31987L0054

Padomes Direktīva

(1986. gada 16. decembris)

par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesisko aizsardzību

(87/54/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā pusvadītāju izstrādājumi daudzās dažādās rūpniecības nozarēs kļūst aizvien svarīgāki, un pusvadītāju tehnoloģija attiecīgi atzīstama par būtiski svarīgu Kopienas rūpniecības attīstībai;

tā kā pusvadītāju izstrādājumu funkcijas lielā mērā ir atkarīgas no šādu izstrādājumu topogrāfijām un tā kā šādu topogrāfiju izstrādāšana prasa ievērojamus cilvēkresursus, tehnisko un finanšu līdzekļu ieguldījumus, tā kā šādu izstrādājumu topogrāfiju nokopēšanas izmaksas ir niecīga daļa no to neatkarīgai izstrādāšanai vajadzīgajām izmaksām;

tā kā pašlaik spēkā esošie tiesību akti pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas visās dalībvalstīs droši neaizsargā un, ja šāda aizsardzība pastāv, tā ir visai atšķirīga;

tā kā vairākas dalībvalstu tiesību aktu atšķirības pusvadītāju izstrādājumu tiesiskajā aizsardzībā tieši un nelabvēlīgi iespaido kopējā tirgus darbību pusvadītāju izstrādājumu jomā, un tādas atšķirības var kļūt vēl lielākas, dalībvalstīm šajā jomā ieviešot jaunus tiesību aktus;

tā kā pastāvošās atšķirības, kurām ir tāda ietekme, ir jālikvidē un jaunu atšķirību rašanās, kurām būtu negatīva ietekme uz kopējo tirgu, ir jānovērš;

tā kā saistībā ar aizsardzības paplašināšanu attiecībā uz personām ārpus Kopienas, dalībvalstīm būtu brīvi jārīkojas pēc savas ierosmes, ciktāl ierobežotā laikposmā nav pieņemti Kopienas lēmumi;

tā kā Kopienas pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas aizsardzības tiesisko sistēmu pirmajā posmā var ierobežot ar dažiem pamatprincipiem noteikumos, kas norāda, kādas personas un kādi izstrādājumi būtu jāaizsargā, ekskluzīvām tiesībām, uz kurām aizsargātās personas varētu paļauties un kuras atļautu vai aizliegtu dažas darbības, šo tiesību izņēmumiem un to, cik ilgi aizsardzībai būtu jāturpinās;

tā kā citus jautājumus uz laiku var izlemt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, jo īpaši – vai kā aizsardzības nosacījums ir vajadzīga reģistrācija vai nodošana glabāšanā un – saskaņā ar to, ka piešķirtajām licencēm tiek liegta aizsardzība tā iemesla dēļ, ka ir beidzies noteikts laikposms, – vai attiecībā uz aizsargātām topogrāfijām var piešķirt obligātas licences un ar kādiem nosacījumiem to var darīt;

tā kā pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzībai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar dažu citu aizsardzības veidu piemērošana;

tā kā vajadzības gadījumā turpmākus pasākumus attiecībā uz pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesisko aizsardzību Kopienā var apsvērt vēlākā posmā, bet kopēju pamatprincipu piemērošana visās dalībvalstīs saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir vajadzīga steidzami,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

Definīcijas

1. pants

1. Šajā direktīvā:

a) "pusvadītāju izstrādājums" ir galīgais izstrādājums vai tā starpprodukts:

i) kas sastāv no materiāla struktūras, kura ietver pusvadītāja materiāla slāni; un

ii) kam ir viens vai vairāki citi slāņi, kuri sastāv no vadoša, izolējoša vai pusvadoša materiāla, un slāņi ir sakārtoti iepriekš noteiktā trīsdimensiju struktūrā; un

iii) kas ir paredzēts tikai elektroniskas funkcijas veikšanai vai kopā ar citām funkcijām;

b) pusvadītāja "topogrāfija" ir savstarpēji saistītu attēlu kopums neatkarīgi no to fiksēšanas vai kodēšanas veida:

i) kas attēlo slāņu, no kuriem pusvadītāja izstrādājums sastāv, trīsdimensiju struktūru; un

ii) pie kam attēli ir tā saistīti, ka katrs attēls attēlo pusvadītāja izstrādājuma virsmas struktūru vai struktūras daļu kādā tā izgatavošanas posmā;

c) "komerciālā izmantošana" ir pārdošana, noma, iznomāšana vai jebkura cita komercizplatīšanas metode vai piedāvājums ar šo mērķi. tomēr 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā, 7. panta 1., 3. un 4. punktā "komerciālā izmantošana" neietver izmantošanu saskaņā ar konfidencialitātes nosacījumiem, ciktāl nenotiek tālāka izplatīšana trešajām personām, izņemot, ja topogrāfijas izmantošana notiek atbilstīgi konfidencialitātes nosacījumiem, ko prasa atbilstīgi Līguma 223. panta 1. punkta b) apakšpunktam veikts pasākums.

2. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var grozīt 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, lai, ņemot vērā tehnikas progresu, pielāgotu šos noteikumus.

2. NODAĻA

Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzība

2. pants

1. Dalībvalstis aizsargā pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, pieņemot tiesību aktus, kas piešķir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

2. Pusvadītāju izstrādājuma topogrāfiju aizsargā, ciktāl tā atbilst nosacījumiem, ka tā ir sava autora garīgā darba rezultāts un nav izplatīta pusvadītāju rūpniecībā. Ja pusvadītāju izstrādājuma topogrāfija sastāv no sastāvdaļām, kas ir izplatītas pusvadītāju rūpniecībā, to aizsargā tikai tādā mērā, kādā šo sastāvdaļu apvienojums savā kopumā atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.

3. pants

1. Saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu tiesības uz aizsardzību piemēro par labu personām, kas ir pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autori.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka:

a) ja topogrāfija ir radīta tās autora algotā darba gaitā, tiesības uz aizsardzību piemēro par labu autora darba devējam, ja vien darba līguma noteikumi neparedz citādi;

b) ja topogrāfija ir radīta saskaņā ar līgumu, kas nav darba līgums, tiesības uz aizsardzību piemēro par labu tai līguma pusei, kura topogrāfiju ir pasūtījusi, ja vien līgums neparedz citādi.

3. a) Attiecībā uz 1. punktā minētajām personām tiesības uz aizsardzību piemēro par labu fiziskām personām, kas ir dalībvalsts pilsoņi vai kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā.

b) Ja dalībvalstis paredz noteikumus saskaņā ar 2. punktu, tiesības uz aizsardzību piemēro par labu:

i) fiziskām personām, kas ir dalībvalsts pilsoņi vai kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā;

ii) sabiedrībām vai citām juridiskām personām, kam dalībvalsts teritorijā faktiski ir ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums.

4. Ja tiesības uz aizsardzību nepastāv saskaņā ar citiem šā panta noteikumiem, tiesības uz aizsardzību piemēro arī par labu 3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajām personām:

a) kas pirmās komerciāli izmanto dalībvalstī topogrāfiju, kura vēl nav komerciāli izmantota nekur pasaulē; un

b) kam persona, kurai ir tiesības ar topogrāfiju rīkoties, ir ekskluzīvi atļāvusi to komerciāli izmantot visā Kopienā.

5. Tiesības uz aizsardzību arī piemēro par labu 1. līdz 4. punktā minēto personu īpašumtiesību pārņēmējiem.

6. Saskaņā ar 7. punktu dalībvalstis var risināt sarunas un slēgt nolīgumus vai vienošanās ar trešajām valstīm par pusvadītāju izstrādājumu tiesisko aizsardzību, ievērojot Kopienas tiesību aktus un jo īpaši šajā direktīvā izklāstītos noteikumus.

7. Dalībvalstis var risināt sarunas ar trešajām valstīm, lai paplašinātu tiesības uz aizsardzību uz personām, uz ko saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem aizsardzība neattiecas. Dalībvalstis, kas risina šādas sarunas, par to informē Komisiju.

Ja dalībvalsts vēlas paplašināt aizsardzību uz personām, kam citādi nav tiesību uz aizsardzību saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, vai ar trešo valsti slēgt nolīgumu vai vienošanos par aizsardzības paplašināšanu, dalībvalsts to paziņo Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis. Dalībvalsts atliek aizsardzības paplašināšanu vai nolīguma, vai vienošanās noslēgšanu uz vienu mēnesi no dienas, kurā tā ir iesniegusi paziņojumu Komisijai.

Tomēr, ja šajā laikposmā Komisija attiecīgai dalībvalstij paziņo par savu nodomu iesniegt Padomei priekšlikumu, lai visas dalībvalstis paplašinātu aizsardzību attiecībā uz personām vai attiecīgo trešo valsti, dalībvalsts atliek aizsardzības paplašināšanu vai nolīguma vai vienošanās noslēgšanu uz diviem mēnešiem no dienas, kurā tā ir iesniegusi paziņojumu Komisijai.

Ja pirms šā divu mēnešu laikposma beigām Komisija šādu priekšlikumu iesniedz Padomei, dalībvalsts atliek aizsardzības paplašināšanu vai nolīguma vai vienošanās noslēgšanu vēl uz četriem mēnešiem no dienas, kad iesniegts priekšlikums.

Ja iepriekš noteiktajā termiņā nav Komisijas paziņojuma vai priekšlikuma, vai Padomes lēmuma, dalībvalsts var paplašināt aizsardzību vai slēgt nolīgumu vai vienošanos.

Komisijas priekšlikumu paplašināt aizsardzību neatkarīgi no tā, vai tas ir iesniegts pēc dalībvalsts paziņojuma saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Padomes lēmums, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nekavē dalībvalsti papildus tām personām, kas bauda aizsardzību visās dalībvalstīs, paplašināt aizsardzību uz personām, kuras bijušas ietvertas paredzētajā paplašināšanā, nolīgumā vai vienošanās kā bijis paziņots, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nav nolēmusi citādi.

8. Komisijas priekšlikumus un Padomes lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu, publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka atbilstīgi 2. pantam piešķirtās ekskluzīvās tiesības nerodas vai nav ilgāk piemērojamas pusvadītāju izstrādājuma topogrāfijai, ja vien valsts iestādei divos gados pēc izstrādājuma pirmās komerciālās izmantošanas nav noteiktā veidā iesniegts reģistrācijas pieteikums. Dalībvalstis var prasīt, lai papildus šādai reģistrācijai valsts iestādei nodod glabāšanā materiālu, kas ļauj identificēt vai der par paraugu topogrāfijai vai tās apvienojumam, kā arī paziņojumu par topogrāfijas pirmās komerciālās izmantošanas dienu, ja tā ir pirms reģistrācijas pieteikuma dienas.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu glabāšanā nodotais materiāls nebūtu pieejams atklātībā, ja tas ir komercnoslēpums. Šis noteikums neskar šāda materiāla izpaušanu saskaņā ar tiesas vai citas kompetentas iestādes rīkojumu personām, kas ir iesaistītas tiesvedībā par 2. pantā minēto ekskluzīvo tiesību spēkā esamību vai pārkāpšanu.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai tiesību nodošana uz aizsargātām topogrāfijām būtu reģistrēta.

4. Dalībvalstis var par reģistrēšanu un nodošanu glabāšanā saskaņā ar 1. un 3. punktu noteikt nodevu, kas nepārsniedz administratīvās izmaksas.

5. Nosacījumi, kas paredz papildu formalitāšu ievērošanu attiecībā uz aizsardzības iegūšanu vai turpināšanu, nav atļauti.

6. Dalībvalstis, kas prasa reģistrāciju, paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļus personai, kurai ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un kura var pierādīt, ka bez viņas atļaujas cita persona ir iesniegusi pieteikumu vai ieguvusi topogrāfijas reģistrāciju.

5. pants

1. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas 2. pantā, ietver tiesības atļaut vai aizliegt šādas darbības:

a) reproducēt topogrāfiju, ciktāl tā ir aizsargāta saskaņā ar 2. panta 2. punktu;

b) komerciāli izmantot vai šajā nolūkā importēt topogrāfiju vai pusvadītāju izstrādājumu, kas ir izgatavots, izmantojot šo topogrāfiju.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalsts var atļaut topogrāfiju reproducēt privāti nekomerciāliem nolūkiem.

3. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, nepiemēro pašas topogrāfijas vai topogrāfijā ietverto priekšstatu, procesu, sistēmu vai tehniku reproducēšanai analīzes, novērtēšanas vai mācīšanas nolūkiem.

4. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas 1. punktā. nav paplašināmas uz jebkuru šādu darbību attiecībā uz topogrāfiju, kas atbilst 2. panta 2. punkta prasībām un kas ir radīta, pamatojoties uz citas topogrāfijas analīzi un novērtējumu, kurš veikts atbilstīgi 3. punktam.

5. Ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt 1. punkta b) apakšpunktā norādītās darbības nepiemēro šādām darbībām, kas izdarītas pēc tam, kad persona, kurai ir tiesības atļaut laišanu tirgū, dalībvalstī ir laidusi tirgū topogrāfijas vai pusvadītāju izstrādājumu vai tas darīts ar viņas piekrišanu.

6. Personai, kas, iegūstot pusvadītāju izstrādājumu, nezina vai kam nav pamata domāt, ka izstrādājums ir aizsargāts ar ekskluzīvām tiesībām, kuras dalībvalsts piešķīrusi atbilstīgi šai direktīvai, neliedz komerciāli izmantot minēto izstrādājumu.

Tomēr par darbībām, kas izdarītas pēc tam, kad minētā persona zinājusi, ka pusvadītāju izstrādājums ir tā aizsargāts, vai personai ir bijis pamats tā domāt, dalībvalstis nodrošina, ka pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma tiesa saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktu noteikumiem var prasīt samaksāt atbilstīgu atlīdzību.

7. Šā panta 6. punkta noteikumus piemēro minētā punkta pirmajā teikumā minēto personu īpašumtiesību pārņēmējiem.

6. pants

Dalībvalstis automātiski un tiesību akta darbības dēļ neattiecina 2. pantā minētās ekskluzīvās tiesības uz piešķirtajām licencēm pamatojoties uz iemeslu, ka ir beidzies kāds laikposms.

7. pants

1. Dalībvalsts paredz, ka 2. pantā minētās ekskluzīvās tiesības rodas:

a) ja reģistrācija ir ekskluzīvo tiesību rašanās nosacījums saskaņā ar 4. pantu, agrākajā no šādām dienām:

i) dienas, kad topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē;

ii) dienas, kad noteiktā veidā ir iesniegts reģistrācijas pieteikums; vai

b) kad topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē; vai

c) kad topogrāfija pirmoreiz ir fiksēta vai kodēta.

2. Ja ekskluzīvas tiesības rodas saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, dalībvalstis laikposmam pirms šo tiesību rašanās paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļus par labu personai, kurai ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un kura var pierādīt, ka cita persona topogrāfiju ir krāpnieciski reproducējusi vai komerciāli izmantojusi, vai importējusi šajā nolūkā. Šis punkts neskar tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami, lai nodrošinātu atbilstīgi 2. pantam piešķirto ekskluzīvo tiesību ievērošanu.

3. Ekskluzīvās tiesības izbeidzas 10 gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē, vai, ja reģistrācija ir ekskluzīvo tiesību rašanās vai piemērošanas turpinājuma nosacījums, – 10 gadus pēc agrākās no šādām dienām:

a) kalendāra gada beigām, kurā topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē;

b) kalendāra gada beigām, kurā noteiktā veidā ir iesniegts reģistrācijas pieteikums.

4. Ja topogrāfija nav komerciāli izmantota kaut kur pasaulē 15 gadu laikā pēc tās pirmās fiksēšanas vai kodēšanas, visas saskaņā ar 1. punktu pastāvošās ekskluzīvās tiesības izbeidzas, un jaunas ekskluzīvas tiesības nerodas, ja vien šajā laikposmā noteiktā veidā nav iesniegts reģistrācijas pieteikums tajās dalībvalstīs, kur reģistrācija ir ekskluzīvu tiesību rašanās vai piemērošanas turpinājuma nosacījums.

8. pants

Aizsardzību, kas pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām piešķirta saskaņā ar 2. pantu, nepaplašina uz topogrāfijā ietvertiem risinājumiem, procesiem, sistēmām, tehnikām vai kodētu informāciju, bet tikai uz pašu topogrāfiju.

9. pants

Ja dalībvalstu tiesību akti paredz, ka pusvadītāju izstrādājumiem, kas ir ražoti, izmantojot aizsargātas topogrāfijas, var būt norāde, lietojamā norāde ir lielais burs T šādi: T, "T", [T],

+++++ TIFF +++++

, T * vai

+++++ TIFF +++++

.

3. NODAĻA

Citu tiesību aktu piemērošana

10. pants

1. Šīs direktīvas noteikumi neskar tiesību aktus, kas attiecas uz patentu un funkcionālu modeļu tiesībām.

2. Šīs direktīvas noteikumi neskar:

a) tiesības, ko piešķir dalībvalstis, pildot saistības saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, tai skaitā noteikumus, kas šādas tiesības paplašina uz attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem vai personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā;

b) dalībvalstu autortiesību aktus, kas ierobežo topogrāfiju zīmējumu vai citu māksliniecisku attēlojumu reproducēšanu, kopējot tos divās dimensijās.

3. Šīs direktīvas noteikumi neietekmē valstu tiesību aktos piešķirto aizsardzību pusvadītāju izstrādājumiem, kas fiksēti vai kodēti pirms šīs direktīvas īstenošanai pieņemto valstu tiesību aktu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk par 11. panta 1. punktā noteikto dienu.

4. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

11. pants

1. Dalībvalstīs līdz 1987. gada 7. novembrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1986. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Howe

[1] OV C 360, 31.12.1985., 14. lpp.

[2] OV C 255, 13.10.1986., 249. lpp.

[3] OV C 189, 28.7.1986., 5. lpp.

--------------------------------------------------