31999L0013

Padomes Direktīva 1999/13/EK

(1999. gada 11. marts)

par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 130.s panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma [3] 189.c pantā izklāstīto procedūru,

(1) tā kā Eiropas Kopienas rīcības programma attiecībā uz vidi, ko 1973. gada 22. novembra [4], 1977. gada 17. maija [5], 1983. gada 7. februāra [6], 1987. gada 19. oktobra [7] un 1993. gada 1. februāra [8] rezolūcijā apstiprinājusi Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji, uzsver gaisa piesārņojuma novēršanas un samazināšanas svarīgumu;

(2) tā kā 1987. gada 19. oktobra rezolūcija jo īpaši uzsver Kopienas rīcības svarīgumu, ieviešot inter alia attiecīgus standartus ar mērķi nodrošināt augstu sabiedrības veselības un vides aizsardzības līmeni;

(3) tā kā Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir parakstījušas 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos Protokolu, kas skar gaistošo organisko vielu emisijas kontroli ar mērķi samazināt pārrobežu plūsmas un radušos sekundāro fotoķīmisko oksidētāju plūsmas, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no kaitīgām sekām;

(4) tā kā gaistošu organisko savienojumu izraisītais piesārņojums vienā dalībvalstī bieži ietekmē gaisu un ūdeni citās dalībvalstīs; tā kā saskaņā ar Līguma 130.r pantu ir vajadzīga rīcība Kopienas līmenī;

(5) tā kā organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktos darbības veidos un iekārtās to īpašību dēļ izraisa organisku savienojumu emisiju gaisā, kas var kaitēt sabiedrības veselībai un/vai veicināt uz vietas un pat ārpus valsts robežām troposfēras robežslānī tādu fotoķīmisko oksidantu rašanos, kas ir kaitīgi vitāli svarīgiem vides un tautsaimniecības dabas resursiem un noteiktos apstākļos var kaitēt cilvēku veselībai;

(6) tā kā pēdējo gadu laikā augstas troposfēras ozona koncentrācijas lielais biežums irizraisījis vispārējas bažas par tā ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi;

(7) tā kā tādēļ ir vajadzīga preventīva rīcība, lai pasargātu sabiedrības veselību un vidi no īpaši kaitīgu vielu emisijas, ko izraisa organisko šķīdinātāju izmantošana, un garantētu pilsoņiem tiesības uz tīru un veselīgu vidi;

(8) tā kā daudzos darbības veidos un iekārtās no organisko savienojumu emisijas var izvairīties vai to var samazināt, jo ir pieejami vai tuvākajos gados kļūs pieejami potenciāli mazāk kaitīgi aizstājēji; tā kā gadījumos, kad attiecīgi aizstājēji nav pieejami, būtu jāveic citi tehniski pasākumi, lai samazinātu emisiju vidē tiktāl, cik tas ir saimnieciski un tehniski iespējams;

(9) tā kā ciktāl tas ir tehniski iespējams, būtu jāsamazina organisko šķīdinātāju izmantošana un to organisko savienojumu emisija, kuri visnopietnāk ietekmē sabiedrības veselību;

(10) tā kā iekārtas un procesi, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, vismaz būtu jāreģistrē, ja tiem nav jāsaņem atļauja saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts likumiem;

(11) tā kā esošās iekārtas un darbības attiecīgā gadījumā būtu jāpielāgo tā, lai piemērotā laikposmā tās atbilstu prasībām, kas noteiktas jaunām iekārtām un darbībām; tā kā šim laikposmam būtu jāsaskan ar izpildes grafiku Padomes Direktīvai 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli [9];

(12) tā kā esošo iekārtu attiecīgām daļām, kurās notiek būtiskas pārmaiņas, principā jāatbilst jauno iekārtu standartiem būtiski mainītam aprīkojumam;

(13) tā kā organiskos šķīdinātājus lieto daudzās dažādās iekārtās un darbībās un tādējādi papildus vispārējām prasībām būtu jānosaka konkrētas prasības un vienlaikus sliekšņa vērtības to iekārtu un darbību mērogiem, kam jāatbilst šai direktīvai;

(14) tā kā vides aizsardzībai augstā līmenī jānosaka un jāsasniedz organisko savienojumu emisijas robežvērtības un attiecīgie ekspluatācijas nosacījumi saskaņā ar vislabāko tehnisko paņēmienu principu noteiktām iekārtām un darbībām, kas Kopienā izmanto organiskos šķīdinātājus;

(15) tā kā dažos gadījumos dalībvalstis var uzņēmumus atbrīvot no emisijas robežvērtību ievērošanas, jo citi pasākumi, piemēram, ražojumu vai tehnisko paņēmienu izmantošana ar mazu šķīdinātāju saturu vai bez šķīdinātājiem, sniedz alternatīvus līdzekļus līdzvērtīgai emisijas samazināšanai;

(16) tā kā atbilstīgi būtu jāņem vērā emisijas ierobežošanas pasākumi, kas tika paredzēti, pirms šī direktīva stājas spēkā;

(17) tā kā alternatīvas pieejas emisijas samazināšanai var ļaut efektīvāk sasniegt šīs direktīvas mērķus, salīdzinot ar vienādu emisijas līmeņu ieviešanu; tā kā tālab dalībvalstis var atbrīvot esošās iekārtas no emisijas līmeņu ievērošanas, ja tās īsteno valsts plānu, kas šīs direktīvas izpildes grafika laikā nodrošinās līdzīgu organisko savienojumu emisijas samazināšanu no šīm darbībām un iekārtām;

(18) tā kā valsts plānā iekļautās esošās iekārtas, kas ir Direktīvas 96/61/EK darbības jomā, nevar atbrīvot no minētās direktīvas noteikumiem, ieskaitot tās 9. panta 4. punktu;

(19) tā kā daudzos gadījumos mazām un vidējām, jaunām un esošām iekārtām var ļaut ievērot mazāk stingras prasības, lai saglabātu konkurētspēju;

(20) tā kā ķīmiskai tīrīšanai ir atbilstīga nulles robeža, no kā iespējami īpaši atbrīvojumi;

(21) tā kā ir nepieciešama emisijas kontrole, izmantojot arī mērīšanas paņēmienus, lai novērtētu to kaitīgo vielu masas koncentrāciju vai daudzumu, kuru izdalīšanās vidē ir atļauta;

(22) tā kā uzņēmumiem jāsamazina organisko šķīdinātāju emisija, ieskaitot difūzo emisiju, un organisko savienojumu emisija; tā kā šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns ir svarīgs līdzeklis, lai to pārbaudītu; tā kā, kaut arī var noteikt aptuvenas norādes, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns nav sasniedzis līmeni, kas ļautu noteikt Kopienas metodiku;

(23) tā kā dalībvalstīm jānosaka kārtība, kas jāievēro, un pasākumi, kas veicami gadījumā, ja tiek pārsniegti emisijas ierobežojumi;

(24) tā kā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par šīs direktīvas izpildi un par panākumiem aizstājēju izstrādē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šīs direktīvas mērķis ir novērst vai samazināt gaistošu organisko savienojumu emisijas tiešu un netiešu ietekmi uz vidi, galvenokārt uz gaisu, kā arī iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, paredzot pasākumus un procedūras, kas jāīsteno saistībā ar I pielikumā minētajām darbībām tiktāl, cik šīs darbības tiek veiktas, pārsniedzot šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtības, kas uzskaitītas II A pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

"Iekārta" nozīmē stacionāru tehnisko vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas ietilpst 1. pantā minētajā darbības jomā, un jebkādas citas ar to tieši saistītas darbības, kam ir tehnisks sakars ar attiecīgajā ražošanas objektā veicamiem darbiem un kas varētu ietekmēt emisiju.

"Esoša iekārta" nozīmē iekārtu, kas pašreiz darbojas, vai saskaņā ar tiesību aktiem, kas pastāvēja, pirms šī direktīva ir stājusies spēkā, iekārta, kam ir atļauja vai kas ir reģistrēta, vai saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli, par kuru pieprasīta atļauja pilnā apjomā, ar noteikumu, ka šīs iekārtas ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā gadu pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas.

"Maza iekārta" nozīmē iekārtu, kas ietilpst zemāko sliekšņa vērtību joslā, kas norādīta II A pielikuma 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā, vai citu darbību gadījumā — iekārtu, kam šķīdinātāja izlietojums ir mazāks par 10 tonnām gadā.

"Būtiskas pārmaiņas" - iekārtai, kas ietilpst Direktīvas 96/61/EK darbības jomā, definē, kā norādīts minētajā direktīvā,

- mazai iekārtai nozīmē nominālās ražošanas jaudas maiņu, kas izraisa gaistošu organisko savienojumu emisijas palielināšanos vairāk nekā par 25 %. Jebkuras pārmaiņas, kam saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai uz vidi, arī ir būtiskas pārmaiņas,

- visām citām iekārtām nozīmē nominālās ražošanas jaudas maiņu, kas izraisa gaistošu organisko savienojumu emisijas palielināšanos vairāk nekā par 10 %. Jebkāda pārmaiņa, kam saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai uz vidi, arī ir būtiska pārmaiņa.

"Kompetenta iestāde" nozīmē iestādi vai iestādes, vai organizācijas, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem atbild par šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.

"Operators" nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ekspluatē vai pārvalda iekārtu, vai, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, fiziska vai juridiska persona, kam ir nodota izšķīrēja ekonomiskā vara pār iekārtas tehnisko darbību.

"Atļauja" nozīmē rakstisku lēmumu, ar ko kompetentas iestādes atļauj ekspluatēt visu iekārtu vai tās daļu.

"Reģistrācija" nozīmē tiesību aktā noteikto procedūru, kurā ietilpst vismaz operatora paziņojums kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu vai veikt darbības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

"Emisija" nozīmē jebkuru gaistošu organisko savienojumu jebkādu izdalīšanos no iekārtas vidē.

"Difūzā emisija" nozīmē jebkādu gaistošu organisko savienojumu emisiju, kas nav atgāzu veidā, gaisā, augsnē un ūdenī, kā arī, ja IIA pielikumā nav noteikts citādi, šķīdinātājus, kas ietilpst jebkādos ražojumos. Tajos ietilpst neuztvertā emisija, kas izdalās caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm.

"Atgāzes" ir no skursteņiem un piesārņojuma mazināšanas aprīkojuma izmestās gala gāzveida vielas, kas satur gaistošus organiskos savienojumus un citas kaitīgas vielas. Tilpuma plūsmas ātrumu izsaka m3/h normālos apstākļos.

"Pilnā emisija" ir difūza emisija un emisija, kas ir atgāzu sastāvā.

"Emisijas robežvērtība" ir gaistošu organisko savienojumu masa, ko izsaka ar konkrētiem parametriem, koncentrāciju, procentiem un/vai normālam stāvoklim aprēķināto emisijas līmeni N, ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos.

"Vielas" ir jebkuri ķīmiskie elementi un to savienojumi, kas sastopami dabiskā stāvoklī vai ko ražo rūpniecība, cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī.

"Preparāts" ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no vairākām vielām.

"Organisks savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus.

"Gaistoši organiskie savienojumi (GOS)" ir jebkuri organiskie savienojumi, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība. Šajā direktīvā kreozota frakcija, kas pārsniedz šo tvaika spiedienu vērtību temperatūrā 293,15 K, uzskatāma par GOS.

"Organiskais šķīdinātājs" ir jebkurš GOS, ko izmanto, tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, ražojumus un atkritumvielas, vai arī lieto kā tīrīšanas līdzekli, šķīdinot kaitīgas vielas, vai kā šķīdinātāju, vai disperģējošu vidi, vai vielu viskozitātes korektoru, vai virsmas spraiguma korektoru, vai plastifikatoru, vai konservantu.

"Halogenizēts organiskais šķīdinātājs" ir organiskais šķīdinātājs, kurā ietilpst vismaz viens broma, hlora, fluora vai joda atoms uz molekulu.

"Aizsargkārta" ir jebkurš preparāts, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai panāktu uz virsmas dekoratīvu, aizsargājošu vai citu funkcionālu efektu.

"Saistviela" ir jebkurš preparāts, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai nodrošinātu ražojuma atsevišķu daļu sasaisti.

"Iespiedkrāsa" ir preparāts, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto iespieddarbos, lai iespiestu uz virsmas tekstu vai attēlus.

"Laka" ir caurspīdīga aizsargkārta.

"Izlietojums" ir organisko šķīdinātāju pilns ieguldījums iekārtā kalendārā gada laikā vai jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot jebkādus GOS, ko atgūst atkārtotai lietošanai.

"Ieguldījums" ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo šķīdinātāju daudzums preparātos, ko lieto, veicot darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai.

"Organisko šķīdinātāju atkārtota izmantošana" ir jebkuram tehniskam vai komerciālam mērķim iekārtā atgūto organisko šķīdinātāju izmantošana, ieskaitot izmantošanu kā degvielu, bet neieskaitot galīgo atbrīvošanos no tādējādi atgūtā šķīdinātāja kā atkrituma.

"Masas plūsma" ir izdalījies GOS daudzums, kas izteikts masas vienībās stundā.

"Nominālā ietilpība" ir maksimālais organisko šķīdinātāju masas ieguldījums iekārtā, kas ir vidējots vienas dienas laikā, ja iekārtu ekspluatē normālās ekspluatācijas apstākļos ar projektēto produkcijas izlaidi.

"Normāla ekspluatācija" ir visi iekārtas ekspluatācijas vai darbības posmi, izņemot palaišanas un apturēšanas operācijas, kā arī aprīkojuma apkopi.

"Slēgtie apstākļi" ir apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, ka darbības rezultātā izdalījušos GOS uztver un kontrolēti izvada caur skursteni vai piesārņojuma mazināšanas aprīkojumu, un tāpēc tie nav pilnīgi difūzi.

"Normālais stāvoklis" ir temperatūra 273,15 K un spiediens 101,3 kPa.

"24 stundu vidējā vērtība" ir vidējais aritmētiskais no visiem derīgiem nolasījumiem, ko uzņem 24 normālās ekspluatācijas stundu laikā.

"Palaišanas un apturēšanas operācijas" ir operācijas, ko veic, lai sāktu vai pabeigtu kādu darbību, sāktu vai beigtu kāda aprīkojuma elementa vai tvertnes izmantošanu vai to sagatavotu darbam, vai sagatavotu darba pārtraukšanai. Darba fāzes, kas regulāri atkārtojas, nav uzskatāmas par palaišanu un apturēšanu.

3. pants

Saistības, kas attiecas uz jaunām iekārtām

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

1) visas jaunās iekārtas atbilst 5., 8. un 9. pantam;

2) visas jaunās iekārtas, uz ko neattiecas Direktīva 96/61/EK, ir reģistrētas un saņem atļauju, pirms tās sāk ekspluatēt.

4. pants

Saistības, kas attiecas uz esošām iekārtām

Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

1) esošās iekārtas atbilst 5., 8. un 9. pantam ne vēlāk kā 2007. gada 31. oktobrī;

2) visām esošajām iekārtām jābūt reģistrētām vai jāsaņem atļaujas ne vēlāk kā 2007. gada 31. oktobrī;

3) attiecībā uz tām iekārtām, kas jāreģistrē vai kam jāsaņem atļauja, un kas izmanto II B pielikuma emisijas samazināšanas plānu, par to paziņo kompetentām iestādēm ne vēlāk par 2005. gada 31. oktobri;

4) ja iekārtā:

- ir būtiskas pārmaiņas vai

- tā pēc būtiskām pārmaiņām pirmo reizi iekļaujas šīs direktīvas darbības jomā,

iekārtas daļa, kurā ir būtiskas pārmaiņas, jāuzskata par jaunu iekārtu vai esošu iekārtu, ja pilnā emisija no visas iekārtas nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu iekārtu.

5. pants

Prasības

1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, iekļaujot atļaujas nosacījumos tehniskus noteikumus vai izdodot vispārējus obligātus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. līdz 12. punktam.

2. Visās iekārtās jāievēro:

a) emisijas robežvērtības, kas attiecas uz atgāzu un difūzās emisijas vērtībām, vai pilnās emisijas robežvērtības un citas II A pielikumā noteiktās prasība,

vai

b) II B pielikumā norādītā emisijas samazināšanas plāna prasības.

3. a) Difūzās emisijas gadījumā dalībvalstis piemēro iekārtām difūzās emisijas vērtības kā emisijas robežvērtības. Ja ir kompetentas iestādes akceptēti pierādījumi, ka atsevišķai iekārtai šī vērtība nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, kompetentā iestāde tomēr var pieļaut izņēmumu tādai atsevišķai iekārtai, ja nav gaidāms būtisks risks cilvēku veselībai un videi. Katrreiz, piešķirot izņēmuma statusu, operatoram jāsniedz pierādījumi, ko akceptē kompetentas iestādes, par to, ka tiek izmantoti vislabākie no pieejamiem tehniskiem paņēmieniem;

b) darbības, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, var atbrīvot no II A pielikumā paredzētajām kontrolēm, ja šī iespēja ir tieši minēta šajā pielikumā. Ja nav kompetentu iestāžu akceptētu pierādījumu, ka šī iespēja nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, jālieto II B pielikumā dotais emisijas samazināšanas plāns. Šajā gadījumā operatoram jāsniedz pierādījumi, ko akceptē kompetentas iestādes, par to, ka tiek lietoti vislabākie no pieejamiem tehniskiem paņēmieniem.

Saskaņā ar 11. pantu dalībvalstis ziņo Komisijai par piešķirto izņēmuma statusu, kas attiecas uz a) un b) apakšpunktu.

4. Iekārtām, kurās nelieto emisijas samazināšanas shēmu, jebkuram piesārņojuma mazināšanas aprīkojumam, kas uzstādīts pēc datuma, kad šī direktīva ir stājusies spēkā, jāatbilst visām II A pielikuma prasībām.

5. Iekārtās, kurās veic divas vai vairākas darbības, turklāt katra no tām pārsniedz II A pielikuma minētās sliekšņa vērtības:

a) attiecībā uz 6., 7. un 8. punktā norādītām vielām, katra atsevišķa darbība atbilst minēto punktu prasībām;

b) attiecībā uz citām vielām:

i) atbilst 2. punkta prasībām katrai atsevišķai darbībai vai

ii) pilnā emisija nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos, piemērojot i) apakšpunktu.

6. Vielas vai preparāti, ko tajos ietilpstošo GOS dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas vai preparātus saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK [10] un kam piešķir vai kam jābūt klāt brīdinājumiem par risku R45, R46, R49, R60, R61, iespējami īsā laikā būtu jāaizstāj, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā 7. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes, ar mazāk kaitīgām vielām vai preparātiem.

7. Ja izdalās 6. punktā minētie GOS un tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto punktu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai 2 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.

8. Ja izdalās halogenizētie GOS, kam piešķirts brīdinājums par risku R40, un to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ tie marķējami ar R40, ir lielāka par vai vienāda ar 100 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai 20 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.

Ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, 6. un 8. punktā minēto GOS izdalīšanos kontrolē kā emisiju no iekārtas slēgtos apstākļos.

9. To GOS izdalīšanās gadījumā, kam pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā piešķir vai kam jābūt klāt vienam no 6. un 8. punktā minētiem brīdinājumiem par risku, atbilstība emisijas 7. un 8. punktā minētajām robežvērtībām jāsasniedz iespējami īsā laikā.

10. Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai samazinātu emisiju iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā.

11. Esošās iekārtas, kur ekspluatē esošo piesārņojuma mazināšanas aprīkojumu un ievēro šādas emisijas robežvērtības:

- 50 mg C/Nm3 — sadedzināšanas gadījumā,

- 150 mg C/Nm3 — jebkura cita piesārņojuma mazināšanas aprīkojuma gadījumā,

atbrīvo no II A pielikuma tabulā minēto atgāzu robežvērtību ievērošanas uz 12 gadiem, sākot ar 15. pantā minēto dienu, ja visa iekārtas pilnā emisija nepārsniedz emisiju, kas rastos, ja tiktu ievērotas visas šīs tabulas prasības.

12. Ne emisijas samazināšanas plāns, ne 11. punkta piemērošana, ne 6. pants neatbrīvo iekārtas, kas izdala 6., 7. un 8. punktā norādītās vielas, no minēto punktu prasību ievērošanas.

13. Ja riska novērtējumu jebkurai ar R40, R60 vai R61 marķējamai vielai, uz kuru attiecas šajā direktīvā paredzētā kontrole, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 [11] un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 [12] vai Padomes Direktīvu 67/548/EEK un Komisijas Direktīvu 93/67EEK [13], Komisijai izskata secinājumus par riska novērtējumu un veic vajadzīgos pasākumus.

6. pants

Valstu plāni

1. Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK, dalībvalstis var formulēt un īstenot valsts plānus, lai samazinātu emisiju no darbībām un industriālām iekārtām, uz ko attiecas 1. pants, izņemot II A pielikumā minēto 4. un 11. darbību. Ar valsts plānu nedrīkst izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas nevienu citu darbību. Ar šiem plāniem jāpanāk esošo iekārtu gada laikā izraisītās emisijas samazināšanās vismaz par tādu lielumu un tādā laikposmā, par kādu to varētu samazināt, piemērojot emisijas robežvērtības saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu un II pielikumu valsts plāna darbības laikā. Valsts plāns, vajadzības gadījumā to atjauninot, atkārtoti jāiesniedz Komisijai reizi trijos gados.

Dalībvalsts, kas formulē un īsteno valsts plānus, drīkst atbrīvot esošās iekārtas no 5. panta 2. un 3. punktā, kā arī II pielikumā noteikto emisijas robežvērtību ievērošanas. Valsts plāns nekādos apstākļos nedrīkst atbrīvot esošo iekārtu no Direktīvas 96/61/EK noteikumiem.

2. Valsts plānā jāietver to pasākumu saraksts, ko veic vai kas jāveic, lai nodrošinātu 1. punktā nospraustā mērķa īstenošanu, ieskaitot izvirzītā plāna kontroles mehānismu. Tajā arī jāietver obligāti emisijas samazināšanas pagaidu kontrolskaitļi, ar kuriem salīdzinot varētu mērīt virzību uz mērķi. Valsts plānam jābūt saderīgam ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ieskaitot atbils tīgus šīs direktīvas noteikumus, un tajā jāietver:

- tās darbības vai to darbību identifikācija, uz ko attiecas plāns,

- emisijas mazināšana, kas jāsasniedz šajās darbībās, atbilstīgi tam, ko varētu sasniegt, piemērojot 1. punktā norādītās emisijas robežvērtības,

- iekārtu skaits, ko ietekmē plāns, un to pilnās emisijas, kā arī pilnā emisija katrai no darbībām.

Plānā arī jāietver pilns to dokumentu kopuma apraksts, ar kuriem tiks izpildītas plāna prasības, pierādījumi, ka šie instrumenti būs obligāti īstenojami, un sīkas ziņas par līdzekļiem, ar ko apliecinās plāna izpildi.

3. Dalībvalsts iesniedz plānu Komisijai. Plānam pievieno pamatojuma dokumentus, kas ir pietiekami, lai pārbaudītu, vai tiks sasniegts 1. punkta mērķis, ieskaitot visus dokumentus, ko īpaši pieprasa Komisija. Esošās iekārtas, kur notiek būtiskas pārmaiņas, paliek valsts plāna darbības jomā, ja tās bijušas iekļautas šajā plānā pirms šādas būtiskas pārmaiņas.

4. Dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas vāc un izvērtē 3. punktā prasīto informāciju, kā arī īsteno valsts plānu.

5. a) Komisija informē 13. pantā minēto komiteju par valsts plāna novērtējumu ne vēlāk kā gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā;

b) ja Komisija, izskatot plānu, atkārtoti iesniegtu plānu vai ziņojumu par panākumiem, ko dalībvalsts ir iesniegusi saskaņā ar 11. pantu, nav apmierināta ar to, kā plāna mērķi tiek sasniegti paredzētajā laikā, tā informē dalībvalsti un 13. pantā minēto komiteju par savu atzinumu, kā arī par apsvērumiem, kas ir šā atzinuma pamatā. Tas jāizdara sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts plāns vai ziņojums. Tālāk dalībvalsts nosūta paziņojumu Komisijai un triju mēnešu laikā informē komiteju par korekcijas pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

6. Ja Komisija sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma par korekcijas pasākumiem nolemj, ka šie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu plāna mērķus paredzētā periodā, dalībvalstij attiecībā uz esošām iekārtām obligāti jāizpilda 5. panta 2. un 3. punkta un II pielikuma prasības šajā direktīvā noteiktajā periodā. Komisija par savu lēmumu informē 13. pantā minēto komiteju.

7. pants

Aizstāšana

1. Komisija nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgo darbību veicējiem par organisko vielu un to potenciālo aizstājēju izmantošanu. Tai jāizskata jautājumi par:

- derīgumu izmantošanai,

- iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un jo īpaši iedarbību darba vietā,

- iespējamo ietekmi uz vidi un

- ekonomiskām sekām, jo īpaši pieejamo variantu izmaksām un ieguvumu,

lai nodrošinātu pārraudzību to vielu un tehnisko paņēmienu izmantošanā, kam ir minimāla potenciālā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmu un cilvēka veselību. Pēc informācijas apmaiņas Komisijai jāpublicē pamatnostādnes katrai darbībai.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minētās pamatnostādnes tiktu ņemtas vērā, izsniedzot atļaujas, kā arī formulējot vispārējus obligātus noteikumus.

8. pants

Monitorings

1. Dalībvalstis uzliek par pienākumu tādas iekārtas operatoram, uz ko ir attiecināma šī direktīva, reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniegt kompetentām iestādēm datus, kas tām ļauj pārbaudīt šīs direktīvas izpildi.

2. Dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu prasību izpildes kontroli kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa.

3. Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, būtu jāiegūst vismaz trīs nolasījumi.

4. Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā.

5. Komisija organizē dalībvalstīs informācijas apmaiņu par šķīdinātāju apsaimniekošanas plāniem, kuru pamatā ir dati par šīs direktīvas izpildi trīs gadu laikā, skaitot no 15. pantā minētās dienas.

9. pants

Atbilstība emisijas robežvērtībām

1. Atbilstību turpmāk minētām prasībām apliecina, saņemot kompetentu iestāžu piekrišanu:

- emisijas robežvērtības atgāzēs, difūzās emisijas vērtības un pilnās emisijas robežvērtības,

- II B pielikumā dotā emisijas samazināšanas plāna prasības,

- 5. panta 3. punkta noteikumi.

Šīs direktīvas III pielikumā izklāstītas šķīdinātāju apsaimniekošanas plānu pamatnostādnes, kas palīdz apliecināt atbilstību šiem raksturlielumiem.

Gāzes tilpumus atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā.

2. Atbilstību prasībām atkārtoti pārbauda pēc būtiskām pārmaiņām.

3. Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības tiek ievērotas, ja

a) neviena normālas ekspluatācijas 24 stundu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un

b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.

4. Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē:

a) visu nolasījumu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un

b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.

5. Atbilstību 5. panta 7. un 8. punkta noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja II A pielikumā nav norādīts citādi.

10. pants

Pārkāpumi

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja konstatēti šīs direktīvas prasību pārkāpumi:

a) operators informē kompetentās iestādes un veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstība tiek atjaunota iespējami īsā laikā;

b) pārkāpumu gadījumā, kas rada tiešas briesmas cilvēku veselībai, darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar a) punkta nosacījumiem.

11. pants

Informācijas sistēmas un ziņojumi

1. Reizi trijos gados dalībvalstis ziņojuma veidā iesniedz Komisijai ziņas par šīs direktīvas izpildi. Ziņojumu sastāda, pamatojoties uz anketu vai formu, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK [14] 6. pantu. Anketa vai formas jānosūta dalībvalstīm sešus mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas ziņojums. Ziņojumu nosūta Komisijai deviņu mēnešu laikā, skaitot no triju gadu pārskata perioda beigām. Dalībvalstis publicē ziņojumus vienlaikus ar iesniegšanu Komisijā, ievērojot Direktīvas 90/313/EEK [15] 3. panta 2. un 3. punktā minētos ierobežojumus. Pirmais ziņojums attiecas uz pirmajiem trim gadiem, skaitot no 15. pantā minētās dienas.

2. Ziņās, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, iekļauj arī pietiekami raksturīgus datus, lai apliecinātu, ka ir ievērotas 5. panta prasības un attiecīgā gadījumā arī 6. panta prasības.

3. Komisija sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas izpildi, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtiem datiem ne vēlāk kā piecus gadus pēc brīža, kad dalībvalstis ir iesniegušas pirmos pārskatus. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā papildinot to ar priekšlikumiem.

12. pants

Informācijas publiskošana

1. Neierobežojot Direktīvu 90/313/EEK, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai vismaz iesniegumus atļaujas saņemšanai jaunām iekārtām vai būtiskām pārmaiņām tādās iekārtās, kam saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK vajadzīga atļauja, darītu pieejamu sabiedrībai pietiekamu laiku, lai sabiedrība varētu sniegt komentārus par tiem, pirms kompetentas iestādes pieņem lēmumu. Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK, nav jāuzskata, ka, publiskojot informāciju, būtu jāmaina tās formāts.

Jāpublisko arī kompetentās iestādes lēmums, ieskaitot vismaz vienu atļaujas eksemplāru un jebkurus turpmākos atjauninājumus.

Publisko vispārējos obligātos noteikumus, kas piemērojami iekārtām, kā arī reģistrēto un atļauto darbību sarakstu.

2. Jāpublisko emisijas kontroles rezultāti, kas vajadzīgi saskaņā ar 8. un 9. pantā minētajiem atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas nosacījumiem un kas atrodas kompetentas iestādes rīcībā.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā ierobežojumus sakarā ar iemesliem, kas ļauj valsts iestādēm atteikties sniegt informāciju, tajā skaitā atklāt komerciālos un rūpnieciskos noslēpumus, kā noteikts Direktīvas 90/313/EEK 3. panta 2. un 3. punktā.

13. pants

Komiteja

Komisijai palīdz padomdevēja komiteja, kuru veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par šo projektu laikā, kuru priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

Atzinums jāieraksta protokolā; turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt, lai protokolā atzīmētu tās viedokli.

Komisijai maksimāli jāvadās pēc komitejas sniegtā atzinuma. Tai jāinformē komiteja par to, kā tiek ievērots tās atzinums.

14. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas jāpiemēro, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts noteikumi, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu šīs sankcijas. Pieņemtajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un jāattur no pārkāpumiem. Dalībvalstis sniedz paziņojumu par šiem noteikumiem Komisijai ne vēlāk par 15. pantā minēto dienu un sniedz paziņojumu par jebkuriem turpmākiem to grozījumiem iespējami īsā laikā.

15. pants

Pārņemšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2001. gada 1. aprīlī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 11. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Trittin

[1] OV C 99, 26.3.1997., 32. lpp.

[2] OV C 287, 22.9.1997., 55. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 14. janvāra Atzinums (OV C 34, 2.2.1998., 75. lpp.), Padomes 1998. gada 16. jūnija Kopējā nostāja (OV C 248, 7.8.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 21. oktobra Lēmums (OV C 341, 9.11.1998., 70. lpp.).

[4] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp.

[5] OV C 139, 13.6.1977., 1. lpp.

[6] OV C 46, 17.2.1983., 1. lpp.

[7] OV C 328, 7.12.1987., 1. lpp.

[8] OV C 138, 1.2.1993., 1. lpp.

[9] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[10] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/98/EK (OV L 355, 30.12.1998., 1. lpp.).

[11] OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.

[12] OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

[13] OV L 227, 8.9.1993., 9. lpp.

[14] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

[15] OV L 158, 23.6.1990., 56. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā ir iekļautas 1. pantā minētās darbību kategorijas. Ja darbība notiek, pārsniedzot II A pielikumā uzskaitītās sliekšņa vērtības, šajā pielikumā minētās darbības ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Darbībās vienmēr ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta ražojumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi.

Saistvielas klāšana

- Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos.

Aizsargkārtas klāšana

- Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu:

- turpmāk minētiem transportlīdzekļiem:

- jaunām automašīnām, ko Direktīvā 70/156/EEK [1] definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai,

- kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 70/156/EEK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem,

- furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 70/156/EEK definē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes,

- autobusiem, ko Direktīvā 70/156/EEK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus,

- piekabēm, ko Direktīvā 71/156/EEK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju,

- metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas,

- koka virsmām,

- audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām,

- ādai.

Šeit neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgā priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, šo direktīvu uz tiem var attiecināt, ja iespieddarbi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Slokšņu pārklāšana

- Jebkura darbība, kur rullētu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu.

Ķīmiskā tīrīšana

- Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskus savienojumus (GOS) iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs.

Apavu ražošana

- Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas.

Aizsargkārtu preparātu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana

- Minēto gala produktu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gala produkta uzpildi tam paredzētā traukā.

Farmaceitisko ražojumu izgatavošana

- Farmaceitisko ražojumu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana.

Iespieddarbi

- Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī direktīva attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem:

fleksogrāfija — darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst,

termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums — iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu,

ar laminēšanu saistītie iespieddarbi — divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus,

izdevumu rotācijas dobspiedumi — rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izdevumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes,

rotācijas dobspiedumi — iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Padziļinājumus piepilda ar iespiedkrāsu, un pārpalikums no joslām, kas neiespiež, tiek noņemts, pirms iespiedlaukums saskaras ar cilindru un noņem iespiedkrāsu no padziļinājumiem.

rotācijas rastra iespiedums — iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām,

lakošana — darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu.

Gumijas pārveidošana

- Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos ražojumos.

Virsmu tīrīšana

- Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz ražojumu virsmas tīrīšanu.

Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un eļļas rafinēšana

- Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.

Transportlīdzekļu galīga apdare

- Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti:

- aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 70/156/EEK, vai to daļai, ja to veic transportlīdzekļa remontdarbu, konservācijas vai dekoratīvās apdares ietvaros ārpus izgatavošanas ražotnēm, vai

- oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 70/156/EEK, vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera, vai

- aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija).

Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem

- Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un motoru tinumos utt.

Koka piesūcināšana

- Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē.

Koka un plastmasas laminēšana

- Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus ražojumus.

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/27/EK (OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

II A PIELIKUMS

I. SLIEKŠŅA VĒRTĪBAS UN EMISIJAS KONTROLE

| Darbība (šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības tonnās/gadā) | Sliekšņa vērtība (šķīdinātāja patēriņa sliekšņa vērtības tonnās/gadā) | Emisijas robežvērtības atgāzēs(mg C/Nm3) | Difūzās emisijas vērtības(procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāju) | Pilnās emisijas robežvērtības | Īpaši noteikumi |

Jauna | Esoša | Jauna | Esoša |

1. | Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15) | 15-25 | 100 | 30 [1] | | | |

> 25 | 20 | 30 [1] | | | |

2. | Izdevumu rotācijas dobspiedums (> 25) | | 75 | 10 | 15 | | |

3. | Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30) | 15-25 | 100 | 25 | | | |

> 25 | 100 | 20 | | | |

> 30 [2] | 100 | 20 | | | |

4. | Virsmas tīrīšana [3] (> 1) | 1-5 | 20 [4] | 15 | | | |

> 5 | 20 [4] | 10 | | | |

5. | Cita virsmu tīrīšana (> 2) | 2-10 | 75 [5] | 20 [5] | | | |

> 10 | 75 [5] | 15 [5] | | | |

6. | Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare | > 0,5 | 50 [6] | 25 | | | |

7. | Slokšņu pārklāšana (> 25) | | 50 [7] | 5 | 10 | | |

8. | Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla [12], auduma, plēves un papīra (> 5) | 5-15 | 100 [8] [11] | 25 [11] | | | |

> 15 | 50/75 [9] [10] [11] | 20 [11] | | | |

9. | Stiepļu tinumu pārklājumi (> 5) | | | | | 10 g/kg [13] |

| | | | 5 g/kg [14] |

10. | Aizsargkārtu klāšana koka virsmām (> 15) | 15-25 | 100 [15] | 25 | | | |

> 25 | 50/75 [16] | 20 | | | |

11. | Ķīmiskā tīrīšana | | | | | 20 g/kg [17] [18] [19] |

12. | Koka piesūcināšana (> 25) | | 100 [20] | 45 | | 11 kg/m3 |

13. | Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu (> 10) | 10-25 | | | | 85 g/m2 | Emisijas robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā ražojuma m2. |

> 25 | | | | 75 g/m2 |

(> 10) [21] | | | | 150 g/m2 |

14. | Apavu izgatavošana (> 5) | | | | | 25 g uz pāri | Pilnās emisijas robežvērtības ir izteiktas šķīdinātāja gramos uz izgatavoto pilno apavu komplektu. |

15. | Koka un plastmasas laminēšana (> 5) | | | | | 30 g/m2 |

16. | Saistvielu klāšana (> 5) | 5-15 | 50 [22] | 25 | | | |

> 15 | 50 [22] | 20 | | | |

17. | Aizsargkārtu preparātu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu izgatavošana (> 100) | 100-1000 | 150 | 5 | | 5 % no ieguldītā | Difūzās emisijas daudzumā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu sastāvdaļu hermētiskā traukā. |

> 1000 | 150 | 3 | | šķīdinātāja 3 % no ieguldītā šķīdinātāja |

18. | Gumijas pārveidošana (> 15) | | 20 [23] | 25 [24] | | 25 % no ieguldītā šķīdinātāja | |

19. | Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10) | | | | | Dzīvnieku tauki1,5 kg/tRīcineļļa3 kg/tRapšu sēklas1 kg/tSaulespuķu sēklas1 kg/tSojas pupas (normāls malums)0,8 kg/tSojas pupas (baltās pārslas)1,2 kg/t Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t [25]1,5 kg/t [26]4 kg/t [27] | |

20. | Farmācijas produktu ražošana (> 50) | | 20 [28] | 5 [29] | 15 [29] | 5 % no ieguldītā šķīdinātāja | 15 % | |

II. TRANSPORTLĪDZEKĻU AIZSARGKĀRTU RŪPNIECĪBA

Pilnās emisijas robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos attiecībā pret ražojuma virsmas laukuma kvadrātmetriem un šķīdinātāja kilogramos uz automašīnas virsbūvi.

Virsmas laukums jebkuram ražojumam zemāk parādītajā tabulā ir definēts šādi:

- virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam ražojumam, vai pilns virsmas laukums ražojumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu.

Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas:

2 x ražojuma korpusa svarsvidējais metāla loksnes biezums x metāla loksnes blīvums

Šī metode jālieto citām ar aizsargkārtu pārklājamām daļām, ko izgatavo no loksnēm.

Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmas laukumus vai pilno iekārtā uzklājamo aizsargkārtas virsmas laukumu, izmanto datorizētu konstruēšanu vai citas līdzvērtīgas metodes.

Pilnās emisijas robežvērtība turpmāk dotajā tabulā attiecas uz procesa etapiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar aizsargkārtas klāšanu ar elektroforēzi vai jebkādu citu klāšanas procesu, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā. Pilna izdalīto vielu robežvērtība tiek izteikta kā organisko savienojumu masu summa uz pilna virsmas laukuma kvadrātmetru ar aizsargkārtu pārklātam ražojumam un kā organisko savienojumu masu summa uz automašīnas virsbūvi.

Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) | Ražošanas sliekšņa vērtība (attiecas uz pārklājamās preces ražošanas gada apjomu) | Pilna emisijas robežvērtība |

Jauna | Esoša |

Aizsargkārtas klāšana jaunām automašīnām (> 15) | > 5000 | 45 g/m2vai 1,3 kg/virsbūvi + 33g/m2 | 60 g/m2 va i1,9 kg/virsbūvi + 41 g/m2 |

≤ 5000monokokam vai > 3500 uz šasijas (ar rāmi) | 90 g/m2 vai 1,5 kg/virsbūvi + 70 g/m2 | 90 g/m2vai 1,5 kg/virsbūvi + 70 g/m2 |

| Pilna izdalīto vielu daudzuma robežvērtība (g/m2) |

Aizsargkārtu klāšana jaunām kravas automobiļu kabīnēm(> 15) | ≤ 5000 | 65 | 85 |

> 5000 | 55 | 75 |

Aizsargkārtas klāšana jauniem furgoniem un kravas automobiļiem(> 15) | ≤ 2500 | 90 | 120 |

> 2500 | 70 | 90 |

Aizsargkārtu klāšana jauniem autobusiem (> 15) | ≤ 2000 | 210 | 290 |

>2000 | 150 | 225 |

Iekārtās, kur aizsargkārtu klāšana transportlīdzekļiem nesasniedz iepriekšējā tabulā dotās šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības, jāievēro II A pielikumā minētās prasības transportlīdzekļu galīgās apdares sektoram.

[1] Šķīdinātāja atlikums gatavajā ražojumā nav jāuzskata par difūzo emisiju.

[2] Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona.

[3] Izmantojot pantā 5. panta 6. un 8. punktā norādītos savienojumus.

[4] Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu.

[5] Iekārtas, kas pierāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas.

[6] Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9. panta 3. punkts.

[7] Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisijas robežvērtībai jābūt 150.

[8] Emisijas robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos.

[9] Pirmā emisijas robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra — uz aizsargkārtu klāšanas procesiem.

[10] Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisijas robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150.

[11] Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

[12] Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3.

[13] Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm.

[14] Attiecas uz visām citām iekārtām.

[15] Izdalīto vielu robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanu un žāvēšanas procesiem, ko veic slēgtos apstākļos.

[16] Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem.

[17] Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā ražojuma kilogramu.

[18] Emisijas robežvērtība 5. panta 8. punktā nav attiecināma uz šo nozari.

[19] Šādi atbrīvojumi attiecas tikai uz Grieķiju: pilno izdalīto vielu robežvērtību neattiecina 12 gadu laikā, sākot ar brīdi, kad šī direktīva stājas spēkā, uz esošām iekārtām, kas atrodas attālās zonās un/vai salās ar ne vairāk kā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, kur ekonomisku apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot aprīkojumu ar progresīvu tehnoloģiju.

[20] Nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu.

[21] Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt.

[22] Ja lieto metodes, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs robežvērtībai jābūt 150.

[23] Ja lieto metodes, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs robežvērtībai jābūt 150.

[24] Difūzās emisijas daudzumā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu sastāvdaļu hermētiskā traukā.

[25] Pilnais maksimālais emisijas daudzums iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākās pieejamās metodes.

[26] Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas).

[27] Piemērojams atgumijošanai.

[28] Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisijas robežvērtībai jābūt 150.

[29] Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai preparātu sastāvdaļu hermētiskos traukos.

--------------------------------------------------

II B PIELIKUMS

EMISIJAS SAMAZINĀŠANAS PLĀNS

1. Principi

Izdalīto vielu samazināšanas plānam jāļauj operatoram ar citiem līdzekļiem panākt izdalīto vielu samazināšanos, kas būtu līdzvērtīga tam, ko varētu panākt, ja piemērotu emisijas robežvērtības. Šajā nolūkā operators var lietot jebkādu samazināšanas plānu, kas ir speciāli izstrādāts viņa iekārtai, ja beigās tiek sasniegta līdzvērtīga emisijas samazināšanās. Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas 11. pantu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts izdalīto vielu daudzuma samazināšanā, ieskaitot pieredzi, kas ir gūta, piemērojot samazināšanas plānu.

2. Prakse

Gadījumos, kad tiek uzklātas aizsargkārtas, lakas, saistvielas un iespiedkrāsa, var lietot zemāk minēto plānu. Ja šāda metode nav piemērota, kompetentās iestādes drīkst atļaut operatoram piemērot alternatīvu atbrīvojuma plānu, kuru pildot tiek ievēroti šeit izklāstītie principi. Plāna uzbūvē jāņem vērā šādi fakti:

i) ja vēl tikai izstrādā aizstājējus, kas satur maz šķīdinātāja vai to nemaz nesatur, jādod operatoram termiņa pagarinājums, lai īstenotu emisijas samazināšanas plānu;

ii) emisijas samazināšanas atsauces lielumam jāatbilst pēc iespējas precīzāk emisijai, kas izdalītos, ja netiktu veiktas nekādas darbības tās samazināšanai.

Šāds plāns būtu jāīsteno iekārtās, kur ražojuma cietās daļas saturu var uzskatīt par nemainīgu un izmantot kā atskaites lielumu emisijas samazināšanā:

i) operatoram jāizvirza emisijas samazināšanas plāns, kurā jāietver arī ieguldītā šķīdinātāja vidējā satura samazināšanu un/vai palielinātu cieto daļu izmantošanas efektivitāte ar mērķi panākt pilnās emisijas samazināšanos iekārtā līdz noteiktam procentam no gada emisijas atsauces vērtības, ko sauc par mērķa emisiju. Tas jādara saskaņā ar šādu grafiku:

Laikposms | Esošās iekārtas |

Maksimāli pieļaujamā emisija | Jaunās iekārtas |

Līdz 2001. gada 31. oktobrim | Līdz 2005. gada 31. oktobrim | Mērķa emisija x 1,5 |

Līdz 2004. gada 31. oktobrim | Līdz 2007. gada 31. oktobrim | Mērķa emisija |

ii) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina šādi:

a) nosaka pilno cieto daļu masu gada laikā izlietotā aizsargkārtas un/vai iespiedkrāsas, lakas un saistvielu daudzumā. Cietās daļas ir visas aizsargkārtu, iespiedkrāsu, laku un saistvielu vielas, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošu organisko savienojumu iztvaikošanas;

b) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina, reizinot apakšpunktā a) noteikto masu ar atbilstīgu koeficientu, kas ir dots tabulā. Kompetentas iestādes var precizēt šos koeficientus atsevišķām iekārtām, lai atspoguļotu dokumentēto cieto daļu izmantošanas efektivitātes palielināšanos.

Darbība | Koeficients, kas jālieto ii) punkta b) apakšpunktā |

Rotācijas dobspiedumu iespiešana, fleksogrāfija, laminēšana kā iespieddarbu sastāvdaļa; lakošana kā iespieddarbu sastāvdaļa; koka pārklāšana; audeklu, auduma, plēves vai papīra pārklāšana; saistvielu klāšana | 4 |

Slokšņu pārklāšana, transporta līdzekļu galīgā apdare | 3 |

Pārklājumi saskarē ar pārtikas produktiem, aizsargkārtas lidaparātiem | 2,33 |

Citas aizsargkārtas un rotācijas rastra iespiedums | 1,5 |

c) mērķa emisija ir vienāda ar gada emisijas atskaites vērtību, ko reizina ar procentiem, proti:

- (difūzās emisijas vērtība + 15) iekārtām, kas atbilst II A pielikuma 6. punktam, un II A pielikuma 8. un 10. punktā minētiem ražojumiem ar zemāku sliekšņa vērtības diapazonu,

- (difūzās emisijas vērtība + 5) visām citām iekārtām;

d) noteikumi ir ievēroti, ja faktiskā šķīdinātāju emisija, ko nosaka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, ir mazāka vai vienāda ar mērķa emisiju.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ŠĶĪDINĀTĀJU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

1. Ievads

Šajā pielikumā doti norādījumi par šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izpildi. Šeit tiek apzināti principi, kas būtu jāpiemēro (2. punkts), tiek iezīmētas pamatnostādnes masu bilancei (3. punkts) un arī norādītas prasības noteikumu ievērošanas pārbaudei (4. punkts).

2. Principi

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns kalpo šādiem mērķiem:

i) noteikumu ievērošanas pārbaudei, kā to nosaka 9. panta 1. punkts;

ii) turpmāko emisijas samazināšanas iespēju apzināšanai;

iii) ļauj sniegt informāciju sabiedrībai par šķīdinātāju izlietojumu, šķīdinātāju emisiju un šīs direktīvas ievērošanu.

3. Definīcijas

Šādas definīcijas ir pamatnostādnes masu bilances sastādīšanai.

Organisko šķīdinātāju ieguldījums (I):

I1 Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos preparātos, ko izlieto procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masu bilance.

I2 Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums atgūtajos preparātos, no kuriem šķīdinātājs tiek atkārtoti izmantots procesā. (Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs jāieskaita katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.)

Organisko šķīdinātāju izdalīšanās (O):

O1 Emisija ar atgāzēm.

O2 Organiskie šķīdinātāji, kas izšķīst ūdenī, ja notekūdeņu apstrāde ir pareizi ņemta vērā, aprēķinot O5.

O3 Organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai nogulsnes procesa gala produktos.

O4 Neuztvertās organisko šķīdinātāju emisijas gaisā. Šeit ietilpst vispārējā telpu ventilācija, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm.

O5 Organiskie šķīdinātāji un organiskie savienojumi, kas izzūd ķīmisko un fizikālo reakciju dēļ (ieskaitot, piemēram, tos, ko iznīcina, piemēram, tos sadedzinot vai citas atgāzu vai notekūdeņu apstrādes gaitā, piemēram, tos adsorbējot tiktāl, ka tie nav jāieskaita O6, O7 vai O8 punktā).

O6 Organiskie šķīdinātāji, ko satur savāktie atkritumi.

O7 Organiskie šķīdinātāji vai organiskie šķīdinātāji preparātos, ko pārdod vai ir nodoms pārdot kā komerciāli vērtīgu ražojumu.

O8 Organiskie šķīdinātāji preparātos, kas ir atgūti atkārtotai lietošanai, bet ne izmantošanai procesā, ja tie nav iekļauti O7.

O9 Organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi.

4. Pamatnostādnes šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanai noteikumu ievērošanas pārbaudē

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu nosaka konkrētās prasības, kas ir jāpārbauda, kā parādīts turpmāk:

i) pārbauda, vai ir ievērota II B pielikumā minētā emisijas samazināšanas iespēja, ja pilnās emisijas robežvērtība ir izteikta šķīdinātāju emisijā uz ražojuma vienību vai citādi, kā tas ir noteikts II A pielikumā:

a) Visās darbībās, kurās izmanto II B pielikumu, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu patēriņu (C). Patēriņu var noteikt, izmantojot šādu vienādojumu:

C = I1 – O8

Paralēla darbība jāveic, lai noteiktu cietās daļas, ko izmanto aizsargkārtās, lai iegūtu gada emisijas atskaites vērtību un mērķa emisiju katru gadu;

b) vērtējot atbilstību pilnās emisijas robežvērtībai, kas ir izteikta kā šķīdinātāju emisija uz ražojuma vienību vai citādi, kā tas noteikts II A pielikumā, šķīdinātāju apsaimniekošanas plānam ik gadu būtu jānosaka emisija (E). Emisiju var aprēķināt saskaņā ar šādu vienādojumu:

E = F + O1

kur F ir difūzā emisija, kas ir definēta ii) sadaļas a) apakšpunktā. Emisijas skaitlis tālāk būtu jāizdala ar atbilstīgu ražojuma parametru;

c) lai novērtētu atbilstību 5. panta 5. punkta b) daļas ii) apakšpunkta prasībām, šķīdinātāja apsaimniekošanas plānam ik gadu būtu jānosaka pilnā emisija no visām attiecīgām darbībām un šis skaitlis būtu jāsalīdzina ar pilno emisiju, kas parādītos, ja II pielikuma prasības tiktu izpildītas katrai darbībai atsevišķi;

ii) nosaka difūzo emisiju salīdzinājumam ar difūzās emisijas vērtībām II A pielikumā:

a) metodika

Difūzo emisiju var aprēķināt saskaņā ar šādu vienādojumu:

F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8

vai

F = O2 + O3 + O4 + O9

Šo lielumu var noteikt ar tiešiem mērījumiem. Līdzvērtīgus aprēķinus var veikt arī citādi, piemēram, ar citu paņēmienu, izmantojot procesa emisijas uztveršanas efektivitāti.

Difūzās emisijas vērtība jāizsaka kā ieguldījuma daļa, ko var aprēķināt no šāda vienādojuma:

I = I1 + I2

b) mērījumu biežums

Difūzo emisiju var noteikt ar īsu, bet pilnīgu mērījumu kopu. Mērījumi nav jāatkārto, kamēr netiek mainīts aprīkojums.

--------------------------------------------------