EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R0782

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

OJ L 115, 9.5.2003, p. 1–11 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Estonian: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Latvian: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Lithuanian: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Hungarian Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Maltese: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Polish: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Slovak: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Slovene: Chapter 07 Volume 007 P. 266 - 276
Special edition in Bulgarian: Chapter 07 Volume 011 P. 116 - 126
Special edition in Romanian: Chapter 07 Volume 011 P. 116 - 126
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 008 P. 58 - 68

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 20/04/2009

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/782/oj

32003R0782



Oficiālais Vēstnesis L 115 , 09/05/2003 Lpp. 0001 - 0011


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003

(2003. gada 14. aprīlis)

par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Kopienu nopietni satraukusi alvorganisko savienojumu, jo īpaši tributilalvas (TBT) pārklājumu, ko lieto kā kuģu pretapaugšanas sistēmu, kaitīgā ietekme uz vidi.

(2) Starptautiskā konvencija par kaitīgo kuģu pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS konvencija) tika pieņemta 2001. gada 5. oktobrī diplomātiskajā konferencē (AFS konferencē), kas notika Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādnībā, piedaloties Kopienas dalībvalstīm.

(3) AFS konvencija ir pamatkonvencija, kas ļauj aizliegt kaitīgās pretapaugšanas sistēmas, kuras lieto uz kuģiem atbilstoši precīzi noteiktām procedūrām un, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu, kas izteikts Rio deklarācijā par vidi un attīstību.

(4) Šajā posmā AFS konvencija tikai aizliedz alvorganisko savienojumu lietošanu uz kuģiem.

(5) AFS konvencijā tikušas iekļautas noteiktas piemērošanas dienas: 2003. gada 1. janvāris alvorganisko savienojumu lietojuma uz kuģiem aizliegšanai un 2008. gada 1. janvāris alvorganisko savienojumu klātbūtnes uz kuģiem novēršanai.

(6) AFS konvencija stāsies spēkā tikai 12 mēnešus pēc tam, kad to ratificēs vismaz 25 valstis, kuras veido 25 % no pasaules tonnāžas.

(7) Tiklīdz iespējams, dalībvalstīm jāratificē AFS konvencija.

(8) Dalībvalstīm jābūt vislabākajā iespējamajā situācijā, lai varētu ātri ratificēt AFS konvenciju. Jānovērš visi šķēršļi, kas var kavēt šo ratificēšanu.

(9) AFS konference, zinot, ka laiks, kas palicis līdz 2003. gada 1. janvārim, var nebūt pietiekams, lai ļautu stāties spēkā AFS konvencijai līdz tam laikam, un vēlēdamās, lai alvorganisko savienojumu lietošana uz kuģiem tiktu efektīvi pārtraukta no 2003. gada 1. janvāra, savā Rezolūcijā Nr. 1 pieprasīja, lai SJO dalībvalstis dara visu, lai steidzami sagatavotos AFS konvencijas ieviešanai, un lūdza attiecīgās nozares atturēties no alvorganisko savienojumu tirdzniecības un lietošanas pēc minētās dienas.

(10) Tūlīt pēc AFS konferences Komisija pieņēma Komisijas Direktīvu 2002/62/EK (2002. gada 9. jūlijs), ar ko devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo I pielikumu Padomes Direktīvai 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (alvorganiskie savienojumi) [4], lai no 2003. gada 1. janvāra aizliegtu alvorganisko savienojumu tirdzniecību un lietošanu pretapaugšanas sistēmās visos kuģos neatkarīgi no to garuma.

(11) Ņemot vērā AFS konferences Rezolūciju Nr. 1, vajadzīgi papildu pasākumi, lai ieviestu pasākumus attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem, lai nodrošinātu vispārēju aizliegumu TBT pārklājumiem, kurus lieto uz kuģiem visā Kopienā un to aptverošajās jūrās dienās, kas noteiktas AFS konvencijā.

(12) Regula ir atbilstīgs juridisks instruments, jo tā tieši kuģu īpašniekiem uzliek konkrētas prasības, kas vienlaicīgi un vienā un tajā pašā veidā izpildāmas visā Kopienā. Šai regulai, kurai jāaizliedz tikai alvorganiskie savienojumi, nav jāatkārto AFS konvencija.

(13) Šī regula nedrīkst ietekmēt dažu bīstamu vielu un preparātu (alvorganisko savienojumu) tirdzniecības un lietošanas ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 76/769/EEK [5].

(14) Neskaidrība attiecībā uz pilnīgu aktīvo TBT pārklājumu aizliegšanu nav jāpieņem Kopienas līmenī; pasaules kuģniecības nozarei, kurai jāplāno kuģu apkope, laikus un skaidri jāzina, ka no 2008. gada 1. janvāra kuģi, kuru korpusiem ir aktīvais TBT pārklājums, vairs netiks ielaisti Kopienas ostās.

(15) Trešās valstis, jo īpaši, ja tās nevar gūt labumu no pārvalstiskiem noteikumiem, var saskarties ar juridiski tehniskām problēmām, ieviešot ar savu tiesību aktu starpniecību aizliegumu uzklāt TBT pārklājumus uz to kuģiem dienā, kad atbilstoši šai regulai stājas spēka minētais aizliegums. Aizlieguma piemērošana šajā regulā par TBT pārklājumu lietojumu attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo zem trešās valsts karoga, tādēļ jāaptur uz pārejas posma laiku, kas sākas 2003. gada 1. jūlijā, un beidzas AFS konvencijas spēkā stāšanās dienā.

(16) Karoga valstīm, kuras aizliegušas TBT pārklājumu lietošanu uz to kuģiem, ir ekonomiskas intereses, ka AFS konvencija stājas spēkā, cik drīz vien iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus pasaules līmenī. Šai regulai, kas, cik drīz vien iespējams, aizliedz visiem kuģiem, kas peld zem dalībvalsts karoga, TBT pārklājumu lietošanu, jārada stimuls karoga valstīm, lai tās ratificētu AFS konvenciju.

(17) Šajā regulā lietotajām definīcijām un ieviestajām prasībām, cik vien iespējams, jābalstās uz tām definīcijām un prasībām, kas lietotas AFS konvencijā.

(18) lai nodrošinātu minētās regulas piemērošanu platformām atklātā jūrā, šī regula jāpiemēro arī kuģiem, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā. To nepiemēro karakuģiem vai citiem valsts kuģiem, jo uz šiem kuģiem pietiekami skaidri attiecas AFS konvencija.

(19) Ieviešot no 2003. gada 1. jūlija aizliegumu aktīvo TBT pārklājumu klātbūtnei uz visiem kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot zem dalībvalsts karoga un kuriem pēc minētās dienas ir tikusi lietota, mainīta vai aizstāta pretapaugšanas sistēma, kuģniecības nozarei jābūt stimulam ieviest AFS konferences Rezolūcijas Nr. 1 ieteikumu.

(20) Lietderīgi izveidot tādu pašu apskates un sertifikācijas režīmu, kāds paredzēts AFS konvencijā. Saskaņā ar šo direktīvu jāveic apskates visiem kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 400 vai vairāk un neatkarīgi no to brauciena veida, tajā pat laikā kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk, bet bruto tonnāža ir mazāka par 400, jābūt deklarācijai par atbilstību šai regulai vai AFS konvencijai. Kopienai jābūt tiesībām ieviest saskaņotu apskates režīmu šiem kuģiem, ja tas ir vajadzīgs vēlāk.

(21) Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, nav nepieciešams paredzēt īpašu apskati vai deklarāciju, jo šos kuģus, pārsvarā izpriecu kuģus un zvejas kuģus, pietiekami aptvers Direktīvas 76/769/EEK noteikumi.

(22) Jāatzīst sertifikāti un dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar šo regulu, kā arī AFS sertifikāti un deklarācijas, ko izsniedz AFS konvencijas dalībvalstis.

(23) Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, jāļauj Komisijai pieņemt attiecīgus pasākumus, lai ļautu kuģiem, kas kuģo zem trešās valsts karoga, pierādīt atbilstību šai regulai, kā arī pasākumus, lai uzraudzītu šo noteikumu ieviešanu.

(24) Vispiemērotākais režīms, lai uzraudzītu TBT pārklājumu aizliegšanas un AFS konvencijas prasību īstenošanu, ir tas, kurš noteikts Padomes Direktīvā 95/21/EK (1995. gada 19. jūnijs), kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) [6], un attiecīgā laikā jāizdara grozījumi šajā direktīvā. Ņemot vērā minētās direktīvas darbības jomu, līdzvērtīgi noteikumi jāpiemēro kuģiem, kas pārejas posmā kuģo zem dalībvalsts karoga.

(25) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7].

(26) Lai novērtētu šīs regulas mērķa sasniegšanu, Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un jāierosina, ja vajadzīgs, visi atbilstošie grozījumi regulā.

(27) Šai regulai stājoties spēkā jānodrošina, lai alvorganisko savienojumu klātbūtne uz kuģiem tiktu aizliegta cik drīz vien iespējams,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir samazināt vai novērst nelabvēlīgo ietekmi uz jūras vidi un cilvēku veselību, ko izraisa alvorganiskie savienojumi, kuri darbojas kā aktīvie biocīdi pretapaugšanas sistēmās uz tiem kuģiem, kuri kuģo zem dalībvalsts karoga vai darbojas šīs dalībvalsts jurisdikcijā, un uz tiem kuģiem, kuri kuģo uz dalībvalstu ostām vai no tām, neatkarīgi no karoga, zem kura tie kuģo.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1) "pretapaugšanas sistēma" nozīmē pārklājumu, krāsu, virsmas apstrādi, virsmu vai ierīci, kas tiek lietota uz kuģa, lai kontrolētu vai novērstu nevajadzīgu organismu piestiprināšanos;

2) "bruto tonnāža" nozīmē bruto tonnāžu, ko aprēķina saskaņā ar tonnāžas noteikšanas noteikumiem, kas ietverti I pielikumā 1969. gada Starptautiskajai kuģu tonnāžas noteikšanas konvencijai vai jebkurā konvencijā, kas to aizstāj;

3) "garums" nozīmē garumu, kas definēts 1966. gada Starptautiskajā konvencijā par kravas zīmi, kura modificēta ar attiecīgo 1988. gada protokolu, vai jebkurā konvencijā, kas to aizstāj;

4) "kuģis" nozīmē jebkura tipa kuģi, kas darbojas jūras vidē un iekļauj kuģus ar zemūdens spārniem, kuģus uz gaisa spilvena, zemūdens kuģus, kuģošanas līdzekļus, nostiprinātas vai peldošas platformas, peldošās uzglabāšanas vienības, peldošās ražošanas, uzglabāšanas un izkraušanas vienības;

5) "AFS konvencija" nozīmē Starptautisko konvenciju par kaitīgo pretapaugšanas sistēmu uz kuģiem kontroli, kas pieņemta 2001. gada 5. oktobrī neatkarīgi no tās stāšanās spēkā;

6) "atzīta organizācija" nozīmē iestādi, kas atzīta atbilstoši Padomes Direktīvai 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā [8];

7) "AFS sertifikāts" nozīmē sertifikātu, kas izsniegts kuģiem atbilstoši AFS konvencijas 4. pielikuma noteikumiem, vai pārejas perioda laikā sertifikātu, kas izsniegts atbilstoši šīs regulas II pielikumā noteiktajam formātam, kad to izsniedz jebkuras dalībvalsts administrācija vai atzīta organizācija, kas rīkojas tās vārdā;

8) "AFS deklarācija" nozīmē deklarāciju, kas izstrādāta saskaņā ar AFS konvencijas 4. pielikuma noteikumiem, vai pārejas perioda laikā deklarācija, kuru parakstījis īpašnieks vai īpašnieka pilnvarots pārstāvis un kura izveidota atbilstoši formātam, kas noteikts šīs regulas III pielikumā;

9) "AFS paziņojums par atbilstību" nozīmē dokumentu, kurā reģistrēta atbilstība AFS konvencijas 1. pielikumam un ko izsniedz atzīta organizācija dalībvalsts administrācijas vārdā;

10) "pārejas posms" nozīmē posmu, kas sākas 2003. gada 1. jūlijā un beidzas dienā, kad stājas spēkā AFS konvencija.

3. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz:

a) kuģiem, kuri kuģo zem kādas dalībvalsts karoga;

b) kuģiem, kuri nekuģo zem kādas dalībvalsts karoga, bet darbojas kādas dalībvalsts jurisdikcijā; un

c) kuģiem, kuri ienāk dalībvalsts ostā vai stacijā atklātā jūrā, bet uz kuriem neattiecas a) vai b) apakšpunkts.

2. Šo regulu nepiemēro nevienam karakuģim, jūras kara palīgkuģim vai citam kuģim, kas pieder kādai valstij vai ko pārvalda kāda valsts, un ko pašlaik izmanto tikai valsts nekomerciāliem mērķiem.

4. pants

Alvorganisko savienojumu, kuri darbojas kā biocīdi, lietošanas aizliegums

Alvorganiskos savienojumus, kuri darbojas kā biocīdi pretapaugšanas sistēmās, nedrīkst lietot vai atkārtoti lietot uz kuģiem no 2003. gada 1. jūlija.

Tomēr pārejas posma laikā šo noteikumu piemēro tikai kuģiem, kuri minēti 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

5. pants

Alvorganisko savienojumu, kuri darbojas kā biocīdi, klātbūtnes aizliegums

1. Kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot zem dalībvalsts karoga no 2003. gada 1. jūlija un kuriem pretapaugšanas sistēma ir tikusi lietota, mainīta vai aizstāta pēc šīs dienas, uz to korpusiem vai ārējām daļām un virsmām esošajās pretapaugšanas sistēmās nedrīkst būt alvorganiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi, ja vien tiem nav pārklājuma, kas veido barjeru šādiem savienojumiem, lai novērstu to noplūdi no neatbilstošās pretapaugšanas sistēmas.

2. No 2008. gada 1. janvāra kuģiem, kuri minēti 3. panta 1. punktā, uz to korpusiem vai ārējām daļām un virsmām esošajās pretapaugšanas sistēmās nedrīkst būt alvorganiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi, ja vien tiem nav pārklājuma, kas veido barjeru šādiem savienojumiem, lai novērstu to noplūdi no neatbilstošās pretapaugšanas sistēmas.

3. Šī panta 1. un 2. punktu nepiemēro nostiprinātām un peldošām platformām, peldošām uzglabāšanas vienībām un peldošām ražošanas, uzglabāšanas un izkraušanas vienībām, kas konstruētas pirms 2003. gada 1. janvāra un nav bijušas sausajā dokā minētajā dienā vai pēc tam.

6. pants

Apsekošana un sertifikācija

1. Turpmāk minēto piemēro attiecībā uz to kuģu apsekošanu un sertifikāciju, kas kuģo zem dalībvalsts karoga:

a) kuģus, kuru bruto tonnāža ir 400 un vairāk, izņemot nostiprinātas vai peldošas platformas, peldošas uzglabāšanas vienības un peldošas ražošanas, uzglabāšanas un izkraušanas vienības, apseko un sertificē no 2003. gada 1. jūlija atbilstoši I pielikumā noteiktajām prasībām, pirms kuģis tiek nodots ekspluatācijā pirmo reizi vai arī kad pretapaugšanas sistēmas tiek nomainītas vai aizstātas;

b) kuģi, kuru garums pārsniedz 24 metrus vai vairāk, bet kuru bruto tonnāža ir mazāka par 400, izņemot nostiprinātas vai peldošas platformas, peldošas uzglabāšanas vienības un peldošas ražošanas, uzglabāšanas un izkraušanas vienības, ved līdzi sev AFS deklarāciju, lai pierādītu atbilstību 4. un 5. panta prasībām.

Ja vajadzīgs, Komisija atbilstoši 9. panta 2. punktā minētajai procedūrai var noteikt šiem kuģiem saskaņotu apsekošanas un sertifikācijas režīmu;

c) dalībvalstis var noteikt attiecīgus pasākumus kuģiem, uz kuriem neattiecas a) un b) apakšpunkts, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

2. Turpmāk minēto piemēro attiecībā uz sertifikātu, deklarāciju un paziņojumu par atbilstību atzīšanu:

a) no 2003. gada 1. janvāra dalībvalstis atzīst visus AFS sertifikātus;

b) gadu pēc dienas, kas minēta a) apakšpunktā, dalībvalstis atzīst visus AFS paziņojumus par atbilstību;

c) no 2003. gada 1. jūlija dalībvalstis atzīst ikvienu AFS deklarāciju.

Šīm deklarācijām pievieno attiecīgu dokumentāciju (piemēram, kvīti par krāsu vai darbuzņēmēja rēķinu) vai arī tajās jābūt attiecīgam ierakstam.

3. Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, Komisija atbilstoši 9. panta 2. punktā minētajai procedūrai pieņem attiecīgus pasākumus, lai ļautu kuģiem, kas kuģo zem trešās valsts karoga, pierādīt atbilstību 5. panta prasībām.

7. pants

Ostas valsts kontrole

Pārejas perioda laikā dalībvalstis piemēro kontroles noteikumus, kas līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Direktīvā 95/21/EK attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 400 tonnas un vairāk un kuri kuģo zem dalībvalsts karoga. Attiecībā uz pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanu, dalībvalstis vadās pēc AFS konvencijas 11. panta noteikumiem.

Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, Komisija atbilstoši 9. panta 2. punktā minētajai procedūrai nosaka attiecīgus pasākumus attiecībā uz šīm pārbaudēm.

8. pants

Pielāgojumi

Lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā līmenī un jo īpaši Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO), vai arī, ņemot vērā pieredzi, uzlabotu šīs regulas efektivitāti, norādes uz AFS konvenciju, AFS sertifikātu, AFS deklarāciju un AFS paziņojumu par atbilstību un/vai šīs regulas pielikumi, ieskaitot attiecīgās SJO pamatnostādnes saistībā ar AFS konvencijas 11. pantu, var tikt grozīti atbilstoši 9. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (še turpmāk saukta par COSS), kas izveidota ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu [9].

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. COSS pieņem savu reglamentu.

10. pants

Izvērtēšana

Līdz 2004. gada 10. maijam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem AFS konvencijas ratificēšanā un sniedz informāciju par to, ciktāl alvorganiskie savienojumi, kuri darbojas kā biocīdi kuģu pretapaugšanas sistēmās, joprojām tiek lietoti kuģos, kuri nekuģo zem dalībvalsts karoga, bet kursē uz Kopienas ostām vai no tām. Ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija var ierosināt, ja vajadzīgs, grozījumus, lai nodrošinātu, ka kaitīgo alvorganisko savienojumu noplūde no kuģiem, kuri nebrauc zem dalībvalsts karoga, ūdeņos, kas atrodas dalībvalstu jurisdikcijā, tiktu paātrināti samazināta.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2003. gada 14. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Giannitsis

[1] OV C 262 E, 29.10.2002., 492. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 11. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2003. gada 17. marta lēmums.

[4] OV L 183, 12.7.2002., 58. lpp.

[5] OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/3/EK (OV L 4, 9.1.2003., 12. lpp.).

[6] OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK.

[9] OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Apsekojumi un sertifikācijas prasības to kuģu pretapaugšanas sistēmām, kuri peld zem dalībvalsts karoga

1. Apsekojumi

1.1. Kuģus, kuru bruto tonnāža ir 400 tonnas un vairāk, izņemot nostiprinātas vai peldošas platformas, peldošas uzglabāšanas vienības un peldošas ražošanas, uzglabāšanas un izkraušanas vienības, no 2003. gada 1. jūlija pakļauj turpmāk minētajam:

a) sākotnējs apsekojums pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai tad, kad kuģis pirmo reizi atrodas sausajā dokā, lai tam piestiprinātu vai uzklātu pretapaugšanas sistēmas; un

b) apsekojums, kad pretapaugšanas sistēmas tiek mainītas vai aizstātas. Šādus apsekojumus atzīmē sertifikātā, kas prasīts 2.1. apakšpunktā.

1.2. Apsekojums ir tāds, lai nodrošinātu, ka kuģa pretapaugšanas sistēma pilnībā atbilst šīs regulas 4. un 5. pantam.

1.3. Apsekojumus veic amatpersonas, kuras pienācīgi pilnvarojusi dalībvalsts, citas dalībvalsts vai AFS konvencijas dalībvalsts administrācija, vai inspektors, kuru darbam izvirzījusi viena no šīm administrācijām vai atzīta organizācija, kas darbojas administrācijas vārdā.

1.4. Ja vien nav noteikts citādi šajā regulā, dalībvalstis 1.1. apakšpunktā minēto apsekojumu gadījumā ievēro prasības, kas noteiktas AFS konvencijas 4. pielikumā, kā arī pamatnostādnes par kuģu pretapaugšanas sistēmu apsekojumiem un sertifikāciju, kas minētas pielikumā Rezolūcijai MEPC 101(48), kuru 2002. gada 11. oktobrī ir pieņēmusi SJO Jūras vides aizsardzības komiteja.

2. Sertificēšana

2.1. Pēc 1.1. apakšpunkta a) vai b) daļā minētā apsekojuma pabeigšanas, dalībvalsts, kura vēl nav AFS konvencijas dalībvalsts, izsniedz sertifikātu atbilstoši II pielikumā sniegtajam formātam. Dalībvalsts, kura ir AFS konvencijas dalībvalsts, izsniedz AFS sertifikātu.

2.2. Dalībvalsts var izmantot AFS paziņojumu par atbilstību, lai pierādītu atbilstību šīs regulas 4. un 5. panta prasībām. Sertifikāts, kas minēts 2.1. apakšpunktā, aizstāj šo AFS paziņojumu par atbilstību vēlākais gadu pēc dienas, kas minēta 1.1. apakšpunktā.

2.3. Dalībvalstis pieprasa, lai 1.1. apakšpunktā minētais kuģis ved līdzi sertifikātu, kas izsniegts atbilstoši 2.1. apakšpunkta prasībām.

2.4. Dalībvalstis 2.1. apakšpunktā minētās sertifikācijas nolūkā ievēro prasības, kas noteiktas AFS konvencijas 4. pielikumā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Pretapaugšanas sistēmu sertifikāta un pārskata veidlapas

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

DEKLARĀCIJA PAR PRETAPAUGŠANAS SISTĒMU TO KUĢU GADĪJUMĀ, KURU GARUMS IR 24 METRI VAI VAIRĀK, BET KURU BRUTO TONNĀŽA IR MAZĀKA PAR 400 TONNĀM

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top