Help Print this page 
Title and reference
Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī

OJ C 306, 17.12.2007, p. 1–271 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
Multilingual display
Text

17.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 306/1


LISABONAS LĪGUMS,

AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU

(2007/C 306/01)

PREAMBULA

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

VĒLOTIES pabeigt Amsterdamas Līguma un Nicas Līguma aizsākto procesu, lai stiprinātu Savienības efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti un lai uzlabotu tās darbības saskaņotību,

IR VIENOJUŠIES grozīt Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

premjerministru

Guy VERHOFSTADT

ārlietu ministru

Karel DE GUCHT

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Sergei STANISHEV

premjerministra vietnieku un ārlietu ministru

Ivailo KALFIN

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Mirek TOPOLÁNEK

ārlietu ministru

Karel SCHWARZENBERG

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:

premjerministru

Anders Fogh RASMUSSEN

ārlietu ministru

Per Stig MØLLER

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

federālo kancleri

Dr. Angela MERKEL

federālo ārlietu ministru un federālā kanclera vietnieku

Dr. Frank-Walter STEINMEIER

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Andrus ANSIP

ārlietu ministru

Bertie AHERN

ĪRIJAS PREZIDENTE:

premjerministru (Taoiseach)

Bertie AHERN

ārlietu ministru

Dermot AHERN

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Konstantinos KARAMANLIS

ārlietu ministri

Dora BAKOYANNIS

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:

valdības priekšsēdētāju

José Luis RODRÍGUEZ ZAPATERO

ārlietu un sadarbības lietu ministru

Miguel Ángel MORATINOS CUYAUBÉ

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Nicolas SARKOZY

premjerministru

François FILLON

ārlietu un Eiropas lietu ministru

Bernard KOUCHNER

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

valdības priekšsēdētāju

Romano PRODI

valdības priekšsēdētāja vietnieku un ārlietu ministru

Massimo D'ALEMA

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Tassos PAPADOPOULOS

ārlietu ministri

Erato KOZAKOU-MARCOULLIS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:

valsts prezidentu

Valdi ZATLERU

ministru prezidentu

Aigaru KALVĪTI

ārlietu ministru

Māri RIEKSTIŅU

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Valdas ADAMKUS

premjerministru

Gediminas KIRKILAS

ārlietu ministru

Petras VAITIEKŪNAS

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

premjerministru un valsts ministru

Jean-Claude JUNCKER

ārlietu un imigrācijas lietu ministru

Jean ASSELBORN

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Ferenc GYURCSÁNY

ārlietu ministri

Dr. Kinga GÖNCZ

MALTAS PREZIDENTS:

premjerministru

The Hon Lawrence GONZI

ārlietu ministru

The Hon Michael FRENDO

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:

premjerministru

Dr. J. P. BALKENENDE

ārlietu ministru

M. J. M. VERHAGEN

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

federālo kancleru

Dr. Alfred GUSENBAUER

federālo Eiropas un starptautisko lietu ministri

Dr. Ursula PLASSNIK

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Donald TUSK

ārlietu ministru

Radosław SIKORSKI

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

José SÓCRATES CARVALHO PINTO DE SOUSA

ārlietu valsts ministru

Luís Filipe MARQUES AMADO

RUMĀNIJAS PREZIDENTS:

prezidentu

Traian BĂSESCU

premjerministru

Cãlin POPESCU TĂRICEANU

ārlietu ministru

Adrian CIOROIANU

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

valdības priekšsēdētāju

Janez JANŠA

ārlietu ministru

Dr. Dimitrij RUPEL

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Robert FICO

ārlietu ministru

Ján KUBIŠ

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

premjerministru

Matti VANHANEN

ārlietu ministru

Ilkka KANERVA

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

premjerministru

Fredrik REINFELDT

Eiropas lietu ministri

Cecilia MALMSTRÖM

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

premjerministru

The Rt. Hon Gordon BROWN

ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāru

The Rt. Hon David MILIBAND

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

GROZĪJUMI LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ

1. pants

Līgumu par Eiropas Savienību groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

PREAMBULA

1)

Preambulu groza šādi:

a)

iekļauj šādu otro apsvērumu:

“IEDVESMOJOTIES no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējas vērtības,”;

b)

septītajā apsvērumā, kurš kļūst par astoto apsvērumu, vārdus “šo Līgumu” aizstāj ar tekstu “šo Līgumu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību”;

c)

vienpadsmitajā apsvērumā, kurš kļūst par divpadsmito apsvērumu, vārdus “šā Līguma” aizstāj ar tekstu “šā Līguma un Līguma par Eiropas Savienības darbību”.

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

2)

Pirmo pantu groza šādi:

a)

pirmās daļas beigās pievieno šādu teikuma daļu:

“..., kurai dalībvalstis nodod kompetenci savu kopīgo mērķu sasniegšanai.”;

b)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienības pamatā ir šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienības darbību (še turpmāk – Līgumi). Šiem abiem Līgumiem ir vienāds juridisks spēks. Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.”.

3)

Iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”.

4)

2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

1.   Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.

2.   Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

3.   Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.

Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.

Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā.

Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

4.   Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.

5.   Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.

6.   Savienība tiecas savus mērķus sasniegt ar atbilstīgiem līdzekļiem atkarībā no tā, cik plaša ir attiecīgā kompetence, ko Līgumi tai piešķir.”.

5)

3. pantu atceļ, un iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

1.   Saskaņā ar 3.b pantu kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.

2.   Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.

3.   Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem.

Dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu.”.

6)

Iekļauj šādu 3.b pantu, kas aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu:

“3.b pants

1.   Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips. Savienības kompetenču īstenošanu nosaka subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips.

2.   Saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu Savienība darbojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērķus. Kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.

3.   Saskaņā ar subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Savienības iestādes piemēro subsidiaritātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Valstu parlamenti nodrošina subsidiaritātes principa ievērošanu saskaņā ar minētajā protokolā izklāstīto procedūru.

4.   Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

Savienības iestādes piemēro proporcionalitātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.”.

7)

4. un 5. pantu atceļ.

8)

6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1.   Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.

Hartas noteikumi nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.

Hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus interpretē saskaņā ar Hartas VII sadaļas vispārējiem noteikumiem, ar ko reglamentē tās interpretēšanu un piemērošanu, un pienācīgi ņemot vērā Hartā minētos paskaidrojumus, kuros izklāsta minēto noteikumu pamatu.

2.   Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.

3.   Pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.”.

9)

7. pantu groza šādi:

a)

visā pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī vārdkopu “6. panta 1. punktā minētos principus” aizstāj ar vārdkopu “1.a pantā minētās vērtības”, vārdus “šā Līguma” aizstāj ar vārdu “Līgumu” un vārdu “Komisijas” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Komisijas”;

b)

1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro pēdējo teikuma daļu “…un var šai dalībvalstij adresēt attiecīgus ieteikumus”; pēdējā teikumā pēdējo teikuma daļu “…un, ievērojot iepriekšminēto procedūru, var aicināt neatkarīgas personas piemērotā termiņā iesniegt ziņojumu par stāvokli attiecīgajā dalībvalstī” aizstāj ar šādu teikuma daļu – “un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var nosūtīt attiecīgajai valstij ieteikumus.”;

c)

2. punktā tekstu “Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem,” aizstāj ar vārdu “Eiropadome” un vārdkopu “attiecīgās dalībvalsts valdību” aizstāj ar vārdiem “attiecīgo dalībvalsti”;

d)

5. un 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 309. pantā.”.

10)

Iekļauj šādu jaunu 7.a pantu:

“7.a pants

1.   Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.

2.   Piemērojot 1. punktu, Savienība var noslēgt īpašus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm. Šajos nolīgumos var būt iekļautas savstarpējas tiesības un pienākumi, kā arī iespēja veikt kopīgas darbības. Par to īstenošanu regulāri apspriežas.”.

11)

II sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk un kurš kļūst par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

DEMOKRĀTIJAS PRINCIPI

12)

II sadaļai piešķir jaunu nosaukumu un 8. pantu aizstāj ar šādu jaunu 8. līdz 8.a pantu:

“II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR DEMOKRĀTIJAS PRINCIPIEM

8. pants

Visās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Savienības pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību un neaizstāj to.

8.a pants

1.   Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija.

2.   Pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.

Dalībvalstis Eiropadomē pārstāv valstu vai valdību vadītāji, bet Padomē – to valdības, kas savukārt par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.

3.   Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.

4.   Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.

8.b pants

1.   Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

2.   Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

3.   Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību.

4.   Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

Procedūras un nosacījumi šādas iniciatīvas iesniegšanai ir noteikti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta pirmajai daļai.

8.c pants

Valstu parlamenti aktīvi palīdz nodrošināt Savienības sekmīgu darbību:

a)

saņemot informāciju no Savienības iestādēm un Savienības leģislatīvo aktu projektus saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

b)

sekojot tam, lai būtu ievērots subsidiaritātes princips atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu;

c)

saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu piedaloties izvērtēšanas mehānismos, kas darbojas Savienības politikas aspektu īstenošanai minētajā jomā, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.c pantam, kā arī iesaistoties Eiropola politiskā pārraudzībā un Eurojust darbību izvērtēšanā atbilstīgi minētā Līguma 69.g un 69.d pantam;

d)

piedaloties Līgumu pārskatīšanas procedūrās atbilstīgi šā Līguma 48. pantam;

e)

saņemot informāciju par pieteikumiem pievienoties Eiropas Savienībai atbilstīgi šā Līguma 49. pantam;

f)

piedaloties parlamentu sadarbībā starp valstu parlamentiem un sadarbībā ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā.”.

IESTĀDES

13)

III sadaļas noteikumus atceļ. III sadaļu aizstāj ar jaunu sadaļu, kurai ir šāds virsraksts:

14)

9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1.   Savienībā ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību.

Savienības iestādes ir šādas:

Eiropas Parlaments,

Eiropadome,

Padome,

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”),

Eiropas Savienības Tiesa,

Eiropas Centrālā banka,

Revīzijas palāta.

2.   Katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.

3.   Noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu, kā arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz citām iestādēm, ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

4.   Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas.”.

15)

Iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

1.   Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tas veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos. Tas ievēlē Komisijas priekšsēdētāju.

2.   Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

Eiropadome pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem lēmumu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu, ievērojot pirmajā daļā izklāstītos principus.

3.   Eiropas Parlamenta locekļus ievēl uz pieciem gadiem vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.

4.   Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju.”.

16)

Iekļauj šādu 9.b pantu:

“9.b pants

1.   Eiropadome rosina Savienības attīstību un nosaka atbilstīgus šīs attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes. Tā neveic likumdošanas funkciju.

2.   Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

3.   Eiropadome sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības katrs Eiropadomes loceklis var pieņemt lēmumu par kāda ministra dalību un Komisijas priekšsēdētājs – par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi.

4.   Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Eiropadome lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.

5.   Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras.

6.   Eiropadomes priekšsēdētājs:

a)

vada un virza Eiropadomes darbu;

b)

nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;

c)

cenšas veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;

d)

pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropadomes priekšsēdētājs nedrīkst ieņemt amatu savā valstī.”.

17)

Iekļauj šādu 9.c pantu:

“9.c pants

1.   Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tā pilda politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos.

2.   Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.

3.   Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

4.   No 2014. gada 1. novembra kvalificētu balsu vairākumu definē kā vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri ir vismaz piecpadsmit Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

Bloķējošais mazākums ir jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums.

Citi noteikumi saistībā ar kvalificētu balsu vairākumu ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktā.

5.   Pārejas noteikumi, ko saistībā ar kvalificēta balsu vairākuma definīciju piemēros līdz 2014. gada 31. oktobrim, kā arī noteikumi, ko piemēros no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ir izklāstīti Protokolā par pārejas noteikumiem.

6.   Padome sanāk vairākos sastāvos, šo sastāvu sarakstu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.

Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju.

Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci.

7.   Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu.

8.   Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Šajā nolūkā katra Padomes sanāksme ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi veltītas Savienības leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem.

9.   Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, uzņemas dalībvalstu pārstāvji Padomē, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.”.

18)

Iekļauj šādu 9.d pantu:

“9.d pants

1.   Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

2.   Ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos.

3.   Komisijas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.

Veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot 9.e panta 2. punktu, Komisijas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

4.   Tādas Komisijas sastāvā, kas iecelta pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. oktobrī, ir viens pilsonis no dalībvalsts, ietverot tās priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.

5.   No 2014. gada 1. novembra Komisijā ir tāds locekļu skaits, kurš atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ietverot tajā attiecīgās Komisijas priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ja vien Eiropadome ar vienprātīgu lēmumu nenolemj šo skaitu mainīt.

Komisijas locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz dalībvalstu absolūti vienlīdzīgas rotācijas sistēmu tā, lai atbilstoši tiktu atspoguļots visu Savienības dalībvalstu demogrāfiskais un ģeogrāfiskais diapazons. Šo kārtību vienprātīgi pieņem Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 211.a pantu.

6.   Komisijas priekšsēdētājs:

a)

nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisijai jāstrādā,

b)

lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,

c)

no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata saskaņā ar 9.e panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.

7.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēl ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.

Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, kurus tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, saskaņā ar 3. punkta otrajā daļā un 5. punkta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisiju ieceļ Eiropadome.

8.   Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201. pantu Eiropas Parlaments var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja šādu priekšlikumu pieņem, Komisijas locekļi kopīgi atkāpjas un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata Komisijā.”.

19)

Iekļauj šādu jaunu 9.e pantu:

“9.e pants

1.   Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru.

2.   Augstais pārstāvis īsteno Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Izsakot priekšlikumus, Augstais pārstāvis veicina šīs politikas attīstību, un to īsteno saskaņā ar Padomes piešķirtajām pilnvarām. Tas pats attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku.

3.   Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi.

4.   Augstais pārstāvis ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem. Viņš nodrošina Savienības ārējās darbības konsekvenci. Viņš Komisijā atbild par tās pārziņā esošo ārējo attiecību veidošanu un citu Savienības ārējo darbību aspektu koordināciju. Veicot šos pienākumus Komisijā, un tikai attiecībā uz šiem pienākumiem Augstajam pārstāvim ir saistošas Komisijas procedūras tiktāl, cik tas atbilst 2. un 3. punktam.”.

20)

Iekļauj šādu 9.f pantu:

“9.f pants

1.   Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas. Tā nodrošina, ka tiek ievērots tiesiskums Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.

Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

2.   Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tai palīdz ģenerāladvokāti.

Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts.

Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus un Vispārējās tiesas tiesnešus izvēlas no personām, par kuru neatkarību nav šaubu un kuras atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. un 224. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Savstarpēji vienojoties, viņus uz sešiem gadiem ieceļ dalībvalstu valdības. Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.

3.   Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līgumu noteikumiem:

a)

lemj par prasībām, kuras iesniegusi kāda dalībvalsts, iestāde, fiziska vai juridiska persona,

b)

pēc dalībvalstu tiesu pieprasījuma sniedz prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību aktu interpretāciju vai iestāžu pieņemto aktu spēkā esamību,

c)

lemj citās lietās, kas noteiktas Līgumos.”.

21)

IV sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk.

CIEŠĀKA SADARBĪBA

22)

IV sadaļas nosaukumā pārņem VII sadaļas nosaukumu, proti, “CIEŠĀKAS SADARBĪBAS NOTEIKUMI”, un 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu aizstāj ar šādu 10. pantu, kas aizstāj arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 11. un 11.a pantu. Minētos pantus aizstāj arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pants, kā izklāstīts šā Līguma 2. panta 278. punktā:

“10. pants

1.   Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, var izmantot Savienības iestādes un īstenot šīs kompetences, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar kārtību, kas noteikta šajā pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pantā.

Ciešākas sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu. Visas dalībvalstis var iesaistīties šādā sadarbībā jebkurā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.c pantu.

2.   Padome kā galējo līdzekli pieņem lēmumu, ar ko dod atļauju sākt ciešāku sadarbību, ja konstatēts, ka Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus, un ar noteikumu, ka tajā piedalās vismaz deviņas dalībvalstis. Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantā paredzēto procedūru.

3.   Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā. Noteikumi par balsošanas kārtību ir ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.e pantā.

4.   Ciešākas sadarbības procesā pieņemtie akti ir saistoši tikai iesaistītajām dalībvalstīm. Tos neuzskata par acquis, kas ir jāpieņem valstīm, kuras pretendē uz pievienošanos Savienībai.”.

23)

V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu – “VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR Savienības ĀRĒJO DARBĪBU UN ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU”.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR ĀRĒJO DARBĪBU

24)

Iekļauj šādu jaunu 1. nodaļu un šādu jaunu 10.a un 10.b pantu:

“1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU

10.a pants

1.   Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus. Tā sekmē kopīgu problēmu risināšanu, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā.

2.   Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai:

a)

sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti;

b)

konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;

c)

saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem, tostarp attiecībā uz ārējām robežām;

d)

veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi – izskaustu nabadzību;

e)

veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;

f)

palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai un izmantošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

g)

palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas; un

h)

sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība.

3.   Sagatavojot un īstenojot Savienības ārējās darbības dažādās jomās, kas ietvertas šajā sadaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektajā daļā, kā arī citu tās politiku ārējos aspektus, Savienība ievēro principus un tiecas sasniegt mērķus, kas minēti šā Līguma 1. un 2. punktā.

Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas.

10.b pants

1.   Pamatojoties uz 10.a pantā minētajiem principiem un mērķiem, Eiropadome nosaka Savienības stratēģiskās intereses un mērķus.

Eiropadomes pieņemtie lēmumi par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem attiecas uz kopējo ārpolitiku, drošības politiku un citām Savienības ārējās darbības jomām. Šādi lēmumi var attiekties uz Savienības attiecībām ar konkrētu valsti vai reģionu, un tiem var būt tematiska ievirze. Tajos nosaka šo attiecību ilgumu un līdzekļus, ko var izmantot Savienība un dalībvalstis.

Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Padomes ieteikuma, ko pēdējā pieņēmusi, ievērojot katrai jomai noteikto kārtību. Eiropadomes pieņemtos lēmumus īsteno saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām.

2.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Komisija attiecībā uz citām ārējās darbības jomām var iesniegt Padomei kopējus priekšlikumus.”.

KOPĒJĀ ĀRPOLITIKA UN DROŠĪBAS POLITIKA

25)

Iekļauj šādus jaunus virsrakstus:

26)

Iekļauj šādu jaunu 10.c pantu:

“10.c pants

Saskaņā ar šo nodaļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.”.

27)

11. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādiem diviem punktiem:

“1.   Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide.

Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz šiem noteikumiem, izņemot tās jurisdikciju pārraudzīt atbilstību šā Līguma 25.b pantam un izskatīt dažu lēmumu likumību, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 240.a panta otrajā daļā.

2.   Atbilstīgi Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem Savienība veic, nosaka un īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz savstarpēju politisku solidaritāti dalībvalstu starpā, uz vispārēju interešu noteikšanu un uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci.”;

b)

2. punktu, ko numurē kā 3. punktu, groza šādi:

i)

pirmās daļas beigās pievieno šādu vārdkopu:

“... un ievēro Savienības darbību šajā jomā.”,

ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Padome un Augstais pārstāvis nodrošina šo principu ievērošanu.”.

28)

12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku:

a)

nosakot vispārīgas pamatnostādnes;

b)

pieņemot lēmumus, kuros nosaka:

i)

Savienībai veicamās darbības,

ii)

Savienības nostāju,

iii)

kārtību i) un ii) apakšpunktā minēto lēmumu īstenošanai;

kā arī

c)

stiprinot dalībvalstu sistemātisku sadarbību politikas īstenošanā.”.

29)

13. pantu groza šādi:

a)

1. punktā vārdkopu “kopējās ārpolitikas un drošības politikas principus un vispārējās pamatnostādnes” aizstāj ar vārdkopu “Savienības stratēģiskās intereses un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus un vispārējās pamatnostādnes”, pievieno teikumu “Tā pieņem vajadzīgos lēmumus.” un iekļauj šādu daļu:

“Ja to prasa starptautiskās norises, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi, lai noteiktu Savienības politikas stratēģiskos virzienus saistībā ar šādām norisēm.”;

b)

2. punktu svītro un 3. punktu numurē kā 2. punktu. Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu – “Padome izstrādā kopējo ārpolitiku un drošības politiku un pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu un īstenotu šo politiku, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām vispārējām pamatnostādnēm un stratēģiskajiem virzieniem.”. Otro daļu svītro. Trešajā daļā, kura kļūst par otro daļu, pēc vārda “Padome” iekļauj vārdkopu “un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos”;

c)

iekļauj šādu jaunu punktu:

“3.   Kopējo ārpolitiku un drošības politiku īsteno Savienības Augstais pārstāvis un dalībvalstis, izmantojot valstu un Savienības līdzekļus.”.

30)

Iekļauj šādu jaunu 13.a pantu:

“13.a pants

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vada Ārlietu padomi, ar saviem ierosinājumiem palīdz kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādē un nodrošina Eiropadomes un Padomes pieņemto lēmumu īstenošanu.

2.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāv Savienību jautājumos, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Viņš Savienības vārdā risina politisko dialogu ar trešām personām un pauž Savienības nostāju starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

3.   Augstajam pārstāvim pilnvaru īstenošanā palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests. Šis dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti. Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību nosaka ar Padomes lēmumu. Padome lēmumu par Augstā pārstāvja priekšlikumu pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pēc tam, kad saņemta Komisijas piekrišana.”.

31)

14. pantu groza šādi:

a)

1. punktā divus pirmos teikumus aizstāj ar šādu teikumu – “Ja starptautiskās situācijas dēļ ir vajadzīga operacionāla Savienības rīcība, Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.”;

b)

2. punkts kļūst par 1. punkta otro daļu un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju. Jaunās daļas pirmajā teikumā tekstu “kopīgo rīcību,” aizstāj ar tekstu “šādu lēmumu,” un vārdus “šīs rīcības” aizstāj ar vārdiem “minētā lēmuma”. Pēdējo teikumu svītro;

c)

3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, teikuma daļu “Kopīgā rīcība dalībvalstīm ir saistoša,” aizstāj ar teikuma daļu “Panta 1. punktā minētie lēmumi dalībvalstīm ir saistoši,”;

d)

pašreizējo 4. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju;

e)

5. punkta, ko numurē kā 3. punktu, pirmajā teikumā tekstu “valsts saskaņā ar kopīgo rīcību paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju,” aizstāj ar tekstu “dalībvalsts saskaņā ar 1. punktā minētajiem lēmumiem paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju,”;

f)

6. punkta, ko numurē kā 4. punktu, pirmajā teikumā teikuma daļu “bet Padome nav pieņēmusi lēmumu,” aizstāj ar teikuma daļu “bet 1. punktā minētais lēmums nav pārskatīts,” un vārdus “kopīgās rīcības” aizstāj ar vārdiem “minētā lēmuma”;

g)

7. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikumā vārdkopu “kopīgo rīcību” aizstāj ar vārdkopu “šajā pantā minēto lēmumu” un otrajā teikumā vārdkopu “kopīgās rīcības mērķiem vai mazināt tās iedarbību” aizstāj ar vārdkopu “1. punktā minētā lēmuma mērķiem vai mazināt tā iedarbību”.

32)

15. panta sākuma tekstu “Padome pieņem kopēju nostāju. Kopējā nostājā nosaka” aizstāj ar vārdiem “Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka” un priekšpēdējo vārdu “kopējo” aizstāj ar vārdu “Savienības”.

33)

Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 22. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktā vārdkopu “Katra dalībvalsts vai Komisija var griezties Padomē” aizstāj ar tekstu “Katra dalībvalsts, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Augstais pārstāvis, ko atbalsta Komisija, var vērsties Padomē” un vārdkopu “iesniegt Padomei priekšlikumus” aizstāj ar vārdkopu “attiecīgi iesniegt Padomei iniciatīvas vai priekšlikumus”;

b)

2. punktā vārdu “prezidentvalsts” aizstāj ar vārdkopu “Savienības Augstais pārstāvis” un vārdkopu “vai pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts lūguma” aizstāj ar vārdkopu “vai pēc kādas dalībvalsts lūguma”.

34)

Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 23. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu – “Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā, Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.”, un otrās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Ja Padomes locekļi, kuri šādi kvalificē savu atturēšanos, pārstāv vismaz vienu trešo daļu dalībvalstu, kas savukārt aptver vismaz vienu trešo daļu Savienības iedzīvotāju, lēmumu nepieņem.”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādiem diviem ievilkumiem:

“—

pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem, kuri minēti 10.b panta 1. punktā;

pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kas iesniegts pēc īpaša lūguma, ar ko Eiropadome vēršas pie viņa pēc pašas vai pēc Augstā pārstāvja iniciatīvas;”

,

ii)

otrajā ievilkumā, kas ir kļuvis par trešo ievilkumu, vārdkopu “kopīgas rīcības vai kopējas nostājas īstenošanai” aizstāj ar vārdkopu “, lai īstenotu lēmumu par Savienības rīcību un nostāju”,

iii)

otrajā daļā, pirmajā teikumā vārdu “svarīgu” aizstāj ar vārdu “būtisku”; pēdējo teikumu aizstāj ar tekstu “Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar iesaistīto dalībvalsti meklē tai pieņemamu risinājumu. Ja tas neizdodas, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieprasīt, lai šo lietu nodod izlemt Eiropadomei ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu.”,

iv)

trešo daļu aizstāj ar šādu jaunu 3. punktu, pēdējā daļa kļūst par 4. punktu un 3. punktu numurē kā 5. punktu:

“3.   Eiropadome var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti 2. punktā.”;

c)

punktā, ko numurē kā 4. punktu, vārdkopu “Šis punkts neattiecas uz” aizstāj ar vārdkopu “2. un 3. punkts neattiecas uz”.

35)

16. pantu groza šādi:

a)

vārdu “Padomē” aizstāj ar vārdkopu “Eiropadomē un Padomē”, svītro vārdkopu “cita citu informē un” un tekstu “lai panāktu to, ka ar saskaņotu rīcību tiek nodrošināta iespējami efektīva Savienības ietekme” aizstāj ar vārdkopu “lai formulētu kopējo nostāju.”;

b)

pēc pēdējā teikuma iekļauj šādus teikumus – “Pirms uzsākt kādu darbību starptautiskā mērogā vai uzņemties kādas saistības, kuras varētu ietekmēt Savienības intereses, katra dalībvalsts apspriežas ar pārējām Eiropadomē vai Padomē. Dalībvalstis, saskaņojot savas darbības, nodrošina to, ka Savienība spēj aizstāvēt savas intereses un vērtības starptautiskā mērogā. Dalībvalstis ir savstarpēji solidāras.”;

c)

pievieno divas šādas daļas:

“Kad Eiropadome vai Padome ir noteikusi Savienības kopējo nostāju pirmās daļas nozīmē, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu ārlietu ministri koordinē savas darbības Padomē.

Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās sadarbojas un veicina kopējas nostājas formulēšanu un īstenošanu.”.

36)

17. panta tekstu pārceļ uz 28.a pantu, izdarot grozījumus, kā izklāstīts 49. punktā.

37)

18. pantu groza šādi:

a)

1. līdz 4. punktu svītro;

b)

5. punktā, ko nenumurē, tekstu “, kad vien tā uzskata par vajadzīgu,” aizstāj ar vārdkopu “pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma” un beigās pievieno šādu teikumu – “Īpašais pārstāvis īsteno savas pilnvaras Augstā pārstāvja vadībā.”.

38)

19. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmajā un otrajā daļā vārdus “kopējās nostājas” aizstāj ar vārdiem “Savienības nostājas” attiecīgajā locījumā un pirmās daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu – “Šo koordināciju organizē Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā teikuma daļu “Neskarot 1. punktu un 14. panta 3. punktu,” aizstāj ar vārdkopu “Saskaņā ar 11. panta 3. punktu” un vārdkopu “informē pārējās dalībvalstis,” aizstāj ar vārdkopu “informē pārējās dalībvalstis un Augsto pārstāvi”,

ii)

otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārdkopas “pārējās dalībvalstis” iekļauj vārdkopu “un Augsto pārstāvi”, otrajā teikumā tekstu “Dalībvalstīm, kuras ir Drošības padomes pastāvīgās locekles, ir, pildot savas funkcijas, jānodrošina Savienības nostājas un interešu atbalsts,” aizstāj ar vārdkopu “Dalībvalstis, kuras ir Drošības padomes locekles, šo funkciju izpildē nodrošina Savienības nostājas un interešu aizstāvību,”,

iii)

iekļauj šādu jaunu trešo daļu:

“Ja Savienība ir definējusi nostāju jautājumā, kurš ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darba kārtībā, dalībvalstis, kas ir pārstāvētas Drošības padomē, lūdz, lai Augstais pārstāvis iepazīstina ar Savienības nostāju.”.

39)

20. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdus “Komisijas delegācijas” aizstāj ar vārdiem “Savienības delegācijas” un vārdkopu “nolūkā ievērot un īstenot Padomes noteiktās kopējās nostājas un kopīgās rīcības” aizstāj ar tekstu “, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti un īstenoti lēmumi par Savienības nostāju un rīcību saskaņā ar šo nodaļu”;

b)

otrajā daļā tekstu “apmainoties ar informāciju, veicot kopīgu izvērtēšanu” aizstāj ar vārdkopu “apmainoties ar informāciju un veicot kopīgu izvērtēšanu” un svītro tekstu “un palīdzot ieviest Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 20. pantā minētos noteikumus”;

c)

pievieno šādu jaunu daļu:

“Tās palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un to pasākumu izpildi, kas noteikti saskaņā ar minētā Līguma 20. pantu.”.

40)

21. pantu groza šādi:

a)

Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri apspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un informē to par šo politiku attīstību. Viņš nodrošina to, ka attiecīgi ievēro Eiropas Parlamenta viedokli. Eiropas Parlamenta informēšanā var iesaistīt īpašos pārstāvjus.”;

b)

otrās daļas pirmajā teikumā aiz vārda “Padomei” iekļauj vārdkopu “un Augstajam pārstāvim”, otrajā teikumā vārdus “rīko gadskārtējas” aizstāj ar vārdkopu “divreiz gadā rīko” un pēc vārdiem “drošības politikas” pievieno tekstu “, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas”.

41)

22. panta tekstu pārceļ uz 15.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.

42)

23. panta tekstu pārceļ uz 15.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 34. punktā.

43)

24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“24. pants

Savienība var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa.”.

44)

25. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā pirmajā teikumā atsauce uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir aizstāta ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, pēc vārdkopas “pēc Padomes lūguma” iekļauj tekstu “, pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos lūguma”; otrajā teikumā vārdkopu “neskarot prezidentvalsts un Komisijas kompetenci.” aizstāj ar vārdkopu “neskarot Augstā pārstāvja pilnvaras.”;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu – “Atbilstīgi šai nodaļai Politikas un drošības komiteja Padomes un Augstā pārstāvja vadībā īsteno krīzes pārvarēšanas pasākumu politisku kontroli un stratēģisku vadību, kā minēts 28.b pantā.”;

c)

trešajā daļā tekstu “Neskarot 47. pantu,” svītro.

45)

26. un 27. pantu atceļ. Iekļauj šādus divus pantus – 25.a un 25.b pantu, ar 25.b pantu aizstājot 47. pantu:

“25.a pants

Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantam un atkāpjoties no tā 2. punkta, Padome pieņem lēmumu, ar kuru nosaka noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz to personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, īstenojot darbības saistībā ar šīs nodaļas darbības jomu, un nosaka noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.

25.b pants

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošana neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas paredzētas Līgumos, lai īstenotu Savienības kompetenci, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 2.b līdz 2.e pantā.

Tāpat arī to politiku īstenošana, kas minēta šajos pantos, neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas Līgumos noteiktas Savienības kompetences īstenošanai saskaņā ar šo nodaļu.”.

46)

27.a līdz 27.e pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam.

47)

28. pantu groza šādi:

a)

1. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju, visā pantā vārdus “Eiropas Kopienu” aizstāj ar vārdu “Savienības”;

b)

2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, tekstu “ievērojot noteikumus, kuri attiecas uz šajā sadaļā minētajām jomām” aizstāj ar vārdkopu “īstenojot šīs nodaļas noteikumus”;

c)

3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pirmajā daļā vārdkopu “šo noteikumu īstenošana” aizstāj ar vārdkopu “šīs sadaļas noteikumu īstenošana”;

d)

pievieno šādu jaunu 3 punktu, svītrojot 4. punktu:

“3.   Padome pieņem lēmumu, paredzot īpašas procedūras, lai garantētu ātru pieeju apropriācijām Savienības budžetā steidzamai kopējās ārpolitikas un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz 28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbiem. Tā pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbus, ko nesedz no Savienības budžeta, finansē no sākumfonda, kuru veido dalībvalstu iemaksas.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumus, kuros nosaka:

a)

procedūras sākumfonda izveidei un finansēšanai, jo īpaši fondam iedalītās summas,

b)

sākumfonda pārvaldības procedūras,

c)

finanšu kontroles procedūras.

Ja kādu saskaņā ar 28.a panta 1. punktu un 28.b pantu plānoto uzdevumu nevar segt no Savienības budžeta, Padome pilnvaro Augsto pārstāvi izmantot fondu. Augstais pārstāvis Padomei ziņo par pilnvarojuma īstenošanu.”.

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

48)

Iekļauj šādu jaunu 2. iedaļu:

49)

Iekļauj 28.a pantu, kurā pārņem 17. panta tekstu:

a)

iekļauj šādu jaunu 1. punktu, nākamo punktu numurējot kā 2. punktu:

“1.   Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Šos pienākumus veic, izmantojot dalībvalstu piedāvātās iespējas.”;

b)

1. punktu, ko numurē kā 2. punktu, groza šādi:

i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2.   Kopējā drošības un aizsardzības politika ietver pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi. Šajā procesā izveidota kopēja aizsardzība, kad Eiropadome vienprātīgi to nolems. Tādā gadījumā tā iesaka dalībvalstīm pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”

,

ii)

otrajā daļā vārdkopu “saskaņā ar šo pantu” aizstāj ar vārdkopu “saskaņā ar šo iedaļu”,

iii)

trešo daļu svītro;

c)

pašreizējo 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu 3. līdz 7. punktu:

“3.   Dalībvalstis ar savām civilajām un militārajām iespējām atbalsta Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, lai veicinātu Padomes noteikto mērķu sasniegšanu. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.

Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (turpmāk “Eiropas Aizsardzības aģentūra”) apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.

4.   Lēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, ar kuriem uzsāk šajā pantā minēto misiju, Padome pieņem vienprātīgi pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma vai kādas dalībvalsts iniciatīvas. Augstais pārstāvis, vajadzības gadījumā – kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.

5.   Padome var uzticēt kāda Savienības uzdevuma izpildi dalībvalstu grupai, lai aizsargātu Savienības vērtības un kalpotu tās interesēm. Šāda uzdevuma izpildi reglamentē 28.c pantā.

6.   Tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību Savienībā. Šādu sadarbību reglamentē 28.e pants. Tā neietekmē 28.b panta noteikumus.

7.   Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

Saistības un sadarbība šajā jomā atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai.”.

50)

Iekļauj šādu jaunu 28.b līdz 28.e pantu:

“28.b pants

1.   Uzdevumi, kas minēti 28.a panta 1. punktā un kuru izpildē Savienība var izmantot civilos un militāros līdzekļus, ietver kopējas atbruņošanas operācijas, humanitāros un glābšanas uzdevumus, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas. Visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā.

2.   Padome pieņem lēmumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem, nosakot to mērķus un darbības jomu, kā arī to īstenošanas vispārējos nosacījumus. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, darbojoties Padomes vadībā un ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar Politikas un drošības komiteju, nodrošina šādu uzdevumu civilo un militāro aspektu koordināciju.

28.c pants

1.   Īstenojot saskaņā ar 28.b pantu pieņemtos lēmumus, Padome var uzticēt kādu uzdevumu to dalībvalstu grupai, kurām ir vēlme un nepieciešamās spējas uzdevuma veikšanai. Šīs dalībvalstis sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos vienojas par uzdevuma izpildīšanas vadību.

2.   Dalībvalstis, kas piedalās uzdevuma īstenošanā, pēc pašu iniciatīvas vai citas dalībvalsts lūguma regulāri informē Padomi par tā norisi. Ja uzdevuma izpildīšana saistīta ar nozīmīgiem jauniem pavērsieniem vai tās dēļ nepieciešams koriģēt uzdevuma mērķi, darbības jomu un nosacījumus, kas noteikti 1. punktā minētajos lēmumos, iesaistītās dalībvalstis tūlīt par šo jautājumu ziņo Padomei. Tādos gadījumos Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.

28.d pants

1.   Eiropas Aizsardzības aģentūrai, kas minēta 28.a panta 3. punktā un kas ir Padomes pakļautībā, ir šādi uzdevumi:

a)

palīdzēt noteikt mērķus, kas dalībvalstīm jāsasniedz militāro spēju jomā, un novērtēt to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām;

b)

sekmēt operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu;

c)

ierosināt daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu un īpašu sadarbības programmu koordināciju;

d)

atbalstīt aizsardzības tehnoloģiju izpēti, kā arī koordinēt un plānot kopīgus pētījumus un tehnisku risinājumu izpēti atbilstīgi nākotnes operacionālajām vajadzībām;

e)

palīdzēt noteikt un vajadzības gadījumā īstenot jebkuru derīgu pasākumu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un militāro izdevumu efektivitātes uzlabošanai.

2.   Eiropas Aizsardzības aģentūra ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tajā darboties. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu, kurā nosaka aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus. Šādā lēmumā ņem vērā efektīvas līdzdalības līmeni aģentūras darbībās. Aģentūrā izveido īpašas grupas, apvienojot dalībvalstis, kas iesaistītas kopīgos projektos. Aģentūra vajadzības gadījumā pilda uzdevumus sadarbībā ar Komisiju.

28.e pants

1.   Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, kas minēta 28.a panta 6. punktā, un kuras atbilst kritērijiem un ievēro saistības attiecībā uz militārajām spējām, kas noteiktas Protokolā par pastāvīgu strukturētu sadarbību, par savu nodomu paziņo Padomei un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2.   Triju mēnešu laikā pēc šāda nodoma paziņošanas Padome pieņem lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības uzsākšanu un iesaistīto valstu saraksta izveidi. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi.

3.   Jebkura dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, par savu nodomu informē Padomi un Augsto pārstāvi.

Padome pieņem lēmumu, apstiprinot attiecīgās dalībvalsts dalību, kura atbilst kritērijiem un ievēro Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

4.   Ja kāda iesaistītā dalībvalsts vairs neatbilst kritērijiem vai vairs nespēj pildīt Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības, Padome var pieņemt lēmumu, kas aptur attiecīgās dalībvalsts dalību.

Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis, izņemot attiecīgo dalībvalsti.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

5.   Jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlas izstāties no pastāvīgās strukturētās sadarbības, paziņo par savu nodomu Padomei, kura pieņem zināšanai, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārtraukusi savu dalību.

6.   Lēmumus un ieteikumus, ko Padome pieņem pastāvīgās strukturētās sadarbības jomā, pieņem vienprātīgi, izņemot tos lēmumus un ieteikumus, kas paredzēti 2. un 5. punktā. Piemērojot šo punktu, vienprātība ir panākta tikai tad, ja šādi balsojuši iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.”.

51)

VI sadaļas 29. līdz 39. pantu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļas 1., 4. un 5. nodaļas noteikumiem. Kā norādīts šā Līguma 2. panta 64., 67. un 68. punktā, 29. pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 61. pantu, 30. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.f un 69.g pantu, 31. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.a, 69.b un 69.d pantu, 32. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.h pantu, 33. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.e pantu un 36. pantu aizstāj ar minētā Līguma 61.d pantu. Sadaļas nosaukumu svītro, un sadaļa kļūst par sadaļu par nobeiguma noteikumiem.

52)

VI sadaļas 40. līdz 40.b pantu un VII sadaļas 43. līdz 45. pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam, un VII sadaļu atceļ.

53)

41. un 42. pantu atceļ.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54)

VIII sadaļu par nobeiguma noteikumiem numurē kā VI sadaļu; šo sadaļu un 48., 49., 51., 52. un 53. pantu groza, kā norādīts attiecīgi šā panta 56., 57. un 61. punktā. 47. pantu aizstāj ar 25.b pantu, kā norādīts iepriekš šā panta 45. punktā, un 46. un 50. pantu atceļ.

55)

Iekļauj šādu jaunu 46.a pantu:

“46.a pants

Savienība ir tiesību subjekts.”.

56)

48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“48. pants

1.   Līgumus var grozīt saskaņā ar parastu pārskatīšanas procedūru. Tos var grozīt arī saskaņā ar vienkāršotām pārskatīšanas procedūrām.

2.   Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Padomei Līgumu grozījumu projektu. Šādā projektā, cita starpā, var ierosināt paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas Savienībai piešķirtas Līgumos. Šādus projektus Eiropadomei iesniedz Padome, un par tiem paziņo valstu parlamentiem.

3.   Ja Eiropadome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par labu ierosināto grozījumu izskatīšanai, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Konventu, kuru veido valstu parlamentu pārstāvji, dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Parlamenta un Komisijas vadītāji. Ja paredzami grozījumi attiecībā uz iestādēm monetārā jomā, jāapspriežas arī ar Eiropas Centrālo banku. Konvents izskata grozījumu projektu un vienprātīgi pieņem ieteikumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei, kā paredzēts 4. punktā.

Eiropadome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt nesasaukt Konventu, ja to neattaisno ierosināto grozījumu apjoms. Tādā gadījumā Eiropadome nosaka darba uzdevumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei.

4.   Padomes priekšsēdētājs sasauc dalībvalstu valdību pārstāvju konferenci, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu grozījumus, kas izdarāmi Līgumos.

Grozījumi stājas spēkā, kad tos ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

5.   Ja divus gadus pēc tam, kad ir parakstīts Līgums, ar ko groza Līgumus, četras piektdaļas dalībvalstu ir to ratificējušas un viena vai vairākas dalībvalstis ir saskārušās ar grūtībām ratificēšanas procesā, šis jautājums tiek darīts zināms Eiropadomei.

6.   Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Eiropadomei tādu grozījumu projektu, kas pilnībā vai daļēji skar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus attiecībā uz Savienības iekšpolitiku un rīcībām.

Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, un, ja paredzami grozījumi attiecībā uz monetārām iestādēm, arī ar Eiropas Centrālo banku. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Ar otrajā daļā minēto lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos.

7.   Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību vai šā Līguma V sadaļā noteikts, ka Padome konkrētā jomā vai konkrētā gadījumā pieņem lēmumus vienprātīgi, Eiropadome var pieņemt lēmumu, kas ļauj Padomei šajā jomā vai šajā gadījumā pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šī daļa neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēts, ka Padomei jāpieņem leģislatīvi akti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko ļauj pieņemt minētos aktus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Jebkuru Eiropadomes iniciatīvu, kas iesniegta saskaņā pirmo vai otro daļu, dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem. Ja pret ierosinājumu neviens neiebilst, Eiropadome var pieņemt minēto lēmumu.

Pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu Eiropadome pieņem vienprātīgi pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.”.

57)

49. panta pirmo daļu groza šādi:

a)

pirmajā teikumā tekstu “respektē 6. panta 1. punktā izklāstītos principus, var lūgt” aizstāj ar tekstu “ievēro 1.a pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt”;

b)

otrajā teikumā tekstu “Tā adresē iesniegumu Padomei, kas lēmumu pieņem vienprātīgi,” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par šo pieteikumu. Attiecīgā valsts savu iesniegumu adresē Padomei, kas pieņem lēmumu vienbalsīgi,”, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī svītro vārdu “absolūtu”;

c)

daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu – “Tiek ņemti vērā atbilstības nosacījumi, par ko vienojusies Eiropadome.”.

58)

Iekļauj šādu jaunu 49.a pantu:

“49.a pants

1.   Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

2.   Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Par šo līgumu veic sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.n panta 3. punktu. To noslēdz Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

3.   Līgumi attiecīgai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.

4.   Piemērojot 2. un 3. punktu, Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Eiropadomes vai Padomes pārrunās, nedz lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo valsti.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

5.   Ja valsts, kura ir izstājusies no Savienības, lūdz atkārtotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas 49. pantā minētā procedūra.”.

59)

Iekļauj šādu 49.b pantu:

“49.b pants

Līgumiem pievienotie protokoli un pielikumi ir to neatņemama sastāvdaļa.”.

60)

Iekļauj šādu 49.c pantu:

“49.c pants

1.   Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

2.   Teritoriālā piemērošanas joma ir precizēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a pantā.”.

61)

53. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu numurē kā 1. punktu, valodu sarakstu papildina ar Līguma par Eiropas Savienību pašreizējā 53. panta otrajā daļā iekļautajām valodām, savukārt otro daļu svītro;

b)

pievieno šādu jaunu 2. punktu:

“2.   Šo Līgumu pēc dalībvalstu izvēles var tulkot arī jebkurā citā valodā, kurai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts konstitucionālo kārtību visā teritorijā vai tās daļā ir piešķirts oficiāls statuss. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai Padomes arhīvos deponētu apstiprinātus tādu tulkojumu eksemplārus.”.

2. pants

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

1)

Līguma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu – “Līgums par Eiropas Savienības darbību”.

A.   HORIZONTĀLI GROZĪJUMI

2)

Visā Līgumā:

a)

vārdu “Kopiena” vai vārdus “Eiropas Kopiena” (vienskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu “Savienība” attiecīgajā locījumā, vārdus “Eiropas Kopienu” vai saīsinājumu “EEK” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Savienības”, ka arī apzīmētāju “Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienības”, izņemot 299. panta 6. punkta c) apakšpunktā, ko numurē kā 311. panta 5. punkta c) apakšpunktu. 136. panta pirmajā daļā šis grozījums attiecas tikai uz pirmo attiecīgo vārdu;

b)

vārdus “šis Līgums”, “šā Līguma” un “šajā Līgumā” aizstāj ar attiecīgi “Līgumi”, “Līgumu” un “Līgumos” un attiecīgajā gadījumā saistītie darbības vārdi un apzīmētāji ir daudzskaitlī, šo apakšpunktu nepiemēro 182. panta trešajai daļai, kā arī 312. un 313. pantam;

c)

vārdkopu “Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” un vārdkopu “251. pantā minētā procedūra” aizstāj ar vārdkopu “parastā likumdošanas procedūra” attiecīgajā locījumā, kā arī attiecīgā gadījumā tekstu “, apspriedusies ar” aizstāj ar tekstu “pēc apspriešanās ar” un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus;

d)

vārdkopu “ar kvalificētu balsu vairākumu” svītro;

e)

tekstu “Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem” un “Padome, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī” aizstāj ar vārdu “Eiropadome” attiecīgajā locījumā;

f)

vārdkopu “iestādes vai struktūras” un “iestādes un struktūras” aizstāj ar vārdkopu “iestādes vai struktūras” attiecīgajā locījumā, izņemot 193. panta pirmajā daļā;

g)

vārdus “kopējais tirgus” aizstāj ar vārdiem “iekšējais tirgus” attiecīgajā locījumā;

h)

vārdkopu “Eiropas valūtas vienība (ECU)” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdu “euro”;

i)

tekstu “dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss” aizstāj ar tekstu “dalībvalstis, kuru valūta ir euro” attiecīgajā locījumā;

j)

saīsinājumu “ECB” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Centrālā banka” attiecīgajā locījumā;

k)

vārdus “ECBS Statūti” aizstāj ar vārdiem “ECBS un ECB statūti” attiecīgajā locījumā;

l)

vārdkopas “114. pantā paredzētā Komiteja” un “114. pantā minētā komiteja” aizstāj ar vārdkopu “Ekonomikas un finanšu komiteja” attiecīgajā locījumā;

m)

vārdus “Tiesas Statūti” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesas statūti” attiecīgajā locījumā;

n)

vārdkopu “Pirmās instances tiesa” aizstāj ar vārdiem “Vispārējā tiesa” attiecīgajā locījumā;

o)

vārdus “tiesas palāta” un “tiesas palātas” aizstāj attiecīgi ar vārdiem “specializētā tiesa” vai “specializētās tiesas” attiecīgajā locījumā, un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus.

3)

Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Padome” vai vārdu “Padomei” attiecīgi aizstāj ar vārdkopu “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” vai vārdkopu “Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” un svītro vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma”:

13. panta, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,

19. panta 1. punktā,

19. panta 2. punktā,

22. panta otrajā daļā,

93. pantā,

94. pantā, kurš kļūst par 95. pantu,

104. panta 14. punkta otrajā daļā,

175. panta 2. punkta pirmajā daļā.

4)

Turpmāk norādītajos pantos pēc vārda “Padome” vai pēc vārda “Padomes” attiecīgi iekļauj vārdkopu “ar vienkāršu balsu vairākumu” vai tekstu “, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu,”:

130. panta pirmajā daļā,

144. panta pirmajā daļā,

208. pantā – pēc pirmā attiecīgā vārda,

209. pantā,

213. panta pēdējās daļas trešajā teikumā,

216. pantā,

284. pantā.

5)

Turpmāk norādītajos pantos vārdkopu “apspriedusies ar Eiropas Parlamentu” aizstāj ar vārdkopu “saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu”:

13. pantā, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,

22. panta otrajā daļā.

6)

Turpmāk norādītajos pantos vārdu “iestāde” aizstāj ar vārdkopu “iestāde vai struktūra” attiecīgajā locījumā, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā:

195. panta 1. punkta otrajā daļā,

232. panta otrajā daļā,

233. panta pirmajā daļā,

234. panta b) punktā,

255. panta 3. punktā, kurš kļūst par 16.a panta 3. punkta trešo daļu.

7)

Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Tiesa” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesa” attiecīgajā locījumā:

83. panta 2. punkta d) apakšpunktā,

88. panta 2. punkta otrajā daļā,

95. pantā, kurš kļūst par 94. pantu, 9. punktā,

195. panta 1. punktā,

225.a panta sestajā daļā,

226. panta otrajā daļā,

227. panta pirmajā daļā,

228. panta 1. punktā – pirmo attiecīgo vārdu,

229. pantā,

229.a pantā,

230. panta pirmajā daļā,

231. panta pirmajā daļā,

232. panta pirmajā daļā,

233. panta pirmajā daļā,

234. panta pirmajā daļā,

235. pantā,

236. pantā,

237. panta ievadteikumā,

238. pantā,

240. pantā,

241. pantā,

242. panta pirmajā teikumā,

243. pantā,

244. pantā,

247. panta 9. punktā, ko numurē kā 8. punktu,

256. panta otrajā daļā;

turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:

227. panta ceturtajā daļā,

228. panta 1. punktā – otrais attiecīgais vārds,

230. panta trešajā daļā,

231. panta otrajā daļā,

232. panta trešajā daļā,

234. panta otrajā un trešajā daļā,

237. panta d) punkta trešajā teikumā,

256. panta ceturtajā daļā.

8)

Turpmāk norādītajos pantos atsauci uz citu Līguma pantu aizstāj ar atsauci uz šādu Līguma par Eiropas Savienību pantu:

21. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:

atsauce uz 9. pantu (pirmā atsauce) un uz 53. panta 1. punktu (otrā atsauce);

97.b pantā:

atsauce uz 2. pantu;

98. pantā:

atsauce uz 2. pantu (otrā atsauce);

105. panta 1. punkta otrajā teikumā:

atsauce uz 2. pantu;

125. pantā:

atsauce uz 2. pantu;

215. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:

atsauce uz 9.d panta 7. punkta pirmo daļu;

9)

(Neattiecas uz latviešu valodas tekstu.)

B.   KONKRĒTI GROZĪJUMI

PREAMBULA

10)

Otrajā apsvērumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un preambulas pēdējā apsvērumā vārdkopu “IR NOLĒMUŠI izveidot EIROPAS KOPIENU un tālab iecēluši” aizstāj ar vārdiem “IR IECĒLUŠI”.

KOPĪGI NOTEIKUMI

11)

1. un 2. pantu atceļ. Iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

1.   Šajā Līgumā noteikta Savienības darbības organizācija, kā arī tās kompetences jomas, kompetences piešķiršana un kompetenču īstenošanas noteikumi.

2.   Šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienību ir līgumi, kas ir Savienības pamatā. Šos divus līgumus, kuriem ir vienāds juridisks spēks, apzīmē ar vārdu “Līgumi”.”

KATEGORIJAS UN KOMPETENCES JOMAS

12)

Iekļauj šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 2.a līdz 2.e pantu:

“I SADAĻA

KATEGORIJAS UN SAVIENĪBAS KOMPETENCES JOMAS

2.a pants

1.   Ja Līgumos Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence kādā konkrētā jomā, tad veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus drīkst tikai Savienība; dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja Savienība tās pilnvarojusi vai tas vajadzīgs Savienības pieņemto aktu īstenošanai.

2.   Ja kādā konkrētā jomā Līgumos Savienībai ir piešķirta kompetence, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, Savienība un dalībvalstis drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība nav īstenojusi savu kompetenci. Dalībvalstis atkal īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība ir pārtraukusi īstenot savu kompetenci.

3.   Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas un nodarbinātības politiku atbilstīgi šajā Līgumā paredzētajiem pasākumiem, kuru nodrošināšana ir Savienības kompetencē.

4.   Savienības kompetencē ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku.

5.   Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās.

Juridiski saistoši akti, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, kuri attiecas uz šīm jomām, nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai.

6.   Savienības kompetences īstenošanas apjomu un pasākumus nosaka Līgumu noteikumi, kas attiecas uz konkrēto jomu.

2.b pants

1.   Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:

a)

muitas savienība,

b)

iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana,

c)

monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,

d)

jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

e)

kopējā tirdzniecības politika.

2.   Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

2.c pants

1.   Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Līgumos tai piešķirta kompetence, kura neattiecas uz 2.b un 2.e pantā minētajām jomām.

2.   Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām:

a)

iekšējais tirgus,

b)

sociālā politika – šajā Līgumā noteiktajos aspektos,

c)

ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija,

d)

lauksaimniecība un zivsaimniecība, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,

e)

vide,

f)

patērētāju tiesību aizsardzība,

g)

transports,

h)

Eiropas komunikāciju tīkli,

i)

enerģētika,

j)

brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,

k)

kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos attiecībā uz aspektiem, kas noteikti šajā Līgumā.

3.   Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr šīs kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

4.   Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību Savienības kompetencē ir veikt darbības un vadīt kopēju politiku, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

2.d pants

1.   Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā. Šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes.

Uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, attiecas īpaši pasākumi.

2.   Savienība pieņem pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politikas koordināciju, jo īpaši, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz šo politiku.

3.   Savienība var uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordināciju.

2.e pants

Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz:

a)

cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,

b)

rūpniecību,

c)

kultūru,

d)

tūrismu,

e)

izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,

f)

civilo aizsardzību,

g)

administratīvo sadarbību.”.

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

13)

Iekļauj šādu sadaļu un 2.f pantu:

“II SADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

2.f pants

Savienība nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus un ievērojot kompetences piešķiršanas principu.”.

14)

3. panta 1. punktu atceļ. Tā 2. punkta tekstā vārdkopu “Veicot jebkuru šajā pantā minēto darbību” aizstāj ar vārdkopu “Veicot savas darbības”.

15)

4. panta tekstu pārceļ uz 97.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 85. punktā.

16)

5. pantu atceļ; to aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.b pantu.

17)

Iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.”.

18)

Iekļauj šādu 5.b pantu:

“5.b pants

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”.

19)

6. pantā tekstu “kas minētas 3. pantā,” svītro.

20)

Iekļauj 6.a pantu, kurā pārņem 153. panta 2. punkta tekstu.

21)

Iekļauj 6.b pantu, kurā pārņem tekstu no Protokola par dzīvnieku aizsardzību un labturību; pēc vārda “lauksaimniecības” iekļauj tekstu “, zivsaimniecības”, vārdu “pētniecības” aizstāj ar vārdkopu “pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes”, un vārdkopu “dzīvnieku labturības prasībām” aizstāj ar vārdkopu “dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām”.

22)

7. un 11.a pantu atceļ. Kā norādīts šā Līguma 1. panta 22. punktā un šā panta 278. punktā, 11. un 11.a pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a un 280.i pantu.

23)

12. panta tekstu pārceļ uz 16.d pantu.

24)

13. panta tekstu pārceļ uz 16.e pantu. To groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.

25)

14. panta tekstu pārceļ uz 22.a pantu. To groza, kā norādīts šā panta 41. punktā.

26)

15. panta tekstu pārceļ uz 22.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 42. punktā.

27)

16. pantu groza šādi:

a)

panta sākumā tekstu “Neskarot 73., 86. un 87. panta” un, ņemot aizstāj ar tekstu “Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 3.a panta un šā Līguma 73., 86. un 87. panta”;

b)

pirmā teikuma beigās tekstu “principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.” aizstāj ar tekstu “– jo īpaši ekonomikas un finanšu – principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.”;

c)

pievieno šādu jaunu teikumu:

“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz minētos principus un nosacījumus, neskarot dalībvalstu kompetenci atbilstīgi Līgumiem sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi.”.

28)

Iekļauj 16.a pantu, kurā pārņem 255. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

pirms 1. punkta iekļauj tālāk minētos punktus, 1. punktu numurē kā 3. punktu, un 2. un 3. punkts kļūst par punkta daļām:

“1.   Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.

2.   Eiropas Parlamenta sēdes ir atklātas, tāpat kā Padomes sēdes, kad tā izskata leģislatīva akta projektu un balso par to.”;

b)

1. punktā, ko numurē kā 3. punktu un kas kļūst par 3. punkta pirmo daļu, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī tekstu “Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem” aizstāj ar tekstu “Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem, neatkarīgi no to veida” un vārdkopu “2. un 3. punktu” aizstāj ar vārdiem “šo punktu”;

c)

2. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, otro daļu, pēc vārda “Padome” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas,” un svītro vārdkopu “divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā”;

d)

3. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, trešo daļu, vārdkopu “iepriekš minētā iestāde savā reglamentā paredz” aizstāj ar vārdkopu “iestāde nodrošina sava darba pārredzamību un paredz”, daļas beigās iekļauj vārdkopu “saskaņā ar otrajā daļā minētajām regulām” un pievieno šādas divas jaunas daļas:

“Šis pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tikai tajos gadījumos, kad tās veic administratīvus pienākumus.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajā regulā paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām.”.

29)

Iekļauj 16.b pantu, kas aizstāj 286. pantu:

“16.b pants

1.   Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.

Noteikumi, ko pieņem, pamatojoties uz šo pantu, neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 25.a pantā.”.

30)

Iekļauj šādu 16.c pantu:

“16.c pants

1.   Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

2.   Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

3.   Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.”.

DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN PILSONĪBA

31)

Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu – “DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA”.

32)

Iekļauj 16.d pantu, kura pārņem 12. panta tekstu.

33)

Iekļauj 16.e pantu, kurā pārņem 13. panta tekstu; 2. punktā tekstu “gadījumos, kad nolūkā atbalstīt dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Padome paredz Kopienas veicināšanas pasākumus” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Kopienas veicināšanas pasākumiem” un svītro minētā punkta pēdējo teikuma daļu “, Padome pieņem lēmumus saskaņā ar 251. pantā paredzēto procedūru”.

34)

17. pantu groza šādi:

a)

1. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:

a)

tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;

b)

tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

c)

tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

d)

tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenošanai paredzētajiem pasākumiem.”.

35)

18. pantu groza šādi:

a)

2. punktā vārdkopu “Padome var pieņemt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt” un pēdējo teikumu svītro;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Tādā pašā nolūkā, kā minēts 1. punktā, ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var paredzēt pasākumus par sociālo nodrošinājumu vai sociālo aizsardzību. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

36)

20. pantā vārdkopu “savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un” aizstāj ar vārdkopu “pieņem atbilstīgus pasākumus un”. Iekļauj šādu jaunu daļu:

“Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.”.

37)

21. pantā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 8.b panta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.”.

38)

22. panta otrajā daļā tekstu “šajā Līguma daļā noteiktās tiesības; šos noteikumus Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.” aizstāj ar tekstu “šā Līguma 17. panta 2. punktā minētās tiesības. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”.

39)

Trešās daļas virsrakstā pēc vārdu “POLITIKA” aizstāj ar vārdkopu “IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBA”.

IEKŠĒJAIS TIRGUS

40)

Trešās daļas sākumā iekļauj I sadaļu ar virsrakstu “IEKŠĒJAIS TIRGUS”.

41)

Iekļauj 22.a pantu, kurā pārņem 14. panta tekstu. 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.”.

42)

Iekļauj 22.b pantu, kurā pārņem 15. panta tekstu. Pirmajā daļā vārdkopu “iekšējā tirgus izveides laikā” aizstāj ar vārdkopu “, lai izveidotu iekšējo tirgu”.

43)

I sadaļa – par preču brīvu apriti – kļūst par I.a sadaļu.

44)

23. panta 1. punktā vārdkopu “pamats ir muitas savienība” aizstāj ar vārdkopu “ietver muitas savienību”.

45)

Pēc 27. panta iekļauj 1.a nodaļu ar virsrakstu “SADARBĪBA MUITAS JOMĀ” un iekļauj 27.a pantu, kurā pārņem 135. panta tekstu; šā 135. panta pēdējo teikumu svītro.

LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA

46)

II sadaļas virsrakstā pievieno vārdus “UN ZIVSAIMNIECĪBA”.

47)

32. pantu groza šādi:

a)

1. punktā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu –

“1.   Savienība nosaka un īsteno kopīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku.”

, un šā punkta pašreizējais teksts kļūst par punkta otro daļu.

Otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārda “lauksaimniecību” iekļauj vārdu “, zivsaimniecību” un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai lauksaimniecību, kā arī apzīmējumu “lauksaimniecisks” attiecina arī uz zivsaimniecību, ievērojot šīs nozares specifiskās īpatnības.”;

b)

2. punktā vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu” aizstāj ar vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu un lai nodrošinātu tā darbību”;

c)

3. punktā vārdus “šā Līguma” svītro.

48)

36. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdu “noteikusi” aizstāj ar vārdkopu “noteicis Eiropas Parlaments” un svītro tekstu “un 3.”;

b)

otrajā daļā ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu – “Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut piešķirt atbalstu:”.

49)

37. pantu groza šādi:

a)

1. punktu svītro;

b)

2. punktu numurē kā 1. punktu; tekstu “Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus” aizstāj ar vārdkopu “Komisija iesniedz priekšlikumus”, kā arī svītro trešo daļu;

c)

iekļauj šādu jaunu 2. un 3. punktu, atbilstīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

3.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.”;

d)

3. punkta, ko numurē kā 4. punktu, ievadteikumā tekstu “Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas” aizstāj ar vārdkopu “Valstu tirgus organizācijas saskaņā ar 2. punktu var aizstāt”;

e)

4. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikuma daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

50)

39. panta 3. punkta d) apakšpunktā svītro vārdu “īstenošanas”.

51)

42. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā tekstu “migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā:” aizstāj ar tekstu “algotiem vai pašnodarbinātiem migrējošiem darba ņēmējiem un viņu apgādājamiem:”;

b)

pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka 1. punktā minētais leģislatīva akta projekts varētu ietekmēt viņa valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas būtiskus aspektus, jo īpaši tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt minētās sistēmas finansiālo līdzsvaru, tas var pieprasīt šo jautājumu nodot Eiropadomei. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas:

a)

projektu atdod atpakaļ Padomei, kas izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu, vai

b)

nepieņem lēmumu vai pieprasa Komisijai, lai tā iesniedz jaunu priekšlikumu; šādā gadījumā uzskata, ka sākotnēji piedāvātais akts nav pieņemts.”.

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU

52)

44. panta 2. punkta pirmās daļas sākumā pievieno tekstu “Eiropas Parlaments,”.

53)

45. panta otrajā daļā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var”.

54)

47. pantu groza šādi:

a)

1. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, kā arī normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām.”;

b)

2. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 2. punktu; kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

55)

Iekļauj 48.a pantu, kurā pārņem 294. panta tekstu.

PAKALPOJUMI

56)

49. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdus “Kopienas valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī”;

b)

otrajā daļā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šo nodaļu var attiecināt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru šo nodaļu var attiecināt”.

57)

50. panta trešajā daļā vārdu “valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī” un izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

58)

52. panta pirmajā punktā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome – ar kvalificētu balsu vairākumu – saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem”.

59)

53. pantā vārdkopu “apliecina gatavību liberalizēt” aizstāj ar vārdiem “tiecas liberalizēt”.

KAPITĀLS

60)

57. panta 2. punktā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt pasākumus” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem pasākumus” un 2. punkta pēdējais teikums kļūst par šādu 3. punktu:

“3.   Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Kopienas tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu.”.

61)

58. pantā pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4.   Ja nav noteikts neviens pasākums, piemērojot 57. panta 3. punktu, Komisija vai, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts iesnieguma, Padome var pieņemt lēmumu, kas nosaka to, ka ierobežojoši nodokļu pasākumi, kurus dalībvalstis noteikušas attiecībā uz vienu vai vairākām trešām valstīm, ir jāuzskata par atbilstīgiem Līgumiem tiktāl, ciktāl tos pamato atbilstība kādam no Savienības mērķiem un ciktāl tie saskan ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc kādas dalībvalsts pieteikuma saņemšanas.”.

62)

60. pants kļūst par 61.h pantu. To groza, kā norādīts šā panta 64. punktā.

BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA

63)

Ar IV sadaļu “BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA” aizstāj IV sadaļu par vīzu politiku, patvērumu politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Šajā sadaļā ir šādas nodaļas:

1. nodaļa:

Vispārēji noteikumi

2. nodaļa:

Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika

3. nodaļa:

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

4. nodaļa:

Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

5. nodaļa:

Policijas sadarbība

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

64)

61. pantu aizstāj ar tālāk minēto 1. nodaļu un 61. līdz 61.i pantu. 61. pants aizstāj arī pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pantu, 61.d pants aizstāj minētā Līguma 36. pantu, 61.e pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. panta 1. punktu un pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 33. pantu, 61.g pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu un 61.h pantā pārņem minētā Līguma 60. pantu, kā norādīts šā Līguma 2. panta 62. punktā:

“1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

61. pants

1.   Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.

2.   Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.

3.   Savienība cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar krimināllikumu tuvināšanu.

4.   Savienība veicina tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši, piemērojot tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu civillietās.

61.a pants

Eiropadome nosaka likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

61.b pants

Valstu parlamenti nodrošina to, lai priekšlikumi un likumdošanas iniciatīvas, kas iesniegtas saskaņā ar 4. un 5. nodaļu, būtu atbilstīgas subsidiaritātes principam saskaņā ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

61.c pants

Neskarot 226., 227. un 228. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

61.d pants

Padomē izveido pastāvīgo komiteju, lai Savienībā nodrošinātu operatīvas sadarbības veicināšanu un stiprināšanu iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 207. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. Šīs komitejas darbā var iesaistīties Savienības attiecīgo struktūru pārstāvji. Par šo darbu ziņo Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

61.e pants

Šī nodaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.

61.f pants

Dalībvalstīm ir iespēja uz pašu atbildību izvēlēties tādas savstarpējas sadarbības un koordinācijas formas, kādas tās uzskata par piemērotām sadarbībai starp kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par valsts drošību.

61.g pants

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 61.i pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

61.h pants

Ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 61. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz terorisma un ar to saistītu darbību novēršanu un apkarošanu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz administratīvu pasākumu sistēmu kapitāla apritei un maksājumiem, piemēram, fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku subjektu īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, lai īstenotu pirmajā daļā minēto sistēmu.

Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskajām garantijām.

61.i pants

4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 61.g pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:

a)

pēc Komisijas priekšlikuma vai

b)

pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.”.

ROBEŽKONTROLE, PATVĒRUMS UN IMIGRĀCIJA

65)

62. līdz 64. pantu aizstāj ar tālāk minēto 2. nodaļu un 62. līdz 63.b pantu. 62. pants aizstāj 62. pantu, 63. panta 1. un 2. punkts aizstāj 63. panta 1. un 2. punktu, 63. panta 3. punkts aizstāj 64. panta 2. punktu un 63.a pants aizstāj 63. panta 3. un 4. punktu:

“2. NODAĻA

ROBEŽKONTROLES, PATVĒRUMA UN IMIGRĀCIJAS POLITIKA

62. pants

1.   Savienība veido politiku, lai:

a)

nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b)

veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c)

pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2.   Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a)

kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b)

kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c)

nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;

d)

jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;

e)

to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.

3.   Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem vienprātīgi.

4.   Šis pants neietekmē dalībvalstu kompetenci, nosakot savas ģeogrāfiskās robežas saskaņā ar starptautiskām tiesību normām.

63. pants

1.   Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2.   Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

a)

vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā;

b)

vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība;

c)

kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā;

d)

kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;

e)

kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

f)

standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem;

g)

partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.

3.   Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

63.a pants

1.   Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2.   Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a)

ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

b)

to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;

c)

nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

d)

cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana.

3.   Savienība var noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumus ar trešām valstīm, paredzot to trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem kādā no dalībvalstīm.

4.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

5.   Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu pilsoņiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm, lai meklētu darbu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti.

63.b pants

Uz šajā nodaļā izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā.”.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

66)

65. pantu aizstāj ar šādu 3. nodaļu un 65. pantu:

“3. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

65. pants

1.   Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Šāda sadarbība var ietvert pasākumus dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai.

2.   Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt:

a)

tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā;

b)

tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanu;

c)

dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu un jurisdikcijas jautājumos;

d)

sadarbību pierādījumu iegūšanā;

e)

tiesu iestāžu efektīvu pieejamību;

f)

šķēršļu likvidēšanu civillietu pienācīgai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu saderību;

g)

alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi;

h)

atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parastu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Otrajā daļā minēto priekšlikumu dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, lēmumu nepieņem. Ja pret priekšlikumu neviens neiebilst, Padome var pieņemt minēto lēmumu.”.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

67)

66. pantu aizstāj ar 61.g pantu, kā norādīts šā panta 64. punktā, un 67. līdz 69. pantu atceļ. Iekļauj tālāk minēto 4. nodaļu un 69.a līdz 69.e pantu. 69.a, 69.b un 69.d pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā:

“4. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

69.a pants

1.   Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 69.b pantā.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

a)

ieviestu noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšana visā Savienībā,

b)

novērstu un atrisinātu jurisdikcijas kolīzijas dalībvalstu starpā,

c)

veicinātu tiesu iestāžu un tiesu personāla mācības,

d)

dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

2.   Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.

Šie noteikumi attiecas uz:

a)

pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,

b)

personas tiesībām kriminālprocesā,

c)

nozieguma upuru tiesībām,

d)

jebkādiem citiem īpašiem kriminālprocesa aspektiem, ko Padome iepriekš precizējusi ar lēmumu. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome šādu lēmumu pieņem vienprātīgi.

Šajā punktā minēto minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest augstāku personas tiesību aizsardzības līmeni.

3.   Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai šo direktīvas projektu izskata Eiropadomē. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.b pants

1.   Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

2.   Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 61.i pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.

3.   Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.c pants

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu rīcību noziedzīgu nodarījumu novēršanas jomā, neiekļaujot šādos pasākumos dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu.

69.d pants

1.   Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a)

sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,

b)

koordinēt a) punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c)

stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

2.   Neskarot 69.i pantu, 1. punktā minētajai kriminālvajāšanai nepieciešamās procesuālās darbības veic valstu kompetentās amatpersonas.

69.e pants

1.   Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai regulas projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo regulas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

2.   Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm, kā noteikts 1. punktā paredzētajā regulā, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Tā veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās saistībā ar šādiem nodarījumiem.

3.   Regulā, kas minēta 1. punktā, nosaka vispārējos noteikumus, kas piemērojami Eiropas Prokuratūrai, tās darbības nosacījumus, reglamentu, pierādījumu pieņemamības noteikumus, kā arī noteikumus, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, ko tā veikusi saskaņā ar savām funkcijām.

4.   Eiropadome var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus 1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.”.

POLICIJAS SADARBĪBA

68)

Iekļauj šādu 5. nodaļu un 69.f, 69.g un 69.h pantu. 69.f un 69.g pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 30. pantu un 69.h pants aizstāj minētā Līguma 32. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā

“5. NODAĻA

POLICIJAS SADARBĪBA

69.f pants

1.   Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2.   Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:

a)

attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,

b)

atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā,

c)

īpašu izmeklēšanas metožu kopīgu izvērtēšanu attiecībā uz organizētās noziedzības smago formu atklāšanu.

3.   Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo pasākumu projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

Otrajā un trešajā daļā paredzēto īpašo procedūru nepiemēro aktiem, ar kuriem pilnveido Šengenas acquis.

69.g pants

1.   Eiropola uzdevums ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2.   Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a)

vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras;

b)

koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

Šajās regulās nosaka arī kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

3.   Jebkura rīcība Eiropolam jāveic, sazinoties un vienojoties ar to dalībvalstu iestādēm, uz kuru teritoriju šī rīcība attiecas. Piespiedu līdzekļu piemērošana ir vienīgi valstu kompetento iestāžu ziņā.

69.h pants

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru paredz nosacījumus un ierobežojumus, ar kādiem 69.a un 69.f pantā minētās kompetentās iestādes var veikt darbības citas dalībvalsts teritorijā, sazinoties un vienojoties ar šīs valsts iestādēm. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

TRANSPORTS

69)

70. pantā vārdus “šā Līguma” aizstāj ar vārdu “Līgumu”, kā arī svītro vārdu “dalībvalstis”.

70)

71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Paredzot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā gadījumus, kuros to piemērošana varētu nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinātību atsevišķos reģionos, kā arī transportlīdzekļu ekspluatāciju.”.

71)

72. panta sākumā vārdkopu “bez Padomes vienprātīga apstiprinājuma” aizstāj ar tekstu “, ja Padome vienprātīgi neparedz pasākumu, ar ko piešķir atkāpi,”.

72)

75. pantu groza šādi:

a)

1. punktā vārdu “likvidē” aizstāj ar vārdu “aizliedz”;

b)

2. punktā vārdu “Padomei” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlamentam un Padomei”;

c)

3. punkta pirmajā daļā vārdkopu “Ekonomikas un sociālo lietu komiteju” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju”.

73)

78. pantam pievieno šādu teikumu:

“Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.”.

74)

79. pantā svītro vārdkopu “neskarot Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pilnvaras”.

75)

80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.”.

KONKURENCES NOTEIKUMI

76)

85. pantam pievieno šādu jaunu 3. punktu:

“3.   Komisija var pieņemt regulas saistībā ar vienošanās kategorijām, attiecībā uz kurām Padome ir pieņēmusi regulas vai direktīvas, ievērojot 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu.”.

77)

87. pantu groza šādi:

a)

2. punkta c) apakšpunkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.”;

b)

3. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu: “, un 299. pantā minētajos reģionos, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko stāvokli”.

78)

88. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4.   Komisija var pieņemt regulas saistībā ar valsts atbalsta kategorijām, ko Padome saskaņā ar 89. pantu ir paredzējusi atbrīvot no šā panta 3. punktā paredzētās procedūras.”.

FISKĀLIE NOTEIKUMI

79)

93. panta beigās svītro vārdkopu “14. pantā noteiktajā termiņā” un teikuma beigās iekļauj vārdkopu “un novērstu konkurences izkropļojumus.”.

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

80)

94. pantu un 95. pantu samaina vietām. 94. pantu numurē kā 95. pantu, un 95. pantu numurē kā 94. pantu.

81)

95. pantu, ko numurē kā 94. pantu, groza šādi:

a)

1. punkta sākumā svītro vārdkopu “Atkāpjoties no 94. panta un”;

b)

4. punkta sākumā teikuma daļu “Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,” aizstāj ar teikuma daļu “Ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,”;

c)

5. punkta sākumā teikuma daļu “Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu” aizstāj ar teikuma daļu “Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,”;

d)

10. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

82)

94. pantā, ko numurē kā 95. pantu, panta sākumā iekļauj tekstu “Neskarot 94. pantu,”.

83)

96. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izdod” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem”. Otro teikumu aizstāj ar teikumu “Var noteikt jebkādus citus piemērotus pasākumus, kas paredzēti Līgumos.”.

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

84)

Iekļauj šādu jaunu 97.a pantu, kas kļūst par VI sadaļas pēdējo pantu:

“97.a pants

Veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā, un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz valodas noteikumus, kas attiecas uz minētajiem Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA

85)

Iekļauj 97.b pantu, kas kļūst par VII sadaļas pirmo pantu un kurā pārņem ar 4. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktā svītro vārdkopu “un tajā ietverto grafiku”;

b)

2. punktā tekstu “Līdztekus iepriekšminētajam, kā arī saskaņā ar šo Līgumu un tajā ietverto grafiku un procedūrām, šīs darbības paredz arī neatsaucami fiksēt valūtas kursus, lai varētu ieviest vienotu valūtu – Eiropas valūtas vienību (ECU),” aizstāj ar tekstu “Līdztekus iepriekš minētajam, kā arī saskaņā ar Līgumos paredzētajām procedūrām, šīs darbības paredz arī ieviest vienotu valūtu, euro”.

86)

99. pantu groza šādi:

a)

4. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādiem diviem teikumiem:

“Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome.”;

b)

4. punkta otro daļu numurē kā 5. punktu, un pašreizējo 5. punktu numurē kā 6. punktu;

c)

4. punktā iekļauj šādas divas jaunas daļas:

“Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”;

d)

5. punktā, ko numurē kā 6. punktu, tekstu “Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru var pieņemt” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt” un vārdus “šā panta” svītro.

DAŽU ENERĢĒTIKAS RAŽOJUMU APGĀDES GRŪTĪBAS

87)

100. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Neskarot citas Līgumos paredzētās procedūras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, jo īpaši enerģijas jomā.”.

CITI NOTEIKUMI – EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA

88)

Svītro 102. panta 2. punktu, un 1. punkts paliek nenumurēts.

89)

103. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā var precizēt definīcijas 101. un 102. pantā, kā arī šajā pantā minēto aizliegumu piemērošanai.”.

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA

90)

104. pantu groza šādi:

a)

5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinumu un attiecīgi informē Padomi.”;

b)

6. punktā vārdu “ieteikuma” aizstāj ar vārdu “priekšlikuma”;

c)

7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar teikumu “Ja Padome saskaņā ar 6. punktu atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts pastāv, pēc Komisijas ieteikuma tā bez nepamatotas kavēšanās pieņem ieteikumus attiecīgai dalībvalstij, lai noteiktā termiņā to novērstu.”;

d)

11. punkta pirmās daļas ievadteikumā vārdu “pastiprināt” aizstāj ar vārdiem “pastiprināti izvērst”;

e)

12. punkta pirmā teikuma sākumā vārdus “savus lēmumus” aizstāj ar vārdkopu “savus lēmumus vai ieteikumus”;

f)

13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“13.   Lēmumus, kas minēti 8., 9., 11. un 12. punktā, Padome pieņem pēc Komisijas ieteikuma.

Pasākumus, kas minēti 6. līdz 9., 11. un 12. punktā, Padome paredz, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsojumu, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”;

g)

14. punkta trešajā daļā svītro vārdkopu “līdz 1994. gada 1. janvārim”.

MONETĀRĀ POLITIKA

91)

105. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmajā teikumā saīsinājumu “ECBS” aizstāj ar tekstu “Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk – “ECBS”)”;

b)

2. punkta otrajā ievilkumā atsauci uz 111. pantu aizstāj ar atsauci uz 188.o pantu;

c)

6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6.   Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku var noteikt Eiropas Centrālajai bankai konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.”.

92)

106. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmajā teikumā pirms vārda “banknotes” iekļauj vārdu “euro”;

b)

2. punkta pirmajā teikumā pirms vārda “monētas” iekļauj vārdu “euro”; otrā teikuma sākumā tekstu “Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar ECB,” aizstāj ar tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku,”.

93)

107. pantu groza šādi:

a)

1. un 2. punktu svītro, un 3., 4., 5. un 6. punktu attiecīgi numurē kā 1., 2., 3. un 4. punktu;

b)

4. punktā, ko numurē kā 2. punktu, vārdus “ECBS Statūti” aizstāj ar tekstu “Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti, turpmāk “ECBS un ECB statūti””;

c)

5. punktu, ko numurē kā 3. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Eiropas Parlaments un Padome var grozīt ECBS un ECB statūtu 5.1., 5.2., 5.3., 17., 18., 19.1., 22., 23., 24., 26., 32.2., 32.3., 32.4., 32.6. pantu, 33.1. panta a) punktu un 36. pantu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tie pieņem lēmumu vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.”.

94)

109. panta sākumā svītro teikuma daļu “Vēlākais līdz ECBS izveides dienai”.

95)

Svītro 110. panta 2. punkta pirmās četras daļas.

EURO IZMANTOŠANAS PASĀKUMI

96)

111. pantā 1. līdz 3. punkts un 5. punkts kļūst attiecīgi par 188.o panta 1. līdz 4. punktu; tos groza, kā izklāstīts šā panta 174. punktā. 4. punkts kļūst par 115.c panta 1. punktu, to groza, kā izklāstīts šā panta 100. punktā.

97)

Iekļauj šādu 111.a pantu:

“111.a pants

Neskarot Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.”.

ORGANIZATORISKIE NOTEIKUMI (EMS)

98)

112. pants kļūst par 245.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 228. punktā. 113. pants kļūst par 245.c pantu.

99)

114. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmajā daļā tekstu “Monetārā komiteja, kurai ir padomdevējas statuss” aizstāj ar vārdiem “Ekonomikas un finanšu komiteja”;

b)

1. punktā otro un trešo daļu svītro;

c)

2. punktā pirmo daļu svītro; trešajā ievilkumā atsauces uz 99. panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 99. panta 2., 3., 4. un 6. punktu, kā arī atsauces uz 122. panta 2. punktu un 123. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 117.a panta 2. un 3. punktu;

d)

4. punktā atsauces uz 122. un 123. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 116.a pantu.

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

100)

Iekļauj šādu jaunu 3.a nodaļu un šādu jaunu 115.a, 115.b un 115.c pantu:

“3.a NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

115.a pants

1.   Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 99. un 104. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 104. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a)

lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b)

lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2.   Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

115.b pants

To dalībvalstu ministru sanāksmju kārtību, kuru naudas vienība ir euro, nosaka Protokolā par Eurogrupu.

115.c pants

1.   Lai nodrošinātu euro vietu starptautiskajā monetārajā sistēmā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai, kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

3.   Balsošanā par 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem piedalās vienīgi tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”.

PĀREJAS NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DALĪBVALSTĪM AR IZŅĒMUMA STATUSU

101)

116. pantu atceļ un iekļauj šādu 116.a pantu:

“116.a pants

1.   Dalībvalstis, par kurām Padome nav nolēmusi, ka tās atbilst nosacījumiem euro ieviešanai, turpmāk minētas kā “dalībvalstis ar izņēmuma statusu”.

2.   Dalībvalstīm ar izņēmuma statusu nepiemēro šādus Līgumu noteikumus:

a)

vispārējo ekonomikas politikas pamatnostādņu daļu pieņemšana, kas kopumā attiecas uz eurozonu (99. panta 2. punkts);

b)

piespiedu līdzekļi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai (104. panta 9. un 11. punkts);

c)

ECBS mērķi un uzdevumi (105. panta 1., 2., 3. un 5. punkts);

d)

euro emisija (106. pants);

e)

Eiropas Centrālās bankas akti (110. pants);

f)

pasākumi, kas attiecas uz euro izmantošanu (111.a pants);

g)

monetārie nolīgumi un citi pasākumi, kas saistīti ar valūtas maiņas kursa politiku (188.o pants);

h)

Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļu iecelšana (245.b panta 2. punkts);

i)

lēmumi par kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta 1. punkts);

j)

pasākumi, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta 2. punkts).

Tādējādi a) līdz j) apakšpunktā minētajos pantos lietotais termins “dalībvalstis” nozīmē dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

3.   Saskaņā ar ECBS un ECB statūtu IX nodaļu dalībvalstīm ar izņēmuma statusu un to centrālajām bankām nav tiesību un pienākumu ECBS.

4.   Padomes locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, balsstiesības aptur, nosakot Padomes pasākumus, kas minēti 2. punktā uzskaitītajos pantos, kā arī šādos gadījumos:

a)

pieņemot ieteikumus dalībvalstīm ar izņēmuma statusu atbilstīgi daudzpusējai uzraudzībai, tostarp ieteikumus par stabilitātes programmām un brīdinājumiem (99. panta 4. punkts);

b)

nosakot pasākumus saistībā ar pārmērīgu budžeta deficītu attiecībā uz valstīm, kuru naudas vienība ir euro (104. panta 6., 7., 8, 12. un 13. punkts).

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”.

102)

117. pantu atceļ, izņemot 2. punkta pirmos piecus ievilkumus, kuri kļūst par 118.a panta 2. punkta pirmajiem pieciem ievilkumiem; tos groza, kā norādīts šā panta 103. punktā. Iekļauj jaunu 117.a pantu, kura:

a)

1. punktā pārņem 121. panta 1. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i)

visā punktā saīsinājumu “EMI” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Centrālā banka” attiecīgajā locījumā,

ii)

punkta sākumā pievieno tekstu “Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalstis ar izņēmuma statusu,”,

iii)

pirmās daļas pirmajā teikumā tekstu “panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot saistības” aizstāj ar tekstu “panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmumu statusu, pildot saistības”,

iv)

pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “atsevišķu dalībvalstu” aizstāj ar vārdiem “katras dalībvalsts” un svītro vārdus “šā Līguma”,

v)

pirmās daļas trešajā ievilkumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un vārdkopu “attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu” aizstāj ar vārdkopu “attiecībā pret euro”,

vi)

pirmās daļas ceturtajā ievilkumā vārdu “dalībvalsts” aizstāj ar vārdkopu “dalībvalsts ar izņēmuma statusu” un vārdkopu “Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā” aizstāj ar vārdkopu “valūtas maiņas mehānismā”,

vii)

otrajā daļā svītro vārdkopu “Eiropas valūtas vienības (ECU) attīstību”;

b)

2. punktā pārņem 122. panta 2. punkta otrā teikuma tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i)

pirmās daļas beigās vārdkopu “121. panta 1. punktā izvirzītie” aizstāj ar vārdkopu “1. punktā izvirzītie”;

ii)

pievieno šādu jaunu otro un trešo daļu:

“Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad tā ir saņēmusi to locekļu kvalificēta vairākuma ieteikumu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro; šie locekļi pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome saņēmusi Komisijas priekšlikumu.

Otrajā daļā minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”;

c)

3. punktā pārņem 123. panta 5. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i)

punkta sākumā tekstu – “Ja saskaņā ar 122. panta 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu,” – aizstāj ar tekstu “Ja saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu,”,

ii)

vārdu “nosaka” aizstāj ar vārdiem “neatsaucami fiksē”.

103)

118. pantu atceļ. Iekļauj 118.a pantu, kā norādīts tālāk:

a)

1. punktā pārņem 123. panta 3. punkta tekstu; svītro vārdus “šā Līguma”;

b)

2. punktā pārņem 117. panta 2. punkta pirmo piecu ievilkumu tekstu; šos piecus ievilkumus groza, kā norādīts turpmāk, pirms ievilkumiem iekļaujot šādu ievadteikumu:

“Kamēr pastāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, Eiropas Centrālā banka attiecībā uz šīm dalībvalstīm:”

i)

trešajā ievilkumā vārdkopu “Eiropas monetārās sistēmas” aizstāj ar vārdkopu “valūtas maiņas mehānisma”,

ii)

piektā ievilkuma tekstu aizstāj ar tekstu “– veic kādreizējos Eiropas Monetārās sadarbības fonda uzdevumus, ko vēlāk bija pārņēmis Eiropas Monetārais institūts.”.

104)

Iekļauj 118.b pantu, kurā pārņem 124. panta 1. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

tekstu “Līdz trešā posma sākumam visām dalībvalstīm” aizstāj ar tekstu “Visām dalībvalstīm ar izņēmuma statusu”;

b)

teikuma daļu “Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS) un radot Eiropas valūtas vienību (ECU), un ņem vērā pilnvaras, kas ir spēkā šajā jomā.” aizstāj ar tekstu “valūtas maiņas sistēmā.”.

105)

119. pantu groza šādi:

a)

1. punktā vārdus attiecīgi iekļauj vārdkopu “ar izņēmuma statusu” pēc vārda “dalībvalsts” pirmajā daļā un pēc vārda “dalībvalsts” otrajā daļā, un pirmajā daļā svītro vārdu “pakāpenisku”;

b)

2. punkta a) apakšpunktā vārdkopu “ar izņēmuma statusu” iekļauj pēc vārda “dalībvalstis” un b) apakšpunktā vārdkopu “grūtībās nonākusī valsts” aizstāj ar vārdkopu “grūtībās nonākusī dalībvalsts ar izņēmuma statusu”;

c)

3. punktā vārdkopu “Komisija atļauj grūtībās nonākušajai valstij” aizstāj ar vārdkopu “Komisija atļauj grūtībās nonākušajai dalībvalstij ar izņēmuma statusu”;

d)

4. punktu svītro.

106)

120. pantu groza šādi:

a)

1. punktā vārdus “attiecīgā dalībvalsts” aizstāj ar vārdkopu “dalībvalsts ar izņēmuma statusu”;

b)

3. punktā vārdu “atzinumu” aizstāj ar vārdu “ieteikumu”, kā arī vārdu “valstij” aizstāj ar vārdu “dalībvalstij”;

c)

4. punktu svītro.

107)

121. panta 1. punkts kļūst par 117.a panta 1. punktu; to groza, kā norādīts šā panta 102. punktā. Atlikušo 121. panta tekstu atceļ.

108)

122. panta 2. punkta otrais teikums kļūst par 117.a panta 2. punkta pirmo daļu; to groza, kā norādīts šā panta 102. punktā. Atlikušo 122. panta tekstu atceļ.

109)

123. panta 3. punkts kļūst par 118.a panta 1. punktu un 5. punkts kļūst par 117.a panta 3. punktu; tos attiecīgi groza, kā attiecīgi norādīts šā panta 103. un 102. punktā. Atlikušo 123. panta tekstu svītro.

110)

124. panta 1. punkts kļūst par jauno 118.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 104. punktā. Atlikušo 124. panta tekstu svītro.

NODARBINĀTĪBA

111)

125. pantā svītro vārdkopu “un šā Līguma 2. pantā”.

PĀRCELTĀS SADAĻAS

112)

IX sadaļa ar virsrakstu “KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA” un 131. un 133. pants attiecīgi kļūst par II sadaļu piektajā daļā par Savienības ārējo darbību un 188.b un 188.c pantu. 131. pantu groza, kā norādīts šā panta 157. punktā, un 133. pantu aizstāj ar 188.c pantu.

132. un 134. pantu atceļ.

113)

X sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA MUITAS JOMĀ” un 135. pants attiecīgi kļūst par 1.a nodaļu I.a sadaļā “Preču brīva aprite” un 27.a pantu, kā norādīts šā panta 45. punktā.

SOCIĀLĀ POLITIKA

114)

XI sadaļas virsrakstu “SOCIĀLĀ POLITIKA, IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE” aizstāj ar virsrakstu “SOCIĀLĀ POLITIKA” un numuru maina uz “IX”; virsrakstu “1. nodaļa NOTEIKUMI SOCIĀLAJĀ JOMĀ” svītro.

115)

Iekļauj šādu jaunu 136.a pantu:

“136.a pants

Savienība atzīst un savā līmenī veicina sociālo partneru lomu, ņemot vērā valstu sistēmu dažādību; tā veicina dialogu sociālo partneru starpā, ievērojot viņu autonomiju.

Trīspusēja Sociālo lietu augstākā līmeņa sanāksme par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību veicina sociālo dialogu.”.

116)

137. pantu groza šādi:

a)

2. punkta pirmās daļas ievadvārdos vārdu “Padome” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome” un otrās daļas pirmo teikumu sadala šādās divās daļās:

“Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus.

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.”.

Otrās daļas otrais teikums kļūst par punkta pēdējo daļu; un vārdus “šā panta” svītro.

b)

3. punkta pirmās daļas beigās pievieno teikuma daļu “, vai vajadzības gadījumā īstenot Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 139. pantu.”; otrajā daļā vārdkopu “direktīvai jābūt transponētai saskaņā ar 249. pantu” aizstāj ar vārdkopu “direktīvai vai lēmumam jābūt transponētam vai īstenotam” un daļas beigās pievieno vārdus “vai lēmumā”.

117)

138. panta 4. punkta pirmajā teikumā tekstu “Gadījumā, ja notiek šāda apspriede” aizstāj ar vārdkopu “Ja notiek 2. un 3. punktā minētās apspriedes”, un otrajā teikumā vārdu “Tā” aizstāj ar vārdu “Process”.

118)

139. panta 2. punktu groza šādi:

a)

pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Par to informē Eiropas Parlamentu.”;

b)

otrās daļas pirmajā teikumā tekstu “Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot gadījumu, kad attiecīgais nolīgums” aizstāj ar tekstu “Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu vairākumu, ja attiecīgais nolīgums” un pēdējo teikumu svītro.

119)

140. panta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši par iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”.

120)

143. pantā svītro otro daļu.

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

121)

2. nodaļu pārdēvē par “X SADAĻU”.

122)

148. pantā vārdus “īstenošanas lēmumus” aizstāj ar vārdiem “īstenošanas regulas”.

IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS

123)

3. nodaļu pārdēvē par “XI SADAĻU” un tekstu “IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE” aizstāj ar tekstu “IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS”.

124)

149. pantu groza šādi:

a)

1. punktā pievieno šādu daļu:

“Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi.”;

b)

2. punkta piektā ievilkuma beigās pievieno tekstu “, kā arī sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē;”; punkta beigās pievieno šādu pēdējo ievilkumu:

“—

attīstīt Eiropas dimensiju sportā, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti.”;

c)

3. punktā vārdus “izglītības jomā” aizstāj ar vārdkopu “izglītības un sporta jomā”;

d)

4. punktā svītro tekstu “, Padome”, pirmo ievilkumu sāk ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome”, kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu; otro ievilkumu sāk ar vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem”.

125)

150. panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu – “, un Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ieteikumus.”.

KULTŪRA

126)

151. panta 5. punktu groza šādi:

a)

ievadteikumā svītro tekstu “, Padome”;

b)

pirmajā ievilkumā pirmo teikumu sāk ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome”, vārdu “paredz” iekļauj pirms vārdiem “veicināšanas pasākumus” un otro teikumu svītro;

c)

otrajā ievilkumā svītro vārdu “vienprātīgi” un ievilkumu sāk ar vārdu “Padome”.

SABIEDRĪBAS VESELĪBA

127)

152. pantu groza šādi:

a)

1. punkta otrajā daļā vārdu “cilvēku” aizstāj ar vārdkopu “fiziskajai un garīgajai”; šīs daļas beigās pievieno šādu tekstu – “un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.”;

b)

2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Tā jo īpaši veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu pārrobežu reģionu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu savstarpēju papildināšanos.”;

c)

2. punkta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”;

d)

4. punktu groza šādi:

i)

pirmās daļas ievadteikumā iekļauj tekstu “Atkāpjoties no 2.a panta 5. punkta un 2.e panta a) apakšpunkta, un saskaņā ar 2.c panta 2. punkta k) apakšpunktu,” un pirms vārda “paredzot” pievieno tekstu “lai ievērotu kopīgos drošības apsvērumus,”,

ii)

b) apakšpunktā svītro tekstu “atkāpjoties no 37. panta,”,

iii)

iekļauj šādu jaunu c) apakšpunktu:

“c)

pasākumus, ar kuriem nosaka augstus kvalitātes un drošības standartus zālēm un medicīnas ierīcēm.”

,

iv)

pašreizējo c) punktu numurē kā 5. punktu, un to aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību un jo īpaši apkarotu galvenos pārrobežu draudus veselībai, un var paredzēt pasākumus, kuru tiešais mērķis ir pasargāt sabiedrības veselību no tabakas lietošanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”;

e)

pašreizējā 4. punkta otrā daļa kļūst par 6. punktu; un 5. punktu, ko numurē kā 7. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Pie dalībvalstu pienākumiem pieder veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadība un šīm nozarēm atvēlēto resursu sadale. Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi neietekmē valstu noteikumus par orgānu un asiņu ziedošanu vai izmantošanu medicīnā.”.

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

128)

153. panta 2. punkts kļūst par 6.a pantu un 3., 4. un 5. punktu attiecīgi numurē kā 2., 3. un 4. punktu.

RŪPNIECĪBA

129)

157. pantu groza šādi:

a)

2. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”;

b)

3. punkta pirmās daļas otrā teikuma beigās pievieno šādu teikuma daļu – “, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA

130)

XVII sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu – “EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA”.

131)

158. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdkopu “ekonomisko un sociālo kohēziju” aizstāj ar vārdkopu “ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”;

b)

otrajā daļā svītro vārdkopu “vai salu, tostarp lauku apvidu,”;

c)

pievieno šādu jaunu daļu:

“Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”.

132)

159. panta otrajā daļā vārdkopu “ekonomiskā un sociālā” aizstāj ar vārdkopu “ekonomiskā, sociālā un teritoriālā”.

133)

161. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā pirmajā teikumā tekstu “Neskarot 162. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar Eiropas Parlamenta piekrišanu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu,” aizstāj ar tekstu “Neskarot 162. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju”, tekstu “, kas var ietvert arī fondu apvienošanu” pārceļ uz teikuma beigām, kā arī, otrajā teikumā svītro vārdu “Padome” un vārdu “ar” raksta ar lielo sākuma burtu;

b)

otrajā daļā vārdkopu “ko Padome izveidojusi” aizstāj ar vārdiem “kas izveidots”;

c)

trešo daļu svītro.

134)

162. panta pirmajā daļā vārdus “īstenošanas lēmumus” aizstāj ar vārdiem “īstenošanas regulas”.

PĒTNIECĪBA UN TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

135)

XVIII sadaļas virsrakstā vārdus “UN TEHNOLOĢIJAS” aizstāj ar tekstu “, TEHNOLOĢIJAS”, kā arī pievieno vārdus “UN KOSMOSS”.

136)

163. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās.”;

b)

2. punktā teikuma daļu “jo īpaši nolūkā ļaut uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu,” aizstāj ar teikuma daļu “jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu,”.

137)

165. panta 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”.

138)

166. pantu groza šādi:

a)

4. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu – “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.”;

b)

pievieno šādu jaunu 5. punktu:

“5.   Papildus daudzgadu pamatprogrammā paredzētajām darbībām Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, kas nepieciešami Eiropas zinātniskās izpētes telpas īstenošanai.”.

139)

167. pantā vārdu “Padome” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

140)

168. panta otrajā daļā vārdu “Padome” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

141)

170. panta otrajā daļā svītro tekstu “, par kuriem vienojas sarunās un kurus noslēdz saskaņā ar 300. pantu”.

KOSMOSS

142)

Iekļauj šādu pantu:

“172.a pants

1.   Lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu, Savienība izstrādā Eiropas kosmosa politiku. Tālab tā var sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

2.   Lai veicinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, kas var būt arī Eiropas kosmosa programmas izstrāde, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3.   Savienība izveido nepieciešamās attiecības ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

4.   Ar šo pantu neskar citus šīs sadaļas noteikumus.”.

VIDE (KLIMATA PĀRMAIŅAS)

143)

174. pantu groza šādi:

a)

1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.”;

b)

2. punkta otrajā daļā vārdkopu “Kopienas pārbaudes procedūras” aizstāj ar vārdkopu “Savienības pārbaudes procedūras”;

c)

4. punkta pirmajā daļā vārdu “tādos” un tekstu “, kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu” svītro.

144)

175. pantu groza šādi:

a)

2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģiona komiteju, ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz pirmajā daļā minētajām jomām.”;

b)

3. punkta pirmajā daļā svītro vārdus “citās jomās”, otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas, paredz saskaņā ar 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

c)

4. punktā vārdkopu “konkrētus Kopienas līmeņa pasākumus” aizstāj ar vārdkopu “konkrētus Savienības pieņemtus pasākumus”;

d)

5. punktā tekstu “Padome aktā, ar ko paredz šo pasākumu, ietver attiecīgus noteikumus par” aizstāj ar tekstu “šajā pasākumā paredz noteikumus par”.

PĀRCELTĀS SADAĻAS

145)

XX sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ” un 177. , 179., 180. un 181. pants attiecīgi kļūst par piektās daļas – par Savienības ārējo darbību – III sadaļas 1. nodaļu un 188.d līdz 188.g pantu; šos pantus groza, kā norādīts šā panta 161. līdz 164. punktā. 178. pantu atceļ.

146)

XXI sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ” un 181.a pants attiecīgi kļūst par piektās daļas – par Savienības ārējo darbību – III sadaļas 2. nodaļu un par jauno 188.h pantu; šo pantu groza, kā izklāstīts šā panta 166. punktā.

ENERĢĒTIKA

147)

XX sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un jaunu 176.a pantu:

“XX SADAĻA

ENERĢĒTIKA

176.a pants

1.   Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

a)

nodrošināt enerģijas tirgus darbību;

b)

nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

c)

veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; un

d)

veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

2.   Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņa ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot 175. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu, nosaka minētajā punktā minētos pasākumus, ja tie ir galvenokārt fiskāli.”.

TŪRISMS

148)

XXI sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 176.b pantu:

“XXI SADAĻA

TŪRISMS

176.b pants

1.   Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.

Lai to panāktu, Savienības rīcības mērķis ir:

a)

veicināt labvēlīgas vides radīšanu uzņēmumu attīstībai šajā nozarē;

b)

attīstīt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši, apmainoties ar labu praksi.

2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka īpašus pasākumus, lai papildinātu dalībvalstu rīcību šajā punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

149)

Iekļauj šādu jaunu XXII sadaļu un jaunu 176.c pantu:

“XXII. SADAĻA

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

176.c pants

1.   Savienība veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām.

Savienības rīcības mērķis ir:

a)

atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī risku novēršanā, civilās aizsardzības personāla sagatavošanā un reaģēšanā uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām Savienībā;

b)

sekmēt ātru un efektīvu operatīvo sadarbību Savienībā valstu civilās aizsardzības dienestu starpā;

c)

sekmēt saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā.

2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

150)

Iekļauj šādu jaunu XXIII sadaļu un jaunu 176.d pantu:

“XXIII. SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

176.d pants

1.   Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs, kas nepieciešams Savienības pareizas darbības nodrošināšanai, uzskata par vispārsvarīgu jautājumu.

2.   Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus. Šāda rīcība var ietvert informācijas un ierēdņu apmaiņas veicināšanu, kā arī atbalstu mācību programmām. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma izmantot šādu atbalstu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka vajadzīgos pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3.   Šis pants neskar nedz dalībvalstu pienākumu īstenot Savienības tiesību aktus, nedz Komisijas prerogatīvas un pienākumus. Tāpat šis pants neietekmē citus Līgumu noteikumus, kuros paredzēta dalībvalstu administratīvā sadarbība, kā arī šāda sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību.”.

AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

151)

182. panta pirmās daļas beigās svītro vārdus “šā Līguma”.

152)

186. panta tekstu “reglamentē turpmāki nolīgumi, kuriem vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana” aizstāj ar tekstu “reglamentē saskaņā ar 187. pantu pieņemtie tiesību akti.”.

153)

187. pantā vārdkopu “ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu” un panta beigās pievieno šādu teikumu – “Ja attiecīgos noteikumus pieņem ar īpašu likumdošanas procedūru, Padome tos pieņem vienprātīgi, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA

154)

Iekļauj jaunu piekto daļu. Tās virsraksts ir “SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA” un tajā ir šādas sadaļas un nodaļas:

I sadaļa:

Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

II sadaļa:

Kopējā tirdzniecības politika

III sadaļa:

Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība

1. nodaļa:

Sadarbība attīstības jomā

2. nodaļa:

Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

3. nodaļa:

Humānā palīdzība

IV sadaļa:

Ierobežojoši pasākumi

V sadaļa:

Starptautiski nolīgumi

VI sadaļa:

Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām

VII sadaļa:

Solidaritātes klauzula.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

155)

Iekļauj šādu jaunu I sadaļu un 188.a pantu:

“I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU

188.a pants

Saskaņā ar šo daļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.”.

KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

156)

Iekļauj II sadaļu ar virsrakstu “KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA”, kas ir trešās daļas IX sadaļas virsraksts.

157)

Iekļauj 188.b pantu, kurā pārņem 131. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienība, nodibinot muitas savienību saskaņā ar 23. līdz 27. pantu, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.”;

b)

otro daļu svītro.

158)

Iekļauj šādu 188.c pantu, kas aizstāj 133. pantu:

“188.c pants

1.   Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

2.   Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

3.   Ja ir nepieciešams apspriest un noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēro 188.n pantu, ievērojot šā panta īpašos noteikumus.

Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Padome un Komisija atbild par to, ka tiek nodrošināta apspriesto nolīgumu saderība ar Savienības iekšējo politiku un noteikumiem.

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot norādes, ko Padome var tai izdot. Komisija īpašajai komitejai un Eiropas Parlamentam regulāri ziņo par sarunu norisi.

4.   Attiecībā uz 3. punktā minēto nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Attiecībā uz nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu pakalpojumu tirdzniecības jomā, attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, kā arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, ja šādos nolīgumos paredzēti noteikumi, ar kuriem saistītu iekšēju noteikumu pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība.

Padome vienprātīgi pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu:

a)

kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, ja šie nolīgumi draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību;

b)

sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, ja šie nolīgumi draud radīt nopietnus traucējumus šādu pakalpojumu organizācijai valstī un kaitē dalībvalstu spējai nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu.

5.   Uz starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu transporta jomā attiecas trešās daļas V sadaļa un 188.n pants.

6.   Šajā pantā paredzētās kompetences īstenošana kopējās tirdzniecības politikas jomā neietekmē Savienības un dalībvalstu kompetences savstarpējo dalījumu, un tās dēļ nav jāveic dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana, ja Līgumi tādu saskaņošanu neparedz.”.

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

159)

Iekļauj III sadaļu ar virsrakstu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM UN HUMĀNĀ PALĪDZĪBA”.

160)

Iekļauj 1. nodaļu “SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ”, kas pārņem trešās daļas XX sadaļas virsrakstu.

161)

Iekļauj 188.d pantu, kurā pārņem 177. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina.

Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.”;

b)

3. punktu numurē kā 2. punktu.

162)

Iekļauj 188.e pantu, kurā pārņem 179. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā un kas var attiekties uz daudzgadu sadarbības programmām ar jaunattīstības valstīm vai tematiskām programmām.”;

b)

iekļauj šādu jaunu 2. punktu:

“2.   Savienība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 10.a pantā un šā Līguma 188.d pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.”;

c)

pašreizējo 2. punktu numurē kā 3. punktu, un pašreizējo 3. punktu svītro.

163)

Iekļauj 188.f pantu, kurā pārņem 180. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

1. punkta sākumā iekļauj šādu teikuma daļu – “Lai sekmētu darbību savstarpēju papildināšanos un efektivitāti,”.

164)

Iekļauj 188.g pantu, kurā pārņem 181. panta tekstu; pirmās daļas otro teikumu un otro daļu svītro.

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ

165)

Iekļauj 2. nodaļu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ”, kas pārņem trešās daļas XXI sadaļas virsrakstu.

166)

Iekļauj 188.h pantu, kurā pārņem 188.a panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Neskarot citus Līgumu noteikumus, jo īpaši 188.d līdz 188.g panta noteikumus, Savienība veic ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību. Šādi pasākumi atbilst Savienības attīstības politikai, un tos veic, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Savienības un dalībvalstu pasākumi papildina un stiprina cits citu.”;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai.”;

c)

3. punkta pirmās daļas otrajā teikumā svītro beigu teikuma daļu – “, kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu.”.

167)

Iekļauj šādu pantu:

“188.i pants

Ja kādā trešā valstī ir radušies apstākļi, kuru dēļ vajadzīga steidzama Savienības finansiālā palīdzība, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem nepieciešamos lēmumus.”.

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

168)

Iekļauj jaunu 3. nodaļu un jaunu 188.j pantu:

“3. NODAĻA

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

188.j pants

1.   Savienības darbības humānās palīdzības jomā veic saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Šādu darbību nolūks ir nodrošināt ad hoc palīdzību un atvieglojumus cilvēkiem trešās valstīs un dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu upuriem, lai viņus aizsargātu un nodrošinātu cilvēku vajadzības, kas izriet no šīs situācijas. Savienības un dalībvalstu darbības papildina un stiprina cita citu.

2.   Humānās palīdzības pasākumus veic saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un saskaņā ar objektivitātes, neitralitātes un diskriminācijas aizlieguma principu.

3.   Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, kas nosaka Savienības humānās palīdzības pasākumu īstenošanu.

4.   Savienība var ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 1. punktā un 10.a pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.

5.   Lai izveidotu sistēmu jauno eiropiešu dalībai Savienības humānās palīdzības pasākumos, nodibina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka korpusa statūtus un darbības noteikumus.

6.   Komisija var uzņemties jebkuru lietderīgu iniciatīvu, lai sekmētu Savienības un dalībvalstu darbību koordināciju nolūkā veicināt Savienības un valstu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti un savstarpēju papildināšanos.

7.   Savienība nodrošina savu humānās palīdzības pasākumu koordināciju un atbilstību starptautisko organizāciju un struktūru pasākumiem, jo īpaši tiem, ko veic Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.”.

IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

169)

Iekļauj šādu IV sadaļu un 188.k pantu, kas aizstāj 301. pantu:

“IV SADAĻA

IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

188.k pants

1.   Ja kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, ir paredzēts daļēji vai pilnīgi pārtraukt vai mazināt ekonomikas un finanšu sakarus ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopēja priekšlikuma paredz nepieciešamos pasākumus. Par to tā informē Eiropas Parlamentu.

2.   Ja tas paredzēts kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, Padome saskaņā ar 1. pantā paredzēto procedūru var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām un nevalstiskām grupām vai struktūrām.

3.   Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskām garantijām.”.

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

170)

Pēc 188.k panta iekļauj V sadaļu “STARPTAUTISKI NOLĪGUMI”.

171)

Iekļauj šādu pantu:

“188.l pants

1.   Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.

2.   Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm.”.

172)

Iekļauj 188.m pantu, kurā pārņem 310. panta tekstu; vārdu “valstīm” aizstāj ar vārdiem “trešām valstīm”.

173)

Iekļauj šādu 188.n pantu, kas aizstāj 300. pantu:

“188.n pants

1.   Neskarot 188.c pantā paredzētos īpašos noteikumus, Savienības nolīgumus ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām apspriež sarunās un noslēdz saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru.

2.   Padome atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj nolīgumu parakstīšanu un noslēdz nolīgumus.

3.   Ja paredzētais nolīgums vienīgi vai galvenokārt attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Komisija vai Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju.

4.   Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic.

5.   Pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.

6.   Padome pieņem lēmumu par nolīguma slēgšanu pēc nolīguma sarunu vadītāja priekšlikuma.

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem:

a)

ar Eiropas Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

i)

slēdzot asociācijas nolīgumus;

ii)

slēdzot nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

iii)

slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību;

iv)

slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē Savienības budžetu;

v)

slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome vienojas par termiņu, kurā šī piekrišana jāsaņem;

b)

pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu citos gadījumos. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu Padomes noteiktā laikā, kura ilgums atkarīgs no jautājuma steidzamības. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

7.   Slēdzot nolīgumus, Padome, atkāpjoties no 5., 6. un 9. punkta, var pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus tad, ja nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

8.   Padome, īstenojot šo procedūru, pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Tā tomēr pieņem lēmumus vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība, kā arī attiecībā uz asociācijas nolīgumiem un 188.h pantā minētajiem nolīgumiem ar valstīm, kuras ir Savienības kandidātvalstis. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu attiecībā uz nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai; lēmums par šā nolīguma slēgšanu nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

9.   Padome pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

10.   Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.

11.   Jebkura dalībvalsts, Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja Tiesas lēmums ir nelabvēlīgs, paredzētais nolīgums nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.”.

174)

Iekļauj 188.o pantu, kurā pārņem 111. panta 1. līdz 3. un 5. punkta tekstu, 1. punkta divi pēdējie teikumi kļūst par minētā punkta otro daļu; pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Atkāpjoties no 188.n panta, Padome vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma, vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku nolūkā panākt konsensu, lai uzturētu cenu stabilitāti, var slēgt oficiālus nolīgumus par euro maiņas kursu sistēmu attiecībā pret trešo valstu valūtām. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar 3. punktā paredzēto procedūru Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.”.

Otrajā daļā vārdkopu “pēc ECB vai Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar ECB” aizstāj ar vārdkopu “pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku”;

b)

2. punktā vārdus “ārpuskopienas valūtām” aizstāj ar vārdkopu “trešo valstu valūtām”;

c)

3. punktā pirmās daļas pirmajā teikumā atsauci uz 300. pantu aizstāj ar atsauci uz 188.n pantu, vārdu “valstīm” aizstāj ar vārdiem “trešām valstīm” un otro daļu svītro;

d)

5. punktu numurē kā 4. punktu.

SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

175)

Iekļauj VI sadaļu, šādu 188.p pantu un 188.q pantu, ar 188.p pantu aizstājot 302. līdz 304. pantu.

“VI SADAĻA

SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

188.p pants

1.   Savienība nosaka visus attiecīgos sadarbības veidus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

Savienība uztur vajadzīgās attiecības arī ar citām starptautiskajām organizācijām.

2.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija nodrošina šī panta īstenošanu.

188.q pants

1.   Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās pārstāv Savienību.

2.   Savienības delegācijas ir Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā. Tās cieši sadarbojas ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.”.

SOLIDARITĀTES KLAUZULA

176)

Iekļauj šādu jaunu VII sadaļu un jaunu 188.r pantu:

“VII SADAĻA

SOLIDARITĀTES KLAUZULA

188.r pants

1.   Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai:

a)

novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās;

aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem;

palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma;

b)

palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma.

2.   Ja dalībvalsts kļūst par teroristu uzbrukuma vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuri, pārējās dalībvalstis tai palīdz pēc tās politisko iestāžu lūguma. Šajā nolūkā dalībvalstis Padomē koordinē savu darbību.

3.   Minētās solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību Savienībā nosaka ar lēmumu, kuru pieņem Padome, pamatojoties uz Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopēju priekšlikumu. Ja šis lēmums saistīts ar militāriem un aizsardzības jautājumiem, Padome to pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15.b panta 1. punktu. Par to informē Eiropas Parlamentu.

Piemērojot šo punktu un neskarot 207. pantu, Padomei palīdz Politikas un drošības komiteja, ko atbalsta kopējās drošības politikas un aizsardzības politikas sakarā izveidotās struktūras, kā arī 61.d pantā minētā Komiteja, kas vajadzības gadījumā sniedz kopīgus atzinumus.

4.   Eiropadome regulāri izvērtē draudus Savienībai, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu efektīvi rīkoties.”.

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU NOTEIKUMI

177)

Piekto daļu numurē kā sesto daļu, un tās virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU NOTEIKUMI”.

EIROPAS PARLAMENTS

178)

189. pantu atceļ.

179)

190. pantu groza šādi:

a)

1., 2. un 3. punktu svītro un 4. un 5. punktu numurē attiecīgi kā 1. un 2. punktu;

b)

4. punktu, ko numurē kā 1. punktu, groza šādi:

i)

pirmajā daļā vārdkopu “par vispārējām tiešām vēlēšanām” aizstāj ar vārdkopu “noteikumiem, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās”,

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.”;

c)

5. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” un tekstu “, ko tā pieņēmusi” svītro.

180)

Svītro 191. panta pirmo daļu; otrajā daļā tekstu “, pieņem regulas, kas” aizstāj ar tekstu “, pieņemot regulas,” un pēc vārdkopas “Eiropas līmeņa politiskās partijas” iekļauj vārdkopu “saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8.a panta 4. punktu”.

181)

Svītro 192. panta pirmo daļu; otrajā daļā vārdu “sava” aizstāj ar vārdiem “tā locekļu” un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Eiropas Parlamentu par iemesliem.”.

182)

193. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu,

b)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc tam, kad saņemta Padomes un Komisijas piekrišana, paredz noteikumus, kas attiecas uz tiesībām veikt izmeklēšanu.”.

183)

195. pantu groza šādi:

a)

pirmā punkta pirmās daļas ievadā tekstu “Eiropas Parlaments ieceļ ombudu, kas ir pilnvarots” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments ievēl Eiropas ombudu, kas ir pilnvarots”. Pēdējā teikuma daļā svītro vārdkopu “un Pirmās instances tiesa” un pievieno šādu pēdējo teikumu – “Tas izmeklē sūdzības un sniedz par to ziņojumus.”;

b)

otrā punkta pirmajā daļā vārdus “ieceļ” un “iecelt” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “ievēl” un “ievēlēt”;

c)

3. punktā vārdkopu “ne no viena” aizstāj ar vārdkopu “ne no vienas valdības, iestādes vai struktūras”;

d)

4. punktā pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru”.

184)

196. panta otrajā daļā vārdus “ārkārtas sesijā” aizstāj ar vārdkopu “ārkārtas sesijas laikā” un vārdus “savu locekļu” aizstāj ar vārdiem “tā locekļu”.

185)

197. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu svītro;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija var piedalīties visās sēdēs un var izteikties, ja ir paudusi tādu vēlēšanos.”;

c)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropadome un Padome var izteikties Eiropas Parlamenta sēdē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropadomes reglamentā un Padomes reglamentā.”

186)

198. panta pirmajā daļā svītro vārdu “absolūtu”.

187)

199. panta otrajā daļā vārdkopu “kā paredz tā reglaments” aizstāj ar vārdkopu “kā tas paredzēts Līgumos un minētajā reglamentā”.

188)

201. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums, atkāpjas visi Komisijas locekļi un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no pienākumiem, ko viņš veic Komisijā. Viņi paliek amatā un turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu. Šādā gadījumā jauno Komisijas locekļu pilnvaru laiks beidzas dienā, kurā būtu beidzies to Komisijas locekļu pilnvaru laiks, kuri ir atkāpušies.”.

EIROPADOME

189)

Iekļauj jaunu 1.a iedaļu un šādu jaunu 201.a un 201.b pantu:

“1.a IEDAĻA

EIROPADOME

201.a pants

1.   Katrs Eiropadomes loceklis var saņemt pilnvarojumu balsot tikai viena cita locekļa vārdā.

Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkts un šā Līguma 205. panta 2. punkts attiecas uz Eiropadomi, kad tā pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Eiropadome lēmumus pieņem balsojot, nepiedaloties tās priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.

Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz Eiropadomei pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība.

2.   Eiropadome var uzaicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, lai viņu uzklausītu.

3.   Eiropadome izlemj procedūras jautājumus un pieņem savu reglamentu ar vienkāršu balsu vairākumu.

4.   Eiropadomei palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts.

201.b pants

Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem:

a)

lēmumu izveidot to Padomes sastāvu sarakstu, kas nav Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 6. punktu;

b)

lēmumu par Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, kas nav noteikts Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 9. punktā.”.

PADOME

190)

202. un 203. pantu svītro.

191)

205. pantu groza šādi:

a)

1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, Padome pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu.

2.   Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta, sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, ja Padome nepieņem lēmumus pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificēto balsu vairākumu definē kā vismaz 72 % no tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuras aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

3.   Sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā nepiedalās visi Padomes locekļi, kvalificēto balsu vairākumu definē šādi:

a)

kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 55 % Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65 % šo dalībvalstu iedzīvotāju.

Bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz minimālajam Padomes locekļu skaitam, kas pārstāv vairāk nekā 35 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim; ja tā nav, uzskata, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums;

b)

atkāpjoties no a) apakšpunkta, gadījumos, kad Padome nelemj pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificētais balsu vairākums ir vismaz 72 % to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju.”.

b)

4. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 4. punktu.

192)

207. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“207. pants

1.   Komiteja, kurā ir dalībvalstu valdību pastāvīgie pārstāvji, atbild par Padomes darba sagatavošanu un tās doto pilnvaru izpildi. Komiteja var pieņemt lēmumus par procedūru gadījumos, kas paredzēti Padomes reglamentā.

2.   Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada Padomes iecelts ģenerālsekretārs.

Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.   Ministru padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem un savu reglamentu.”.

193)

208. panta beigās pievieno šādu teikumu “Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Padomi par iemesliem.”.

194)

209. pantā tekstu “, saņēmusi Komisijas atzinumu,” aizstāj ar vārdkopu “pēc apspriešanās ar Komisiju”.

195)

210. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“210. pants

Padome nosaka Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas locekļu, priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra, kā arī Padomes ģenerālsekretāra algas, pabalstus un pensijas. Padome tāpat nosaka jebkādu atalgojuma vietā paredzētu maksājumu.”.

KOMISIJA

196)

211. pantu atceļ. Iekļauj šādu 211.a pantu:

“211.a pants

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 5. punktu Komisijas locekļus izvēlas, ievērojot rotācijas principu, ko vienprātīgi nosaka Eiropadome, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)

nosakot secību un termiņus, uz kādiem dalībvalstu pilsoņus izraugās par Komisijas locekļiem, attieksme pret dalībvalstīm ir pilnīgi vienāda; tas nozīmē, ka amata pilnvaru termiņu kopējais skaits jebkurām divām dalībvalstīm nedrīkst atšķirties vairāk kā par vienu termiņu;

b)

ievērojot a) apakšpunktu, katras Komisijas sastāvu veido tā, lai atbilstīgi tiktu atspoguļots visu dalībvalstu demogrāfiskais un teritoriālais diapazons.”.

197)

212. pantu pārceļ uz 218. pantu kā jaunu 2. punktu.

198)

213. pantā 1. punktu svītro un 2. punktu atstāj bez numura; tā pirmās divas daļas apvieno un tās izsaka šādi:

“Komisijas locekļi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Visas dalībvalstis ievēro viņu neatkarību un nemēģina viņus ietekmēt, kad viņi veic amata pienākumus.”.

199)

214. pantu atceļ.

200)

215. pantu groza šādi:

a)

otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

“Uz atlikušo pilnvaru laiku brīvajā amata vietā, kas radusies atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā, stājas jauns tādas pašas pilsonības loceklis, kuru ieceļ Padome, savstarpēji vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

Pēc Komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka šāda brīvā vieta nav jāaizpilda, jo īpaši gadījumos, ja atlikušais locekļa amata pilnvaru laiks ir īss.”;

b)

iekļauj šādu jaunu piekto daļu:

“Atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 1. punktu”;

c)

pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja atkāpjas visi Komisijas locekļi, viņi paliek amatā un veic savus kārtējos pienākumus tikmēr, kamēr uz atlikušo pilnvaru laiku viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu.”.

201)

217. pantā svītro 1.,3. un 4. punktu un 2. punktu atstāj bez numura. Tā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 4. punktu, Komisijai uzticētos pienākumus tās locekļu starpā strukturē un sadala Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar minētā Līguma 9.d panta 6. punktu.”.

202)

Svītro 218. panta 1. punktu; 2. punktu numurē kā 1. punktu un svītro vārdkopu “saskaņā ar šo Līgumu”. Iekļauj 2. punktu ar 212. panta tekstu.

203)

219. panta pirmajā daļā vārdkopu “viņu skaits noteikts 213. pantā” svītro un otro daļu aizstāj ar šādu daļu – “Kvorumu nosaka tās reglamentā.”.

TIESA

204)

4. iedaļas virsrakstā pievieno vārdus “EIROPAS SAVIENĪBAS”.

205)

220. pantu atceļ.

206)

Svītro 221. panta pirmo daļu.

207)

223. panta pirmās daļas beigās pievieno tekstu “, pēc apspriešanās ar 224.a pantā paredzēto komiteju.”.

208)

224. panta pirmās daļas pirmo teikumu svītro un pirms vārdiem “tiesnešu skaitu” iekļauj vārdus “Vispārējās tiesas”. Otrās daļas otrā teikuma beigās iekļauj tekstu “, pēc apspriešanās ar 224.a pantā paredzēto komiteju”.

209)

Iekļauj šādu jaunu 224.a pantu:

“224.a pants

Pirms dalībvalstu valdības pieņem 223. un 224. pantā minētos lēmumus par iecelšanu amatā, izveido komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem.

Šīs komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Padome pieņem lēmumu, ar ko nosaka komitejas reglamentu, un lēmumu, ar ko ieceļ tās locekļus. Tā pieņem lēmumus pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas.”.

210)

225. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdkopu “izņemot tiesas palātām nodotās lietas” aizstāj ar vārdkopu “izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar 225.a pantu,” un 2. punkta pirmajā daļā svītro vārdkopu “, kuras izveidotas saskaņā ar 225.a pantu”.

211)

225.a pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Vispārējai tiesai var izveidot specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un izlemj noteiktu kategoriju lietas īpašās jomās. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas, izveido tās vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Tiesu, vai arī pēc Tiesas lūguma un pēc apspriešanās ar Komisiju.”;

b)

otrajā daļā vārdu “Lēmumā” aizstāj ar vārdu “Regulā” un vārdu “tās” aizstāj ar vārdiem “minētās tiesas”;

c)

trešajā daļā vārdu “lēmumā par palātas” aizstāj ar vārdiem “regulā par specializētās tiesas”;

d)

sestajā daļā vārdu “lēmumā” aizstāj ar vārdu “regulā”, un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Statūtu I sadaļa un to 64. pants jebkurā gadījumā attiecas arī uz specializētajām tiesām.”.

212)

228. pantu groza šādi:

a)

2. punktā pirmo un otro daļu aizvieto ar šādu daļu, kas kļūst par pirmo daļu:

“2.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savu apsvērumus. Tādā gadījumā tā norāda sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu.”.

Trešajā daļā, kas kļūst par otro daļu, lieto apzīmējumu “Tiesa”;

b)

iekļauj šādu jaunu 3. punktu:

“3.   Ja Komisija saskaņā ar 226. pantu ierosina lietu Tiesā par to, ka attiecīga dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu paziņot par direktīvas, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedūru, transponēšanas pasākumiem, tā var, ja uzskata par vajadzīgu, noteikt tās sodanaudas vai kavējuma naudas apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā un ko tā uzskata par piemērotu šādos apstākļos.

Ja Tiesa konstatē, ka noticis pārkāpums, tā attiecīgai valstij var uzlikt sodanaudu vai kavējuma naudu, nepārsniedzot Komisijas noteikto summu. Pienākums veikt maksājumu stājas spēkā tajā dienā, kas noteikta Tiesas spriedumā.”.

213)

229.a pantā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar tekstu “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ar vienprātīgu lēmumu” un vārdkopu “Kopienas rūpnieciskā īpašuma tiesības” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības”. Pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.”.

214)

230. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdkopu “Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtie tiesību akti” aizstāj ar vārdiem “leģislatīvie akti”, pēc vārdiem “Eiropas Parlamenta” iekļauj vārdus “un Eiropadomes”, vārdus “vis-à-vis” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz” un beigās pievieno šādu teikumu – “Tā pārbauda arī to Savienības struktūru aktu likumību, kuri rada tiesiskas sekas trešām personām.”;

b)

trešajā daļā teikuma daļu “, ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta un ECB” aizstāj ar teikuma daļu “, ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta, Eiropas Centrālā Banka un Reģionu komiteja.”;

c)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai, vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.”;

d)

iekļauj šādu jaunu piekto daļu, pašreizējā piektā daļa kļūst par sesto daļu:

“Tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām.”.

215)

231. panta 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu: “Tomēr, pasludinot tiesību aktu par spēkā neesošu, Tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām.”.

216)

232. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, Eiropadome,” pēc vārda “Komisija” iekļauj vārdkopu “vai Eiropas Centrālā banka”, pirms vārda “Komisija” vārdu “vai” aizstāj ar komatu un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Šis pants ar tādiem pašiem nosacījumiem attiecas uz Savienības struktūrām, kuras nepieņem lēmumu.”;

b)

trešajā daļā pēc vārda “iestāde” iekļauj vārdkopu “vai kāda struktūra”;

c)

ceturto daļu svītro.

217)

233. panta pirmajā daļā svītro vārdus “vai iestādēm” un vārdu “kuru” maina uz “kuras”, svītro arī trešo daļu.

218)

234. panta pirmās daļas b) apakšpunktā vārdus “un ECB” svītro un arī c) apakšpunktu svītro. Panta beigās pievieno šādu daļu – “Ja šāds jautājums ir radies lietā, kas dalībvalsts tiesā tiek izskatīta attiecībā uz apcietinājumā esošu personu, Eiropas Savienības Tiesa to izlemj ar minimālu kavēšanos.”.

219)

235. pantā atsauci uz 288. panta otro daļu aizstāj ar atsauci uz 288. panta otro un trešo daļu.

220)

Iekļauj šādu jaunu 235.a pantu:

“235.a pants

Tiesas jurisdikcijā ir izskatīt lietas par Eiropadomes vai Padomes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu pieņemta tiesību akta likumību tikai pēc tās dalībvalsts lūguma, uz kuru attiecas Eiropadomes vai Padomes secinājumi, un attiecībā vienīgi uz minētajā pantā paredzētajiem procedūras noteikumiem.

Pieteikums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc secinājumu pieņemšanas. Tiesa to izlemj viena mēneša laikā no minētā pieteikuma dienas.”.

221)

236. pantā vārdkopu “Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība” aizstāj ar vārdkopu “Civildienesta noteikumi un pārējo Savienības darbinieku nodarbināšanas kārtība”.

222)

237. panta d) apakšpunktā otrā teikuma sākumā vārdu “Padomes” aizstāj ar vārdu “Valdes”.

223)

Iekļauj šādu jaunu 240.a un jaunu 240.b pantu:

“240.a pants

Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Tiesas kompetencē tomēr ir pārraudzīt Līguma par Eiropas Savienību 25.a panta piemērošanu un izlemt lietas, kuras ierosinātas saskaņā ar 230. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem par lēmumu likumību, kuri paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kurus pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas II nodaļu.

240.b pants

Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot tai uzticētās pilnvaras saistībā ar trešās daļas IV sadaļas 4. un 5. iedaļas noteikumiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, nav kompetenta pārbaudīt kādas dalībvalsts policijas vai citu tiesību aizsardzības dienestu darbības likumību vai samērību, vai tādu dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu.”.

224)

241. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“241. pants

Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 230. panta piektajā daļā noteiktais laiks, jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz 230. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību.”.

225)

242. panta otrajā teikumā lieto apzīmējumu “Tiesa”.

226)

245. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var grozīt Statūtu noteikumus, izņemot I sadaļu un 64. pantu. Eiropas Parlaments un Padome tos pieņem vai nu pēc Tiesas priekšlikuma, apspriežoties ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas lūguma, apspriežoties ar Tiesu.”.

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

227)

Iekļauj šādu 4.a iedaļu un 245.a pantu:

“4.a IEDAĻA

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

245.a pants

1.   Eiropas Centrālā banka kopā ar valstu centrālajām bankām veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eiropas Centrālā banka kopā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru naudas vienība ir euro un kas veido Eurosistēmu, īsteno Savienības monetāro politiku.

2.   Eiropas Centrālās bankas lēmējinstances veic ECBS reglamentēšanu. ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neskarot šo mērķi, tā atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu.

3.   Eiropas Centrālā banka ir tiesību subjekts. Vienīgi tā ir tiesīga atļaut euro emisiju. Tā ir neatkarīga, gan īstenojot savas pilnvaras, gan pārzinot finanses. Savienības iestādes, struktūras, kā arī dalībvalstu valdības ievēro šo neatkarību.

4.   Eiropas Centrālā banka pieņem pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar 105. līdz 111.a pantu un 115.c pantu un saskaņā ar ECBS un ECB statūtos izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šiem pašiem pantiem tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, un to centrālās bankas patur savas pilnvaras monetāros jautājumos.

5.   Ar Eiropas Centrālo banku atbilstīgi tās kompetences jomām konsultējas par visiem Savienības aktu projektiem un visiem reglamentējošo aktu projektiem valstu līmenī, un tā var sniegt atzinumu.”.

228)

Iekļauj 245.b pantu, kurā pārņem 112. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

1. punktā vārdkopu “valstu centrālo banku vadītāji.” aizstāj ar tekstu “to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir euro.”;

b)

2. punktā a) un b) apakšpunktu numerāciju svītro, rezultātā pašreizējais a) apakšpunkts kļūst par pirmo daļu un pašreizējā b) apakšpunkta trīs daļas kļūst, attiecīgi, par otro, trešo un ceturto punkta daļu; otrajā daļā tekstu “dalībvalstu vai to valdību vadītāji, savstarpēji vienojoties, izraugās” aizstāj ar vārdkopu “ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu”.

229)

Iekļauj 245.c pantu, kurā pārņem 113. panta tekstu.

REVĪZIJAS PALĀTA

230)

246. pantā pirms vārda “revīziju” iekļauj vārdu “Savienības” un pievieno šādu jaunu otro daļu:

“Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.”.

231)

247. pantu groza šādi:

a)

1. punktu un 4. punkta pirmo daļu svītro. 2. līdz 9. punktu numurē attiecīgi kā 1.līdz 8. punktu;

b)

2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, vārdus “savās valstīs” aizstāj ar vārdiem “savā valstī”;

c)

4. punktā, ko numurē kā 3. punktu, vārdu “viņi” aizstāj ar vārdkopu “Revīzijas palātas locekļi”.

232)

248. pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI

233)

2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu “SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI, PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI”.

234)

Pirms 249. panta iekļauj 1. iedaļu:

235)

249. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Īstenojot Savienības pilnvaras, iestādes pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus vai atzinumus.”

b)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.”.

236)

Iekļauj šādu jaunu 249.a līdz 249.d pantu:

“249.a pants

1.   Parasta likumdošanas procedūra ir tāda procedūra, kurā Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma kopīgi pieņem regulu, direktīvu vai lēmumu. Šī procedūra ir noteikta 251. pantā.

2.   Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos Eiropas Parlamenta ar Padomes līdzdalību vai Padomes ar Eiropas Parlamenta līdzdalību pieņemta regula, direktīva vai lēmums ir īpaša likumdošanas procedūra.

3.   Tiesību akti, kas pieņemti ar īpašu likumdošanas procedūru ir leģislatīvi akti.

4.   Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos leģislatīvus aktus var pieņemt pēc dalībvalstu grupas vai pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, pēc Eiropas Centrālās Bankas ieteikuma vai pēc Tiesas vai Eiropas Investīciju bankas lūguma.

249.b pants

1.   Ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

Leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas leģislatīvie akti, un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana.

2.   Leģislatīvie akti paredz nosacījumus, ar kādiem notiek deleģēšana; šie nosacījumi var būt šādi:

a)

Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu;

b)

deleģētais akts var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus.

Piemērojot a) un b) apakšpunktu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, bet Padome – ar kvalificētu balsu vairākumu.

3.   Deleģēto aktu virsrakstā iekļauj vārdu “deleģētais” vai “deleģētā”.

249.c pants

1.   Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus.

2.   Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 11. un 13. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.

3.   Piemērojot 2. punktu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iepriekš paredz normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu.

4.   Īstenošanas aktu virsrakstā iekļauj vārdu “īstenošana”.

249.d pants

Padome pieņem ieteikumus. Tā pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma. Tā pieņem vienprātīgus lēmums tajās jomās, kurās ir nepieciešams vienprātīgs lēmums kāda Savienības akta pieņemšanai. Komisija un – gadījumos, kas paredzēti Līgumos,– arī Eiropas Centrālā banka pieņem ieteikumus.”.

AKTU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI

237)

Pirms 250. panta iekļauj 2. iedaļu ar virsrakstu “AKTU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI”.

238)

250. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Ja saskaņā ar Līgumiem Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome var grozīt minēto priekšlikumu ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, kas paredzēti 251. panta 10. un 13. punktā, 268., 270.a un 272. pantā, kā arī 273. panta otrajā daļā.”.

239)

251. pantu groza šādi:

a)

1. punktā vārdkopu “uz šo pantu” aizstāj ar vārdkopu “uz parasto likumdošanas procedūru”;

b)

2. punkta otro un trešo daļu, kā arī 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3.   Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei.

4.   Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.

5.   Ja Padome neapstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, tā pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā un paziņo par to Eiropas Parlamentam.

6.   Padome Eiropas Parlamentam pilnībā dara zināmus iemeslus, kas tai likuši pieņemt nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par savu nostāju.

7.   Ja trijos mēnešos pēc šādas paziņošanas Eiropas Parlaments:

a)

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā vai nav pieņēmis lēmumu, tad uzskata, ka attiecīgais tiesību akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Padomes nostājai;

b)

ar savu locekļu balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;

c)

ar savu locekļu balsu vairākumu ierosina grozījumus Padomes nostājai pirmajā lasījumā, tad šādi grozīto tekstu nosūta Padomei un Komisijai, kas sniedz atzinumu par šiem grozījumiem.

8.   Ja trijos mēnešos pēc grozījumu saņemšanas no Eiropas Parlamenta Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu:

a)

apstiprina visus šos grozījumus, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu;

b)

neapstiprina visus grozījumus, tad Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, sešu nedēļu laikā sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.

9.   Par grozījumiem, par kuriem Komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

10.   Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz Eiropas Parlamenta pārstāvju; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā.

11.   Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

12.   Ja Samierināšanas komiteja neapstiprina kopīgu dokumentu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts.

13.   Ja minētajā laikposmā Samierināšanas komiteja apstiprina kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam, kas pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu, un Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apstiprināšanas ir sešas nedēļas laika, lai pieņemtu attiecīgo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu. Ja tās nerīkojas šādi, piedāvāto tiesību aktu neuzskata par pieņemtu.

14.   Šajā pantā minēto triju mēnešu un sešu nedēļu termiņu pagarina pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma, bet ne vairāk kā, attiecīgi, par vienu mēnesi un divām nedēļām.

15.   Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Tādos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai par akta projektu un savu nostāju pirmajā un otrajā lasījumā. Eiropas Parlaments vai Padome procedūras gaitā var lūgt Komisijas atzinumu, kuru Komisija var sniegt arī pēc pašas iniciatīvas. Tā arī var, ja uzskata par vajadzīgu, līdzdarboties Samierināšanas komitejā saskaņā ar 11. punktu.”.

240)

252. pantu atceļ. Iekļauj šādu jaunu 252.a pantu:

“252.a pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību. Šajā nolūkā tās var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.”.

241)

253. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“253. pants

Ja Līgumos nav noteikts, kāda veida akti ir jāpieņem, iestādes pašas to nolemj atkarībā no katra attiecīgā gadījuma, atbilstīgi piemērojamām procedūrām un ievērojot proporcionalitātes principu.

Tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums, kā arī norādīti visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos.

Izskatot leģislatīvo aktu projektus, Eiropas Parlaments un Padome atturas pieņemt aktus, kuri attiecīgajā jomā nav paredzēti ar atbilstīgu likumdošanas procedūru.”.

242)

254. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“254. pants

1.   Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs.

Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Leģislatīvos aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

2.   Neleģislatīvos aktus, kas pieņemti kā regulas, direktīvas un lēmumi, kuros nav precizēti adresāti, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Regulas, direktīvas, kas adresētas visām dalībvalstīm, kā arī lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Citas direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā.”.

243)

Iekļauj šādu jaunu 254.a pantu:

“254.a pants

1.   Veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.

2.   Ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, kas pieņemti, pamatojoties uz 283. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, šajā nolūkā paredz īpašus noteikumus.”.

244)

255. pants kļūst par 16.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 28. punktā.

245)

256. panta pirmajā daļā tekstu “Padomes vai Komisijas lēmumi, kas uzliek” aizstāj ar tekstu “Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti, kas uzliek”.

PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

246)

Iekļauj šādu jaunu 3. nodaļu un 256.a pantu, attiecīgi 3. un 4. nodaļa kļūst par 1. un 2. iedaļu un 5. nodaļu numurē kā 4. nodaļu:

“3. NODAĻA

SAVIENĪBAS PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

256.a pants

1.   Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas veic padomdevēju funkcijas.

2.   Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

3.   Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

4.   Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

5.   Noteikumus, kas izklāstīti 2. un 3. punktā un kas reglamentē šo komiteju sastāvu, Padome regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā. Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, šajā nolūkā pieņem lēmumus.”.

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

247)

257. un 261. pantu svītro.

248)

258. panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.”.

249)

259. pantu groza šādi:

a)

1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Komitejas locekļus ieceļ uz pieciem gadiem.”;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kā arī pilsonisko sabiedrību un ir ieinteresētas Savienības darbībās.”.

250)

260. panta pirmajā daļā vārdus “diviem gadiem” aizstāj ar vārdiem “divarpus gadiem” un trešajā daļā pirms vārda “Padomes” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamenta,”.

251)

262. pantu groza šādi:

a)

pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirms vārda “Padome” iekļauj vārdus “Eiropas Parlaments”;

b)

pirmajā daļā vārdus “Padomei un Komisijai jāapspriežas” aizstāj ar vārdiem “Padome un Komisija apspriežas”;

c)

trešajā daļā tekstu “, kā arī specializētās nodaļas” svītro;

d)

ceturto daļu svītro.

REĢIONU KOMITEJA

252)

263. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu svītro;

b)

trešo daļu, kas kļūst par otro daļu, aizstāj ar šādu daļu:

“Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.”;

c)

ceturtās daļas, kas kļūst par trešo daļu, pirmajā teikumā vārdkopu “pēc dalībvalstu priekšlikumiem” svītro un vārdu “četriem” aizstāj ar vārdu “pieciem”; ceturtajā teikumā vārdkopu “šā panta pirmajā daļā” aizstāj ar vārdkopu “256.a panta 3. punktā”;

d)

pēdējo daļu svītro.

253)

264. panta pirmajā daļā vārdus “diviem gadiem” aizstāj ar vārdiem “divarpus gadiem” un trešajā daļā pirms vārda “Padomes” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamenta,”.

254)

265. pantu groza šādi:

a)

pirmajā, otrajā, trešajā un pēdējā daļā pirms vārda “Padomei” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamentam”;

b)

pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

c)

ceturto daļu svītro.

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

255)

266. panta trešajā daļā vārdkopu “pēc Komisijas lūguma” aizstāj ar vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma”, pēc vārdiem “vienprātīgu lēmumu” iekļauj vārdkopu “un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” un tekstu “Statūtu 4., 11. un 12., kā arī 18. panta 5. punktu” aizstāj ar vārdu “Statūtus”.

256)

267. panta b) apakšpunktā vārdu “nosaka” aizstāj ar vārdu “izraisa” un vārdus “pakāpeniska izveide” aizstāj ar vārdkopu “izveide un darbība”.

FINANŠU NOTEIKUMI

257)

268. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā tekstu “, tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu,” svītro un visas trīs daļas kļūst par 1. punktu;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienības gada budžetu nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 272. pantu.”;

c)

iekļauj šādu jaunu 2. līdz 6. punktu:

“2.   Budžetā atspoguļotos izdevumus apstiprina ikgadējam budžeta īstenošanas laikposmam saskaņā ar 279. pantā minēto regulu.

3.   Lai īstenotu budžetā atspoguļotos izdevumus, nepieciešams iepriekš pieņemt juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, kas noteiktu juridisko pamatu tās darbībai un attiecīgo izdevumu īstenošanai saskaņā ar 279. pantā minēto regulu, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētajā regulā.

4.   Lai uzturētu budžeta disciplīnu, Savienība nepieņem nevienu aktu, kas varētu būtiski ietekmēt budžetu, ja vien netiek pamatots, ka šajos aktos minētos izdevumus ir iespējams finansēt, nepārsniedzot Savienības pašas resursus un saskaņā ar 270.a pantā minēto daudzgadu finanšu shēmu.

5.   Budžetu īsteno saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu. Dalībvalstis sadarbojas ar Savienību, lai nodrošinātu, ka budžetā iekļautās apropriācijas izmanto saskaņā ar šo principu.

6.   Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 280. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.”.

SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI

258)

Pirms 269. panta iekļauj 1. nodaļu ar virsrakstu “SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI”.

259)

269. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

“Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku.”;

b)

otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

“Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu, paredzot noteikumus attiecībā uz Savienības pašas resursu sistēmu. Šajā kontekstā tā var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav pieņēmušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.”.

260)

270. pantu atceļ.

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

261)

Iekļauj šādu jaunu 2. nodaļu un 270.a pantu:

“2. NODAĻA

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

270.a pants

1.   Daudzgadu finanšu shēma nodrošina, ka Savienības izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās.

To nosaka vismaz uz pieciem gadiem.

Savienības gada budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

2.   Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Eiropadome var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot pirmajā daļā minēto regulu.

3.   Finanšu shēma nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām. Izdevumu kategorijas, kuru skaits ir ierobežots, atbilst galvenajām Savienības darbības nozarēm.

Finanšu shēma paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei.

4.   Ja Padome līdz iepriekšējās finanšu shēmas beigām nav pieņēmusi regulu, kurā paredzēta jauna finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus, kas atbilst attiecīgās shēmas pēdējam gadam, turpina piemērot līdz šāda akta pieņemšanai.

5.   Finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu.”.

SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS

262)

Pēc 270. a panta iekļauj 3. nodaļu ar virsrakstu “SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS”.

263)

Iekļauj 270. b pantu, kurā pārņem 272. panta 1. punkta tekstu.

264)

271. pants kļūst par jauno 273.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 267. punktā.

265)

272. panta 1. punkts kļūst par 270.b pantu; 272. panta 2.līdz 10. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“272. pants

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru nosaka Savienības gada budžetu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1.

Katra iestāde, izņemot Eiropas Centrālo Banku, līdz 1. jūlijam sagatavo savu paredzamo izdevumu tāmes nākamajam finanšu gadam. Komisija apvieno šīs tāmes budžeta projektā, kurā var būt ietvertas dažādas tāmes.

Budžeta projektā ir ieņēmumu tāme un izdevumu tāme.

2.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par budžeta projektu ne vēlāk kā 1. septembrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma.

Komisija procedūras gaitā var grozīt budžeta projektu līdz brīdim, kad tiek sasaukta 5. punktā minētā Samierināšanas komiteja.

3.

Padome pieņem nostāju par budžeta projektu un nosūta to Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā 1. oktobrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma. Padome Eiropas Parlamentam dara zināmus visus iemeslus, kas tai likuši pieņemt attiecīgo nostāju.

4.

Ja četrdesmit divās dienās pēc šā ziņojuma Eiropas Parlaments:

a)

apstiprina Padomes nostāju, tad budžets ir pieņemts;

b)

nav pieņēmis lēmumu, tad budžetu uzskata par pieņemtu;

c)

pieņem grozījumus ar tā locekļu balsu vairākumu, tad grozīto projektu pārsūta Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, tūlīt sasauc Samierināšanas komitejas sēdi. Tomēr ja desmit dienās no projekta pārsūtīšanas Padome informē Eiropas Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi visus tā grozījumus, Samierināšanas komitejas sanāksme nenotiek.

5.

Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz locekļu, kas pārstāv Eiropas Parlamentu; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu divdesmit vienā dienā pēc Komitejas sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

6.

Ja divdesmit vienā dienā, kā minēts 5. punktā, Samierināšanas komiteja vienojas par kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam un Padomei pēc vienošanās ir četrpadsmit dienas, lai pieņemtu apspriežamo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu.

7.

Ja 6. punktā minēto četrpadsmit dienu laikā:

a)

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina kopīgo dokumentu vai nepieņem lēmumu vai ja viena no šīm iestādēm apstiprina kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, budžetu uzskata par galīgi pieņemtu saskaņā ar kopīgo dokumentu, vai

b)

Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu un Padome noraida kopīgo dokumentu vai ja viena no šīm iestādēm noraida kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

c)

Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu nepieņem kopīgo dokumentu, bet Padome to apstiprina, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

d)

Eiropas Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu, bet Padome to noraida, Eiropas Parlaments četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad Padome to noraidījusi, ar visu tā locekļu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu var nolemt apstiprināt visus grozījumus vai dažus no tiem, kas minēti 4. punkta c) daļā. Ja Eiropas Parlamenta grozījumi netiek apstiprināti, Samierināšanas komitejas nostāju par budžeta pozīciju, uz ko attiecas grozījums, uzskata par pieņemtu. Budžetu, pamatojoties uz šo, uzskata par galīgi pieņemtu.

8.

Ja 5. punktā minētās divdesmit vienas dienas laikā Samierināšanas komiteja nevienojas par kopīgu dokumentu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.

9.

Kad šajā pantā paredzētā procedūra ir beigusies, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

10.

Katra iestāde īsteno ar šo pantu piešķirtās pilnvaras, ievērojot Līgumus un saskaņā ar to pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pašu resursus un ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru.”.

266)

273. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā vārdu “nobalsots” aizstāj ar “galīgi pieņemts”, vārdus “vai citā apakšnodaļā” svītro un tekstu “kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais budžeta projekts.” aizstāj ar tekstu “kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām attiecīgajā nodaļā; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kas paredzēta budžeta projektā tajā pašā nodaļā.”;

b)

otrajā daļā pēc vārda “Padome” iekļauj vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma” un beigās pievieno šādu tekstu – “, atbilstīgi regulai, kas pieņemta saskaņā ar 279. pantu. Padome tūlīt nosūta šo lēmumu Eiropas Parlamentam.”;

c)

trešo daļu svītro;

d)

pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Otrajā daļā minētais lēmums paredz vajadzīgos pasākumus saistībā ar līdzekļiem, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu atbilstīgi 269. pantā minētajiem aktiem.

Tas stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu vairākumu šajā laikā nav nolēmis samazināt šos izdevumus.”.

267)

Iekļauj 273.a pantu, kurā pārņem 271. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a)

pirmo daļu svītro;

b)

trešajā daļā, kas kļuvusi par otro daļu, vārdus “vajadzības gadījumā” svītro;

c)

pēdējā daļā vārdkopu “Padomes, Komisijas un Tiesas” aizstāj ar tekstu “Eiropadomes un Padomes, Komisijas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas”.

BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS

268)

4. nodaļu “BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS” iekļauj pirms 274. panta, kuru groza šādi:

a)

pirmajā daļā teikuma daļu “Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu uzņemas atbildību par budžeta izpildi” aizstāj ar tekstu “Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi”;

b)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Regulā paredz dalībvalstu pienākumus budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīgo atbildību. Tajā paredz atbildību un precizē noteikumus, kas katrai iestādei jāievēro attiecībā uz pašas izdevumu īstenošanu.”.

269)

275. pantā vārdu “Padomei” un vārdus “Eiropas Parlamentam” maina vietām. Pievieno šādu jaunu otro daļu:

“Komisija arī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti, jo īpaši saistībā ar norādēm, ko Eiropas Parlaments un Padome snieguši saskaņā ar 276. pantu.”.

270)

276. panta 1. punktā vārdkopu “275. pantā minētos pārskatus un finanšu pārskatu” aizstāj ar tekstu “275. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatu un novērtējumu”.

KOPĪGIE FINANŠU NOTEIKUMI

271)

Pirms 277. panta iekļauj 5. nodaļu ar virsrakstu “KOPĪGI NOTEIKUMI”.

272)

277. pantu tekstu aizstāj ar šādu pantu:

“277. pants

Daudzgadu finanšu shēmu un gada budžetu izstrādā euro.”.

273)

279. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu pieņem:

a)

finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas, kā arī aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru;

b)

noteikumus, kas nosaka finanšu jomas subjektu atbildības kontroli, jo īpaši pilnvarotāju un grāmatvežu atbildības kontroli.”;

b)

2. punktā tekstu “, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, kā arī saņēmusi Revīzijas palātas atzinumu, ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar tekstu “un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Revīzijas palātu”.

274)

Iekļauj šādu jaunu 279.a un 279.b pantu:

“279.a pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām.

279.b pants

Pēc Komisijas iniciatīvas regulāri tiek sasauktas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmes saskaņā ar šajā nodaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētāji attiecīgi rīkojas, lai sekmētu pārrunas un attiecīgo iestāžu nostājas saskaņošanu nolūkā veicināt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu.”.

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

275)

Pirms 280. panta iekļauj 6. nodaļu ar virsrakstu “KRĀPŠANAS APKAROŠANA”.

276)

280. pantu groza šādi:

a)

1. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu: “, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās.”;

b)

4. punktā pēc vārda “dalībvalstīs” iekļauj tekstu “, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās” un punkta pēdējo teikumu svītro.

CIEŠĀKA SADARBĪBA

277)

Pēc 280. panta iekļauj III sadaļu ar virsrakstu “CIEŠĀKA SADARBĪBA”.

278)

Iekļauj šādu jaunu 280.a līdz 280.i pantu, kas līdz ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un aizstāj Līguma par Eiropas Savienību pašreizējos 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. un 11.a pantu:

“280.a pants

Ciešākai sadarbībai jāatbilst Savienības Līgumiem un tiesību aktiem.

Šāda sadarbība neapdraud iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē.

280.b pants

Jebkādas ciešākas sadarbības gadījumā ievēro to dalībvalstu kompetenci, tiesības un pienākumu, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. Minētās dalībvalstis iesaistītajām dalībvalstīm neliek šķēršļus sadarbības īstenošanā.

280.c pants

1.   Izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem.

Komisija un dalībvalstis, kas iesaistās ciešākā sadarbībā, nodrošina līdzdalības sekmēšanu iespējami lielākam dalībvalstu skaitam.

2.   Komisija un, vajadzības gadījumā, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomes locekļus par ciešākas sadarbības norisi.

280.d pants

1.   Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kādā no jomām, uz ko attiecas Līgumi, izņemot ekskluzīvas kompetences jomas un kopējo ārpolitiku un drošības politiku, adresē lūgumu Komisijai, precizējot ierosinātās ciešākās sadarbības jomu un mērķus. Komisija šajā nolūkā var iesniegt priekšlikumu Padomei. Ja Komisija priekšlikumu neiesniedz, tā informē attiecīgās dalībvalstis par šādas rīcības iemesliem.

Šā punkta pirmajā daļā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.

2.   To dalībvalstu lūgumu, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kopējā ārpolitikā un drošības politikā, adresē Padomei. To nosūta Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas dod atzinumu par to, vai ierosinātā ciešākā sadarbība ir saderīga ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un Komisijai, kura sniedz atzinumu par to, vai ciešāka sadarbība ir saderīga ar Savienības politiku. To nosūta arī Eiropas Parlamentam informācijai.

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir ar Padomes vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

280.e pants

Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā.

Vienprātība ir panākta tad, ja šādi balsojuši tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punktu.

280.f pants

1.   Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties jau uzsāktā ciešākā sadarbībā vienā no 280.d panta 1. punktā minētajām jomām, par savu nodomu paziņo Padomei un Komisijai.

Četros mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas dienas Komisija apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību. Vajadzības gadījumā tā norāda, ka līdzdalības nosacījumi ir ievēroti, un nosaka tādus pārejas pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem attiecībā uz ciešākas sadarbības sakarā jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu.

Tomēr, ja Komisija uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai. Beidzoties šim termiņam, tā no jauna izskata pieteikumu saskaņā ar otrajā daļā izklāstīto procedūru. Ja Komisija uzskata, ka joprojām nav ievēroti līdzdalības nosacījumi, attiecīgā dalībvalsts var vērsties Padomē, kas pieņem lēmumu pieteikuma sakarā. Padome rīkojas saskaņā ar 280.e pantu. Tā arī var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos pārejas pasākumus, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

2.   Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties ciešākā sadarbībā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, par savu nodomu paziņo Padomei, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijai.

Padome apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību pēc apspriešanās ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un vajadzības gadījumā tā ņem vērā to, vai ir ievēroti līdzdalības nosacījumi. Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma var noteikt tādus pārejas pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu ciešākas sadarbības sakarā. Tomēr, ja Padome uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai.

Piemērojot šo punktu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu un rīkojas saskaņā ar 280.e pantu.

280.g pants

Izdevumus, kas radušies, īstenojot ciešāku sadarbību, un kas nav iestāžu administratīvās izmaksas, sedz iesaistītās dalībvalstis, ja vien visi Padomes locekļi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi nenolemj ko citu.

280.h pants

1.   Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

2.   Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem aktus saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

280.i pants

Padome un Komisija, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina konsekvenci darbībās, ko veic ciešākas sadarbības sakarā, kā arī tādu darbību atbilstību Savienības politikai.”.

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

279)

Sesto daļu numurē kā septīto daļu.

280)

281., 293., 305. un 314. pantu atceļ. 286. pantu aizstāj ar 16.b pantu.

281)

282. panta beigās pievieno šādu teikumu – “Tomēr jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju.”.

282)

283. pantā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar pārējām attiecīgām iestādēm, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām iestādēm pieņem”, kā arī vārdkopu “Kopienu pārējo darbinieku” aizstāj ar vārdkopu “Savienības pārējo darbinieku”.

283)

288. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Atkāpjoties no panta otrās daļas, Eiropas Centrālā banka saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko pati vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.”.

284)

290. pantā pēc vārdus “lēmumu pieņem” aizstāj ar tekstu “lēmumu, pieņemot regulas, paredz”.

285)

291. pantā tekstu “, Eiropas Monetāro institūtu” svītro.

286)

294. pants kļūst par 48.a pantu.

287)

299. pantu groza šādi:

a)

1. punktu svītro. 2. punkta pirmā daļa un 3. līdz 6. punkts kļūst par 311.a pantu, tos groza, kā norādīts šā panta 293. punktā.

2. punktu atstāj bez numura;

b)

pirmās daļas sākumā vārdu “Tomēr” svītro un vārdkopu “Francijas aizjūras departamentu” aizstāj ar tekstu “Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas”; daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.”;

c)

otrās daļas sākumā tekstu “Padome, paredzot attiecīgos pasākumus, kas minēti šā punkta otrajā daļā, ņem vērā, piemēram,” aizstāj ar tekstu “Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar”;

d)

trešās daļas sākumā tekstu “šā punkta otrajā daļā” aizstāj ar tekstu “pirmajā daļā”.

288)

300. un 301. pantu aizstāj ar attiecīgi 188.n un 188.k pantu un 302. līdz 304. pantu aizstāj ar 188.p pantu.

289)

308. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“308. pants

1.   Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

2.   Izmantojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.b panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.

3.   Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Līgumi neparedz šādu saskaņošanu.

4.   Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 25.b panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.”.

290)

Iekļauj šādu jaunu 308.a pantu:

“308.a pants

Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punktu nepiemēro attiecībā uz šādiem pantiem:

269. panta trešo un ceturto daļu,

270.a panta 2. punkta pirmo daļu,

308. pantu un

309. pantu.”.

291)

309. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“309. pants

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.

Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. un 4. punktā minētos lēmumus kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Ja lēmumu atņemt balsstiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, tad šis kvalificētais balsu vairākums ir tāds, kā paredzēts šā Līguma 205. panta 3. punkta b) apakšpunktā, bet ja Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas vai pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, tad to nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis tā locekļu vairākums.”.

292)

310. pantu pārdēvē par 188.m pantu.

293)

311. pantu atceļ. Iekļauj 311.a pantu, kurā pārņem 299. panta 2. punkta pirmās daļas un 3. līdz 6. punkta tekstu; šo tekstu groza šādi:

a)

2. punkta pirmo daļu un 3. līdz 6. punktu numurē kā 1. līdz 5. punktu un panta sākumā iekļauj jaunu ievadteikumu:

“Papildus Līguma par Eiropas Savienību 49.c panta noteikumiem attiecībā uz piemērošanas teritoriālo jomu piemēro šādus noteikumus:”;

b)

2. punkta, ko numurē kā pirmo punktu, pirmajā daļā tekstu “Francijas aizjūras departamentiem” aizstāj ar tekstu “Gvadelupai, Franču Gviānai, Martinikai, Reinjonai, Senbertelemī, Senmartēnai” un beigās pievieno vārdkopu “saskaņā ar 299. pantu”;

c)

3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, beigu daļā vārdus “šā Līguma” svītro;

d)

6. punktā, ko numurē kā 5. punktu, ievadteikumu “Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem,” aizstāj ar ievadteikumu “Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību 49.c panta un šā panta 1. līdz 4. punkta:”;

e)

panta beigās pievieno šādu jaunu punktu:

“6.   Pēc attiecīgas dalībvalsts ierosinājuma Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko groza statusu, kas attiecībā uz Savienību ir piešķirts Dānijas, Francijas vai Nīderlandes zemēm vai teritorijām, kas minētas 1. un 2. punktā. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriedes ar Komisiju.”.

294)

Virsrakstu “NOBEIGUMA NOTEIKUMI” pirms 313. panta svītro.

295)

Iekļauj šādu 313.a pantu:

“313.a pants

Šim Līgumam piemēro Līguma par Eiropas Savienību 53. panta noteikumus.”.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3. pants

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

4. pants

1.   Šim Līgumam pievienotais 1. protokols satur grozījumus protokolos, kuri pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

2.   Šim Līgumam pievienotais 2. protokols satur grozījumus Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā.

5. pants

1.   Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantus, iedaļas, nodaļas, sadaļas un daļas ar grozījumiem, ko veic šis Līgums, numurē saskaņā ar atbilstības tabulām, kas pievienotas šā Līguma pielikumā un ir tā sastāvdaļa.

2.   Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām un to savstarpējās atsauces pielāgo saskaņā ar 1. punktu, kā arī atsauces uz minēto pantu punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam, pielāgo saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām, ko satur citi Līgumi un primārie tiesību akti, kas ir Savienības pamatā, pielāgo saskaņā ar šā panta 1. punktu. Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību preambulas apsvērumiem vai uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem vai punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam, pielāgo saskaņā ar šo Līgumu.

Attiecīgā gadījumā šādu pielāgojumu piemēro arī attiecībā uz noteikumiem, kas ir atcelti.

3.   Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma preambulas apsvērumiem, pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām atbilstīgi šā Līguma grozījumiem, kuras satur citi instrumenti vai akti, lasa kā atsauces uz šo Līgumu preambulas apsvērumiem, pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām, kas numurētas saskaņā ar 1. punktu vai – attiecībā uz minēto pantu punktiem – kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam.

6. pants

1.   Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas dokumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.

2.   Šis Līgums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī ar noteikumu, ka deponēti visi ratifikācijas dokumenti vai, ja tas nav noticis, nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējusi pēdējā parakstītājvalsts.

7. pants

Šā Līguma, turpmāk “Lisabonas Līgums”, oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apstiprinātu kopiju visu citu parakstītājvalstu valdībām.

TO APLIECINOT, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.

Съставено в Лисабон на тринадесети декември две хиляди и седма година.

Hecho en Lisboa, el trece de diciembre de dos mil siete.

V Lisabonu dne třináctého prosince dva tisíce sedm.

Udfærdiget i Lissabon den trettende december to tusind og syv.

Geschehen zu Lissabon am dreizehnten Dezember zweitausendsieben.

Kahe tuhande seitsmenda aasta detsembrikuu kolmeteistkümnendal päeval Lissabonis.

Έγινε στη Λισσαβώνα, στις δέκα τρεις Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες επτά.

Done at Lisbon on the thirteenth day of December in the year two thousand and seven.

Fait à Lisbonne, le treize décembre deux mille sept.

Arna dhéanamh i Liospóin, an tríú lá déag de Nollaig sa bhliain dhá mhíle a seacht.

Fatto a Lisbona, addì tredici dicembre duemilasette.

Lisabonā, divtūkstoš septītā gada trīspadsmitajā decembrī.

Priimta Lisabonoje du tūkstančiai septintųjų metų gruodžio tryliktą dieną.

Kelt Lisszabonban, a kétezer-hetedik év december tizenharmadik napján.

Magħmul f'Lisbona, fit-tlettax-il jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u sebgħa.

Gedaan te Lissabon, de dertiende december tweeduizend zeven.

Sporządzono w Lizbonie dnia trzynastego grudnia roku dwa tysiące siódmego.

Feito em Lisboa, em treze de Dezembro de dois mil e sete.

Întocmit la Lisabona la treisprezece decembrie două mii șapte.

V Lisabone dňa trinásteho decembra dvetisícsedem.

V Lizboni, dne trinajstega decembra leta dva tisoč sedem.

Tehty Lissabonissa kolmantenatoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaseitsemän.

Som skedde i Lissabon den trettonde december tjugohundrasju.

Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen

Pour Sa Majesté le Roi des Belges

Für Seine Majestät den König der Belgier

Image

„Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.”

«Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.»

„Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.“

За Правителството на Република България

Image

Za prezidenta České republiky

Image

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

Image

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi Presidendi nimel

Image

Thar ceann Uachtarán na hÉireann

For the President of Ireland

Image

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Image

Por Su Majestad el Rey de España

Image

Pour le Président de la République française

Image

Per il Presidente della Repubblica italiana

Image

Για τον Πρόεδρο της Κυπριακής Δημοκρατίας

Image

Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā

Image

Lietuvos Respublikos Prezidento vardu

Image

Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg

Image

A Magyar Köztársaság Elnöke részéről

Image

Għall-President ta' Malta

Image

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

Image

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Image

Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pelo Presidente da República Portuguesa

Image

Pentru Președintele României

Image

Za predsednika Republike Slovenije

Image

Za prezidenta Slovenskej republiky

Image

Suomen Tasavallan Presidentin puolesta

För Republiken Finlands President

Image

För Konungariket Sveriges regering

Image

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image


PROTOKOLI

A.   

PROTOKOLI, KAS JĀPIEVIENO LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN/VAI LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU, UN VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM

PROTOKOLS

PAR VALSTU PARLAMENTU LOMU EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT, ka tas, kā valstu parlamenti kontrolē savu valdību darbību saistībā ar Eiropas Savienības darbību, ir atkarīgs no katras dalībvalsts konstitucionālās iekārtas un prakses;

TIEKDAMIES rosināt valstu parlamentus pilnīgāk iesaistīties Eiropas Savienības darbībā un paplašināt to iespējas izteikt viedokli par Eiropas Savienības leģislatīvo aktu projektiem, kā arī par citiem jautājumiem, kuros tie varētu būt īpaši ieinteresēti,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam:

I SADAĻA

INFORMĀCIJA VALSTU PARLAMENTIEM

1. pants

Komisijas konsultatīvos dokumentus (zaļās grāmatas, baltās grāmatas un paziņojumus), kad tos publicē, Komisija tieši nosūta valstu parlamentiem. Arī ikgadējo likumdošanas programmu un jebkādus citus likumdošanas plānošanas vai politiskās stratēģijas dokumentus Komisija nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. pants

Leģislatīvo aktu projektus, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, nosūta valstu parlamentiem.

Šajā protokolā “leģislatīvā akta projekts” ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda leģislatīvā akta pieņemšanu.

Komisijas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Komisija tieši iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Eiropas Parlamenta ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Eiropas Parlaments tieši iesniedz valstu parlamentiem.

Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.

3. pants

Valstu parlamenti var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam pamatotu atzinumu par leģislatīvā akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam, ievērojot procedūru, kas paredzēta Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

Ja attiecīgo leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.

Ja leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

4. pants

No dienas, kad leģislatīvā akta projekts ir pieejams valstu parlamentiem Savienības oficiālajās valodās, līdz dienai, kad projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, lai to pieņemtu vai lai formulētu nostāju saskaņā ar likumdošanas procedūru, ir jāpaiet astoņām nedēļām. Steidzamības gadījumos ir iespējami izņēmumi, kuru pamatojumu norāda Padomes aktā vai nostājā. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, minētajās sešās nedēļās nedrīkst notikt nekāda vienošanās par leģislatīvā akta projektu. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām.

5. pants

Padomes sanāksmju darba kārtību un to rezultātu, tostarp to sanāksmju protokolus, kurās Padome apspriež leģislatīvo aktu projektus, tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.

6. pants

Ja Eiropadome paredz atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punkta pirmo vai otro daļu, valstu parlamentus par šo Eiropadomes iniciatīvu informē vismaz sešus mēnešus pirms lēmuma pieņemšanas.

7. pants

Revīzijas palāta informācijas nolūkā nosūta savu gada ziņojumu valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

8. pants

Ja valsts parlamentārā sistēma nav vienpalātas sistēma, šā protokola 1. līdz 7. pants attiecas uz parlamenta palātām.

II SADAĻA

PARLAMENTU SADARBĪBA

9. pants

Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Eiropas Savienībā.

10. pants

Tādu parlamentāro struktūrvienību konference, kuras specializējas Savienības jautājumos, var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai izskatīšanai jebkuru priekšlikumu, ko tā uzskata par lietderīgu. Minētā konference arī veicina informācijas un labas prakses apmaiņu starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, kā arī starp to īpašajām komitejām. Tāpat minētā konference var organizēt parlamentu konferences par konkrētiem tematiem, jo īpaši lai apspriestu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumus, tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku. Konferences priekšlikumi nav saistoši valstu parlamentiem un neietekmē to nostāju.

PROTOKOLS

PAR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLĒDAMĀS nodrošināt to, ka lēmumu pieņemšana tiek iespējami tuvināta Savienības pilsoņiem;

NOLĒMUŠAS paredzēt nosacījumus, lai piemērotu subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā tie noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3.b pantā, un ieviest sistēmu šo principu piemērošanas uzraudzībai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

Katra iestāde nodrošina to, ka pastāvīgi tiek ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips, kā tie noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3.b pantā.

2. pants

Pirms iesniegt priekšlikumu par kādu leģislatīvo aktu, Komisija veic vispusīgas konsultācijas. Šādās konsultācijās, attiecīgā gadījumā, vērā ņem paredzēto darbību reģionālo un vietējo dimensiju. Steidzamības gadījumos Komisija izņēmuma kārtā neveic šādas konsultācijas. Šā lēmuma pamatojumu tā norāda savā priekšlikumā.

3. pants

Šajā protokolā “leģislatīvā akta projekts” ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda leģislatīvā akta pieņemšanu.

4. pants

Komisija savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Savienības likumdevējam.

Eiropas Parlaments savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem.

Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.

Pieņemot Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas un Padomes nostājas, attiecīgā iestāde tās nosūta valstu parlamentiem.

5. pants

Leģislatīvo aktu projekti ir pamatoti, ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Jebkurā leģislatīvā akta projektā jābūt iekļautam sīki izstrādātam ziņojumam, kas ļautu izvērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Šajā ziņojumā jāiekļauj elementi, kas ļauj izvērtēt akta finansiālo ietekmi, un – attiecībā uz direktīvu – tās ietekmi uz noteikumiem, kas dalībvalstīm jāievieš, tostarp – attiecīgā gadījumā – uz reģionālajiem tiesību aktiem. Secinājumu, ka Savienības mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, pamato ar kvalitatīviem un, kad vien tas iespējams, kvantitatīviem rādītājiem. Leģislatīvo aktu projektos ņem vērā vajadzību nodrošināt to, ka visi finansiālie vai administratīvie apgrūtinājumi, kas rodas Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmējdarbības subjektiem un pilsoņiem, ir cik iespējams mazi un atbilstīgi noteiktajam mērķim.

6. pants

Ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta astoņās nedēļās no leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dienas var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam kādā no Savienības oficiālajām valodām sastādītu pamatotu atzinumu, kurā paskaidrots, kāpēc tā uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Ikviens valsts parlamenta vai ikviena valsts parlamenta palāta vajadzības gadījumā apspriežas ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras.

Ja attiecīgo leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.

Ja leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

7. pants

1.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja kāda no tām ierosinājusi leģislatīvā akta projektu, ņem vērā pamatotos atzinumus, ko snieguši valstu parlamenti vai kāda valsts parlamenta palāta.

Katram valsts parlamentam ir divas balsis, kas sadalītas atbilstīgi valsts parlamentārajai sistēmai. Divpalātu valsts parlamentu gadījumā katrai palātai ir viena balss.

2.   Ja pamatotie atzinumi par Eiropas leģislatīvā akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienu trešdaļu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, tad projekts ir jāpārskata. Šis minimums ir viena ceturtdaļa attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.i pantam un kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Eiropas Parlaments, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja tās ierosinājušas attiecīgo leģislatīvā akta projektu, var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt projektu. Šāds lēmums jāpamato.

3.   Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ja pamatotie atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienkāršu vairākumu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, tad priekšlikums ir jāpārskata. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu.

Ja Komisija nolemj paturēt to spēkā, tai pamatotā atzinumā ir jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka projekts atbilst subsidiaritātes principam. Šis pamatotais atzinums, kā arī valstu parlamentu sniegtie pamatotie atzinumi būs jāiesniedz Savienības likumdevējam, lai tos ņemtu vērā procedūrā:

a)

pirms pirmā lasījuma pabeigšanas likumdevējs (Eiropas Parlaments un Padome) izskata tiesību akta priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes principam, īpaši ņemot vērā vairuma valstu parlamentu izteiktos kopīgos pamatojumus, kā arī Komisijas pamatotu atzinumu;

b)

ja likumdevējs ar 55 % Padomes locekļu balsu vairākumu vai Eiropas Parlamenta balsu vairākumu nolemj, ka priekšlikums nav atbilstīgs subsidiaritātes principam, tiesību akta priekšlikumu pārtrauc izskatīt.

8. pants

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izlemt lietas, kas attiecas uz subsidiaritātes principa pārkāpumu kādā leģislatīvajā aktā un ko dalībvalstis ierosinājušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantā paredzētajiem noteikumiem, vai ko dalībvalstis sava valsts parlamenta vai tā palātas vārdā nodevušas Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar savu tiesību sistēmu.

Arī Reģionu komiteja var saskaņā iepriekšminēto pantu ierosināt lietas par leģislatīvajiem aktiem, kuru pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēta apspriešanās ar to.

9. pants

Katru gadu Komisija iesniedz Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem ziņojumu par Līguma par Eiropas Savienību 3.b panta piemērošanu. Šis gada ziņojums jānosūta arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

PROTOKOLS

PAR EUROGRUPU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES veicināt apstākļus stiprākai tautsaimniecības izaugsmei Eiropas Savienībā un šajā nolūkā attīstīt arvien ciešāku ekonomikas politikas koordināciju eurozonā;

APZINOTIES nepieciešamību paredzēt īpašus noteikumus pastiprinātam to dalībvalstu dialogam, kuru naudas vienība ir euro, līdz brīdim, kad euro kļūs par visu Savienības dalībvalstu naudas vienību,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, tiekas neoficiālās sanāksmēs. Šādās sanāksmēs vajadzības gadījumā pārrunā jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem pienākumiem, kādus tās kopīgi uzņemas saistībā ar vienoto valūtu. Sanāksmēs piedalās Komisija. Šādās sanāksmēs, kuras sagatavo par finansēm atbildīgo ministru pārstāvji no dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un Komisija, uzaicina piedalīties Eiropas Centrālo banku.

2. pants

To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, ar šo dalībvalstu vairākumu uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju.

PROTOKOLS

PAR PASTĀVĪGU STRUKTURĒTU SADARBĪBU, KAS IZVEIDOTA AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 28.a PANTU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ Līguma par Eiropas Savienību 28.a panta 6. punktu un 28.e pantu;

ATGĀDINOT, ka Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kas pamatojas uz to, lai panāktu dalībvalstu darbības konverģences līmeni, kas pastāvīgi pieaug;

ATGĀDINOT, ka kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa; ka tā nodrošina Savienības rīcības spējas, izmantojot civilos un militāros līdzekļus; ka Savienība var izmantot šādus līdzekļus Līguma par Eiropas Savienību 28.b pantā minētajos uzdevumos ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem; ka šo uzdevumu veikšanai ir jāizmanto dalībvalstu nodrošinātās militārās spējas saskaņā ar “vienotu spēku principu”;

ATGĀDINOT, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes;

ATGĀDINOT to, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ievēro pienākumus, ko Ziemeļatlantijas Līgums uzliek dalībvalstīm, kuras uzskata, ka šo valstu kopīgā aizsardzība tiek īstenota Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā, kura turpina būt dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats; un atgādinot to, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir saderīga ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas noteikta minētajā organizācijā;

PĀRLIECĪBĀ, ka Savienības arvien pieaugošā loma drošības un aizsardzības jomā veicinās atjaunotās Ziemeļatlantijas Alianses vitalitāti saskaņā ar tā dēvēto “Berlīne Pluss” vienošanos,

APŅĒMUŠĀS nodrošināt, ka Savienība būs spējīga pilnībā uzņemties atbildību starptautiskajā vidē;

ATZĪSTOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācija var lūgt Savienības atbalstu steidzamu uzdevumu īstenošanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VI un VII nodaļu;

ATZĪSTOT, ka drošības un aizsardzības politikas stiprināšana prasīs dalībvalstu pūliņus spēju jomā;

APZINOTIES, ka Eiropas drošības un aizsardzības politikas jauna attīstības posma sākšana ir saistīta ar centieniem, kurus noteiks iesaistītās dalībvalstis;

ATGĀDINOT, ka Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnīga iesaistīšanās pastāvīgās strukturētās sadarbības pasākumos ir nozīmīga,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

Pastāvīgā strukturētā sadarbība, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 28.a panta 6. punktā, ir atvērta ikvienai dalībvalstij, kura no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, apņemas:

a)

sākt intensīvāk attīstīt savas aizsardzības spējas, attīstot savu nacionālo ieguldījumu un – vajadzības gadījumā – piedaloties daudznacionālos spēkos, Eiropas galvenajās ekipējuma programmās, kā arī Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūras (turpmāk “Eiropas Aizsardzības aģentūra”) darbībā; un

b)

būt spējīga nodrošināt – vēlākais 2010. gadā – valsts līmenī vai daudznacionālu spēku sastāvā noteiktiem uzdevumiem sagatavotas kaujas vienības, kuras veidotas taktiskā līmenī kā kaujas vienības ar atbalsta elementiem, tostarp transportu un nodrošinājumu, un kuras 5 līdz 30 dienās ir spējīgas iesaistīties Līguma par Eiropas Savienību 28.b pantā minēto misiju veikšanā, īpaši lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījumu, un kuru uzturēšanās operācijas rajonā ir iespējama sākotnēji 30 dienas, ko vēlāk var pagarināt līdz 120 dienām.

2. pants

Šā protokola 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai, dalībvalstis, kas piedalās pastāvīgā strukturētā sadarbībā, apņemas:

a)

no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību;

b)

cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā;

c)

veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī;

d)

sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu – tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija – trūkumus, ko konstatē saskaņā ar “Spēju attīstības mehānismu”;

e)

ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.

3. pants

Eiropas Aizsardzības aģentūra regulāri izvērtē iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz šo valstu spējām, īpaši ieguldījumu, kurš veikts saskaņā ar kritērijiem, ko nosaka – inter alia – pamatojoties uz šā protokola 2. pantu, un vismaz reizi gadā iesniedz attiecīgu ziņojumu. Izvērtēšana var būt par pamatu Padomes ieteikumiem un lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28.e pantu.

PROTOKOLS

PAR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 6. PANTA 2. PUNKTU, KAS ATTIECAS UZ SAVIENĪBAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

Nolīgumā par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk “Eiropas Konvencija”), kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā, jāparedz nepieciešamība saglabāt Savienības un Savienības tiesību sistēmas īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz:

a)

īpašajiem pasākumiem saistībā ar Savienības iespējamo dalību Eiropas Konvencijas kontroles struktūrās;

b)

mehānismiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka lietas, ko ierosinājušas valstis, kas nav Savienības dalībvalstis, un fiziskās personas, tiks attiecīgi un pareizi vērstas pret dalībvalstīm un/vai Savienību.

2. pants

Iepriekš 1. punktā minētajā nolīgumā jānodrošina, ka Savienības pievienošanās neietekmē ne Savienības kompetenci, ne tās iestāžu pilnvaras. Minētajā līgumā jānodrošina, ka nekādi tā noteikumi neietekmē dalībvalstu stāvokli saistībā ar Eiropas Konvenciju, jo īpaši saistībā ar tās protokoliem, pasākumiem, ko dalībvalstis veic, atkāpjoties no Eiropas Konvencijas atbilstīgi tās 15. pantam, un atrunām, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Eiropas Konvencijas 57. pantu.

3. pants

Nekādi noteikumi 1. pantā minētajā nolīgumā neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 292. pantu.

PROTOKOLS

PAR IEKŠĒJO TIRGU UN KONKURENCI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka iekšējais tirgus, kā izklāstīts 2. pantā Līgumā par Eiropas Savienību, ietver sistēmu, kas nodrošina, ka konkurence nav izkropļota,

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo: Savienība vajadzības gadījumā pieņem lēmumu saskaņā ar Līgumu noteikumiem, tostarp 308. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Šo protokolu pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

PROTOKOLS

PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTAS PIEMĒROŠANU POLIJAI UN APVIENOTAJAI KARALISTEI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

TĀ KĀ Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus;

TĀ KĀ Harta jāpiemēro stingri saskaņā ar minētā 6. panta noteikumiem un pašas Hartas VII sadaļas noteikumiem;

TĀ KĀ minētajā 6. pantā noteikta prasība, ka Hartu jāpiemēro un jāinterpretē Polijas un Apvienotās Karalistes tiesās stingri saskaņā ar šajā pantā minētajiem paskaidrojumiem;

TĀ KĀ Hartā ir ietvertas gan tiesības, gan principi;

TĀ KĀ Hartā ietverti gan civila, gan politiska rakstura nosacījumi, kā arī ekonomiska un sociāla rakstura nosacījumi;

TĀ KĀ Hartā atkārtoti apliecinātas Savienības atzītas tiesības, brīvības un principi un šīs tiesības padarītas redzamākas, taču nav radītas jaunas tiesības vai principi;

ATGĀDINOT Polijas un Apvienotās Karalistes pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī Savienības tiesību aktiem kopumā;

ŅEMOT VĒRĀ Polijas un Apvienotās Karalistes vēlmi precizēt dažus Hartas piemērošanas aspektus;

Šajā sakarā VĒLOTIES precizēt Hartas piemērošanu attiecībā pret Polijas un Apvienotās Karalistes normatīviem vai administratīviem aktiem un tās piekritību Polijā un Apvienotajā Karalistē;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka atsauces minētajā protokolā uz konkrētu Hartas noteikumu darbību nekādā ziņā neskar citu Hartas noteikumu darbību;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka minētais protokols neskar Hartas piemērošanu pārējās dalībvalstīs;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka minētais protokols neskar citus Polijas un Apvienotās Karalistes pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī Savienības tiesību aktiem kopumā;

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

1.   Ar Hartu nepalielina ES Tiesas vai jebkuras tiesas Polijā vai Apvienotajā Karalistē spējas atzīt, ka Polijas vai Apvienotās Karalistes tiesību akti, regulas un administratīvie noteikumi, prakse vai darbības neatbilst pamattiesībām, brīvībām un principiem, kas tajā atkārtoti apstiprināti.

2.   Jo īpaši – un skaidrības labad – nekas Hartas IV sadaļā nerada piekritīgas tiesības, kas piemērojamas Polijai vai Apvienotajai Karalistei, izņemot tiktāl, ciktāl Polija vai Apvienotā Karaliste paredzējusi šādas tiesības savas valsts tiesību aktos.

2. pants

Ja kāds Hartas noteikums attiecas uz valsts praksi un tiesību aktiem, to piemēro Polijai vai Apvienotajai Karalistei vienīgi tiktāl, ciktāl tajā ietvertās tiesības vai principi ir atzīti Polijas vai Apvienotās Karalistes tiesību aktos vai praksē.

PROTOKOLS

PAR KOPĪGAS KOMPETENCES ĪSTENOŠANU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

Vienīgais pants

Attiecībā uz 2.a pantu par kopīgu kompetenci, ja Eiropas Savienība ir rīkojusies kādā konkrētā jomā, šo kompetenču darbības joma atteicas tikai uz tiem elementiem, kas noteikti attiecīgajā Savienības aktā un tādēļ neattiecas uz visu jomu.

PROTOKOLS

PAR SABIEDRISKIEM PAKALPOJUMIEM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES uzsvērt sabiedrisku pakalpojumu nozīmi,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem skaidrojošiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. pants

Savienības kopīgās vērtības attiecībā uz sabiedriskiem pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta nozīmē ir šādas:

valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un lielā rīcības brīvība, nodrošinot, pasūtot un organizējot sabiedriskus pakalpojumus, lai, cik vien iespējams, ievērotu patērētāju vajadzības;

daudzo sabiedrisko pakalpojumu dažādība un atšķirīgās patērētāju vajadzības un izvēles, ko var radīt atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un sociālie un kultūras apstākļi;

augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšana.

2. pants

Līgumu noteikumi nekādā veidā neskar dalībvalstu kompetenci nodrošināt, pasūtīt un organizēt ar ekonomiku nesaistītus sabiedriskos pakalpojumus.

PROTOKOLS

PAR PADOMES LĒMUMU ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 9.C PANTA 4. PUNKTA UN LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 205. PANTA 2. PUNKTA ĪSTENOŠANU LAIKPOSMĀ NO 2014. GADA 1. NOVEMBRA LĪDZ 2017. GADA 31. MARTAM, NO VIENAS PUSES, UN PĒC 2017. GADA 1. APRĪĻA, NO OTRAS PUSES

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, cik vitāli svarīga, apstiprinot Lisabonas Līgumu, bija vienošanās par Padomes Lēmumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta īstenošanu laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, no vienas puses, un pēc 2017. gada 1. aprīļa, no otras puses, (turpmāk “Lēmums”),

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

Vienīgais pants

Pirms Padome izskata jebkādu iespējamu projektu vai priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt vai atcelt minēto lēmumu vai kādu no tā noteikumiem vai tieši vai netieši grozīt tā jomu vai nozīmi, pieņemot vai grozot citu Savienības tiesību aktu, Eiropadome veic sākotnējas apspriedes par minēto projektu, ievērojot konsensa principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.b panta 4. punktu.

PROTOKOLS

PAR PĀREJAS NOTEIKUMIEM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

TĀ KĀ, lai organizētu pāreju no Līgumu noteikumiem par iestādēm, kas piemērojami līdz brīdim, kad stāsies spēkā Lisabonas Līgums, uz noteikumiem, kas paredzēti minētajā Līgumā, ir nepieciešams paredzēt pārejas noteikumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

1. pants

Šajā protokolā vārdi “Līgumi” apzīmē Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.

I SADAĻA

NOTEIKUMI PAR EIROPAS PARLAMENTU

2. pants

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.a panta 2. punkta otro daļu Eiropadome pietiekami savlaicīgi pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņem lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu.

Līdz Eiropas Parlamenta 2004. līdz 2009. gada sasaukuma beigām tas sastāvs un deputātu skaits paliek tas pats, kas bija, kad stājās spēkā Lisabonas Līgums.

II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR KVALIFICĒTU BALSU VAIRĀKUMU

3. pants

1.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punktu tā punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta noteikumi par kvalificēta vairākuma definīciju Eiropadomē un Padomē stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī.

2.   Laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Padomes loceklis var lūgt, lai lēmumu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kā definēts 3. punktā. Šādā gadījumā piemēro 3. un 4. punktu.

3.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.a panta 1. punkta otro daļu:

Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija

12

Bulgārija

10

Čehijas Republika

12

Dānija

7

Vācija

29

Igaunija

4

Īrija

7

Grieķija

12

Spānija

27

Francija

29

Itālija

29

Kipra

4

Latvija

4

Lietuva

7

Luksemburga

4

Ungārija

12

Malta

3

Nīderlande

13

Austrija

10

Polija

27

Portugāle

12

Rumānija

14

Slovēnija

4

Slovākija

7

Somija

7

Zviedrija

10

Apvienotā Karaliste

29

Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem lēmums ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 255 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 255 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu.

Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.

4.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā piedalās ne visi Padomes locekļi, un īpaši gadījumos, kad ir prasīts izmantot kvalificētu balsu vairākumu, kā tas definēts atbilstīgi 205. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kvalificētais balsu vairākums ir tāda pati vērtēto balsu attiecība un Padomes locekļu skaita attiecība un, vajadzības gadījumā, tāda pati iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju attiecība, kāda noteikta šā panta 3. punktā.

III SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PADOMES SASTĀVIEM

4. pants

Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 6. punkta pirmajā daļā minētais lēmums, Padome var sanākt minētā punkta otrajā un trešajā daļā minētajos sastāvos, kā arī citos sastāvos, kas ir noteikti sarakstā, kuru apstiprina ar Vispārējo lietu Padomes pieņemtu lēmumu, to pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu.

IV SADAĻA

NOTEIKUMI PAR KOMISIJU, TOSTARP PAR EIROPAS SAVIENĪBAS AUGSTO PĀRSTĀVI ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS

5. pants

Komisijas locekļi, kas ir amatā dienā, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, paliek amatā līdz amata pilnvaru termiņa beigām. Tomēr dienā, kad amatā tiek iecelts Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, beidzas amata pilnvaru termiņš Komisijas loceklim ar tādu pašu pilsonību kā Augstajam pārstāvim.

V SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PADOMES ĢENERĀLSEKRETĀRU, AUGSTO PĀRSTĀVI KOPĒJĀS ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS UN PADOMES ĢENERĀLSEKRETĀRA VIETNIEKU

6. pants

Padomes ģenerālsekretāra, Augstā Pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un Padomes ģenerālsekretāra vietnieka amata pilnvaru laiks beidzas dienā, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums. Padome ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punktu.

V SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PADOMDEVĒJĀM STRUKTŪRĀM

7. pants

Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:

Beļģija

12

Bulgārija

12

Čehijas Republika

12

Dānija

9

Vācija

24

Igaunija

7

Īrija

9

Grieķija

12

Spānija

21

Francija

24

Itālija

24

Kipra

6

Latvija

7

Lietuva

9

Luksemburga

6

Ungārija

12

Malta

5

Nīderlande

12

Austrija

12

Polija

21

Portugāle

12

Rumānija

15

Slovēnija

7

Slovākija

9

Somija

9

Zviedrija

12

Apvienotā Karaliste

24

8. pants

Kamēr nav stājies spēkā Līgumā par Eiropas Savienības darbību 263. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:

Beļģija

12

Bulgārija

12

Čehijas Republika

12

Dānija

9

Vācija

24

Igaunija

7

Īrija

9

Grieķija

12

Spānija

21

Francija

24

Itālija

24

Kipra

6

Latvija

7

Lietuva

9

Luksemburga

6

Ungārija

12

Malta

5

Nīderlande

12

Austrija

12

Polija

21

Portugāle

12

Rumānija

15

Slovēnija

7

Slovākija

9

Somija

9

Zviedrija

12

Apvienotā Karaliste

24

VII SADAĻA

PAR PĀREJAS NOTEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ AKTIEM, KAS PIEŅEMTI, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU V UN VI SADAĻU, PIRMS STĀJĀS SPĒKĀ LISABONAS LĪGUMS

9. pants

Tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, pirms stājās spēkā Lisabonas Līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus. Tas pats attiecas uz konvencijām, kas noslēgtas starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību.

10. pants

1.   Kā pārejas pasākumu un saistībā ar Savienības tiesību aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri ir pieņemti pirms tam, kad ir stājies spēkā Lisabonas Līgums, iestāžu pilnvaras, minētajam Līgumam stājoties spēkā, ir šādas: Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu nav īstenojamas un Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu – redakcijā, kas ir spēkā, pirms stājas spēkā Lisabonas Līgums – paliek tās pašas, arī tad, ja tās ir atzītas saskaņā ar minētā Līguma par Eiropas Savienību 35. panta 2. punktu.

2.   Grozījuma izdarīšana šā panta 1. punktā minētajā tiesību aktā nozīmē, ka tajā punktā minēto iestāžu pilnvaras, kas noteiktas Līgumos un ir saistītas ar grozīto tiesību aktu, ir īstenojamas tajās dalībvalstīs, uz ko attiecas grozītais tiesību akts.

3.   Katrā ziņā 1. punktā minētais pārejas pasākums zaudē spēku piecus gadus pēc tam, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums.

4.   Vēlākais sešus mēnešus pirms 3. punktā minētā pārejas laikposma beigām Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei, ka saistībā ar 1. punktā minētajiem tiesību aktiem tā neatzīst 1. punktā minētās, Līgumos noteiktās iestāžu pilnvaras. Ja Apvienotā Karaliste nāk klajā ar tādu paziņojumu, visus 1. punktā minētos tiesību aktus Apvienotajai Karalistei beidz piemērot no 3. punktā minētā pārejas laikposma beigām. Šī punkta daļa neattiecas uz grozītiem tiesību aktiem, ko piemēro Apvienotajai Karalistei, kā minēts 2. punktā.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var noteikt arī vajadzīgos pasākumus, kas izriet no šāda paziņojuma, kā arī vajadzīgos pārejas pasākumus. Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņēmšanā. Kvalificētu Padomes balsu vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var pieņemt arī lēmumu par to, ka Apvienotā Karaliste vajadzības gadījumā uzņemas tiešas finansiālas sekas, kas nenovēršami radušās, kad uz to beidz attiecināt tādus tiesību aktus.

5.   Jebkurā laikā pēc tam Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei vēlmi, lai uz to attiecina tiesību aktus, ko uz to vairs neattiecina saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu. Tādā gadījumā attiecīgi piemēro attiecīgus Protokola, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, noteikumus vai Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Iestāžu pilnvaras saistībā ar šiem tiesību aktiem ir tās pašas, kas noteiktas Līgumos. Pieņemot lēmumus saskaņā ar attiecīgajiem protokoliem, Savienības iestādes un Apvienotā Karaliste cenšas atjaunot pēc iespējas plašāku Apvienotās Karalistes līdzdalību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pieņemtās Savienības acquis piemērošanā, nopietni neskarot dažādu acquis daļu izmantojamību un reizē respektējot to saderību.

B.   

PROTOKOLI, KO PIEVIENO LISABONAS LĪGUMAM

1. PROTOKOLS

PAR GROZĪJUMIEM PROTOKOLOS, KAS PIEVIENOTI LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU, EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM UN/VAI EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLĒDAMĀS grozīt protokolus, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, lai tos pielāgotu jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti Lisabonas Līgumā,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

Vienīgais pants

1)   Protokolus, kas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šis Līgums un ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, groza saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem.

2)   Horizontālus grozījumus, kas paredzēti Lisabonas Līguma 2. panta 2. punktā, piemēro šajā pantā minētajiem protokoliem, izņemot d), e) un j) apakšpunktu.

3)   Šā panta 1. punktā minētajos protokolos:

a)

to preambulas pēdējo daļu, kurā minēti līgumi, kuriem pievienots attiecīgais protokols, aizstāj ar apsvērumu “IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību”. Šo daļu nepiemēro ne Protokolam par ekonomisko un sociālo kohēziju, ne Protokolam par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs.

Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, Protokolu par Eiropas Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu, Protokolu par Īrijas Konstitūcijas 40.3.3. pantu un Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti pievieno arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

b)

vārdu “Kopienas” (daudzskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu “Savienība” (vienskaitlis) attiecīgajā locījumā, vajadzības gadījumā veicot attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā.

4)   Turpmāk minētajos protokolos vārdus “Līguma” un “Līgums” aizstāj attiecīgi ar vārdiem “Līgumu” un “Līgumi” un atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienību un/vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumiem:

a)

Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

1. pantā;

b)

Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

1.1. panta jaunajā otrajā daļā,

12.1. panta pirmajā daļā,

14.1. pantā (otro attiecīgo vārdu),

14.2. panta otrajā daļā,

34.1. panta otrajā ievilkumā,

35.1. pantā;

c)

Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

3. panta otrajā teikumā;

d)

Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju:

2. punkta, ko numurē kā 1. punktu, otrajā teikumā;

e)

Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā:

sestajā apsvērumā, kas kļūst par piekto apsvērumu,

1. pantā;

f)

Protokolā par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem:

septītajā apsvērumā, kas kļūst par septīto apsvērumu;

g)

Protokolā par nekustamā īpašuma iegādi Dānijā:

vienīgajā pantā;

h)

Protokolā par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs:

vienīgajā pantā;

i)

Protokolā par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu:

3. pantā.

5)   Turpmāk minētajos protokolos atsauces uz “šā Līguma” pantiem aizstāj ar atsauci uz “Līguma par Eiropas Savienības darbību” pantiem:

a)

Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

3.1. pantā,

4. pantā,

6.3. pantā,

7. pantā,

9.1. pantā,

10.1. pantā,

11.1. pantā,

14.1. pantā (pirmo atsauci),

15.3. pantā,

16. panta pirmajā daļā,

21.1. pantā,

25.2. pantā,

27.2. pantā,

34.1. panta ievadteikumā,

35.3. pantā,

41.1. pantā, ko numurē kā 40.1. pantu, pirmajā daļā,

42. pantā, ko numurē kā 41. pantu,

43.1. pantā, ko numurē kā 42.1. pantu,

45.1. pantā, ko numurē kā 44.1. pantu,

47.3. pantā, ko numurē kā 46.3. pantu;

b)

Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

1. panta ievadteikumā;

c)

Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā:

1. punkta pirmajā teikumā;

d)

Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti:

6. punkta, ko numurē kā 5. punktu, otrajā daļā,

9. punkta, ko numurē kā 8. punktu, ievadteikumā,

10. punkta, ko numurē kā 9. punktu, a) punkta otrajā teikumā,

11. punktā, ko numurē kā 10. punktu;

e)

Protokolā par ekonomisko un sociālo kohēziju:

piecpadsmitajā apsvērumā, kas kļūst par vienpadsmito apsvērumu;

f)

I un II pielikumā:

abu pielikumu virsrakstā.

6)   Turpmāk minētajos protokolos vārdus “šā Līguma” aizstāj ar vārdiem “minētā Līguma”:

a)

Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

3.2. pantā,

3.3. pantā,

9.2. pantā,

9.3. pantā,

11.2. pantā,

43.2. pantā, ko numurē kā 42.2. pantu,

43.3. pantā, ko numurē kā 42.3. pantu,

44. pantā, ko numurē kā 43. pantu, otrajā daļā,

b)

Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

2. panta ievadteikumā;

c)

Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā:

2. pantā,

3. pantā,

4. panta pirmajā teikumā,

6. pantā;

d)

Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti:

7. punkta, ko numurē kā 6. punktu, otrajā daļā,

10. panta, ko numurē kā 9. punktu, c) apakšpunktā.

7)   Turpmāk minētajos protokolos pēc vārda “Padome” pievieno vārdkopu “ar vienkāršu balsu vairākumu”:

a)

Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

4. panta otrajā daļā,

13. panta otrajā daļā;

b)

Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:

7. panta, ko numurē kā 6. pantu, pirmās daļas pirmajā teikumā.

8)   Turpmāk minētajos protokolos vārdkopu “Eiropas Kopienu Tiesa” vai vārdu “Tiesa” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesa”:

a)

Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

1. pantā,

3. panta ceturtajā daļā,

pielikuma 1. pantā;

b)

Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

35.1., 35.2., 35.4., 35.5. un 35.6. pantā,

36.2. pantā;

c)

Protokolā par Eiropas Kopienu un Eiropola iestāžu, dažu organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu:

vienīgā panta d) punktā;

d)

Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:

12. panta, ko numurē kā 11. pantu, a) punktā,

21. pantā, ko numurē kā 20. pantu, pirmais attiecīgais vārds;

e)

Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju:

2. pantā;

f)

Protokolā par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem:

otrajā apsvērumā, kas kļūst par trešo apsvērumu.

9)   Atceļ šādus protokolus:

a)

1957. gada Protokolu par Itāliju;

b)

1957. gada Protokolu par konkrētu valstu izcelsmes precēm, ko ieved no šīm valstīm un uz ko attiecas īpašs režīms, tās importējot kādā no dalībvalstīm;

c)

1992. gada Protokolu par Eiropas Monetārā institūta Statūtiem;

d)

1992. gada Protokolu par pāreju uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu;

e)

1992. gada Protokolu par Portugāli;

f)

1997. gada Protokolu par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, ko aizstāj ar jaunu protokolu ar līdzīgu nosaukumu;

g)

1997. gada Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, ko aizstāj ar jaunu protokolu ar tādu pašu nosaukumu;

h)

1997. gada Protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, kura teksts iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 6.b pantā;

i)

2001. gada Protokolu par Eiropas Savienības paplašināšanos;

j)

2001. gada Protokolu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 67. pantu.

10)   Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi:

a)

preambulas pirmajā apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību; pārējā protokola tekstā vārdus “EK līguma” aizstāj ar vārdkopu “Līguma par Eiropas Savienības darbību”; pārējā protokola tekstā svītro atsauces uz tiem EAEK līguma pantiem, kas atcelti ar šim Līgumam pievienoto 2. protokolu, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā;

b)

turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:

3. panta otrajā daļā,

4. panta ceturtajā daļā,

5. panta otrajā daļā,

6. panta pirmajā daļā,

10., 11.,12. un 14. pantā,

13. panta pirmajā daļā,

16. panta pirmajā daļā,

17. panta pirmajā daļā,

18. panta trešajā daļā,

19. panta pirmajā daļā,

20. panta pirmajā daļā,

21. panta pirmajā daļā,

22. panta pirmajā daļā,

23. panta pirmās daļas pirmajā teikumā,

24. panta pirmajā daļā,

25. un 27. pantā,

29. panta pirmajā daļā,

30. līdz 32. pantā, 35., 38. līdz 41. un 43. pantā,

39. panta pirmajā daļā,

40. panta pirmajā daļā,

44. panta pirmajā daļā,

46. panta pirmajā daļā,

51. panta otrajā daļā,

52. pantā,

54. panta pirmās daļas pirmā teikuma sākuma daļā,

56. panta pirmajā daļā,

57. panta pirmajā daļā,

58. panta pirmajā daļā,

59. pantā,

60. panta otrajā daļā,

61. panta pirmajā daļā,

62. panta pirmajā daļā,

62.a panta pirmajā daļā,

62.b panta pirmās daļas otrajā teikumā,

63. pantā,

64. panta otrās daļas pirmajā teikumā,

pielikuma 6. panta 1. punkta otrajā teikumā,

pielikuma 8. panta 1. punkta pirmajā teikumā;

c)

2. pantā vārdkopu “atklātā tiesas sēdē” aizstāj ar tekstu “Tiesas priekšā, kas sanākusi atklātā sēdē,”;

d)

3. panta otrajai daļai un 4. panta ceturtajai daļai pievieno šādu teikumu – “Ja lēmums attiecas uz Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas locekli, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.”;

e)

6. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu – “Ja attiecīgais tiesnesis ir Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas loceklis, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiec&#