EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 31977L0799
Council Directive 77/799/EEC of 19 December 1977 concerning mutual assistance by the competent authorities of the Member States in the field of direct taxation
Padomes Direktīva (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā
Padomes Direktīva (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā
OJ L 336, 27.12.1977, p. 15–20
(DA, DE, EN, FR, IT, NL)
Greek special edition: Chapter 09 Volume 001 P. 86 - 90
Spanish special edition: Chapter 09 Volume 001 P. 94 - 99
Portuguese special edition: Chapter 09 Volume 001 P. 94 - 99
Special edition in Finnish: Chapter 09 Volume 001 P. 64 - 68
Special edition in Swedish: Chapter 09 Volume 001 P. 64 - 68
Special edition in Czech: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Estonian: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Latvian: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Lithuanian: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Hungarian Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Maltese: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Polish: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Slovak: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Slovene: Chapter 09 Volume 001 P. 63 - 68
Special edition in Bulgarian: Chapter 09 Volume 001 P. 21 - 26
Special edition in Romanian: Chapter 09 Volume 001 P. 21 - 26
No longer in force, Date of end of validity: 01/01/2013; Atcelts ar 32011L0016
Oficiālais Vēstnesis L 336 , 27/12/1977 Lpp. 0015 - 0020
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 9 Sējums 1 Lpp. 0064
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 09 Sējums 1 Lpp. 0086
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 9 Sējums 1 Lpp. 0064
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 09 Sējums 1 Lpp. 0094
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 09 Sējums 1 Lpp. 0094
Padomes Direktīva (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā (77/799/EEK) EIROPAS KOPIENU PADOME ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1], ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2], tā kā nodokļu nemaksāšana un nodokļu apiešana, kas notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī, rada zaudējumus budžetā un pārkāpj taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu, kā arī var izraisīt kapitāla aprites un konkurences traucējumus; tā kā nodokļu nemaksāšana un nodokļu apiešana tādēļ ietekmē kopējā tirgus darbību; tā kā šo iemeslu dēļ 1975. gada 10. februārī Padome ir pieņēmusi rezolūciju par Kopienai veicamiem pasākumiem, lai starptautiskā līmenī apkarotu nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu [3]; tā kā problēma ir starptautiska, valstu pasākumi, kuru ietekme nepārsniedz valstu robežas, nav pietiekami; tā kā uz divpusējiem nolīgumiem balstīta pārvaldes iestāžu sadarbība arī nespēj novērst jaunas nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanas formas, kas arvien vairāk gūst starptautisku iedabu; tā kā tādēļ ir jāstiprina nodokļu pārvalžu sadarbība Kopienā saskaņā ar kopējiem principiem un noteikumiem; tā kā dalībvalstīm pēc lūguma būtu jāapmainās ar informāciju par konkrētiem gadījumiem; tā kā dalībvalstij, kas saņēmusi tādu lūgumu, būtu jāveic vajadzīgā izmeklēšana, lai iegūtu šādu informāciju; tā kā dalībvalstīm pat bez lūguma būtu jāapmainās ar jebkuru informāciju, kas ir būtiska ienākumu nodokļu un kapitāla nodokļu pareizai aprēķināšanai, jo īpaši, ja ir aizdomas par mākslīgu peļņas pārvedumu starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs vai ja šādus darījumus veic divu dalībvalstu uzņēmumi ar trešās valsts starpniecību, lai gūtu nodokļu priekšrocības, vai ja kaut kāda iemesla dēļ ir notikusi vai varētu notikt nodokļu nemaksāšana vai nodokļu apiešana; tā kā ir svarīgi, lai vienas dalībvalsts nodokļu pārvaldes ierēdņiem būtu atļauts atrasties citas dalībvalsts teritorijā, ja abas valstis to uzskata par vēlamu; tā kā ir jārūpējas, lai nodrošinātu to, ka šādā sadarbībā iegūtā informācija netiek atklāta nepiederīgām personām, tādējādi aizsargājot pilsoņu un uzņēmumu pamattiesības; tā kā tādēļ ir vajadzīgs, lai dalībvalstis, kas saņem šādu informāciju, to nelietotu bez informācijas sniedzējas dalībvalsts atļaujas citiem mērķiem kā nodokļu uzlikšanai vai lai atvieglotu tiesvedību sakarā ar nodokļu likumu neievērošanu informācijas saņēmējā valstī; tā kā ir arī vajadzīgs, lai saņēmējas valstis uzskatītu informāciju par tikpat konfidenciālu kā valsts, kas informāciju sniegusi, ja šī valsts to lūdz; tā kā dalībvalstij, kas ir lūgta veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ir tiesības atteikties, ja tās likumi vai administratīvā prakse neļauj nodokļu pārvaldei veikt izmeklēšanu vai arī vākt vai izmantot šo informāciju saviem mērķiem vai ja šīs informācijas sniegšana būtu pretrunā valsts politikai vai varētu izraisīt komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu vai komercprocesu atklāšanu, vai ja dalībvalsts, kurai informācija ir domāta, praktisku vai juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt līdzīgu informāciju; tā kā dalībvalstu sadarbība ar Komisiju ir vajadzīga, lai pastāvīgi pētītu sadarbības procedūras un apkopotu pieredzi attiecīgās jomās, jo īpaši attiecībā uz mākslīgiem peļņas pārvedumiem uzņēmumu grupās, lai uzlabotu šīs procedūras un sagatavotu attiecīgus Kopienas noteikumus, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Vispārīgi noteikumi 1. Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstu kompetentas iestādes apmainās ar jebkuru informāciju, kas var tām palīdzēt pareizi aprēķināt ienākumu nodokļus un kapitāla nodokļus. 2. Par ienākumu nodokļiem un kapitāla nodokļiem neatkarīgi no iekasēšanas formas uzskata visus nodokļus, kas uzlikti kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai ienākumu vai kapitāla daļām, ieskaitot nodokļus no ieņēmumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no uzņēmumu maksātās algas, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus. 3. Šā panta 2. punktā minētie nodokļi pašlaik ir: Beļģijā: Impôt des personnes physiques/Personenbelasting Impôt des sociétés/Vennootschapsbelasting Impôt des personnes morales/Rechtspersonenbelasting Impôt des non-résidents/Belasgin der niet-verblijfhouders Dānijā: Indkomstskaten til staten Selsskabsskat Den kommunale indkomstskat Den amtskommunale indkomstskat Folkepensionsbidragene Sømandsskatten Den særlige indkomstskat Kirkeskatten Formueskatten til staten Bidrag til dagpengefonden Vācijā: Einkommensteuer Körperschaftsteuer Vermögensteuer Gewerbesteuer Grundsteuer Francijā: Impôt sur le revenu Impôt sur le sociétés Taxe professionnelle Taxe foncière sur les propriétés bâties Taxe foncière sur les propriétés non bâties Īrijā: Income tax Corporation tax Capital gains tax Wealth tax Itālijā: Imposta sul reddito delle persone fisiche Imposta sul reddito delle persone giuridiche Imposta locale sui redditi Luksemburgā: Impôt sur le revenu des personnes physiques Impôt sur le revenu des collectivités Impôt commercial communal Impôt sur la fortune Impôt foncier Nīderlandē: Inkomstenbelasting Vennootschapsbelasting Vermogensbelasting Apvienotajā Karalistē: Income tax Corporation tax Capital gains tax Petroleum revenue tax Development land tax 4. Šā panta 1. punktu piemēro arī jebkuriem identiem vai līdzīgiem nodokļiem, kas uzlikti vēlāk papildus 3. punktā uzskaitītajiem nodokļiem vai to vietā. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē cita citu un Komisiju par šādu nodokļu spēkā stāšanās datumu. 5. Vārdkopa "kompetenta iestāde" nozīmē: Beļģijā: De minister van financiën vai pilnvarots pārstāvis Le ministre des financesvai pilnvarots pārstāvis Dānijā: Ministeren for skatter og afgifter vai pilnvarots pārstāvis Vācijā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis Francijā: Le ministre de l'économie vai pilnvarots pārstāvis Īrijā: The Revenue Commissioners vai viņu pilnvarots pārstāvis Itālijā: Il Ministro per le finanze vai pilnvarots pārstāvis Luksemburgā: Le ministre des finances vai pilnvarots pārstāvis Nīderlandē: De minister van financiën vai pilnvarots pārstāvis Apvienotajā Karalistē: The Commissioners of Inland Revenue vai viņu pilnvarots pārstāvis 2. pants Informācijas apmaiņa pēc lūguma 1. Dalībvalsts kompetenta iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetentu iestādi konkrētā gadījumā nosūtīt 1. panta 1. punktā minēto informāciju. Lūgumu saņēmušās valsts kompetentajai iestādei nav jāievēro lūgums, ja šķiet, ka lūdzējas valsts kompetentā iestāde nav pilnībā izmantojusi pati savus parastos informācijas avotus, ko tā atbilstīgi apstākļiem būtu varējusi izmantot, lai iegūtu lūgto informāciju, neradot problēmas cerētā mērķa sasniegšanā. 2. Lai sniegtu šā panta 1. punktā minēto informāciju, lūgumu saņēmušās dalībvalsts kompetentā iestāde sagatavo izmeklēšanu, kas vajadzīga šādas informācijas ieguvei. 3. pants Automātiska informācijas apmaiņa Tajos gadījumos, kurus nosaka saskaņā ar 9. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dalībvalstu kompetentās iestādes bez iepriekšēja lūguma regulāri apmainās ar 1. panta 1. punktā minēto informāciju. 4. pants Spontāna informācijas apmaiņa 1. Dalībvalsts kompetentā iestāde bez iepriekšēja lūguma nosūta 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā, jebkuras citas ieinteresētas dalībvalsts kompetentai iestādei šādos gadījumos: a) vienas dalībvalsts kompetentai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka otrā dalībvalstī varētu rasties nodokļu zudums; b) persona, kam ir nodokļu saistības, saņem nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem vienā dalībvalstī, kas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai nodokļu saistības otrā dalībvalstī; c) komercdarījumi, ko persona, kam ir nodokļu saistības vienā dalībvalstī, veic ar personu, kam ir nodokļu saistības citā dalībvalstī, notiek ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tā, lai vienā vai otrā dalībvalstī vai arī abās dalībvalstīs rastos nodokļu ietaupījumi; d) dalībvalsts kompetentai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīga peļņas pārveduma uzņēmumu grupās; e) informācija, ko kādai dalībvalstij nosūtījusi citas dalībvalsts kompetenta iestāde, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības šajā dalībvalstī. 2. Dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar 9. pantā izklāstīto apspriežu procedūru 1. punktā noteikto informācijas apmaiņu var attiecināt arī uz gadījumiem, kas šajā pantā nav norādīti. 3. Visos citos gadījumos dalībvalstu kompetentās iestādes bez iepriekšēja lūguma var nosūtīt cita citai 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir to rīcībā. 5. pants Informācijas nosūtīšanas laiks Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar iepriekšējiem pantiem ir lūgta sniegt informāciju, to nosūta iespējami drīz. Ja tai rodas šķēršļi informācijas sniegšanā vai tā atsakās informāciju sniegt, tā tūlīt informē lūdzēju iestādi, norādot šķēršļu iedabu vai atteikuma iemeslus. 6. pants Attiecīgo valsts ierēdņu sadarbība Iepriekš minēto noteikumu piemērošanai dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz informāciju, un dalībvalsts kompetentā iestāde, kam informācija ir paredzēta, saskaņā ar 9. pantā izklāstīto apspriežu procedūru var vienoties atļaut pirmajā no minētajām dalībvalstīm būt klāt otras dalībvalsts nodokļu pārvaldes ierēdņiem. Šā noteikuma piemērošanu sīkāk nosaka saskaņā ar to pašu procedūru. 7. pants Noteikumi par slepenību 1. Visu informāciju, kas dalībvalstij darīta zināma saskaņā ar šo direktīvu, šajā dalībvalstī tur slepenībā tieši tāpat kā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šīs valsts likumiem. Šādu informāciju noteikti: - var darīt pieejamu tikai personām, kas ir tieši iesaistītas nodokļu uzlikšanā vai šīs uzlikšanas administratīvā kontrolē, - papildus var darīt zināmu tikai saistībā ar tiesvedību vai administratīvām lietām, kas ietver sankcijas nolūkā uzlikt nodokļus vai pārskatīt nodokļu uzlikšanu vai ir saistībā ar nodokļu uzlikšanu vai to pārskatīšanu, un tikai personām, kas ir tieši iesaistītas šādā tiesvedībā vai administratīvās lietās; tādu informāciju tomēr var darīt zināmu atklātās tiesas sēdēs vai spriedumos, ja informācijas piegādātājas dalībvalsts kompetentā iestāde neiebilst, - vienmēr izmanto tikai nodokļu uzlikšanai vai saistībā ar tiesvedību vai administratīvām lietām, kas paredz sankcijas, ko piemēro, lai uzliktu nodokļus vai pārskatītu nodokļu uzlikšanu, vai ir saistībā ar nodokļu uzlikšanu vai to pārskatīšanu. 2. Šā panta 1. punkts neuzliek pienākumu dalībvalstij, kuras likumi vai administratīvā prakse vietējām vajadzībām nosaka stingrākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti minētajā punktā, sniegt informāciju, ja attiecīgā valsts neapņemas ievērot šos stingrākos ierobežojumus. 3. Neatkarīgi no 1. punkta informācijas sniedzējas valsts kompetentās iestādes var atļaut lūdzējā valstī informāciju izmantot citiem mērķiem, ja saskaņā ar informācijas sniedzējas valsts likumiem tajā šo informāciju līdzīgos apstākļos var izmantot līdzīgiem mērķiem. 4. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, varētu būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentai iestādei, tā pēdējai minētai kompetentai iestādei šo informāciju var nodot ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas sniegusi informāciju. 8. pants Informācijas apmaiņas ierobežojumi 1. Šī direktīva neuzliek pienākumu veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja dalībvalstij, kas varētu informāciju sniegt, tās likumi vai administratīvā prakse neļauj veikt izmeklēšanu vai arī vākt vai izmantot šo informāciju pašai saviem nolūkiem. 2. Var atteikties sniegt informāciju, ja tas var izraisīt komerciāla, rūpnieciska vai profesionāla noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai ja informācijas atklāšana varētu būt pretrunā valsts politikai. 3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja ieinteresētā valsts praktisku vai juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt līdzīgu informāciju. 9. pants Apspriedes 1. Šīs direktīvas īstenošanai rīko apspriedes, vajadzības gadījumā Komitejā, kurās piedalās: - ieinteresēto dalībvalstu kompetentas iestādes, ja to lūdz viena no tām, attiecībā uz divpusējiem jautājumiem, - visu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija pēc vienas no šo iestāžu vai Komisijas lūguma, ja attiecīgie jautājumi nav saistīti tikai ar divpusējām interesēm. 2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var savā starpā sazināties tieši. Dalībvalstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var atļaut iestādēm, ko tās pilnvarojušas, atsevišķos gadījumos vai noteiktu kategoriju gadījumos sazināties tieši savā starpā. 3. Ja kompetentās iestādes vienojas par divpusējiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, bet kuri nav saistīti ar atsevišķiem gadījumiem, tās iespējami drīz par to informē Komisiju. Komisija par to pēc kārtas paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. 10. pants Pieredzes apkopošana Dalībvalstis kopā ar Komisiju pastāvīgi uzrauga šajā direktīvā paredzēto sadarbības procedūru un apkopo pieredzi, īpaši par cenu veidošanu preču pārvedumiem uzņēmumu grupās, lai uzlabotu šo sadarbību un vajadzības gadījumā izveidotu noteikumu kopumu attiecīgajās jomās. 11. pants Plašākas palīdzības piemērošana Iepriekš minētie noteikumi nekavē pildīt plašākas saistības informācijas apmaiņā, kas varētu izrietēt no citiem tiesību aktiem. 12. pants Nobeiguma noteikumi 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1979. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to tās tūlīt informē Komisiju. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus visus svarīgākos tiesību aktus, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktī va. 13. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē 1977. gada 19. decembrī Padomes vārdā — priekšsēdētājs G. Geens [1] OV C 293, 13.12.1976., 34. lpp. [2] OV C 56, 7.3.1977., 66. lpp. [3] OV C 35, 14.2.1975., 1. lpp. --------------------------------------------------