Help Print this page 

Document 22014A0830(01)

Title and reference
Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses
  • In force
OJ L 260, 30.8.2014, p. 4–738 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

30.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/4


ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”, un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Euratom”,

no vienas puses, un

MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu kopīgās vērtības un spēcīgās saites starp tām, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, un tiek attīstītas Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;

APLIECINOT Moldovas Republikas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;

ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;

ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Moldovas Republikas attiecību turpmāko progresīvu attīstību;

ATZĪSTOT, ka Moldovas Republikai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ka tā ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības, kuras iedvesmo Moldovas Republikas izvēli par labu Eiropai;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīgs ir 2005. gada ES un Moldovas Republikas Eiropas Kaimiņattiecību politikas Rīcības plāns, lai nostiprinātu attiecības starp ES un Moldovas Republiku un palīdzētu virzīt uz priekšu reformu un tuvināšanās procesu Moldovas Republikā, tādējādi veicinot pakāpenisku ekonomisko integrāciju un politiskās saiknes padziļināšanos;

APŅEMOTIES stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu;

ATGĀDINOT jo īpaši savu vēlmi veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, tostarp šajā nolūkā sadarbojoties Eiropas Padomes ietvaros;

VĒLOTIES veicināt Moldovas Republikas politisko un sociālekonomisko attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, tostarp laba pārvaldība, brīvība, drošība un tiesiskums, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, nodarbinātība un sociālā politika, finanšu pārvaldība, valsts pārvaldes un civildienesta reforma, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, iestāžu veidošana, nabadzības samazināšana un ilgtspējīga attīstība;

APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, un Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīga ir Moldovas Republikas aktīva līdzdalība reģionālās sadarbības veidos;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā ES kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi atbalstīt starptautiskos centienus nostiprināt Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti un veicināt valsts reintegritāciju;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīga ir Moldovas Republikas apņemšanās rast dzīvotspējīgu risinājumu Piedņestras konfliktam un ES apņemšanās atbalstīt pēckonfliktu rehabilitāciju;

APŅEMOTIES novērst un apkarot visu veidu organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un korupciju, un uzlabot sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ievērojot ES ārējās migrācijas politikas satvaru, lai panāktu sadarbību legālās migrācijas, tostarp cirkulārās migrācijas, jomā un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju, ka arī efektīvi īstenot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti;

ATZĪSTOT pakāpeniskos pasākumus, lai pienācīgi ieviestu bezvīzu ceļošanas režīmu Moldovas Republikas pilsoņiem ar noteikumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei;

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Moldovas Republikai, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Moldovas Republiku par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un apstiprinot ES gatavību atbalstīt Moldovas Republikas ekonomikas reformas;

APŅEMOTIES ievērot vides vajadzības, tostarp īstenot pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu; un ievērot ilgtspējīgas attīstības principus;

VĒLOTIES panākt pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, inter alia, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā šā nolīguma daļu;

VĒLOTIES izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu regulējuma tuvināšanu un piekļuves tirgum liberalizāciju saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un minēto tiesību un pienākumu pārredzamu piemērošanu;

UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;

APŅEMOTIES veicināt energoapgādes drošību, sekmēt atbilstošas infrastruktūras izveidi, palielināt tirgus integrāciju un regulējuma tuvināšanu galvenajiem ES acquis elementiem, un uzlabot energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanu;

APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu (“Enerģētikas kopienas līgums”);

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošības līmeni un cilvēku veselības aizsardzību kā priekšnosacījumu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu pētniecības un attīstības, izglītības un kultūras jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ievērojot labas kaimiņattiecības;

ATZĪSTOT Moldovas Republikas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot;

ATZĪSTOT Moldovas Republikas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību minēto centienu īstenošanā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķi

1.   Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses.

2.   Minētās asociācijas mērķi ir šādi:

a)

veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Moldovas Republikas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)

stiprināt regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, nodrošinot ciešu politisko attiecību starp Pusēm attīstību;

c)

sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Moldovas Republikā;

d)

veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģiona un starptautiskā mērogā, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību, veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)

atbalstīt un veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ka arī cilvēku mobilitāti un savstarpējos kontaktus;

f)

atbalstīt Moldovas Republikas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;

g)

izveidot apstākļus pastiprinātām ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām, kuru rezultātā Moldovas Republiku pakāpeniski integrētu ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu regulējuma tuvināšanu un piekļuves tirgum liberalizāciju saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un minēto tiesību un pienākumu pārredzamu piemērošanu, un

h)

radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

2. pants

1.   Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3.   Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO.

4.   Puses apņemas veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības, tostarp sadarbību kopīgu interešu projektu īstenošanā, jo īpaši tādu projektu, kas saistīti ar korupcijas, organizētu un citu noziedzīgu darbību, tostarp starptautiska mēroga darbību, un terorisma novēršanu un apkarošanu. Minētās saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. pants

Politiskā dialoga mērķi

1.   Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos.

2.   Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)

padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

b)

veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

c)

stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

d)

sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

e)

stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt iekšējo politisko reformu konsolidāciju;

f)

attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā; un

g)

ievērot un veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.

4. pants

Valsts reforma

Puses sadarbojas šādās jomās:

a)

attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti;

b)

nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

c)

gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā, lai nodrošinātu tiesu neatkarību, nostiprinātu to administratīvos resursus un garantētu tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti;

d)

turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un

e)

nodrošinot efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.

5. pants

Ārpolitika un drošības politika

1.   Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP) jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.

2.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt minētos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās.

6. pants

Starptautiskā Krimināltiesa

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina to efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC).

2.   Puses uzskata, ka ICC izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses piekrīt sniegt atbalstu ICC, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.

7. pants

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Moldovas Republikas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.

8. pants

Reģionālā stabilitāte

1.   Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī jo īpaši sadarboties, lai panāktu reģiona konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.

2.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos rast ilgtspējīgu risinājumu Piedņestras jautājumam, pilnība ievērojot Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī kopīgi veicinot pēckonfliktu rehabilitāciju. Kamēr nav rasts konflikta risinājums, un neskarot izveidoto formātu sarunām, Piedņestras jautājums būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā un sadarbībā ar citiem ieinteresētiem starptautiskiem dalībniekiem.

3.   Minētie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos.

9. pants

Masu iznīcināšanas ieroči

1.   Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)

veicot pasākumus, lai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā ziņā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un

b)

ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

3.   Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs minētos elementus.

10. pants

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.   Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami minētajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.   Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.

4.   Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.

5.   Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs minētās apņemšanās.

11. pants

Starptautiskā sadarbība cīņā pret terorismu

1.   Puses vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, attiecīgajām ANO rezolūcijām, starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un bēgļu un humanitārajām tiesībām.

2.   Šajā nolūkā tās jo īpaši sadarbojas, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu un lai panāktu vienošanos attiecībā uz visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu.

3.   Puses, pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citus attiecīgos ANO instrumentus un piemērojamās starptautiskās konvencijas un instrumentus, saskaņā ar starptautiskajiem un Pušu tiesību aktiem apmainās ar informāciju par teroristu organizācijām un grupām un to darbībām un atbalsta tīkliem.

III SADAĻA

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

12. pants

Tiesiskums

1.   Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.   Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

3.   Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

13. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem.

2.   Uz personas datu apstrādi attiecas tiesību normas, kas minētas šā nolīguma I pielikumā. Personas datu pārsūtīšana starp Pusēm notiek tikai tad, ja šāda pārsūtīšana ir nepieciešama, lai Pušu kompetentās iestādes īstenotu šo nolīgumu vai citus Pušu noslēgtus nolīgumus.

14. pants

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un pastiprina notiekošo visaptverošo dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2.   Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)

migrācijas pamatcēloņi un sekas;

b)

valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, un lai nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu;

c)

uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)

efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelegālu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)

nelegālo migrantu atgriešanas veicināšana un atvieglošana, un

f)

robežu pārvaldības un dokumentu drošības jomā – organizatoriski, mācību, paraugprakses un citi operatīvi pasākumi, kā arī sadarbības starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Moldovas Republikas Robežapsardzes dienestu pastiprināšana.

3.   Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.

15. pants

Personu pārvietošanās

1.   Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:

a)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, un

b)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī un kas grozīts 2012. gada 27. jūnijā.

2.   Puses cenšas veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar noteikumu, ka ir ieviesti nosacījumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.

16. pants

Organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana

1.   Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu visu veidu organizētas vai citas noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)

cilvēku kontrabanda un tirdzniecība;

b)

preču, tostarp kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku, kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;

c)

nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

d)

krāpšana, kā minēts šā nolīguma VI sadaļā (Finansiālā sadarbība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli), projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

e)

aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tostarp dienesta stāvokļa un pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un tirgošanās ar ietekmi;

f)

dokumentu viltošana un nepatiesu ziņu sniegšana, un

g)

kibernoziegumi.

2.   Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp stiprina sadarbību starp Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un attiecīgajām Moldovas Republikas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā un attiecīgajos Eiropas Padomes instrumentos korupcijas novēršanai un apkarošanai.

17. pants

Vēršanās pret nelegālajām narkotikām

1.   Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras, kas vēršas pret nelegālajām narkotikām, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas, kā arī efektīvāk novērstu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2.   Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm minēto mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. – 2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

18. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1.   Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai. Minētā sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzīgu darbību rezultātā.

2.   Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

19. pants

Terorisma apkarošana

Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apslāpētu terorisma aktus, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās cilvēktiesības, bēgļu tiesības un humanitārās tiesības un saskaņā ar ANO 2006. gada Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģiju, kā arī attiecīgajiem Pušu normatīvajiem aktiem. Puses to dara, jo īpaši pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1540 (2004) un 1904 (2009) un citus attiecīgos ANO instrumentus un piemērojamās starptautiskās konvencijas un instrumentus:

a)

apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām;

b)

apmainoties ar viedokļiem par terorisma tendencēm un līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp tehnikas jomu un mācībām, un apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu, un

c)

apmainoties ar paraugpraksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu.

20. pants

Tiesiskā sadarbība

1.   Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2.   Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

IV SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

1. NODAĻA

Valsts pārvaldes reforma

21. pants

Sadarbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Moldovas Republikā efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos ar mērķi atbalstīt tiesiskuma īstenošanu, nodrošināt, ka valsts iestādes strādā visas Moldovas Republikas iedzīvotāju labā un ka netraucēti attīstās Moldovas Republikas attiecības ar tās partneriem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta izpildfunkciju modernizācijai un attīstībai ar mērķi sniegt kvalitatīvus pakalpojumus Moldovas Republikas iedzīvotājiem.

22. pants

Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

a)

valsts iestāžu institucionāla un funkcionāla attīstība, lai palielinātu to darbības efektivitāti un nodrošinātu efektīvu, uz līdzdalības un pārredzamības principiem balstītu lēmumu pieņemšanas un stratēģiskās plānošanas procesu;

b)

publisko pakalpojumu modernizācija, tostarp e-pārvaldes ieviešana un īstenošana, lai palielinātu pakalpojumu sniegšanas iedzīvotājiem efektivitāti un samazinātu darījumbības izmaksas;

c)

profesionāla civildienesta izveide, pamatojoties uz vadības pārskatatbildību un efektīvu pilnvaru deleģējumu, kā arī taisnīgu un pārredzamu darbā pieņemšanas, mācību, novērtēšanas un atalgojuma noteikšanas procesu;

d)

efektīva un profesionāla cilvēkresursu vadība un karjeras attīstība, un

e)

ētikas vērtību sekmēšanai civildienestā.

23. pants

Sadarbība attiecas uz visiem, valsts pārvaldes līmeņiem, tostarp uz vietējā līmeņa pārvaldi.

2. NODAĻA

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

24. pants

1.   ES un Moldovas Republika veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem. Pušu sadarbības mērķis ir veicināt ekonomikas politiku, kas atbilst funkcionējošai tirgus ekonomikai, kā arī formulēt un īstenot minēto ekonomikas politiku.

2.   Moldovas Republika cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās politiku ES politikai saskaņā ar vadošajiem principiem attiecībā uz stabilu makroekonomiku un fiskālo politiku, tostarp centrālās bankas neatkarību un cenu stabilitāti, stabilām publiskajām finansēm un ilgtspējīgu maksājumu bilanci.

25. pants

1.   Šajā nolūkā Puses vienojas par sadarbību šādās jomās:

a)

apmainīties ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un strukturālajām reformām, kā arī makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām un ekonomikas attīstības stratēģijām;

b)

kopīgi analizēt abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus, tostarp ekonomikas politikas pasākumus un instrumentus to īstenošanai, piemēram, ekonomikas prognožu metodes un stratēģisku politikas dokumentu izstrādi, nolūkā stiprināt Moldovas Republikas politikas izstrādi saskaņā ar ES principiem un praksi, un

c)

apmainīties ar pieredzi makroekonomikas jomā, tostarp publisko finanšu, finanšu nozares attīstības tendenču un regulējuma, monetārā un valūtas kursa politikas un sistēmas, ārējās palīdzības un ekonomikas statistikas jomā.

2.   Sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības principiem un darbību.

26. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

3. NODAĻA

Sabiedrību tiesības, grāmatvedība un revīzija un korporatīvā pārvaldība

27. pants

1.   Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:

a)

aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;

b)

valsts līmenī ieviestu attiecīgos starptautiskos standartus un grāmatvedības un revīzijas jomā Moldovas Republikas noteikumus pakāpeniski tuvinātu ES noteikumiem, un

c)

turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī Moldovas Republikas noteikumus pakāpeniski tuvinātu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā.

2.   Attiecīgie ES noteikumi un ieteikumi uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā.

28. pants

Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem minētajās jomās. Turklāt Puses centīsies uzlabot efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu komercreģistriem un Moldovas Republikas valsts uzņēmumu reģistru.

29. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

30. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma II pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

Nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas

31. pants

Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai veicinātu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī sociālās tiesības, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

32. pants

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un paraugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:

a)

nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana;

b)

nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darbavietas ar pienācīgiem darba nosacījumiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)

aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos darba tirgus vajadzībām;

d)

iekļaujošāka darba tirgus un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

e)

darbaspēka migrācijas efektīva pārvaldība ar mērķi pastiprināt tās pozitīvo ietekmi uz attīstību;

f)

vienlīdzīgas iespējas, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī visu veidu diskriminācijas apkarošana;

g)

sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni, tostarp sociālo palīdzību un sociālo nodrošināšanu, un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;

h)

sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu, un

i)

veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana.

33. pants

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās Moldovas Republikā un Pušu sadarbībā saskaņā ar šo nolīgumu.

34. pants

Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

35. pants

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta ANO Globālajā līgumā un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.

36. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

37. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma III pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5. NODAĻA

Patērētāju tiesību aizsardzība

38. pants

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un panāktu savu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu savietojamību.

39. pants

Lai sasniegtu minētos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz:

a)

centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, pamatojoties uz šā nolīguma IV pielikumā izklāstītajām prioritātēm, vienlaikus novēršot šķēršļus tirdzniecībai, lai nodrošinātu patērētājiem patiesu izvēli;

b)

informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, tostarp tirgus uzraudzību, patērētāju informācijas sistēmām un rīkiem, patērētāju izglītošanu, tiesību atbalstu patērētajiem un viņu tiesisko aizsardzību, un starp tirgotājiem un patērētājiem noslēgtajiem pārdošanas un pakalpojumu līgumiem;

c)

mācību pasākumu pārvaldes ierēdņiem un citiem patērētāju interešu pārstāvjiem veicināšanu, un

d)

atbalstu neatkarīgu patērētāju apvienību, tostarp nevalstisku patērētāju organizāciju (NVO), izveidei, un kontaktiem starp patērētāju interešu pārstāvjiem, kā arī sadarbībai starp iestādēm un NVO patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

40. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma IV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

6. NODAĻA

Statistika

41. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem ES un Moldovas Republikā, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar Eiropas normām un standartiem.

42. pants

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)

vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmu kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, tostarp publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;

b)

pakāpeniski saskaņot Moldovas Republikas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu;

c)

uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp klasifikāciju;

d)

uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu ES statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Moldovas Republikas statistikas sistēmas attīstību;

e)

apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību, un

f)

veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem.

43. pants

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēma, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība ietver šādas jomas:

a)

demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika;

b)

lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika;

c)

darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;

d)

makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika un statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

e)

enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)

reģionālā statistika, un

g)

horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana un modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana.

44. pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu ietvaros. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Moldovas Republikas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanas procesā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

45. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Moldovas Republikai būtu jāļauj piedalīties Eiropas Statistikas sistēmas veiktajās darbībās, tostarp apmācībā.

46. pants

1.   Puses apņemas pieņemt un regulāri pārskatīt programmu Moldovas Republikas tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai ES acquis statistikas jomā.

2.   ES acquis statistikas jomā ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (V pielikums).

7. NODAĻA

Valsts finanšu pārvaldība – budŽeta politika, iekšējā kontrole, finanšu inspekcija un ārējā revīzija

47. pants

Sadarbība jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, būs vērsta uz starptautisko standartu un ES paraugprakses šajā jomā īstenošanu, kas veicinās modernu publisko finanšu pārvaldības sistēmas izveidi Moldovas Republikā, kas ir saderīga ar ES un starptautiskajiem pārredzamības, pārskatatbildības, ekonomikas, efektivitātes un lietderības pamatprincipiem.

48. pants

Budžets un uzskaites sistēmas

Puses sadarbojas, lai:

a)

uzlabotu un sistematizētu reglamentējošos dokumentus par budžeta, valsts kases, gramatvedības un ziņošanas sistēmām un tos saskaņotu, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, kā arī ievērojot ES paraugpraksi publiskajā sektorā;

b)

nepārtraukti attīstītu daudzgadu budžeta plānošanu un to saskaņotu ar ES paraugpraksi;

c)

pētītu Eiropas valstu praksi starpbudžetu attiecībās, lai uzlabotu šo jomu Moldovas Republikā;

d)

veicinātu iepirkuma procedūru tuvināšanu ES pastāvošajai praksei, un

e)

apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi, tostarp organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajā jomā.

49. pants

Iekšējā kontrole, finanšu inspekcija un ārējā revīzija

Puses arī sadarbojas, lai:

a)

turpinātu uzlabot iekšējās kontroles sistēmu (tostarp funkcionāli neatkarīgu iekšējās revīzijas funkciju) valsts un vietējās iestādēs, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES paraugpraksi;

b)

izveidotu atbilstošu finanšu inspekcijas sistēmu, kas papildinās, bet nedublēs iekšējās revīzijas funkciju, un nodrošinās atbilstošu valdības ieņēmumu un izdevumu kontroles tvērumu pārejas laikā un pēc tā beigām;

c)

panāktu efektīvu sadarbību starp dalībniekiem, kas iesaistīti finanšu pārvaldībā un kontrolē, revīzijā un inspekcijā, un dalībniekiem, kas atbildīgi par budžetu, valsts kasi un grāmatvedību, lai veicinātu pārvaldības uzlabošanu;

d)

stiprinātu publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) centrālo saskaņošanas nodaļas kompetenci;

e)

īstenotu starptautiski atzītos Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) ārējās revīzijas standartus, un

f)

apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās.

50. pants

Cīņa pret krāpšanu un korupciju

Puses arī sadarbojas, lai:

a)

apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi;

b)

uzlabotu krāpšanas un korupcijas apkarošanas un novēršanas metodes jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tostarp attiecīgo administratīvo iestāžu sadarbību, un

c)

nodrošinātu efektīvu sadarbību ar attiecīgajām ES iestādēm un struktūrām gadījumos, kad tiek veiktas pārbaudes uz vietas, inspekcijas un revīzijas saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību un kontroli saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām.

51. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

8. NODAĻA

Nodokļu politika

52. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.

53. pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 52. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

54. pants

Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot un attīstīt Moldovas Republikas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūrām, lai izvairītos no nokavēto maksājumu uzkrāšanās, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz “karuseļveida” krāpšanu.

55. pants

Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus, tostarp īstenojot dialogu reģionālā līmenī un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PVO FCTC). Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

56. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

57. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9. NODAĻA

Finanšu pakalpojumi

58. pants

Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:

a)

atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

b)

nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

c)

nodrošināt Moldovas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti kopumā;

d)

veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un

e)

nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

59. pants

1.   Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

2.   Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.

60. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

61. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII-A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

10. NODAĻA

Rūpniecības un uzņēmumu politika

62. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Moldovas Republikas, gan ES uzņēmumiem, kas darbojas ES un Moldovas Republikā, tā būtu jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

63. pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:

a)

īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāras ziņošanas un dialoga palīdzību. Minētā sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Moldovas Republikas ekonomikai;

b)

izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un labu praksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Minētā sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu pārvaldību (restrukturizāciju), privāto un publisko partnerību attīstību un vides un enerģijas jautājumus, kā piemēram energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;

c)

vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties labās prakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus;

d)

rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un labu praksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā), klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam;

e)

rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Moldovas Republikas uzņēmumiem un starp minētajiem uzņēmumiem un Moldovas Republikas un ES iestādēm;

f)

atbalstītu eksportu veicinošu darbību izveidi Moldovas Republikā, un

g)

veicinātu Moldovas Republikas dažu nozaru rūpniecības modernizāciju un pārstrukturizāciju.

64. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Tas ietvers ES un Moldovas Republikas uzņēmumu pārstāvjus.

11. NODAĻA

Izguve un izejvielas

65. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu tirdzniecībā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītos jautājumos, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē.

66. pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas šādās jomās:

a)

Puses apmainās ar informāciju par attīstības tendencēm to izguves un izejvielu nozarēs;

b)

apmainās ar informāciju jautājumos saistībā ar izejvielu tirdzniecību, lai veicinātu divpusējo apmaiņu;

c)

apmainās ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar izejvielu izguves rūpniecības ilgtspējīgas attīstības aspektiem, un

d)

apmainās ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar apmācību, prasmēm un drošību izejvielu izguves rūpniecībā.

12. NODAĻA

Lauksaimniecība un lauku attīstība

67. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.

68. pants

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:

a)

savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)

administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi;

c)

lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana;

d)

zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

e)

lauksaimniecības nozares konkurētspējas un tirgu efektivitātes un pārredzamības uzlabošana;

f)

kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, jo īpaši ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana;

g)

zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un

h)

starptautisko organizāciju, kuru dalībnieces ir abas Puses, izskatāmo jautājumu saskaņošanas uzlabošana.

69. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

70. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

13. NODAĻA

Zivsaimniecības un jūrlietu politika

1. iedaļa

Zivsaimniecības politika

71. pants

Puses attīsta un nostiprina sadarbību jautājumos, kas skar zivsaimniecības un jūrlietu jomas pārvaldību, tādējādi attīstot ciešāku divpusējo un daudzpusējo sadarbību zivsaimniecības jomā. Puses arī veicina integrētu pieeju zivsaimniecības jautājumiem un veicina ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību.

72. pants

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)

labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)

atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un

c)

sadarbību attiecīgās reģionālās organizācijās, kas atbildīgas par dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību.

73. pants

Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu, tostarp:

a)

zvejniecības un akvakultūras resursu pārvaldību;

b)

zvejas darbību inspekciju un kontroli, kā arī attiecīgu administratīvo un tiesu struktūru izveidi, kuras spēj piemērot atbilstošus pasākumus;

c)

datu par nozveju un izkraušanu, bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)

tirgu efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un

e)

struktūrpolitikas zivsaimniecības nozarē izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot to zivsaimniecības apgabalu ilgtspējīgai attīstībai, kuri definēti kā apvidus, kurā ir ezera krasts vai kurš ietver dīķus vai upes grīvu, un kurā ir ievērojama nodarbinātība zivsaimniecības nozarē.

2. iedaļa

jūrlietu politika

74. pants

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses arī veido sadarbību un attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atbalstu jūrlietu jautājumos, jo īpaši attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos aktīvi atbalstot integrētu pieeju jūrlietām un labu pārvaldību Melnajā jūrā.

75. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

14. NODAĻA

Sadarbība enerģētikas jomā

76. pants

Puses vienojas turpināt izveidoto sadarbību enerģētikas jomā, pamatojoties uz partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem. Sadarbības mērķis būtu energoefektivitāte, tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt konkurētspēju un piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai, tostarp izmantojot Enerģētikas kopienas līguma noteikumus.

77. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām un mērķiem:

a)

enerģētikas stratēģija un politika;

b)

konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu enerģijas tirgu izveide saskaņā ar ES standartiem, ietverot pienākumus atbilstīgi Enerģētikas kopienas līgumam, veicot regulējuma reformas un izmantojot dalību reģionālajā enerģētikas sadarbībā;

c)

pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem;

d)

enerģētikas infrastruktūra, tostarp kopīgu interešu projekti, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus efektīvā ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīgā veidā, inter alia, veicinot no aizdevumiem un dotācijām finansētus ieguldījumus;

e)

enerģijas piegādes un tirdzniecības, tranzīta un transporta ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar ES un starptautiskajiem noteikumiem;

f)

energoefektivitātes un energotaupības veicināšana inter alia attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

g)

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tostarp ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu palīdzību;

h)

zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un

i)

sadarbību var īstenot kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA ietvaros, kā arī attiecīgā gadījumā – atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

78. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

79. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15. NODAĻA

Transports

80. pants

Puses:

a)

paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)

atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju; un

c)

cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

81. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām:

a)

ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

b)

nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas gaisotnē (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, aviācijas un to sadarbspējas jomā, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

c)

infrastruktūras politikas uzlabošana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem;

d)

finansēšanas stratēģijas izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos;

e)

pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)

zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai; un

g)

inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu.

82. pants

1.   Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Moldovas Republiku, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajās transporta asīs, kas savieno Puses. Minētā sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.

2.   Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)

reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālo transporta sadarbības pasākumos, piemēram, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA), sadarbība transporta jomā saskanā ar Austrumu partnerību un citas transporta iniciatīvas; un

b)

starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un dažādās ES transporta aģentūrās.

83. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

84. pants

Puses sadarbosies transporta savienojumu uzlabošanā saskaņā ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma IX pielikumā.

85. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma X pielikumā un XXVIII-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

16. NODAĻA

Vide

86. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka ES un Moldovas Republikas iedzīvotāji uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, vides integrācijas citās politikas jomās, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus minētajā jomā.

87. pants

Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

a)

vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;

b)

gaisa kvalitāte;

c)

ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums;

d)

atkritumu un resursu pārvaldība un atkritumu pārvadāšana;

e)

dabas aizsardzība, tostarp bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšana un aizsardzība;

f)

rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi;

g)

ķīmiskās vielas;

h)

trokšņa piesārņojums;

i)

augsnes aizsardzība;

j)

pilsētas un lauku vide;

k)

vides nodevas un nodokļi;

l)

pārraudzības un vides informācijas sistēmas;

m)

inspekcija un noteikumu izpilde, un

n)

ekoinovācija, tostarp labākā pieejamā tehnoloģija.

88. pants

Puses inter alia:

a)

apmainās ar informāciju un pieredzi;

b)

īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām;

c)

plāno rīcību rūpniecisko apdraudējumu un rūpniecisko avāriju gadījumos;

d)

īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgo aģentūru ietvaros.

Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

89. pants

Sadarbībai inter alia ir šādi mērķi:

a)

izstrādāt vispusīgu vides stratēģiju, kas aptver plānotas institucionālas reformas (ar grafikiem), lai nodrošinātu vides tiesību aktu īstenošanu un izpildi; sadalīt vides pārvaldības kompetences valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī; procedūras lēmumu pieņemšanai un lēmumu īstenošanai; procedūras vides jautājumu integrācijas citās politikas jomās veicināšanai; veicināt zaļās ekonomikas pasākumus un ekoinovāciju, identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus un pārskatīšanas mehānismu, un

b)

izstrādāt gaisa kvalitātes stratēģijas nozarēs; ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība; atkritumu un resursu pārvaldība; bioloģiskā daudzveidība un dabas aizsardzība; rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, ķīmiskās vielas, trokšņa piesārņojums, augsnes aizsardzība, pilsētas un lauku vide; ekoinovācija, nosakot precīzus īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas stratēģijas ieguldījumiem infrastruktūrā un tehnoloģijās.

90. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

91. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

17. NODAĻA

Rīcība klimata jomā

92. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.

93. pants

Sadarbība veicina pasākumus iekšzemes, reģiona un starptautiskā līmenī, tostarp ietverot šādas jomas:

a)

klimata pārmaiņu mazināšana;

b)

pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)

siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;

d)

drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana,

e)

klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā, un

f)

izpratnes vairošana, izglītība un mācības.

94. pants

Puses inter alia:

a)

apmainās ar informāciju un pieredzi;

b)

īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām;

c)

īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgo aģentūru ietvaros.

Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

95. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz to, lai attīstītu un īstenotu:

a)

vispārēju klimata stratēģiju un rīcības plānu, lai ilgtermiņā mazinātu klimata pārmaiņu sekas un tām pielāgotos;

b)

neaizsargātības un adaptācijas novērtējumus;

c)

Valsts stratēģiju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d)

zema oglekļa attīstības stratēģiju;

e)

ilgtermiņa pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju;

f)

pasākumus, lai sagatavotos siltumnīcefekta gāzu tirdzniecībai;

g)

pasākumus, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;

h)

pasākumus, lai klimata jautājumus ietvertu nozaru politikā, un

i)

pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām.

96. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

97. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

18. NODAĻA

Informācijas sabiedrība

98. pants

Puses nostiprina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Minētās sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē, un veicināt publisko tiešsaistes pakalpojumu attīstību.

99. pants

Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

a)

apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības stratēģiju īstenošanā, tostarp, inter alia, tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus;

b)

apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts iestādes informācijas un sakaru tehnoloģijas jautājumos un neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Moldovas Republikā un starp Moldovas Republiku un ES;

c)

IKT rīku ieviešanas labākai pārvaldībai, e-mācību un pētniecības, sabiedrības veselībasaprūpes, kultūras mantojuma digitalizācijas, digitālā satura un e-komercijas attīstības veicināšana un atbalstīšana, un

d)

personas datu aizsardzības līmeņa un privātuma aizsardzības elektronisko sakaru jomā paaugstināšana.

100. pants

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES regulatoriem un Moldovas Republikas valsts regulatora iestādēm. Puses apsver arī sadarbību citās nozīmīgās jomās, tostarp izmantojot reģionālas iniciatīvas.

101. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

102. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII-B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

19. NODAĻA

Tūrisms

103. pants

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.

104. pants

Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī balstītos uz šādiem principiem:

a)

vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos;

b)

kultūras mantojuma īpašā nozīme; un

c)

tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

105. pants

Sadarbība pievēršas šādām jomām:

a)

informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un zinātības nodošana, tostarp par inovatīvām tehnoloģijām;

b)

stratēģiskas partnerības izveide, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)

tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība, kā arī šķēršļu pakalpojumu tirdzniecībai identificēšana un novēršana;

d)

efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana, ietverot atbilstošus tiesiskos, administratīvos un finanšu aspektus;

e)

mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un

f)

sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana.

106. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

20. NODAĻA

Reģionālā attīstība, pārrobeŽu sadarbība un sadarbība reģionālā līmenī

107. pants

1.   Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2.   Puses jo īpaši sadarbojas ar mērķi saskaņot Moldovas Republikas praksi ar šādiem principiem:

a)

decentralizēt lēmumu pieņemšanas procesu no centrālā līmeņa līdz reģionālajam līmenim;

b)

konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm; un

c)

nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto Pušu finansiālo ieguldījumu.

108. pants

1.   Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālā un pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.

2.   Puses sadarbosies, lai nostiprinātu valsts un reģionālo iestāžu institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)

uzlabojot centrālo un vietējo pārvaldes iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)

attīstot vietējo publisko iestāžu spējas veicināt savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES noteikumiem un praksi, un

c)

apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

109. pants

1.   Puses stiprina un veicina pārrobežu elementus, inter alia tādās jomās kā transports, enerģētika, sakaru tīkli, kultūra, izglītība, tūrisms, veselība un citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, ja tiem ir nozīme pārrobežu un reģionālajā sadarbībā.

2.   Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un pārrobežu programmas, atbalstot Moldovas Republikas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

Minētās darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)

nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un pārrobežu programmas;

b)

Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās, un

c)

sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Attīstības aģentūru asociāciju (EURADA) un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu (ESPON).

110. pants

1.   Puses pastiprina un nodrošina labāku koordinēšanu un sadarbību starp valstīm un reģioniem saistībā ar ES stratēģiju Donavas reģionam, galveno uzmanību vēršot, inter alia, uz transporta savienojumu un energoapgādes uzlabošanu, vidi, ekonomisko un sociālo attīstību un drošību, kas nodrošinās ātrākus pārvadājumus pa autoceļiem un dzelzceļu, lētāku un drošāku enerģiju, labāku vidi un tīrāku ūdeni, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, un efektīvākus valstu starpā saskaņotus plūdu novēršanas pasākumus.

2.   Puses palielina pārrobežu sadarbību ar mērķi atjaunot navigāciju Prutas upē, kā rezultātā tiks novērsti plūdi upes baseinā, uzlabot ūdens kvalitāti un lauksaimniecības zemju irigāciju, intensificēt ekonomiskās darbības, veicināt tūrismu un kultūras pasākumus un sniegt ieguldījumu spēju palielināšanai.

111. pants

Puses atvieglo ES un Moldovas Republikas to pilsoņu pārvietošanos, kuriem nepieciešams šķērsot robežu regulāri un veicot nelielus attālumus.

112. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

21. NODAĻA

Sabiedrības veselība

113. pants

Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

114. pants

Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:

a)

Moldovas Republikas sabiedrības veselības sistēmas stiprināšana, jo īpaši īstenojot veselības nozares reformu, nodrošinot augstas kvalitātes primāro veselības aprūpi un uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu;

b)

epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV/AIDS, hepatīts un tuberkuloze, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām;

c)

neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas;

d)

cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;

e)

informācija un zināšanas par veselību; un

f)

starptautisko veselības nolīgumu, jo īpaši Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva un laicīga īstenošana.

115. pants

Sadarbība sniedz iespēju:

a)

pakāpeniski integrēt Moldovas Republiku ES ar veselības nozari saistītajos tīklos, un

b)

pakāpeniski veicināt sadarbību starp Moldovas Republiku un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

116. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

22. NODAĻA

Civilā aizsardzība

117. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības civilās aizsardzības jomā.

118. pants

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

119. pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības valsts, reģiona un starptautiskā līmenī. Sadarbība notiek, īstenojot īpašus nolīgumus un administratīvos pasākumus šajā jomā, kas noslēgti starp Pusēm saskaņā ar ES un tās dalībvalstu attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm un atbilstīgi Pušu juridiskajām procedūrām.

120. pants

Sadarbībai ir šādi mērķi:

a)

atvieglot savstarpējo palīdzību ārkārtas situācijās;

b)

24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Moldovas Republiku, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem;

c)

novērtēt katastrofu ietekmi uz vidi;

d)

pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

e)

atsevišķos gadījumos pieaicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un/vai Moldovas Republika, un

f)

stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

121. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

23. NODAĻA

Sadarbība izglītības, mācību, daudzvalodības, jaunatnes un sporta jomās

122. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību un sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.

123. pants

Minētā sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)

mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)

izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību;

c)

augstākās izglītības konverģences uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar Boloņas procesu un ES augstākās izglītības modernizācijas programmu;

d)

starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana un dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana;

e)

valsts sistēmas izveide, lai uzlabotu kvalifikāciju un prasmju ieguves pārredzamību un atzīšanu, un

f)

Kopenhāgenas procesa par uzlabotu Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā mērķu veicināšana.

124. pants

Puses veicina sadarbību un apmaiņu savstarpēji interesējošās jomās, piemēram, lingvistiskā daudzveidība un valodu apguve visa mūža garumā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

125. pants

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

a)

pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā;

b)

veicinātu visu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

c)

atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu, un

d)

veicinātu sadarbību starp jauniešu organizācijām, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību.

126. pants

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, sporta sociālās un izglītojošās vērtības, sporta labu pārvaldību ES un Moldovas Republikas sabiedrībā.

24. NODAĻA

Sadarbība pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā

127. pants

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot atbilstošu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

128. pants

Sadarbība PTA jomā attiecas uz:

a)

politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)

atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu;

c)

pētniecības spēju palielināšanu un Moldovas Republikas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammās;

d)

kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās;

e)

mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un citam pētniecības personālam, kas iesaistīts PTA darbībās abās pusēs;

f)

saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un

g)

citiem PTA sadarbības veidiem (tostarp izmantojot reģionālas pieejas un iniciatīvas), pamatojoties uz Pušu savstarpēju vienošanos.

129. pants

Īstenojot sadarbības pasākumus PTA, būtu jāmeklē sinerģija ar pasākumiem, ko finansē Zinātnes un tehnoloģiju centrs (STCU) un citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Moldovas Republiku ietvaros.

25. NODAĻA

Sadarbība kultūras, audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā

130. pants

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertajiem principiem. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Moldovas Republikā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Moldovas Republikas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

131. pants

1.   Puses veido regulāru dialogu un sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.

2.   Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā arī atbalstu plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

132. pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)

sadarbība un apmaiņa kultūras jomā, kā arī mākslas un mākslinieku mobilitāte;

b)

starpkultūru dialogs;

c)

politikas dialogs par kultūras politiku un audiovizuālo politiku;

d)

sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia attīstītu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību, un

e)

sadarbība plašsaziņas līdzekļu jomā.

133. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

26. NODAĻA

Pilsoniskās sabiedrības sadarbība

134. pants

Puses izveido dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:

a)

stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Moldovas Republikā;

b)

nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Moldovas Republiku, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos, un

c)

un otrādi – nodrošināt Moldovas Republikā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp, bet ne tikai, par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību.

135. pants

Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Moldovas Republikas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)

nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Moldovas Republikas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma izpildē;

b)

veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši izveidojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)

dažādos veidos veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveides un konsolidācijas procesu, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, jo īpaši ar mērķi uzlabot pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un

d)

dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem starp pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem no otras puses, ar mērķi jo īpaši turpināt pilsoniskās sabiedrības integrāciju publiskās politikas veidošanas procesā Moldovas Republikā.

136. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

27. NODAĻA

Sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā un veicināšanā

137. pants

Puses vienojas sadarboties bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem un standartiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvencijai par bērna tiesībām, ņemot vērā prioritātes, kas identificētas Moldovas Republikas īpašajā kontekstā, proti attiecībā uz neaizsargātām grupām.

138. pants

Šāda sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

a)

novērst un apkarot bērnu ekspluatācijas (tostarp bērnu darbu), bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidīgas un vardarbīgas izturēšanās pret bērniem visas formas, tostarp attīstot un stiprinot tiesisko regulējumu un iestāžu struktūru, kā arī rīkojot izpratnes veidošanas kampaņas šajā jomā;

b)

uzlabot sistēmu neaizsargātu bērnu identifikācijai un palīdzības sniegšanai tiem, tostarp palielinot bērnu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos un īstenojot efektīvus mehānismus bērnu individuālo sūdzību izskatīšanai;

c)

apmainīties ar informāciju un paraugpraksi par to, kā mazināt bērnu nabadzību, tostarp par pasākumiem, kas vērsti uz sociālo politiku bērnu labklājības nodrošināšanai, un veicināt un atvieglot izglītības pieejamību bērniem;

d)

īstenot pasākumus, kuru mērķis ir bērnu tiesību veicināšana ģimenē un iestādēs, un stiprināt vecāku un aprūpētāju spējas, lai nodrošinātu bērna attīstību, un

e)

pievienoties, ratificēt un īstenot attiecīgos starptautiskos dokumentus, tostarp dokumentus, kas izstrādāti Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Padomē un Hāgas starptautisko privāttiesību konferencē, ar mērķi veicināt un aizsargāt bērnu tiesības saskaņā ar visaugstākajiem standartiem šajā jomā.

139. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

28. NODAĻA

Dalība savienības aģentūrās un programmās

140. pants

Moldovas Republikai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Moldovas Republikas līdzdalībai. Moldovas Republika noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.

141. pants

Moldovas Republikai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Moldovas Republikas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Moldovas Republikas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma I protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par vispārējiem principiem Moldovas Republikas dalībai Savienības programmās.

142. pants

Par Moldovas Republikas dalību Savienības programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Moldovas Republiku, ja tiek izveidota jauna Savienības aģentūra un programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 140. un 141. pantā.

V SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

Valsts reŽīms un preču tirgus pieejamība

1. Iedaļa

Kopīgi noteikumi

143. pants

Mērķis

Pārejas laikā, kas sākas no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un nepārsniedz desmit gadus, Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXIV pantu.

144. pants

Darbības joma un tvērums

1.   Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu preču (1) tirdzniecību.

2.   Šajā nodaļā “noteikta izcelsme” nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma II protokolā.

2. Iedaļa

Muitas nodokļu, maksas un citu maksājumu atcelšana

145. pants

Muitas nodokļa definīcija

Šajā nodaļā “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)

maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma 152. pantu;

b)

nodevas, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļu (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti), vai

c)

maksu vai citus maksājumus, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma 151. pantu.

146. pants

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas atbilstīgi 1983. gada Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmai (HS) noteikta Moldovas Republikas tarifu nomenklatūrā, kas balstīta uz 2007. gada HS, un Savienības tarifu nomenklatūrā, kas balstīta uz 2012. gada HS, un minēto nomenklatūru turpmākajos grozījumos.

147. pants

Ievedmuitas nodokļu atcelšana

1.   Katra Puse samazina vai atceļ muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusēsaskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

2.   Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, kuru pēc tam samazina un atceļ saskaņā ar 1. punktu, ir noteikta šā nolīguma XV pielikumā.

3.   Ja kādā brīdī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse samazina tās piemēroto vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi, šādu likmi piemēro kā pamatlikmi, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

4.   Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses var vienoties apsvērt iespēju paātrināt muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās piemērošanas jomu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmums, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par muitas nodokļa atcelšanas paātrināšanu vai atcelšanu precei aizstāj nodokļu likmi vai klasifikācijas kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

5.   Trešajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses izvērtē stāvokli, ņemot vērā lauksaimniecības produktu Pušu savstarpējās tirdzniecības modeli, šādu produktu paaugstināto riska pakāpi un abu Pušu lauksaimniecības politikas attīstību.

6.   Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai Puses, ievērojot abpusējības principu, izskata iespējas viena otrai piešķirt turpmākas koncesijas, lai panāktu lauksaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro tarifa likmes kvotas (TRQ).

148. pants

Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1.   Uz šā nolīguma XV-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Moldovas Republikas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma XV-C pielikumā.

2.   Ja šā panta 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no XV-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Moldovas Republikai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad šā panta 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma XV-C pielikumā norādītā apjoma, Moldovas Republika sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu importa palielinājumam. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma XV-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Moldovas Republika nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.

Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Moldovas Republikai bez liekas kavēšanās.

4.   Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība var atcelt, ja Moldovas Republika Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedz pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma XV-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Moldovas Republikas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

5.   Šā nolīguma XV-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Moldovas Republikai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Moldovas Republikas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Moldovas Republikas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

149. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena Puse nevar palielināt spēkā esošu muitas nodokli vai noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē. Tas neizslēdz, ka kāda Puse var:

a)

pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to līdz līmenim, kāds noteikts XV pielikumā, vai

b)

saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).

150. pants

Izvedmuitas nodokļi

Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā nodevu vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 152. pantu.

151. pants

Maksas un citi maksājumi

Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 147. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

3. Iedaļa

Ar tarifiem nesaistīti pasākumi

152. pants

Valsts režīms

Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

153. pants

Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. Iedaļa

Īpaši noteikumi par precēm

154. pants

Vispārēji izņēmumi

1.   Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

2.   Puses apzinās, ka pirms jebkādu pasākumu, kuru pamatojums varētu būt GATT 1994 XX panta i) un j) apakšpunktā, veikšanas Pusei, kas iecerējusi veikt pasākumus, ir pienākums sniegt otrai Pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Ja vienošanās netiek panākta 30 dienu laikā pēc šādas informācijas sniegšanas, Puse attiecīgajai precei var piemērot pasākumus saskaņā ar šo punktu. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja informēšana vai izskatīšana, Puse, kas paredzējusi veikt pasākumus, var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, kas nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru Pusi.

5. Iedaļa

Administratīvā sadarbība un koordinēšana ar citām valstīm

155. pants

Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1.   Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska atbilstīgi šai sadaļai piešķirtā atvieglojumu preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un saistītos jautājumos.

2.   Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un/vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem un jo īpaši saskaņā ar 5. punktā paredzēto procedūru.

3.   Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību inter alia nozīmē:

a)

atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;

b)

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un/vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus;

c)

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.   Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.   Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un/vai pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)

ja Puses ir uzsākušas apspriešanos iepriekš minētajā Pagaidu komitejā un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajai precei vai precēm piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;

c)

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākļiem, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi.

6.   Katra puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē visus paziņojumus importētājiem par jebkādiem 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem paziņojumiem, jebkādiem 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem lēmumiem un jebkādu 5. punkta c) apakšpunktā minēto pagarināšanu vai apturēšanu.

156. pants

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā nolīguma II protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad minētā kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pārbaudīt iespēju pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.

157. pants

Nolīgumi ar citām valstīm

1.   Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, citas brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.

2.   Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, citas brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un, ja to pieprasa – par citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Moldovas Republikas abpusējās intereses.

2. NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

1. Iedaļa

Globāli drošības pasākumi

158. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO Līgums”) 1.A pielikumā (“Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem”), un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par lauksaimniecību”).

2.   Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.   Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

159. pants

Pārredzamība

1.   Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.

2.   Neatkarīgi no šā nolīguma 158. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk drošības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

3.   Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

160. pants

Pasākumu piemērošana

1.   Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.

2. Iedaļa

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

161. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Antidempinga līgums”), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Subsīdiju līgums”).

2.   Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.   Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

162. pants

Pārredzamība

1.   Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2.   Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.   Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

163. pants

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.

164. pants

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3. Iedaļa

Divpusēji aizsardzības pasākumi

165. pants

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1.   Ja pēc tam, kad atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas nodoklis ir samazināts vai atcelts, kādas Puses noteiktas izcelsmes preces tiek importētas otras Puses teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, importētāja Puse var pieņemt 2. punktā paredzētos pasākumus saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.

2.   Importētāja Puse var veikt divpusēju aizsardzības pasākumu, ar kuru:

a)

aptur šajā nolīgumā paredzētā, attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmāku pazemināšanu; vai

b)

paaugstina muitas nodokli precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

i)

vislielākās labvēlības muitas nodokļa likmi precei, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā, vai

ii)

muitas nodokļa pamatlikmi, kas noteikta XV pielikuma sarakstos saskaņā ar šā nolīguma 147. pantu.

166. pants

Nosacījumi un ierobežojumi

1.   Puse rakstiski informē otru Pusi par 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu un apspriežas ar otru Pusi pēc iespējas ātrāk pirms divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas ar nolūku pārskatīt izmeklēšanas laikā gūto informāciju un apmainīties ar viedokļiem par pasākumu.

2.   Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai tad, ja tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar Aizsardzības pasākumu līguma 3. pantu un 4.2. panta c) punktu. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 3. pants un 4.2. panta c) punkts mutatis mutandis ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

3.   Veicot šā panta 2. punktā aprakstīto izmeklēšanu, Puse ievēro Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) punkta noteikumus. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) punkts mutatis mutandis ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz 2. punktā aprakstīto izmeklēšanu viena gada laikā pēc tās uzsākšanas.

5.   Neviena Puse nedrīkst piemērot divpusējo aizsardzības pasākumu:

a)

izņemot tikai tiktāl un tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un veicinātu iekšzemes nozares sakārtošanu,

b)

uz laikposmu, kas pārsniedz divus gadus. Tomēr minēto laikposmu var pagarināt līdz diviem gadiem, ja importētājas Puses kompetentās iestādes saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām konstatē, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un lai veicinātu iekšzemes nozares sakārtošanu, un ja ir gūti pierādījumi tam, ka nozare atgūstas, ar noteikumu, ka kopējais aizsardzības pasākuma piemērošanas laikposms, ietverot sākotnējo piemērošanas laikposmu un tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus,

c)

pēc pārejas laika beigām, vai

d)

attiecībā uz to pašu izstrādājumu – ja vienlaikus tiek piemērots pasākums saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Aizsardzības pasākumu līgumu.

6.   Ja Puse pārtrauc divpusēju aizsardzības pasākumu, piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumā iekļauto Puses sarakstu, ja pasākums netiktu īstenots.

167. pants

Pagaidu pasākumi

Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās varētu radīt kaitējumu, kuru būtu grūti izlabot, Puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu atbilstīgi pagaidu lēmumam, ja ir skaidri pierādījumi, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktās muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas rezultātā noteiktas izcelsmes preču imports no otras Puses ir pieaudzis un tas rada nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kuru laikā Puse pilda šā nolīguma 166. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Puse nekavējoties atgriež pārmaksāto muitas nodokli, kas noteikts šā nolīguma XV pielikumā, ja šā nolīguma 166. panta 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas rezultātā netiek konstatēts, ka nav izpildītas šā nolīguma 165. panta prasības. Pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita šā nolīguma 166. panta 5. punktā b) apakšpunktā noteiktajā laikposmā.

168. pants

Kompensācija

1.   Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, apspriežas ar otru Pusi, lai savstarpēji vienotos par savstarpēji saskaņotu atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kam ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību vai kas nodrošina papildu nodokļu ieņēmumus, kuri līdzvērtīgi sagaidāmajiem ieņēmumiem no aizsardzības pasākuma īstenošanas. Puse organizē šādu apspriešanos ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas.

2.   Ja 30 dienu laikā pēc 1. punktā noteikto apspriežu sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, Puse, uz kuras precēm attiecas aizsardzības pasākums, var apturēt līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu Pusei, kas piemēro aizsardzības pasākumu.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētās apturēšanas tiesības nevar īstenot divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo 24 mēnešu spēkā esamības laikā ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem.

169. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)

jēdzienus “nopietns kaitējums” un “nopietna kaitējuma draudi” lieto nozīmē, kas noteikta Aizsardzības pasākumu līguma 4.1. panta a) un b) punktā. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) un b) punkts mutatis mutandis ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu, un

b)

“pārejas laiks” ir desmit gadu laikposms pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3. NODAĻA

Tehniski šķēršļi tirdzniecībai, standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

170. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“TBT līgums”), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“SFS līgums”), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3.   Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

171. pants

TBT līguma apstiprināšana

Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

172. pants

Tehniskā sadarbība

1.   Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

2.   Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:

a)

sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

b)

attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana;

c)

Moldovas Republikas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana;

d)

Moldovas Republikas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana;

e)

risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un

f)

Pušu nostājas koordinēšana starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK).

173. pants

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana

1.   Moldovas Republika veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, Moldovas Republika:

a)

saskaņā ar šā nolīguma XVI pielikuma noteikumiem pakāpeniski iekļauj attiecīgo Savienības acquis savos tiesību aktos, un

b)

īsteno administratīvās un iestāžu reformas, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

3.   Moldovas Republika atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai saskaņošanai ar attiecīgo Savienības acquis un šādas saskaņošanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām izmaiņām tās valsts tiesību aktos.

4.   Moldovas Republika nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.

5.   Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Moldovas Republika:

a)

pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Moldovas Republikas tiesību aktos;

b)

vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus, un

c)

pakāpeniski izpilda nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

6.   Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika vienreiz gadā sniedz Savienībai ziņojumus par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā nolīguma XVI pielikumu. Ja šā nolīguma XVI pielikumā uzskaitītās darbības nav īstenotas pielikumā noteiktajā termiņā, Moldovas Republika norāda jaunu grafiku šādu darbību pabeigšanai. Puses var pielāgot šā nolīguma XVI pielikumu.

174. pants

Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)

1.   Visbeidzot Puses vienojas kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz šā nolīguma XVI pielikuma sarakstā iekļautajām nozarēm, kuras pēc vienošanās panākšanas uzskata par saskaņotām, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Moldovas Republikas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga saskaņošana ar Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Pušu nolūks ir galu galā paplašināt ACAA darbību, lai tas attiektos uz visām šā nolīguma XVI pielikuma sarakstā iekļautajām nozarēm.

2.   ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

175. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1.   Neskarot šā nolīguma 173. un 174. pantu, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2.   Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:

a)

tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem, un

b)

tās patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

4. NODAĻA

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

176. pants

Mērķis

1.   Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

a)

nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā, pilnīgu pārredzamību;

b)

tuvinot Moldovas Republikas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai;

c)

savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu;

d)

izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā;

e)

turpinot īstenot SFS līgumu;

f)

izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai un

g)

uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā.

2.   Šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.

177. pants

Daudzpusējie pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un jo īpaši SFS līgumu.

178. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā.

179. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sanitārais vai fitosanitārais pasākums” (SFS pasākumi) ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā;

2)

“dzīvnieki” ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

3)

“dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

4)

“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” ir dzīvnieku produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII-A pielikuma 2. daļā (II);

5)

“augi” ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas:

a)

augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus,

b)

dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,

c)

gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,

d)

griezti ziedi,

e)

zari ar lapām,

f)

nozāģēti koki ar lapotni,

g)

augu audu kultūras,

h)

lapas, lapotne,

i)

dzīvi ziedputekšņi un

j)

potzari, spraudeņi, dzinumi;

6)

“augu produkti” ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma XVII-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

7)

“sēklas” ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem;

8)

“kaitīgais organisms” ir jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem;

9)

“aizsargājama zona” attiecībā uz regulētu kaitīgo organismu ir oficiāli definēts ģeogrāfisks apgabals Savienībā, kurā minētais organisms nav sastopams, neraugoties uz labvēlīgajiem apstākļiem un tā klātbūtni citās Savienības daļās;

10)

“dzīvnieku slimība” ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos;

11)

“akvakultūras slimība” ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

12)

“dzīvnieku inficēšanās” ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

13)

“dzīvnieku labturības standarti” ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā;

14)

“atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis” ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā;

15)

“reģions” attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins “teritorija” vai “valsts” nozīmē Savienības teritoriju;

16)

“no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)” ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;

17)

“reģionalizācija” ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

18)

“sūtījums” ir viena veida dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām partijām; Dzīvnieku produktu sūtījums var sastāvēt no vienas preces vai preču partijas vai vairākām precēm vai preču partijām;

19)

“augu vai augu produktu sūtījums” ir augi, augu produkti un/vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

20)

“partija” ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

21)

“līdzvērtība tirdzniecības nolūkos” (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad importētāja Puse atzīst šā nolīguma XVII pielikumā minētos eksportētājas Puses pasākumus par līdzvērtīgiem, pat ja minētie pasākumi atšķiras no importētājas Puses pasākumiem, ja eksportētāja Puse objektīvi parāda importētājai Pusei, ka tās pasākumi sasniedz importētājas Puses atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska līmeni;

22)

“nozare” ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

23)

“apakšnozare” ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa;

24)

“preces” ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam;

25)

“īpaša importa atļauja” ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības jomā;

26)

“darba dienas” ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

27)

“inspicēšana” ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām;

28)

“augu veselības inspicēšana” ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un/vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem;

29)

“verificēšana” ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas.

180. pants

Kompetentās iestādes

Puses šā nolīguma 191. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas (“SFS apakškomiteja”) pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.

181. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1.   Moldovas Republika pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus sanitārajā un fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā ES tiesību aktiem, kas noteikti šā nolīguma XXIV pielikumā.

2.   Puses sadarbojas regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.

3.   SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XXIX pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

4.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kuriem Moldovas Republika tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kas saistītas ar šā nolīguma XXVII pielikumā definētajiem pasākumiem, precizējot, uz kuru preci vai preču grupu attiecas tuvināšanas pasākumi. Minēto tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.

5.   Tuvināšanas pasākumu sarakstu un tuvināšanas procesā gūtā progresa novērtēšanas principus ietver šā nolīguma XXIV pielikumā un to pamatā būs Moldovas Republikas tehniskie un finansiālie resursi.

182. pants

Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem

1.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

a)

importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikuma A daļā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma XVIII-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

b)

ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma XVIII-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma XIX pielikuma C daļā. Importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam;

c)

Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma XVIII-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un/vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar OIE ieteikumiem, un

d)

neskarot šā nolīguma 184., 186. un 190. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

2.   Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:

a)

tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma XVII-B pielikumā, kā noteikts XIX-B pielikumā, un

b)

neskarot šā nolīguma 184., 186. un 190. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunktu.

3.   Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.

4.   Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma XVIII-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVIII-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikuma A un B daļas noteikumiem.

5.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 184. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 185. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 188. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

6.   Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā to paredz PLO vai IPPC, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 190. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 188. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

7.   Pēc šā panta 4. līdz 6. punktā minēto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 190. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

8.   Puses apņemas iesaistīties turpmākās sarunās ar mērķi īstenot nodalīšanas principu.

183. pants

Līdzvērtīguma atzīšana

1.   Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

a)

individuālu pasākumu;

b)

pasākumu grupu; vai

c)

sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai.

2.   Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro 3. punktā noteikto procedūru. Minētā procedūra ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Minētajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.

3.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procesu, kas ietver šā nolīguma XXI pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 191. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.

4.   Moldovas Republika informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana, īstenojot šā nolīguma 181. panta 3. punktā minēto uzraudzību. Minēto paziņojumu uzskata par Moldovas Republikas lūgumu sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.

5.   Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 12 mēnešus pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Minēto termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

6.   Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

7.   Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildīta šāda procedūra:

a)

saskaņā ar šā nolīguma 184. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;

b)

saskaņā ar šā nolīguma 184. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse informē eksportētāju pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.

8.   Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.

9.   Neskarot šā nolīguma 190. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

10.   Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma XXI pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 191. panta 5. punktā, apstiprina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Minētajā lēmumā par apstiprināšanu var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.

Līdzvērtības statusu uzskaita šā nolīguma XXV pielikumā.

184. pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.   Neskarot šā nolīguma 185. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu efektivitāti. To var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad Puses tos publicē. Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.

2.   Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 181. pantā, vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 183. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos un procedurālām izmaiņām.

3.   Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Moldovas Republiku par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Moldovas Republikai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.

Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.

Šajā nolūkā katra Puse nekavējoties paziņo otrai Pusei savus kontaktpunktus, tostarp visas izmaiņas minētajos kontaktpunktos.

185. pants

Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana

1.   Katra puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši informāciju par:

a)

visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 182. pantā;

b)

šā nolīguma XVIII-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai XVIII-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju;

c)

epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma XVIII-A un XVIII-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un

d)

visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

2.   Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 184. panta 3. punktā.

Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu. Paziņojumus nosūta tikai starp kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 184. panta 3. punktā.

3.   Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstoši cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.

4.   Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.

5.   Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Minētā apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 184. panta 3. punkta noteikumus.

6.   Moldovas Republika izveidos un īstenos ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (NRASFF) un valsts agrīnas brīdināšanas mehānismu (NEWM), kas saskan ar ES sistēmu un mehānismu. Pēc tam, kad Moldovas Republika būs ieviesusi nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un radījusi apstākļus NRASFF un NEWM pienācīgai darbībai uz vietas, pienācīgā laikposmā, par ko Pusēm jāvienojas, NRASFF un NEWM tiks savienoti ar attiecīgajām ES sistēmām.

186. pants

Tirdzniecības nosacījumi

1.   Vispārēji importa nosacījumi:

a)

Puses vienojas piemērot vispārējus importa nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma XVII-A pielikumā un XVII-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 182. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 184. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un/vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma XVII-A un XVII-C pielikumā minētajām precēm. Minētajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus;

b)

i)

visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās paziņošanas procedūras neatkarīgi no tā, vai grozījumi attiecas uz SFS līguma pasākumiem;

ii)

neskarot šā nolīguma 190. panta noteikumus, importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams transportam starp Pusēm, un

iii)

ja importētāja Puse neievēro minētās paziņošanas prasības, tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus, 30 dienas pēc grozīto importa nosacījumu stāšanās spēkā.

2.   Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:

a)

90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu pieņemšanas, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma XVII-A pielikumā un XVII-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma XXII-B pielikumā;

b)

nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstoši šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus.

3.   No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma XVII-A pielikuma un XVII-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm nepiemēro importa atļaujas.

4.   Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 191. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.

5.   Uzņēmumu saraksts, nosacīts apstiprinājums:

a)

attiecībā uz šā nolīguma XVII-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma XX pielikuma 2. punktā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma XX pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu viena mēneša laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.

Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma XX pielikumu;

b)

attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām.

6.   Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

187. pants

Sertificēšanas procedūra

1.   Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma XXIII pielikumā.

2.   Šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.

3.   Šā nolīguma 181. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.

188. pants

Verificēšana

1.   Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

a)

veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un/vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem, un

b)

saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar minēto sistēmu.

2.   Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un/vai publiskojot rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

3.   Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz trīs mēnešus pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.

4.   Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.

5.   Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei trīs mēnešu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.

6.   Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 181., 183. un 189. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.

189. pants

Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa

1.   Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma XXII pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 188. pantā norādīto verificēšanas procedūru.

2.   Šā nolīguma XXII pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 181., 183. un 186. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja ar lēmumu attiecīgi groza šā nolīguma XXII pielikuma B daļu.

3.   Inspicēšanas maksa attiecas tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.

4.   Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.

5.   No dienas, ko nosaka šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 188. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 186. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

No minētās dienas puses var abpusēji akceptēt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.

190. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu eksportētājas Puses teritorijā.

2.   Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

3.   Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 185. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

191. pants

Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja

1.   Ar šo izveido Sanitāro un fitosanitāro apakškomiteju (“SFS apakškomiteja”). SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās, pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses par to vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.

2.   SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)

izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

b)

pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;

c)

pārskatīt šā nolīguma XVII līdz XXV pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus;

d)

ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar lēmumu grozīt šā nolīguma XVII līdz XXV pielikumu, un

e)

sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VII sadaļā (Institucionāli, vispārēji un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

3.   Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

4.   SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.

5.   Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

6.   Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.

5. NODAĻA

Muitas un tirdzniecības veicināšana

192. pants

Mērķi

1.   Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

2.   Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības atvieglošanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.

193. pants

Tiesību akti un procedūras

1.   Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:

a)

aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)

izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

c)

muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD);

d)

veic pasākumus, ar ko panāk muitas procedūru un prakses uz robežas lielāku efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

e)

piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu;

f)

cenšas samazināt izmaksas un palielināt iepriekšparedzamību saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem;

g)

neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;

h)

piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO) (Pamatstandarti pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai), PTO (Nolīgums par muitas vērtējumu), 1990. gada Stambulas Konvencija par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ANO 1975. gada TIR konvencija, 1982. gada Starptautiskā preču robežkontroles saskaņošanas konvencija, kā arī Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints);

i)

veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

j)

paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

k)

ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

l)

paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un

m)

piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus attiecībā uz muitas brokeru licencēšanu.

2.   Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:

a)

veic turpmākus pasākumus muitas un citu iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā;

b)

kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c)

ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām, arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības;

d)

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus drošības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un

e)

nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas koncepciju.

3.   Puses nepiemēros:

a)

jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus; un

b)

jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes.

4.   Šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā (iekšzemes tranzīts).

Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Moldovas Republikas pievienošanos 1987. gada Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru;

Puses savā teritorijā nodrošina visu iesaistīto iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu.

194. pants

Attiecības ar uzņēmēju aprindām

Puses vienojas:

a)

nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Būtu jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

b)

ka nepieciešams laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem. Šajā nolūkā katra Puse izveido atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu regulāru apspriešanos starp administrācijām un uzņēmējiem;

c)

pēc iespējas izmantojot elektroniskos līdzekļus, darīt publiski pieejamus administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)

sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties jo īpaši uz PMO ieteiktajām procedūrām, un

e)

nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

195. pants

Nodevas un maksājumi

1.   No tā gada 1. janvāra, kas seko šā nolīguma spēkā stāšanās gadam, Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.

2.   Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos pantus, Puses vienojas par turpmāko:

a)

nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai;

b)

nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas;

c)

nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

d)

informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un

e)

jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

196. pants

Muitas vērtējums

1.   PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Minētie noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

2.   Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.

197. pants

Muitas sadarbība

Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu izmantos Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas koncepciju.

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:

a)

apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)

izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām;

c)

sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā;

d)

attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot datu konfidencialitāti un standartus un noteikumus par personas datu aizsardzību;

e)

sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus;

f)

apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO/EEK);

g)

sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

h)

apmainās ar paraugpraksi par muitas operācijām, konkrēti par intelektuālā īpašuma tiesību izpildi, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem;

i)

uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un

j)

kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

198. pants

Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 197. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma III protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.

199. pants

Tehniskā palīdzība un darbības spēju uzlabošana

Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.

200. pants

Muitas apakškomiteja

1.   Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

2.   Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.   Muitas apakškomiteja, inter alia:

a)

uzrauga šīs nodaļas un šā nolīguma II un III protokola pareizu darbību;

b)

pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno un šo nodaļu un šā nolīguma II un III protokolu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības;

c)

apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem;

d)

izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un

e)

pieņem Komitejas reglamentu.

201. pants

Muitas tiesību aktu tuvināšana

Pakāpenisku tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautisko tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XXVI pielikumu.

6. NODAĻA

Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

202. pants

Mērķis, darbības joma un tvērums

1.   Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2.   Uz valsts iepirkumu attiecas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 8. nodaļa (Publiskais iepirkums). Nekas šajā nodaļā nav interpretējams kā tāds, kas uzliek saistības attiecībā uz valsts iepirkumu.

3.   Uz subsīdijām attiecas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 10. nodaļa (Konkurence). Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz Pušu piešķirtām subsīdijām.

4.   Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5.   Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.   Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien minētos pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XXVII un XXVIII pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ (2).

203. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)

“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai jebkādā citā formā;

2)

“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:

a)

centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, un

b)

nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

3)

“Puses fiziska persona” ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Moldovas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

4)

“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktā kārtībā izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka īpašums vai asociācija;

5)

“Savienības juridiska persona” vai “Moldovas Republikas juridiska persona” ir juridiska persona, kas definēta 4. punktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas dalībvalsts vai Moldovas Republikas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā (3), uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Moldovas Republikas teritorijā.

Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Moldovas Republikas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Moldovas Republikas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Moldovas Republikas ekonomiku.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta, šā nolīguma noteikumi attiecas arī uz kuģošanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības vai Moldovas Republikas un ko kontrolē attiecīgi kādas dalībvalsts vai Moldovas Republikas valstspiederīgais, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem minētajā dalībvalstī vai Moldovas Republikā un kuģo ar dalībvalsts vai Moldovas Republikas karogu;

6)

Puses juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās Puses juridiskā persona (4);

7)

juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā;

8)

“uzņēmējdarbības veikšana” ir:

a)

attiecībā uz Savienības un Moldovas Republikas juridiskām personām – tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku personu un/vai atverot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Savienībā vai Moldovas Republikā;

b)

attiecībā uz fiziskām personām – Savienības vai Moldovas Republikas fizisku personu tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un veidot uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

9)

“saimnieciska darbība” ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

10)

“darījumi” ir saimnieciskās darbības veikšana;

11)

“pakalpojumi” ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

12)

“pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem;

13)

“pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

a)

no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids), vai

b)

vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

14)

Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

15)

“uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu.

2. Iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšana

204. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)

kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi (5);

b)

ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)

audiovizuālos pakalpojumus;

d)

iekšzemes kabotāžu (6) un

e)

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (7) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)

gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)

datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)

apkalpošana uz zemes;

v)

lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

205. pants

Valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms

1.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XXVII-E pielikumā, Moldovas Republika, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Moldovas Republika piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

b)

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Moldovas Republikā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Moldovas Republika piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko (8).

2.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XXVII-A pielikumā, Savienība ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

a)

attiecībā uz Moldovas Republikas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Savienība piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

b)

attiecībā uz Moldovas Republikas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Savienība piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko (9).

3.   Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XXVII–A un XXVII–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Moldovas Republikas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

206. pants

Pārskatīšana

1.   Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Puses regulāri pārskata uzņēmējdarbības veikšanas tiesisko regulējumu (10) un uzņēmējdarbības veikšanas vidi saskaņā ar savām saistībām starptautiskos nolīgumos.

2.   Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.

207. pants

Citi nolīgumi

Nekas šajā nodaļā nekādi neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kas noteikts spēkā esošos vai turpmākos starptautiskos nolīgumos par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda dalībvalsts un Moldovas Republika.

208. pants

Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms

1.   Šā nolīguma 205. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.   Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

3. Iedaļa

Pakalpojumu pārrobeŽu sniegšana

209. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a)

audiovizuālos pakalpojumus;

b)

iekšzemes kabotāžu (11) un

c)

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (12) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)

gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)

datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)

apkalpošana uz zemes;

v)

lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

210. pants

Tirgus pieejamība

1.   Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XXVII–B un XXVII–F pielikumā.

2.   Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)

pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b)

pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

c)

pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

211. pants

Valsts režīms

1.   Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XXVII–B un XXVII–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

212. pants

Saistību saraksti

1.   Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.

2.   Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai var rasties saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Konvenciju par kinematogrāfiskiem kopražojumiem, šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā iekļauto saistību saraksti neietver saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.

213. pants

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 212. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā inter alia ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 230., 240., 249. un 253. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.

4. Iedaļa

Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā

214. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās, neskarot šā nolīguma 202. panta 5. punktu.

2.   Šajā iedaļā:

a)

“vadošie darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina Puses juridiskā persona, kura nav bezpeļņas organizācija (13), un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. “Vadošie darbinieki” ietver “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, un “uzņēmuma pārceltos darbiniekus”:

i)

“personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko darbību tikai uzņēmējdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;

ii)

“uzņēmuma pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša uzņēmuma/juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai jābūt vienā no šādām kategorijām:

1.   vadītāji:: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem, tostarp vismaz:

vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru,

veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un

var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

2.   speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai uzņēmumam īpašas zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, kas attiecas uz darba vai tirdzniecības veidu, kam nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

b)

“stažieri ar augstāko izglītību” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem (14);

c)

“tirdzniecības pārstāvji” (15) ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti;

d)

“līgumpakalpojumu sniedzēji” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē (16);

e)

“neatkarīgi speciālisti” ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē (17);

f)

“kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

215. pants

Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.   Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XXVII-A un XXVII-E vai XXVII-C un XXVII-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 214. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, 90 dienas katrā 12 mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2.   Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XXVII-C un XXVII-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

216. pants

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B un XXVII-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz 90 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā.

217. pants

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1.   Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

Saskaņā ar šā nolīguma XXVII-D un XXVII-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 3. punktā minētos nosacījumus.

2.   Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)

fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

b)

fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, vajadzētu piedāvāt attiecīgos pakalpojumus kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām ir vismaz trīs gadu profesionālajai pieredze (18) darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

i)

akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (19); un

ii)

profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)

fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;

e)

šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai – Luksemburgas gadījumā – divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)

piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts, un

g)

pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

218. pants

Neatkarīgi speciālisti

1.   Saskaņā ar šā nolīguma XXVII-D un XXVII-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2.   Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)

fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

b)

pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)

akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (20), un

ii)

profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)

šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai – Luksemburgas gadījumā – divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kas ir īsāks; un

e)

piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts.

5. Iedaļa

Tiesiskais regulējums

1. Apakšiedaļa

Iekšzemes regulējums

219. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:

a)

pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)

juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 203. panta 8. punktā, un

c)

fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 214. panta 2.punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2.   Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā piemēro minētās īpašās saistības. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XXVII-A un XXVII-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XXVII-C, XXVII-D, XXVII-G un XXVII-H pielikumā ir iekļauta atruna.

3.   Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi, uz kuriem attiecas saraksti.

4.   Šajā iedaļā:

a)

“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)

“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)

“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)

“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu, un

e)

“kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā, reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana.

220. pants

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2.   Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)

samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,

b)

skaidri un nepārprotami,

c)

objektīvi,

d)

iepriekš noteikti,

e)

iepriekš publiskoti, un

f)

pārredzami un pieejami.

3.   Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4.   Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5.   Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6.   Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

221. pants

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1.   Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2.   Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai (21), kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.

3.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4.   Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.

5.   Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.

6.   Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.

7.   Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.

8.   Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9.   Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.

2. Apakšiedaļa

Vispārēji piemērojami noteikumi

222. pants

Savstarpēja atzīšana

1.   Nekas šajā nodaļā neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2.   Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3.   Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)

cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai konverģence, un

b)

savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību.

4.   Ja minētas prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai. Pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

5.   Jebkurš 4. punktā minētais savstarpējās atzīšanas nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

223. pants

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1.   Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2.   Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.

3. Apakšiedaļa

Datorpakalpojumi

224. pants

Datorpakalpojumu jēdziens

1.   Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta noteikumus.

2.   ANO kods CPC (22) 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:

a)

datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu);

b)

datu apstrādi un glabāšanu; un

c)

saistītos pakalpojumus, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācību.

Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3.   Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)

datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)

datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c)

datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus;

d)

apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; vai

e)

tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4.   Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

4. Apakšiedaļa

Pasta un kurjeru pakalpojumi

225. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“licence” ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde,

b)

“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

226. pants

Pret konkurenci vērstas prakses novēršana pasta un kurjeru nozarē

Uztur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem, kuri, izmantodami savu stāvokli tirgū, pa vienam vai kopā spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā) konkrētajā pasta un kurjeru pakalpojumu tirgū.

227. pants

Universālais pakalpojums

Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par pret konkurenci vērstiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

228. pants

Licences

1.   Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.

2.   Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a)

visus licencēšanas kritērijus un laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un

b)

licences noteikumus.

3.   Licences atteikuma iemeslus pēc pieprasījuma dara zināmus pieteikuma iesniedzējam. Katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.

229. pants

Regulatoru neatkarība

Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

230. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-C pielikumā.

5. Apakšiedaļa

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

231. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“elektronisko sakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

b)

“publisks sakaru tīkls” nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

c)

“elektronisko sakaru tīkls” nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio vai ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no pārraidītas informācijas veida;

d)

“regulatīvā iestāde” elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā minētos elektroniskos sakarus;

e)

pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir “būtiska tirgus vara”, ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t. i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā – patērētājiem;

f)

“starpsavienojums” ir fizisks un/vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem;

g)

“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām. Katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

h)

“piekļuve” ir iekārtu un/vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Inter alia, tā attiecas uz piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši ietver piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu šahtas un stabus; piekļuve attiecīgajām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; un piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

i)

“tiešais lietotājs” nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

j)

“vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā.

232. pants

Regulatīvā iestāde

1.   Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2.   Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3.   Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.

4.   Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 234. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.

5.   Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 234. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 234. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

6.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Kamēr tiek izskatīta šāda pārsūdzība, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj citādi. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti.

7.   Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

8.   Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

233. pants

Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus

1.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.

2.   Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi ir nododami atklātībai.

3.   Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:

a)

visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b)

licences pieteikuma noraidījuma iemeslus pēc pieprasījuma dara rakstiski zināmus pieteikuma iesniedzējam;

c)

licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta, un

d)

licenču maksa (23), ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.

234. pants

Piekļuve un starpsavienojumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3.   Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 232. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un/vai piekļuvi:

a)

nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri;

b)

pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju;

c)

pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs tiešo lietotāju interesēs.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

d)

vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, tostarp līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā, un savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

e)

pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot tiešajiem lietotājiem.

Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;

f)

pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

g)

pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju, jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus, tostarp cenas.

4.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 231. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un/vai piekļuves noteikumiem.

235. pants

Ierobežoti resursi

1.   Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2.   Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, minēto frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences attīstību.

3.   Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

4.   Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un/vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

236. pants

Universālais pakalpojums

1.   Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt.

2.   Šādus pienākumus neuzskatīs par pret konkurenci vērstiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3.   Puses nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini to attaisno, un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4.   Katra Puse nodrošina, ka:

a)

visu abonentu saraksti lietotājiem ir pieejami iespiestā vai elektroniskā veidā, vai abējādi, un tiek regulāri, vismaz vienreiz gadā, precizēti; un

b)

organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

237. pants

Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana

Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.

238. pants

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

239. pants

Pakalpojumu sniedzēju strīdi

1.   Katra Puse nodrošina, ka strīdu gadījumā starp pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā – četru mēnešu laikā.

2.   Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem, uz kuriem tas pamatots.

3.   Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu atrisinātu.

240. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-B pielikumā.

6. Apakšiedaļa

Finanšu pakalpojumi

241. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā iedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības:

i)

apdrošināšana un ar to saistītie pakalpojumi:

1)

tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):

a)

dzīvības apdrošināšana,

b)

nedzīvības apdrošināšana;

2)

pārapdrošināšana un retrocesija;

3)

apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un

4)

apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi;

ii)

banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu):

1)

noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības;

2)

visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

3)

finanšu noma;

4)

visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5)

garantijas un saistības;

6)

turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

a)

valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti),

b)

ārvalstu valūta,

c)

atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

d)

valūtas maiņas un procentu likmes instrumenti, ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,

e)

pārvedami vērtspapīri,

f)

citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7)

dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

8)

starpniecība naudas darījumos;

9)

aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10)

finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi;

11)

finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

12)

konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz 11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b)

“finanšu pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskas iestādes;

c)

“publiska iestāde” ir:

i)

Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā un finanšu iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai

ii)

privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda minētās funkcijas;

d)

“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

242. pants

Piesardzības atkāpe

1.   Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a)

ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība; un

b)

Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.

2.   Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar Puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu rīcībā.

243. pants

Efektīvs un pārredzams regulējums

1.   Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a)

oficiālā publikācijā; vai

b)

citādi rakstiski vai elektroniski.

2.   Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

3.   Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas “Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību”, Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas “Apdrošināšanas galvenie principi”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) “Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos”, G20 “Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā” un Finanšu darbības uzdevumu grupas “Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” un “Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu”.

Puses pieņem zināšanai arī “Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus”, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.

244. pants

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

245. pants

Datu apstrāde

1.   Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2.   Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

246. pants

Īpaši izņēmumi

1.   Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses valsts noteikumiem var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām iestādēm.

2.   Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3.   Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās publisko iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

247. pants

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 205. panta 1. punktu un 211. pantu.

248. pants

Ieskaita un norēķinu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants nenodrošina piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

249. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus šā nolīguma 243. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses standartiem un Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-A pielikumā.

7. Apakšiedaļa

Pārvadājumu pakalpojumi

250. pants

Darbības joma

Šajā iedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

251. pants

Starptautiskie jūras pārvadājumi

1.   Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)

“starptautiskais jūras pārvadājums” ietver tiešos un vairākveidu pārvadāšanas pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tāpēc ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu nodrošinātājiem;

b)

“jūras kravu apstrādes pakalpojumi” ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i)

kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa,

ii)

kravas piestiprināšana/atsaitēšana, un

iii)

kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c)

“muitošanas pakalpojumi” (jeb “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d)

“konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

e)

“jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem:

i)

jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, kravaszīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un darījumdarbības informācijas sniegšana;

ii)

rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f)

“kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu;

g)

“palīgdienestu pakalpojumi” ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

2.   Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)

katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

b)

katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3.   Piemērojot minētos principus, Puses:

a)

neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos; un

b)

pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju brīvai pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

4.   Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav nelabvēlīgāki par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

5.   Katra Puse otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot saprātīgus un nediskriminējošus noteikumus, nodrošina šādus ostas pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6.   Katra Puses atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp dalībvalstu ostām vai starp Moldovas Republikas ostām.

7.   Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.

252. pants

Gaisa pārvadājumi

Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku.

253. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-D pielikumā.

6. Iedaļa

Elektroniskā komercija

1. Apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

254. pants

Mērķis un principi

1.   Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.   Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar augstākajiem starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos.

3.   Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

255. pants

Sadarbība elektroniskās komercijas jomā

1.   Puses veido dialogu par elektroniskās tirdzniecības radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)

sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu atvieglināšana;

b)

starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārsūtīšanu vai glabāšanu;

c)

nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde;

d)

patērētāju aizsardzība elektroniskās tirdzniecības vidē; un

e)

citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2.   Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. Apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība

256. pants

Starpnieku pakalpojumu izmantošana

1.   Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

2.   Šā nolīguma 257. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 258. un 259. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai operators.

257. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“vienkārša pārraidīšana”

1.   Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

a)

neierosina pārraidi;

b)

neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un

c)

neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē.

2.   Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams pārraidīšanai.

3.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

258. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“kešdarbe”

1.   Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)

pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;

b)

pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi informācijai;

c)

pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē;

d)

neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un

e)

darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis, pēc ziņu iegūšanas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

2.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

259. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“glabāšana”

1.   Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)

pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai

b)

pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai piekļuvi.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3.   Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.

260. pants

Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība

1.   Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 257., 258. un 259. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.

2.   Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.

7. Iedaļa

Izņēmumi

261. pants

Vispārēji izņēmumi

1.   Neskarot šā nolīguma 446. pantā paredzētos vispārējos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B, XXVII-F, XXVII-C, XXVII-G, XXVII-D un XXVII-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.

2.   Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a)

nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)

nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)

attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d)

nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

e)

nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz:

i)

krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību neizpildes seku novēršanu,

ii)

personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii)

drošību;

f)

nav saderīgi ar šā nolīguma 205. panta 1. punktu un 211. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (24).

3.   Šīs nodaļas un šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B, XXVII-F, XXVII-C, XXVII-G, XXVII-D un XXVII-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

262. pants

Nodokļu pasākumi

Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

263. pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā:

a)

neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

b)

neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)

saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

ii)

attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām,

iii)

attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

iv)

kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās, vai

c)

neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

7. NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

264. pants

Kārtējie maksājumi

Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.

265. pants

Kapitāla aprite

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:

a)

brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem tādiem komercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros piedalās kādas Puses rezidents, un

b)

brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem, finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji.

266. pants

Aizsardzības pasākumi

Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Moldovas Republikā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.

267. pants

Veicināšanas un attīstības noteikumi

1.   Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.   Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.

3.   Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.

8. NODAĻA

Publiskais iepirkums

268. pants

Mērķi

1.   Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2.   Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām publiskajā sektorā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Moldovas Republikas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, ko papildina institucionāla reforma un efektīvas publiska iepirkuma sistēmas izveide, kas balstīta uz Savienības publisko iepirkumu reglamentējošiem principiem un uz jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

269. pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.

2.   Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk “līgumslēdzēji”). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā.

3.   Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XXIX-A pielikumā.

4.   Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Moldovas Republika aprēķinās un konvertēs līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.

5.   Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

270. pants

Institucionālais konteksts

1.   Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

2.   Institucionālās reformas gaitā Moldovas Republika jo īpaši norīko:

a)

izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Šāda iestāde atvieglo un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un vada regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas Savienības acquis procesu, un

b)

objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā“neatkarīgs” nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

3.   Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.

271. pants

Pamatstandarti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai

1.   Ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts 2. līdz 15. punktā. Minētie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā tos reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.

2.   Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:

a)

tirgus būtu atvērts konkurencei; un

b)

ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

3.   Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.

4.   Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

5.   Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

6.   Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

7.   Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi “vai līdzvērtīgs”. Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.

8.   Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā, kā līgumslēdzējam.

Neatkarīgi no pirmās daļas, gadījumos, kad konkrēti līguma apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības infrastruktūru.

9.   Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.

10.   Visiem dalībniekiem ir jāzina piemērojamie noteikumi, atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.

11.   Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:

a)

to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas, un

b)

atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.

12.   Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

13.   Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas ar tikai nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.

14.   Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

15.   Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.

272. pants

Regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas plānošana

1.   Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Moldovas Republika iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XXIX-B pielikumā.

2.   Plānā ietver visus reformu aspektus un vispārīgu tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma īstenošanai, jo īpaši tiesību aktu tuvināšanu publiskiem līgumiem, līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē, būvdarbu koncesijām un pārskatīšanas procedūrām, un administratīvo spēju stiprināšanu visos līmeņos, ietverot pārsūdzības iestādes un izpildes mehānismus.

3.   Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliek vislielākās pūles, lai palīdzētu Moldovas Republikai plāna īstenošanā.

273. pants

Regulējuma pakāpeniska tuvināšana

1.   Moldovas Republika nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski pielāgoti ES publiskā iepirkuma acquis.

2.   Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XXIX-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XXIX-C līdz XXIX-F, XXIX-H, XXIX-I un XXIX-K pielikumā. Šā nolīguma XXIX-G un XXIX-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XXIX-L līdz XXIX-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Minētajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XXIX-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Moldovas Republikai par visām izmaiņām Savienības acquis. Tā sniegs atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.

3.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.

4.   Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 271. pantā.

274. pants

Tirgus pieejamība

1.   Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XXIX-B pielikumā.

2.   Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu kvalitātes un praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

3.   Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XXIX-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:

a)

Savienība piešķir Moldovas Republikas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par Savienības uzņēmumiem piemēroto;

b)

Moldovas Republika piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Moldovas Republikā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par Moldovas Republikas uzņēmumiem piemēroto.

4.   Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XXIX-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.

5.   Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

275. pants

Informēšana

1.   Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.

2.   Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.

276. pants

Sadarbība

1.   Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.

2.   Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VI sadaļā (Finanšu sadarbība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.

3.   Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XXIX-P pielikumā.

9. NODAĻA

Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi un principi

277. pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)

atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm; un

b)

panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni.

278. pants

Pienākumu būtība un darbības joma

1.   Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie nolīgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir puses, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (“TRIPS līgums”). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos nolīgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2.   Šajā nolīgumā jēdziens “intelektuālais īpašums” attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 280. līdz 317. pantā.

3.   Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (“Parīzes konvencija”).

279. pants

Tiesību izsmelšana

Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.

2. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību standarti

1. Apakšiedaļa

Autortiesības un blakustiesības

280. pants

Piešķirtā aizsardzība

Puses ievēro tiesības un pienākumus, kas noteikti šādos starptautiskos nolīgumos:

a)

Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija);

b)

1961. gada Romas Starptautiskajā Konvencijā par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

c)

TRIPS līgumā;

d)

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumā par autortiesībām; un

e)

WIPO līgumā par izpildījumu un fonogrammām.

281. pants

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)

viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi; un

c)

savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

282. pants

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:

a)

atļaut vai aizliegt fiksēt (25) viņu izpildījumus;

b)

atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)

darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

d)

atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)

atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

283. pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:

a)

atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)

darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas; un

c)

atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

284. pants

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

to raidījumu fiksāciju;

b)

to raidījumu fiksāciju pavairošanu;

c)

to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus; un

d)

to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

285. pants

Apraide un publiskošana

1.   Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka minēto atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.

2.   Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā minēto atlīdzību sadalīt viņu starpā.

286. pants

Aizsardzības termiņš

1.   Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2.   Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai minētā persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3.   Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:

a)

ja minētajā laikposmā izpildījuma fiksācija, kas nav fonogramma, tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms;

b)

ja minētajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

4.   Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:

a)

ja fonogramma minētajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;

b)

ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam.

5.   Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.

6.   Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.

287. pants

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.   Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs pamats apzināties savu rīcību.

2.   Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)

kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)

kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai

c)

kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.

3.   Šajā nolīgumā jēdziens “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

288. pants

Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)

elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšana vai mainīšana,

b)

saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšana, importēšana izplatīšanai, apraide, publiskošana vai padarīšana par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību,

ja minētā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2.   Šajā nodaļā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu tiesību turētāju, autora vai cita tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.

289. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1.   Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 281. līdz 286. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

2.   Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 282. līdz 285. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:

a)

starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai

b)

likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 282. līdz 285. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības.

290. pants

Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības

1.   Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas darbu tirgotāji.

3.   Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, ja pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4.   Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

5.   Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.

291. pants

Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā

Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.

2. Apakšiedaļa

Preču zīmes

292. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses:

a)

ievēro Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu, WIPO Preču zīmju līgumu un Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām; un

b)

un dara visu iespējamo, lai pievienotos Singapūras līgumam par preču zīmēm.

293. pants

Reģistrācijas procedūra

1.   Katra puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.

2.   Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3.   Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.

294. pants

Plaši pazīstamas preču zīmes

Lai attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību īstenotu Parīzes konvencijas 6bis pantu un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punktu, Puses piemēro Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).

295. pants

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma 303. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

3. Apakšiedaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

296. pants

Darbības joma

1.   Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.

2.   Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 297. pantā.

3.   “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir TRIPS līguma 22. panta 1. punktā definētā norāde un ietver arī “cilmes vietas nosaukuma” jēdzienu.

297. pants

Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.   Izskatījusi tos Moldovas Republikas tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-A pielikuma A daļā, Savienība secina, ka minētie tiesību akti atbilst šā nolīguma XXX-A pielikuma C daļā noteiktajiem elementiem.

2.   Izskatījusi tos Savienības tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-A pielikuma B daļā, Moldovas Republika secina, ka minētie tiesību akti atbilst šā nolīguma XXX-A pielikuma C daļā noteiktajiem elementiem.

3.   Moldovas Republikas valdība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXX-B pielikumā, un izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienības lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienības vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

4.   Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXX-B pielikumā, un izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Moldovas Republikas lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Moldovas Republikas vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-D pielikumā, kuras reģistrētas Moldovas Republikā saskaņā ar 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

5.   Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.

298. pants

Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1.   Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 306. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 297. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes, tostarp vīna vīnogu, vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

299. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 298. pantu, aizsargā pret:

a)

jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)

attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai

ii)

ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b)

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu (26), pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi; un

d)

jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

2.   Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3.   Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to apspriežas ar otru Pusi un tai dod iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.

4.   Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.

5.   Šīs apakšiedaļas noteikumi nekādā ziņā neskar jebkuras personas tiesības tirdzniecības operācijās izmantot attiecīgās personas vārdu vai minētās personas darījumdarbības priekšteča vārdu, izņemot gadījumus, kad minētā vārda izmantošana maldina patērētājus.

300. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

1.   Nosaukumu, kas aizsargāts saskaņā ar šo apakšiedaļu, drīkst izmantot ikviens uzņēmējs, kurš pārdod, ražo, pārstrādā vai sagatavo attiecīgajai produkta specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2.   Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

301. pants

Aizsardzības izpilde

Puses šā nolīguma 297. līdz 300. pantā paredzētās aizsardzības izpildi nodrošina ar pienācīgu administratīvo rīcību vai tiesvedību, pēc vajadzības to attiecinot arī uz muitas robežu (eksports un imports), lai novērstu vai apturētu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.

302. pants

Papilddarbību īstenošana

Neskarot iepriekšējās saistības par aizsardzības piešķiršanu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ko Moldovas Republika uzņēmusies atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un atbilstīgi šo nolīgumu izpildes noteikumiem, tostarp saistības, ko paredz Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju, un saskaņā ar šā nolīguma 301. pantu Moldovas Republikai tiek dots piecu gadu pārejas laiks, kurš sākas 2013. gada 1. aprīlī, lai īstenotu visas papilddarbības, kas nepieciešamas, lai apturētu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, jo īpaši ar pasākumiem uz muitas robežas.

303. pants

Saistība ar preču zīmēm

1.   Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 299. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ar noteikumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.

2.   Attiecībā uz šā nolīguma 297. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2013. gada 1. aprīlis.

3.   Attiecībā uz šā nolīguma 298. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šā nolīguma 298. pantā, Pusēm nav pienākuma aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

5.   Neskarot šā panta 4. punktu, Puses aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī tad, ja eksistē agrāka preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 299. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.

304. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2.   Neatkarīgi no šā nolīguma 302. panta, jebkuru produktu, kas minēti šā nolīguma 297. un 298. pantā, importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

3.   Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 306. pantu.

4.   Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

5.   Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.

305. pants

Sadarbība un pārredzamība

1.   Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 306. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.

2.   Katra Puse publisko produkta specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstoši otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.

306. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja

1.   Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju.

2.   Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā ir Pušu pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Moldovas Republikā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

4.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

a)

grozījumi šā nolīguma XXX-A pielikumā saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;

b)

grozījumi šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)

informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā;

d)

informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu, un

e)

sekošana līdzi jaunāko notikumu attīstībai attiecībā uz šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības izpildi.

4. Apakšiedaļa

Dizainparaugi

307. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses ievēro Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.

308. pants

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem (27) rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.

2.   Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)

ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā, un

b)

tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

3.   Jēdziens “parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4.   Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.

5.   Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

309. pants

Nereģistrētiem dizainparaugiem piešķirtā aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina tiesiskos līdzekļus, lai novērstu nereģistrētu dizainparaugu izmantošanu tikai tajos gadījumos, kad apstrīdētā izmantošana notiek šāda ražojuma nereģistrētā ārējā izskata kopēšanas rezultātā. Šajā pantā jēdziens “izmantošana” nozīmē ražojuma piedāvāšanu pārdošanai, tirgošanu, importu vai eksportu.

2.   Aizsardzības termiņš nereģistrētiem dizainparaugiem ilgst vismaz trīs gadus no dienas, kad dizainparaugs nodots atklātībai vienā no Pusēm.

310. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1.   Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2.   Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt.

311. pants

Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam nodrošina aizsardzību atbilstoši kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

5. Apakšiedaļa

Patenti

312. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses stingri ievēro WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā un dara visu iespējamo, lai ievērotu WIPO līgumu par Patentu tiesībām.

313. pants

Patenti un sabiedrības veselība

1.   Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo nodaļu, Puses nodrošina, ka tiek ievērota minētā deklarācija.

2.   Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.

314. pants

Papildu aizsardzības sertifikāts

1.   Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

2.   Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.

4.   Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka minēto pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.

315. pants

Datu, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, aizsardzība

1.   Katra Puse īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem (28).

2.   Katra Puse nodrošina, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

Šajā nolūkā:

a)

vismaz piecus gadus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas dienas attiecīgajā Pusē nevienai publiskai vai privātai personai vai struktūrai, ja tā nav persona vai struktūra, kura sniegusi šādus neizpaustus datus, nav ļauts tieši vai netieši balstīties uz šādiem datiem bez minētos datus sniegušās personas vai struktūras nepārprotamas piekrišanas, lai pamatotu pieteikumu saņemt atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū,

b)

vismaz septiņus gadus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas dienas attiecīgajā Pusē nepiešķir tirdzniecības atļauju nevienam turpmākam pieteikumam, izņemot gadījumu, ja turpmākais pieteicējs iesniedz savus datus vai datus, kuri tiek izmantoti ar pirmās atļaujas turētāja atļauju un kuri atbilst tām pašām prasībām, kas ir spēkā attiecībā uz pirmo atļauju. Zāles, kas reģistrētas, nesniedzot šādus datus, izņem no tirgus, kamēr prasības nav izpildītas.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto septiņu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz astoņiem gadiem, ja pirmajos piecos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.

4.   Šā panta noteikumiem nav atpakaļejoša spēka. Tie neietekmē to zāļu tirdzniecību, kuras atļautas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

5.   Moldovas Republika apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

316. pants

Datu aizsardzība saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem

1.   Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2.   Katra Puse piešķir datu aizsardzības pagaidu tiesības tāda izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma īpašniekam, kas pirmo reizi iesniegts, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju.

Laikā, kad ir spēkā datu aizsardzības tiesības, izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu neizmanto nevienas citas personas labā, kas vēlas iegūt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju, izņemot, ja īpašnieks nepārprotami dod savu piekrišanu.

3.   Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un

b)

ir apstiprināta tā atbilstība labas laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem.

4.   Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju. Attiecībā uz zema riska augu aizsardzības līdzekļiem periodu var pagarināt līdz 13 gadiem.

5.   Panta 4. punktā minētos periodus pagarina par trim mēnešiem katram šauras lietošanas (29) atļaujas pagarinājumam, ja šādas atļaujas pieteikumu atļaujas turētājs ir iesniedzis vēlākais piecus gadus pēc pirmās atļaujas datuma. Datu aizsardzības periods kopumā nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 13 gadiem. Datu aizsardzības periods kopumā nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 gadiem.

6.   Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu aizsargā arī tad, ja tas bijis vajadzīgs atļaujas atjaunošanai vai pārskatīšanai. Minētajos gadījumos datu aizsardzības periods ir 30 mēneši.

317. pants

Augu šķirnes

Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju, tostarp dispozitīvo izņēmumu par selekcionāru tiesībām, kas paredzēts minētās konvencijas 15. panta 2. punktā, un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

3. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību izpilde

318. pants

Vispārēji pienākumi

1.   Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu, jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi (30).

2.   Minētie papildpasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

3.   Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

319. pants

Tiesīgie prasītāji

Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)

intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b)

visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c)

intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem, un

d)

profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

1. Apakšiedaļa

Civiltiesiskā aizsardzība

320. pants

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1.   Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2.   Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.

321. pants

Tiesības uz informāciju

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:

a)

par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)

par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā;

c)

par kuru konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās;

d)

kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)

attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus,

b)

informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kuras:

a)

dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)

reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

c)

reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)

paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)

reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

322. pants

Pagaidu un piesardzības pasākumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3.   Ja iespējams pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstošu pieeju vajadzīgajai informācijai.

323. pants

Korektīvi pasākumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2.   Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

324. pants

Izpildraksti

Katra Puse nodrošina, ka tad, ja tiek pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.

325. pants

Alternatīvi pasākumi

Puses var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šā nolīguma 323. un/vai 324. pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu minētajos divos pantos paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt izmaksāt naudas kompensāciju cietušajai personai, ja minētā persona nav rīkojusies tīši un aiz neuzmanības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja naudas kompensācijas izmaksa cietušajai personai šķiet saprātīgi pieņemama.

326. pants

Zaudējumu atlīdzība

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:

a)

ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

b)

kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos nosaka kompensācijas apmēru kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.

327. pants

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem.

328. pants

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

329. pants

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Šajā iedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)

lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā,

b)

šā panta a) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

2. Apakšiedaļa

Citi noteikumi

330. pants

Pasākumi uz robežas

1.   Katra Puse, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, pieņem procedūras, kas ļauj tiesību turētājam, kuram ir pamats aizdomām, ka var notikt tādu preču imports, eksports, atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās, nodokļa pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā vai brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas kādas intelektuālā īpašuma tiesības (31), iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm, lai muitas dienesti atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tad, ja muitas dienestiem savu darbību veikšanas laikā un pirms tiesību turētāja pieteikuma iesniegšanas vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar precēm pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju tiesību turētājam iesniegt pieteikumu 1. punktā paredzēto darbību veikšanai.

3.   Jebkādas importētāja tiesības vai pienākumus, kas noteikti iekšējos tiesību aktos šā panta un TRIPS līguma III daļas 4. sadaļas īstenošanai, attiecas arī uz eksportētāju vai preču turētāju.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pieprasa tiesību turētājam, kas pieprasa 1. punktā aprakstītās procedūras, sniegt pietiekamus pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz procedūras, tiesību aktiem pastāv prima facie pārkāpums attiecībā uz tiesību turētāja intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt pietiekamu informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir tiesību turētāja rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu pienācīgi atpazīstamas kompetentajām iestādēm. Prasība sniegt pietiekamu informāciju nevar nepamatoti atturēt no 1. punktā aprakstīto procedūru izmantošanas.

5.   Lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas, muitas iestāde tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma sniedz informāciju, ja tā ir zināma, par preču saņēmēja, nosūtītāja vai turētāja vārdu vai nosaukumu un adresi, un to preču izcelsmi un izvešanas vietu, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Muitas iestāde prasītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas. Pārbaudot preces, muitas iestāde ņemt reprezentatīvus preču paraugus un nodot vai nosūtīt tos tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma un tikai, lai veiktu analīzi un lai veicinātu turpmāko procedūru.

6.   Izmantojot riska analīzes paņēmienus, muitas iestādes aktīvi darbojas, lai vērstos pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, un identificētu tos. Tās izveido sistēmas ciešai sadarbībai ar tiesību turētajiem, tostarp efektīvus mehānismus informācijas vākšanai, lai veiktu riska analīzi.

7.   Puses vienojas sadarboties, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās jo īpaši attiecīgos gadījumos apmainās ar informāciju un veicina to kompetento iestāžu sadarbību attiecībā uz to preču starptautisko tirdzniecību, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

8.   Precēm, kuras kā tranzītpreces šķērso kādas Puses teritoriju un kuru galamērķis atrodas otras Puses teritorijā, pirmā Puse sniedz otrai Pusei informāciju, lai tā varētu efektīvi cīnīties pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

9.   Attiecībā uz šā panta 5. līdz 7. punktu, neskarot citas sadarbības formas, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem piemēros III protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

10.   Šā nolīguma 200. pantā minētā Muitas apakškomiteja darbojas kā atbildīgā komiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.

331. pants

Rīcības kodeksi

Puses veicina:

a)

rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi; un

b)

rīcības kodeksu projektu iesniegšanu Pušu kompetentajām iestādēm un minēto rīcības kodeksu piemērošanas izvērtēšanu.

332. pants

Sadarbība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Ievērojot šā nolīguma VI sadaļas (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) noteikumus, sadarbības jomas aptver šādas darbības, taču neaprobežojas ar tām:

a)

informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās;

b)

pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

c)

pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni; sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu viltotu preču eksportu;

d)

darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības;

e)

informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība;

f)

iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,

g)

aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku, efektīvu stratēģiju izstrādāšana, lai noteiktu galveno mērķauditoriju un informēšanas programmu veidošana, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par riskiem saistībā ar veselību un drošību un organizēto noziedzību.

10. NODAĻA

Konkurence

1. Iedaļa

Pretmonopola un apvienošanās politika

333. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

1)

“konkurences iestāde” Savienībā ir Eiropas Komisija, un Moldovas Republikā – Konkurences padome;

2)

“konkurences tiesību akti” ir:

a)

Savienībā – Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) un attiecīgie to īstenošanas noteikumi vai grozījumi;

b)

Moldovas Republikā – 2012. gada 11. jūlija Konkurences likums un tā attiecīgie īstenošanas noteikumi vai grozījumi; un

c)

visas izmaiņas, kas var skart a) un b) punktā minētos tiesību aktus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

334. pants

Principi

Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.

335. pants

Īstenošana

1.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un ar kuriem panāk uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli.

2.   Katrai Pusei ir iestāde, kuras darbība ir neatkarīga un kurai ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un šī iestāde ir atbildīga par 333. panta 2. punktā minēto konkurences tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

3.   Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu aizstāvības tiesību principus.

336. pants

Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2.   Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 333. panta 2. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

337. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1.   Puses atzīst, ka sadarbībai un koordinācijai starp to attiecīgajām konkurences iestādēm ir liela nozīme, lai uzlabotu konkurences tiesību aktu izpildes efektivitāti un šā nolīguma mērķu sasniegšanu, veicinot konkurenci un ierobežojot pret konkurenci vērstu darījumdarbību vai darījumus.

2.   Šīm nolūkam katra kompetentā iestāde var informēt pārējās kompetentās iestādes par gatavību sadarboties attiecībā uz jebkuras puses izpildes pasākumiem. Nevienai no pusēm nav liegts pieņemt neatkarīgus lēmumus par jautājumiem, kas ietverti sadarbības jomā.

3.   Lai sekmētu to attiecīgo konkurences likumu efektīvu izpildes, konkurences iestādes var apmainīties ar nekonfidenciālu informāciju. Uz visu informācijas apmaiņu attiecas katras puses spēkā esošie konfidencialitātes standarti. Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo pantu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.

338. pants

Strīdu izšķiršana

Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šo sadaļu.

2. Iedaļa

Valsts atbalsts

339. pants

Vispārēji noteikumi un darbības joma

1.   Jebkurš Savienības vai Moldovas Republikas piešķirts jebkāda veida valsts atbalsts vai valsts atbalsts, kas piešķirts no kādas Puses līdzekļiem, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām precēm, un ietekmē tirdzniecību starp pusēm, nav savienojams ar šo nolīgumu.

2.   Šo nodaļu nepiemēro valsts atbalstam zivsaimniecībai un produktiem, kas minēti Līguma par lauksaimniecību 1. pielikumā, vai citam atbalstam, kas minēts Līgumā par lauksaimniecību.

340. pants

Valsts atbalsta novērtējums

1.   Valsts atbalstu izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no ES piemērojamiem konkurences noteikumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta un ES iestāžu pieņemtajiem skaidrojošiem instrumentiem, tostarp attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūras.

2.   No šā panta izrietošos pienākumus piemēro piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

341. pants

Valsts atbalsta tiesību akti un iestāde

1.   Puses pēc vajadzības pieņem vai saglabā tiesību aktus par valsts atbalsta kontroli. Puses pēc vajadzības izveido vai uztur iestādi, kuras darbība ir neatkarīga un kurai ir nepieciešamās pilnvaras valsts atbalsts kontrolei. Minētā iestāde ir tiesīga, inter alia, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta pasākumiem, kā arī tiesības pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

2.   No šā panta izrietošos pienākumus izpilda piecu gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3.   Visas valsts atbalsta shēmas, kas uzsāktas pirms valsts atbalsta iestādes izveidošanas, jāpielāgo astoņu gadu laikā no nolīguma spēkā stāšanās dienas. Neskarot citas šā nolīguma nodaļas, pielāgošanas periodu var pagarināt maksimāli līdz desmit gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas attiecībā uz valsts atbalsta shēmām, kas izveidotas saskaņā ar Moldovas Republikas 2001. gada 27. jūlija Likumu par brīvajām ekonomiskajām zonām Nr. 440-XV.

342. pants

Pārredzamība

1.   Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā. Šim nolūkam katra Puses, sākot no 2016. gada 1. janvāra, reizi divos gados ziņo otrai Pusei, kā pamatu izmantojot ES gada apsekojuma par valsts atbalstu metodoloģiju un izklāstu. Minēto ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi vai tās vārdā ir sniegta attiecīgā informācija publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

2.   Ja Puse uzskata, ka tās tirdzniecības attiecības ir ietekmējis individuāls valsts atbalsts, ko piešķīrusi otra Puse, attiecīgā Puse var pieprasīt otrai pusei sniegt informāciju par individuālā atbalsta gadījumu.

343. pants

Konfidencialitāte

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām.

344. pants

Pārskatīšanas klauzula

Puses pastāvīgi pārskata jautājumus, uz kuriem ir atsauces šajā nodaļā. Katra Puse par šādiem jautājumiem var ziņot Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Puses vienojas pārskatīt panākto šīs nodaļas īstenošanā vienu reizi divos gados pēc šā nolīguma stāšanā spēkā, ja vien abas Puses nevienojas citādi.

11. NODAĻA

Ar tirdzniecību saistīti enerģētikas jautājumi

345. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)

“energoprodukts” ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);

2)

“fiksētā infrastruktūra” ir pārvades vai sadales tīkls, sašķidrinātas dabasgāzes iekārta vai uzglabāšanas iekārta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2003/55/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK);

3)

“transports” ir pārvade un sadale, kā definēts Direktīvā 2003/54 un Direktīvā 2003/55, un naftas pārvietošana vai pārvadāšana par cauruļvadiem;

4)

“neatļauta piesavināšanās” ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no fiksētās infrastruktūras.

346. pants

Iekšzemes regulētās cenas

1.   Saskaņā ar Protokolu par Moldovas Republikas pievienošanos Enerģētikas kopienai gāzes un elektrības piegādes cenu patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, nosaka tikai uz piedāvājuma un pieprasījuma pamata.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Puse vispārēju tautsaimnieciskas nozīmes interešu vārdā (32) uzņēmumiem var piemērot pienākumu saistībā ar dabas gāzes un elektrības piegādes cenu (turpmāk – regulētā cena). Ja patērētāji, kas nav mājsaimniecības nespēj vienoties ar piedāvātāju par elektroenerģijas vai dabas gāzes cenu, kas ir zemāka vai vienāda par dabas gāzes vai elektroeneģijas regulēto cenu, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības ir tiesības noslēgt līgumu ar piegādātāju par elektroenerģijas vai dabas gāzes piegādi, atkāpjoties no piemērojamās regulētās cenas. Jebkurā gadījumā, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, ir atļauts risināt sarunas un parakstīt līgumu ar jebkuru alternatīvu piegādātāju.

3.   Puse, kas nosaka pienākumu saskaņā ar 2. punktu, ka šis pienākums ir skaidri definēts, pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, pārbaudāms un ar ierobežotu termiņu. Piemērojot jebkuru šādu pienākumu, Puse garantē arī citiem uzņēmumiem vienlīdzīgu pieejamību patērētājiem.

4.   Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod dabas gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.

347. pants

Divējādas cenas aizliegums

1.   Neskarot iespēju piemērot regulētas iekšzemes cenas saskaņā ar šā nolīguma 346. panta 2. un 3. punktu, Puses vai to regulatīvās iestādes nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuru rezultāts ir augstāka cena energoproduktu eksportam otrai Pusei, nekā šādu energoproduktu cena iekšzemes patēriņam.

2.   Eksportējošā Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz pierādījumus, ka to pašu energoproduktu dažādā cena iekšzemes patēriņam un eksportam nav 1. punktā aprakstītā pasākuma rezultāts.

348. pants

Tranzīts

Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tranzītu, ievērojot tranzīta brīvības principu un saskaņā ar VVTT 1994 V.1, V.2, V.4 un V.5. pantu un 1994. gada Enerģētikas hartas nolīguma 7.1 un 7.3. pantu, kas iekļauti šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļas.

349. pants

Transports

Attiecībā uz elektrības un gāzes transportu un jo īpaši attiecībā uz fiksētās infrastruktūras pieejamību trešām personām, Puses pielāgo savus tiesību aktus, kā minēts šā nolīguma VIII pielikumā un 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumā, lai nodrošinātu, ka tarifi, ko publicē pirms to stāšanās spēkā, jaudas piešķiršanas procedūras un citi nosacījumi ir objektīvi, saprātīgi un pārredzami un nav diskriminējoši elektrības vai gāzes izcelsmes, īpašumtiesību vai galamērķa dēļ.

350. pants

Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu energoproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.

351. pants

Nepārtraukts tranzīts

1.   Puse neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šādu iejaukšanos konkrēti paredz līgums vai cita vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu.

2.   Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot šā panta 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai vienošanos vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XXXI pielikumu vai V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

3.   Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.

352. pants

Tranzīta pienākums operatoriem

Katra Puse nodrošina, ka fiksētās infrastruktūras operatori veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

a)

mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku; un

b)

ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts.

353. pants

Elektroenerģijas un dabas gāzes regulators

1.   Saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK un Direktīvu 2003/54/EK regulators elektroenerģijas un dabas gāzes jomā ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs no jebkuras citas publiskas vai privātas struktūras, un tam ir pietiekamas pilnvaras, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci un tirgus darbību.

2.   Regulatora lēmumi un tās izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

3.   Operatoram, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

354. pants

Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu

1.   Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.

2.   Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst minētajiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.

3.   Neviena no Pusēm neizmanto šā nolīguma strīdu izšķiršanas noteikumus, lai apsūdzētu Enerģētikas kopienas līguma noteikuma pārkāpumā.

12. NODAĻA

Pārredzamība

355. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)

“vispārēji piemērojami pasākumi” ietver vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvus lēmumus un jebkuru citu vispārēju vai abstraktu aktu, interpretāciju vai cita veida prasību, kas varētu ietekmēt jebkuru šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ietvertu jautājumu. Tas neietver nolēmumu, ko piemēro konkrētai personai;

2)

“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru var attiekties kādas tiesības vai pienākumi atbilstīgi vispārēji piemērojamam pasākumam šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) nozīmē.

356. pants

Mērķis un darbības joma

Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.

357. pants

Publicēšana

1.   Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi:

a)

ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties;

b)

sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu; un

c)

nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

2.   Katra Puse:

a)

cenšas pietiekami savlaicīgi publicēt visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b)

nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un

c)

cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem.

358. pants

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1.   Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma V sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.

2.   Katra Puse nodrošina vai izveido atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.

3.   Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4.   Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par minēto pasākumu.

359. pants

Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība

Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi. Lai to panāktu, katra Puse, piemērojot šādus pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:

a)

cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b)

ja to pieļauj termiņš, procesa veids un sabiedrības intereses, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju; un

c)

nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.

360. pants

Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1.   Katra puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:

a)

pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju; un

b)

lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3.   Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai kompetentā iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.

361. pants

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā prakse

1.   Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

2.   Puses piekrīt labas administratīvās prakses principiem (33) un vienojas sadarboties to veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

362. pants

Īpaši noteikumi

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.

13. NODAĻA

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

363. pants

Konteksts un mērķi

1.   Puses atsaucas uz rīcības plānu “Agenda 21”, ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, SDO 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.

2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības (34) un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.

364. pants

Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1.   Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to valsts vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 365. un 366. pantā.

2.   Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot minētos tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.

365. pants

Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi

1.   Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.

2.   Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO, un 1998. gadā pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:

a)

biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu;

b)

jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;

c)

bērnu darba faktisku atcelšanu; un

d)

diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

3.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas dalībvalstis un Moldovas Republika.

4.   Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par “mūsdienīgām”, ratifikāciju. Šajā ziņā Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un ratifikācijas procesa norisi.

5.   Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.

366. pants

Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi

1.   Puses atzīst starptautiskas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.

2.   Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

3.   Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.

4.   Puses atkārtoti apstiprina savas saistības sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.

5.   Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

367. pants

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Puses attiecīgi:

a)

atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;

b)

cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus;

c)

cenšas veicināt tirdzniecības šķēršļu atcelšanu vai ieguldījumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, piemēram, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi, tostarp, pieņemot politikas pamatnostādnes, kas veicina labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, un veicinot standartus, kas atbilst vides un ekonomikas vajadzībām un samazina tehniskos šķēršļus tirdzniecībai;

d)

vienojas veicināt preču tirdzniecību, kas veicina uzlabotus sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preces, uz kurām attiecas brīvprātīgas ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, ekomarķējums un sertifikācijas shēmas ar dabas resursiem saistītiem produktiem;

e)

vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālo līgumu un SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.

368. pants

Bioloģiskā daudzveidība

1.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

2.   Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)

veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

b)

apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

c)

veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

d)

sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu, atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas.

369. pants

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība

1.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.

2.   Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)

veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem. Pasākumi šajā ziņā varētu ietvert brīvprātīga partnerattiecību nolīguma par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību noslēgšanu;

b)

apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē;

c)

pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm;

d)

apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

e)

veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Cites, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

f)

sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izmantojot sertificēšanu nolūkā veicināt mežu atbildīgu apsaimniekošanu.

370. pants

Zivju produktu tirdzniecība

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:

a)

veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)

pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

c)

nodrošinot pilnīgu piemērojamo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemto saglabāšanas un kontroles pasākumu ievērošanu un cik vien iespējams plaši sadarbojoties ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to ietvaros, un

d)

sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu Pušu tirgos.

371. pants

Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1.   Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti vietējās vides vai darba tiesībās.

2.   Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.

3.   Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.

372. pants

Zinātniskā informācija

Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir, tostarp piesardzības principu.

373. pants

Pārredzamība

Katra puse saskaņā ar tās tiesību aktiem un šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.

374. pants

Ietekmes uz ilgtspēju pārskatīšana

Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.

375. pants

Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:

a)

nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā (UNEP) un daudzpusējos vides nolīgumos;

b)

metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;

c)

noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā;

d)

šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses;

e)

pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikācijas un efektīvu īstenošanas veicināšana tirdzniecības kontekstā;

f)

privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;

g)

uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu ievērošanu, īstenošanu un kontroli;

h)

ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;

i)

daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība;

j)

ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti;

k)

ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

l)

ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai mazinātu mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un

m)

ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā.

376. pants

Institucionālie un uzraudzības mehānismi

1.   Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē biroju, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.

2.   Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.

3.   Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 375. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.

5.   Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.

377. pants

Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam

1.   Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.

2.   Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts vienu reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.

3.   Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm un tos dara publiski pieejamus.

378. pants

Apspriešanās ar valdību

1.   Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 379. pantā noteikto kārtību.

2.   Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz pieprasījumu sākt apspriešanos.

3.   Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.

4.   Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.

5.   Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) padomdevēju grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.

6.   Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.

379. pants

Ekspertu grupa

1.   Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts pieprasījums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 378. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.

2.   Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3. iedaļas 1. apakšiedaļas un 3. apakšiedaļas un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 406. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu (“Rīcības kodekss”) šā nolīguma XXXIV pielikumā.

3.   Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXXIV pielikumā izklāstītajam ētikas kodeksam.

5.   Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 385. pantu un 8. noteikumu Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XXXIII pielikumā.

6.   Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 365. un 366. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.

7.   Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) ekspertu grupa Pusēm izsniedz ziņojumu. Minētajā ziņojumā izklāsta konstatētos faktus, attiecīgo noteikumu piemērojamību un izdarīto konstatējumu un ieteikumu galveno pamatojumu. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā izsniegšanas.

8.   Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.

14. NODAĻA

Strīdu izšķiršana

1. Iedaļa

Mērķis un darbības joma

380. pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.

381. pants

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

2. Iedaļa

Apspriešanās un mediācija

382. pants

Apspriešanās

1.   Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 381. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.

3.   Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4.   Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.

5.   Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 384. pantu.

6.   Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.

7.   Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.

383. pants

Mediācija

Jebkura Puse var pieprasīt otrai pusei iesaistīties mediācijas procedūrā par pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm, saskaņā ar šā nolīguma XXXII pielikumu.

3. Iedaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras

1. Apakšiedaļa

Šķīrējtiesas procedūra

384. pants

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1.   Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 382. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.

2.   Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 381. panta noteikumiem.

385. pants

Šķīrējtiesas izveide

1.   Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Desmit dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas sastāvu.

3.   Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā, katra puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu, piecu dienu laikā pēc šā panta 2. punktā noteiktā termiņa beigām. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona šķīrējtiesnesi izraugās no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu.

4.   Ja vien Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju šā panta 2. punkta noteiktajā termiņā, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona pēc jebkuras Puses pieprasījuma izraugās šķīrējtiesas priekšsēdētāju no priekšsēdētāju saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu.

5.   Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešu piecu dienu laikā no jebkuras Puses pieprasījuma, kā minēts 3. un 4. punktā.

6.   Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem piekrīt savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā.

7.   Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, kāds no šā nolīguma 404. pantā paredzētajiem sarakstiem nav izveidots vai tajā nav pietiekams skaits vārdu, šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, kuras oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

8.   Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, 3. punkta otro teikumu un 4. punktu piemēro, neizmantojot 2. punktu, un 5. punktā minētais laikposms ir divas dienas.

386. pants

Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

387. pants

Šķīrējtiesas ziņojums

1.   Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 120 dienas no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2.   Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

4.   Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz Pušu jautājumiem un piezīmēm.

5.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienas pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

388. pants

Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos

1.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.

2.   Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem un nosacījumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

3.   Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.

4.   Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

389. pants

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana

1.   Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

3.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.

2. Apakšiedaļa

Nolēmumu izpilde

390. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

391. pants

Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei

1.   Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei (“pieņemams termiņš”), un pamatojumu ierosinātajam pieņemamajam termiņam.

2.   Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc tam, kad atbildētāja Puse ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesai sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

3.   Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz 30 dienas pirms pieņemamā termiņa beigām.

4.   Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

392. pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1.   Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2.   Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 381. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 381. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

393. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1.   Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma 381. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

2.   Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 392. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 381. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, apturēt pienākumus, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savus pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4.   Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:

a)

Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 398. pantu;

b)

Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, vai

c)

pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu.

394. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos

1.   Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2.   Atkāpjoties no šā nolīguma 391., 392. un 393. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību) izrietošos pienākumus tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

3.   Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 393. panta 3. punktu un 395. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.

395. pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi

1.   Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

2.   Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 381. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.

3. Apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

396. pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXXIV pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 385. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par laiku, kas nepieciešams jauna šķīrējtiesneša nozīmēšanai, taču ne ilgāk kā uz 20 dienām.

397. pants

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras

Pēc Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, priekšsēdētāju un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 405. pantu.

398. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šo nodaļu. Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

399. pants

Reglaments

1.   Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

2.   Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.

400. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.

401. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.

402. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1.   Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2.   Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 381. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galveno pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu darījumdarbības informācijas konfidencialitāti.

403. pants

Nosūtīšana Eiropas Savienības Tiesai

1.   Šajā pantā noteikto procedūru piemēro strīdiem par tāda ar pakāpenisku tuvināšanu saistīta šā nolīguma noteikuma interpretāciju un piemērošanu, kas paredzēts V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3. nodaļā (Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai), 4. nodaļā (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana), 6. nodaļā (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) vai 10. nodaļā (Konkurence), vai kā citādi paredz Pusei pienākumu, kas definēts, atsaucoties uz Savienības tiesību akta noteikumu.

2.   Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

4. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

404. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

2.   Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

3.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 385. pantā izklāstīto procedūru.

405. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1.   Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.

2.   Taču attiecībā uz jebkuru konkrētu pasākumu Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO Līgumam ir pilnīgi vienāds. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par līdzvērtīga pienākuma neizpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien pirmajā izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.

3.   Šā panta 2. punktā:

a)

par strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO Līgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas sastāvu atbilstīgi PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 6. pantam; un

b)

par strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo nodaļu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas sastāvu atbilstīgi šā nolīguma 384. pantam;

4.   Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.

406. pants

Termiņi

1.   Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.

15. NODAĻA

Vispārēji noteikumi par tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar V nodaļu

407. pants

Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās

1.   Lai atvieglotu šā nolīguma 451. un 452. pantā minēto izvērtēšanu, kā Moldovas Republikas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Moldovas Republika iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.

3.   Moldovas Republika informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.

408. pants

Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana

Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Moldovas Republika atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no valsts prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem tuvinātiem valsts tiesību aktiem ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, kas skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi)

409. pants

Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums

1.   Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Moldovas Republika ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 407. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.

2.   Savienība izvērtē, vai Moldovas Republikas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Moldovas Republika sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.

3.   Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Moldovas Republikā pastāv un darbojas attiecīgās infrastruktūras, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Moldovas Republika efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.

4.   Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā tādu valsts tiesību aktu noteikumu vai valsts prakses esamību, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem tuvinātiem valsts tiesību aktiem ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, kas skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi).

5.   Savienība 12 mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā izvērtējuma uzsākšanas, informē Moldovas Republiku par izvērtējuma rezultātiem, ja vien nav noteikts citādi. Puses apspriež izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 452. pantu, ja vien nav paredzēts citādi.

410. pants

Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences

1.   Moldovas Republika nodrošina, ka tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem, tiek efektīvi īstenoti un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību un skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi).

2.   Moldovas Republika atturas no pasākumiem, kas varētu kavēt tiesību aktu tuvināšanas mērķu un rezultātu sasniegšanu attiecībā uz šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3.   Savienība informē Moldovas Republiku par katru galīgo Eiropas Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Moldovas Republika izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

4.   Moldovas Republika informē Savienību par leģislatīviem priekšlikumiem un pasākumiem, tostarp valsts praksi, kas var ietekmēt to, kā Moldovas Republika izpilda savus pienākumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

5.   Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Moldovas Republikas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

6.   Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu ir veikts izvērtējums, Moldovas Republika izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu. Ja Moldovas Republika veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto valsts tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu.

7.   Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Moldovas Republikas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt saskaņā ar 8. punktu, ja Moldovas Republika nav tuvinājusi savus valsts tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja 6. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Moldovas Republikas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome, kas izveidota ar šā nolīguma 434. pantu, nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) saskaņā ar Savienības tiesību aktu attīstību.

8.   Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Moldovas Republikai. Viena mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Moldovas Republika par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.

411. pants

Informācijas apmaiņa

Informācijas apmaiņa attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 358. panta 1. punktu.

412. pants

Vispārējs noteikums

1.   Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.

2.   Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.

3.   Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.

VI SADAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA, NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

1. NODAĻA

Finansiālā palīdzība

413. pants

Moldovas Republika saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Moldovas Republika var saņemt arī aizdevumus no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdzēs sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo nodaļu.

414. pants

Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.

415. pants

Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada programmās, kuru pamatā ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Moldovas Republika vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu, jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

416. pants

Lai darītu iespējamu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.

417. pants

Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgajos nolīgumos starp Pusēm.

418. pants

Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un pastāvīgi sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

419. pants

Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Moldovas Republikas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

2. NODAĻA

Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli

420. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma IV protokolā noteiktās definīcijas.

421. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Moldovas Republiku iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

422. pants

Pasākumi, ar ko novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības

Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

423. pants

Informācijas apmaiņa un turpmāka sadarbība operatīvajā līmenī

1.   Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, ES iestādes un Moldovas Republikas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko apspriedes.

2.   OLAF var vienoties ar attiecīgajām Moldovas Republikas iestādēm par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Moldovas Republikas iestādēm.

3.   Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 13. pantu.

424. pants

Pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas novēršana

1.   Moldovas Republikas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic visus attiecīgos pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.

2.   Moldovas Republikas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu visa veida aktīvo vai pasīvo korupciju un nepieļauj interešu konfliktu visos posmos procedūrās, kas saistītas ar ES fondu īstenošanu.

3.   Moldovas Republikas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.

4.   Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

5.   Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus arī par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.

6.   Šim nolūkam Moldovas Republikas kompetentās iestādes sniedz Eiropas Komisijai visu informāciju saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.

425. pants

Izmeklēšana un kriminālvajāšana

Moldovas Republikas iestādes nodrošina izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt Moldovas Republikas kompetentajām iestādēm minētajā uzdevumā.

426. pants

Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem

1.   Moldovas Republikas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, attiecībā uz aizdomām par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību vai konkrētu krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citu nelikumīgas darbības gadījumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF.

2.   Moldovas Republikas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par faktisku krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu vai par aizdomām attiecībā uz to, Moldovas Republikas iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.

427. pants

Revīzijas

1.   Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

2.   Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.

3.   Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Moldovas Republikā.

4.   Eiropas Komisija vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Moldovas Republikas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.

5.   Šajā pantā minētās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri tieši vai netieši ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Moldovas Republikas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.

428. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

2.   Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar kompetentajām Moldovas Republikas iestādēm.

3.   Moldovas Republikas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Moldovas Republikas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.

4.   Ja attiecīgās Moldovas Republikas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.

5.   Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Moldovas Republikas iestādes sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.

429. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Administratīvos pasākumus un sodus Eiropas Komisija var uzlikt saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

430. pants

Līdzekļu atgūšana

1.   Moldovas Republikas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu nepamatoti izmaksātus ES līdzekļus.

2.   Gadījumos, kad Moldovas Republikas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Moldovas Republikas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.

3.   Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Moldovas Republiku par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.

4.   Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šā nolīguma šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Moldovas Republikā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:

a)

izpildi reglamentē Moldovas Republikā spēkā esošās civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko lēmuma izpildei norīko Moldovas Republikas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu;

b)

pēc a) apakšpunktā minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma tā var sākt izpildi saskaņā ar Moldovas Republiku tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei.

c)

izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Moldovas Republikas attiecīgo tiesu kompetencē.

5.   Moldovas Republikas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Moldovas Republikas procesuālajiem noteikumiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē likumību attiecībā uz lēmuma izpildīšanu.

6.   Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

431. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Moldovas Republikas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Moldovas Republikas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

432. pants

Tiesību aktu tuvināšana

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

VII SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IestāŽu sistēma

433. pants

Politiskais un politikas dialogs, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību starp Pusēm, var notikt jebkurā līmenī. Periodisks politiskais dialogs norisinās šā nolīguma 434. pantā minētajā Asociācijas padomē un, Pušu pārstāvjiem regulāri tiekoties ministru līmenī, Pusēm savstarpēji vienojoties.

434. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2.   Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.

3.   Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

435. pants

1.   Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Moldovas Republikas valdības locekļi, no otras puses.

2.   Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3.   Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Moldovas Republikas pārstāvis.

4.   Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām struktūrām.

436. pants

1.   Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās struktūrās, lai lēmumus izpildītu. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.

2.   Saskaņā ar mērķi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas tiesību aktus Savienības tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par ES un Moldovas Republikas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

3.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu, Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

437. pants

1.   Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus.

2.   Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

3.   Asociācijas komiteju pārmaiņus vada Savienības un Moldovas Republikas pārstāvis.

438. pants

1.   Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja tiekas vismaz reizi gadā.

2.   Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

3.   Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja lēmumus pieņem, Pusēm vienojoties.

4.   Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

439. pants

1.   Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju vai struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.

3.   Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šajā nolīgumā.

4.   Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.

5.   Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Par savām darbībām tā ziņo katrā regulārajā sanāksmē, ko rīko Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

6.   Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

440. pants

1.   Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un Moldovas Republikas parlamenta locekļiem, no otras puses, kā forums, kurā tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

2.   Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Moldovas Republikas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

441. pants

1.   Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.

2.   Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

3.   Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

4.   Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

442. pants

1.   Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

2.   Ar šo tiek izveidots Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas sastāv no pārstāvjiem no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvjiem, un Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā forums, kurā tie var tikties un apmainīties viedokļiem. Tas pats nosaka sanāksmju biežumu.

3.   Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.

4.   Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.

443. pants

1.   Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

2.   Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

3.   Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. NODAĻA

Vispārēji un nobeiguma noteikumi

444. pants

Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība

Šā nolīguma darbības jomā katra Puse apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

445. pants

Piekļuve oficiāliem dokumentiem

Šā nolīguma noteikumi neskar Pušu attiecīgo iekšējo normatīvo aktu piemērošanu attiecībā uz publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

446. pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)

ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)

kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem; un

c)

ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā.

447. pants

Diskriminācijas aizliegums

1.   Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)

pasākumi, ko Moldovas Republika piemēro Savienībai vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām; un

b)

pasākumi, ko Savienība vai tās dalībvalstis piemēro Moldovas Republikai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Moldovas Republikas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2.   Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.

448. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Moldovas Republika pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

449. pants

Dinamiskā tuvināšana

Saskaņā ar mērķi, ka Moldovas Republika pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz saistībām, kas noteiktas šā nolīguma III, IV, V un VI sadaļā, un saskaņā ar šā nolīguma pielikumu noteikumiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina minētos pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu attīstību, kā noteikts šajā nolīgumā. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

450. pants

Pārraudzība

Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu. Puses sadarbosies, lai sekmētu pārraudzības procesu saskaņā ar institucionālo struktūru satvaru, kas izveidots atbilstīgi šim nolīgumam.

451. pants

Tiesību aktu tuvināšanas izvērtējums

1.   ES izvērtē Moldovas Republikas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā noteikts šai nolīgumā. Tas ietver īstenošanas un izpildes aspektus. Minētos izvērtējumus var veikt ES viena pati, ES pēc vienošanās ar Moldovas Republiku vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Moldovas Republika ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas laiku beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņems vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.

2.   Tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšana var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.

452. pants

Pārraudzības rezultāti, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējums

1.   Uzraudzības rezultātus, tostarp tuvināšanās izvērtējumu, kā noteikts šā nolīguma 451. pantā, apspriež visās attiecīgajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.

2.   Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 436. pantā, piekrīt tālākai tirgus atvēršanai, kā definēts šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3.   Šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 1. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā iestāde saskaņā ar šo nolīgumu, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

453. pants

Pienākumu izpilde

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2.   Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3.   Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 454. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

454. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).

2.   Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 437. un 439. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

4.   Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 453. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas minēta šā nolīguma 407. pantā, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

5.   Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

455. pants

Atbilstīgi pasākumi pienākumu neizpildes gadījumā

1.   Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 454. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasību par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2.   Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 453. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 453. panta 3. punktu un 454. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

a)

šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa; vai

b)

šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

456. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.   Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 28. novembrī un kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.

2.   Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz minēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3.   Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2012. gada 26. jūnijā un kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī.

457. pants

1.   Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un ekonomikas dalībniekiem, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republikai, no otras puses.

2.   Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

458. pants

1.   Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

2.   Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Moldovas Republiku vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Moldovas Republiku.

459. pants

Pielikumi un protokoli

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa.

460. pants

Darbības laiks

1.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2.   Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

461. pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Moldovas Republika, no otras puses.

462. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstoši minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, neskarot šā panta 2. punktu, no otras puses, Moldovas Republikas teritorijā.

2.   Šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Moldovas Republikas apgabaliem, kurus Moldovas Republikas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Moldovas Republika nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.

3.   Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Moldovas Republikas teritorijā.

4.   Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Moldovas Republikas apgabalos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst pieprasīt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem apgabaliem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem apgabaliem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.

5.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.

463. pants

Šā nolīguma depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

464. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1.   Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

3.   Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Moldovas Republika vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.

4.   Provizoriska piemērošana stājas spēkā no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:

a)

Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski; un

b)

Moldovas Republikas paziņojumu, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras, lai nolīgumu piemērotu provizoriski.

5.   Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, kā izklāstīts 459. pantā, nolūkos jebkuru atsauci uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” šādos noteikumos saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6.   Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 28. novembrī un stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.

7.   Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

465. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Image

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Република България

Image

Za Českou republiku

Image

For Kongeriget Danmark

Image

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi nimel

Image

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image

Por el Reino de España

Image

Pour la République française

Image

Za Republiku Hrvatsku

Image

Per la Repubblica italiana

Image

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Image

Latvijas Republikas vārdā –

Image

Lietuvos Respublikos vardu

Image

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image

Magyarország részéről

Image

Għar-Repubblika ta' Malta

Image

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image

Für die Republik Österreich

Image

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pela República Portuguesa

Image

Pentru România

Image

Za Republiko Slovenijo

Image

Za Slovenskú republiku

Image

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image

För Konungariket Sverige

Image

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Европейската общност за атомна енергия

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

Za Evropské společenství pro atomovou energii

For Det Europæiske Atomenergifællesskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Ατομικής Ενέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique

Za Europsku zajednicu za atomsku energiju

Per la Comunità europea dell'energia atomica

Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā –

Europos atominés energijos bendrijos vardu

Az Európai Atomenergia-közösség részéről

F'isem il-Komunità Ewropea tal-Enerġija Atomika

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice

Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu

Za Evropsko skupnost za atomsko energtjo

Euroopan atomienergiajärjestön puolcsta

För Europeiska atomenergigemenskapen

Image

Pentru Republica Moldova

Image


(1)  Šajā nolīgumā “preces” ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi.

(2)  To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.

(3)  Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).

(4)  Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

(5)  Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, 2002, kods 2330.

(6)  Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu dalībvalsts vai Moldovas Republikas ostu vai punktu un citu ostu vai punktu dalībvalstī vai Moldovas Republikā, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas dalībvalstī vai Moldovas Republikā.

(7)  Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(8)  Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(9)  Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(10)  Tas ietver šā nolīguma šo nodaļu un XXVII-A un XXVII-E pielikumu.

(11)  Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu dalībvalsts vai Moldovas Republikas ostu vai punktu un citu ostu vai punktu dalībvalstī vai Moldovas Republikā, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas dalībvalstī vai Moldovas Republikā.

(12)  Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(13)  Atsauce “kura nav bezpeļņas organizācija” attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.

(14)  Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Vāciju, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu.

(15)  Apvienotā Karaliste: kategorija “tirdzniecības pārstāvis” ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.

(16)  Šā punkta d) un e) apakšpunktā minētais līgums par pakalpojumu sniegšanu atbilst tās Puses tiesību aktu prasībām, noteikumiem un prasībām, kurā līgumu izpilda.

(17)  Šā punkta d) un e) apakšpunktā minētais līgums par pakalpojumu sniegšanu atbilst tās Puses tiesību aktu prasībām, noteikumiem un prasībām, kurā līgumu izpilda.

(18)  Iegūtai pēc pilngadības sasniegšanas.

(19)  Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(20)  Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(21)  Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(22)  Ar “CPC” apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.

(23)  Licenču maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(24)  Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:

a)

attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā;

b)

attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā;

c)

attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;

d)

attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā;

e)

nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai

f)

nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi.

Nodokļu terminus vai jēdzienus, kas minēti šā punkta f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšzemes tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.

(25)  Šajā nodaļā “fiksācija” nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.

(26)  Jēdziens “aplinkus norādījums” nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.

(27)  Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

(28)  Šajā pantā “zāles” ir:

i)

jebkura viela vai vielu salikums, kas paredzēts cilvēku slimību ārstēšanai vai novēršanai, vai

ii)

jebkura viela vai vielu kombinācija, ko var ordinēt cilvēkiem slimību diagnosticēšanas vai cilvēka fizioloģisko funkciju atjaunošanas, uzlabošanas vai ietekmēšanas nolūkā.

Zāles ietver, piemēram, ķīmiskos preparātus, bioloģiskās izcelsmes zāles (piemēram, vakcīnas, (anti)toksīni), arī no cilvēka asinīm un plazmas iegūtas zāles, jaunieviestas terapijas zāles (piemēram, gēnu terapijas zāles un šūnu terapijas zāles), augu izcelsmes zāles un radiofarmaceitiskos preparātus;

(29)  Šajā pantā jēdziens “šaura lietošana” ir augu aizsardzības līdzekļa lietošana Puses teritorijā augiem vai augu produktiem, kas netiek plaši audzēti minētajā Pusē vai tiek plaši audzēti, lai apmierinātu ārkārtēju augu aizsardzības vajadzību.

(30)  Šajā apakšiedaļā jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības” ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, un tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.

(31)  Šajā pantā “preces, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības”, ir:

a)

“viltotas preces”, proti:

i)

preces, ieskaitot iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuru būtiskajos aspektos nevar atšķirt no tādas preču zīmes un kas tādējādi pārkāpj preču zīmes turētāja tiesības,

ii)

jebkurš preču zīmes simbols (piemēram, logotips, etiķete, uzlīme, prospekts, lietošanas pamācība vai garantijas dokuments), pat ja uzrādīts atsevišķi, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas i) daļā,

iii)

iepakojuma materiāls, uz kura ir norādītas viltotu preču zīmes, uzrādīts atsevišķi, ar tiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas i) daļā,

b)

“pirātpreces”, proti, preces, kas ir kopijas vai ietver kopijas, kuras ir izgatavotas bez autortiesību turētāja piekrišanas vai tās personas piekrišanas, ko attiecīgi pilnvarojis tiesību turētājs valstī, kurā preces ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši vadoties no izstrādājuma, ja šādas kopijas izgatavošana būtu radījusi autortiesību vai ar tām saistītu tiesību vai dizaina tiesību pārkāpumu saskaņā ar importētājas valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas iekšējos tiesību aktos,

c)

preces, ar ko atbilstoši tās Puses tiesību aktiem, kurā iesniegts pieprasījums muitai rīkoties, pārkāpj patentu, augu šķirņu tiesības vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(32)  Jēdziens “vispārēja tautsaimnieciska nozīme” skaidrojams tāpat kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pantā un jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(33)  Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnijaIeteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.

(34)  Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.


I PIELIKUMS

III SADAĻAI (BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu

Saistības un datu aizsardzības principi

1.

Puses šā nolīguma vai citu nolīgumu īstenošanas kontekstā nodrošina tiesību aktos noteiktu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz līmenim, kurš noteikts Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kas parakstīta 1981. gada 28. janvārī, un tās Papildu protokolā par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181), kurš parakstīts 2001. gada 8. novembrī. Attiecīgos gadījumos Puses ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris), ar ko regulē personas datu izmantošanu policijas jomā.

2.

Turklāt piemēro šādus principus:

a)

gan nosūtītāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu personas datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves slēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā nolīguma 13. panta noteikumiem, īpaši, ja šie dati nav adekvāti, atbilstīgi vai precīzi, vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra Puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un piekļuves noslēgšanu;

b)

saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē nosūtītāju iestādi par nosūtīto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

c)

personas datus drīkst nosūtīt tikai kompetentajām iestādēm. Datu talāknosūtīšanai citām iestādēm ir nepieciešama nosūtītājas iestādes iepriekšēja atļauja;

d)

nosūtītāju un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.


II PIELIKUMS

IV SADAĻAS 3. NODAĻAI (SABIEDRĪBU TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA UN KOPRORATĪVĀ PĀRVALDĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Sabiedrību tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Otrā direktīva 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kas grozīta ar Direktīvām 92/101/EEK, 2006/68/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 77/91/EEK noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 78/855/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 82/891/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (2009. gada 16. septembris) uzņēmējdarbības tiesību jomā par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Grāmatvedība un revīzija

Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Ieteikums 2008/362/EK (2008. gada 6. maijs) par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīziju uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2008/473/EK (2008. gada 5. jūnijs) par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesiskās atbildības ierobežošanu

Termiņi: nepiemēro

Korporatīvā pārvaldība

ESAO korporatīvās pārvaldības principi

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2004/913/EK (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/385/EK (2009. gada 30. aprīlis), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību

Termiņi: nepiemēro

III PIELIKUMS

IV SADAĻAS 4. NODAĻAI (NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪDZĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Darba tiesības

Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu – Pielikums: Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība

Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/85/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Drošība un veselības aizsardzība darbā

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 89/654/EEK noteikumu īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: attiecībā uz jaunu darba aprīkojumu Direktīvas 2009/104/EK noteikumu īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.

Attiecībā uz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī ekspluatācijā esošu darba aprīkojumu, minētās direktīvas noteikumu īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.

Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 89/656/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/57/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/37/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris), par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: Direktīvas 2000/54/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/270/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/58/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/91/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (divpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/104/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 16 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 98/24/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 1999/92/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2002/44/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2003/10/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/40/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis), par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2006/25/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/103/EK (1993. gada 23. novembris) par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 93/103/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/269/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 91/322/EEK (1991. gada 29. maijs) par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā

Termiņi: Direktīvas 91/322/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2000/39/EK (2000. gada 8. jūnijs), ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā

Termiņi: Direktīvas 2000/39/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/15/EK (2006. gada 7. februāris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā

Termiņi: Direktīvas 2006/15/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2009/161/ES (2009. gada 17. decembris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu

Termiņi: Direktīvas 2009/161/ES noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

IV PIELIKUMS

IV SADAĻAS 5. NODAĻAI (PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Produktu drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/251/EK (2009. gada 17. marts), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2006/502/EK (2006. gada 11. maijs), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 1 gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”)

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Līgumtiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 85/577/EEK (1985. gada 20. decembris) par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/122/EK (2009. gada 14. janvāris) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Finanšu pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Patēriņa kredīti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tiesiskā aizsardzība

Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kuri piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā

Termiņi: nepiemēro

Izpilde

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/27/EK (1998. gada 19. maijs) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā (regulējums)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

V PIELIKUMS

IV SADAĻAS 6. NODAĻAI (STATISTIKA)

ES acquis statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma IV sadaļas (Ekonomiskā un citu nozaru sadarbība) 6. nodaļas (Statistika) 46. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

Statistikas noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē http://epp.eurostat.ec.europa.eu


VI PIELIKUMS

IV SADAĻAS 8. NODAĻAI (NODOKĻI)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Netiešie nodokļi

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

Priekšmets un darbības joma (I sadaļa, 1. pants, 2. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunkts)

Nodokļa maksātāji (III sadaļa, 9. panta 1. punkts un 10. līdz 13. pants)

Darījumi, par kuriem uzliek nodokli (IV sadaļa, 14. līdz 16. pants, 18., 19. pants, 24. līdz 30. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli (V sadaļa, 31. līdz 32. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli (V sadaļa, 36. panta 1. punkts, 38., 39. pants, 43. līdz 49. pants, 53. līdz 56. pants, 58. līdz 61. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība (VI sadaļa, 62. līdz 66. pants, 70., 71. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Summa, kurai uzliek nodokli (VII sadaļa, 72. līdz 82. pants, 85. līdz 92. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Likmes (VIII sadaļa, 93. līdz 99. pants, 102., 103. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atbrīvojumi (IX sadaļa, 131. līdz 137. pants, 143., 144. pants, 146. panta 1. punkta a), c), d), e) apakšpunkts, 146. panta 2. punkta, 147., 148. pants, 150. panta 2. punkts, 151. līdz 161. pants, 163. pants)

Termiņi: neskarot citas šā nolīguma sadaļas, attiecībā uz visiem atbrīvojumiem no Direktīvas 2006/112/EK darbības jomas saistībā ar precēm un pakalpojumiem brīvajās zonās, minētās direktīvas noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem pārējiem atbrīvojumiem minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atskaitīšana (X sadaļa, 167. līdz 169. pants, 173. līdz 192. pants)

Termiņi: attiecībā uz visiem atskaitījumiem, ko veic nodokļa maksātāji – juridiskas personas, minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem pārējiem atskaitījumiem minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Nodokļa maksātāju un dažu to personu pienākumi, kas nav nodokļa maksātājas (XI sadaļa, 193., 194., 198., 199. pants, 201. līdz 208. pants, 211., 212. pants, 213. panta 1. punkts, 214. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 214. panta 2. punkts, 215. pants, 217. līdz 236. pants, 238. līdz 242. pants, 244. pants, 246. līdz 248. pants, 250. līdz 252. pants, 255., 256., 260., 261. pants, 271. līdz 273. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Īpaši režīmi (XII sadaļa, 281. līdz 292. pants, 295. līdz 344. pants, 346. līdz 356. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Dažādi (XIV sadaļa, 401. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

3. iedaļu par kvantitatīvajiem ierobežojumiem

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tabaka

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu, 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1., 2. un 4. punktu, 18. un 19. pantu, ko īsteno līdz 2025. gadam. Asociācijas padome lems par citiem īstenošanas termiņiem, ja to prasītu reģionālais konteksts.

Alkohols

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Enerģētika

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

Termiņi: attiecībā uz visiem noteikumiem saistībā ar likmēm minēto direktīvu īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pārējos minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

Minētās direktīvas 1. pantu

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā

Termiņi: attiecībā uz nodokļiem pakļautām personām – juridiskām personām minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pārējos minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.


VII PIELIKUMS

IV SADAĻAS 12. NODAĻAI (LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Kvalitātes politika

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1898/2006 (2006. gada 14. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1898/2006 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), daļa, kas attiecas uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm I daļas II sadaļas II nodaļā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē, V sadaļa “Kontrole vīna nozarē”

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 555/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Regula (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2007 (2007. gada 18. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1216/2007 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Bioloģiskā lauksaimniecība

Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 889/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1235/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecības standarti augiem, sēklām, augu izcelsmes produktiem, augļiem un dārzeņiem

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

horizontālajiem jautājumiem – 113. pantu, I pielikumu, III pielikumu un IV pielikumu;

sējai paredzētām sēklām – 157. pantu;

cukuram – IV pielikuma B punktu;

labībai un rīsiem – IV pielikuma A punktu;

jēltabakai – 123., 124., 126. pantu; būtu jāatzīmē, ka 104. pantu šim nolīgumam nepiemēro;

apiņiem – 117. pantu, 121. panta pirmās daļas g) punktu un 158. pantu; būtu jāatzīmē, ka 185. pantu šim nolīgumam nepiemēro;

pārtikā lietojamām eļļām un olīveļļai – 118. pantu, XVI pielikumu;

dzīviem augiem, grieztiem ziediem un dekoratīviem zaļumiem – I pielikuma XIII daļu;

augļiem un dārzeņiem – 113.a pantu.

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1295/2008 (2008. gada 18. decembris) par apiņu importu no trešām valstīm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/34/EEK (1992. gada 28. aprīlis) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2568/91 (1991. gada 11. jūlijs) par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 76/621/EEK (1976. gada 20. jūlijs), kas attiecas uz erukskābes maksimālā līmeņa noteikšanu eļļās un taukos, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, un pārtikas produktos, kuri satur pievienotas eļļas vai taukus

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1019/2002 (2002. gada 13. jūnijs) par olīveļļas tirdzniecības standartiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2568/91 (1991. gada 11. jūlijs) par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/4/EK (1999. gada 22. februāris), kas attiecas uz kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

Piemēro visus Regulas (EK) Nr. 1580/2007 noteikumus, tostarp pielikumus, izņemot minētās regulas III un IV sadaļu.

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecības standarti dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku [izcelsmes] produktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Regul