32000R2860

Komisijas Regula (EK) Nr. 2860/2000

(2000. gada 27. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2316/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem, lai grozījumus attiecinātu uz šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm, precizējot noteikumus attiecībā uz atmatā atstātajām platībām un grozot pamatplatības Grieķijai un Portugālei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem [1] un kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1672/2000 [2], un jo īpaši tās 9. un 12. pantu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1672/2000 linus un kaņepes, ko audzē šķiedras ieguvei, iekļauj atbalsta sistēmā noteiktu laukaugu audzētājiem, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1251/1999. Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999 [3], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1454/2000 [4], nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1251/1999 attiecībā uz nosacījumiem platībatkarīgo maksājumu piešķiršanai par noteiktiem laukaugiem. Tādēļ Regula (EK) Nr. 2316/1999 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā linu un kaņepju iekļaušanu.

(2) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a pantā noteikts, no vienas puses, ka tetrahidrokanabiola saturs izmantotajās šķirnēs nedrīkst pārsniegt 0,2 % un, no otras puses, ka dalībvalstīm jāizveido sistēma tajās audzēto kaņepju tetrahidrokanabiola satura pārbaudei. Lai būtu iespējams veikt šādas pārbaudes, jānosaka īpaši pasākumi, jo īpaši attiecībā uz kaņepju turpmāko audzēšanu līdz noteiktam datumam.

(3) Minētās regulas 5.a pantā paredzēts, ka attiecībā uz platībatkarīgo maksājumu par šķiedras liniem un kaņepēm ir jānoslēdz līgums vai jāuzņemas saistības, kā minēts Padomes 2000. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju [5] 2. panta 1. punktā. Jāparedz, ka līguma vai saistību raksta kopiju nosūta dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas atbild par maksājuma pieteikumu pārvaldību.

(4) Jānodrošina, ka audzē tās šķiedras linu un kaņepju šķirnes, kas Kopējā lauksaimniecības kultūraugu šķirņu katalogā uzskaitītas kā šķiedraugi un jo īpaši attiecībā uz liniem – kā "šķiedras lini". Turklāt attiecībā uz kaņepēm apstiprināto šķirņu tetrahidrokanabiola saturs nedrīkst pārsniegt 0,2 %. Tādēļ būtu jāsastāda piemēroto šķirņu saraksts. Kaņepju gadījumā, lai sekmētu pāreju no spēkā esošās kārtības uz to, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1251/1999, būtu jāsastāda arī tāds saraksts, kurā iekļauj kaņepju šķirnes, kam piešķirts pagaidu apstiprinājums 2001./2002. tirdzniecības gadam un kuru tālāka izpēte jāveic minētā tirdzniecības gada laikā. Lai attiecībā uz kaņepēm varētu noteikt stingrākas garantijas, būtu arī jāpieprasa sertificētu sēklu lietošana.

(5) Lai varētu veikt izmantojamo sēklu pārbaudes, iepakojuma etiķetes vai – linu gadījumā – jebkādu citu līdzvērtīgu dokumentu būtu jānosūta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(6) Lai uzlabotu administratīvās pārbaudes attiecībā uz kaņepēm, būtu jāpieprasa un jāsniedz papildu informācija platībatkarīgā atbalsta pieteikumos, kā minēts 4. pantā Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulā (EEK) Nr. 3887/92, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus, kā piemērot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2801/1999 [7].

(7) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 9. panta pirmās daļas astoto ievilkumu ir jānosaka metode tetrahidrokanabiola satura noteikšanai šķiedras kaņepēs un jāparedz, ka saskaņā ar šo metodi veikto analīžu rezultātus dara zināmus Komisijai.

(8) Minētās regulas 5.a panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis pārbauda vismaz 30 % platību, kurās kaņepes audzē šķiedras ieguvei un par kurām iesniegti platības maksājuma pieprasījumi, un vismaz 20 % platību, ja dalībvalsts attiecībā uz šādu audzēšanu ievieš iepriekšēja apstiprinājuma sistēmu. Attiecībā uz šīm pārbaudēm jānosaka konkrētas prasības.

(9) Regulas (EK) Nr. 2316/1999 X pielikumā 15. jūnijs noteikts kā pēdējais sēšanas datums īpašos gadījumos. Tā kā kaņepes dažkārt sēj līdz pat 15. jūnijam, tad kaņepes, ko audzē šķiedras ieguvei, būtu jāiekļauj šajā pielikumā.

(10) Regulā (EK) Nr. 2316/1999 noteikts, ka atmatā atstātas zemes minimālo platību var samazināt ekoloģisku apsvērumu dēļ. Būtu jāparedz arī iespēja attiecīgi koriģēt atmatā atstātās zemes minimālo platību.

(11) Ievērojot Padomes 1994. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 1017/94 par patlaban laukaugiem izmantotās zemes pārvēršanu par ekstensīvas lopkopības zemi Portugālē [8], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1461/95 [9], ir iesniegti pieteikumi par 7052 hektāru līdzvērtīgas platības pārvēršanu. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 2316/1999 VI pielikumā noteiktā pamatplatība.

(12) Atbildot uz Grieķijas pieteikumu, būtu jānosaka jaunas pamatplatības saskaņā ar Grieķijas reģionalizācijas plānu, nemainot kopējo pamatplatību.

(13) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Graudaugu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2316/1999 ar šo groza šādi.

1. Regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

"c) kurās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos un saskaņā ar vietējiem standartiem tiek saglabāti vismaz līdz ziedēšanas sākumam. Arī eļļas augu, proteīnaugu, linsēklu, šķiedras linu un cieto kviešu sējumi jākultivē ierastos augšanas apstākļos atbilstīgi vietējiem standartiem vismaz līdz tā gada 30. jūnijam, kas ir pirms attiecīgā tirdzniecības gada, ja vien tie pilngatavībā netiek novākti pirms šā datuma. Proteīnaugus var novākt tikai pēc piengatavības sasniegšanas. Šķiedras kaņepju gadījumā, lai varētu veikt pārbaudes, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 2. punkts, to sējumi arī jākultivē parastos augšanas apstākļos atbilstīgi vietējiem standartiem vismaz vēl 10 dienas pēc ziedēšanas beigām. Tomēr dalībvalstis var atļaut novākt šķiedras kaņepes pēc ziedēšanas sākuma, bet pirms pagājušas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām, ja attiecīgajam ražotājam jau ir veiktas pārbaudes, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a pantā, vai ja ir veiktas visas pārbaudes, kas prasītas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 2. punktā."

2. Iestarpina šādu 7.a pantu:

"7.a pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 1. punkta mērķiem platībatkarīgo maksājumu par šķiedras liniem un kaņepēm piešķir, ja:

a) tiek iesniegta tā līguma vai saistību raksta kopija, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1673/2000 [10] 2. panta 1. punktā, to veicot ne vēlāk kā 15. septembrī pēc tam, kad iesniegts maksājuma pieteikums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 8. panta 2. punktā, vai līdz kādam agrākam datumam, ko nosaka dalībvalsts, un

b) tiek izmantotas to šķirņu sēklas, kuras tā gada 15. maijā, kas ir pirms platībatkarīgā maksājuma pieteikuma iesniegšanas gada, ir uzskaitītas XII pielikumā. Šķiedras ieguvei audzētu kaņepju gadījumā sēklas turklāt jāsertificē saskaņā ar Padomes Direktīvu 69/208/EEK [11].

2. Lai varētu veikt sējumiem izmantoto šķiedras linu sēklu un sertificēto šķiedras kaņepju sēklu pārbaudes, Regulas (EEK) Nr. 3887/92 4. pantā minētajam platībatkarīgā atbalsta pieteikumam jāpievieno oficiālās etiķetes, kas ieviestas ar Direktīvu 69/208/EEK un jo īpaši tās 10. pantu vai noteikumiem, kas, pamatojoties uz minēto pantu, pieņemti par izmantojamo sēklu iepakojumu vai – šķiedras linu gadījumā – jebkādu citu dokumentu, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu, ieskaitot sertifikāciju, kas paredzēta minētās direktīvas 14. pantā. Ja sēja notiek pēc platībatkarīgā atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, tad etiķetes vai par līdzvērtīgiem atzītos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā 30. jūnijā pēc pieteikuma iesniegšanas.

Ja šķiedras ieguvei audzēto kaņepju sēklu etiķetes jāiesniedz arī citās valsts iestādēs, dalībvalstis var paredzēt, ka šīs etiķetes ir atdodamas lauksaimniekam pēc tam, kad tās ir iesniegtas iestādēs, kas atbild par platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem.

3. Lai varētu piešķirt platības maksājumu par šķiedras ieguvei audzētām kaņepēm, platībatkarīgā atbalsta pieteikumam, kas minēts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3887/92 4. pantā, jāietver:

a) visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu platības, kas apsētas ar kaņepēm, atsevišķi norādot katru iesēto šķirni;

b) informācija par izlietoto sēklu daudzumu (kg uz hektāru).

Dalībvalstis var noteikt minimālo sējas normu, kas ir saderīga ar labu kaņepju audzēšanas praksi. Šo informāciju nosūta Komisijai ne vēlāk kā 2001. gada 15. maijā."

3. Iestarpina šādu 7.b pantu:

"7.b pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 2. punkta mērķiem metode, kas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai zināmā procentuālā daudzumā platību noteiktu tetrahidrokanabiola (THC) saturu kaņepēm, ko audzē šķiedras ieguvei un par kurām ir iesniegti maksājuma pieteikumi, ir aprakstīta XIII pielikumā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu ar iegūtajiem datiem par THC saturu. Ziņojumā attiecībā uz katru šķirni norāda:

a) A procedūrai – norādi par parauga ņemšanas vietu;

b) izdarīto pārbaužu skaitu;

c) rezultātus THC satura izteiksmē, parādot tos atsevišķi par katriem 0,1 % platības;

d) valsts līmenī veiktos pasākumus.

Ja lielam noteiktas šķirnes paraugu skaitam pārbaudēs konstatē THC saturu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 1. punkta otrajā daļā noteikto saturu, Komisija neatkarīgi no jebkādiem citiem pasākumiem, ko tā varētu veikt, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1766/92 23. pantā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu par B procedūras izmantošanu attiecībā uz minēto šķirni nākamajā tirdzniecības gadā.

Attiecībā uz šķiedras ieguvei audzētajām kaņepju šķirnēm, kas uzskaitītas šīs regulas XII pielikuma 2.b punktā, 2001./2002. tirdzniecības gadā visās dalībvalstīs, kur audzē šīs šķirnes, piemēro B procedūru.

2. THC satura pārbaudēm, ko veic vismaz 30 % sējumu, kur kaņepes audzē šķiedras ieguvei un par kuriem ir iesniegti platībatkarīgā atbalsta pieteikumi par platību, jāaptver vismaz 30 % attiecīgo pieteikumu un visas izmantoto sēklu šķirnes.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2001. gada 15. maijā paziņo Komisijai sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus saistībā ar laukaugu iepriekšēja apstiprinājuma sistēmu, kas attiecībā uz platībām, kurās kaņepes audzē šķiedras ieguvei un par kurām iesniegti platības maksājuma pieprasījumi, saistībā ar kuriem ir jāpārbauda THC saturs, ļauj samazināt pārbaudāmo platību minimālo procentuālo daudzumu no 30 % uz 20 %. Visus šo sīki izstrādāto noteikumu vai nosacījumu grozījumus jāpaziņo Komisijai. Ja piemēro šādu sistēmu, pārbaudēm jāaptver vismaz 20 % attiecīgo pieteikumu un visas izmantoto sēklu šķirnes.

3. Pieteikumiem kādas kaņepju šķirnes iekļaušanai XII pielikumā sniegtajā sarakstā jāpievieno ziņojums ar tādu analīžu atzinumiem, kas veiktas saskaņā ar XIII pielikumā aprakstītās metodes B procedūru, un attiecīgās šķirnes apraksts."

4. Regulas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Šādā gadījumā iepriekšējā daļā minētā minimālā platība var būt 0,1 ha."

5. Regulas VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

6. Regulas VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

7. Regulas X pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikumu.

8. Regulas XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikumu.

9. Regulai pievieno jaunu – XII pielikumu, kura teksts dots šīs regulas V pielikumā.

10. Regulai pievieno jaunu – XIII pielikumu, kura teksts dots šīs regulas VI pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001./2002. tirdzniecības gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[2] OV L 193, 29.7.2000., 13. lpp.

[3] OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.

[4] OV L 163, 4.7.2000., 28. lpp.

[5] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.

[6] OV L 391, 31.12.1992., 36. lpp.

[7] OV L 340, 31.12.1999., 29. lpp.

[8] OV L 112, 3.5.1994., 2. lpp.

[9] OV L 144, 28.6.1995., 4. lpp.

[10] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp.

[11] OV L 169, 10.7.1969., 3. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

(8. pantam)

PAMATPLATĪBAS

(1000 ha) |

Reģions | Visi laukaugi | t. sk. kukurūza | t. sk. skābbarības zāle |

BEĻGIJA

Kopā | 489,5 | | |

I zona | | 97,0 | |

DĀNIJA | 2018,6 | | |

VĀCIJA | 10159,4 | 540,3 | |

Šlēsviga-Holšteina | 506,2 | | |

Hamburga | 5,1 | | |

Lejassaksija | 1424,7 | | |

Brēmene | 1,8 | | |

Ziemeļreina-Vestfāle | 948,5 | | |

Reinzeme-Pfalca | 368,6 | | |

Hesene | 461,4 | | |

Bādene-Virtemberga | 735,5 | 122,1 | |

Bavārija | 1776,0 | 418,2 | |

Zāras apgabals | 36,6 | | |

Berlīne | 2,9 | | |

Brandenburga | 889,6 | | |

Meklenburga-Priekšpomerānija | 968,2 | | |

Saksija | 599,0 | | |

Saksija-Anhalte | 880,9 | | |

Tīringene | 554,4 | | |

GRIEĶIJA | 1491,7 | 222,1 | |

SPĀNIJA

Regadio | 1371,1 | 403,4 | |

Secano | 7849,0 | | |

FRANCIJA

Kopā | 13582,1 | | |

Kukurūzas pamatplatība | | 613,8 | |

Apūdeņota pamatplatība | 1209,7 | | |

ĪRIJA | 345,6 | 0,2 | |

ITĀLIJA | 5801,2 | 1200,0 | |

LUKSEMBURGA | 42,8 | | |

NĪDERLANDE

I reģions | 226,5 | 44,4 | |

II reģions | 215,2 | 163,9 | |

AUSTRIJA | 1203,5 | | |

PORTUGĀLE

Azoru salas | 9,7 | | |

Madeira

—Regadio | 0,31 | 0,29 | |

—Citi | 0,30 | | |

Cietzeme

—Regadio | 293,4 | 221,4 | |

—Citi | 704,1 | | |

SOMIJA | 1591,5 | | 200,0 |

ZVIEDRIJA | 1737,1 | | 130,0 |

APVIENOTĀ KARALISTE

Anglija | 3794,6 | 33,2 | |

Skotija | 551,6 | | |

Ziemeļīrija | 52,9 | 1,2 | |

Velsa | 61,4 | | |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

(10. panta 4. punktam)

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

“X PIELIKUMS

(24. panta pirmajai daļai)

Pēdējais sējas datums: 15. jūnijs.

Laukaugi | Dalībvalsts | Reģions |

Visi laukaugi | Somija | Visa teritorija |

Zviedrija | Visa teritorija |

Saldā kukurūza Kaņepes šķiedras ieguvei | Visas dalībvalstis | Visa teritorija |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

“XI PIELIKUMS

(26. panta 1. punktam)

INFORMĀCIJA, KAS JĀPAZIŅO KOMISIJAI

Informācija jāiesniedz tādu tabulu veidā, kas sastādītas atbilstīgi turpmāk aprakstītajam:

- pirmais tabulu komplekts, kas audzēšanas reģionu līmenī sniedz informāciju Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta nozīmē,

- otrais tabulu komplekts, kas sniedz informāciju par katru pamatplatības reģionu šīs regulas VI pielikuma nozīmē,

- tabula, kurā apkopo informāciju par katru dalībvalsti.

Tabulas jāiesūta uz papīra un elektroniskā veidā.

Formulas platību aprēķinam: | 5 = 1 + 2 + 3 + 4 |

| 10 = 7 + 8 + 9 |

| 16 = 17 + 18 |

| 21 = 5 + 10 + 11 + 12 + 13 + 14 + 15 + 16 + 20 |

Piezīmes:

Katrā tabulā jānorāda attiecīgais reģions.

Izmanto ražu, ko lieto platībatkarīgo maksājumu aprēķināšanai atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1251/1999.

Atšķirība starp "neapūdeņoto" un "apūdeņoto" zemi būtu jānodala tikai tiem reģioniem, kuros ir atrodamas abas. Šādā gadījumā:

d = e + f

j = k + l

1. rindu attiecina vienīgi uz tiem cietajiem kviešiem, kas atbilst platībatkarīgā maksājuma papildmaksājuma saņemšanas kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta 1. punktā.

2. rindu attiecina vienīgi uz tiem cietajiem kviešiem, kas atbilst īpašā atbalsta saņemšanas kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta 4. punktā.

19. rindu attiecina vienīgi uz tām platībām, kas atstātas atmatā vai apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23., 24. un 31. pantu un ko skaita kā aramzemi, kas atstāta atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 8. punktu.

20. rindā norāda platības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punkta otrajā ievilkumā.

Informācija jānosūta arī par tiem audzētājiem, kuri nepieprasa atbalstu par hektāru saskaņā ar atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem (Regula (EK) Nr. 1251/1999). Šī informācija, kas ar nosaukumu "Citi" jānorāda tabulas ailēs "m" un "n", galvenokārt attiecas uz laukaugu sējumiem, kas pasludināti par lopbarības platību, lai saņemtu piemaksas par liellopu un aitas gaļu.

23. rinda attiecas uz zemi, kas atstāta atmatā nepārtikas laukaugu (piemēram, cukurbiešu, topinambūru un cigoriņa sakņu) iegūšanai un uz kuru neattiecas maksājumi atbilstīgi noteikumiem, kas ieviesti ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 3. punktu.”

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

(7.a panta 1. punktam)

LINU UN KAŅEPJU ŠĶIRNES, KO AUDZĒ ŠĶIEDRAS IEGUVEI UN KAM PIEMĒRO ATBALSTA SISTĒMU

1. Lini, ko audzē šķiedras ieguvei.

Agatha

Angelin

Argos

Ariane

Aurore

Belinka

Diane

Diva

Electra

Elise

Escalina

Evelin

Exel

Hermes

Ilona

Laura

Liflax

Liviola

Marina

Marylin

Nike

Opaline

Venus

Veralin

Viking

Viola

2a. Kaņepes, ko audzē šķiedras ieguvei.

Carmagnola

Cs

Dioica 88

Epsilon 68

Fedora 17

Fédrina 74

Felina 32

Felina 34 - Félina 34

Ferimon - Férimon

Fibranova

Fibrimon 24

Fibrimon 56

Futura

Futura 75

Santhica 23

2b. Kaņepes, ko audzē šķiedras ieguvei un kas apstiprinātas 2001./2002. tirdzniecības gadam.

Beniko

Bialobrzeskie

Delta-405

Fasamo

Fedora 19

Juso 14

Kompolti

Uso 31”

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

“XIII PIELIKUMS

(7.b panta 1. punktam)

KOPIENAS METODE Δ9-THC (TETRAHIDROKANABIOLA) SATURA KVANTITATĪVAI NOTEIKŠANAI KAŅEPJU ŠĶIRNĒS

1. Lietojuma joma un nozare

Ar šo metodi nosaka Δ9-tetrahidrokanabiola (THC) saturu kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirnēs. Pēc vajadzības tiek piemērota šeit aprakstītā A vai B procedūra.

Metodes pamatā ir Δ9-THC kvantitatīva noteikšana ar gāzu hromatogrāfijas palīdzību pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

1.1. A procedūra

A procedūru izmanto produkcijas pārbaudēm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 2. punktā.

1.2. B procedūra

B procedūru izmanto gadījumos, kas minēti šīs regulas 7.b panta 1. punkta trešajā daļā, un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5.a panta 1. punkta otrajā daļā attiecībā uz to kaņepju šķirņu iekļaušanu sarakstā, par kurām var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, sākot ar 2001./2002. tirdzniecības gadu.

2. Paraugu ņemšana

2.1. Paraugi

- A procedūra: attiecīgās kaņepju šķirnes augošā labībā no katra atlasītā auga ņem 30 cm garu daļu, kurā ir vismaz viena sievišķā ziedkopa. Paraugu ņemšanu veic laika posmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām, dienas laikā, pēc noteiktas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiek iegūti attiecīgajam laukam reprezentatīvi paraugi, bet neņemot paraugus lauka malās. Dalībvalstis var atļaut paraugu ņemšanu laika posmā, kas sākas ziedēšanas sākumā un beidzas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma ar noteikumu, ka ikvienai audzētajai šķirnei tiek ņemti vēl citi reprezentatīvi paraugi saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem noteikumiem, un to dara laika posmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām;

- B procedūra: attiecīgās kaņepju šķirnes augošā labībā no katra atlasītā auga ņem augšējo trešdaļu. Paraugu ņemšanu veic 10 dienu laikā, kas seko ziedēšanas beigām, dienas laikā, pēc noteiktas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiek iegūti attiecīgajam laukam reprezentatīvi paraugi, bet neņemot paraugus lauka malās. Divmāju šķirņu gadījumā ir jāņem tikai sievišķie augi.

2.2. Parauga lielums

- A procedūra: paraugiem jāietver 50 augu daļas no katra lauka;

- B procedūra: paraugiem jāietver 200 augu daļas no katra lauka;

Katru paraugu nebojātu ievieto auduma vai papīra maisiņā un nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Vajadzības gadījumā, lai veiktu atkārtotas analīzes, dalībvalsts var paredzēt otra parauga ievākšanu, ko glabā vai nu ražotājs, vai iestāde, kas atbild par analīzēm.

2.3. Parauga žāvēšana un uzglabāšana

Paraugu žāvēšana jāsāk, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā 48 stundu laikā, izmantojot jebkādu metodi, kur temperatūra ir zemāka nekā 70 °C. Paraugus būtu jāizžāvē, līdz tie sasniedz nemainīgu svaru un mitruma saturs tajos ir no 8 % līdz 13 %.

Pēc žāvēšanas paraugus nesaspiežot uzglabā tumšā vietā un temperatūrā, kas ir zemāka nekā 25 °C.

3. THC satura noteikšana

3.1. Analizējamā parauga sagatavo šana

Izžāvētos paraugus atbrīvo no stublājiem un sēklām, kas lielākas par 2 mm.

Samaļ izžāvētos paraugus, lai iegūtu pussmalku pulveri (ko var sijāt caur 1 mm acu sietu).

Pulveri var uzglabāt 10 nedēļas temperatūrā, kas ir zemāka nekā 25 °C, tumšā, sausā vietā.

3.2. Reaģenti un ekstrakcijas šķīdums

Reaģenti:

- tīrs Δ9-tetrahidrokanabiols, kas paredzēts hromatogrāfijai,

- tīrs skvalāns, kas paredzēts hromatogrāfijai, kā iekšējais standarts.

Ekstrakcijas šķīdums:

- 35 mg skvalāna uz 100 ml heksāna.

3.3. Δ9-THC ekstraģēšana.

Nosver 100 mg analizējamā parauga pulvera, ievieto centrifūgas mēģenē un pievieno 5 ml ekstrakcijas šķīduma, kas satur iekšējo standartu.

Liek ultraskaņas peldē un atstāj uz 20 minūtēm. Centrifugē piecas minūtes ar 3000 apgriezieniem minūtē un pēc tam noņem virspusē esošo centrifugātu - THC šķīdumu. Iegūto šķīdumu ievada hromatogrāfā un veic kvantitatīvo analīzi.

3.4. Gāzu hromatogrāfija

a) aparatūra:

- gāzu hromatogrāfs ar liesmu jonizācijas detektoru un šķelšanās (split/splitless) inžektoru,

- kolonna, kas ir piemērota kanabinoīdu atdalīšanai, piemēram 25 m gara un 0,22 mm diametra stikla kapilārkolonna, kas impregnēta ar 5 % nepolāru fenil-metil-siloksāna fāzi;

b) kalibrēšanas rindas.

Vismaz trīs punkti attiecībā uz A procedūru un pieci punkti attiecībā uz B procedūru, ieskaitot punktus 0,04 un 0,50 mg/ml Δ9-THC ekstrakcijas šķīdumā;

c) eksperimenta nosacījumi.

Tālāk uzskaitītie nosacījumi ir sniegti kā piemērs kolonnai, kas minēta a) apakšpunktā:

- žāvēšanas skapja temperatūra: | 260 °C |

- inžektora temperatūra: | 300 °C |

- detektora temperatūra: | 300 °C |

d) injicētais tilpums: 1 μl.

4. Rezultāti

Iegūtos datus izsaka skaitļos līdz divām decimālzīmēm, norādot Δ9-THC gramos uz 100 gramiem analizējamā parauga, kas izžāvēts līdz nemainīgam svaram. Piemēro pielaidi 0,03 g uz 100 g.

- A procedūra: viena noteikšanas procedūra uz vienu analizējamo paraugu.

Tomēr, ja iegūtais rezultāts pārsniedz ierobežojumu, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 1251/1999 5.a panta 1. punkta otrajā daļā, ir jāveic analizējamā parauga otra noteikšanas procedūra, un par rezultātu uzskatīs šo divu noteikšanas procedūru rezultātu vidējo lielumu.

- B procedūra: rezultāts atbilst vidējam lielumam, kas iegūts, veicot divas noteikšanas procedūras vienam analīzes paraugam.”

--------------------------------------------------