kvalitātes novērtējumam ir:

vilciena kustības prognoze,

vilciena kustības informācija,

pieprasījums/atbilde par vilciena kavēšanos/darbību.

4.   DPU/IP: ceļa pieejamība/plānotais ceļš

Līgumos starp DPU un IP ceļa pieejamība vilcienu kustībai tiks skaidri aprakstīta laiku diapazona izteiksmē noteiktos punktos. Vilciena specifikācijas maksimālā garuma vai bruto svara, gabarītu utt. izteiksmē arī tiks aprakstītas šajos līgumos. Šis aspekts tiks aplūkots 6. iedaļā (IP/DPU: vilciena sastāva kvalitāte).

Procedūra un laikposmi ceļa izmantošanas apstiprināšanai, plānotā ceļa izmantošanas anulēšanai un apmērs, kādā ceļu var izmantot ārpus (agrāk vai vēlāk) noteiktā laika diapazona, arī tiks aprakstīts šajos līgumos. Vissvarīgākie ziņojumi šim kvalitātes novērtējumam ir:

ceļš anulēts,

ceļš nav pieejams.

5.   DPU/IP: ceļa pieejamība īsā laikā

Kad DPU vēlas vadīt vilcienu ārpus laika limitiem, kas noteikti plānotajam ceļam, ceļa pieprasījums īsā laikā jānosūta iesaistītajam(-iem) IP (kā paredzēts Direktīvā 2001/14/EK).

DPU periodiski salīdzinās ceļa pieprasījumu un atbildes datus atskaišu sagatavošanai šādi:

ceļa pieprasījuma atbildes laiks pret pamatlīgumu,

sniegto ceļu skaits noteiktos laika periodos pieprasītajā laikā,

noraidīto ceļa pieprasījumu skaits.

Vissvarīgākie ziņojumi šim kvalitātes novērtējumam ir:

ceļa pieprasījums,

ceļa informācija,

ceļa informācija noraidīta,

ceļš anulēts,

ceļš nav pieejams.

6.   IP/DPU: vilciena sastāva kvalitāte

Kad vilciena gatavības ziņojumus un/vai vilciena sastāva sarakstus DPU nosūta uz IP vai citiem DPU, tiem jāatbilst vilciena specifikācijām, kas iekļautas piemērojamā līgumā. Šīs atbilstības pārbaudei un tādējādi vilciena sastāva kvalitātes novērtēšanai vissvarīgākie ziņojumi ir:

vilciena sastāvs,

vilciens nav piemērots.

4.2.11.   Galvenie atsauces dati

4.2.11.1.   Ievads

Infrastruktūras dati (tīkla pārskati un infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzēs uzglabātie dati) un ritošā sastāva dati (ritošā sastāva atsauces datu bāzēs un vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē uzglabātie dati) ir vissvarīgākie dati kravas vilcienu vadībai Eiropas tīklā. Abi datu veidi kopā ļauj novērtēt ritošā sastāva savietojamību ar infrastruktūru, palīdz izvairīties no daudzkārtīgas datu ievades, kas jo īpaši palielina datu kvalitāti, un sniedz skaidru priekšstatu par visām pieejamām instalācijām un iekārtām jebkurā laikā ātru lēmumu pieņemšanai darbības laikā.

4.2.11.2.   Infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzes

Katrs IP ir atbildīgs par ceļa piemērotību savā infrastruktūrā, un DPU pienākums ir pārbaudīt vilciena īpašības pret vērtībām, kas dotas tā nolīgtā ceļa informācijā.

Neierobežojot ceļa izmantošanas nosacījumus tīkla pārskatos vai pienākumus jebkuru infrastruktūras ierobežojumu gadījumos, kas izskaidroti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, pirms vilciena sagatavošanas DPU jāzina, vai ir kādi ierobežojumi līnijas posmiem vai stacijām (mezgliem), kas ietekmē tā vilciena sastāvu, kas aprakstīts ceļa līgumā.

Tādēļ IP jāuzstāda un jāaizpilda infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāze. Šādas datu bāzes struktūra izklāstīta A pielikuma 2. indeksā. Šo datu bāzu ieraksti pamatojas uz posmiem atbilstoši attiecīgajiem tīkla pārskatiem, kas papildināti ar ierobežojumu informāciju. Šīm datu bāzēm jābūt pieejamām caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7. Kopīgā saskarne).

DPU pienākums ir ņemt vērā visus ierobežojumus infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzē, kas ietekmē tā vilciena kustību līdz pirmsatiešanas periodam. Ja nekas cits nav noteikts līgumā starp IP un DPU, pirmsatiešanas periods sākas vienu stundu pirms ieplānotā atiešanas laika.

Pirmsatiešanas periodā IP tieši jāpaziņo DPU jebkuras svarīgas izmaiņas, kas notiek infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzē.

4.2.11.3.   Ritošā sastāva atsauces datu bāzes

Ritošā sastāva turētājs ir atbildīgs par ritošā sastāva datu uzglabāšanu ritošā sastāva atsauces datu bāzē.

Informācija, kas jāiekļauj atsevišķajās ritošā sastāva atsauces datu bāzēs, sīki aprakstīta A pielikuma 2. indeksā. Tajās jābūt iekļautai visai informācijai, kas vajadzīga:

ritošā sastāva identifikācijai,

savietojamības ar infrastruktūru novērtēšanai,

attiecīgo iekraušanas raksturlielumu novērtēšanai,

ar bremzēm saistītiem raksturlielumiem,

uzturēšanas datiem,

vides raksturlielumiem.

Ritošā sastāva atsauces datu bāzēm jāļauj viegli piekļūt (viena kopīga piekļuve caur kopīgo saskarni) tehniskajiem datiem, lai samazinātu datu apjomu, ko pārsūta par katru operāciju. Datu bāzu saturam jābūt pieejamam, pamatojoties uz strukturētām piekļuves tiesībām atkarībā no priekšrocības, visiem pakalpojumu sniedzējiem (IP, DPU, loģistikas nodrošinātājiem un parka pārvaldītājiem) it īpaši parka pārvaldības un ritošā sastāva uzturēšanas nolūkā.

Ierakstus ritošā sastāva atsauces datu bāzē var grupēt šādi.

Administratīvi dati,

saistīti ar sertifikācijas un reģistrācijas informāciju, piemēram, atsauce uz EK reģistrācijas datni, notificētās iestādes ID utt.; tie var ietvert vēstures datus, kas saistīti ar īpašumtiesībām, nomu utt. Jāņem vērā šādi pasākumi:

EK sertifikācija,

reģistrācija “mītnes” zemē,

ekspluatācijā nodošanas datums reģistrācijas valstī,

reģistrācija citās valstīs izmantošanai to valsts tīklā,

drošības sertifikācija visam ritošajam sastāvam, kas neatbilst ritošā sastāva SITS.

Turētāja pienākums ir nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami un tiktu veikti iepriekšēji procesi.

Projektēšanas dati,

kas ietver visus ritošā sastāva būtiskus (fiziskus) elementus, tostarp īpašības saistībā ar vidi, un visu informāciju, kas, paredzams, paliks spēkā ritošā sastāva kalpošanas laikā – šajā daļā var būt ietverta svarīgāko modifikāciju, svarīgāko uzturēšanas darbu, kapitālremonta utt. vēsture.

4.2.11.4.   Ritošā sastāva darbības dati

Bez ritošā sastāva atsauces datiem vissvarīgākie dati darbības nolūkā ir dati, kas atspoguļo ritošā sastāva faktisko statusu.

Šiem datiem jāietver pagaidu dati, piemēram, ierobežojumi, pašreizējie un prognozētie uzturēšanas pasākumi, km un bojājumu skaitītāji utt.; un visi dati, kurus varētu uzskatīt par “statusu” (īslaicīgi ātruma ierobežojumi, izolētas bremzes, remonta vajadzības un bojājumu apraksts utt.).

Ritošā sastāva darbības datu izmantošanai jāapsver trīs dažādi subjekti, ņemot vērā dažādas puses, kuras ir atbildīgas par ritošo sastāvu transporta operācijas laikā:

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums kā atbildīgā persona transporta kontroles laikā,

ritošā sastāva turētājs un

ritošā sastāva lietotājs (īrētājs).

Attiecībā uz visām trijām dažādajām pusēm darbības ritošā sastāva datiem jābūt pieejamiem pilnvarotajam lietotājam līdz viņa iepriekš noteiktam atļautam līmenim, izmantojot vienoto atslēgu, ko dod vagona ID (vagona numurs).

Darbības ritošā sastāva dati ir Eiropas vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzes daļa, kas aprakstīta 4.2.12.2. sadaļā “Citas datu bāzes”.

4.2.12.   Dažādas atsauces datnes un datu bāzes

4.2.12.1.   Atsauces datnes

Kravas vilcienu vadībai Eiropas tīklā šādām atsauces datnēm jābūt pieejamām un sasniedzamām visiem pakalpojumu sniedzējiem (IP, DPU, loģistikas nodrošinātājiem un parka pārvaldītājiem). Datiem vienmēr jāatspoguļo faktiskais statuss.

Lokāli uzglabāti un administrēti

avārijas dienestu atsauces datne, kas ir savstarpēji saistīta ar bīstamo kravu veidu.

Centrāli uzglabāti un administrēti

kodēšanas atsauces datne visiem IP, DPU, pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem,

kodēšanas atsauces datne transporta klientiem,

atrašanās vietu kodēšanas atsauces datne (primārā, papildu un zona-sliežu ceļš-vieta),

kodēšanas atsauces datne klientu atrašanās vietām,

visu esošo vilciena kontroles sistēmu atsauces datne,

bīstamo kravu, UN un RID numuru atsauces datne,

visu dažādo lokomotīvju veidu atsauces datne,

visu KN un HS preču kodu atsauces datne,

visu Eiropas uzturēšanas darbnīcu atsauces datne,

visu Eiropas revīzijas iestāžu atsauces datne,

visu Eiropas licencēto operatoru atsauces datne, ieskaitot piešķirto valstu drošības sertifikātu sarakstu.

IP, DPU, transporta organizāciju un uzņēmumu, transporta klientu, kā arī atrašanās vietu (primārā, papildu,…), tostarp klientu atrašanās vietu, kodēšana nav nokārtota.

4.2.12.2.   Citas datu bāzes

Lai varētu izsekot vilciena un vagona kustībai, jāuzstāda šādas datu bāzes, kuras tiek aktualizētas katra svarīga notikuma gadījumā reālā laikā. Pilnvarotiem subjektiem, piemēram, turētājiem un parka pārvaldītājiem, jābūt piekļuvei svarīgajiem datiem, lai pildītu savas funkcijas, atbilstoši līguma noteikumiem.

vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze,

brauciena plāns vagonam/multimodālajai vienībai.

Šīm datu bāzēm jābūt pieejamām caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7. Kopīgā saskarne).

Vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze

Komunikācija starp galveno DPU un DPU sadarbības režīmā balstās uz vagonu un/vai multimodālo vienību numuriem. Tādēļ DPU, kas sazinās ar IP vilciena līmenī, jāiedala šī informācija ar vagoniem un multimodālām vienībām saistītā informācijā. Šī ar vagoniem un multimodālām vienībām saistītā informācija jāuzglabā vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē. Informācija par vilciena kustību noved pie jauniem ierakstiem/aktualizācijām vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē klientu informācijai. Vagona vai multimodālas vienības kustības daļa datu bāzē tiek noteikta vēlākais, saņemot vagona vai multimodālās vienības atbrīvošanas laiku no klienta. Šis atbrīvošanas laiks ir vagona pirmais kustības ieraksts vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē saistībā ar faktisko transporta braucienu. Ziņojumi vagona kustībai noteikti 4.2.8. sadaļā (Vagona kustība) un 4.2.9. sadaļā (Apmaiņas atskaite). Šai datu bāzei jābūt pieejamai caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7. Kopīgā saskarne).

Vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāze ir vissvarīgākā datu bāze vagonu izsekošanai un komunikācijai starp iesaistītajiem DPU un galveno DPU. Šī datu bāze rāda vagona un multimodālas vienības kustību no atiešanas līdz galīgai piegādei klienta pievedceļos ar PAL un faktiskajiem laikiem dažādās atrašanās vietās līdz galīgajam piegādes laikam PIL. Datu bāze rāda arī ritošā sastāva dažādo statusu.

Statuss: ritošā sastāva iekraušana

Šis statuss ir nepieciešams informācijas apmaiņai starp DPU un IP un ar citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti transporta braucienā.

Statuss: iekrauts vagons braucienā

Šis statuss ir nepieciešams informācijas apmaiņai starp IP un DPU, ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un ar citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti transporta braucienā.

Statuss: tukšs vagons braucienā

Šis statuss ir nepieciešams informācijas apmaiņai starp IP un DPU, ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti transporta braucienā.

Statuss: ritošā sastāva izkraušana

Šis statuss ir nepieciešams informācijas apmaiņai starp DPU galamērķī un galveno DPU transportam.

Statuss: tukšs vagons parka pārvaldes kontrolē

Šis statuss ir nepieciešams, lai saņemtu informāciju par noteikta raksturojuma transportlīdzekļa pieejamību.

Vagonu braucienu plānu datu bāzes

Vilcienā parasti ir dažādu klientu vagoni. Galvenajam DPU (DPU, kas rīkojas kā pakalpojumu integrators) katram vagonam jāizveido un jāaktualizē brauciena plāns, kas atbilst vilcienu ceļam vilciena līmenī. Jauni vilcienu ceļi vilcienam, piemēram, pakalpojumu pārtraukumu gadījumos, noved pie konkrēto vagonu brauciena plānu pārskatīšanas. Brauciena plāna izveidošanas laiks ir pavadzīmes saņemšana no klienta.

Katram GDPU jāuzglabā vagonu braucienu plāni datu bāzē. Šīm datu bāzēm jābūt pieejamām caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7 Kopīgā saskarne).

Piezīme:

Papildus iepriekš minētajām obligātajām datu bāzēm katrā IP pusē var uzstādīt vilcienu datu bāzi.

Šī infrastruktūras pārvaldītāja vilcienu datu bāze atbilst vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzes kustības daļai. Galvenais datu ieraksts ir ar vilcienu saistīti dati no vilciena sastādīšanas ziņojuma no DPU. Visi vilciena notikumi noved pie šīs ar vilcienu saistītās datu bāzes aktualizēšanas. Šo datu alternatīva uzglabāšanas iespēja ir ceļu datu bāze (4.2.2. sadaļa “Ceļa pieprasījums”). Šīm datu bāzēm jābūt pieejamām caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7. Kopīgā saskarne).

4.2.12.3.   Papildu prasības datu bāzēm

Turpmākajos punktos uzskaitītas papildu prasības, kuras jāatbalsta dažādajām datu bāzēm.

Tās ir:

1.

Autentificēšana

Datu bāzei jāatbalsta sistēmu lietotāju autentificēšana, pirms tie var saņemt piekļuvi datu bāzei.

2.

Drošība

Datu bāzei jāatbalsta drošības aspekti tādā nozīmē kā datu bāzes piekļuves kontrole. Paša datu bāzes satura iespējama šifrēšana nav nepieciešama.

3.

Konsekvence

Izvēlētai datu bāzei jāatbalsta AKII princips (Atomitāte, Konsekvence, Izolācija, Izturība).

4.

Piekļuves kontrole

Datu bāzei jānodrošina lietotājiem vai sistēmām, kam ir piešķirta atļauja, piekļuve datiem. Piekļuves kontrole jāatbalsta līdz datu ieraksta vienam simbolam. Datu bāzei jāatbalsta konfigurējama, uz funkcijām balstīta piekļuves kontrole datu ierakstu ievadīšanai, aktualizācijai vai dzēšanai.

5.

Izsekošana

Datu bāzei jāatbalsta visu datu bāzē veikto darbību reģistrēšana, lai varētu izsekot datu ieraksta informācijai (kas, ko un kad izmainīja datu bāzes saturā).

6.

Slēgšanas stratēģija

Datu bāzei jāievieš slēgšanas stratēģija, kas ļauj piekļūt datiem pat tad, kad citi lietotāji patlaban rediģē ierakstus.

7.

Daudzkārtīga piekļuve

Datu bāzei jāatbalsta, ka datiem var piekļūt vienlaicīgi vairāki lietotāji un sistēmas.

8.

Uzticamība

Datu bāzes uzticamībai jāatbalsta nepieciešamā pieejamība.

9.

Pieejamība

Datu bāzei jābūt pieejamai pēc pieprasījuma vismaz 99,9 %.

10.

Uzturamība

Datu bāzes uzturamībai jāatbalsta nepieciešamā pieejamība.

11.

Drošība

Pašas datu bāzes nav saistītas ar drošību. Tādēļ drošības aspekti nav svarīgi. To nedrīkst sajaukt ar faktu, ka dati, piemēram, nepareizi vai neaktuāli dati, var ietekmēt vilciena drošu darbību.

12.

Savietojamība

Datu bāzei jāatbalsta datu manipulācijas valoda, kas ir plaši pieņemta, piemēram, SQL vai XQL.

13.

Importa iespēja

Datu bāzei jānodrošina iespēja, kas ļauj importēt formatētus datus, ko var izmantot, lai aizpildītu datu bāzi manuālas ievades vietā.

14.

Eksporta iespēja

Datu bāzei jānodrošina iespēja, kas ļauj eksportēt visas datu bāzes vai tās daļas saturu kā formatētus datus.

15.

Obligāti lauki

Datu bāzei jāatbalsta obligāti lauki, ko jāaizpilda, pirms attiecīgais ieraksts tiek pieņemts kā ievade datu bāzē.

16.

Ticamības pārbaudes

Datu bāzei jāatbalsta konfigurējamas ticamības pārbaudes pirms datu ierakstu ievadīšanas, aktualizācijas vai dzēšanas pieņemšanas.

17.

Atbildes laiki

Datu bāzes atbildes laikiem jāļauj lietotājiem savlaicīgi ievadīt, aktualizēt vai dzēst datu ierakstus.

18.

Darbības aspekti

Datu bāzei jāatbalsta nepieciešamie vaicājumi, lai nodrošinātu aptuveni 60 000 vilcienu braucienu efektīvu vadību 24 stundas. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 50 % no šiem vilcienu braucieniem notiek divu stundu laikā.

Jautājumu vai aktualizāciju skaits un veids vienam vilcienam ir atkarīgs no vilciena plānošanas un braukšanas vispārējā procesa.

19.

Jaudas aspekti

Datu bāzei jāatbalsta attiecīgo datu uzglabāšana par visiem kravas vagoniem attiecīgi par tīklu. Jābūt iespējai palielināt jaudu ar vienkāršiem līdzekļiem (t.i., pievienojot uzglabāšanas jaudu un datorus). Jaudas palielināšanai nedrīkst būt nepieciešama apakšsistēmas nomaiņa.

20.

Vēstures dati

Datu bāzei jāatbalsta vēstures datu pārvaldība tādā nozīmē, lai padarītu pieejamus datus, kas jau ir nodoti arhīvā.

21.

Dublējuma stratēģija

Jābūt dublējuma stratēģijai, lai nodrošinātu, ka var atgūt visu datu bāzes saturu par laika posmu līdz 24 stundām.

22.

Komerciāli aspekti

Izmantotajai datu bāzes sistēmai jābūt brīvi pieejamai tirdzniecībā (commercially-off-the-shelf (COTS) produkts) vai jābūt pieejamai publiskā domēnā (Open Source).

Piezīmes:

Iepriekšminētās prasības jāizpilda standarta datu bāzes vadības sistēmai (DBVS).

Dažādu datu bāzu izmantošana ir nostiprināta dažādās darba plūsmās, kas aprakstītas šeit iepriekš. Vispārējā darba plūsma ir pieprasījuma/atbildes mehānisms, kad ieinteresētā puse pieprasa informāciju no datu bāzes caur kopīgo saskarni (4.2.14.1. Vispārējā arhitektūra un 4.2.14.7. Kopīgā saskarne). DBVS atbild uz šo pieprasījumu, vai nu sniedzot pieprasītos datus, vai atbildot, ka datus nevar padarīt pieejamus (šādi dati neeksistē vai piekļuve noraidīta piekļuves kontroles dēļ).

4.2.13.   Dokumentu elektroniska pārsūtīšana

Apraksts 4.2.14. sadaļā (Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija) ir par komunikācijas tīklu, kas jāizmanto datu apmaiņai. Šis tīkls un aprakstītā drošā apstrāde nodrošina jebkura veida pārsūtīšanu tīklā, piemēram, e-pasts, datnes pārsūtīšana (ftp, http) utt. Par veidu, kuru izvēlēties, tad var izlemt informācijas apmaiņā iesaistītās puses, piemēram, par to, ka dokumentu elektroniskā pārsūtīšana notiek ar ftp protokola palīdzību.

4.2.14.   Vienota informācijas tīkla izveide un komunikācija

4.2.14.1.   Vispārējā arhitektūra

Šī apakšsistēma laika gaitā pieredzēs lielas un komplicētas telemātikas dzelzceļu savstarpējas izmantojamības sabiedrības attīstību un mijiedarbību ar simtiem dalībnieku (DPU, IP, ...), kas konkurēs un/vai sadarbosies tirgus vajadzību izpildīšanā.

Tīkla un komunikācijas infrastruktūra, kas atbalsta šo dzelzceļu savstarpējas izmantojamības sabiedrību, pamatojas uz kopīgu “informācijas apmaiņas arhitektūru”, ko zina un pieņēmuši visi dalībnieki.

Piedāvātā “informācijas apmaiņas arhitektūra”:

paredzēta, lai saskaņotu neviendabīgus informācijas modeļus, semantiski pārveidojot datus, kas tiek apmainīti starp sistēmām, un saskaņojot uzņēmējdarbības procesa un lietojumprogrammas līmeņa protokola atšķirības,

minimāli ietekmē esošās IT arhitektūras, kuras ieviesis katrs dalībnieks,

aizsargā jau veiktos IT ieguldījumus.

Informācijas apmaiņas arhitektūra veicina galvenokārt vienādranga mijiedarbību starp visiem dalībniekiem, garantējot dzelzceļu savstarpējas izmantojamības sabiedrības vispārējo integritāti un konsekvenci, sniedzot centralizētu pakalpojumu kopumu.

Vienādranga mijiedarbības modelis nodrošina vislabāko izmaksu sadali starp dažādajiem dalībniekiem, pamatojoties uz faktisko izmantojumu, un tas vispār radīs mazāk mērogojamības problēmu. Ilustrēts attēlojums par vispārējo arhitektūru dots A pielikuma 5. indeksa 1.5. sadaļā.

4.2.14.2.   Tīkls

Vienota informācijas tīkla izveide šajā gadījumā nozīmē komunikācijas metodi un filozofiju un nenozīmē fizisku tīklu.

Dzelzceļu savstarpēja izmantojamība balstās uz kopīgu “informācijas apmaiņas arhitektūru”, ko zina un pieņēmuši visi dalībnieki, tādējādi iedrošinot jaunos ienācējus, īpaši klientus, un samazinot tiem šķēršļus.

Drošības jautājumam tādēļ pievērsīsies nevis ar tīkla palīdzību (VPN, tunelēšana, ...), bet ar raksturīgi drošu ziņojumu apmaiņu un vadību. VPN tīkls tādēļ nav nepieciešams (liela VPN tīkla administrēšana būtu grūti un dārgi pārvaldāma), tādējādi izvairoties no problēmām ar atbildības un īpašumtiesību sadali. Tunelēšana netiek uzskatīta par nepieciešamu līdzekli atbilstošā drošības līmeņa sasniegšanai.

Jebkurā gadījumā, ja daži dalībnieki jau ir ieviesuši vai vēlas ieviest dažādas drošības pakāpes izvēlētos tīkla nodalījumos, viņi to var darīt.

Caur publisko interneta tīklu ir iespējams ieviest jauktu vienādranga modeli ar “centrālu repozitoriju” un “kopīgu saskarni” katra dalībnieka mezglā.

Centrālais repozitorijs ir pieejams vispirms, lai iegūtu metainformāciju, piemēram, par tā līdzinieka (dalībnieka) identitāti, par kuru tiek uzglabāta kāda informācija, vai lai verificētu drošību apstiprinošus datus. Pēc tam tiek veikta vienādranga komunikācija starp iesaistītajiem dalībniekiem.

4.2.14.3.   Protokoli

Jāizmanto tikai protokoli, kas pieder pilnīgam interneta protokolu komplektam.

Image

4.2.14.4.   Drošība

Lai panāktu augsta līmeņa drošību, visiem ziņojumiem jābūt autonomiem, kas nozīmē, ka informācija ziņojumā ir nodrošināta un saņēmējs var pārliecināties par ziņojuma autentiskumu. To var atrisināt, izmantojot šifrēšanas un paraksta shēmu, kas līdzīga e-pasta šifrēšanai. Tas dod iespēju izmantot jebkura veida tīkla pārsūtīšanu, piemēram, e-pastu, datnes pārsūtīšanu (ftp, http) utt. Par faktisko veidu, kuru izvēlēties, tad var izlemt informācijas apmaiņā iesaistītās puses.

4.2.14.5.   Šifrēšana

Jāizmanto vai nu asimetriska šifrēšana, vai jaukts risinājums, kas balstīts uz simetrisku šifrēšanu, ar publiskās atslēgas aizsardzību, jo kopīgas slepenas atslēgas lietošana starp daudziem dalībniekiem kādā brīdī var neizdoties. Augstāku drošības līmeni ir vieglāk sasniegt, ja katrs dalībnieks uzņemas atbildību par savu atslēgu pāri, lai arī ir nepieciešams centrālā repozitorija (galvenā servera) augsts integritātes līmenis.

4.2.14.6.   Centrālais repozitorijs

Centrālajam repozitorijam jāspēj rīkoties ar:

metadatiem – strukturēti dati, kas apraksta ziņojumu saturu,

publisko atslēgu infrastruktūru (PAI),

sertifikācijas pilnvaru (SP),

direktoriju (“tālruņu grāmata”) – tā ietver visu nepieciešamo informāciju par dalībniekiem ziņojumu apmaiņai.

Centrālā repozitorija pārvaldība ir nekomerciālas Eiropas organizācijas pienākums.

4.2.14.7.   Kopīgā saskarne

Kopīgā saskarne ir obligāta katram dalībniekam, lai pievienotos dzelzceļu savstarpējas izmantojamības sabiedrībai.

Kopīgajai saskarnei jāspēj veikt:

izejošo ziņojumu formatēšana atbilstoši metadatiem,

izejošo ziņojumu parakstīšana un šifrēšana,

izejošo ziņojumu adresēšana,

ienākošo ziņojumu autentiskuma pārbaude,

ienākošo ziņojumu atšifrēšana,

ienākošo ziņojumu atbilstības pārbaudes atbilstoši metadatiem,

vienu kopīgu piekļuvi dažādām datu bāzēm.

Katrai kopīgās saskarnes instancei būs piekļuve visiem datiem, kas ir nepieciešami atbilstoši SITS katrā DPU, IP utt., neatkarīgi no tā, vai attiecīgās datu bāzes ir centrālas vai individuālas (sk. arī A pielikuma 5. indeksa 1.6. sadaļu).

Pamatojoties uz ienākošo ziņojumu autentiskuma pārbaudes rezultātiem, var ieviest minimālu ziņojuma apstiprinājuma līmeni:

i)

pozitīvs – nosūtīt ACK,

ii)

negatīvs – nosūtīt NACK.

Kopīgā saskarne izmanto informāciju centrālajā repozitorijā, lai vadītu iepriekšminētos uzdevumus.

Dalībnieks var ieviest centrālā repozitorija vietēju “spoguli”, lai saīsinātu atbildes laikus.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:

4.3.1.   Saskarnes ar infrastruktūras SITS

Infrastruktūras apakšsistēmā ietilpst satiksmes vadība, izsekošana un navigācijas sistēmas: tādas tehniskas instalācijas datu apstrādei un telekomunikācijām, kas paredzētas pasažieru pārvadājumiem lielos attālumos un kravu pārvadājumiem tīklā, lai garantētu tīkla drošu un saskanīgu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma izmanto darbības nolūkā nepieciešamos datus, kas doti ceļu līgumā un vēlāk aktualizēti ierobežojumu paziņojumu datu bāzē, ko nodrošina IP. Tādējādi nepastāv tieša saskarne starp šo SITS un infrastruktūras SITS.

4.3.2.   Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS

Vienīgā saikne ar vadības nodrošināšanu un signalizāciju ir caur:

ceļu līgumu, kur līnijas posma aprakstā dota attiecīga informācija par izmantojamām vadības, kontroles un signalizācijas iekārtām, un

dažādām ritošā sastāva atsauces datu bāzēm, kur jāuzglabā dati par ritošā sastāva vadības, kontroles un signalizācijas iekārtas.

4.3.3.   Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma nosaka tehniskos un darbības datus, kuriem jābūt pieejamiem par ritošo sastāvu.

Ritošā sastāva SITS nosaka vagona īpašības. Ja vagona īpašības mainās, tas jāaktualizē ritošā sastāva atsauces datu bāzēs attiecīgo datu bāzu parastā uzturēšanas procesa ietvaros. Tādējādi nepastāv tieša saskarne starp šo SITS un ritošā sastāva SITS.

4.3.4.   Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka procedūru un saistītās iekārtas, kas nodrošina dažādo strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastas, gan pazeminātas darbības laikā, ieskaitot jo īpaši vilciena vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma galvenokārt nosaka kravu pārvadājumu pakalpojumu lietojumprogrammas, tostarp kravas un vilcienu reālā laika uzraudzību un savienojumu vadību ar citiem transporta veidiem.

Lai nodrošinātu konsekvenci starp abām SITS, piemēro šādu procedūru.

Kad tiks rakstītas un/vai grozītas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS specifikācijas saistībā ar šīs SITS prasībām, tad jākonsultējas ar iestādi, kas ir atbildīga par šo SITS.

Gadījumā, ja jāgroza šīs SITS specifikācijas saistībā ar darbības prasībām, kuras noteiktas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, jākonsultējas ar iestādi, kas ir atbildīga par satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

4.4.   Darbības noteikumi

Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, darbības noteikumi, kas ir raksturīgi apakšsistēmai, uz kuru attiecas šī SITS, ir šādi:

4.4.1.   Datu kvalitāte

Datu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā jebkura SITS ziņojuma autors būs atbildīgs par ziņojuma datu satura pareizību ziņojuma nosūtīšanas brīdī. Kad ir pieejami pirmdati datu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā no datu bāzēm, kas sniegtas SITS ietvaros, šajās datu bāzēs ietvertie dati jāizmanto datu kvalitātes nodrošināšanai.

Kad pirmdati datu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā netiek sniegti no datu bāzēm, kas sniegtas šīs SITS ietvaros, ziņojuma autoram jāveic datu kvalitātes nodrošināšanas pārbaude no saviem resursiem.

Datu kvalitātes nodrošināšana ietvers salīdzinājumu ar datiem no datu bāzēm, kas sniegtas šīs SITS ietvaros, kā aprakstīts iepriekš, plus attiecīgā gadījumā loģiskas pārbaudes, lai nodrošinātu datu un ziņojumu savlaicīgumu un nepārtrauktību.

Datiem ir augsta kvalitāte, ja tie ir piemēroti to paredzētajiem lietojumiem, kas nozīmē, ka tie:

ir bez kļūdām: pieejami, precīzi, savlaicīgi, pilnīgi, saskanīgi ar citiem avotiem utt., un

tiem ir vēlamās iezīmes: saistīti, visaptveroši, pienācīgi detalizēti, viegli lasāmi, viegli skaidrojami utt.

Datu kvalitāti galvenokārt raksturo:

precizitāte,

pilnīgums,

konsekvence,

savlaicīgums.

Precizitāte:

Nepieciešamā informācija (dati) jāiegūst pēc iespējas ekonomiskāk. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja primārie dati, kuriem ir izšķiroša loma sūtījuma, vagona vai konteinera nosūtīšanā, tiek ierakstīti tikai, ja iespējams, vienu vienīgu reizi visam transporta procesam. Tādēļ primārie dati jāievada sistēmā pēc iespējas tuvāki to avotam, piemēram, pamatojoties uz pavadzīmi, kas sastādīta, kad vagons vai sūtījums tiek piedāvāts pārvadājumam, lai šos datus varētu pilnīgi integrēt vēlākā apstrādes operācijā.

Pilnīgums:

Pirms ziņojumu izsūtīšanas jāpārbauda pilnīgums un sintakse, izmantojot metadatus. Tā izvairās arī no nevajadzīgas informācijas plūsmas tīklā.

Jāpārbauda arī visu ienākošo ziņojumu pilnīgums, izmantojot metadatus.

Konsekvence:

Jāievieš uzņēmējdarbības noteikumi, lai garantētu konsekvenci. Jāizvairās no divkārša ieraksta un skaidri jāidentificē datu īpašnieks.

Šo uzņēmējdarbības noteikumu ieviešanas veids ir atkarīgs no noteikuma komplicētības. Vienkāršiem noteikumiem datu bāzes ierobežojumi un palaide ir pietiekama. Komplicētāku noteikumu gadījumā, kuriem ir nepieciešami dati no dažādām tabulām, jāievieš validēšanas procedūra, kas pārbauda datu versijas konsekvenci, pirms tiek radīti saskarnes dati un jaunā datu versija kļūst gatava ekspluatācijai. Jāgarantē, ka nodotie dati tiek apstiprināti pret definētajiem uzņēmējdarbības noteikumiem.

Savlaicīgums:

Informācijas sniegšana tieši laikā ir svarīgs jautājums. Ciktāl datu uzglabāšanas vai ziņojuma nosūtīšanas palaide ir notikums, kas tiek vadīts tieši no IT sistēmas, savlaicīgums nav problēma, ja sistēma ir labi projektēta atbilstoši uzņēmējdarbības procesu vajadzībām. Bet lielākajā daļā gadījumu ziņojuma nosūtīšanu ierosina operators, vai vismaz tā balstās uz papildu ievadi no operatora puses (piemēram, vilciena sastāva nosūtīšana vai ar vilcienu vai vagonu saistīto datu aktualizēšana). Lai izpildītu savlaicīguma prasības, datu aktualizēšana jāveic pēc iespējas ātrāk, lai garantētu, ka ziņojumiem būs faktisko datu saturs, kad sistēma tos automātiski izsūtīs.

Parasti jāizpilda šādas prasības.

Atbildes laikam uz pieprasījumiem jābūt mazākam par 5 minūtēm. Visas datu aktualizācijas un apmaiņas jāveic pēc iespējas ātrāk. Sistēmas reakcijas un nosūtīšanas laikam aktualizācijai jābūt mazākam par 1 minūti.

Datu kvalitātes metrika:

Obligāto datu pilnīgumam (tādu datu lauku daudzums procentos, kuros ir ievadītas vērtības) un datu konsekvencei (saskanīgu vērtību daudzums procentos tabulās/datnēs/ierakstos) jāsasniedz 100 %.

Datu savlaicīgumam (tādu datu daudzums procentos, kas pieejami noteikta atskaites laikposma ietvaros) jāsasniedz 98 %. Ciktāl atskaites vērtības nav noteiktas šajā SITS, šīs vērtības jānosaka līgumos starp iesaistītajām pusēm.

Nepieciešamajai precizitātei (tādu uzglabāto vērtību daudzums procentos, kuras ir pareizas, salīdzinot ar faktisko vērtību) jābūt virs 90 %. Precīzā vērtība un kritēriji jānosaka līgumos starp iesaistītajām pusēm.

4.4.2.   Centrālā repozitorija apkalpošana

Centrālā repozitorija funkcijas noteiktas 4.2.14.6. sadaļā (Centrālais repozitorijs). Datu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā subjektam, kas apkalpo centrālo repozitoriju, jābūt atbildīgam par metadatu un direktorija aktualizāciju un kvalitāti, kā arī par piekļuves kontroles (publiskās atslēgas) administrēšanu. Attiecībā uz metadatu kvalitāti pilnīgumam, konsekvencei, savlaicīgumam un precizitātei jāsasniedz 100 %.

4.5.   Uzturēšanas noteikumi

Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi apakšsistēmai, uz kuru attiecas šī SITS, ir šādi.

Transporta pakalpojuma kvalitāte jāgarantē pat tad, ja pilnīgi vai daļēji sabojātos datu apstrādes iekārta. Tādēļ ir ieteicams uzstādīt dupleksas sistēmas vai datorus ar īpaši augstu uzticamības pakāpi, kam tiek nodrošināta nepārtraukta darbība uzturēšanas laikā.

Uzturēšanas aspekti attiecībā uz dažādām datu bāzēm minēti 4.2.12.3. sadaļas (Papildu prasības datu bāzēm) 10. un 21. punktā.

4.6.   Profesionālā kvalifikācija

Personāla profesionālā kvalifikācija, kas ir nepieciešama apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai un SITS ieviešanai, ir šāda.

Šīs SITS ieviešanai nav nepieciešama pilnīgi jauna sistēma tehniskajā nodrošinājumā un programmatūrā ar jaunu personālu. SITS prasību īstenošana noved vienīgi pie esošā personāla veiktās darbības izmaiņām, jauninājumiem vai funkcionāliem paplašinājumiem. Tādēļ nav prasību papildus esošajiem valstu un Eiropas noteikumiem par profesionālo kvalifikāciju.

Ja nepieciešama personāla papildu apmācība, tas nenozīmē tikai parādīt, kā darboties ar iekārtu. Personāla loceklim jāzina un jāsaprot sava konkrētā loma, kas veicama kopējā transporta procesā. Personālam it īpaši jāapzinās prasība saglabāt augstu darba izpildes līmeni, jo tas ir izšķirošs faktors nākamajā posmā apstrādājamās informācijas uzticamībai.

Profesionālā kvalifikācija, kas ir nepieciešama vilciena sastāva veidošanai un darbībai, noteikta satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Personāla veselības un drošības nosacījumi, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai (vai 1.1. punktā noteiktajai tehniskajai darbības jomai) un SITS ieviešanai, ir šādi.

Nepastāv prasības papildus esošajiem valstu un Eiropas noteikumiem par veselību un drošību.

4.8.   Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 24. panta 1. punktu “dalībvalstis nodrošina to, ka ik gadu publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautas apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes un to atbilstību piemērojamo SITS noteiktajām pazīmēm. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda, kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.”

Sakarā ar šo reģistru ikgadēju aktualizēšanu un publicēšanu tie nav izmantojami kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai. Tādēļ šai SITS nav nekas jānorāda šajos reģistros.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Atbilstīgi Direktīvas 2001/16/EK 2. panta d) apakšpunktam:

savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

5.2.   Komponentu saraksts

Uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2001/16/EK attiecīgie noteikumi.

Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai nav noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti.

Šīs SITS prasību izpildei ir nepieciešamas tikai standarta IT iekārtas bez konkrētiem savstarpējas izmantojamības aspektiem dzelzceļa vidē. Tas attiecas uz tehniskā nodrošinājuma komponentiem un uz standarta programmatūru, ko izmanto kā operētājsistēmu un datu bāzes. Lietojumprogrammatūra ir individuāla katram lietotājam, un to var pielāgot un uzlabot atbilstoši individuālajai faktiskajai funkcionalitātei un vajadzībām. Piedāvātajā “lietojumprogrammu integrācijas arhitektūrā” tiek pieņemts, ka lietojumprogrammām varētu nebūt viens un tas pats iekšējās informācijas modelis. Lietojumprogrammu integrācija tiek definēta kā process, kas liek neatkarīgi projektētām lietojumprogrammu sistēmām strādāt kopā.

5.3.   Komponentu darbības rezultāti un specifikācijas

Sk. 5.2. sadaļu, neattiecas uz kravas telemātikas lietojumprogrammu SITS.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.   Novērtēšanas procedūras

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūra jābalsta uz Eiropas specifikācijām vai specifikācijām, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2001/16/EK.

Piemērotības lietošanai gadījumā šajās specifikācijas tiks norādīti visi parametri, kas jāmēra, jāuzrauga vai jānovēro, un aprakstītas attiecīgās testēšanas metodes un mērīšanas procedūras vai nu stenda simulācijā, vai testos reālā dzelzceļa vidē.

Atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūra

Specifikāciju saraksts, testēšanas metožu apraksts

 

Neattiecas uz kravas telemātikas lietojumprogrammu SITS.

6.1.2.   Modulis

Pēc Kopienā dibināta ražotāja vai tā pārstāvja pieprasījuma procedūru veic notificētā iestāde saskaņā ar Padomes Lēmuma 93/465/EEK piemēroto moduļu noteikumiem, kas izklāstīti, grozīti un papildināti šīs SITS pielikumā.

Moduļi jāapvieno un jāizmanto izlases veidā atbilstoši konkrētajam komponentam.

 

Neattiecas uz kravas telemātikas lietojumprogrammu SITS.

6.2.   Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma

Pēc Kopienā dibinātas piešķirošās iestādes vai tās pārstāvja pieprasījuma notificētā iestāde veic EK verifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK VI pielikumu.

Atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK II pielikumam apakšsistēmas iedala strukturālā un ekspluatācijas jomā.

Atbilstības novērtējums ir obligāts SITS strukturālajā jomā. Kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma pieder pie ekspluatācijas jomas, un šai SITS nenosaka moduļus atbilstības novērtējumam.

Tomēr centrālais repozitorijs un kopīgā saskarne katra dalībnieka mezglā ir lietojumprogrammu integrācijas pamats. Apmaiņas informācijas modelis tiek uzglabāts centralizētajā lietojumprogrammu integrācijas repozitorijā, kas uzglabā saskarnes metadatus vienā fiziskā atrašanās vietā. Metadati satur informāciju par komunikācijas saturu (kas ir pārsūtītajos datos), sūtītāju un saņēmēju skārienpunkta identitātēm un uzņēmējdarbības protokolu mijiedarbības procesa mehāniku lietojumprogrammu līmenī.

Tiek uzsvērti šādi punkti:

Centrālajā repozitorijā ir visu dalībnieku direktorija (tālruņu grāmata) ziņojumu apmaiņai. Šai direktorijai vienmēr jāatspoguļo faktiskais statuss. Nepareizi ieraksti uzreiz kļūst redzami. Novērtēšanas procedūra nav nepieciešama.

Centrālajā repozitorijā ir arī sertifikācijas instance (atklāts CA PKI). Tas galvenokārt ir administrācijas akts, kas tiek īstenots fiziski. Nepareizi ieraksti uzreiz kļūst redzami. Novērtēšanas procedūra nav nepieciešama.

Centrālajā repozitorijā ir ziņojumu metadati (atbilstoši A pielikuma 1. indeksam) kā pamats ziņojumu apmaiņai neviendabīgā informācijas vidē. Metadati jāadministrē un jāaktualizē centrālajā repozitorijā. Jebkura nesaderība ziņojuma struktūrā vai ziņojuma saturā datu sūtīšanai vai saņemšanai uzreiz tiks konstatēta, un nodošana tiks noraidīta. Novērtēšanas procedūra nav nepieciešama.

Kopīgā saskarne katra dalībnieka mezglā ir galvenokārt centrālā repozitorija vietējais “spogulis” atbildes laika saīsināšanai un repozitorija slodzes samazināšanai. Jānodrošina, lai datu versijas centrālajā repozitorijā un kopīgajā saskarnē vienmēr būtu vienādas. Tādēļ datu aktualizēšana jāveic centrālā līmenī, un jauno versiju lejupielāde jāveic no turienes. Novērtēšanas procedūra nav nepieciešama.

7.   IEVIEŠANA

7.1.   Šīs SITS piemērošanas modalitātes

7.1.1.   Ievads

Šī SITS ir orientēta uz to, lai sniegtu informatīvu atbalstu dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmējdarbības procesam, kas var novest pie transporta pakalpojumu kvalitātes būtiskas uzlabošanas. Kā tāda tās piemērošana nav atkarīga no jaunas/atjaunotas vai mantotas infrastruktūras vai ritošā sastāva aktīvu jēdzieniem, kā tas parasti ir citās SITS, ko pieprasa Direktīva 2001/16/EK.

Sakarā ar tās izplatīto raksturu šai SITS būs pamatīga ietekme uz visas Eiropas dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības un darbības procesiem. Turklāt starptautiskā kravas transporta pastāvīgajai attīstībai ir nepieciešama Eiropas mēroga informācijas pārvaldības perspektīva. Šo faktu apvienojums prasa sagatavot saskaņotu šīs SITS Eiropas ieviešanas plānu. Šajā plānā jāsniedz gan priekšstats par to, kas jāsasniedz, ieviešot SITS, gan veids un laiks, lai pārietu no pašreizējās sadrumstalotu informācijas sistēmu struktūras uz visaptverošu Eiropas informācijas maģistrāli, kas var nodrošināt pievienotu vērtību visām dzelzceļa transportā ieinteresētajām pusēm – infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kravas ekspeditoriem un galu galā arī klientiem.

Uz šā pamata ir izstrādāts stratēģiska Eiropas izvēršanas plāna (SEIP) jēdziens. SEIP definē mērķsistēmu, kas jāsasniedz, lai ieviestu šo SITS, kopā ar tās pamata izvēršanas plānu, kā izklāstīts turpmākajā punktā.

7.1.2.   Stratēģisks Eiropas izvēršanas plāns (SEIP)

7.1.2.1.   SEIP mērķi

Stratēģiskā Eiropas izvēršanas plāna (SEIP) mērķis ir trīskārtējs:

1.

Izstrādāt perspektīvu kravas telemātikas lietojumprogrammu (KTL) SITS ieviešanai Eiropas dzelzceļa nozarē;

2.

Kvalificēt šīs perspektīvas īstenošanu no tehniskas un ekonomiskas iespējamības viedokļa;

3.

Izveidot darbības plānu pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu šo perspektīvu.

Papildus tam, lai sniegtu plānu KTL SITS ieviešanai, nodrošinot visa ieviešanas procesa redzamību, SEIP jāpiešķir atbilstoši kritēriji tās procesa uzraudzībai, ko veic dažādās ieinteresētās puses, t.i., infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kravas ekspeditori un galu galā arī klienti, tādā veidā, kas var garantēt to vislabāko interešu aizsardzību. Tas sevišķi attiecas uz nepieciešamajiem ieguldījumiem, kuri jāmobilizē infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem savu mantoto IT sistēmu potenciālajā uzlabošanā un integrācijā un uz KTL SITS balstīto sistēmu spējā efektīvi reaģēt uz arvien pieaugošajām informācijas vajadzībām no kravas ekspeditoriem un tāpat klientiem.

Uz šī fona SEIP galu galā jābūt instrumentam, kas ļauj koncentrēt visu Eiropas dzelzceļa nozari uz Eiropas informācijas sistēmas attīstības mērķi, veicinot sinerģiju, izvairoties no sadrumstalotības un koncentrējot ierobežotus resursus uz tiem prioritārajiem jautājumiem, kas vislabāk atbilst vissvarīgākajiem transporta pakalpojumu kvalitātes mērķiem.

7.1.2.2.   SEIP prasības

Šāda plāna izstrādāšanai būs nepieciešama attiecīgo tehnisko, operatīvo, ekonomisko un institucionālo jautājumu sistemātiska analīze, kas ir pamatā KTL SITS ieviešanas procesam. Tas jo īpaši ietver:

1.

Attiecīgo mantoto IT lietojumprogrammu inventarizāciju, kas varētu veidot pamatu, uz kura būvēt Eiropas sistēmu, kas spēj nodrošināt KTL SITS prasības (še turpmāk saukta “KTL sistēma”).

2.

Funkcionālo un asociēto datu un darbības prasību definēšanu, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu KTL SITS.

3.

KTL sistēmas arhitektūras izklāstu. Tas jābalsta uz to sistēmas konfigurāciju analīzi, kuras spēj potenciāli integrēt mantotās IT iekārtas, nodrošinot nepieciešamo funkcionalitāti un darbību, piemēram, centralizētas vai dalītas klientu servera arhitektūras, uz aģentiem balstītas arhitektūras.

4.

Tehnisko un saskarnes prasību noteikšanu KTL sistēmai un tās potenciālajām apakšsistēmām/klientu sistēmām.

5.

Vispārēja KTL sistēmas attīstības plāna izstrādāšanu no koncepcijas līdz piegādei. Tam jāsniedz norādījumi par mantoto iekārtu potenciālās integrācijas procesu un plānošanu, kā arī šāda plāna svarīgo posmu riska novērtējumu. Turklāt tam jāatbild par mantoto iekārtu turpmāko un plānoto attīstību.

6.

Piemērotu vadības struktūru identifikāciju, kas ir pamatā KTL sistēmas attīstībai, kā arī tās darbībai tās kalpošanas laikā.

7.

Kopīgo dzīves cikla izmaksu (DCI) novērtēšanu, kas saistītas ar KTL sistēmas izvēršanu un darbību, kopā ar turpmāko ieguldījumu plānu.

Tā vietā, lai ievērotu secīgu ceļu, šāda analīze jāveic atkārtoti, lai identificētu optimālu sistēmas izvēršanas stratēģiju. Šādam izpētes ciklam galu galā jāsekmē šāds konkrēts rezultāts:

pilnīgs funkcionālu, darbības, sistēmas un tehnisko specifikāciju kopums KTL sistēmas sagādei,

izvēršanas programma no koncepcijas līdz piegādei. Tas ietver visu uz galamērķu sasniegšanu vērsto projekta posmu un galveno individuālo pasākumu detalizētu plānošanu,

vadības struktūras, metožu un procedūras definēšana (7), kas ir pamatā sistēmas attīstībai, validācijai un darbībai,

ieguldījumu plāns un turpmāka finansēšanas tehnika tā īstenošanai.

7.1.3.   Ieviešanas modalitātes

Šīs SITS piemērošanas modalitātes ir pakļautas stratēģiskā Eiropas izvēršanas plāna (SEIP) prasībām, kā izklāstīts iepriekš.

SEIP izstrādes nolūkā piemēro šādas prasības:

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji dod ieguldījumu, sniedzot funkcionālu un tehnisku informāciju par esošajām individuālajām kravas telemātikas lietojumprogrammām (8);

pārstāvju komitejas no dzelzceļa sektora, kas darbojas Eiropas līmenī, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 881/2004 3. panta 2. punktā, izveido stratēģisku Eiropas izvēršanas plānu, kā izklāstīts iepriekšējā punktā. Tās šo stratēģisko plānu nosūta dalībvalstīm un Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas publicēšanas datuma. Ja pēc šā laika perioda netiek novērots būtisks progress, Eiropas Komisija pieņems šo uzdevumu, lai pēc tam piedāvātu tiesību akta projektu šīs SITS ieviešanai;

kad stratēģiskais plāns ir pabeigts, visas darbības saistībā ar kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas ieviešanu jāpamato ar šo izvēršanas plānu. Jebkura iespējama DPU vai IP neatbilstība jāpamato ieviešanas lietā, ko iesniedz dalībvalstij, Eiropas Dzelzceļu aģentūrai un EK.

7.2.   Migrācijas stratēģija

Jāizstrādā migrācijas stratēģija pārejas periodam starp pašreizējo atšķirīgu informācijas sistēmu struktūru un šīs SITS izpildi, kā nosaka SEIP.

Šajā nolūkā tika izstrādātas šajā SITS ietvertās informācijas apstrādes koncepcijas, lai veicinātu šādu migrāciju. Šīs koncepcijas dod iespēju mērķa KTL SITS Eiropas sistēmas progresīvai attīstībai, sevišķi ar tādu iekārtu palīdzību kā, piemēram, vienādranga komunikācija, pamatojoties, piemēram, uz kopēju datu repozitoriju koncepciju (t.i., ieskaitot ziņojuma metadatus, datu direktoriju un sertifikācijas institūciju).

Turpmāk ir dots ilustratīvs piemērs tam, kā šāda informācijas apmaiņa starp DPU un IP varētu darboties praksē. Piemērs parāda tikai sistēmu savstarpējās komunikācijas loģiskās atkarības, kas strukturētas pakāpeniskā veidā, neatbildot par individuālām migrācijas vajadzībām, kas varētu būt nepieciešamas individuālām sistēmām. Šo individuālo sistēmu vajadzības pienācīgi jāņem vērā, sastādot SEIP.

1. posms: Vispārējā arhitektūra, kas aprakstīta 4.2.14.1. sadaļā (Vispārējā arhitektūra), ietver neitrālas un neatkarīgas iestādes vadīta “centrālā repozitorija” koncepciju. Katra komunikāciju tīkla dalībnieka objektā savstarpējai izmantojamībai tiek noteikts saskarnes slānis, kurā var ietvert ziņojumu starpnieku un kuru var būvēt centrāli vai individuāli. Šīs daļas attiecībā uz “vienota informācijas tīkla izveidi un komunikāciju” ir vienīgie darbības aspekti, kas ir nepieciešami savstarpējai izmantojamībai. Tās ir arī galvenais priekšnosacījums Eiropas mēroga datu apmaiņai. Tādēļ tās jāīsteno un jāuzstāda, pirms var sākt darboties jebkura cita funkcija.

Pēc šā posma jau var veikt dokumentu elektronisko pārsūtīšanu (4.2.13. sadaļa “Dokumentu elektroniska pārsūtīšana”) neatkarīgi no citu posmu loģiskās secības.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Dots pamats informācijas apmaiņai.

Priekšrocība:

 

Ir iespējama dokumentu elektroniska pārsūtīšana galīgajā vidē.

 

Var veikt dažādu turpmāko posmu testus reālajā vidē.

2. posms: Vienlaicīgi vai drīz pēc 1. posma jābūt pieejamām ritošā sastāva atsauces datu bāzēm un vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzei (4.2.11.3. sadaļa “Ritošā sastāva atsauces datu bāzes” un 4.2.12.2. sadaļa “Citas datu bāzes”). Ja datu bāzēs vēl nav visu datu, jābūt iespējai vismaz manuāli ievadīt vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē par katru vagonu braucošā vilcienā datus, kas ir nepieciešami dzelzceļa transportam, kā uzskaitīts A pielikuma 2. indeksā).

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Ir pieejama pamata informācija vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē un ritošā sastāva atsauces datu bāzēs. Ir iespējama attiecīgo datu manuāla aktualizēšana.

Priekšrocība:

 

Tiek sniegts IT atbalsts ceļa pieprasījumam un vilciena sastāvam.

 

Var īstenot trešo pušu, piemēram, parka pārvaldītāju, vieglu piekļuvi ritošā sastāva datiem.

3. posms: Ārējai piekļuvei dažādajām datu bāzēm jārealizē un jāievieš kopīga saskarne paralēli vai drīz pēc 2. posma.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Tiek sagatavota datu bāze ceļu/vilcienu informācijas uzglabāšanai.

Datu ievadi var sākt manuāli. Ir pieejams tiešsaistes savienojums ar esošajām IP sistēmām automātiskai ievadei un aktualizēšanai.

Priekšrocība:

 

Ienākošo ziņojumu datus var uzglabāt kā galīgajam variantam.

Tiek sagatavota(-s) datu bāze(-s) vagonu/multimodālo vienību kustības datiem un kravai (svars, bīstamās kravas) kopā ar nepieciešamajām atsauces datnēm.

No šā brīža attiecīgos datus no piegādātajām pavadzīmēm (vagona pasūtījums) un/vai datus par esošo vilciena sastāvu var aizpildīt manuāli vai jau automātiski caur DPU iekšējo savienojumu ar esošajām sistēmām pavadzīmju reģistrēšanai un vilciena sastāva reģistrēšanai.

Ir iespējama vagonu datu pārbaude ritošā sastāva atsauces datu bāzēs, kā arī vilcienu datu novērtēšana ar infrastruktūras datiem.

Priekšrocība:

 

Atbalsts vilciena sastāva izveidei.

 

Ienākošo ziņojumu datus var uzglabāt kā galīgajam variantam.

Nākamajiem posmiem ir svarīgi pieminēt, ka piedāvātajā arhitektūrā ņemta vērā dažādu funkciju vienmērīga darbības uzsākšana, lai izpildītu kravas telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas prasības. Pamatojoties uz centrālo repozitoriju (ziņojumu metadati, direktorija un sertifikācijas institūcija), ir iespējams veikt datu apmaiņu starp diviem partneriem individuāli atkarībā no ziņojuma veida.

4. posms: Ceļa pieprasījuma ziņojumus var ieviest neatkarīgi no nākamajiem posmiem, bet 6. posmam ir nepieciešams, lai ceļš jau būtu nosaukts ar ceļa numuru.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Automātiska datu ievade datu bāzē ceļu/vilcienu informācijas uzglabāšanai. Telemātikas atbalstīta ceļa definīcija apvienojumā ar infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzēm.

Priekšrocība:

 

Ātrāka atbilde uz ceļa pieprasījumiem, labāka uz pieprasījumu orientēta ceļu izmantošana, ceļu raksturojošo datu lielāka ticamība (pašreizējais statuss infrastruktūras ierobežojumu paziņojumu datu bāzēs), infrastruktūras izmantošanas uzlabojums.

Ir iespējams ceļa pieprasījums īsā laikā.

Priekšrocība:

 

Ir iespējams labāks uz pieprasījumu orientēts ceļa pieprasījums. IP ātrāka atbilde uz ceļa pieprasījumiem. Ceļu raksturojošo datu lielāka ticamība. Paātrina vagonu apgriezes laikus.

5. posms: Vagonu pasūtījumu dati sniedz pamatinformāciju vilciena sastāvam, tādēļ šiem ziņojumiem jāsāk darboties pirms 6. posma.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Nav papildu funkciju.

Pavadzīmes datu automātiska pārņemšana 3. posma datu uzglabāšanā. Vagonu pasūtījumu automātiska ģenerēšana un pārsūtīšana sadarbības DPU.

Priekšrocība:

 

Vagonu pasūtījumu ātrāka izplatīšana, saīsināts pārkraušanas laiks apmaiņas punktos.

 

Atbalsts starptautisku pirkšanas/pārdošanas līgumu piemērošanai.

6. posms: Vilciena sagatavošanas ziņojumu darbības uzsākšana ir nākamais posms, kur vilciena sastādīšanas ziņojuma nosūtīšana ir vissvarīgākā un jāīsteno vispirms.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Vilciena sastāva datu saņemšana iepriekš. Lielāka datu ticamība. Skaidrs “laika zīmogs” par atiešanas laiku ceļa izmantošanai. Datu bāzes automātiska aktualizēšana ceļu/vilcienu informācijas uzglabāšanai.

Priekšrocība:

 

Ceļu izmantošanas optimizēšana. Skaidra atbildība atiešanas laikā.

Vilciena sastāva datu nosūtīšana, kas galvenokārt radīti automātiski, liela datu ticamība, automātiska aktualizēšana 3. posma datu uzglabāšanā.

Priekšrocība:

 

Skaidra atbildība atiešanas laikā par IP dienestu, ticams atiešanas laiks vagoniem/sūtījumiem.

 

Atbalsts izdevumu un izmaksu samazināšanai, samazinot datu vākšanu uz robežas.

 

Atbalsts sūtīšanas laiku paātrināšanai ar DPU un IP garantētu vilcienu pārņemšanu.

 

Atbalsts risku samazināšanai vagonu pārņemšanas laikā.

7. posms: Vēlākais pirms 8. posma vagona kustības funkcijas “vagona atbrīvošanas un atiešanas paziņojums, vagona ierašanās parkā, vagona atiešana no parka, vagona ierašanās paziņojums un vagona piegādes paziņojums/apstiprinājums” kopā ar brauciena plānošanas funkcionalitāti jāīsteno DPU līmenī.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Nav papildu funkciju.

Ir iespējama IT atbalstīta brauciena plānošana vagonu un multimodālo vienību līmenī.

Sistēma ir gatava aprēķināt, nosūtīt un saņemt ar vagoniem un multimodālām vienībām saistītus kustības ziņojumus.

Priekšrocība:

 

Pirmais posms vagonu un sūtījumu izsekošanai starptautiskā līmenī.

8. posms: Nākamajam posmam jāīsteno vilciena kustības un vilciena kustības prognozes ziņojumi. Ar vilciena kustības prognozes ziņojumu var nosūtīt vilciena paredzēto ierašanās laiku (VPIL attiecīgi PNL), kas ir pamats ar vagonu/sūtījumu saistīto PAL un PIL aprēķināšanai. Šis posms ietver arī pieprasījuma/atbildes īstenošanu vilciena kustībai un vilciena kustības prognozei.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Vilciena kustība un vilciena kustības prognoze reālā laikā nosūtīta uz kaimiņu IP un uz DPU.

Priekšrocība:

 

Uzlabotas un ticamākas plānošanas iespējas, kas atbalsta efektīvu ceļu izmantošanu.

 

Samazina pieturas pie robežām, atbalsta uz pieprasījumu orientētu ceļu izmantošanu.

Atrašanās vieta un vilciena paredzētais laiks ir pieejams kā pamats ar vagonu/sūtījumu saistītā PAL/PIL aprēķināšanai.

Priekšrocība:

 

Līdzeklis klienta vēlmes ievērošanai tikt informētam, ja rodas transportēšanas problēmas.

 

Kopā ar 4. posma pabeigšanu atbalsts izdevumu un izmaksu samazināšanai ar uz pieprasījumu orientētu ceļu izmantošanu.

 

Uzlabotas un ticamākas plānošanas iespējas.

 

Atbalsts sūtījumu laiku paātrināšanai, samazinot pieturas pie robežām.

 

Atbalsts risku samazināšanai vilcienu pārņemšanas laikā.

9. posms: Apmaiņas atskaite (4.2.9. sadaļa “Apmaiņas atskaite”) un funkcionalitāte 4.2.7. sadaļā (Sūtījuma PAL/PIL) jāievieš vienlaicīgi vai drīz pēc 8. posma. Tas īpaši attiecas uz DPU.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Ir zināma vagona atrašanās vieta IP infrastruktūrā un tas, kurš DPU ir atbildīgs pat tad, ja vagons nav vilcienā.

Priekšrocība:

 

Zināma vagona atrašanās vieta un atbildīgais parkā.

PAL un PIL aprēķināšana, pamatojoties uz VPIL vērtībām, kustības datu automātiska aktualizēšana vagonu un multimodālo vienību darbības datu bāzē.

Pilnīgi īstenota tukšu vagonu starptautiska vadība.

Pabeigta starptautiska braucienu plānošana.

Priekšrocība:

 

Sūtījumu izsekošana starptautiskā līmenī.

 

Vagonu apgriezes laiku paātrināšana.

 

Atbalsts starptautiskai tukšu vagonu vadībai.

 

Atbalsts ārvalstu sūtījumiem un piedāvāto pakalpojumu rezervēšanai.

 

Atbalsts starptautiska transporta kvalitātes uzlabošanai.

 

Atbalsts starptautiskai braucienu plānošanai.

10. posms: “Pakalpojuma pārtraukšanas informācijas” funkcionalitātes realizēšana ir 10. posma daļa kopā ar pieprasījuma/atbildes realizēšanu par vilciena kavēšanos, vilciena identifikatoru un vilcienu atskaites vietā. Pamatojoties uz pārtraukšanas informāciju, varētu sākt darboties vagona izņēmuma ziņojums DPU līmenī (4.2.8.6. sadaļa. “Vagona izņēmuma ziņojums” un 4.2.8.7. sadaļa “Vagona izņēmuma ziņojums. Jauna PAL/PIL pieprasījums”).

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Pārtraukumu apstrāde un atskaišu piegāde DPU par ārkārtas gadījumiem.

Priekšrocība:

 

Pakalpojuma kvalitātes uzlabošana.

Izņēmumu apstrāde un pieprasījumi par ārkārtas gadījumiem.

Priekšrocība:

 

Starptautisku sūtījumu izsekošana.

 

Vagonu apgriezes laiku paātrināšana.

11. posms: Pēc konsolidācijas posma varētu sākt darboties nosūtīto un uzglabāto datu novērtēšana kvalitātes uzlabošanai.

Pieejamās funkcijas pēc šā posma

IP

DPU

Izsmeļošas statistikas datu bāzes pieejamība

Priekšrocība:

 

Ievades datu sniegšana transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

7.3.   Izmaiņu vadība

7.3.1.   Ievads

Izmaiņas ir aspekts, kas piemīt jebkura veida uz datoriem balstītām sistēmām, kuras izmanto reālās vidēs. Izmaiņas veicina jaunu prasību rašanās vai esošo prasību izmaiņas vai nu sakarā ar paziņotām darbības kļūdām, vai nepieciešamību pēc darbības vai citu nefunkcionālu iezīmju uzlabošanas.

Tomēr izmaiņas jāvada, jo to pamato pakalpojumu nepārtrauktības apsvērumi un atpakaļsaderības mērķi, lai nodrošinātu minimālu laika patēriņu un minimālas pieskaitāmās izmaksas, kas nepieciešamas papildus jau izvērstas IT iekārtas darbībai, kas nodrošina KTL funkcionalitāti (t.i., mantotās IT iekārtas). Tādēļ ir svarīgi definēt skaidru stratēģiju, kā ieviest un vadīt mantotu IT iekārtu izmaiņas, lai izvairītos no dzelzceļa darbības pārtraukuma, nemazinot pamatā esošos mērķus garantēt pakalpojumu nepārtrauktību un savstarpēju izmantojamību. Šīs stratēģijas definēšanas pamatā ir divi galvenie jautājumi:

konfigurāciju vadības struktūras izveide, kas definē standartus un procedūru sistēmas attīstības vadībai. Tajā jāietver tas, kā reģistrēt un apstrādāt piedāvātās sistēmas izmaiņas, kā šīs izmaiņas attiecināt uz sistēmas komponentiem un kā izsekot sistēmas izlaidēm,

politika sistēmas bāzlīniju izlaidei.

7.3.2.   Bāzlīniju noteikšana

Sistēmas stabilitāte ir svarīga, lai faktiskā ieviešana un izvēršana būtu reālistiska. Šī nepieciešamība pēc stabilitātes ir līdzīga visām pusēm:

infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa operatoriem, kuriem būs jārīkojas ar dažādām sistēmu versijām, kas nodrošina KTL funkcionalitāti,

nozarei, kurai ir nepieciešams laiks, lai noteiktu, attīstītu un pierādītu nepārtrauktu savstarpēju izmantojamību.

Bāzlīnija būtībā ietver stabila kodola jēdzienu sistēmas funkcionalitātes, darbības un citu nefunkcionālu iezīmju izteiksmē (piemēram, brīvpiekļuves atmiņa (RAM)) (9). Tomēr iepriekšēja pieredze ar šā veida sistēmām ir pierādījusi, ka ir nepieciešamas daudzas versiju izlaides (10), lai panāktu stabilu un ieviešanai piemērotu bāzlīniju. To var ilustrēt kā kaskādes procesu šādi:

Image

Ar atgriezeniskajām saiknēm šie procesi ir lielā mērā savstarpēji saistīti. Tas nepieļauj vairāku šo procesu novietošanu paralēli – pieeju, kas novestu pie nestabilām, neskaidrām un darbību traucējošām situācijām. Bāzlīnijas tad jāapstrādā sērijveidā, nevis paralēlā veidā, kā ilustrēts turpmāk:

Image

7.3.3.   Bāzlīniju izlaide

Pamatojoties uz pašreizējo pieredzi, var aplēst, ka laiks starp dažādām bāzlīnijām ir aptuveni četri līdz pieci gadi.

Jaunai bāzlīnijai principā jābūt saistītai ar sistēmas funkcionalitātes vai sistēmas darbības būtiskām modifikācijām. Tas varētu ietvert tādus aspektus kā, piemēram:

šodienas valsts funkciju kopuma iekļaušanu, kur tās var vispārināt savstarpēji izmantojamā kodolā,

citus nākotnes pievienotās vērtības pakalpojumus.

Katrai bāzlīnijai jāietver arī iepriekšējās bāzlīnijas funkcionalitāte. Atkļūdošanas versijas, lai labotu sistēmas kļūdas vai drošības trūkumus, jāaplūko kā konkrētas bāzlīnijas versijas izlaide. Ja vien to neaizliedz drošības norādījumi, šīm versiju izlaidēm tās pašas bāzlīnijas ietvaros jābūt atpakaļsaderīgām.

Pievienotā funkcionalitāte, kas varētu būt ietverta dažādās bāzlīnijās, obligāti nozīmē, ka dažādas bāzlīnijas nav atpakaļsaderīgas. Tomēr, lai veicinātu migrāciju, un no tehniskā viedokļa iespējamā apmērā dažādām bāzlīnijām jābūt ar kopēju funkcionalitātes kodolu, kuram jānodrošina atpakaļsaderība. Šādam kopējam kodolam jānodrošina minimāls kodols, lai būtu iespējami savstarpēji izmantojami datu pakalpojumi pieņemas darbības ietvaros.

7.3.4.   Jaunu bāzlīniju izvēršana

Infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa operatori nekad nevarēs pārslēgties no vienas bāzlīnijas uz nākamo vienā dienā. Tādēļ katra bāzlīnija jāizstrādā kopā ar atbilstošu migrācijas stratēģiju, lai risinātu tādas problēmas kā, piemēram, tādu KTL iekārtu līdzāspastāvēšana, kuras atbilst dažādām KTL specifikāciju versijām, vēlamie migrācijas ceļi (t.i., sliežu puses prioritāte, ritošā sastāva prioritāte vai abas vienlaicīgi), kā arī norādoši laikposmi un migrācijas prioritātes.

7.3.5.   Izmaiņu vadības process – prasības

Kā minēts iepriekš, izmaiņas ir dzīves fakts lielām uz programmatūru balstītām sistēmām. Tādēļ izmaiņu vadības procedūra jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi analizētas izmaiņu izmaksas un ieguvumi un ka izmaiņas tiek ieviestas kontrolēti. Tam nepieciešams definēts izmaiņu vadības process un saistīti līdzekļi, lai nodrošinātu, ka izmaiņas tiek reģistrētas un piemērotas specifikācijām rentabli. Neatkarīgi no tā, kādas galu galā varētu būt šā procesa konkrētās detaļas, tas plaši jāplāno strukturētā pieejā šādi.

Image

Konfigurāciju vadības plānam, kas ietver standartu un procedūru kopumu izmaiņu vadībai, jāpamato viss izmaiņu vadības process, kā aprakstīts iepriekš. Vispārējās prasības šādam plānam ir aprakstītas turpmāk 7.3.6. punktā. Apstiprināto izmaiņu ieviešanas stratēģija jāformalizē (pamatojoties uz pienācīgu procesu un pienācīgu dokumentāciju) izmaiņu vadības plānā, kas sevišķi ietver:

tehnisko ierobežojumu identifikāciju, kas pamato izmaiņas,

paziņojumu par to, kurš uzņemas atbildību par izmaiņu ieviešanas procedūru,

ieviešamo izmaiņu validācijas procedūru,

izmaiņu vadības, izlaides, migrācijas un izplatīšanas politiku.

Svarīga izmaiņu vadības procesa daļa ir atbildības noteikšana par specifikāciju sniegšanu, kā arī gan par tās kvalitātes nodrošināšanu, gan konfigurācijas vadību. Plānots, ka lielākā daļa šo uzdevumu atgriezīsies pie Eiropas Dzelzceļu aģentūras (kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 881/2004) vai arī tā tos uzraudzīs, kad tā sāks darboties. Izmaiņu vadības process jāformalizē A pielikumā minētās dokumentācijas kopuma ietvaros.

Visbeidzot, ir svarīgi, lai Izmaiņu kontroles pārvaldē (IKP), kas galu galā darbosies kā kopējā sistēmas iestāde, būtu visu ieinteresēto pušu, t.i., infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, piegādes nozares, notificēto iestāžu un tāpat regulējošo iestāžu reprezentatīvi pārstāvji. Šādai pušu piederībai jānodrošina sistēmas izredzes uz veicamajām izmaiņām un to nozīmes globāls novērtējums. IKP galu galā nonāks Eiropas Dzelzceļu aģentūras aizgādībā.

7.3.6.   Konfigurāciju vadības plāns – prasības

Konfigurāciju vadības plānam jāapraksta izmaiņu vadības standartu un procedūru kopums, kas sevišķi ietver:

noteikšanu, kādi subjekti jāvada, un formālu shēmu šo subjektu identificēšanai,

paziņojumu par to, kurš uzņemas atbildību par konfigurāciju vadības procedūru un par kontrolēto subjektu pakļaušanu konfigurāciju vadības lēmumu struktūrai,

konfigurāciju vadības politikas, kuras jāizmanto izmaiņu kontrolei un versiju vadībai,

konfigurāciju vadības procesa veicamās uzskaites aprakstu,

to līdzekļu aprakstu, kuri jāizmanto konfigurāciju vadībai, un procesu, kas jāpiemēro, izmantojot šos līdzekļus,

tās konfigurāciju datu bāzes definīciju, kas tiks izmantota, lai reģistrētu informāciju par konfigurācijām.

Konfigurāciju vadības procesu konkrētās detaļas jāformalizē ar specifikācijām, kuras jāiekļauj specifikāciju sarakstā, kas ietverts šīs SITS A pielikumā.

7.4.   Īpaši gadījumi

7.4.1.   Ievads

Šādi speciāli noteikumi ir atļauti turpmākajos īpašajos gadījumos.

Šie īpašie gadījumi pieder divām kategorijām: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai pagaidām (“T” gadījums). Pagaidu gadījumos ieteicams, lai konkrētās dalībvalstis panāktu atbilstību attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums) – mērķis, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (11), vai līdz 2020. gadam (“T2” gadījums). “Atvērts T” definēts kā nenoteikts periods, kas tiks noteikts šīs SITS turpmākajā pārskatīšanā.

7.4.2.   Īpašo gadījumu saraksts

7.4.2.1.   Īpašs gadījums ES dalībvalstīm, kuras robežojas ar trešām valstīm

ES dalībvalstu teritorijās, kuras robežojās ar trešām valstīm, šīs SITS prasības nav obligātas transportam, kas tieši ierodas no šīm trešām valstīm vai dodas uz tām (“Atvērts T” gadījums).

Tomēr, ja transporta maršruts tiks pagarināts uz citu ES dalībvalsti, tad šīs SITS prasības jāpiemēro pilnīgi ar noteikumu, ka starp attiecīgajām valstīm vai starp DPU vai IP, kuri darbojas šo dalībvalstu teritorijā, nav divpusēja vai daudzpusēja līguma.

7.4.2.2.   Īpašs gadījums Grieķijai

Transporta maršrutam, ko vada uz līnijām ar 1 000 mm sliežu platumu, piemēro valsts noteikumus.


(1)  OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.). Labots ar OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp.

(2)  OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

(3)  OV L 75, 15.3.2001., 26. lpp.

(4)  OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/51/EK (OV L 164, 30.4.2004., 164. lpp. Labots ar OV L 220, 21.6.2004., 58. lpp.).

(5)  Ar atiešanas punktu saprot ceļa sākumpunktu, kas var būt vilciena atiešanas punkts braucienam vai apmaiņas punkts. Nodošanas punkts ir ceļa galapunkts.

(6)  Tas nozīmē, ka piekļuve šai informācijai nedrīkst būt atkarīga no tā, kurš IP ir uzglabājis informāciju vai tās daļu.

(7)  Piemēram, kvalitātes nodrošināšanas standarti, sistēmas attīstības metodoloģija, testēšanas metodoloģija, dokumentācijas plānošana.

(8)  Esošās kravas telemātikas lietojumprogrammas ir kravas telemātikas lietojumprogrammas, kas jau tiek izmantotas pirms šīs SITS stāšanās spēkā

(9)  Bāzes līnija darbojas kā atskaites sākuma punkts sistēmas attīstības kontrolētai vadībai.

(10)  Versijas izlaide ir sistēmas versija, kas tiek izplatīta dzelzceļa klientiem. Sistēmas versijām var būt atšķirīga funkcionalitāte, darbība, vai tās var labot sistēmas kļūdas vai drošības trūkumus.

(11)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 201, 7.6.2004., 1. lpp.).

A PIELIKUMS

PAVADDOKUMENTU SARAKSTS

Obligāto specifikāciju saraksts

Indekss Nr.

Atsauce

Dokumenta nosaukums

Versija

1.

AEIF_TAF_MesData_V11_041021.doc

CR Telematic Applications for freight: Data Definitions and Messages

1.1.

2.

AEIF_TAF_DbsData_V10_040322.doc

CR Telematic Applications for freight: The Infrastructure Data and the Rolling Stock

1.0.

3.

AEIF_TAF_ConData_V10_040622.doc

CR Telematic Applications for freight: The Consignment Note Data and Description

1.0.

4.

AEIF_TAF_Patdata_V10_040622.doc

CR Telematic Applications for freight: The Train Path Data and Description

1.0.

5.

AEIF_TAF_FigSeq_V10_040622.doc

CR Telematic Applications for freight: Figures and Sequence Diagrams of the TAF TSI Messages

1.0.

6.

AEIF_TAF_CofMgt_V10_041012.doc

Neizlemts

TAF Configuration Management, Concept and Generic Requirements

1.0.

B PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

Termins

Apraksts

AKII

Atomitāte, Konsekvence, Izolācija, Izturība

Tās ir četras galvenās īpašības, kuras tiek nodrošinātas jebkuram darījumam.

 

Atomitāte. Darījumā, kurā iesaistītas divas vai vairākas atsevišķas informācijas daļas, nodod vai nu visas daļas, vai nevienu.

 

Konsekvence. Darījums vai nu rada jaunu un derīgu datu stāvokli, vai, ja notiek kāda kļūme, atgriež visus datus tādā stāvoklī, kāds bija pirms darījuma uzsākšanas.

 

Izolācija. Darījumam procesā, kas vēl nav veikts, jāpaliek izolētam no jebkura cita darījuma.

 

Izturība. Nodotos datus sistēma saglabā tā, ka pat kļūmes un sistēmas restarta gadījumā dati ir pieejami to pareizajā stāvoklī.

AKII koncepcija ir aprakstīta ISO/IEC 10026-1:1992 4. nodaļā. Katru no šīm īpašībām var izmērīt pret standartu. Tomēr parasti ir paredzēts darījuma vadītājs vai pārraugs, lai realizētu AKII koncepciju. Sadalītā sistēmā viens veids, kā panākt AKII, ir izmantot divu posmu veikšanu (2PC), kas nodrošina, ka vai nu visiem iesaistītiem objektiem jāstrādā darījuma veikšanai, vai nevienam, un darījums tiek atgriezts atpakaļ

AEIF

Association Européenne pour l'Interopérabilité Ferroviaire. AEIF atbilstoši Direktīvai 2001/16/EK ir “apvienotā pārstāvju komiteja”, UIC, UNIFE un UITP kopējā apvienība

Pretendents

Licencēts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai starptautisks dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grupējums, un — dalībvalstīs, kur šāda iespēja ir paredzēta — citas fiziskas un/vai juridiskas personas, kam ir ar sabiedriskiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu, piemēram, valsts iestādes saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (1) un kravas nosūtītāji, kravas ekspeditori un kombinēto pārvadājumu veicēji, kuru mērķis ir nodrošināt dzelzceļa satiksmi savās attiecīgajās teritorijās

Bloka vilciens

Tieša vilciena īpašs veids ar tikai tik daudz vagoniem, cik ir nepieciešams, kurš kursē starp diviem pārkraušanas punktiem bez starpposma šķirošanas

Rezervēšana

Process, kad tiek veikta vietas rezervēšana transportlīdzeklī preču pārvadāšanai

SP

Sertifikācijas pilnvara

KN kods

8 ciparu kodu saraksts produktiem, kuru izmanto muita

Kombinēts dzelzceļa transports

Multimodāls transports, kur Eiropas maršruta lielākā daļa ir pa dzelzceļu, un sākotnējais un/vai beigu posms, ko veic pa autoceļu, ir pēc iespējas īsāks

Saņēmējs

Puse, kurai jāsaņem preces.

Sinonīms: preču saņēmējs

Sūtījums (Consignment)

Atsevišķi nosakāms preču daudzums, kas jātransportē no viena nosūtītāja vienam saņēmējam ar vienu vai vairāk nekā vienu transporta veidu, kā noteikts vienā vienotā transporta dokumentā (sinonīms — krava)

Pavadzīme

Dokuments, kas apliecina līgumu par transportēšanu, ko veic viena sūtījuma pārvadātājs no noteiktas pieņemšanas vietas līdz noteiktai piegādes vietai. Tajā ir informācija par pārvadājamo sūtījumu

Nosūtītājs

Puse, kura ar līgumu ar pakalpojuma integratoru nosūta vai sūta preces ar pārvadātāju vai kuras viņš ir nosūtījis.

Sinonīmi: sūtītājs, preču nosūtītājs

Sadarbības režīms

Vilciena vadības veids, kur dažādi DPU sadarbojas viena DPU (GDPU) vadībā. Katrs iesaistītais DPU pats nolīgst transporta maršrutam nepieciešamo ceļu

Brīvi pieejams produkts (COTS-product)

Tirdzniecībā brīvi pieejams produkts

Atiešanas datums/laiks, faktiskais

Transportlīdzekļa atiešanas datums (un laiks)

Tiešs vilciens

Vilciens ar saistītiem vagoniem, kurš kursē starp diviem pārkraušanas punktiem (sākotnējais avots — galamērķis) bez starpposma šķirošanas

Atbildīgā persona

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par risku, ko tā ieved tīklā, t.i., DPU

Šifrēšana

Ziņojumu šifrēšana

Atšifrēšana: šifrēto datu konvertēšana atpakaļ sākotnējā formā

Pamatprasības

Pamatprasības ir visi nosacījumi, kas izklāstīti Direktīvas 2001/16/EK III pielikumā, kuriem jāatbilst Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, ieskaitot saskarnes

PIL

Vagonu paredzētais ierašanās laiks klienta pusē

PNL

Vilciena paredzētais nodošanas laiks no viena IP otram

PAL

Vagonu paredzētais apmaiņas laiks no viena DPU otram

Prognozētais laiks

Vilciena ierašanās, atiešanas vai garāmbraukšanas laika vislabākā aplēse

FTP

Datņu pārsūtīšanas protokols (File Transfer Protocol)

Protokols, lai pārsūtītu datnes starp datorsistēmām TCP/IP tīklā

Vārteja

Stacija, kas ir vilciena ar multimodālām vienībām maršrutā un kurā kravai mainās vagoni

GGP

Vārtejas pret vārteju protokols (Gateway to Gateway Protocol)

Sk. arī IP

Kravas bruto svars

Rezervētais/faktiskais kopējais preču svars (masa), ieskaitot iesaiņojumu, bet neieskaitot pārvadātāja iekārtas

Pārkraušanas punkts

Stacija, kur DPU var mainīt vilciena sastāvu, bet kur tas paliek atbildīgs par vagoniem, atbildība nemainās

Nodošanas punkts

Punkts, kur atbildība pāriet no viena IP otram

Autopārvadājumi

Transportēšana pa autoceļu

Īrētājs

Jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kuru kā tādu norādījis vagona turētājs/īpašnieks

HS kods

6 ciparu kodu saraksts produktiem, kuru izmanto muita, vienāds ar KN koda pirmajiem 6 cipariem

HTTP

Hiperteksta pārsūtīšanas protokols (Hypertext Transfer Protocol)

Klienta/servera protokols, kuru izmanto pieslēgumam serveriem tīmeklī

ICMP

Interneta kontroles ziņojuma protokols (Internet Control Message Protocol)

Reizēm vārtejas (sk. GGP) vai adresāta resurss (sk. IP) sazināsies ar avota resursu, piemēram, lai paziņotu par kļūdu datagrammas apstrādē. Šim nolūkam izmanto šo protokolu — Interneta kontroles ziņojuma protokolu (ICMP). ICMP izmanto IP pamata atbalstu, it kā tas būtu augstāka līmeņa protokols, tomēr ICMP faktiski ir IP neatņemama daļa un jāievieš katram IP modulim. ICMP ziņojumus nosūta vairākās situācijās: piemēram, kad datagramma nevar sasniegt savu galamērķi, kad vārtejai nav buferizācijas jaudas, lai pārsūtītu datagrammu, un kad vārteja var virzīt resursu, lai nosūtītu datplūsmu īsākā maršrutā. Interneta protokols nav veidots, lai būtu pilnīgi uzticams. Šo kontroles ziņojumu mērķis ir sniegt atsauksmes par problēmām komunikācijas vidē, nevis padarīt IP uzticamu. Joprojām nav garantiju, ka datagramma tiks nogādāta vai kontroles ziņojums tiks atsūtīts atpakaļ. Dažas datagrammas joprojām var netikt piegādātas bez jebkāda ziņojuma par to pazušanu. Augstāka līmeņa protokoliem, kuri izmanto IP, jāievieš savas uzticamības procedūras, ja ir nepieciešama uzticama komunikācija. ICMP ziņojumi parasti ziņo par kļūdām datagrammu apstrādē. Lai izvairītos no ziņojumu bezgalīgas atgriešanās par ziņojumiem utt., ICMP ziņojumus nesūta par ICMP ziņojumiem. ICMP ziņojumus arī sūta tikai par kļūdām fragmentētu datagrammu nulles fragmenta apstrādē. (Nulles fragmentam ir fragmenta nobīde, kas vienāda ar nulli)

IP

Infrastruktūras pārvaldītājs: jebkura iestāde vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un darbību. Šie pienākumi var ietvert arī infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu. Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumus visā tīklā vai tīkla daļā var uzticēt veikt dažādām iestādēm vai uzņēmumiem (Direktīva 2001/14/EK)

Infrastruktūras pārvaldītājs (IP)

Sk. IP

Apmaiņa

Kontroles nodošana no viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma otram praktisku darbības un drošības apsvērumu dēļ. Piemēri ir:

jaukti pakalpojumi,

pakalpojumi ar kopīgu atbildību par autopārvadājumiem,

informācijas nodošana starp dažādām dzelzceļa administrācijām,

informācijas nodošana starp vagonu īpašniekiem/ turētājiem un vilcienu operatoriem

Apmaiņas punkts

Vieta, kur notiek atbildības nodošana par vilciena vagoniem no viena DPU citam DPU.

Attiecībā uz vilciena kustību no viena DPU vilcienu pārņem otrs DPU, kuram tagad pieder ceļš nākamajam maršruta posmam

Starpposma punkts

Vieta, kas nosaka maršruta posma sākuma vai beigu punktu. Tas var būt, piemēram, apmaiņas, nodošanas vai pārkraušanas punkts

Multimodāls operators

Multimodāla termināla, piemēram, vārtejas operators

Multimodāls pakalpojumu integrators

Jebkura iestāde vai uzņēmums, kam ir līgums ar klientiem par multimodālo vienību transportēšanu. Tas sagatavo ceļazīmes, pārvalda jaudu bloka vilcienos utt.

Multimodāls termināls

Vieta, kas nodrošina platību, iekārtas un darbības vidi, kurā notiek iekraušanas vienību (kravas konteineru, maiņas korpusu, puspiekabju vai piekabju) nodošana

Multimodāls transports

Preču pārvadāšana vienā un tajā pašā iekraušanas vienībā vai transportlīdzeklī, kas izmanto secīgi vairākus transporta veidus, nepārkraujot pašas preces tad, kad mainās transporta veids

Multimodāla vienība

Kravas vienība, kuru var transportēt ar dažādiem veidiem, piemēram, konteiners, maiņas korpuss, puspiekabe, piekabe

Internets

Jebkurš liels tīkls, kuru veido vairāki mazāki tīkli.

Tīklu grupa, kuri ir savstarpēji savienoti tā, ka tie izliekas kā viens liels vienlaidu tīkls, un tam var viengabalaini pievērsties ASS modeļa tīkla slānī caur maršrutētājiem.

Nozares nosaukums tīklam, kuru izmanto kā atsauces līdzekli e-pastam un tiešsaistes tērzēšanas telpai lietotājiem visā pasaulē

Savstarpējas izmantojamības komponents

ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kā tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru

IP

Interneta protokols

Interneta protokolu (IP) izmanto izviesotāja pret izviesotāju (host-to-host) datagrammas pakalpojumam savstarpēji savienotu tīklu sistēmā.

Tīklus savienojošās ierīces sauc par vārtejām. Šīs vārtejas savā starpā sazinās kontroles nolūkā ar vārtejas pret vārteju protokolu (GGP)

Brauciens

“Brauciens” apzīmē piekrauta vai tukša vagona telpisku nosūtīšanu no nosūtīšanas stacijas uz galamērķa staciju

Brauciena posms

Brauciena daļa, kas ir infrastruktūras pārvaldītāja vienā infrastruktūras posmā, vai

Brauciena daļa no viena infrastruktūras pārvaldītāja infrastruktūras ieejas nodošanas punkta līdz iziešanas nodošanas punktam

Turētājs

Persona, kura ir transportlīdzekļa īpašnieks vai kurai ir tiesības ar to rīkoties, un kas pastāvīgi izmanto transportlīdzekli ekonomiski, un kā tāda reģistrēta ritošā sastāva reģistrā

Galvenais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums

Atbildīgais DPU, kas organizē un pārzina transporta līniju atbilstoši klienta saistībām. Tā ir vienīgā kontaktpersona klientam. Ja transporta ķēdē ir iesaistīts vairāk nekā viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, GDPU ir atbildīgs par dažādo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu koordināciju. Klients var būt īpaši multimodālam transportam multimodālu pakalpojumu integrators

Loko ID

Vilces vienības unikāls identifikācijas numurs

GDPU

Sk. galvenais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums

VAR

Šis vārds vai adjektīvs “FAKULTATĪVS” nozīmē, ka elements patiešām nav obligāts. Viens pārdevējs var izvēlēties iekļaut elementu tāpēc, ka to pieprasa konkrēts tirgus, vai tāpēc, ka pārdevējs jūt, ka tas uzlabo produktu, turpretim cits pārdevējs var izlaist to pašu elementu.

Implementēšanu, kas neietver konkrētu opciju, NEPIECIEŠAMS sagatavot, lai savstarpēji izmantotu ar citu implementēšanu, kas ietver opciju, iespējams, ar samazinātu funkcionalitāti.

Tāpat implementēšanu, kas ietver konkrētu opciju, NEPIECIEŠAMS sagatavot, lai savstarpēji izmantotu ar citu implementēšanu, kas neietver opciju (izņemot, protams, iezīmi, ko paredz opcija)

Metadati

Vienkārši runājot, tie ir dati par datiem. Tie apraksta datus, programmatūras pakalpojumus un citus komponentus, kas ietverti uzņēmuma informācijas sistēmās. Metadatu veidu piemēri ietver standarta datu definīcijas, atrašanās vietas un maršrutēšanas informāciju, un sinhronizācijas vadību kopīgu datu izplatīšanai

NEPIECIEŠAMS

Šis vārds vai termini “VAJADZĪGS” vai “VAJAG” nozīmē, ka formulējums ir specifikācijas absolūta prasība

NAV NEPIECIEŠAMS

Šī frāze vai frāzes “NAV VAJADZĪGS” vai “NEVAJAG” nozīmē, ka formulējums ir specifikācijas absolūts aizliegums

NFS

Tīkla datņu sistēma (Network File System) ir izplatīts datņu sistēmas protokols.

Tīkla datņu sistēmas (NFS) protokols nodrošina pārredzamu attālo piekļuvi koplietojamām datņu sistēmām tīklos. NFS protokols ir izveidots tā, lai būtu neatkarīgs no mašīnas, operētājsistēmas, tīkla arhitektūras un drošības mehānisma, kā arī no transporta protokola. Šī neatkarība tiek panākta, izmantojot procedūras attālā izsaukuma (Remote Procedure Call (RPC)) primitīvas, kas uzbūvētas virsū ārējai datu reprezentācijai (eXternal Data Representation (XDR))

Notificētās iestādes

Iestādes, kas atbild par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu, kā arī par apakšsistēmu EK verifikācijas procedūras veikšanu (Direktīva 91/440/EK)

Viena apstiprinājuma sistēma (One Stop Shop) (OSS)

Starptautiska partnerība starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, kas ir vienīgais kontaktpunkts dzelzceļa klientiem, lai:

pasūtītu noteiktus vilcienu ceļus starptautiskā kravas satiksmē,

uzraudzītu visu vilciena kustību,

parasti arī izrakstītu rēķinu par sliežu piekļuves maksu IP vārdā

Atklātās piekļuves režīms

Vilciena vadības režīms, kur ir iesaistīts tikai viens DPU, kurš vada vilcienu dažādās infrastruktūrās. Šis DPU nolīgst nepieciešamos ceļus ar visiem iesaistītajiem IP

ASS

Atvērto sistēmu sadarbība (Open Systems Interconnection(OSI))

Apraksta atvērto sistēmu komunikācijas protokolu, pamatojoties uz ASS atsauces modeli. Atvērtas sistēmas var sazināties neatkarīgi no patentētiem risinājumiem

ASS atsauces modelis

Standarta apraksts, kā jānosūta ziņojumi starp jebkuriem diviem punktiem tīklā. ASS modelis definē funkciju 7 slāņus, kas notiek katras komunikācijas beigās. Šie slāņi ir vienīgā starptautiski pieņemtā komunikācijas standartu struktūra

OSS

Viena apstiprinājuma sistēma (One Stop Shop)

Ceļš

Ceļš ir infrastruktūras jauda, kas ir nepieciešama, lai vadītu vilcienu starp divām vietām noteiktā laika periodā (laikā un telpā ierobežots maršruts)

Ceļa montāža

Atsevišķu vilcienu ceļu savienošana, lai pagarinātu ceļu laika un telpas izteiksmē

Ceļa numurs

Noteiktā vilcienu ceļa numurs

Vienādranga (Peer-to-Peer)

Termins “vienādranga” (peer-to-peer) attiecas uz sistēmu un lietojumprogrammu klasi, kas izmanto dalītus resursus, lai decentralizēti pildītu svarīgu funkciju. Resursi ietver skaitļošanas spēju, datus (uzglabāšana un saturs), tīkla diapazonu un resursu esību (datori, cilvēku un citi resursi). Svarīgā funkcija var būt dalīta skaitļošana, datu/satura dalīšana, komunikācija un sadarbība vai platformas pakalpojumi. Decentralizācija var attiekties uz algoritmiem, datiem un metadatiem, vai uz tiem visiem. Tas neizslēdz centralizācijas saglabāšanu dažās sistēmu un lietojumprogrammu daļās, ja tas atbilst to prasībām

PKI

Publiskās atslēgas infrastruktūra (Public key infrastructure)

Piegādes vieta

Vieta, kur notiek piegāde (jānorāda atiešanas dzelzceļa stacija). Vieta, kur mainās atbildība par vagonu

Atiešanas vieta

Vieta, no kuras transportlīdzeklim plānots atiet vai no kuras tas ir izbraucis

Galamērķa vieta

Vieta, kurā transportlīdzeklim jāierodas vai kurā tas ir ieradies.

Sinonīms — ierašanās vieta

Pirmsatiešanas periods

Delta laiks pirms plānotā atiešanas laika. Pirmsatiešanas periods sākas plānotajā atiešanas laikā, mīnus delta laiks, un beidzas plānotajā atiešanas laikā

Primārie dati

Pamata dati kā atsauces datu ievade ziņojumiem vai kā pamats iegūto datu funkcionalitātei un aprēķināšanai

Nodošana ekspluatācijā

Procedūra, kas ir atkarīga no vagona tehniskā apstiprinājuma un līguma par lietošanu ar DPU, kas ļauj vagona komerciālu izmantošanu

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravām un/vai pasažieriem, ar noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci

RAMS

Sk. ticamība, pieejamība, uzturamība, drošība

RARP

Reversais adrešu atrises protokols (Reverse Address Resolution Protocol (RARP))

Atbrīvošanas datums/laiks

Datums/laiks, kad klients atbrīvos vai atbrīvoja preces

Vagonu atbrīvošanas laiks

Datums un laiks, kad vagoni ir gatavi vilkšanai no minētās vietas uz klienta pievedceļa

Ticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS)

Ticamība — spēja sākt un turpināt darbību noteiktos darbības apstākļos noteiktu periodu, kas izteikta matemātiski.

Pieejamība — laiks darbībā salīdzinājumā ar laiku ārpus ekspluatācijas, kas izteikts matemātiski.

Uzturamība — sistēmas spēja to nodot atpakaļ ekspluatācijā pēc atteices, kas izteikta matemātiski.

Drošība — iespējamība, ka sistēma sāks bīstamu notikumu, kas izteikta matemātiski

Atskaites punkts

Vieta vilciena maršrutā, kur atbildīgajam IP jāsniedz “vilciena kustības prognozes ziņojums” ar VPIL ceļu nolīgušajam DPU

Repozitorijs

Repozitorijs ir līdzīgs datu bāzei un datu vārdnīcai, tomēr tas parasti ietver visaptverošu informācijas vadības sistēmas vidi. Tam jāietver ne tikai datu struktūru (t.i., subjektu un elementu) apraksti, bet arī metadati, kuri interesē uzņēmumu, datu ekrāni, atskaites, programmas un sistēmas. Parasti tas ietver programmatūras rīku iekšēju komplektu, DBVS, metamodeli, apdzīvotus metadatus, kā arī ielādes un izguves programmatūru piekļūšanai repozitorija datiem

RID

Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi

RID numurs

Bīstamo kravu OTIF numurs

RIV

Noteikumi, kas reglamentē vagonu savstarpēju izmantošanu starptautiskā satiksmē.

Noteikumi, kas reglamentē iekraušanas rīku, konteineru un palešu savstarpēju izmantošanu starptautiskā satiksmē

Maršruts

Ģeogrāfiskais ceļš, kas jāveic no sākumpunkta līdz galapunktam

Maršruta posms

Maršruta daļa

RPC

Attāls procedūras izsaukums (Remote Procedure Call)

RPC protokols ir noteikts attālā procedūras izsaukuma protokola specifikāciju 2. variantā [RFC1831]

DPU

Sk. dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums

Plānotais atiešanas laiks

Atiešanas datums un laiks, kuram pieprasīts ceļš

Plānotais grafiks

Hronoloģiski noteikta dzelzceļa infrastruktūras izmantošana vilciena kustībai atklātā līnijā vai stacijās. Grafiku izmaiņas IP piegādās vismaz 2 dienas pirms tās dienas sākuma, kad vilciens atiet no tā sākuma punkta. Šis grafiks attiecas uz noteiktu dienu. Dažās valstīs pazīstams kā kustības grafiks

Pakalpojumu sniedzējs

Pārvadātājs, kas ir atbildīgs par šo konkrēto transporta posmu. Persona, kas saņem un veic rezervēšanu

Sūtījums (Shipment)

Preču iesaiņojums no viena nosūtītāja vienam saņēmējam, kas iekrauts vienā vai vairākās nokomplektētās IP vienībās vai kas iekrauts vienā vai vairākos nokomplektētos vagonos.

PIEM.: Image

Īsa laika ceļa pieprasījums

Atsevišķs ceļa pieprasījums atbilstoši Direktīvas 2001/14/EK 23. pantam sakarā ar papildu transporta pieprasījumiem vai darbības vajadzībām

Vajadzētu

Šis vārds vai adjektīvs “IETEICAMS” nozīmē, ka var būt pamatoti iemesli konkrētos gadījumos ignorēt konkrētu elementu, bet jāizprot un rūpīgi jāapsver visa nozīme pirms citas pieejas izvēlēšanās

Nevajadzētu

Šī frāze vai frāze “NAV IETEICAMS” nozīmē, ka var būt pamatoti iemesli konkrētos gadījumos, kad konkrētā rīcība ir pieņemama vai pat noderīga, bet jāizprot visa nozīme, un gadījums rūpīgi jāapsver pirms jebkuras ar šo apzīmējumu aprakstītās rīcības veikšanas

SMTP

Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (Simple Mail Transfer Protocol)

SNMP

Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (Simple Network Management Protocol)

SQL

Strukturēta vaicājumvaloda (Structured Query Language)

Valoda, ko izdomāja IBM, tad standartizēja ANSI un ISO, ko izmanto datu radīšanai, pārvaldīšanai un izgūšanai relāciju datu bāzēs

Ieinteresētās puses

Jebkura persona vai organizācija ar pamatotu interesi par vilcienu pakalpojumu sniegšanu, piemēram,

 

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU),

 

sūtījumu uzraudzības veicējs,

 

lokomotīves nodrošinātājs,

 

vagonu nodrošinātājs,

 

vadītāja/vilciena apkalpes nodrošinātājs,

 

šķirotavas nodrošinātājs,

 

pārmijas kustības nodrošinātājs,

 

pakalpojumu integrators,

 

paredzētā laika nodrošinātājs (IP),

 

vilcienu kontrolieris (IP),

 

satiksmes vadītājs,

 

parka pārvaldītājs,

 

prāmju nodrošinātājs,

 

vagonu, lokomotīvju inspektors,

 

vagonu, lokomotīvju remontētājs,

 

sūtījumu vadītājs,

 

pārmiju un slēgumu nodrošinātājs,

 

loģistikas nodrošinātājs,

 

saņēmējs,

 

nosūtītājs,

Multimodāliem pakalpojumiem papildus:

 

konteineru nodrošinātājs,

 

multimodāla termināla operators,

 

vietējo bezsliežu pārvadājumu nodrošinātājs/autotransporta uzņēmums,

 

tvaika kuģis,

 

liellaivu līnijas

TCP

Pārraides vadības protokols (Transmission Control Protocol) (TCP)

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija

Specifikācijas, kuras attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kuru mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību

VPIL

Sk. vilciena paredzētais ierašanās laiks

Izsekošana

Noteikta sūtījuma, transportlīdzekļa, iekārtas, pakas vai kravas atrašanas un transportēšanas gaitas rekonstruēšanas darbība pēc pieprasījuma

Uzraudzība

Noteikta sūtījuma, transportlīdzekļa, iekārtas, pakas vai kravas sistemātiskas uzraudzības un pašreizējās atrašanās vietas un statusa reģistrācijas darbība

Vilciena paredzētais ierašanās laiks

Vilciena paredzētais ierašanās laiks konkrētā punktā, piemēram, vilciena nodošanas punktā, apmaiņas punktā, galamērķī

Vilcienu ceļš

Vilciena maršruts, kas ierobežots laikā un telpā

Vilcienu ceļš/slots

Vilciena maršruta definēšana tā sākuma un beigu laika un atrašanās vietu (marķiera punktu) izteiksmē kopā ar informāciju par tām atrašanās vietām ceļā, kurām tas vai nu pabrauks garām, vai kurās tas iebrauks. Informācija varētu ietvert arī jebkuras darbības, kuras vilciens veiks ceļā, piemēram, vilciena apkalpes, lokomotīves vai citas ietvertas izmaiņas

Eiropas dzelzceļu tīkls

Dzelzceļu tīkls, kas aprakstīts Direktīvas 2001/16/EK 1. pielikumā

Pārkraušana

Preču, kravas priekšmetu vai gabalkravu pārvietošanas darbība no viena transportlīdzekļa uz citu vai uz noliktavu un no tās

Brauciena plāns

Vagonam vai multimodālai vienībai rāda vagona/ multimodālās vienības plānoto atsauces braucienu

SITS

Sk. savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija

Tunelēšana

Process, ar ko privātas IP paketes tiek iekapsulētas publiskā IP paketē

UDP

Lietotāja datagrammu protokols (User Datagram Protocol)

Lietotāja datagrammu protokola (UDP) vienkārša šķērsošana caur tīkla adrešu translatoriem (NAT). (STUN) ir viegls protokols, kas ļauj lietojumprogrammām atklāt NAT klātbūtni un veidus, kā arī ugunsmūrus starp tām un publisko internetu. Tas arī dod iespēju lietojumprogrammām noteikt publiskā interneta protokola (IP) adreses, ko tām piešķīris NAT. STUN darbojas ar daudziem esošiem NAT un nepieprasa speciālu rīcību no tiem. Rezultātā tas ļauj dažādām lietojumprogrammām darboties caur esošo NAT infrastruktūru

UIC

UIC ir Starptautiskā dzelzceļu savienība

UITP

UITP ir satiksmes operatoru starptautiska sadarbības organizācija

ANO numurs

Apvienoto Nāciju Organizācijas numurs bīstamajām kravām

UNIFE

UNIFE ir organizācija, kas rūpējas par dzelzceļa sektora piegādātāju interesēm. Patlaban aptuveni 100 piegādātāji un apakšuzņēmēji ir pārstāvēti tieši, un aptuveni 1 000 — netieši caur valstu organizācijām

Izmantotā vienības jauda

Kods, lai norādītu, kādā apmērā iekārtas ir piekrautas vai tukšas (piemēram, pilna, tukša, LCL)

Kravas vienība

Atsevišķu paku skaits, kas sasietas, novietotas uz paletēm vai sasprādzētas kopā, veidojot vienu vienību, lai mehāniska iekārta to varētu efektīvāk pārkraut

Vienības vilciens

Kravas vilciens, kurš nosūtīts ar tikai vienu pavadzīmi un tikai viena veida precēm un sastāv no vienveidīgiem vagoniem, kuri brauc no nosūtītāja pie saņēmēja bez starpposma šķirošanas

VPN

Virtuāls privātais tīkls (Virtual Private Network)

Termins “virtuāls privātais tīkls” ir izmantots, lai aprakstītu gandrīz jebkura veida attālas savienojamības sistēmu, piemēram, publisko telefonu tīklu un kadra releja PVC.

Ar interneta ieviešanu VPN ir kļuvis sinonīms attālai uz IP balstītai datu tīklošanai. Vienkārši runājot, VPN sastāv no diviem vai vairākiem privātiem tīkliem, kuri droši sazinās publiskā tīklā.

VPN var pastāvēt starp atsevišķu mašīnu un privātu tīklu (klients pret serveri) vai attālu lokālu tīklu (LAN) un privātu tīklu (serveris pret serveri). Privātie tīkli var pieslēgties ar tunelēšanu. VPN parasti izmanto internetu kā pamata transporta tīklu, bet šifrē datus, kas tiek nosūtīti starp VPN klientu un VPN vārteju, lai nodrošinātu, ka tos nevar izlasīt pat tad, ja tie tiek pārtverti tranzītā

Vagona krava

Kravas vienība, ja vienība ir vagons

Vagona pasūtījums

Pavadzīmes apakškopa, kas DPU rāda attiecīgo informāciju, kura ir nepieciešama, lai veiktu transportēšanu tā atbildības laikā līdz nodošanai nākamajam DPU.

Norādījums vagona sūtījuma transportēšanai

Ceļazīme

Dokuments, kuru izraksta pārvadātājs vai pārvadātāja vārdā un kurš apliecina līgumu par kravas transportēšanu

Tīmeklis

Globālais tīmeklis

Interneta pakalpojums, kas saista dokumentus, sniedzot hiperteksta saites no servera uz serveri, lai lietotājs varētu pāriet no dokumenta uz saistītu dokumentu neatkarīgi no tā, kur tas glabājas internetā

XDR

Ārējā datu reprezentācija (External Data Representation)

XDR protokols noteikts ārējā datu reprezentācijas standartā [RFC1832].

XDR ir standarts datu aprakstīšanai un šifrēšanai. Tas ir noderīgs datu nosūtīšanai starp dažādām datoru arhitektūrām. XDR ietilpst ISO prezentācijas slānī, un pēc nolūka ir aptuveni analogs ar X.409, ISO abstrakta sintakses notāciju. Galvenā atšķirība starp tiem abiem ir tā, ka XDR izmanto netiešu drukāšanu, turpretim X.409 izmanto skaidru drukāšanu. XDR izmanto valodu, lai aprakstītu datu formātus. Valodu var izmantot vienīgi, lai aprakstītu datus; tā nav programmēšanas valoda. Šī valoda ļauj īsi aprakstīt komplicētus datu formātus. Grafisku attēlu (pati neformāla valoda) izmantošanas alternatīva ātri kļūst nesaprotama, saskaroties ar sarežģītību. Pati XDR valoda ir līdzīga C valodai. Protokoli, piemēram, ONC RPC (procedūras attālais izsaukums) un NFS (tīkla datņu sistēma) izmanto XDR, lai aprakstītu savu datu formātu. XDR standartā izdarīts šāds pieņēmums: ka baiti (vai okteti) ir pārnesami, kur baits ir noteikts kā 8 datu biti. Noteiktai tehniskā nodrošinājuma ierīcei jāšifrē baiti uz dažādiem līdzekļiem tādā veidā, lai citas tehniskā nodrošinājuma ierīces varētu atšifrēt baitus, nezaudējot nozīmi

XML-RPC

XML-RPC ir paplašināmas rediģēšanas valodas–attāla procedūras izsaukuma protokols (Extensible Mark-up Language-Remote Procedure Calling protocol), kas darbojas internetā. Tas definē XML formātu ziņojumiem, kuri tiek nosūtīti starp klientiem un serveriem, izmantojot HTTP. XML-RPC ziņojums šifrē vai nu procedūru, kura jāizsauc serverim, kopā ar parametriem, kuri jāizmanto izsaukšanā, vai izsaukšanas rezultātu. Procedūras parametri un rezultāti var būt skalāri, skaitļi, virknes, datumi utt.; tās var būt arī komplicētas ierakstu un sarakstu struktūras. Šis dokuments nosaka, kā izmantot bloka paplašināmu apmaiņas protokolu (BEEP), lai nosūtītu XML-RPC formātā šifrētus ziņojumus starp klientiem un serveriem

XQL

Paplašināta strukturēta vaicājumvaloda (Extended Structured Query Language)


(1)  OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (OV L 169, 29.6.1991., 1. lpp.).


Top