31999D1419

Eiropas Parlamenta Un Padomes Lēmums 1419/1999/EK

(1999. gada 25. maijs),

ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam Eiropas Kultūras galvaspilsēta no 2005. līdz 2019. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [3],

(1) tā kā visā tās vēstures gaitā Eiropa ir bijusi izcili bagātīgas un daudzveidīgas mākslinieciskās darbības teritorija; tā kā pilsētas dzīvei ir bijusi nozīmīga loma Eiropas kultūru attīstībā un uzplaukumā;

(2) tā kā ar Līguma 151. pantu Kopienai ir piešķirtas pilnvaras kultūras jomā; tā kā visai Kopienas rīcībai nolūkā veicināt darbības kultūras jomā jābalstās uz šā juridiskā pamata atbilstīgi mērķiem un līdzekļiem, kas Kopienai uzticēti ar Līgumu;

(3) tā kā 1985. gada 13. jūnijā par kultūras jautājumiem atbildīgie ministri, tiekoties Padomē, pieņēma rezolūciju par ikgadējo pasākumu "Eiropas Kultūras pilsēta" [4], kura galvenais mērķis bija darīt Eiropas iedzīvotājiem pieejamus īpašus attiecīgās pilsētas, reģiona vai valsts kultūras aspektus; šim pasākumam Kopiena sniedza finansiālu atbalstu;

(4) tā kā veiktais pētījums par Eiropas kultūras pilsētu sasniegtajiem rezultātiem liecina, ka pasākumam ir pozitīva ietekme — tam ir plaša rezonanse medijos, tas labvēlīgi ietekmē kultūras un tūrisma attīstību, un iedzīvotāji apzinās, cik svarīgi ir tas, ka izvēlēta viņu pilsēta;

(5) tā kā pozitīvā ietekme tomēr ne vienmēr ir devusi ilgstošus rezultātus, kas būtu ilgāki nekā pats projekts un tā kā, kaut arī atzīstot izvēlēto pilsētu vadošo sabiedrisko darbinieku kompetenci lemt par projekta saturu, viņu uzmanība jāvērš uz vajadzību iekļaut kultūras projektu dinamiskā vidēja termiņa procesā;

(6) tā kā šī iniciatīva ir būtiska, gan lai stiprinātu vietējo un reģionālo identitāti, gan lai sekmētu Eiropas integrāciju;

(7) tā kā diskusijās par savu 1995. gada 7. aprīļa atzinumu [5] par programmu "Kaleidoskops", kas izveidota ar Lēmumu Nr. 719/96/EK [6], Eiropas Parlaments lūdza Komisiju iesniegt īpašu programmu par "Eiropas Kultūras pilsētu" pēc 2000. gada, pamatojoties uz Līguma 151. pantu;

(8) tā kā pasākuma "Kultūras pilsēta" nozīmība un rezonanse prasa radīt izvirzīšanas rotācijas sistēmu, kas nodrošina, ka ar regulāriem starplaikiem izraugās kādu katras dalībvalsts pilsētu; tā kā vislabākais veids, kā radīt paredzamu, viendabīgu un pārskatāmu rotācijas sistēmu, ir pieņemt vienu lēmumu, kurā noteikta secība, kādā dalībvalstis organizē šo pasākumu;

(9) tā kā ir lietderīgi, ka Kultūras galvaspilsētas izvirza Padome, ņemot vērā šādas izvirzīšanas lielo simbolisko nozīmi dalībvalstīs;

(10) tā kā jebkurai Kopienas iniciatīvai Eiropas Kultūras pilsētas labā jāatbilst iepriekš noteiktiem mērķiem un jāizmanto Līgumā noteiktie resursi;

(11) tā kā Kopiena iepriekš ir veikusi ieguldījumus pasākumos "Eiropas Kultūras pilsēta" un "Eiropas Kultūras mēnesis" saistībā ar Kaleidoskopa programmu, kuras darbība beidzas 1999. gadā;

(12) tā kā 1997. gada 22. septembrī Padome pieņēma Lēmumu attiecībā uz turpmāko Eiropas rīcību kultūras jomā [7], kurā tā aicināja Komisiju saskaņā ar Līguma 208. pantu līdz 1998. gada maijam iesniegt priekšlikumus vienotas kultūras programmas izveidei un finansēšanai; programma ietvertu arī pasākumu "Eiropas Kultūras galvaspilsēta";

(13) tā kā Komisija ir sniegusi ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pirmo Eiropas Kopienas kultūras atbalsta pamatprogrammu, tostarp arī priekšlikumu lēmumam par vienota finansēšanas un plānošanas instrumenta izveidi sadarbībai kultūras jomā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveido Kopienas rīcību "Eiropas Kultūras galvaspilsēta". Tās mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību un to kopīgās iezīmes, kā arī veicināt labāku savstarpēju pazīšanos Eiropas pilsoņu vidū.

2. pants

1. Vienu dalībvalsts pilsētu izvirza par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ievērojot secību, kāda noteikta I pielikumā. I pielikumā doto hronoloģisko secību var grozīt, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties. Attiecīgā dalībvalsts ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām, iespējams, pievienojot Reģionu komitejas ieteikumu, ne vēlāk kā četrus gadus pirms minētā pasākuma sākuma.

2. Komisija ik gadu izveido atlases žūriju, kas ziņo par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām, kuras izvērtētas saskaņā ar šīs rīcības mērķiem un pazīmēm. Atlases žūrijā ir septiņas vadošas neatkarīgas personas, kas ir eksperti kultūras jomā; divas no tām izraugās Eiropas Parlaments, divas — Padome, divas — Komisija un vienu — Reģionu komiteja. Atlases žūrija sniedz ziņojumu Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai atzinumu par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas. Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, kas sagatavots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu un atlases žūrijas ziņojumu, oficiāli izraugās attiecīgo pilsētu par tā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, kuram tā izvirzīta.

3. pants

Pieteikums izvirzīšanai ietver Eiropas dimensijas kultūras projektu, kas galvenokārt balstīts uz sadarbību kultūras jomā, atbilstīgi Līguma 151. pantā noteiktajiem mērķiem un rīcībai.

Pieteikumā norāda, kā kandidātpilsēta plāno:

- uzsvērt eiropiešiem kopīgos mākslas virzienus un stilus, ko tā iedvesmojusi vai kurā devusi nozīmīgu ieguldījumu,

- veicināt pasākumus, kuros iesaistīti kultūras jomā aktīvi cilvēki no citām dalībvalstu pilsētām, tādējādi iedibinot ilgstošu sadarbību kultūras jomā, un sekmēt to apriti Eiropas Savienībā,

- atbalstīt un attīstīt radošo darbību, kas ir katras kultūras politikas būtiska sastāvdaļa,

- nodrošināt lielas iedzīvotāju daļas pulcēšanos un dalību un tādējādi darbības sociālo ietekmi un tās turpināšanos pēc gada, kurā notikuši pasākumi,

- veicināt Savienības pilsoņu uzņemšanu un iespējami plašāku dažādu pasākumu izplatīšanu, izmantojot visa veida multivides līdzekļus,

- veicināt dialogu starp Eiropas kultūrām un citām pasaules kultūrām un šādā garā palielināt atvērtību un sapratni pret citiem, kas ir kultūras pamatvērtības,

- izmantot vēsturisko mantojumu, pilsētas arhitektūru un dzīves kvalitāti pilsētā.

4. pants

Šajā rīcībā var piedalīties arī Eiropas valstis, kas nav dalībvalstis. Katra šāda valsts var izvirzīt vienu pilsētu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un tai jāpaziņo kandidātpilsēta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai. Padome pēc Komisijas ieteikuma ar vienprātīgu lēmumu oficiāli izraugās vienu no kandidātpilsētām par Eiropas Kultūras galvaspilsētu katram gadam, ņemot vērā, ka ir vēlams četru gadu sagatavošanās laiks.

5. pants

Katra pilsēta organizē kultūras pasākumu programmu, uzsverot gan pašas pilsētas kultūru un kultūras mantojumu, gan tās vietu kopīgajā kultūras mantojumā, un iesaistot kultūras darbiniekus no citām Eiropas valstīm ar mērķi iedibināt ilgstošu sadarbību. Papildus iepriekš minētajam, izvirzītajai pilsētai, plānojot programmu, cik iespējams jāņem vērā II pielikumā uzskaitītie plānošanas un novērtēšanas kritēriji. Principā šīs programmas ilgums ir viens gads, taču izņēmuma gadījumā izraudzītās pilsētas var izvēlēties īsāku laikposmu. Pilsēta var izvēlēties, vai programmā iesaistīt apkārtējo reģionu. Ir jāveido saikne starp vienā gadā izraudzīto pilsētu programmām.

6. pants

Katru gadu Komisija sagatavo ziņojumu, novērtējot iepriekšējā gada pasākuma rezultātus, iekļaujot tajā arī pasākuma organizētāju veikto analīzi. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai. Komisija var iesniegt arī priekšlikumus šā Lēmuma pārskatīšanai, ko tā uzskata par vajadzīgiem rīcības veiksmīgai norisei, īpaši, ņemot vērā Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanos.

Briselē, 1999. gada 25. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Eichel

[1] OV C 362, 28.11.1997., 12. lpp.

[2] OV C 180, 11.6.1998., 70. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 30. aprīļa Atzinums (OV C 152, 18.5.1998., 55. lpp.), Padomes 1998. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV C 285, 14.9.1998., 5. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 11. marta Lēmums (OV C 175, 21.6.1999.). Padomes 1999. gada 10. maija Lēmums.

[4] OV C 153, 22.6.1985., 2. lpp.

[5] OV C 109, 1.5.1995., 281. lpp.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 29. marta Lēmums Nr. 719/96/EK, ar ko izveido Eiropas dimensijas mākslinieciskās un kultūras darbības atbalsta programmu (Kaleidoskopu) (OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.).

[7] OV C 305, 7.10.1997., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SECĪBA, KĀDA IZVIRZA EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTAS

2005. | Īrija |

2006. | Nīderlande |

2007. | Luksemburga |

2008. | Apvienotā Karaliste |

2009. | Austrija |

2010. | Vācija |

2011. | Somija |

2012. | Portugāle |

2013. | Francija |

2014. | Zviedrija |

2015. | Belģija |

2016. | Spānija |

2017. | Dānija |

2018. | Grieķija |

2019. | Itālija |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PLĀNOŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJU SARAKSTS

Iespējamās izraudzīto pilsētu programmu sastāvdaļas:

- kopīgo mākslas virzienu un stilu popularizēšana, kuru attīstībā pilsētai bijusi īpaša nozīme,

- mākslas pasākumu (mūzika, deja, teātris, vizuālā māksla, kino utt.) organizēšana un kultūras veicināšanas un vadības uzlabošana,

- Eiropas sabiedrības zināšanu uzlabošana par personībām un notikumiem, kas nozīmīgi pilsētas vēsturē un kultūrā,

- īpašu pasākumu organizēšana, lai veicinātu māksliniecisko jaunradi un radītu jaunus darbības un dialoga veidus kultūrā,

- pasākumu organizēšana, lai uzlabotu pieeju pilsētai raksturīgām kustamām un nekustamām mākslas vērtībām un jaunradei un palielinātu sabiedrības interesi par tām,

- īpašu kultūras projektu organizēšana, lai pievērstu jaunus cilvēkus kultūrai,

- īpašu kultūras projektu organizēšana, lai palielinātu sociālo kohēziju,

- plānoto pasākumu izplatīšana plašākai auditorijai, īpaši, izmantojot multivides un audiovizuālos līdzekļus un daudzvalodu pieeju,

- ieguldījums saimnieciskajā darbībā, īpaši attiecībā uz nodarbinātību un tūrismu,

- nepieciešamība attīstīt augstas kvalitātes un novatorisku kultūras tūrismu, ņemot vērā nozīmi, kāda šajā ziņā ir kultūras mantojuma ilgtspējīgai pārvaldībai, un saskaņojot tūristu un vietējo iedzīvotāju vēlmes,

- tādu projektu organizēšana, kas veicina saikņu attīstību starp arhitektūras mantojumu un jaunām pilsētas attīstības stratēģijām,

- kopīga tādu iniciatīvu organizēšana, kuru mērķis ir veicināt dialogu starp Eiropas kultūrām un citām pasaules kultūrām.

--------------------------------------------------