3.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (3) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu iekšējā gāzes tirgus izveidē. Tagad ir strukturāli jāmaina regulatīvā sistēma, lai likvidētu atlikušos iekšējā tirgus izveides šķēršļus, jo īpaši gāzes tirdzniecībā. Ir vajadzīgi papildu tehniski noteikumi, jo īpaši attiecībā uz trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudu piešķiršanas mehānismu un pārslodzes novēršanas procedūrām un pārskatāmības prasībām.

(2)

Pieredze, kas gūta, īstenojot un uzraugot pirmās Labas prakses pamatnostādņu kopumu, kas pieņemts 2002. gadā Eiropas Gāzes pārvaldes forumā (“Forums”), rāda, ka, lai pilnībā īstenotu visās dalībvalstīs šos noteikumus, kas izklāstīti pamatnostādnēs, un lai praksē nodrošinātu garantiju minimumu vienādiem tirgus piekļuves nosacījumiem, ir jānodrošina attiecīgo noteikumu juridiskais spēks.

(3)

Otro vispārējo noteikumu kopumu ar nosaukumu “Otrās labas prakses pamatnostādnes” pieņēma Foruma sanāksmē 2003. gada 24.un 25. septembrī, un šīs regulas mērķis ir, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, noteikt pamatprincipus un noteikumus par piekļuvi tīklam un trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, pārslodzes novēršanu, pārskatāmību, līdzsvarošanu un jaudas tiesību tirdzniecību.

(4)

Direktīvas 2003/55/EK 15. pants paredz apvienotu pārvades un sadales sistēmas operatoru. Tālab šajā regulā izklāstītie noteikumi neprasa grozīt to attiecīgo valstu pārvades un sadales sistēmu organizāciju, kas ir saderīgas ar attiecīgiem Direktīvas 2003/55/EK noteikumiem un jo īpaši tās 15. pantu.

(5)

Šīs regulas darbības jomā ir ietverti augstspiediena cauruļvadi, kas vietējos izplatītājus savieno ar gāzes tīkliem un ko neizmanto galvenokārt vietējām piegādēm.

(6)

Jāprecizē kritēriji, pēc kuriem nosaka tarifus piekļuvei tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst nediskriminācijas principam un tāda iekšējā tirgus vajadzībām, kurš sekmīgi darbojas, un tie pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot pienācīgu peļņu no investīcijām un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko veic regulatīvās iestādes.

(7)

Aprēķinot tarifus piekļuvei tīkliem, ir svarīgi ņemt vērā faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, kā arī vajadzību gūt attiecīgu peļņu no investīcijām un stimulēt jaunu infrastruktūru celtniecību. Šajā ziņā un jo īpaši, ja pastāv efektīva gāzesvadu savstarpēja konkurence, visnotaļ atbalstāma būs tarifu salīdzinoša novērtēšana, ko veic regulatīvās iestādes.

(8)

Tirgus principos balstītiem pasākumiem tarifu noteikšanai, piemēram, izsolēm, ir jābūt saderīgiem ar Direktīvā 2003/55/EK izklāstītajiem noteikumiem.

(9)

Kopējs kompleksa minimums trešo personu piekļuvei pakalpojumiem ir vajadzīgs, lai praksē nodrošinātu kopēju piekļuves standarta minimumu visā Kopienā un trešo personu piekļuves pakalpojumu pietiekamu saderību, un ļautu izmantot labumus, kas gūti, sekmīgi darbojoties iekšējam gāzes tirgum.

(10)

Atsauces uz saskaņotiem transportēšanas līgumiem saistībā ar pārvades sistēmu operatoru nediskriminatīvu piekļuvi tīklam nenozīmē, ka vienas sistēmas operatora transportēšanas līgumu noteikumiem jābūt tādiem pašiem kā citas pārvades sistēmas operatoram tajā vai kādā citā dalībvalstī, ja vien nav noteiktas obligātas prasības, kas jāievēro visos transportēšanas līgumos.

(11)

Tīklu līgumpārslodzes novēršana ir svarīgs jautājums, kas jāatrisina, lai pabeigtu iekšējo gāzes tirgu. Līdztekus jaudas likviditātes palielināšanai jāizstrādā kopēji noteikumi, ar kuriem līdzsvaro vajadzību izbrīvēt neizmantotas jaudas saskaņā ar principu “lieto, citādi atņems” ar jaudas īpašnieku tiesībām šo jaudu izmantot vajadzības gadījumā, vienlaikus palielinot jaudas likviditāti.

(12)

Lai gan fiziska tīklu pārslodze pašreiz Kopienā reti kad ir problēma, tā varētu par tādu kļūt nākotnē. Tādēļ ir svarīgi noteikt pamatprincipu pārslodzes jaudas atvēlēšanai šādos gadījumos.

(13)

Lai tīklu lietotāji varētu gūt efektīvu piekļuvi gāzes tīkliem, viņiem ir jo īpaši vajadzīga informācija par tehniskām prasībām un pieejamo jaudu, lai varētu izmantot uzņēmējdarbības iespējas, kas paredzētas iekšējā tirgū. Attiecībā uz pārskatāmības prasībām ir vajadzīgi kopējs standartu minimums. Tādu informāciju drīkst publicēt ar dažādiem paņēmieniem, tostarp elektroniski.

(14)

Gāzes piegādei paredzētas līdzsvarošanas sistēmas, kuras ir nediskriminatīvas un pārskatāmas un kuras izmanto sadales sistēmu operatori, ir īpaši svarīgas jaunienācējiem tirgū, kam varētu būt grūtāk līdzsvarot savu vispārējā noieta portfeli nekā uzņēmumiem, kas attiecīgā tirgū jau darbojas. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmu operatori ekspluatē tādas sistēmas atbilstīgi nediskriminatīviem, pārskatāmiem un efektīviem tīkla piekļuves nosacījumiem.

(15)

Primāro jaudas tiesību tirdzniecībai ir nozīmīga vieta konkurētspējīga tirgus attīstībā un likviditātes veicināšanā. Tādēļ šai regulai būtu jāparedz pamatnoteikumi šajā jautājumā.

(16)

Jānodrošina, ka uzņēmumi, kas iegūst jaudas tiesības, var tās pārdot citiem licencētiem uzņēmumiem, nodrošinot pienācīgu likviditātes līmeni jaudu tirgū. Tāda pieeja gan neliedz darboties sistēmai, kurā jaudu, ko neizlieto attiecīgās valsts noteiktā laikā, ar stingru pamatojumu no jauna dara pieejamu tirgū.

(17)

Valstu pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina šajā regulā ietverto noteikumu un saskaņā ar tiem pieņemto pamatnostādņu ievērošana.

(18)

Pamatnostādnēs, kas pievienotas šai regulai, ir ietverti konkrēti, sīki izstrādāti šo principu īstenošanas noteikumi, pamatojoties uz Otrajām labas prakses pamatnostādnēm. Vajadzības gadījumā šie noteikumi laika gaitā attīstīsies, ņemot vērā valstu gāzes piegādes sistēmu atšķirības.

(19)

Ierosinot grozījumus regulas pielikumā paredzētajās pamatnostādnēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā Forumā iepriekš apspriežas ar visām attiecīgām personām, kas saistītas ar pamatnostādnēm un ko pārstāv profesionālās organizācijas, un ar dalībvalstīm, un vajadzētu lūgt Eiropas Elektroenerģijas un gāzes reglamentējošo iestāžu grupai paust savu viedokli.

(20)

Būtu jāprasa, lai dalībvalstis un kompetentās valstu iestādes sniegtu Komisijai attiecīgo informāciju. Komisijai šāda informācija būtu jāuzskata par konfidenciālu.

(21)

Šī regula un pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar to, neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu.

(22)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt taisnīgus noteikumus par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades sistēmām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

1)

“pārvade” ir dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kas nav maģistrālu cauruļvadu tīkls, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, ko galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes izplatīšanai, lai piegādātu to patērētājiem, bet neietverot nodrošinājumu;

2)

“transportēšanas līgums” ir līgums, ko pārvades sistēmas operators ir noslēdzis ar tīkla lietotāju, lai veiktu pārvadi;

3)

“jauda” ir maksimāli iespējamā plūsma, kas izteikta kubikmetros attiecībā pret laika vienību vai enerģijas vienībās attiecībā pret laika vienību un ko tīkla lietotāji ir tiesīgi saņemt saskaņā ar transportēšanas līguma noteikumiem;

4)

“neizmantota jauda” ir konstanta jauda, ko tīkla lietotājs ir ieguvis saskaņā ar transportēšanas līgumu, bet ko šis lietotājs nav nominējis līgumā noteiktajā termiņā;

5)

“pārslodzes novēršana” ir pārvades sistēmas operatora jaudas portfeļa apsaimniekošana, lai optimāli un maksimāli izmantotu tehniskās jaudas un laicīgi konstatētu paredzamos pārslodzes un piesātinājuma punktus;

6)

“sekundārais tirgus” ir tirgus, kurā pārdod jaudas, ko nepārdod primārajā tirgū;

7)

“nominācija” ir iepriekšējs tīkla lietotāja paziņojums pārvades sistēmas operatoram par faktisko plūsmu, ko viņš vēlas ievadīt sistēmā vai aizvadīt no tās;

8)

“renominācija” ir vēlāks paziņojums par koriģētu nomināciju;

9)

“sistēmas viengabalainība” ir jebkurš stāvoklis pārvades sistēmā, arī vajadzīgo pārvades iespēju stāvoklis, kurā dabasgāzes spiediens un kvalitāte ir pārvades sistēmas operatora noteiktajās minimālajās un maksimālajās robežās, garantējot dabasgāzes pārvadi no tehniskā viedokļa;

10)

“līdzsvarošanas laikposms” ir laiks, kurā enerģijas vienībās izteikta dabasgāzes apjoma aizvade visiem tīkla lietotājiem ir jākompensē ar tāda paša dabasgāzes apjoma ievadi pārvades sistēmā saskaņā ar transportēšanas līgumu vai tīkla kodeksu;

11)

“tīkla lietotājs” ir pārvades sistēmas operatora klienti vai potenciāli klienti un paši pārvades sistēmas operatori tiktāl, ciktāl viņiem jāveic ar pārvadi saistītas darbības;

12)

“atslēdzami pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz atslēdzamu jaudu;

13)

“atslēdzama jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators var atslēgt saskaņā ar transportēšanas līgumā paredzētiem nosacījumiem;

14)

“ilgtermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst gadu vai ilgāku laiku;

15)

“īstermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst īsāku laiku nekā gads;

16)

“konstanta jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators, parakstot līgumu ir garantējis kā neatslēdzamu;

17)

“konstanti pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz konstanto jaudu;

18)

“tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla ekspluatācijas prasības;

19)

“līgumā paredzētā jauda” ir jauda, ko pārvades sistēmas operators ir atvēlējis kādam tīkla lietotājam ar transportēšanas līgumu;

20)

“pieejamā jauda” ir tehniskās jaudas daļa, kas nav atvēlēta un attiecīgā brīdī joprojām ir pieejama sistēmai;

21)

“līgumpārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc konstantas jaudas pārsniedz tehnisko jaudu;

22)

“primārais tirgus” ir tirgus, kurā pārvades sistēmas operatori tieši nodarbojas ar jaudu tirdzniecību;

23)

“fiziska pārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc faktiskās piegādes kādā brīdī pārsniedz tehnisko jaudu.

a)

nodrošina nediskriminatīvu pakalpojumu piedāvājumu visiem tīkla lietotājiem. Jo īpaši, ja pārvades sistēmas operators piedāvā vienādus pakalpojumus dažādiem klientiem, tas to dara saskaņā ar vienādiem līguma noteikumiem, izmantojot vai nu saskaņotus transportēšanas līgumus, vai vienotu tīkla kodeksu, ko kompetenta iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. pantā paredzēto procedūru;

b)

sniedz gan konstantus, gan atslēdzamus trešo personu piekļuves pakalpojumus. Atslēdzamas jaudas cena atspoguļo pārrāvuma iespējamību;

c)

piedāvā tīkla lietotājiem gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pakalpojumus.

a)

dod pareizus ekonomiskus signālus efektīvam un maksimālam tehnisko jaudu izmantojumam un veicina investīcijas jaunās infrastruktūrās;

b)

ir saderīgas ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām, un reizē ir elastīgas un spējīgas piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem;

c)

ir saderīgas ar dalībvalstu tīkla piekļuves sistēmām.

a)

līgumpārslodzes gadījumā pārvades sistēmas operators piedāvā neizmantoto jaudu primārajā tirgū vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu;

b)

tīkla lietotājiem, kas vēlas no jauna pārdot vai apakšnomāt savu neizmantoto līgumā paredzēto jaudu sekundārajā tirgū, ir tiesības to darīt. Dalībvalstis var prasīt paziņojumu vai informāciju par pārvades sistēmu operatoriem no tīkla lietotājiem.

a)

sīki - saskaņā ar 4. pantu - trešās personas piekļuves pakalpojumus, tostarp šo pakalpojumu būtību, ilgumu un citas tiem izvirzītas prasības;

b)

sīki - saskaņā ar 5. pantu - principus, kas ir pamatā jaudu atvēlēšanas mehānismiem un - līgumā paredzētas pārslodzes gadījumā - pārslodzes novēršanas procedūru piemērojumam;

c)

sīki - saskaņā ar 6. pantu - definēt tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai, un definēt visus būtiskos pārskatāmības prasību punktus, arī to, kādu informāciju publicē visos būtiskajos punktos, un grafiku, saskaņā ar kuru publicē šo informāciju.

a)

dabasgāzes pārvades sistēmām dalībvalstīs, kamēr spēkā ir izņēmuma stāvoklis, kas piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu. Dalībvalstis, kurām piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu, var lūgt Komisiju šīs regulas piemērojumam piešķirt pagaidu izņēmuma stāvokli uz laiku līdz diviem gadiem no dienas, kad beidzas šajā punktā minētais izņēmuma stāvoklis;

b)

savienojumiem starp dalībvalstīm un būtisku jaudas pieaugumu esošās infrastruktūrās, kā arī tādu infrastruktūru pārveidojumiem, kas ļautu attīstīt jaunus gāzes piegādes avotus, kā minēts Direktīvas 2003/55/EK 22. panta 1. un 2. punktā, kuriem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šīs direktīvas 18., 19., 20. panta un 25. panta 2., 3. un 4. punkta, ja vien tiem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šajā apakšpunktā minētajiem noteikumiem; vai

c)

dabasgāzes pārvades sistēmām, kam piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 27. pantu.