21.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/3

---

EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMS

starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

SATURS

PREAMBULA

5

I SADAĻA. MĒRĶI

6

II SADAĻA. PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI

6

III SADAĻA. PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

8

1. NODAĻA. MUITAS NODOKĻI UN BEZTARIFU PASĀKUMI

8

2. NODAĻA. TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

12

3. NODAĻA. MUITOŠANAS UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLINĀŠANA

15

4. NODAĻA. TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ UN SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU JOMĀ

18

IV SADAĻA. AR PAKALPOJUMIEM, IEGULDĪJUMIEM UN TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI NOTEIKUMI

20

V SADAĻA. STRĪDU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

21

1. NODAĻA. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

21

2. NODAĻA. APSPRIEŠANĀS UN VIDUTĀJA IESAISTĪŠANA

21

3. NODAĻA. STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

22

4. NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

26

VI SADAĻA. VISPĀRĒJIE IZŅĒMUMI

27

VII SADAĻA. INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29

I PAPILDINĀJUMS. KOMPETENTĀS IESTĀDES PRIORITĀRIE RAŽOJUMI EKSPORTAM NO GANAS UZ EK

38

II PAPILDINĀJUMS. KOMPETENTĀS IESTĀDES

38

1. PIELIKUMS. GANAS IZCELSMES RAŽOJUMIEM PIEMĒROJAMIE MUITAS NODOKĻI

39

2. PIELIKUMS. EK LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IZCELSMES RAŽOJUMIEM PIEMĒROJAMIE MUITAS NODOKĻI

41

3. PIELIKUMS. GANAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES NODEVAS UN CITI MAKSĀJUMI, KAS MINĒTI NOLĪGUMA 11. PANTA 2. PUNKTĀ

314

4. PIELIKUMS. TO EK LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ATTĀLĀKO REĢIONU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS 74. PANTS

314

PROTOKOLS PAR SAVSTARPĒJU ADMINISTRATĪVO PALĪDZĪBU MUITAS LIETĀS

315

GANAS REPUBLIKA,

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

un

EIROPAS KOPIENA,

no otras puses,

PREAMBULA:

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā, turpmāk “Kotonū nolīgums”;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ar Kotonū nolīgumu piešķirto tirdzniecības preferenču darbības termiņš beidzās 2007. gada 31. decembrī;

ŅEMOT VĒRĀ iespējamo negatīvo ietekmi uz Līgumslēdzēju pušu tirdzniecību, ja pēc Kotonū tirdzniecības preferenču darbības termiņa beigām līdz 2008. gada 1. janvārim nebūs pieņemts turpmāks ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) saskanīgs tirdzniecības režīms;

ATZĪSTOT vajadzību izveidot pagaidu nolīgumu, kas garantētu Līgumslēdzēju pušu ekonomiskās un tirdznieciskās intereses;

IEVĒROJOT to, ka Līgumslēdzējas puses vēlas vēl vairāk nostiprināt ekonomiskās un tirdznieciskās saites un izveidot ciešas un noturīgas attiecības, kuru pamatā ir partnerība un sadarbība;

IEVĒROJOT nozīmi, kādu Līgumslēdzējas puses piešķir principiem un noteikumiem, kas regulē daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, jo īpaši tiesībām un pienākumiem 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) un citos daudzpusējos nolīgumos, kas pielikuma veidā pievienoti Nolīgumam, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (turpmāk “PTO nolīgums”), un vajadzību tos piemērot pārredzami un bez diskriminācijas;

VĒLREIZ APSTIPRINOT apņemšanos ievērot cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, kas ir būtiski Kotonū nolīguma elementi, un labu pārvaldību, kas ir Kotonū nolīguma pamatelements;

IEVĒROJOT vajadzību veicināt un paātrināt ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību ar nolūku sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi;

IEVĒROJOT nozīmi, kādu Līgumslēdzējas puses piešķir starptautiskā mērogā izvirzītajiem attīstības mērķiem un Apvienoto Nāciju organizācijas tūkstošgades attīstības mērķiem;

VĒLREIZ APSTIPRINOT apņemšanos strādāt kopā Kotonū nolīguma mērķu sasniegšanai, galvenokārt nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgai attīstībai un pakāpeniskai ĀKK valstu integrēšanai pasaules ekonomikā;

VĒLOTIES radīt jaunas iespējas nodarbinātības jomā, piesaistīt investīcijas un uzlabot iztikas apstākļus Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību;

IEVĒROJOT tradicionālās saiknes nozīmi, kāda pastāv starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Rietumāfrikas valstīm, galvenokārt attiecībā uz vēsturiskajām, politiskajām un ekonomiskajām saitēm;

ATZĪSTOT ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņu atšķirības starp Rietumāfrikas valstīm un Eiropas Kopienu;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par to, ka šis nolīgums radīs jaunu un labvēlīgāku vidi attiecībām ekonomiskās pārvaldības, tirdzniecības un investīciju jomā un pavērs jaunas perspektīvas izaugsmei un attīstībai;

ATZĪSTOT attīstības sadarbības nozīmību šā nolīguma īstenošanā;

CEROT UZ vispārēja ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Rietumāfrikas valstīm un Eiropas Kopienu;

VĒLREIZ APSTIPRINOT apņemšanos atbalstīt reģionālo integrāciju Rietumāfrikā un jo īpaši veicinot reģionālo ekonomisko integrāciju, kas ir būtisks elements šo valstu integrēšanai pasaules ekonomikā, palīdzot tām risināt uzdevumus saistībā ar globalizāciju un sasniegt vēlamo ekonomisko un sociālo attīstību,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

I SADAĻA

MĒRĶI

1. pants

Pamatnolīgums

Šis nolīgums veido ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) pamatstruktūru.

2. pants

Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a)

atļaut Ganai gūt priekšrocības no labākas tirgus piekļuves, ko EPN sarunās piešķir EK Līgumslēdzēja puse, tādējādi izvairoties no tirdzniecības pārtraukšanas starp Ganu un Eiropas Kopienu pēc tam, kad 2007. gada 31. decembrī beidzas Kotonū nolīgumā paredzētais pārejas režīms tirdzniecības jomā, gaidot pilna EPN noslēgšanu;

b)	izveidot pamatu sarunām par EPN, kas dod ieguldījumu nabadzības samazināšanā, sekmē reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību Rietumāfrikā un uzlabo tās spējas tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

c)	veicināt harmonisku un pakāpenisku Ganas integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar tās politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

d)	nostiprināt esošās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas intereses pamata;

e)	izveidot VVTT 1994 XXIV pantam atbilstošu nolīgumu.

II SADAĻA

PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI

3. pants

Sadarbība attīstības jomā saskaņā ar šo nolīgumu

Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai īstenotu šo nolīgumu un atbalstītu Ganas Līgumslēdzēju pusi EPN mērķu sasniegšanā. Šī sadarbība notiek finansiālos un nefinansiālos veidos.

4. pants

Sadarbība attīstības finansēšanas jomā saskaņā ar šo nolīgumu

1.   Attīstības sadarbība reģionālai ekonomiskai sadarbībai un integrācijai, kā paredzēts Kotonū nolīgumā, jāveic tā, lai panāktu iespējami lielus paredzamos ieguvumus no šā nolīguma.

2.   Eiropas Kopienas finansēšana, kas attiecas uz attīstības sadarbību starp Ganas Līgumslēdzēju pusi un Eiropas Kopienu un atbalsta šā nolīguma īstenošanu, jāveic saskaņā ar Kotonū nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un attiecīgajām procedūrām, īpaši ar Eiropas Attīstības fonda programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem no Eiropas Savienības kopbudžeta finansētajiem finanšu instrumentiem. Šajā ziņā atbalsts šā EPN īstenošanai ir viena no prioritātēm.

3.   Eiropas Kopienas dalībvalstis kolektīvi apņemas ar savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentu palīdzību atbalstīt attīstības sadarbības pasākumus reģionālajai ekonomiskai sadarbībai un integrācijai un šā nolīguma īstenošanai valstu un reģionu līmenī saskaņā ar papildināmības un atbalsta efektivitātes principiem.

4.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt Ganas Līgumslēdzējas puses centienus sasniegt šā nolīguma mērķus.

5.   Līgumslēdzējas puses atzīst tādu reģionālo finansēšanas mehānismu lietderīgumu kā reģionālais EPN fonds, kas izveidots reģionā un par labu attiecīgajam reģionam, lai sadalītu finansējumu reģionu un valstu līmenī un lai efektīvi īstenotu šā nolīguma papildpasākumus. Eiropas Kopiena apņemas sadalīt savu atbalstu, izmantojot paša reģiona finansēšanas mehānismus vai mehānismus, par kuriem vienojušās šā nolīguma parakstītājas puses, saskaņā ar Kotonū nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām un atbilstoši Parīzes deklarācijā noteiktajiem atbalsta efektivitātes principiem, lai nodrošinātu vienkāršu, efektīvu un ātru īstenošanu.

6.   Līgumslēdzējas puses, īstenojot šā panta 1. līdz 5. punktu, apņemas sadarboties finansiālos un nefinansiālos veidos 5., 6., 7. un 8. pantā noteiktajās jomās.

5. pants

Uzņēmējdarbības vide

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka uzņēmējdarbības vide ir būtisks saimnieciskās attīstības faktors un tāpēc šā nolīguma noteikumi ir vērsti uz to, lai sekmētu šo kopējo mērķi.

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 4. panta noteikumiem apņemas pastāvīgi veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

6. pants

Atbalsts noteikumu īstenošanā

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to ar tirdzniecību saistīto noteikumu īstenošana, attiecībā uz kuriem sadarbības jomas ir sīki noteiktas dažādās šā nolīguma nodaļās, ir būtisks elements šā nolīguma mērķu sasniegšanai. Sadarbību šajā jomā īstenos saskaņā ar 4. pantā paredzētajiem noteikumiem.

7. pants

Ražošanas nozaru darbības pastiprināšana un paplašināšana

Saistībā ar šā nolīguma īstenošanu Līgumslēdzējas puses uzsver vēlmi sekmēt to ražošanas nozaru konkurētspējas palielināšanu Ganā, uz kurām attiecas šis nolīgums.

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, izmantojot 4. pantā noteiktos sadarbības instrumentus, un atbalstīt

—	privātā sektora stāvokļa maiņu, ņemot vērā jaunas saimnieciskās iespējas, ko rada šis nolīgums,

—	konkurences palielināšanas stratēģiju definēšanu un īstenošanu,

—	privātā sektora un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā noteikts 5. un 6. pantā,

—	partnerības veicināšanu starp abu Līgumslēdzēju pušu privātajiem sektoriem.

8. pants

Sadarbība finanšu korekciju jomā

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst problēmu, ko Ganai var radīt šajā nolīgumā paredzēto muitas nodokļu atcelšana vai ievērojama samazināšana, un tās vienojas šajā jomā izveidot dialogu un sadarbību.

2.   Līgumslēdzējas puses, ievērojot liberalizācijas grafiku, par kuru tās ir vienojušās šajā nolīgumā, vienojas izveidot padziļinātu dialogu par fiskālās pielāgošanas pasākumiem, lai iespējami nodrošinātu Ganas budžeta bilanci.

3.   Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 4. panta noteikumiem vienojas sadarboties, galvenokārt atvieglinot atbalsta pasākumus šādās jomās:

a)	būtisks ieguldījums, lai samazinātu neto fiskālo ietekmi, pilnībā papildinot fiskālās reformas;

b)	fiskālo reformu atbalsts, lai papildinātu šajā jomā notiekošo dialogu.

9. pants

Sadarbība starptautiskos forumos

Līgumslēdzējas puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kuros tiek apspriesti jautājumi saistībā ar šo partnerību.

III SADAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

1. NODAĻA

Muitas nodokļi un beztarifu pasākumi

10. pants

Muitas nodoklis

1.   Muitas nodoklī ir iekļauti visi nodokļi vai jebkāda veida maksājumi, ieskaitot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus, ko uzliek preču importēšanai vai eksportēšanai vai saistībā ar tām, taču tajā nav iekļauti:

a)	maksājumi, kas atbilst iekšējiem nodokļiem, vai citi iekšējie maksājumi, ko uzliek atbilstīgi 19. pantam;

b)	antidempinga, kompensācijas vai aizsargpasākums, ko piemēro atbilstīgi 2. nodaļai;

c)	nodevas vai citi maksājumi, ko uzliek atbilstīgi 11. pantam.

2.   Attiecībā uz katru ražojumu muitas pamatnodoklis, kuram piemērojams secīgais samazinājums, ir nodoklis, kas precizēts katras Līgumslēdzējas puses tarifu grafikā.

11. pants

Nodevas un citi maksājumi

1.   Līgumslēdzējas puses vēlreiz apstiprina apņemšanos ievērot VVTT 1994 VIII panta noteikumus.

2.   Tomēr nodevas un citi ar juridiskām saistībām saistīti maksājumi, kuri ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī, kā minēts 3. pielikumā, ir piemērojami arī turpmāk, bet ne ilgāk kā desmit gadus. Ja nepieciešams attiecīgo juridisko saistību ievērošanai, ar EPN komitejas lēmumu šo laikposmu var pagarināt.

12. pants

Ganas izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

Ganas izcelsmes ražojumus importē EK Līgumslēdzējā pusē, tos neapliekot ar muitas nodokļiem, izņemot 1. pielikumā norādītos ražojumus un atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

13. pants

EK Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

Muitas nodokļus, ar kuriem apliek Ganā importējamos EK Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumus, samazina vai atceļ saskaņā ar 2. pielikumā pievienoto tarifu liberalizācijas grafiku.

14. pants

Izcelsmes noteikumi

Šajā nodaļā vārds “izcelsmes” attiecas uz precēm, kuras atbilst preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kuri starp Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā 2008. gada 1. janvārī.

Līgumslēdzējas puses vēlākais 2008. gada 30. jūnijā izveido kopēju savstarpēju režīmu, ar kuru regulē izcelsmes noteikumus, kurš stāsies spēkā ne vēlāk kā šā nolīguma pagaidu piemērošanas pirmajā dienā, pamatojoties uz Kotonū nolīgumā definētajiem izcelsmes noteikumiem un paredzot uzlabošanu, kā arī ievērojot Ganas mērķus attīstības jomā. EPN komiteja šo jauno režīmu pielikuma veidā pievienos šim nolīgumam.

Līgumslēdzējas puses ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pārskatīs spēkā esošos noteikumus, ar kuriem regulē izcelsmes noteikumus, ar mērķi vienkāršot izcelsmes noteikšanai izmantotos jēdzienus un metodes, ņemot vērā Ganas mērķus attīstības jomā. Līgumslēdzējas puses šajā pārskatīšanā ņems vērā tehnoloģisko attīstību, ražošanas procesus un visus citus faktorus, tostarp saistībā ar izcelsmes noteikumiem notiekošās reformas, kuru īstenošanai varētu būt vajadzīgs grozīt režīmu, par kuru panākta savstarpēja vienošanās. Visus grozījumus vai nomaiņu veiks ar EPN komitejas lēmumu.

15. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1.   Neatkarīgi no 23. un 24. panta no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm neievieš nekādus jaunus muitas nodokļus importam, kā arī nepalielina patlaban tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm piemērojamos nodokļus.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Gana saistībā ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (RVEK) kopējā ārējā tarifa īstenošanas pabeigšanu var līdz 2011. gada 31. decembrim pārskatīt muitas pamatnodokļus, kurus piemēro Eiropas Kopienas izcelsmes precēm, ciktāl šie nodokļi nav lielāki par 2. pielikumā norādītajiem nodokļiem.

16. pants

Eksportam piemērojamie muitas nodokļi

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm neievieš nekādus jaunus muitas nodokļus eksportam vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumus, kā arī nepalielina jau esošos nodokļus vai maksājumus.

Ja ārkārtas gadījumos Ganas Līgumslēdzēja puse var pierādīt īpašu vajadzību pēc ieņēmumiem, jaunas nozares vai vides aizsardzības, tad var ieviest pagaidu muitas nodokļus eksportam vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumus, un pēc apspriešanās ar EK Līgumslēdzēju pusi var palielināt esošos nodokļus vai maksājumus par ierobežotu skaitu citu preču.

Līgumslēdzējas puses vienojas ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, EPN komitejā pārskatīt šā panta noteikumus, pilnībā ņemot vērā to ietekmi uz Ganas Līgumslēdzējas puses attīstību un saimniecisko daudzveidību.

17. pants

Labvēlīgāks režīms, pateicoties brīvās tirdzniecības nolīgumiem

1.   Attiecībā uz šajā nodaļā skartajiem jautājumiem EK Līgumslēdzēja puse piešķir Ganas Līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka EK Līgumslēdzēja puse pēc šā nolīguma parakstīšanas ir kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.

2.   Attiecībā uz šajā nodaļā skartajiem jautājumiem Ganas Līgumslēdzēja puse piešķir EK Līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka Ganas Līgumslēdzēja puse pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.

3.   Ja Ganas Līgumslēdzējai pusei kāda tirdzniecības lielvalsts piešķir būtiski labvēlīgāku režīmu nekā režīms, ko tai piedāvā EK Līgumslēdzēja puse, Līgumslēdzējas puses sāk apspriešanos un kopīgi lemj par 2. punkta īstenošanu.

4.   Šīs nodaļas noteikumi nav jāuztver kā pienākums Līgumslēdzējām pusēm abpusēji paplašināt jebkuru preferenciālo režīmu, kas jau piemērojams tādēļ, ka viena no tām šā nolīguma parakstīšanas dienā ir puse kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.

5.   Šajā pantā “brīvās tirdzniecības nolīgums” ir nolīgums, ar ko būtiski liberalizē tirdzniecību un paredz, ka tā pušu starpā nav vai tiek likvidēta būtībā jebkāda veida diskriminācija, novēršot esošos diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedzot jaunus vai papildu diskriminējošus pasākumus, sākot ar minētā nolīguma spēkā stāšanās dienu vai pēc pieņemama termiņa.

6.   Šajā pantā “tirdzniecības lielvalsts” ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā vienu procentu gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai ikviena valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvās tirdzniecības nolīgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā 1,5 % gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā (1).

18. pants

Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

Neatkarīgi no 23., 24. un 25. panta noteikumiem, šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus starp Līgumslēdzējām pusēm, izņemot 11. pantā paredzētos muitas nodokļus, nodevas un citus maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti ar kvotām, importa vai eksporta licencēm vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu.

19. pants

Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējums

1.   Uz importētiem otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi vai nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt Līgumslēdzējas puses citādi nepiemēro iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

2.   Importētiem otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem piešķir režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē to iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikumi neliedz iespēju piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, kas pamatota tikai ar transporta līdzekļu ekspluatāciju, nevis ar ražojuma valsts piederību.

3.   Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz ražojumu maisīšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, lai jebkura ražojuma, uz kuru attiecas regulējums, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļa jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt neviena no Līgumslēdzējām pusēm nepiemēro iekšējo kvantitatīvo regulējumu, lai nodrošinātu iekšzemes ražošanas aizsardzību.

4.   Šā panta noteikumi neliedz subsīdiju maksāšanu tikai pašmāju ražotājiem, ieskaitot tādus maksājumus pašmāju ražotājiem, kas iegūti no iekšējo nodokļu vai maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti atbilstīgi šā panta noteikumiem, un subsīdijas, kuras realizē ar vietējo ražojumu valsts iepirkuma starpniecību vai to labā.

5.   Šā panta noteikumi neattiecas uz tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām vai praksi, kas regulē publisko iepirkumu.

6.   Šā panta noteikumi neskar šā nolīguma nodaļas noteikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

20. pants

Pārtikas drošība

Ja šā nolīguma noteikumu ievērošana rada problēmas ar tādu pārtikas produktu vai citu ražojumu krājumiem vai pieejamību, kas ir būtiski, lai panāktu pārtikas drošību, un ja šāds stāvoklis sagādā vai draud sagādāt Ganas Līgumslēdzējai pusei lielas grūtības, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 25. pantā noteikto kārtību.

21. pants

Īpašie noteikumi administratīvās sadarbības jomā

1.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2.   Ja kāda Līgumslēdzēja puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē, kas nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3.   Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību cita starpā nozīmē:

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt arī tad, ja bez pamatota iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Līgumslēdzējas puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

4.   Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi.

a)

Līgumslēdzēja puse, kas uz objektīvas informācijas pamata ir konstatējusi nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklājusi pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo EPN komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, sāk apspriešanos EPN komitejā, lai rastu abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu.

b)

Ja Līgumslēdzējas puses saskaņā ar iepriekš minēto ir sākušas apspriešanos EPN komitejā un trīs mēnešos pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Līgumslēdzēja puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties paziņo EPN komitejai.

c)

Šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana turpinās tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs attiecīgās Līgumslēdzējas puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var pagarināt. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties pēc tās pieņemšanas paziņo EPN komitejai. Par to periodiski apspriežas EPN komitejā, jo īpaši lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv attiecīgi apstākļi, lai to piemērotu.

5.   Vienlaikus ar paziņošanu EPN komitejai atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei jāpublicē savā Oficiālajā Vēstnesī paziņojums importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāts, ka nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ka ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

22. pants

Administratīvo kļūdu labošana

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši, piemērojot noteikumus par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un ja šīs kļūdas rezultātā iestājas sekas muitas nodokļu veidā, tā Līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt EPN komitejai izskatīt iespēju pieņemt visus vajadzīgos pasākumus problēmas atrisināšanai.

2. NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi

23. pants

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1.   Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas no šajā nolīgumā minētā neliedz EK Līgumslēdzējai pusei vai Ganas Līgumslēdzējai pusei noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.   Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu uzlikšanas Līgumslēdzējas puses apsver iespēju izmantot konstruktīvus aizsardzības līdzekļus, kā to paredz attiecīgie PTO nolīgumi. Šajā ziņā Līgumslēdzējas puses var organizēt attiecīgu apspriešanos.

3.   EK Līgumslēdzēja puse pirms izmeklēšanas sākšanas paziņo Ganas Līgumslēdzējai pusei par pienācīgi dokumentētas sūdzības saņemšanu.

4.   Šā panta noteikumi piemērojami visās izmeklēšanās, ko sāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

5.   Uz šā panta noteikumiem neattiecas šā nolīguma noteikumi par strīdu izšķiršanu.

24. pants

Daudzpusējie aizsardzības pasākumi

1.   Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas no šajā nolīgumā minētā neliedz Ganas Līgumslēdzējai pusei un EK Līgumslēdzējai pusei noteikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu, PTO Aizsardzības pasākumu nolīguma un Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ievērojot šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un Ganas ekonomikas nelielo apjomu, EK Līgumslēdzēja puse neiekļauj importu no Ganas no visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi VVTT 1994 XIX pantam, PTO Aizsardzības pasākumu nolīgumam un PTO Lauksaimniecības nolīguma 5. pantam.

3.   Šā panta 2. punkta noteikumus piemēro piecus gadus, sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas. EPN komiteja ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar Ganas Līgumslēdzējas puses vajadzībām attīstības jomā ar nolūku noteikt, vai ir jāpagarina to piemērošana uz turpmāku laikposmu.

4.   Uz 1. punkta noteikumiem neattiecas šā nolīguma noteikumi par strīdu izšķiršanu.

25. pants

Divpusējie aizsardzības pasākumi

1.   Līgumslēdzēja puse, izpētījusi alternatīvus risinājumus, uz noteiktu termiņu var piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 1. nodaļas 12. un 13. panta noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2.   Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var veikt, ja kādas Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importē otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

a)	nopietnu kaitējumu iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus importējošās Līgumslēdzējas puses teritorijā, vai

b)	traucējumus kādā tautsaimniecības nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importējošās Līgumslēdzējas puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, vai

c)	traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības ražojumu tirgū (2) vai traucē izmantot mehānismus, kas regulē šos tirgus.

3.   Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz pasākumus, kādi vajadzīgi, lai novērstu vai labotu nopietno kaitējumu vai traucējumus, kā noteikts 2., 4. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā. Importējošās Līgumslēdzējas puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

a)	ievedmuitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā,

b)	muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem, un

c)	tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, ja kāds no Ganas izcelsmes ražojumiem tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos EK Līgumslēdzējas puses attālākajos reģionos, EK Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgo(-ajiem) reģionu(-iem).

5.

a) Neskarot 1., 2. un 3. punktu, ja kāds no EK Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām, Ganas Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar tās teritoriju. b) Ganas Līgumslēdzēja puse var noteikt aizsardzības pasākumus, ja kāds EK Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojums nodokļu samazinājuma rezultātā tiek ievests tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Šādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 6. līdz 9. punkta noteikumiem.

Tomēr, ja abas Līgumslēdzējas puses par to ir vienojušās, šo laikposmu var pagarināt, ja, neraugoties uz potenciālo rūpniecības attīstību un faktiski veiktajiem pasākumiem, šis mērķis nav sasniegts pasaules ekonomiskā stāvokļa dēļ vai tādēļ, ka pastāv nopietni traucējumi, kas ietekmē Ganu.

6.

a) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā. b) Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus piemēro laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu uzlikšanu, turpina pastāvēt, šādus pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Ja Gana piemēro aizsardzības pasākumu vai ja EK Līgumslēdzēja puse piemēro pasākumu, kas aprobežojas ar vienu vai vairākiem attālākajiem reģioniem, šādu pasākumu tomēr var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu uzlikšanu, turpina pastāvēt, pasākumu var pagarināt vēl uz četriem gadiem. c) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi, kas ilgāki par vienu gadu, ietver skaidrus elementus, kas pakāpeniski nozīmē cēloņu likvidēšanu un pasākumu atcelšanu ne vēlāk kā noteiktā laikposma beigās. d) Izņemot ārkārtas apstākļus, informācija par kuriem iesniegta apstiprināšanai EPN komitejā, vismaz gadu pēc aizsardzības pasākuma piemērošanas izbeigšanas šajā pantā minētu aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz kuru iepriekš jau attiecās šāds pasākums.

7.   Īstenojot iepriekšējos punktus, piemēro šādus noteikumus.

a)	Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu izskatīšanai EPN komitejā.

b)

EPN komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja EPN komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja 30 dienās pēc jautājuma iesniegšanas izskatīšanai EPN komitejā nav panākts cits apmierinošs risinājums, importējošā Līgumslēdzēja puse var noteikt attiecīgus pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu.

c)	Pirms šajā pantā paredzēto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kuros piemēro 8. punktu, Gana iespējami drīz iesniedz EPN komitejai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga rūpīgai stāvokļa pārbaudei, ar nolūku meklēt attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu.

d)	Izvēloties šim pantam atbilstīgus aizsardzības pasākumus, par prioritāriem jānosaka pasākumi, kuri ļauj efektīvi un ātri novērst attiecīgo problēmu, vienlaikus pēc iespējas mazāk traucējot šā nolīguma darbību.

e)	Par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šim pantam, nekavējoties paziņo EPN komitejai, un par tiem regulāri apspriežas minētajā komitejā, jo īpaši lai noteiktu pasākumu atcelšanas grafiku, tiklīdz apstākļi to atļaus.

8.   Ja ārkārtēju apstākļu dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā importējošā Līgumslēdzēja puse — attiecīgi EK Līgumslēdzēja puse vai Ganas Līgumslēdzēja puse — var pagaidu kārtā noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādu rīcību var noteikt uz laikposmu, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja pasākumus nosaka EK Līgumslēdzēja puse, un par 200 dienām, ja tos nosaka Ganas Līgumslēdzēja puse vai ja EK Līgumslēdzējas puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākuma termiņa un jebkura 6. punktā minētā pagarinājuma. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto personu intereses. Attiecīgā importējošā Līgumslēdzēja puse informē otru attiecīgo Līgumslēdzēju pusi un nekavējoties virza šo jautājumu izskatīšanai EPN komitejā.

9.   Ja kāda importējošā Līgumslēdzēja puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir ātri nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, kas izraisa šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē EPN komiteju.

10.   PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai Līgumslēdzējai pusei pieņemt aizsardzības pasākumus atbilstoši šim pantam.

26. pants

Sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmību tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties saskaņā ar 4. panta noteikumiem, tostarp atvieglinot palīdzības pasākumus, jo īpaši šādās jomās:

a)	regulējuma un iestāžu attīstīšana, lai nodrošinātu tirdzniecības aizsardzību;

b)	darbībspējas veidošana, lai izmantotu šajā nolīgumā paredzētos tirdzniecības aizsardzības pasākumus.

3. NODAĻA

Muitošanas un tirdzniecības atvieglināšana

27. pants

Mērķi

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas jautājumu nozīmību vispārējās tirdzniecības vides attīstīšanā. Tās vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, lai attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja atbilstu efektīvas kontroles un tirdzniecības atvieglināšanas veicināšanas mērķiem un palīdzētu sekmēt parakstītājvalstu attīstību un reģionālo integrāciju.

2.   Līgumslēdzējas puses atzīst, ka nekādi nedrīkst mazināt leģitīmo sabiedriskās kārtības mērķu nozīmi, ieskaitot tos, kas attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu.

3.   Līgumslēdzējas puses apņemas savā attiecīgajā teritorijā nodrošināt to preču brīvu apgrozību, uz kurām attiecas šis nolīgums.

28. pants

Muitas un administratīvā sadarbība

1.   Lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem un efektīvi ievērotu 27. pantā noteiktos mērķus, Līgumslēdzējas puses:

a)	apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem;

c)	sadarbojas muitošanas un citu tirdzniecības procedūru automatizēšanā un vajadzības gadījumā – kopēju datu apmaiņas standartu izstrādē;

d)	cik vien iespējams, ieņem kopēju nostāju tādās starptautiskās organizācijās muitas jomā kā PTO, Pasaules muitas organizācija (PMO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD);

e)	sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas reformas saskaņā ar šo nolīgumu, kā arī

f)	gan iekšēji, gan savstarpēji veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta abu Līgumslēdzēju pušu pārvaldes iestādes saskaņā ar Protokolu par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās nodrošina savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

29. pants

Tiesību akti muitas jomā un muitas procedūras

1.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā tiek sagatavoti, pamatojoties uz starptautiskajiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitošanas un tirdzniecības jomā, ieskaitot būtiskos elementus pārskatītajā Kioto Starptautiskajā muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijā, Pasaules Muitas organizācijas (PMO) pamatstandartos pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, PMO datu kopā un Harmonizētajā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā (“HS”).

Līgumslēdzējas puses savā teritorijā nodrošina brīvu tranzītu, izmantojot tam vispiemērotāko veidu.

Visiem ierobežojumiem, kontroles pasākumiem vai prasībām jābūt atbilstošiem leģitīmam sabiedriskās kārtības mērķim, tiem jābūt nediskriminējošiem, samērīgiem un vienādi piemērojamiem.

Neskarot likumīgu muitas kontroli un tranzītā esošo preču uzraudzību, Līgumslēdzējas puses vienojas tranzīta satiksmei vai satiksmei no jebkuras Līgumslēdzējas puses teritorijas piemērot režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kurš piemērots iekšzemes precēm, eksportam, importam un to apritei.

Līgumslēdzējas puses izmanto bezmuitas transporta režīmu, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus vai citus maksājumus, ar noteikumu, ka tiek sniegta atbilstoša garantija.

Līgumslēdzējas puses veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, lai samazinātu šķēršļus tirdzniecībā.

Līgumslēdzējas puses izmanto un balstās uz starptautiskajiem standartiem un instrumentiem, kuri attiecas uz tranzītu.

Līgumslēdzējas puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību.

2.   Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Līgumslēdzējas puses:

a)	veic turpmākus pasākumus muitas un citu aģentūru prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad;

b)	kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c)

ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas un citu aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar importu, eksportu vai tranzītpreces. Pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām, arī mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, un visām izmaksām jābūt proporcionālām un samērīgām ar pārsūdzības nodrošināšanas izmaksām;

d)	nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.

30. pants

Attiecības ar uzņēmējiem

Līgumslēdzējas puses vienojas:

a)	nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, maksu un maksājumu publisku pieejamību, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, kā arī to pamatojumu;

b)

par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem. Šajā ziņā katra Līgumslēdzēja puse izveido atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu regulāru apspriešanos starp administrācijām un uzņēmējiem;

c)

paredzēt saprātīgu laikposmu no jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu publicēšanas līdz brīdim, kad tie stājas spēkā. Līgumslēdzējas puses dara publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp aģentūras prasības un ievešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)	sekmēt uzņēmēju un kompetento dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties uz PMO ieteiktajām procedūrām;

e)	nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju vajadzības, paraugprakse un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

31. pants

Muitas vērtējums

1.   Muitas vērtējuma noteikumus, ko piemēro Līgumslēdzēju pušu abpusējā tirdzniecībā, regulē VVTT 1994 VII pants un Nolīgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu.

2.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar nolūku vienoties par kopīgu pieeju jautājumos, kas saistīti ar muitas vērtējumu.

32. pants

Reģionālā integrācija Rietumāfrikas reģionā

Līgumslēdzējas puses vienojas atvieglināt muitas reformu īstenošanu Rietumāfrikas reģionā.

33. pants

Sarunu turpināšana muitas un tirdzniecības atvieglināšanas jomā

Sarunās par pilnu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu Līgumslēdzējas puses vienojas turpināt sarunas par šo nodaļu, lai to papildinātu ar reģionālajiem aspektiem.

34. pants

Īpašā komiteja muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas jautājumos

Līgumslēdzējas puses EPN komitejā izveidos īpašu komiteju muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas jautājumos, kurā darbosies Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Šī komiteja ziņos EPN komitejai. Tā apspriedīs visus muitas jautājumus, lai atvieglinātu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu un piemērošanu, kā arī izcelsmes noteikumu darbību.

35. pants

Sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmību muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas pasākumos, lai īstenotu šo nolīgumu.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties saskaņā ar 4. pantu, tostarp atvieglinot atbalstu īpaši šādās jomās:

a)	atbilstošu vienkāršotu tiesību normu un normatīvo aktu izstrāde;

b)	uzņēmēju informēšana un izpratnes palielināšana, tostarp attiecīgā personāla apmācīšana;

c)	muitas administrāciju darbībspējas veidošana, modernizēšana un apvienošana.

4. NODAĻA

Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā un sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā

36. pants

Daudzpusējie pienākumi un vispārīgais konteksts

Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstoši PTO nolīgumam un jo īpaši PTO nolīgumiem par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (turpmāk “PTO SPS nolīgums”) un par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (turpmāk “PTO TBT nolīgums”). Tās arī atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstīgi Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), Pārtikas Likumdošanas komisijas (CODEX Alimentarius) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteiktajam.

Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina apņemšanos uzlabot sabiedrības veselību Ganā, īpaši stiprinot spēju apzināt ražojumus, kuri neatbilst iepriekš minētajiem dokumentiem.

Šīs apņemšanās, tiesības un pienākumi uzsver darbības, kuras Līgumslēdzējām pusēm jāīsteno atbilstoši šajā nodaļā izklāstītajam.

37. pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir atvieglināt preču tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, palielināt to spēju apzināt, novērst un likvidēt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, kuri rodas, jebkurai no Līgumslēdzējām pusēm piemērojot tehniskus noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, bet neietekmējot to spēju aizsargāt sabiedrības, augu un dzīvnieku veselību.

38. pants

Piemērošanas joma un definīcijas

1.   Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteikti PTO TBT nolīgumā, un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (turpmāk “SPS pasākumi”), kas noteikti PTO SPS nolīgumā, ciktāl tie skar tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

2.   Ja vien nav norādīts citādi, šajā nodaļā piemēro definīcijas, kas izmantotas PTO TBT nolīgumā un PTO SPS nolīgumā, CODEX Alimentarius, IPPC un OIE, ieskaitot gadījumus, kad šajā nodaļā ir atsauce uz “ražojumiem”.

39. pants

Kompetentās iestādes

Šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanai Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes ir norādītas II papildinājumā.

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 41. pantu informē viena otru par visām nozīmīgām pārmaiņām attiecībā uz II papildinājumā norādītajām kompetentajām iestādēm. Šādā gadījumā EPN komiteja pieņems II papildinājuma grozījumu.

40. pants

Sanitārā un fitosanitārā zonēšana

Attiecībā uz importa nosacījumiem Līgumslēdzējas puses var ierosināt un katrā atsevišķā gadījumā apzināt definētā sanitārā un fitosanitārā statusa pamatzonas, ņemot vērā PTO SPS nolīguma 6. pantu.

41. pants

Tirdzniecības nosacījumu pārrredzamība un informācijas apmaiņa

1.   Līgumslēdzējas puses informē viena otru par visām pārmaiņām to tehniskajās prasībās attiecībā uz ražojumu (tostarp dzīvu dzīvnieku un augu) importu.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas pēc iespējas ātrāk viena otru rakstiski informēt par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar SPS ieteikumiem, lai aizliegtu tādu preču importēšanu, kas varētu radīt draudus veselības (sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības), drošības un vides jomā.

3.   Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar informāciju nolūkā sadarboties, lai to ražojumi atbilstu tehniskajiem noteikumiem un standartiem, kas jāievēro, lai piekļūtu to attiecīgajiem tirgiem.

4.   Līgumslēdzējas puses arī tieši apmainās ar informāciju par citiem jautājumiem, par kuriem tās vienojušās, ka tie ir potenciāli nozīmīgi tirdzniecības attiecībās, tostarp par pārtikas drošumu, dzīvnieku un augu slimību uzliesmojumiem, zinātniskajiem atzinumiem un par citiem svarīgiem notikumiem, kas saistīti ar ražojumu drošumu. Līgumslēdzējas puses īpaši apņemas informēt viena otru, piemērojot PTO SPS nolīguma 6. pantā izklāstīto sanitārās un fitosanitārās zonēšanas principu.

5.   Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar informāciju par dzīvnieku slimību epidemioloģisko uzraudzību. Līgumslēdzējas puses arī augu veselības jomā apmainīsies ar informāciju par zināmu un nezināmu kaitēkļu konstatēšanas gadījumiem otrā Līgumslēdzējā pusē.

6.   Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties nolūkā agrīni brīdināt vienai otru, ja jauni reģionālie noteikumi var ietekmēt šo pušu tirdzniecību.

42. pants

Sadarbība starptautiskajās struktūrās

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties starptautiskajās standartizācijas struktūrās, tostarp veicinot Ganas Līgumslēdzējas puses pārstāvju dalību minēto struktūru sanāksmēs.

43. pants

Sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai īstenotu šo nolīgumu.

2.   Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 4. pantu vienojas sadarboties ar mērķi uzlabot prioritāro ražojumu kvalitāti un konkurētspēju Ganai un piekļuvi EK tirgum, tostarp īpaši finansiāli atvieglinot atbalstu šādās jomās:

a)	atbilstošas sistēmas izveide informācijas un speciālo zināšanu apmaiņai starp Līgumslēdzējām pusēm;

b)	tehnisko standartu un noteikumu, atbilstības novērtēšanas procedūru pieņemšana un saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšana reģionu līmenī, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskajiem standartiem;

c)	publisko un privāto dalībnieku darbībspējas veidošana, ieskaitot informāciju un apmācību, ar mērķi palīdzēt eksportētājiem panākt atbilstību EK noteikumiem un standartiem un piedalīties starptautiskās organizācijās;

d)	valstu darbībspējas attīstīšana, lai novērtētu ražojumu atbilstību un piekļuvi EK tirgum.

IV SADAĻA

AR PAKALPOJUMIEM, IEGULDĪJUMIEM UN TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI NOTEIKUMI

44. pants

Līgumslēdzējas puses, balstoties uz Kotonū nolīgumu, sadarbosies, lai atvieglinātu visus vajadzīgos pasākumus, kā rezultātā pēc iespējas drīz būs iespējams noslēgt vispārēju EPN starp visu Rietumāfrikas reģionu un Eiropas Kopienu šādās jomās:

a)	pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā tirdzniecība;

b)	ieguldījumi;

c)	konkurence;

d)	intelektuālais īpašums.

Līgumslēdzējas puses veiks visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2008. gada beigām noslēgtu vispārēju EPN starp Rietumāfrikas reģionu un Eiropas Kopienu.

Līgumslēdzējas puses šajos jautājumos, kā arī visos citos jautājumos, par kuriem tās var vienoties, atbalsta sarunas par vispārējo EPN, balstoties uz EK un Rietumāfrikas rīcības plānu un turpmākajiem sasniegumiem kopš tā pieņemšanas. Tās atbalsta divpakāpju pieeju, vispirms noformulējot un īstenojot reģionālos politikas virzienus un veidojot reģionālo darbībspēju un pēc tam padziļinot EK un Rietumāfrikas tirdzniecības noteikumus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās šajos jautājumos.

Šis pants neskar reģionālo organizāciju nostāju iepriekš minētajos jautājumos.

V SADAĻA

STRĪDU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

1. NODAĻA

Mērķis un darbības joma

45. pants

Mērķis

Šīs sadaļas mērķis ir novērst un atrisināt visus strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm, lai, kad vien iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

46. pants

Darbības joma

1.   Šī sadaļa attiecas uz visiem strīdiem par šā nolīguma, izņemot II sadaļu, interpretēšanu un piemērošanu, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts citādi.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Kotonū nolīguma 98. pantā izklāstītā procedūra ir piemērojama tad, ja strīds attiecas uz Kotonū nolīgumā paredzēto sadarbību attīstības finansēšanas jomā.

2. NODAĻA

Apspriešanās un vidutāja iesaistīšana

47. pants

Apspriešanās

1.   Līgumslēdzējas puses cenšas atrisināt visus 46. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Līgumslēdzēja puse ierosina apspriešanos ar rakstisku pieprasījumu otrai Līgumslēdzējai pusei, kura kopija iesniedzama EPN komitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un nolīguma noteikumus, ar kuriem pēc tās uzskatiem pasākums nesaskan.

3.   Apspriešanos rīko 40 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Apspriešanās uzskatāma par pabeigtu 60 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Līgumslēdzējas puses nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija paliek konfidenciāla.

4.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanās rīkojama 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskatāma par pabeigtu 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.   Ja apspriešanās nenotiek 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar 49. pantu.

48. pants

Vidutāja iesaistīšana

1.   Ja apspriedēs nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Līgumslēdzējas puses vienojoties var izmantot vidutāja palīdzību. Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, vidutāja darbs ir saistīts ar jautājumu, kas minēts apspriešanās pieprasījumā.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas par vidutāju desmit dienās no vienošanās lūgt vidutāju dienas, EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izlozē vidutāju no personu kopuma, kas ir 64. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie. Izlozi izdara 20 dienās no vienošanās lūgt vidutāju iesniegšanas dienas katras Līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē. Vidutājs sasauc sanāksmi ar Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā 30 dienās pēc viņa izraudzīšanās. Vidutājs saņem katras Līgumslēdzējas puses iesniegumu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes un dara zināmu atzinumu ne vēlāk kā 45 dienās pēc viņa izraudzīšanās.

3.   Vidutāja atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi 53. pantā minētajiem noteikumiem. Vidutāja atzinums nav saistošs.

4.   Līgumslēdzējas puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Arī vidutājs var nolemt grozīt šos termiņus pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ņemot vērā attiecīgās Līgumslēdzējas puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5.   Vidutāja darbība, it sevišķi Līgumslēdzēju pušu izpaustā informācija un pieņemtā nostāja šajā procesā paliek konfidenciāla.

3. NODAĻA

Strīdu izšķiršanas procedūras

I iedaļa

Šķīrējtiesas process

49. pants

Šķīrējtiesas procesa sākšana

1.   Ja Līgumslēdzējām pusēm nav izdevies atrisināt strīdu apspriedēs, kā paredzēts 47. pantā, vai ar vidutāja palīdzību, kā paredzēts 48. pantā, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2.   Pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedzams rakstiski atbildētājai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Prasītāja Līgumslēdzēja puse pieprasījumā apraksta konkrētos aplūkojamos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

50. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1.   Šķīrējtiesas kolēģijas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Desmit dienās pēc tam, kad EPN komitejai iesniegts pieprasījums par šķīrējtiesas kolēģijas izveidi, Līgumslēdzējas puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

3.   Ja Līgumslēdzējas puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par tās sastāvu, jebkura no Pusēm var lūgt EPN komitejas priekšsēdētāju vai viņa ieceltu personu ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 64. pantu: vienu personu – no to personu loka, ko ierosina prasītāja Līgumslēdzēja puse, vienu personu – no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Līgumslēdzēja puse, un vienu personu – no to personu loka, ko Līgumslēdzējas puses izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja Līgumslēdzējas puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā kārtībā.

4.   EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecu dienās pēc 3. punktā minētā pieprasījuma dienas, ko var iesniegt jebkura no Līgumslēdzējām pusēm, un katras Līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē.

5.   Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir diena, kad ir izraudzīti visi trīs šķīrējtiesneši.

51. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija iesniedz Līgumslēdzējām pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa un konstatējumi un secinājumi, parasti ne vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Katra Līgumslēdzēja puse 15 dienās pēc ziņojuma sniegšanas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskas piezīmes par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

52. pants

Šķīrējtiesas nolēmums

1.   Šķīrējtiesas kolēģija 150 dienās pēc tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par 180 dienām pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija cenšas paziņot savu nolēmumu 75 dienās no tās izveidošanas dienas. Tas nekādos apstākļos nedrīkst aizņemt vairāk nekā 90 dienas no tās izveidošanas. Šķīrējtiesas kolēģija var izdot prejudiciālu nolēmumu desmit dienās pēc tās izveidošanas par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3.   Katra Līgumslēdzēja puse var lūgt šķīrējtiesas kolēģiju sniegt ieteikumu par to, kā atbildētājai Līgumslēdzējai pusei pašai panākt nolēmuma izpildi.

II iedaļa

Nolēmuma izpilde

53. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Katra Līgumslēdzēja puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šķīrējtiesas nolēmuma izpildi, un Līgumslēdzējas puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.

54. pants

Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei

1.   Atbildētāja Līgumslēdzēja puse ne vēlāk kā 30 dienas pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas Līgumslēdzējām pusēm paziņo prasītājai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai, cik daudz laika tai būs vajadzīgs nolēmuma izpildei (pieņemamais termiņš).

2.   Ja Līgumslēdzēju pušu starpā ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Līgumslēdzēja puse 20 dienās pēc atbildētājas Līgumslēdzējas puses veiktās rakstiskās paziņošanas pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai.

3.   Nosakot pieņemamā termiņa ilgumu, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā, cik ilgs laiks atbildētājai Līgumslēdzējai pusei parasti vajadzīgs, lai pieņemtu likumdošanas vai administratīvos pasākumus, kas salīdzināmi ar tiem, ko prasītāja Līgumslēdzēja puse noteikusi par nepieciešamiem nolēmuma izpildei. Šķīrējtiesas kolēģija var ņemt vērā arī ierobežojumus, kas var iespaidot atbildētājas Līgumslēdzējas puses nepieciešamo pretpasākumu pieņemšanu.

4.   Ja sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 45 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.   Līgumslēdzējas puses vienojoties var pagarināt pieņemamo termiņu.

55. pants

Visu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana

1.   Atbildētāja Līgumslēdzēja puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2.   Ja Līgumslēdzējām pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots atbilstīgi 1. punktam, atbilst šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu 90 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, tā paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3.   Ja sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 105 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

56. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma nepildīšanas gadījumā

1.   Ja atbildētāja Līgumslēdzēja puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 55. panta 1. punktu paziņotais pasākums neatbilst minētās Līgumslēdzējas puses saistībām atbilstoši 53. panta noteikumiem, atbildētāja Līgumslēdzēja puse iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Līgumslēdzēja puse.

2.   Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta 30 dienās no pieņemamā termiņa beigām vai no šķīrējtiesas nolēmuma atbilstoši 55. pantam par to, ka nolēmuma izpildei pieņemtais pasākums nav savienojams ar 53. panta noteikumiem, prasītāja Līgumslēdzēja puse ir tiesīga, paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, pieņemt attiecīgus pasākumus. Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja Līgumslēdzēja puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Līgumslēdzējas puses saimniecisko darbību.

Šajā punktā minētie attiecīgie pasākumi nekādā gadījumā neietekmēs attīstības palīdzību Ganai.

3.   Pieprasot kompensāciju vai pieņemot attiecīgus pasākumus atbilstīgi 1. vai 2. punktam, EK Līgumslēdzēja puse ievēro pienācīgu atturību un ņems vērā stāvokli jaunattīstības valstī Ganas Līgumslēdzējā pusē.

4.   Kompensācija vai attiecīgie pasākumi ir uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti 53. panta noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu nolīguma noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Līgumslēdzējas puses ir vienojušās atrisināt strīdu.

57. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti atbilstības panākšanai pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas

1.   Atbildētāja Līgumslēdzēja puse paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai Līgumslēdzējai pusei izbeigt attiecīgo pasākumu piemērošanu.

2.   Ja Līgumslēdzējas puses 30 dienās pēc paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja Līgumslēdzēja puse rakstiski pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par šādu pieprasījumu paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija 45 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, tā nosaka, vai prasītāja Līgumslēdzēja puse arī turpmāk var piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz.

3.   Ja sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

III iedaļa

Kopīgie noteikumi

58. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Līgumslēdzējas puses katrā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā atbilstīgi šai sadaļai. Tās par katru šādu risinājumu paziņo EPN komitejai. Pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu, procedūra tiek izbeigta.

59. pants

Reglaments

1.   Strīdu izšķiršanas procedūrās atbilstīgi šīs sadaļas 3. nodaļai ievēro reglamentu, ko trīs mēnešos pēc tās izveidošanas pieņem EPN komiteja.

2.   Visas šķīrējtiesas kolēģijas sanāksmes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien šķīrējtiesas kolēģija pēc savas ierosmes vai pēc Līgumslēdzēju pušu lūguma nelemj citādi.

60. pants

Informācija un tehniskas konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt ziņas no jebkura avota, ieskaitot strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas puses, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Ieinteresētajām personām saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae atzinumus. Tādā veidā iegūta informācija ir jādara zināma abām Līgumslēdzējām pusēm, un tām ir jādod iespēja izteikt apsvērumus.

61. pants

Iesniegumu valodas

Rakstiski un mutiski iesniegumi izdarāmi jebkurā no Līgumslēdzēju pušu oficiālajām valodām. Tomēr Līgumslēdzējas puses cik vien iespējams cenšas pieņemt oficiālu valodu, kas būtu kopēja abām Līgumslēdzējām pusēm kā darba valoda, un īpaši attiecībā uz tulkošanas grūtībām ņems vērā stāvokli jaunattīstības valstī – Ganas Līgumslēdzējā pusē.

62. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretēšanas normām, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

63. pants

Šķīrējtiesas nolēmumi

1.   Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.

2.   Nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus lietā, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un spriedumus, uz kuru pamata izdarīti konstatējumi un secinājumi. EPN komiteja šķīrējtiesas nolēmumu nodod atklātībai, ja vien nelemj to nedarīt.

4. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

64. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.   EPN komiteja ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma pagaidu piemērošanas izveido tādu 15 personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem. Katra Līgumslēdzēja puse par šķīrējtiesnešiem izvēlas piecas personas. Abas Līgumslēdzējas puses arī vienojas par piecām personām, kas nav nevienas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie, kuras būs šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. EPN komiteja nodrošina, ka saraksts tiek vienmēr uzturēts šādā līmenī.

2.   Šķīrējtiesnešiem jābūt speciālām zināšanām vai pieredzei tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Viņiem ir jābūt neatkarīgiem, jāstrādā savā kompetencē un nav jāpieņem norādījumi ne no vienas organizācijas vai valdības, nav jābūt saistītiem ne ar vienu no Līgumslēdzēju pušu valdībām un ir jāievēro reglamentam pievienotais ētikas kodekss.

3.   EPN komiteja var izveidot vēl vienu sarakstu, kurā ir 15 personas, kurām ir zināšanas konkrētās nozarēs konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas pagaidu EPN. Ja izmanto 50. panta 2. punkta atlases procedūru, EPN komitejas priekšsēdētājs ar abu Līgumslēdzēju pušu piekrišanu var izmantot šādu nozaru ekspertu sarakstu.

65. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās šķīrējtiesas neizskata strīdus par katras Līgumslēdzējas puses tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO nolīgumam.

2.   Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par strīdu izšķiršanu neierobežo nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas darbību. Taču, ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz konkrētu pasākumu ir uzsākusi strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar 49. panta 1. punktu vai PTO nolīgumu, tā nevar sākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav beidzies pirmais process. Šajā punktā par strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, vienai Līgumslēdzējai pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu atbilstoši PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, ar ko nosaka strīdu izšķiršanu, 6. pantam.

3.   Šis nolīgums nekādi neliedz Līgumslēdzējai pusei īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Strīdu izšķiršanas organizācija.

66. pants

Termiņi

1.   Visus šajā sadaļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesu kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.   Jebkuru šajā sadaļā minēto termiņu var pagarināt, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties.

67. pants

V sadaļas grozījumi

Gan EPN komiteja, gan katra Līgumslēdzēja puse pēc savas iniciatīvas var pieprasīt šīs sadaļas grozījumus. Grozījumu pieprasījumus izskatīs EPN komiteja. Grozījumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad abas Līgumslēdzējas puses tos būs apstiprinājušas.

VI SADAĻA

VISPĀRĒJIE IZŅĒMUMI

68. pants

Vispārējo izņēmumu klauzula

Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nedrīkst piemērot tā, ka rodas patvarīga vai neattaisnojama diskriminācija starp Līgumslēdzējām pusēm, ja dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts preču, pakalpojumu tirdzniecības vai tiesību veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, neko no šajā nolīgumā minētā nevar interpretēt tā, lai kavētu Līgumslēdzējas puses pieņemt vai veikt pasākumus, kuri

a)	ir nepieciešami sabiedriskās drošības un sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)	ir nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)

ir nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, ieskaitot noteikumus, kuri attiecas uz: i) krāpnieciskas un maldinošas prakses novēršanu vai līgumu saistību neizpildes sekām; ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību; iii) drošību; iv) muitas pasākumu izpildi; vai v) intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

d)	attiecas uz zelta vai sudraba importēšanu vai eksportēšanu;

e)	ir nepieciešami nacionālo mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības bagātību aizsardzībai;

f)	attiecas uz izsīkstošu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus iedzīvina saistībā ar ierobežojumiem pašmāju preču ražošanai vai patēriņam, pašmāju pakalpojumu piegādei vai patēriņam un pašmāju ieguldītājiem;

g)	attiecas uz cietumnieku izgatavotiem ražojumiem vai

h)	nav saskanīgi ar 19. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt efektīvu vai līdztiesīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses saimnieciskām darbībām, ieguldītājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

69. pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1.   Šis nolīgums nekādi:

a)	neuzliek pienākumu Līgumslēdzējām pusēm sniegt jebkādu informāciju, ja tās uzskata, ka šādas informācijas izpaušana būtu pretrunā to būtiskām drošības interesēm;

b)

neattur Līgumslēdzējas puses no tādu darbību veikšanas, ko tās uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai: i) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti; ii) attiecībā uz saimnieciskām darbībām, kuras tieši vai netieši veic militāras iestādes apgādes vai nodrošinājuma vajadzībām; iii) saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; iv) attiecībā uz valsts iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām; vai v) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)	neattur Līgumslēdzējas puses veikt pasākumus, lai izpildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

2.   Līgumslēdzējas puses iespējami pilnīgi informē viena otru par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, kā arī par to izbeigšanu.

70. pants

Aplikšana ar nodokļiem

1.   Neko no šajā nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo nolīgumu, minētā neuzskata par tādu, ka tas kavē Līgumslēdzējas puses, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2.   Šā nolīguma vai saskaņā ar šo nolīgumu pieņemtās vienošanās noteikumi neliedz noteikt vai izpildīt pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, citos nodokļu režīmos vai valsts nodokļu tiesību aktos.

3.   Šā nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi nodokļu konvencijai. Šā nolīguma un jebkuras šādas konvencijas pretrunas gadījumā priekšroka ir minētajai konvencijai, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo pretrunu.

VII SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Sarunu turpināšanas kārtība

1.   Līgumslēdzējas puses turpinās sarunas saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

2.   Pēc sarunu pabeigšanas ierosināto grozījumu projektu iesniedz apstiprināšanai attiecīgajās valsts iestādēs.

72. pants

Līgumslēdzēju pušu definīcija un saistību izpilde

1.   Šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir Ganas Republika, turpmāk “Ganas Līgumslēdzēja puse” vai “Gana”, no vienas puses, un Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis to attiecīgajās kompetenču jomās, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, turpmāk “EK Līgumslēdzēja puse”, vai Eiropas Kopiena, no otras puses.

2.   Šajā nolīgumā termins “Līgumslēdzēja puse” attiecīgi attiecas uz Ganas Līgumslēdzēju pusi vai EK Līgumslēdzēju pusi. Termins “Līgumslēdzējas puses” attiecas uz Ganas Līgumslēdzēju pusi un EK Līgumslēdzēju pusi.

3.   Līgumslēdzējas puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šā nolīguma uzliktās saistības, un nodrošina, ka tie atbilst šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

73. pants

EPN komiteja

1.   Lai īstenotu šo nolīgumu, trīs mēnešos pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas izveido EPN komiteju.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šīs EPN komitejas sastāvā, organizācijā un darbībā tiks ievērots vienlīdzības princips. Komiteja noteiks organizācijas un darbības noteikumus.

3.   EPN komiteja ir atbildīga par pārvaldi visās šā nolīguma jomās un par visu šajā nolīgumā minēto uzdevumu izpildi.

4.   Lai atvieglinātu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, katra Līgumslēdzēja puse komitejā izraudzīsies vienu kontaktpunktu.

5.   EPN komitejas sanāksmēs var piedalīties trešās personas. EPN komitejas sanāksmēs saskaņā ar tās iekšējām procedūrām var pieaicināt RVEK (Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas) komisiju.

74. pants

Eiropas Kopienas attālākie reģioni

1.   Ņemot vērā Eiropas Kopienas un Ganas attālāko reģionu ģeogrāfisko tuvumu un nolūkā pastiprināt saimnieciskos un sociālos sakarus starp šiem reģioniem un Ganu Līgumslēdzējas puses cenšas atvieglināt sadarbību visās šā nolīguma jomās, kā arī atvieglināt preču un pakalpojumu tirdzniecību, sekmēt ieguldījumus un veicināt satiksmi un saziņu starp attālākajiem reģioniem un Ganu.

2.   Šā panta 1. punktā deklarētos mērķus arī īsteno, kad vien iespējams veicinot Ganas un attālāko reģionu kopīgu dalību Eiropas Kopienas pamatprogrammās un īpašajās programmās šā nolīguma jomās.

3.   EK Līgumslēdzēja puse cenšas nodrošināt dažādu Eiropas Kopienas kohēzijas un attīstības politikas finansēšanas instrumentu saskaņošanu ar nolūku veicināt sadarbību starp Ganu un Eiropas Kopienas attālākajiem reģioniem šā nolīguma jomās.

4.   Šā nolīguma noteikumi neliedz EK Līgumslēdzējai pusei piemērot spēkā esošos pasākumus, kuru mērķis ir risināt attālāko reģionu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299. panta 2. punktam.

75. pants

Stāšanās spēkā un ilgums

1.   Šo nolīgumu paraksta, ratificē vai apstiprina saskaņā ar katrai Līgumslēdzējai pusei raksturīgajiem, piemērojamajiem konstitucionālajiem noteikumiem vai – ciktāl tas attiecas uz EK Līgumslēdzēju pusi – saskaņā ar iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Ganas Līgumslēdzēja puse un EK Līgumslēdzēja puse ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3.   Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs.

4.   Līdz nolīguma spēkā stāšanās brīdim Līgumslēdzējas puses vienojas to piemērot provizoriski saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem vai ratificējot to.

5.   Par provizorisko piemērošanu jāpaziņo depozitāram. Nolīgumu piemēro provizoriski pēc desmit dienām, kad no Eiropas Kopienas vai Ganas Līgumslēdzējas puses ir saņemts paziņojums par provizorisko piemērošanu.

6.   Neatkarīgi no šā panta 4. punkta EK Līgumslēdzēja puse un Gana var pilnībā vai daļēji piemērot nolīgumu pirms provizoriskās piemērošanas, ciktāl tas ir iespējams saskaņā ar to tiesību aktiem.

7.   Katra Līgumslēdzēja puse var iesniegt otrai pusei rakstisku paziņojumu par nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc otras Līgumslēdzējas puses sniegtā paziņojuma.

8.   Šo nolīgumu aizstās ar vispārēju EPN, ko reģionu līmenī noslēgs ar EK Līgumslēdzēju pusi, tā spēkā stāšanās dienā. Šajā gadījumā Līgumslēdzējas puses centīsies nodrošināt, lai EPN reģionu līmenī tiktu saglabāta lielākā daļa priekšrocību, ko Gana būs ieguvusi ar šo nolīgumu.

76. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu, no vienas puses, piemēro teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem, un, no otras puses, Ganā.

77. pants

Jaunu ES dalībvalstu pievienošanās

1.   EPN komiteju informē par visiem pieteikumiem, kurus iesniedz trešā valsts, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Sarunās starp Eiropas Savienību (ES) un pieteikuma iesniedzēju valsti EK Līgumslēdzēja puse sniedz Ganai visu attiecīgo informāciju, un tā savukārt informē EK Līgumslēdzēju pusi par savām bažām, lai tā varētu pilnīgi ņemt tās vērā. EK Līgumslēdzēja puse paziņo Ganai par katru pievienošanos ES.

2.   Jebkura jauna ES dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam no tās pievienošanās dienas ES ar klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā ES nav paredzēta šāda automātiska ES dalībvalsts pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā ES dalībvalsts pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātas kopijas Ganas Līgumslēdzējai pusei.

3.   Līgumslēdzējas puses izskata jaunu ES dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. EPN komiteja var lemt par pārejas posma vai grozījumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami.

78. pants

Dialogs par finanšu jautājumiem

Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt dialogu, pārredzamību un apmainīties ar paraugpraksi nodokļu politikas un administrēšanas jomā.

79. pants

Sadarbība cīņā pret pretlikumīgu finansiālo darbību

EK Līgumslēdzēja puse un Gana ir apņēmušās novērst un apkarot pretlikumīgas, krāpnieciskas un koruptīvas darbības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un pieņem nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus, lai panāktu atbilstību starptautiskiem standartiem, ieskaitot standartus, kas noteikti ANO Konvencijā pret korupciju, ANO Konvencijā par starptautisko organizēto noziedzību un tās protokolos, ANO Konvencijā par cīņu pret terorisma finansēšanu un Finanšu darbības uzdevumu grupas ieteikumos. EK Līgumslēdzēja puse un Gana vienojas apmainīties ar informāciju un sadarboties šajās jomās.

80. pants

Attiecības ar citiem nolīgumiem

1.   Izņemot Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļā ietvertos noteikumus par attīstības sadarbību, šā nolīguma un Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļas noteikumu pretrunas gadījumā priekšroka ir šā nolīguma noteikumiem.

2.   Šā nolīguma noteikumi netiek interpretēti tā, ka tas liegtu Eiropas Kopienai vai Ganai pieņemt jebkādus pasākumus, tostarp tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītus pasākumus, kas uzskatāmi par lietderīgiem atbilstīgi Kotonū nolīguma 11.b., 96. un 97. pantam.

3.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šā nolīguma noteikumi neuzliek tām pienākumu rīkoties neatbilstīgi to PTO pienākumiem.

81. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

82. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi un protokols ir tā neatņemama sastāvdaļa.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

---

(1)  Šiem aprēķiniem jāizmanto PTO oficiālie dati par vadošajiem eksportētājiem pasaules preču tirdzniecībā (neskaitot ES iekšējo tirdzniecību).

(2)  Šajā pantā lauksaimniecības ražojumi ir ražojumi, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīguma I pielikums.

---

---

---

---

---

---

---

---