32004D0573

Padomes Lēmums

(2004. gada 29. aprīlis)

par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi

(2004/573/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Itālijas Republikas iniciatīvu [1],

tā kā:

(1) Vispārējais plāns nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai Eiropas Savienībā [2], ko Padome apstiprināja 2002. gada 28. februārī un kas pamatojas uz Komisijas 2001. gada 15. novembra Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par kopējo politiku nelegālās imigrācijas jomā, nosaka, ka atpakaļuzņemšanas un repatriācijas politika ir cīņas pret nelegālo imigrāciju neatņemama un svarīga sastāvdaļa. Tālab minētajā vispārējā plānā ir uzsvērta vajadzība pēc vairākiem praktiskiem pasākumiem, tostarp kopīgas dalībvalstu pieejas un sadarbības izveides repatriācijas pasākumu īstenošanā. Tādēļ attiecībā uz repatriācijas procedūrām ir jāpieņem kopīgi standarti.

(2) Padomes 2002. gada 13. jūnijā apstiprinātais plāns Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībai, kurš pamatojās uz Komisijas 2002. gada 7. maija Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu saskaņotu pārvaldību", kā vienu no pasākumiem un darbībām Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu saskaņotai pārvaldībai paredz racionālas repatriācijas darbības.

(3) Padomes 2002. gada 28. novembrī apstiprinātajā Repatriācijas rīcības programmā, kas pamatojās uz Komisijas 2002. gada 10. aprīļa Zaļo grāmatu par Kopienas nelegālo rezidentu repatriācijas politiku, kā arī uz Komisijas 2002. gada 14. oktobra Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas nelegālo rezidentu repatriācijas politiku, viens no ieteiktajiem pasākumiem un darbībām dalībvalstu operatīvās sadarbības uzlabošanai ir padarīt iespējami efektīvu to trešo valstu piederīgo repatriāciju, kuri nelegāli uzturas dalībvalstīs, apvienojot iespējas kopīgu lidojumu organizēšanā.

(4) Ir svarīgi novērst Kopienas bezdarbību kopīgo lidojumu organizēšanas jomā.

(5) No 2004. gada 1. maija Padome vairs nevar rīkoties pēc kādas dalībvalsts iniciatīvas.

(6) Padome ir izmantojusi visas iespējas laikus saņemt Eiropas Parlamenta atzinumu.

(7) Šajos ārkārtas apstākļos šis lēmums ir jāpieņem bez Eiropas Parlamenta atzinuma.

(8) Dalībvalstīm ir jāizpilda šis lēmums, pienācīgi ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši Eiropas 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Savienības 2000. gada 18. decembra Pamattiesību hartu [3].

(9) Šo lēmumu piemēro, neierobežojot attiecīgos starptautiskos instrumentus attiecībā uz izraidīšanu pa gaisa ceļu, piemēram, 9. pielikumu 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (ICAO) un attiecīgos Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) dokumentus.

(10) Nesaistošajās Kopīgajās pamatnostādnēs par drošības noteikumiem kopīgai izraidīšanai pa gaisa ceļu ir jānosaka vadlīnijas šā lēmuma izpildei.

(11) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka šis lēmums papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo lēmumu, izlemj, vai tā iekļaus šo lēmumu savos tiesību aktos.

(12) Attiecībā uz Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti šis lēmums tādā izpratnē, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes 1999. gada 18. maijā noslēgtajā Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un izstrādē [4], papildina Šengenas acquis noteikumus, uz kuriem attiecas joma, kas minēta 1. panta C punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu [5]. Atbilstīgi minētajā nolīgumā noteiktajai kārtībai tiesības un pienākumi, kas izriet no šā lēmuma, ir jāpiemēro arī minētajām divām valstīm, kā arī attiecībās starp minētajām divām valstīm un tām Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kam šis lēmums ir adresēts.

(13) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šīs dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis

Šā lēmuma mērķis ir koordinēt to trešo valstu piederīgo kopīgu izraidīšanu pa gaisa ceļu no divām vai vairākām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas individuāli izraidīšanas rīkojumi (še turpmāk – "trešo valstu piederīgie").

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "trešās valsts piederīgais" ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas vai Norvēģijas Karalistes piederīgais;

b) "organizētāja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kas ir atbildīga par kopīgu lidojumu organizēšanu;

c) "iesaistītā dalībvalsts" ir dalībvalsts, kas piedalās kopīgajos lidojumos, kurus rīko organizētāja dalībvalsts;

d) "kopīgs lidojums" ir trešo valstu piederīgo pārvadājums, ko veic šim nolūkam izraudzīts aviopārvadātājs;

e) "izraidīšana" un "kopīga izraidīšana pa gaisa ceļu" ir visas darbības, kas vajadzīgas attiecīgo trešās valsts piederīgo repatriācijai, tostarp pārvadāšana kopīgos lidojumos;

f) "eskorts" ir drošības darbinieki, kas ir atbildīgi par trešo valstu piederīgo pavadīšanu kopīgajos lidojumos, par medicīnisko palīdzību atbildīgās personas un tulki.

3. pants

Valsts iestādes

Katra dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas ir atbildīga par kopīgo lidojumu organizēšanu un/vai piedalīšanos tajos un paziņo attiecīgo informāciju pārējām dalībvalstīm.

4. pants

Organizētājas dalībvalsts uzdevumi

1. Ja dalībvalsts, lai izraidītu trešo valstu piederīgos, nolemj organizēt kopīgu lidojumu, kurā var piedalīties pārējās dalībvalstis, tā informē šo dalībvalstu attiecīgās iestādes.

2. Organizētājas dalībvalsts attiecīgā iestāde nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu kopīgā lidojuma pienācīgu īstenošanu. Tā jo īpaši veic šādus pasākumus:

a) izraugās aviopārvadātāju un kopā ar to nosaka visas attiecīgās kopīgā lidojuma izmaksas, uzņemas attiecīgās līgumsaistības un nodrošina, ka tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi kopīgā lidojuma veikšanai, tostarp vajadzīgā atbalsta sniegšanu trešo valstu piederīgajiem un eskortam;

b) pieprasa tranzīta un galamērķa trešām valstīm atļaujas, kas vajadzīgas kopīgā lidojuma īstenošanai, un saņem tās;

c) sazinās ar iesaistītajām dalībvalstīm un vienojas par kopīgā lidojuma organizēšanu;

d) precizē attiecīgās darbības un procedūras un saskaņā ar iesaistītajām dalībvalstīm nosaka eskorta darbinieku skaitu, kas vajadzīgs attiecīgā izraidāmo trešo valstu piederīgo skaita pavadīšanai;

e) noslēdz visus vajadzīgos finanšu nolīgumus ar iesaistītajām dalībvalstīm.

5. pants

Iesaistītās dalībvalsts uzdevumi

Ja dalībvalsts nolemj piedalīties kopīgā lidojumā:

a) tā par savu nodomu piedalīties kopīgajā lidojumā informē organizētājas dalībvalsts atbildīgo iestādi, norādot izraidāmo trešo valstu piederīgo skaitu;

b) nodrošina pietiekamu eskorta darbinieku skaitu katram izraidāmajam trešās valsts piederīgajam. Ja eskortu nodrošina tikai organizētāja dalībvalsts, katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina vismaz divu savu pārstāvju klātbūtni uz lidaparāta klāja. Šie pārstāvji, kam ir tāds pats statuss kā eskortam, ir atbildīgi par to trešo valstu piederīgo nodošanu galamērķa valsts iestādēm, par kuriem tie ir atbildīgi.

6. pants

Kopīgi uzdevumi

Organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts:

a) nodrošina, ka katram trešo valstu piederīgajam un eskortam ir derīgi ceļošanas dokumenti un visi citi vajadzīgie papildu dokumenti, piemēram, ieceļošanas un/vai tranzīta vīzas, atļaujas un dokumenti;

b) iespējami drīz informē savas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajās tranzīta un galamērķa trešās valstīs par pasākumiem saistībā ar kopīgo lidojumu, lai saņemtu vajadzīgo atbalstu.

7. pants

Nobeiguma klauzula

Dalībvalstis, kopīgi veicot izraidīšanu pa gaisa ceļu, ņem vērā šim lēmumam pievienotās Kopīgās pamatnostādnes par drošības noteikumiem kopīgai izraidīšanai pa gaisa ceļu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Adresāti

Šis lēmums saskaņā ar Līgumu ir adresēts dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2004. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. McDowell

[1] OV C 223, 19.9.2003., 3. lpp.

[2] OV C 142, 14.6.2002., 23. lpp.

[3] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[4] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[5] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

KOPĪGAS PAMATNOSTĀDNES PAR DROŠĪBAS NOTEIKUMIEM KOPĪGAI IZRAIDĪŠANAI PA GAISA CEĻU

1. PIRMSIZRAIDĪŠANAS POSMS

1.1. Prasības izraidāmajām personām

1.1.1. Juridiskā situācija

Kopīgos lidojumus organizē nelegāliem rezidentiem, kas ir personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai pastāvīgu uzturēšanos Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā. Organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina, ka katras tās izraidāmās personas juridiskā situācija, par kuru tā ir atbildīga, ir tāda, lai varētu veikt izraidīšanu.

1.1.2. Veselības stāvoklis un medicīniskie dati

Organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina, ka izraidāmajām personām, par kurām tās ir atbildīgas, ir pietiekami labs veselības stāvoklis, lai tās juridiski un faktiski varētu droši pārvadāt pa gaisa ceļu. Par izraidāmajām personām, kam ir zināmas veselības problēmas vai vajadzīga medicīniskā aprūpe, nodrošina medicīniskos datus. Šajos medicīniskajos datos norāda medicīniskās apskates rezultātus, diagnozi un attiecīgā gadījumā iespējamo vajadzīgo ārstēšanu, lai varētu nodrošināt vajadzīgos medicīniskos pasākumus. Ja pavadošais medicīniskais personāls pienācīgi nesaprot oriģinālvalodu, medicīniskos datus norāda vairākās valodās. Organizētājas un iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas izmantot vienotas standartizētas medicīnisko datu veidlapas vai paziņojumus par lidošanai piemērotu veselības stāvokli. Iesaistītās dalībvalstis pirms izraidīšanas informē organizētāju dalībvalsti, ja kādas izraidāmās personas veselības stāvoklis varētu ietekmēt izraidīšanas veikšanu. Organizētāja dalībvalsts patur tiesības atteikties uzņemt kopīgajā lidojumā izraidāmo personu, kuras veselības stāvokļa dēļ izraidīšana neatbilstu drošības un cieņas principiem.

1.1.3. Dokumenti

Organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina, ka katrai izraidāmajai personai ir derīgi ceļošanas dokumenti un citi vajadzīgie papildu dokumenti, apliecības vai dati. Pilnvarota persona glabā šos dokumentus līdz ierašanās brīdim galamērķa valstī.

Organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā valsts nodrošina to, ka eskortam un pārstāvjiem ir ieceļošanas vīzas, ja tādas vajadzīgas kopīgā lidojuma tranzīta un galamērķa valstij(–īm).

1.1.4. Paziņojumi

Organizētāja dalībvalsts nodrošina, ka par izraidīšanu laicīgi informē aviosabiedrības, attiecīgā gadījumā tranzīta valstis un galamērķa valsti un apspriežas ar tām.

1.2. Prasības eskortam

1.2.1. Eskorts no organizētājas dalībvalsts

Ja organizētāja dalībvalsts nodrošina eskortu visām izraidāmajām personām, katra iesaistītā dalībvalsts deleģē vismaz divus savus pārstāvjus, kam jāatrodas uz lidaparāta klāja; šie pārstāvji atbild par to izraidāmo personu nodošanu galamērķa valsts vietējām varas iestādēm, par kurām tie ir atbildīgi.

1.2.2. Eskorts no iesaistītajām dalībvalstīm

Ja organizētāja dalībvalsts plāno uzņemties atbildību tikai par izraidāmajām personām no savas valsts, iesaistītās dalībvalstis nodrošina eskortu izraidāmajām personām, par kurām tās ir atbildīgas. Šādos gadījumos dažādu valsts vienību dalībai vajadzīga organizētājas dalībvalsts un iesaistīto dalībvalstu savstarpēja vienošanās par drošības noteikumiem, kas paredzēti minētajās Kopīgajās pamatnostādnēs vai citos nolīgumos starp dalībvalstīm, un pirms lidojuma notiek apspriešanās par visiem citiem izraidīšanas aspektiem.

1.2.3. Privātā sektora eskortu izmantošana

Ja iesaistītā dalībvalsts izmanto privātā sektora eskortus, minētās dalībvalsts iestādes nodrošina vismaz vienu oficiālo pārstāvi uz lidaparāta klāja.

1.2.4. Eskorta prasmes un apmācība

Eskorts, kas pilnvarots atrasties uz klāja kopīgajos lidojumos, ir iepriekš īpaši apmācīts šādu uzdevumu veikšanai; eskortam ir jāspēj sniegt vajadzīgo medicīnisko atbalstu, ņemot vērā attiecīgo uzdevumu.

Vēlams, lai eskorts, ko izmanto kopīgajos lidojumos, ir informēts par organizētājas dalībvalsts un iesaistīto dalībvalstu izraidīšanas standartiem. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas apmainīties ar informāciju par to attiecīgajiem mācību kursiem un piedāvāt mācību kursus citu dalībvalstu eskortam.

1.2.5. Eskorta rīcības kodekss

Eskorts nav bruņots. Eskorta darbinieki var būt civilā apģērbā, uz kura identifikācijas nolūkā ir atšķirības emblēma. Arī pārējam pienācīgi akreditētajam pavadošajam personālam uz apģērba ir atšķirības emblēma.

Eskorta darbinieki ir stratēģiski izvietoti lidaparātā tā, lai nodrošinātu optimālu drošību. Turklāt šie darbinieki ir nosēdināti kopā ar izraidāmajām personām, par kurām tie ir atbildīgi.

1.2.6. Noteikumi par eskorta darbinieku skaitu

Eskorta darbinieku skaitu nosaka katram attiecīgajam lidojumam, veicot iespējamo risku analīzi un savstarpēji apspriežoties. Vairumā gadījumu ir ieteicams, lai eskorta darbinieku skaits būtu vismaz vienāds ar lidaparātā esošo izraidāmo personu skaitu. Vajadzības gadījumā (piemēram, lidojumiem lielos attālumos) nodrošina eskorta papildvienību.

2. PIRMSLIDOJUMA POSMS IZLIDOŠANAS VAI NOLAIŠANĀS LIDOSTĀS

2.1. Pārvešana uz lidostu un uzturēšanās tajā

Attiecībā uz pārvešanu uz lidostu un uzturēšanos tajā piemēro šādus noteikumus:

a) eskortam un izraidāmajām personām jāierodas lidostā vismaz trīs stundas pirms izlidošanas;

b) izraidāmās personas īsi informē par viņu izraidīšanas izpildi un to, ka viņu interesēs ir pilnībā sadarboties ar eskortu. Ir skaidri jānorāda, ka netiks paciesta traucējoša uzvedība un tās dēļ izraidīšanu neatcels;

c) organizētāja dalībvalsts izlidošanas lidostā nodrošina drošu platību, lai izraidāmos varētu diskrēti sapulcēt un droši nogādāt lidaparātā. Šajā platībā nodrošina arī tādu citu dalībvalstu lidaparātu ierašanos, kas pārvadā izraidāmās personas, kuras pievienosies kopīgajā lidojumā;

d) ja kopīgā lidojuma laikā, lai uzņemtu izraidāmās personas, ir jānolaižas citas dalībvalsts lidostā, tad attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par drošas platības nodrošināšanu tās lidostā;

e) iesaistīto dalībvalstu pārstāvji nodod izraidāmās personas, par kurām tie ir atbildīgi, konkrētās atrašanās vietas dalībvalsts ierēdņiem, kas parasti ir no organizētājas dalībvalsts. Iesaistīto dalībvalstu pārstāvji vajadzības gadījumā norāda, kuras no izraidāmajām personām ir izteikušas nodomu neiekāpt lidaparātā, un jo īpaši tās personas, kurām to fiziskā vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ ir vajadzīga īpaša uzmanība;

f) konkrētās atrašanās vietas dalībvalsts ir atbildīga par suverēnās varas (piemēram, piespiedu līdzekļu) piemērošanu. Citu iesaistīto dalībvalstu eskorts ir tiesīgs tikai pašaizsargāties. Turklāt, ja nav konkrētās atrašanās vietas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbinieku vai lai atbalstītu tiesībaizsardzības iestādes darbiniekus, eskorts var veikt pamatotus un samērīgus atbildes pasākumus attiecībā uz tūlītēju un nopietnu apdraudējumu, lai neļautu izraidāmajai personai bēgt, savainot sevi vai citu personu vai bojāt īpašumu.

2.2. Reģistrēšanās, iekāpšana lidaparātā un drošības pārbaude pirms pacelšanās

Noteikumi attiecībā uz reģistrēšanos, iekāpšanu lidaparātā un drošības pārbaudi pirms pacelšanās ir šādi:

a) konkrētās atrašanās vietas dalībvalsts eskorts ir atbildīgs par reģistrēšanos un palīdzību, šķērsojot dispečerrajonus;

b) visas izraidāmās personas, pirms tās iekāpj kopīgā reisa lidaparātā, drošības apsvērumu dēļ rūpīgi pārmeklē. Visus priekšmetus, kas varētu apdraudēt personu un kopīgā lidojuma drošību, konfiscē un novieto bagāžas nodalījumā;

c) izraidāmo personu bagāžu nenovieto pasažieru salonā. Visu bagāžas nodalījumā novietojamo bagāžu drošības apsvērumu dēļ pārbauda un marķē, norādot īpašnieka vārdu un uzvārdu. Visu, ko saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumiem uzskata par bīstamu, no bagāžas izņem;

d) naudu un vērtīgus priekšmetus ievieto caurspīdīgā iepakojumā, ko marķē, norādot īpašnieka vārdu un uzvārdu. Izraidāmās personas informē par procedūru attiecībā uz atsevišķi novietotajiem priekšmetiem un naudu;

e) par katru izraidīšanu organizētāja dalībvalsts nosaka maksimālo pieļaujamo bagāžas svaru katrai izraidāmajai personai;

f) visu izraidāmo personu iekāpšanu lidaparātā kopīgajam reisam nodrošina konkrētās atrašanās vietas dalībvalsts personāls, kuram attiecīgā gadījumā palīdz izraidīšanas eskorts.

3. LIDOJUMA PROCEDŪRA

3.1. Drošības pasākumi uz lidaparāta klāja

Lidojuma laikā uz lidaparāta klāja piemēro šādus drošības pasākumus:

a) organizētājas dalībvalsts izraidīšanas vadītājs nosaka vispārējo drošības un uzraudzības plānu, kas jāīsteno uz lidaparāta klāja (kustība salonā, maltītes utt.). Visiem eskorta darbiniekiem pirms izraidīšanas sākuma jābūt informētiem par minēto drošības un uzraudzības plānu;

b) ja izraidāmās personas ir dažādu tautību personas, tās pasažieru salonā nosēdina saskaņā ar tās dalībvalsts eskorta vai pārstāvju norādījumiem, kas ir atbildīga par to izraidīšanu, un atbilstīgi šo personu galamērķiem;

c) drošības jostas ir piesprādzētas visu lidojuma laiku;

d) ja uz klāja notiek būtisks starpgadījums (t.i., kādas personas uzvedība var apdraudēt lidojuma pabeigšanu vai uz klāja esošo personu drošību), izraidīšanas vadītājs no organizētājas dalībvalsts ciešā sadarbībā ar lidojuma kapteini vai atbilstoši viņa rīkojumiem ir atbildīgs par operatīvo vadību, lai atjaunotu kārtību.

3.2. Piespiedu līdzekļu pielietošana

Piespiedu līdzekļus pielieto šādi:

a) piespiedu līdzekļus pielieto, pienācīgi ievērojot izraidāmo personu individuālās tiesības;

b) piespiedu līdzekļus drīkst pielietot pret personām, kas atsakās no izraidīšanas vai izrāda pretestību. Visi piespiedu līdzekļi ir samērīgi un saprātīgi. Nodrošina izraidāmo personu cieņas un fiziskās veselības saglabāšanu. Tādējādi šaubu gadījumā izraidīšanu, tostarp piespiedu līdzekļu pielietošanu izraidāmās personas pretestības vai bīstamas uzvedības gadījumā, pārtrauc, ievērojot principu "izraidīšanu neveic par katru cenu";

c) piespiedu līdzekļu pielietošana nedrīkst apdraudēt izraidāmās personas spēju normāli elpot. Ja piespiedu kārtā pielieto spēku, tad nodrošina, ka izraidāmās personas krūšu kurvis paliek vertikālā stāvoklī un nav skarts, lai saglabātu elpošanas orgānu normālu stāvokli;

d) izraidāmo personu izrādīto pretestību pārtrauc, veicot ierobežojošus pasākumus, kas neapdraud to cieņu un veselības stāvokli;

e) organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts pirms izraidīšanas vienojas par atļauto ierobežojošo pasākumu sarakstu. Nomierinošu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu izraidīšanu, ir aizliegta, neskarot ārkārtas pasākumus lidojuma drošības nodrošināšanai;

f) visus eskorta darbiniekus informē par atļautajiem un aizliegtajiem ierobežojošiem pasākumiem;

g) apvaldītās izraidāmās personas ir pastāvīgā uzraudzībā visu lidojuma laiku;

h) lēmumu uz pagaidu laiku nepiemērot ierobežojošus pasākumus pieņem izraidīšanas vadītājs vai vadītāja vietnieks.

3.3. Medicīniskais personāls un tulki

Noteikumi attiecībā uz medicīnisko personālu un tulkiem ir šādi:

a) kopīgā lidojumā uz klāja ir vismaz viens ārsts;

b) ārstam ir piekļuve visiem attiecīgajiem izraidāmo personu medicīniskajiem datiem un viņu pirms izlidošanas informē par izraidāmajām personām, kam ir īpašas veselības problēmas. Iepriekš nezināmas veselības problēmas, ko atklāj īsi pirms izlidošanas un kas var ietekmēt izraidīšanas veikšanu, izvērtē kopā ar atbildīgajām iestādēm;

c) pēc tam, kad ir noteikta precīza medicīniskā diagnoze, konkrētu ārstēšanu izraidāmajām personām var noteikt tikai ārsts. Uz klāja nodrošina medikamentus, kas izraidāmajai personai vajadzīgi lidojuma laikā;

d) katrai izraidāmajai personai ir iespēja ārstu vai eskortu uzrunāt tieši vai ar tulka palīdzību valodā, kurā tā var brīvi izteikties;

e) organizētāja dalībvalsts nodrošina, ka izraidīšanai ir pieejams attiecīgs medicīniskais personāls un tulki.

3.4. Izraidīšanas dokumentēšana un uzraudzība

3.4.1. Ierakstīšana un novērotāji – trešās personas

Organizētāja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis iepriekš vienojas par video un/vai audioierakstu veikšanu vai novērotāju – trešo personu veiktu uzraudzību kopīgos lidojumos.

3.4.2. Iekšējie ziņojumi par izraidīšanu

Ja organizētāja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis negatavo kopīgu ziņojumu, tad tās apmainās ar saviem iekšējiem ziņojumiem par izraidīšanu. Tas ir jo īpaši svarīgi tad, ja izraidīšana ir bijusi neveiksmīga. Visi uzdevuma izpildes ziņojumi ir konfidenciāli un paredzēti tikai iekšējai izmantošanai. Ziņojumos iekļauj paskaidrojumus par starpgadījumiem, piespiedu līdzekļiem un medicīniskiem pasākumiem, ja tādi ir bijuši vai veikti.

3.4.3. Informācija plašsaziņas līdzekļos

Pirms izraidīšanas organizētāja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis vienojas par izraidīšanas publicitātes pasākumu veidu un grafiku (ja tādus paredzēts veikt). Parasti informāciju par izraidīšanu paziņo tikai pēc tās pabeigšanas. Izvairās publicēt eskorta darbinieku fotogrāfijas vai personas datus.

4. TRANZĪTA POSMS

Veicot tranzītu caur citām dalībvalstīm, piemēro Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvu 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu [1].

5. IELIDOŠANAS POSMS

Ierodoties galamērķa valstī:

a) organizētāja dalībvalsts ir atbildīga par sazināšanos ar galamērķa valsts iestādēm; šajā procesā piedalās iesaistītās dalībvalstis;

b) izraidīšanas vadītājs no organizētājas dalībvalsts ir pārstāvis, kas pēc ielidošanas veic pirmo saziņu ar vietējām iestādēm, ja vien pirms ielidošanas organizētāja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis nav izraudzījušās citu pārstāvi;

c) organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts nodod galamērķa valsts iestādēm izraidāmās personas, par kurām tās ir atbildīgas, kā arī to bagāžu un priekšmetus, kas konfiscēti pirms iekāpšanas lidaparātā. Organizētājas dalībvalsts un iesaistīto dalībvalstu vadošie pārstāvji ir atbildīgi par izraidāmo personu nodošanu vietējām iestādēm pēc ielidošanas. Eskorts parasti neizkāpj no lidaparāta;

d) attiecīgā gadījumā un ja iespējams, organizētājai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm ir jāaicina attiecīgo dalībvalstu konsulāro pārstāvniecību darbinieki, imigrācijas sadarbības koordinatori vai citas personas sekmēt izraidāmo personu nodošanu vietējām iestādēm, ciktāl tas atbilst attiecīgās valsts praksei un procedūrai;

e) kad izraidāmās personas nodod vietējām iestādēm, tām neuzliek roku dzelžus vai nepiemēro citus ierobežojošus pasākumus;

f) izraidāmo personu nodošanu veic ārpus lidaparāta (attiecīgā gadījumā vai nu lejā pie trapa vai piemērotās lidostas telpās). Ciktāl iespējams, vietējo iestāžu pārstāvjiem neļauj iekāpt lidaparātā;

g) galamērķa lidostā pavadītajam laikam jābūt iespējami īsam;

h) organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts ir atbildīga par to, lai būtu paredzēti ārkārtas rīcības noteikumi attiecībā uz eskortu un pārstāvjiem (un arī izraidāmajām personām, kuru atpakaļuzņemšana nav atļauta), ja lidaparāta izlidošana pēc izraidāmo personu izkāpšanas aizkavējas. Šajos noteikumos ir jāparedz noteikums par attiecīgā gadījumā vajadzīgu izmitināšanu pa nakti.

6. NEVEIKSMĪGA IZRAIDĪŠANA

Ja galamērķa valsts iestādes atsaka ielidošanu savā teritorijā vai izraidīšana ir jāpārtrauc citu iemeslu dēļ, organizētāja dalībvalsts un katra iesaistītā dalībvalsts uzņemas atbildību uz sava rēķina nogādāt atpakaļ izraidāmās personas, par kurām tā ir atbildīga, uz savām attiecīgajām teritorijām.

[1] OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.

--------------------------------------------------