EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015R0848-20170626
Regulation (EU) 2015/848 of the European Parliament and of the Council of 20 May 2015 on insolvency proceedings (recast)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 ( 2015. gada 20. maijs ) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 ( 2015. gada 20. maijs ) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija)
02015R0848 — LV — 26.06.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/353 (2017. gada 15. februāris), |
L 57 |
19 |
3.3.2017 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/848
(2015. gada 20. maijs)
par maksātnespējas procedūrām
(pārstrādāta redakcija)
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro publiskām kolektīvām procedūrām, tostarp pagaidu procedūrām, kuras pamatojas uz maksātnespēju reglamentējošiem tiesību aktiem un kurās glābšanas, parāda korekcijas, reorganizācijas vai likvidācijas nolūkā:
a) parādniekam pilnīgi vai daļēji ir atsavināti aktīvi un ir iecelts maksātnespējas procesa administrators;
b) parādnieka aktīvus un darījumus kontrolē vai uzrauga tiesa; vai
c) individuālas izpildes procedūras pagaidu atlikšana tiek nodrošināta ar tiesu vai notiek likuma kārtā, lai ļautu veikt sarunas starp parādnieku un tā kreditoriem, ar noteikumu, ka šīs procedūras, kurās atlikšana tiek nodrošināta, paredz piemērotus pasākumus, lai aizsargātu kreditoru kopumu un, ja netiek panākta vienošanās, tiek veiktas pirms vienas no procedūrām, kas minētas a) vai b) punktā.
Ja šajā punktā minētās procedūras var sākt situācijās, kad maksātnespēja ir tikai varbūtēja, tad to mērķis ir izvairīties no parādnieka maksātnespējas vai parādnieka darījumdarbības pārtraukšanas.
Šajā punktā minētās procedūras ir uzskaitītas A pielikumā.
2. Šo regulu nepiemēro tām 1. punktā minētajām procedūrām, kuras attiecas uz:
a) apdrošināšanas sabiedrībām;
b) kredītiestādēm;
c) ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām sabiedrībām, iestādēm un uzņēmumiem, ciktāl uz tām attiecas Direktīva 2001/24/EK; vai
d) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) “kolektīvas procedūras” ir tādas procedūras, kurās iesaistīti visi parādnieka kreditori vai ievērojama to daļa, ar noteikumu, ka otrajā gadījumā procedūras neietekmē tajās neiesaistīto kreditoru prasījumus;
2) “kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi” ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK ( 1 ), un alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES ( 2 );
3) “parādnieks, kura manta ir paša valdījumā” ir parādnieks, pret kuru ir sākta tāda maksātnespējas procedūra, kas nav obligāti saistīta ar maksātnespējas procesa administratora iecelšanu vai parādnieka aktīvu pārvaldīšanas tiesību un pienākumu pilnīgu nodošanu maksātnespējas procesa administratoram un kurā tādēļ parādnieks saglabā pilnīgu vai vismaz daļēju kontroli pār saviem aktīviem un darījumiem;
4) “maksātnespējas procedūras” ir A pielikumā uzskaitītās procedūras;
5) “maksātnespējas procesa administrators” ir jebkura persona vai struktūra, kuras pienākumos, tostarp pagaidu kārtā, ietilpst:
i) pārbaudīt un atzīt prasījumus, kas iesniegti maksātnespējas procedūrā;
ii) pārstāvēt kreditoru kolektīvās intereses;
iii) pārvaldīt vai nu pilnībā, vai daļēji parādniekam atsavinātos aktīvus;
iv) likvidēt iii) apakšpunktā minētos aktīvus; vai
v) uzraudzīt parādnieka darījumu pārvaldīšanu.
Šā punkta pirmajā daļā minētās personas un struktūras ir uzskaitītas B pielikumā;
6) “tiesa”:
i) šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, 4. panta 2. punktā, 5. un 6. pantā, 21. panta 3. punktā, 24. panta 2. punkta j) apakšpunktā, 36., 39. un 61.–77. pantā ir dalībvalsts tiesu iestāde;
ii) pārējos pantos ir tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde kādā dalībvalstī, kas ir pilnvarota sākt maksātnespējas procedūras, apstiprināt to sākšanu vai pieņemt lēmumus šādās procedūrās;
7) “nolēmums, ar ko sāk maksātnespējas procedūru” ir:
i) jebkādas tiesas lēmums sākt maksātnespējas procedūru vai apstiprināt šādas procedūras sākšanu; un
ii) tiesas lēmums iecelt maksātnespējas procesa administratoru;
8) “procedūras sākšanas laiks” ir laiks, kurā nolēmums par maksātnespējas procedūras sākšanu stājas spēkā neatkarīgi no tā, vai nolēmums ir vai nav galīgs;
9) “dalībvalsts, kurā atrodas aktīvi” ir:
i) attiecībā uz to sabiedrību reģistrētajām akcijām, kuras nav minētas ii) apakšpunktā, – dalībvalsts, kuras teritorijā ir akcijas emitējušās sabiedrības juridiskā adrese;
ii) attiecībā uz finanšu instrumentiem, uz kuriem īpašumtiesības apliecinātas ar ierakstiem reģistrā vai kontā, ko tur starpnieks vai kas tiek turēts tā vārdā (“vērtspapīri grāmatojuma formā”), – dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgais reģistrs vai konts, kurā izdarīti ieraksti;
iii) attiecībā uz naudas līdzekļiem, ko glabā kredītiestādes kontos, – dalībvalsts, kas norādīta konta IBAN, vai attiecībā uz naudas līdzekļiem, ko glabā tādas kredītiestādes kontos, kurai nav IBAN, – dalībvalsts, kurā kredītiestādei, kas tur kontu, ir tās galvenā vadība, vai – gadījumā, ja kontu tur filiāle, aģentūra vai cita uzņēmējdarbības vieta, – dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, aģentūra vai cita uzņēmējdarbības vieta;
iv) attiecībā uz tādu īpašumu un īpašumtiesībām, kas ir reģistrētas publiskā reģistrā, izņemot i) apakšpunktā minētās, – dalībvalsts, kuras iestādē tiek uzturēts reģistrs;
v) attiecībā uz Eiropas patentiem – dalībvalsts, kurai piešķirts Eiropas patents;
vi) attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām – dalībvalsts, kuras teritorijā minēto tiesību īpašniekam ir pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;
vii) attiecībā uz ķermenisku īpašumu, kas nav i) – iv) apakšpunktā minētais, – dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas īpašums;
viii) attiecībā uz tādiem prasījumiem pret trešajām personām, kas neattiecas uz iii) apakšpunktā minētajiem aktīviem, – dalībvalsts, kuras teritorijā trešai personai, kam prasījumi jāizpilda, ir galveno interešu centrs, kā noteikts saskaņā ar 3. panta 1. punktu;
10) “uzņēmējdarbības vieta” ir jebkura darbības vieta, kur parādnieks veic vai ir veicis trīs mēnešu laikposmā pirms pieteikuma sākt galveno maksātnespējas procedūru pastāvīgu saimniecisko darbību, izmantojot personālu un aktīvus;
11) “vietējais kreditors” ir kreditors, kura prasījumi pret parādnieku radās tādas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanas dēļ vai saistībā ar to, kas atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas parādnieka galveno interešu centrs;
12) “ārvalstu kreditors” ir kreditors, kura pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, kas nav procedūras sākšanas valsts, tostarp dalībvalstu nodokļu iestādes un sociālā nodrošinājuma iestādes;
13) “sabiedrību grupa” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;
14) “mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kontrolē, vai nu tieši, vai netieši, vienu vai vairākus meitasuzņēmumus. Par mātesuzņēmumu tiek uzskatīts uzņēmums, kurš sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 3 ).
3. pants
Starptautiskā piekritība
1. Sākt maksātnespējas procedūru (“galvenā maksātnespējas procedūra”) ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot.
Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā par galveno interešu centru uzskata juridisko adresi, ja nav pierādījumu par pretējo. Minēto prezumpciju piemēro tikai tad, ja juridiskā adrese nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.
Gadījumā, ja fiziska persona veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, par galveno interešu centru uzskata šīs fiziskās personas galveno darījumdarbības vietu, ja nav pierādījumu par pretējo. Minēto prezumpciju piemēro tikai tad, ja fiziskās personas galvenā darījumdarbības vieta nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.
Jebkuras citas fiziskas personas gadījumā par galveno interešu centru uzskata minētās fiziskās personas pastāvīgo dzīvesvietu, ja nav pierādījumu par pretējo. Šo prezumpciju piemēro tikai tad, ja pastāvīgā dzīvesvieta nav pārcelta uz citu dalībvalsti sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.
2. Ja parādnieka galveno interešu centrs atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, citas dalībvalsts tiesu piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku tikai tad, ja šīs citas dalībvalsts teritorijā parādniekam ir uzņēmējdarbības vieta. Šīs procedūras sekas attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas pēdējā minētā dalībvalstī.
3. Ja maksātnespējas procedūras ir sāktas saskaņā ar 1. punktu, jebkuras procedūras, kas pēc tam sāktas saskaņā ar 2. punktu, ir sekundāras maksātnespējas procedūras.
4. Šā panta 2. punktā minētās teritoriālās maksātnespējas procedūras var sākt pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja:
a) maksātnespējas procedūras saskaņā ar 1. punktu nevar sākt tās dalībvalsts tiesībās paredzētu nosacījumu dēļ, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs; vai
b) teritoriālās maksātnespējas procedūras sākt pieprasa:
i) kreditors, kura prasījums izriet no tādas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanas vai saistībā ar to, kura atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā tiek pieprasīta teritoriālās procedūras sākšana; vai
ii) tāda publiska iestāde, kurai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras teritorijā atrodas uzņēmējdarbības vieta, ir tiesības pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu.
Ja galvenā maksātnespējas procedūra ir sākta, teritoriālās maksātnespējas procedūras kļūst par sekundārām maksātnespējas procedūrām.
4. pants
Piekritības pārbaude
1. Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tas ir tās piekritībā saskaņā ar 3. pantu. Nolēmumā, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, norāda pamatojumu, uz kuru balstās piekritība minētajai tiesai, un jo īpaši to, vai piekritība balstās uz 3. panta 1. vai 2. punktu.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, ja maksātnespējas procedūra ir sākta saskaņā ar valsts tiesībām bez tiesas lēmuma, dalībvalsts var uzticēt maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts šādā procedūrā, pārbaudīt, vai dalībvalstij, kurā ir iesniegts pieteikums sākt procedūru, ir piekritība saskaņā ar 3. pantu. Ja tas ir attiecīgās dalībvalsts piekritībā, maksātnespējas procesa administrators lēmumā, ar ko sāk procedūru, norāda pamatojumu, uz kuru balstās piekritība, un jo īpaši to, vai piekritība balstās uz 3. panta 1. vai 2. punktu.
5. pants
Lēmuma sākt galveno maksātnespējas procedūru pārskatīšana tiesā
1. Parādnieks vai jebkurš kreditors var apstrīdēt tiesā lēmumu sākt galveno maksātnespējas procedūru, pamatojoties uz starptautisko piekritību.
2. Lēmumu, ar ko sāk galveno maksātnespējas procedūru, var apstrīdēt citas puses, nevis 1. punktā minētās, vai pamatojot to ar citiem iemesliem, nevis starptautiskās piekritības neesamību, ja valsts tiesības to paredz.
6. pants
Piekritība prasībām, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām
1. Dalībvalsts, kuras teritorijā saskaņā ar 3. pantu ir sāktas maksātnespējas procedūras, tiesu piekritībā ir izskatīt prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām, piemēram, apstrīdēšanas prasībām.
2. Ja 1. punktā minētās prasības ir saistītas ar prasībām civillietās un komerclietās pret to pašu atbildētāju, maksātnespējas procesa administrators var celt abas prasības tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā atrodas atbildētāja domicils, vai gadījumā, ja prasība ir celta pret vairākiem atbildētājiem, – tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā atrodas kāda atbildētāja domicils, ar noteikumu, ka šīm tiesām ir piekritība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012.
Šā punkta pirmo daļu piemēro parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ar noteikumu, ka valsts tiesībās parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ir atļauts celt prasības maksātnespējīgā parādnieka mantas vārdā.
3. Piemērojot 2. punktu, prasības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai novērstu nesavienojamu nolēmumu risku, ko rada atsevišķas tiesvedības.
7. pants
Piemērojamās tiesības
1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta (“procedūras sākšanas valsts”).
2. Procedūras sākšanas valsts tiesības paredz nosacījumus šādu procedūru sākšanai, to izpildei un izbeigšanai. Tie jo īpaši nosaka:
a) pret kuriem parādniekiem var veikt maksātnespējas procedūru, ņemot vērā to statusu;
b) aktīvus, kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, un rīcību ar aktīviem, kurus ieguvis parādnieks vai kuri pārgājuši parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas;
c) attiecīgās parādnieka un maksātnespējas procesa administratora pilnvaras;
d) nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ieskaitu;
e) maksātnespējas procedūras ietekmi uz spēkā esošajiem līgumiem, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse;
f) maksātnespējas procedūras ietekmi uz procedūrām, ko sākuši individuāli kreditori, izņemot tiesvedībā esošas lietas;
g) prasījumus, kas jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu, un darbības ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas;
h) noteikumus, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu;
i) noteikumus, kas reglamentē ieņēmumu sadali no aktīvu pārdošanas, prasījumu hierarhiju un to kreditoru tiesības, kuru prasības ir daļēji apmierinātas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, izmantojot lietu tiesības vai ieskaitu;
j) maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumus un sekas, jo īpaši izbeidzot to ar mierizlīgumu;
k) kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūru izbeigšanas;
l) to, kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus;
m) noteikumus par kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību.
8. pants
Trešo personu lietu tiesības
1. Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz ķermeniskiem vai bezķermeniskiem, kustamiem vai nekustamiem aktīviem – gan neatvietojamiem aktīviem, gan atvietojamu aktīvu kopumiem, kas laiku pa laikam mainās –, kas pieder parādniekam un atrodas citas dalībvalsts teritorijā procedūras sākšanas laikā.
2. Šā panta 1. punktā minētās tiesības citas starpā nozīmē:
a) tiesības rīkoties ar aktīviem un tos pārdot un saņemt maksājumus no ieņēmumiem par šādiem aktīviem, jo īpaši ar aizturējuma tiesībām vai hipotēku;
b) ekskluzīvas tiesības par prasījuma izpildi, jo īpaši tiesības, ko garantē aizturējuma tiesības attiecībā uz prasījumu vai prasījuma nodošanu ar garantiju;
c) tiesības atprasīt aktīvus un/vai pieprasīt kompensāciju visiem, kuru īpašumā vai lietošanā tie ir pretēji šādi pilnvarotas personas vēlmēm;
d) lietu tiesības attiecībā uz peļņas gūšanu, izmantojot aktīvus.
3. Tiesības, kas reģistrētas publiskā reģistrā un ir izmantojamas pret trešajām personām, pamatojoties uz kurām var iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām.
4. Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošu vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.
9. pants
Ieskaits
1. Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru tiesības pieprasīt veikt to prasījumu ieskaitu pret parādnieka prasījumiem, ja šādu ieskaitu atļauj tiesības, kas piemērojamas maksātnespējīgā parādnieka prasījumam.
2. Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošu vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.
10. pants
Īpašuma tiesību paturēšana
1. Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pircēju neietekmē pārdevēju tiesības, kas pamatojas uz īpašuma tiesību paturēšanu, ja maksātnespējas procedūras sākšanas laikā aktīvi atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis procedūras sākšanas valstī.
2. Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pārdevēju pēc aktīva piegādes nav par pamatu pārdošanas anulēšanai vai pārtraukšanai un nekavē pircēju iegūt īpašuma tiesības, ja procedūras sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas dalībvalsts teritorijā, kura nav procedūras sākšanas valsts.
3. Šā panta 1. un 2. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.
11. pants
Līgumi par nekustamo īpašumu
1. Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz līgumu, kas nodod tiesības iegūt vai izmantot nekustamo īpašumu, reglamentē tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
2. Tiesai, kurā sākta galvenā maksātnespējas procedūra, ir piekritība, lai apstiprinātu šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu, ja:
a) dalībvalsts tiesībās, kuras piemēro šiem līgumiem, tiek prasīts, lai šādu līgumu izbeigtu vai grozītu vienīgi ar tās tiesas apstiprinājumu, kura ir sākusi maksātnespējas procedūru, un
b) šajā dalībvalstī nav sākta neviena maksātnespējas procedūra.
12. pants
Maksājumu sistēmas un finanšu tirgi
1. Neskarot 8. pantu, maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmu vai finanšu tirgu dalībnieku tiesībām un pienākumiem reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kas piemērojami attiecīgajai sistēmai vai tirgum.
2. Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību, ko var veikt, lai atliktu maksājumus vai darījumus saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas attiecīgajai maksājumu sistēmai vai finanšu tirgum.
13. pants
Darba līgumi
1. Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz darba līgumiem un attiecībām reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kas piemērojamas darba līgumam.
2. Tās dalībvalsts tiesām, kurā var tikt sāktas sekundārās maksātnespējas procedūras, joprojām ir piekritība, lai apstiprinātu šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu pat tad, ja šajā dalībvalstī nav sākta neviena maksātnespējas procedūra.
Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz iestādi, kas saskaņā ar valsts tiesībām ir kompetenta apstiprināt šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu.
14. pants
Sekas attiecībā uz reģistrējamām tiesībām
Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz parādnieka tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuģi vai lidaparātu, kas ir jāreģistrē publiskā reģistrā, nosaka tās dalībvalsts tiesības, kuras pārraudzībā tiek uzturēts reģistrs.
15. pants
Vienota spēka Eiropas patenti un Kopienas preču zīmes
Šīs regulas piemērošanas nolūkā vienota spēka Eiropas patentu, Kopienas preču zīmi vai citas līdzīgas tiesības, kas noteiktas ar Savienības tiesībām, var iekļaut tikai procedūrās, kas minētas 3. panta 1. punktā.
16. pants
Akti, kas kaitē kreditoriem
Šīs regulas 7. panta 2. punkta m) apakšpunktu nepiemēro, ja persona, kas guvusi labumu no akta, kas kaitē visiem kreditoriem, sniedz pierādījumu, ka:
a) uz minēto aktu attiecas tādas dalībvalsts tiesības, kas nav procedūras sākšanas valsts; un
b) dalībvalsts tiesības nekādā veidā neļauj apstrīdēt minēto aktu attiecīgajā lietā.
17. pants
Trešo personu aizsardzība
Ja ar aktu, kas noslēgts pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, parādnieks par atlīdzību pārdod:
a) nekustamu aktīvu;
b) kuģi vai lidaparātu, kas ir jāreģistrē publiskajā reģistrā; vai
c) vērtspapīrus, kuru pastāvēšanai tiek prasīta reģistrācija tiesību aktos noteiktajā reģistrā,
minētā akta spēkā esību reglamentē tās valsts tiesības, kuras teritorijā nekustamais aktīvs atrodas vai kuras pārraudzībā tiek uzturēts reģistrs.
18. pants
Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz tiesvedībā vai šķīrējtiesas procedūrās esošām lietām
Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz tiesvedībā vai šķīrējtiesas procedūrās esošām lietām, kuras attiecas uz aktīviem vai tiesībām, kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kurā notiek minētā tiesvedība vai kur atrodas šķīrējtiesa.
II NODAĻA
MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRU ATZĪŠANA
19. pants
Princips
1. Visus nolēmumus, kas sāk maksātnespējas procedūru, ko pieņem dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. pantu, atzīst visās citās dalībvalstīs no brīža, kad tie stājas spēkā procedūras sākšanas valstī.
Pirmajā daļā paredzēto noteikumu piemēro arī, ja, ņemot vērā parādnieka statusu, maksātnespējas procedūras pret minēto parādnieku nevar ierosināt citās dalībvalstīs.
2. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās procedūras atzīšana neliedz sākt 3. panta 2. punktā minēto procedūru citas dalībvalsts tiesā. Pēdējā minētā procedūra ir sekundāra maksātnespējas procedūra III nodaļas nozīmē.
20. pants
Atzīšanas sekas
1. Nolēmumam, ar ko sāk 3. panta 1. punktā minēto maksātnespējas procedūru, bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā saskaņā ar tiesībām procedūras sākšanas valstī, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un ciktāl šajā citā dalībvalstī nav sākta neviena 3. panta 2. punktā minētā procedūra.
2. Šīs regulas 3. panta 2. punktā minētās procedūras sekas nav apstrīdamas citās dalībvalstīs. Visi kreditora tiesību ierobežojumi, jo īpaši maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, rada ietekmi vis-à-vis aktīviem, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, tikai tiem kreditoriem, kuri ir devuši savu piekrišanu.
21. pants
Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras
1. Tādas tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, var īstenot citā dalībvalstī visas viņam uzticētās pilnvaras, kas viņam piešķirtas tiesībās valstī, kurā ir sākta procedūra, ja vien tur nav sāktas citas maksātnespējas procedūras un tur nav veikti pretēji nodrošināšanas pasākumi pēc pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru šajā valstī. Saskaņā ar 8. un 10. pantu maksātnespējas procesa administrators jo īpaši var pārvietot parādnieka aktīvus no tās dalībvalsts teritorijas, kurā tie atrodas.
2. Tādas tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators, kam ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, citā dalībvalstī var tiesas vai ārpustiesas ceļā pieprasīt, lai kustamo īpašumu izvestu no procedūras sākšanas valsts teritorijas uz šīs citas dalībvalsts teritoriju pēc maksātnespējas procedūras sākšanas. Maksātnespējas procesa administrators kreditoru interesēs var arī iesniegt pārsūdzības prasību.
3. Īstenojot savas pilnvaras, maksātnespējas procesa administrators ievēro tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā tas paredz rīkoties, cita starpā, attiecībā uz aktīvu pārdošanas procedūrām. Šajās pilnvarās var neietilpt piespiedu pasākumi, ja vien tos nenorīko šīs dalībvalsts tiesa, vai tiesības lemt par tiesvedību vai strīdiem.
22. pants
Maksātnespējas procesa administratora statusa pierādīšana
Maksātnespējas procesa administratora statusu pierāda ar apliecinātu lēmuma oriģināla kopiju par viņa iecelšanu vai ar kādu citu apliecinājumu, ko izdevusi tiesa, kurai ir piekritība.
Var pieprasīt tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kuras teritorijā viņš paredz rīkoties. Nav vajadzīga legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes.
23. pants
Sūtīšana atpakaļ un ieskaitīšana
1. Kreditors, kurš pēc 3. panta 1. punktā minētās procedūras sākšanas ar jebkādiem līdzekļiem, cita starpā, piespiedu līdzekļiem, saņem pilnīgu vai daļēju prasības apmierinājumu no aktīviem, kas pieder parādniekam un kuri atrodas citas dalībvalsts teritorijā, saņemto atdod atpakaļ maksātnespējas procesa administratoram saskaņā ar 8. un 10. pantu.
2. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret kreditoriem, kreditors, kurš maksātnespējas procedūras laikā ir saņēmis dividendes par savu prasījumu, piedalās aktīvu sadalē citās procedūrās tikai tad, ja līdzīga ranga vai kategorijas kreditori šajās citās procedūrās ir saņēmuši līdzvērtīgas dividendes.
24. pants
Maksātnespējas reģistru izveide
1. Dalībvalstis izveido un uztur savā teritorijā vienu vai vairākus reģistrus, kuros tiek publicēta informācija saistībā ar maksātnespējas procedūrām (“maksātnespējas reģistri”). Minēto informāciju publicē pēc iespējas drīz pēc šādu procedūru sākšanas.
2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir publiski pieejama, ievērojot 27. pantā minētos nosacījumus, un ietver šādu informāciju (“obligātā informācija”):
a) datums, kurā sākta maksātnespējas procedūra;
b) tiesa, kas sākusi maksātnespējas procedūru, un lietas identifikācijas numurs, ja tāds ir;
c) A pielikumā minētais sāktās maksātnespējas procedūras veids un attiecīgā gadījumā – jebkurš attiecīgs šādas procedūras apakšveids, kas sākts saskaņā ar valsts tiesībām;
d) vai piekritība procedūru sākšanai balstās uz 3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punktu vai 3. panta 4. punktu;
e) ja parādnieks ir sabiedrība vai juridiska persona – parādnieka nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese vai, ja tās atšķiras, pasta adrese;
f) ja parādnieks ir fiziska persona, kura vai nu veic, vai neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, – parādnieka vārds, reģistrācijas numurs, ja tāds ir, un pasta adrese vai, ja adrese ir aizsargāta, parādnieka dzimšanas vieta un datums;
g) procedūrā ieceltā maksātnespējas procesa administratora, ja tāds ir, vārds, pasta adrese vai e-pasta adrese;
h) prasījumu iesniegšanas termiņš, ja tāds ir, vai atsauce uz kritērijiem minētā termiņa aprēķināšanai;
i) galvenās maksātnespējas procedūras beigu datums, ja tāds ir;
j) tiesa, kurai – un attiecīgā gadījumā termiņš, kurā – saskaņā ar 5. pantu ir iesniedzama sūdzība, ar ko apstrīd lēmumu sākt maksātnespējas procedūru, vai atsauce uz kritērijiem minētā termiņa aprēķināšanai.
3. Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm savos maksātnespējas reģistros iekļaut dokumentus vai papildu informāciju, piemēram, direktoru diskvalifikāciju saistībā ar maksātnespēju.
4. Dalībvalstīm nav pienākuma maksātnespējas reģistros iekļaut šā panta 1. punktā minēto informāciju, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, nedz arī darīt šādu informāciju publiski pieejamu, izmantojot šo reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar noteikumu, ka saskaņā ar 54. pantu tiek informēti zināmie ārvalstu kreditori par elementiem, kas minēti šā panta 2. punkta j) apakšpunktā.
Ja dalībvalsts izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, maksātnespējas procedūras neskar to ārvalstu kreditoru prasījumus, kas nav saņēmuši pirmajā daļā minēto informāciju.
5. Informācijas publicēšana reģistros saskaņā ar šo regulu nerada nekādas citas juridiskās sekas kā vien tās, kas noteiktas valsts tiesībās un 55. panta 6. punktā.
25. pants
Maksātnespējas reģistru savstarpējā savienojamība
1. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido decentralizētu sistēmu maksātnespējas reģistru savstarpējai savienojamībai. Minētā sistēma sastāv no maksātnespējas reģistriem un Eiropas e-tiesiskuma portāla, kas ir centrāls elektroniskās piekļuves punkts sistēmas informācijai. Sistēma nodrošina meklēšanas pakalpojumu visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai padarītu pieejamu obligāto informāciju un jebkurus citus maksātnespējas reģistros ievietotos dokumentus vai obligāto informāciju, kuru dalībvalstis ir izvēlējušās darīt pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla palīdzību.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 87. pantā minēto procedūru līdz 2019. gada 26. jūnijam pieņem sekojošo:
a) tehnisko specifikāciju, kurā noteiktas saziņas un informācijas apmaiņas elektroniskā veidā metodes, pamatojoties uz izveidoto maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas saskarnes specifikāciju;
b) tehniskos pasākumus, kas attiecībā uz informācijas paziņošanu un izplatīšanu maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošina informācijas tehnoloģijas drošības minimuma standartus;
c) minimuma kritērijus attiecībā uz Eiropas e-tiesiskuma portāla sniegtajiem meklēšanas pakalpojumiem, pamatojoties uz 24. pantā minēto informāciju;
d) minimuma kritērijus attiecībā uz šādu meklēšanas darbību rezultātu uzrādīšanu, pamatojoties uz 24. pantā minēto informāciju;
e) savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības līdzekļus un tehniskos nosacījumus; un
f) glosāriju, kurā iekļauts īss paskaidrojums par A pielikumā uzskaitītajām maksātnespējas procedūrām valstīs.
26. pants
Maksātnespējas reģistru izveides un savstarpējās savienojamības izveides izmaksas
1. Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstību finansē no Savienības vispārējā budžeta līdzekļiem.
2. Katra dalībvalsts sedz izmaksas, kas rodas, izveidojot un pielāgojot savus valsts maksātnespējas reģistrus, lai tie būtu savienojami ar Eiropas e-tiesiskuma portālu, kā arī sedz izmaksas, kas rodas, pārvaldot, lietojot un uzturot minētos reģistrus. Tas neskar iespēju saskaņā ar Savienības finanšu programmām pieteikties finansējumam minēto pasākumu atbalstīšanai.
27. pants
Nosacījumi informācijas piekļuvei, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu
1. Dalībvalstis nodrošina, ka 24. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā norādītā obligātā informācija ir pieejama bez maksas, izmantojot savstarpēji savienotu maksātnespējas reģistru sistēmu.
2. Ar šo regulu dalībvalstīm netiek liegts noteikt saprātīgu maksu par piekļuvi 24. panta 3. punktā norādītajiem dokumentiem vai papildu informācijai, izmantojot savstarpēji savienotu maksātnespējas reģistru sistēmu.
3. Attiecībā uz piekļuvi obligātajai informācijai par fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, un par fiziskām personām, kuras veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, gadījumos, kad maksātnespējas process neattiecas uz minēto darbību, dalībvalstis saistībā ar parādnieku var piemērot tādus papildu meklēšanas kritērijus, kas papildina 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos minimuma kritērijus.
4. Dalībvalstis var prasīt, lai piekļuve 3. punktā minētajai informācijai būtu saistīta ar nosacījumu, ka jāiesniedz lūgums kompetentajai iestādei. Dalībvalstis var piekļuvi saistīt ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīts, vai pastāv likumīgas intereses piekļūt šādai informācijai. Personai, kas lūdz piekļuvi, ir iespēja lūgumu sniegt informāciju iesniegt elektroniski ar Eiropas e-tiesiskuma portāla palīdzību, izmantojot standarta veidlapu. Ja tiek prasītas likumīgas intereses, personai, kas lūdz piekļuvi, ir atļauts lūgumu pamatot ar attiecīgo dokumentu elektroniskām kopijām. Personai, kas lūdz piekļuvi, kompetentā iestāde sniedz atbildi trīs darbdienu laikā.
Personai, kas lūdz piekļuvi, nav pienākuma nodrošināt tulkojumus dokumentiem, kuri pamato tās lūgumu, nedz arī segt jebkādus tulkošanas izdevumus, kas varētu rasties kompetentajai iestādei.
28. pants
Publicēšana citā dalībvalstī
1. Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, lūdz, lai paziņojumu par nolēmumu, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, un vajadzības gadījumā arī lēmumu par maksātnespējas procesa administratora iecelšanu publicē jebkurā citā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteiktajām publicēšanas procedūrām. Šādā publikācijā attiecīgajos gadījumos norāda iecelto maksātnespējas procesa administratoru un to, vai piemērotie piekritības noteikumi ir saskaņā ar 3. panta 1. vai 2. punktu.
2. Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt, lai 1. punktā minēto informāciju publicē jebkurā citā dalībvalstī, kurā to par nepieciešamu uzskata maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteiktajām publicēšanas procedūrām.
29. pants
Reģistrācija citas dalībvalsts publiskajos reģistros
1. Ja saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, un ja minētā uzņēmējdarbības vieta ir reģistrēta minētās dalībvalsts publiskajā reģistrā, vai tās dalībvalsts tiesībām, kurā atrodas parādniekam piederošs nekustamais īpašums, 28. pantā minētā informācija par maksātnespējas procedūru sākšanu ir jāpublicē zemesgrāmatā, uzņēmumu reģistrā vai kādā citā publiskā reģistrā, tad maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu minēto reģistrāciju.
2. Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt veikt minēto reģistrāciju jebkurā citā dalībvalstī ar noteikumu, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā reģistrs tiek uzturēts, šāda reģistrācija ir atļauta.
30. pants
Izmaksas
Šīs regulas 28. un 29. pantā noteiktās publicēšanas un reģistrēšanas izmaksas uzskata par izmaksām, kas radušās maksātnespējas procedūras laikā.
31. pants
Saistību izpilde parādniekam
1. Ja dalībvalstī ir izpildīta kāda saistība par labu parādniekam, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, kas sākta citā dalībvalstī, un kurai vajadzētu būt izpildītai par labu šīs procedūras maksātnespējas procesa administratoram, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir atbrīvota no pienākuma to pildīt, ja tā nav zinājusi par procedūras sākšanu.
2. Ja šādas saistības izpilda pirms 28. pantā paredzētās publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpilda saistības, nav zinājusi pat maksātnespējas procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja saistība ir izpildīta pēc šādas publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir zinājusi par procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo.
32. pants
Citu nolēmumu atzīšana un izpilde
1. Nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa, kuras nolēmums par procedūras sākšanu ir atzīts saskaņā ar 19. pantu, un kas attiecas uz maksātnespējas procedūras norisi un izbeigšanu, kā arī šajā tiesā apstiprinātos mierizlīgumus atzīst bez turpmākām formalitātēm. Šādus nolēmumus izpilda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1215/2012 39. līdz 44. pantu un 47. līdz 57. pantu.
Pirmo daļu piemēro arī nolēmumiem, kas izriet tieši no maksātnespējas procedūrām un kas ir cieši saistīti ar tām, pat ja tos pieņēmusi cita tiesa.
Pirmo daļu piemēro arī nolēmumiem attiecībā uz nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti pēc pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru vai saistībā ar to.
2. Citu tādu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kuri nav minēti šā panta 1. punktā, reglamentē Regula (ES) Nr. 1215/2012 ar noteikumu, ka minētā regula ir piemērojama.
33. pants
Sabiedriskā kārtība
Ikviena dalībvalsts var atteikties atzīt citā dalībvalstī sāktas maksātnespējas procedūras vai izpildīt nolēmumus, kas pieņemti saistībā ar šādām procedūrām, ja šādas atzīšanas vai izpildīšanas sekas būtu nepārprotami pretrunā šīs valsts sabiedriskajai kārtībai, jo īpaši tās pamatprincipiem vai indivīda konstitucionālajām tiesībām un brīvībām.
III NODAĻA
SEKUNDĀRĀS MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRAS
34. pants
Procedūru sākšana
Ja tiesa kādā dalībvalstī ir sākusi galveno maksātnespējas procedūru, kas ir atzīta citā dalībvalstī, šīs citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, var sākt sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem. Ja galvenajā maksātnespējas procedūrā bija nepieciešams, ka parādnieks ir maksātnespējīgs, parādnieka maksātnespēju atkārtoti neizskata dalībvalstī, kurā var sākt sekundārās maksātnespējas procedūras. Sekundārās maksātnespējas procedūras sekas attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā šīs procedūras ir sāktas.
35. pants
Piemērojamās tiesības
Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, sekundārai maksātnespējas procedūrai piemēro tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā sāk sekundāro maksātnespējas procedūru.
36. pants
Tiesības sniegt garantiju, lai izvairītos no sekundārās maksātnespējas procedūras
1. Lai izvairītos no sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanas, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā var sniegt vienpusēju garantiju (“garantija”) attiecībā uz aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā varētu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, proti, ka, sadalot minētos aktīvus vai no aktīvu realizācijas gūtos ieņēmumus, viņš ievēros valsts tiesībās noteiktās sadales un prioritātes tiesības, kuras kreditoriem būtu, ja būtu sākta sekundārā maksātnespējas procedūra minētajā dalībvalstī. Garantija precizē faktiskos pieņēmumus, uz kuriem tā ir pamatota, jo īpaši attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esošo aktīvu vērtību un pieejamajām iespējām realizēt šādus aktīvus.
2. Ja saskaņā ar šo pantu ir sniegta garantija, tiesības, kuras ir piemērojamas no 1. punktā minēto aktīvu realizācijas gūto ieņēmumu sadalei, kreditoru prasījumu hierarhijai un kreditoru tiesībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem aktīviem, ir tās dalībvalsts tiesības, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra. Atbilstošais brīdis, lai noteiktu 1. punktā minētos aktīvus, ir brīdis, kad tiek izdota garantija.
3. Garantiju izveido tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra.
4. Garantiju izveido rakstiski. Tai piemēro jebkādas citas tās valsts formas prasības un apstiprināšanas prasības attiecībā uz sadali, ja tādas ir, kurā sākta galvenā maksātnespējas procedūra.
5. Garantiju apstiprina zināmie vietējie kreditori. Noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu un balsošanu, ko piemēro pārstrukturēšanas plānu pieņemšanai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, piemēro arī garantijas apstiprināšanai. Kreditoriem vajag būt iespējai piedalīties balsošanā, izmantojot attālinātas saziņas līdzekļus, ja tas ir atļauts valsts tiesībās. Maksātnespējas procesa administrators informē zināmos vietējos kreditorus par garantiju, noteikumiem un procedūrām tās apstiprināšanai, kā arī par garantijas apstiprināšanu vai noraidīšanu.
6. Garantija, kas ir sniegta un apstiprināta saskaņā ar šo pantu, ir saistoša attiecībā uz mantu. Ja sekundārā maksātnespējas procedūra ir sākta saskaņā ar 37. un 38. pantu, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā nodod maksātnespējas procesa administratoram sekundārajā maksātnespējas procedūrā visus aktīvus, ko viņš ir pārvietojis no minētās dalībvalsts teritorijas pēc tam, kad ir sniegta garantija, vai, ja minētie aktīvi jau ir realizēti, – ieņēmumus no tiem.
7. Ja maksātnespējas procesa administrators ir sniedzis garantiju, viņš informē vietējos kreditorus par paredzēto sadali, pirms tiek sadalīti 1. punktā minētie aktīvi un ieņēmumi. Ja minētā informācija neatbilst garantijas noteikumiem vai piemērojamajām tiesībām, jebkurš vietējais kreditors var apstrīdēt šādu sadali tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta galvenā maksātnespējas procedūra, lai panāktu, ka sadale tiek veikta atbilstoši garantijas noteikumiem un piemērojamajām tiesībām. Šādā gadījumā sadale netiek veikta līdz brīdim, kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu par celto prasību.
8. Vietējie kreditori var vērsties tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta galvenā maksātnespējas procedūra, lai maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā pieprasītu veikt piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību garantijas noteikumiem, un kas pieejami saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā sākta galvenā procedūra.
9. Vietējie kreditori var arī vērsties tās dalībvalsts tiesās, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, lai pieprasītu tiesai veikt pagaidu vai aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka maksātnespējas procesa administrators ievēro garantijas noteikumus.
10. Maksātnespējas procesa administrators ir atbildīgs par kaitējumu, ko viņš ir nodarījis vietējiem kreditoriem šajā pantā izklāstīto pienākumu un prasību neievērošanas dēļ.
11. Šajā pantā iestāde, kas izveidota tajā dalībvalstī, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, un kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/94/EK ( 4 ) ir pienākums garantēt to, ka tiek apmierināti darba ņēmēju parāda prasījumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba tiesiskajām attiecībām, tiek uzskatīta par “vietēju kreditoru”, ja tas ir paredzēts valsts tiesībās.
37. pants
Tiesības pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu
1. Sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu var pieprasīt:
a) maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā;
b) jebkura cita persona vai iestāde, kas ir pilnvarota pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras teritorijā tiek pieprasīta sekundārās maksātnespējas procedūras sākšana.
2. Ja garantija ir kļuvusi saistoša saskaņā ar 36. pantu, pieteikumu par sekundārās procedūras sākšanu iesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par garantijas apstiprināšanu.
38. pants
Lēmums sākt sekundāro maksātnespējas procedūru
1. Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, nekavējoties informē maksātnespējas procesa administratoru vai parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, galvenajā maksātnespējas procedūrā, un sniedz viņam iespēju paust savu viedokli par pieteikumu.
2. Ja maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā ir sniedzis garantiju saskaņā ar 36. pantu, šā panta 1. punktā minētā tiesa pēc maksātnespējas procesa administratora pieteikuma nesāk sekundāro maksātnespējas procedūru, ja tā ir pārliecināta, ka garantija pietiekami aizsargā vietējo kreditoru intereses.
3. Ja ir noteikta individuālas izpildes procedūras pagaidu atlikšana, lai ļautu parādniekam risināt sarunas ar kreditoriem, tiesa pēc maksātnespējas procesa administratora vai parādnieka, kura manta ir paša valdījumā, pieteikuma var atlikt sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ar noteikumu, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses.
Šā panta 1. punktā minētā tiesa var noteikt aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses, pieprasot maksātnespējas procesa administratoram vai parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, nepārvietot vai neatsavināt nekādus aktīvus dalībvalstī, kurā atrodas tā uzņēmējdarbības vieta, ja vien tas netiek darīts parastā darījumdarbības gaitā. Tiesa var arī noteikt citus pasākumus, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses atlikšanas laikā, ja vien tas nav pretrunā ar valsts civilprocesa noteikumiem.
Tiesa atceļ sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanas atlikšanu pēc savas iniciatīvas vai jebkura kreditora pieteikuma, ja atlikšanas laikā pirmajā daļā minēto sarunu laikā ir noslēgta vienošanās.
Tiesa var atcelt sekundārās procedūras sākšanas atlikšanu pēc savas iniciatīvas vai jebkura kreditora lūguma, ja atlikšanas turpināšana negatīvi ietekmē kreditora tiesības, jo īpaši, ja sarunas ir pārtrauktas vai ir kļuvis acīmredzams, ka tās netiks pabeigtas, vai arī maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, ir pārkāpis aizliegumu atsavināt savus aktīvus vai tos pārvietot no tās dalībvalsts teritorijas, kurā atrodas uzņēmējdarbības vieta.
4. Pēc maksātnespējas procesa administratora galvenajā maksātnespējas procedūrā pieteikuma 1. punktā minētā tiesa var sākt maksātnespējas procedūras veidu, kas uzskaitīts A pielikumā un kas nav sākotnēji pieteiktais procedūras veids, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi šā cita procedūras veida sākšanai saskaņā ar valsts tiesībām un ka šī procedūra ir vispiemērotākā attiecībā uz vietējo kreditoru interesēm un galvenās un sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņotību. Piemēro 34. panta otro teikumu.
39. pants
Lēmuma sākt sekundāro maksātnespējas procedūru pārskatīšana tiesā
Maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā lēmumu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru var apstrīdēt tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, pamatojoties uz to, ka tiesa neievēro 38. panta nosacījumus un prasības.
40. pants
Izmaksu un izdevumu avansa maksājums
Ja tiesības dalībvalstī, kurā pieprasa sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu, prasa, lai parādnieka aktīvi būtu pietiekami, lai pilnībā vai daļēji segtu procedūras izmaksas un izdevumus, tiesa, saņemot šādu pieprasījumu, var prasīt pieteikuma iesniedzējam veikt izmaksu avansa maksājumu vai sniegt atbilstīgu nodrošinājumu.
41. pants
Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem
1. Maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā un maksātnespējas procesa administrators vai administratori sekundārajās maksātnespējas procedūrās saistībā ar to pašu parādnieku sadarbojas savā starpā, ciktāl šāda sadarbība nav pretrunā attiecīgajām procedūrām piemērojamiem noteikumiem. Šāda sadarbība var notikt jebkādā veidā, tostarp slēdzot nolīgumus vai protokolus.
2. Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, maksātnespējas procesa administratori:
a) pēc iespējas drīz paziņo viens otram informāciju, kas varētu attiekties uz citām procedūrām, jo īpaši par progresu prasījumu iesniegšanā un pārbaudē un visiem pasākumiem, kas vērsti uz parādnieka glābšanu vai pārstrukturēšanu vai procedūras pārtraukšanu, ar noteikumu, ka ir veikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju;
b) izpēta parādnieka pārstrukturēšanas iespējas un, ja šādas iespējas pastāv, koordinē pārstrukturēšanas plāna izstrādi un īstenošanu;
c) koordinē parādnieka aktīvu un darījumu realizācijas vai izmantošanas pārvaldību; maksātnespējas procesa administrators sekundārajā maksātnespējas procedūrā, tiklīdz iespējams, ļauj maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā sniegt priekšlikumus par aktīvu realizāciju vai izmantošanu sekundārajā maksātnespējas procedūrā.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro mutatis mutandis situācijās, kad galvenajās vai sekundārajās maksātnespējas procedūrās vai jebkurā no teritoriālajām maksātnespējas procedūrām saistībā ar to pašu parādnieku, kuras sāktas vienlaikus, parādnieka aktīvi paliek tā valdījumā.
42. pants
Sadarbība un saziņa starp tiesām
1. Lai atvieglotu galveno, teritoriālo un sekundāro maksātnespējas procedūru koordināciju attiecībā uz to pašu parādnieku, tiesa, kas izskata pieteikumu sākt maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, sadarbojas ar jebkuru citu tiesu, kas izskata pieteikumu sākt maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, ja vien šāda sadarbība nav pretrunā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem. Šajā nolūkā tiesas vajadzības gadījumā var iecelt neatkarīgu personu vai struktūru, kas darbojas saskaņā ar tiesas norādījumiem, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar tām piemērojamiem noteikumiem.
2. Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, tiesas vai jebkura cita iecelta persona vai struktūra, kas darbojas to vārdā, kā minēts 1. punktā, var savā starpā sazināties tieši vai lūgt informāciju vai atbalstu tieši viena no otras ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības attiecībā uz procedūrām un informācijas konfidencialitāte.
3. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot jebkādā veidā, ko tiesa uzskata par piemērotu. Tā jo īpaši var attiekties uz:
a) maksātnespējas procesa administratoru iecelšanas koordinēšanu;
b) informācijas sniegšanu tādā veidā, kādā tiesa to uzskata par piemērotu;
c) parādnieka aktīvu un darījumu pārvaldības un uzraudzības koordinēšanu;
d) tiesas sēžu koordinēšanu;
e) protokolu apstiprināšanas koordinēšanu, ja tas ir nepieciešams.
43. pants
Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām
1. Lai atvieglotu galveno, teritoriālo un sekundāro maksātnespējas procedūru koordināciju, kas sāktas attiecībā uz to pašu parādnieku:
a) maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru;
b) maksātnespējas procesa administrators teritoriālajā vai sekundārajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt galveno maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, un
c) maksātnespējas procesa administrators teritoriālajā vai sekundārajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt citu teritoriālo vai sekundāro maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru,
tiktāl, ciktāl šāda sadarbība un saziņa nav pretrunā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu.
2. Sadarbība, kas minēta 1. punktā, var tikt īstenota jebkādā piemērotā veidā, piemēram, 42. panta 3. punktā minētajos veidos.
44. pants
Sadarbības un saziņas izmaksas
No prasībām, kas noteiktas 42. un 43. pantā, nevar izrietēt, ka tiesas savstarpēji piemērotu maksu par sadarbību un saziņu.
45. pants
Kreditora tiesību izmantošana
1. Kreditori var iesniegt prasījumus galvenajā maksātnespējas procedūrā un sekundārajās maksātnespējas procedūrās.
2. Galvenās maksātnespējas procedūras un sekundāro maksātnespējas procedūru maksātnespējas procesa administratori iesniedz citās procedūrās tos prasījumus, kas jau ir iesniegti procedūrā, kurā viņi ir iecelti, ar noteikumu, ka tas ir lietderīgi kreditoriem pēdējās minētās procedūrās, un uz ko attiecas kreditoru tiesības iebilst vai atsaukt prasības pieteikumu, ja tā paredz piemērojamās tiesības.
3. Galvenās vai sekundārās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administrators ir pilnvarots piedalīties citās procedūrās ar tādu pašu pamatojumu kā kreditors, jo īpaši apmeklējot kreditoru sanāksmes.
46. pants
Aktīvu realizācijas procesa apturēšana
1. Tiesa, kas sāka sekundāro maksātnespējas procedūru, pilnībā vai daļēji aptur aktīvu realizācijas procesu, saņemot pieprasījumu no galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora. Tādā gadījumā var lūgt galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratoram veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sekundārās maksātnespējas procedūras kreditoru intereses un atsevišķu kreditoru kategoriju intereses. Šādu maksātnespējas procesa administratora pieprasījumu var noraidīt tikai, ja tas nepārprotami nav galvenās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs. Šādu aktīvu realizācijas procesa apturēšanu var paredzēt ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. To var turpināt vai pagarināt uz līdzīgu termiņu.
2. Šā panta 1. punktā minētā tiesa izbeidz aktīvu realizācijas procesa pārtraukumu:
a) pēc galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma,
b) pēc savas ierosmes, pēc kreditora pieprasījuma vai pēc sekundārās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma, ja pasākums vairs nav pamatots, jo īpaši ņemot vērā galvenās maksātnespējas procedūras vai sekundārās maksātnespējas procedūras kreditoru intereses.
47. pants
Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras ierosināt pārstrukturēšanas plānus
1. Ja tās dalībvalsts tiesības, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, ļauj šādu procedūru izbeigt bez likvidācijas ar pārstrukturēšanas plānu, mierizlīgumu vai tam pielīdzināmu pasākumu, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā ir pilnvarots ierosināt šādu pasākumu saskaņā ar minētās dalībvalsts procedūru.
2. Kreditoru tiesību ierobežojumi, kas izriet no 1. punktā minētā pasākuma un ko ierosina sekundārajā maksātnespējas procedūrā, piemēram, maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, bez visu ieinteresēto kreditoru piekrišanas neietekmē parādnieka aktīvus, uz kuriem minētās procedūras neattiecas.
48. pants
Maksātnespējas procedūras izbeigšanas ietekme
1. Neskarot 49. pantu, maksātnespējas procedūras izbeigšana nav šķērslis citu maksātnespējas procedūru turpināšanai attiecībā uz to pašu parādnieku, kas tajā brīdī vēl nav izbeigtas.
2. Ja maksātnespējas procedūra attiecībā uz juridisku personu vai sabiedrību dalībvalstī, kur ir minētās personas vai sabiedrības juridiskā adrese, ietvertu juridiskās personas vai sabiedrības darbības izbeigšanu, minētā juridiskā persona vai sabiedrība nebeidz pastāvēt, kamēr nav izbeigtas visas pārējās maksātnespējas procedūras attiecībā uz to pašu parādnieku vai kamēr maksātnespējas procesa administrators vai administratori šādā procedūrā nav devuši piekrišanu darbības izbeigšanai.
49. pants
Aktīvu pārpalikums sekundārajā maksātnespējas procedūrā
Ja, realizējot aktīvus sekundārajās maksātnespējas procedūrās, ir iespējams izpildīt visus prasījumus, ko atļauj šīs procedūras, šajās procedūrās ieceltais maksātnespējas procesa administrators nekavējoties nodod visus pārpalikušos aktīvus galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratoram.
50. pants
Sekojoša galvenās maksātnespējas procedūras sākšana
Ja 3. panta 1. punktā minētās procedūras tiek sāktas pēc 3. panta 2. punktā minētajām procedūrām citā dalībvalstī, agrāk sāktajām procedūrām piemēro 41. pantu, 45., 46., 47. pantu un 49. pantu, ciktāl to ļauj šo procedūru norise.
51. pants
Sekundārās maksātnespējas procedūras pārveide
1. Pēc maksātnespējas procesa administratora galvenajā maksātnespējas procedūrā pieteikuma tās dalībvalsts tiesa, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, var dot rīkojumu pārveidot sekundāro maksātnespējas procedūru citā maksātnespējas procedūras veidā, kas minēts sarakstā A pielikumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minētā procedūras veida sākšanai saskaņā ar valsts tiesībām un ka minētais procedūras veids ir vispiemērotākais saistībā ar vietējo kreditoru interesēm un galvenās un sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņotību.
2. Izskatot 1. punktā minēto pieteikumu, tiesa abās procedūrās iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem var lūgt informāciju.
52. pants
Nodrošināšanas pasākumi
Ja dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ieceļ pagaidu administratoru, lai nodrošinātu parādnieka aktīvu saglabāšanu, šis pagaidu administrators ir pilnvarots pieprasīt visus pasākumus, lai nodrošinātu un saglabātu visus parādnieka aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, ko nosaka šīs dalībvalsts tiesības, uz laiku starp pieprasījumu sākt maksātnespējas procedūru un nolēmumu par procedūras sākšanu.
IV NODAĻA
INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA KREDITORIEM UN TO PRASĪJUMU IESNIEGŠANA
53. pants
Tiesības iesniegt prasījumus
Visi ārvalstu kreditori var iesniegt prasījumus maksātnespējas procedūrā jebkādā saziņas veidā, kas ir pieļaujams saskaņā ar procedūras sākšanas valsts tiesībām. Tam vien, lai iesniegtu prasījumus, advokāta vai cita tiesību speciālista pārstāvība nav obligāta.
54. pants
Pienākums informēt kreditorus
1. Tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai minētās tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators nekavējoties informē zināmos ārvalstu kreditorus.
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija, ko sniedz ar individuālu paziņojumu, cita starpā ietver termiņus, līgumsodus, kas noteikti attiecībā uz šiem termiņiem, struktūru vai iestādi, kas ir pilnvarota pieņemt prasījumu un jebkādus citus noteiktos pasākumus. Šādā paziņojumā arī norāda, vai kreditoriem, kuru prasījumi ir prioritāri vai nodrošināti ar lietu tiesībām, ir jāiesniedz prasījumi. Paziņojumā ietver arī prasījumu iesniegšanai paredzētās standarta veidlapas kopiju, kas minēta 55. pantā, vai informāciju par to, kur minētā veidlapa ir pieejama.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz, izmantojot standarta paziņojuma veidlapu, kas jāizveido saskaņā ar 88. pantu. Veidlapu publicē Eiropas e-tiesiskuma portālā, un veidlapas nosaukums ir “Paziņojums par maksātnespējas procedūru” visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās. To nosūta tās valsts oficiālajā valodā, kas sākusi procedūru, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā ir sākta maksātnespējas procedūra, vai citā valodā, kuru valsts ir norādījusi kā tai pieņemamu saskaņā ar 55. panta 5. punktu, ja var uzskatīt, ka minētā valoda ārvalstu kreditoriem ir vieglāk saprotama.
4. Maksātnespējas procedūrā, kas attiecas uz fizisku personu, kura neveic darījumdarbību vai profesionālo darbību, šajā pantā minētās standarta veidlapas izmantošana nav obligāta, ja kreditoriem nav jāiesniedz savi prasījumi, lai procedūrā tiktu ņemti vērā viņu prasījumi.
55. pants
Prasījumu iesniegšanas procedūra
1. Ikviens ārvalstu kreditors var iesniegt savu prasījumu, izmantojot prasījuma standarta veidlapu, kas jāizveido saskaņā ar 88. pantu. Veidlapas nosaukums ir “Prasījumu iesniegšana” visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
2. Prasījuma standarta veidlapa, kas minēta 1. punktā, ietver šādu informāciju:
a) šā panta 1. punktā minētā ārvalstu kreditora vārds vai nosaukums, pasta adrese, e-pasta adrese, ja tāda ir, personas identifikācijas numurs, ja tāds ir, un bankas rekvizīti;
b) prasījuma summa, norādot pamatsummu un attiecīgā gadījumā – procentus, un datums, kad tas radies, kā arī datums, kad tas bija jāsamaksā, ja tie atšķiras;
c) ja tiek prasīti procenti – procentu likme; tas, vai procentiem ir likumisks vai līgumisks raksturs, laikposms, par kuru tiek prasīti procenti un kapitalizētā procentu summa;
d) ja tiek prasītas izmaksas, kas radušās, izvirzot prasību pirms procedūras sākšanas, – minēto izmaksu summa un sīkāka informācija;
e) prasījuma būtība;
f) vai tiek prasīts prioritāra kreditora statuss un šāda prasījuma pamats;
g) vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām vai paturētas īpašuma tiesības attiecībā uz prasījumu un, ja tā, kādus aktīvus aptver viņa garantija; nodrošinājuma sniegšanas datums un reģistrācijas numurs gadījumos, kad nodrošinājums ir reģistrēts; un
h) vai tiek prasīts ieskaits un, ja tiek prasīts, tad savstarpējo prasījumu summas dienā, kad tika sākta maksātnespējas procedūra, diena, kurā tie radās, un summa bez prasītā ieskaita.
Prasījuma standarta veidlapai pievieno jebkādu pamatojuma dokumentu kopijas.
3. Prasījuma standarta veidlapā norāda, ka informācijas sniegšana par 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kreditora bankas rekvizītiem un personas identifikācijas numuru nav obligāta.
4. Ja kreditors iesniedz prasījumu, izmantojot citus līdzekļus un nevis 1. punktā minēto standarta veidlapu, prasījums ietver 2. punktā minēto informāciju.
5. Prasījumus var iesniegt jebkurā Savienības iestāžu oficiālajā valodā. Tiesa, maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt kreditoram nodrošināt tulkojumu procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā ir sākta maksātnespējas procedūra, vai citā valodā, kuru dalībvalsts ir norādījusi kā tai pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda, vai prasījumu iesniegšanas nolūkos tā akceptē kādu no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kura nav šīs valsts oficiālā valoda.
6. Prasījumus iesniedz termiņā, kas paredzēts tās valsts tiesībās, kurā sāktas procedūras. Attiecībā uz ārvalstu kreditoru šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc maksātnespējas procedūras sākšanas publicēšanas procedūras sākšanas valsts maksātnespējas reģistrā. Ja dalībvalsts pamatojas uz 24. panta 4. punktu, šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc kreditora informēšanas saskaņā ar 54. pantu.
7. Ja tiesai, maksātnespējas procesa administratoram vai parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ir šaubas saistībā ar prasījumu, kas iesniegts saskaņā ar šo pantu, viņš dod kreditoram iespēju nodrošināt papildu pierādījumus par to, ka prasījums pastāv, un par prasījuma apjomu.
V NODAĻA
SABIEDRĪBU GRUPAS DALĪBNIEKU MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRA
1. IEDAĻA
Sadarbība un saziņa
56. pants
Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem
1. Ja maksātnespējas procedūra attiecas uz diviem vai vairākiem sabiedrību grupas dalībniekiem, maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts procedūrā attiecībā uz vienu no grupas dalībniekiem, sadarbojas ar ikvienu maksātnespējas procesa administratoru, kas iecelts procedūrā attiecībā uz citu tās pašas grupas dalībnieku, ciktāl šāda sadarbība ir lietderīga, lai veicinātu minēto procedūru efektīvu pārvaldību, nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu. Minētā sadarbība var notikt jebkādā veidā, tostarp slēdzot nolīgumus vai protokolus.
2. Īstenojot 1. punktā izklāstīto sadarbību, maksātnespējas procesa administratori:
a) pēc iespējas drīz sniedz viens otram informāciju, kas varētu attiekties uz citām procedūrām, ar noteikumu, ka ir veikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju;
b) apsver, vai pastāv iespēja koordinēt to grupas dalībnieku darījumu pārvaldību un uzraudzību, attiecībā uz kuriem sākta maksātnespējas procedūra, un, ja pastāv, koordinē šādu pārvaldību un uzraudzību;
c) apsver, vai pastāv iespēja pārstrukturēt grupas dalībniekus, attiecībā uz kuriem sākta maksātnespējas procedūra, un, ja pastāv, veic koordinēšanu attiecībā uz priekšlikumu saskaņotam pārstrukturēšanas plānam un tā apspriešanu.
Piemērojot šā punkta b) un c) apakšpunktu, visi vai daži no 1. punktā minētajiem maksātnespējas procesa administratoriem var vienoties par papildu pilnvaru piešķiršanu maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts vienā no procedūrām, ja šāda vienošanās ir atļauta saskaņā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem. Viņi var vienoties arī par konkrētu uzdevumu sadali savā starpā, ja šāda uzdevumu sadale ir atļauta saskaņā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem.
57. pants
Sadarbība un saziņa starp tiesām
1. Ja maksātnespēja procedūra attiecas uz diviem vai vairākiem sabiedrību grupas dalībniekiem, tiesa, kas ir sākusi šādu procedūru, sadarbojas ar ikvienu citu tiesu, kura izskata pieteikumu sākt procedūru attiecībā uz citu tās pašas grupas dalībnieku vai kura ir sākusi šādu procedūru, ciktāl šāda sadarbība ir lietderīga, lai veicinātu procedūru efektīvu pārvaldību, nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu. Šajā nolūkā tiesas vajadzības gadījumā var iecelt neatkarīgu personu vai struktūru, kas darbojas saskaņā ar tiesas norādījumiem, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar tām piemērojamiem noteikumiem.
2. Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, tiesas vai jebkura cita iecelta persona vai struktūra, kas darbojas to vārdā, kā minēts 1. punktā, var savā starpā sazināties tieši vai lūgt informāciju vai atbalstu tieši viena no otras ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības attiecībā uz procedūrām un informācijas konfidencialitāte.
3. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot jebkādā veidā, ko tiesa uzskata par piemērotu. Tas var jo īpaši notikt:
a) koordinējot maksātnespējas procesa administratoru iecelšanu;
b) sniedzot informāciju tādā veidā, kādā tiesa to uzskata par piemērotu;
c) koordinējot grupas dalībnieku aktīvu un darījumu pārvaldību un uzraudzību;
d) koordinējot tiesas sēdes;
e) koordinējot protokolu apstiprināšanu, ja tas ir nepieciešams.
58. pants
Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām
Maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts maksātnespējas procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku:
a) sadarbojas un sazinās ar tiesu, kura izskata pieteikumu sākt procedūru attiecībā uz citu tās pašas sabiedrību grupas dalībnieku vai kura ir sākusi šādu procedūru, un
b) var lūgt minētajai tiesai informāciju par procedūru attiecībā uz citu grupas dalībnieku vai lūgt atbalstu attiecībā uz procedūru, kurā viņš ir iecelts,
ciktāl šāda sadarbība un saziņa ir lietderīga, lai veicinātu procedūras efektīvu pārvaldību, nerada interešu konfliktu un nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem.
59. pants
Sadarbības un saziņas izmaksas procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībniekiem
Šīs regulas 56.–60. pantā paredzētās sadarbības un saziņas izmaksas, kas radušās maksātnespējas procesa administratoram vai tiesai, uzskata par izmaksām un izdevumiem, kas radušies attiecīgās procedūras laikā.
60. pants
Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībniekiem
1. Attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku sāktā maksātnespējas procedūrā iecelts maksātnespējas procesa administrators, ciktāl tas ir lietderīgi, lai veicinātu procedūras efektīvu pārvaldību, var:
a) tikt uzklausīts jebkurā procedūrā, kas sākta attiecībā uz jebkuru citu tās pašas grupas dalībnieku;
b) lūgt apturēt jebkuru pasākumu, kas saistīts ar aktīvu realizāciju procedūrā, kura sākta attiecībā uz jebkuru citu tās pašas grupas dalībnieku, ar noteikumu, ka:
i) ir ierosināts pārstrukturēšanas plāns saskaņā ar 56. panta 2. punkta c) apakšpunktu visiem vai dažiem grupas dalībniekiem, attiecībā uz kuriem ir sākta maksātnespējas procedūra, un tas uzrāda pieņemamu panākumu iespējamību;
ii) šāda apturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu;
iii) pārstrukturēšanas plāns būtu izdevīgs kreditoriem procedūrā, attiecībā uz kuru ir lūgta apturēšana, un
iv) koordinācija saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu neattiecas ne uz maksātnespējas procedūru, par kuras administratoru ir iecelts šā panta 1. punktā minētais maksātnespējas procesa administrators, ne arī uz procedūru, attiecībā uz kuru tiek prasīta apturēšana;
c) iesniegt pieteikumu par grupas koordinācijas procedūras sākšanu saskaņā ar 61. pantu.
2. Tiesa, kas sākusi 1. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru, pilnīgi vai daļēji aptur jebkuru pasākumu, kas saistīts ar aktīvu realizāciju procedūrā, ja ir pārliecinājusies, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti.
Pirms lēmuma pieņemšanas par apturēšanu tiesa uzklausa maksātnespējas procesa administratoru, kas iecelts procedūrā, attiecībā uz kuru ir prasīta apturēšana. Šādu apturēšanu var noteikt uz jebkuru laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ko tiesa uzskata par atbilstīgu un kas nav pretrunā procedūrai piemērojamiem noteikumiem.
Tiesa, kas izdod rīkojumu par apturēšanu, var prasīt 1. punktā minētajam maksātnespējas procesa administratoram veikt piemērotus pasākumus, kas pieejami saskaņā ar valsts tiesībām, lai nodrošinātu kreditoru intereses procedūrā.
Tiesa var pagarināt apturēšanas laiku par tādu papildu laikposmu vai laikposmiem, ko tā uzskata par atbilstīgu un kas nav pretrunā procedūrai piemērojamiem noteikumiem, ar noteikumu, ka 1. punkta b) apakšpunkta ii) līdz iv) punktā minētie nosacījumi vēl aizvien ir izpildīti un kopējais apturēšanas ilgums (sākotnējais laikposms kopā ar jebkādiem minētajiem pagarinājumiem) nepārsniedz sešus mēnešus.
2. IEDAĻA
Koordinācija
61. pants
Pieteikums sākt grupas koordinācijas procedūras
1. Maksātnespējas procesa administrators, kas ir iecelts maksātnespējas procedūrā, kura sākta attiecībā grupas dalībnieku, grupas koordinācijas procedūru var pieteikt jebkurā tiesā, kuras piekritībā ir grupas dalībnieka maksātnespējas procedūra.
2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu sagatavo saskaņā ar tai maksātnespējas procedūrai piemērojamo tiesību nosacījumiem, kurā maksātnespējas procesa administrators ir iecelts.
3. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu papildina ar šādiem elementiem:
a) priekšlikums par personu, kas ieceļama par grupas koordinatoru (“koordinators”), dati par tās atbilstību saskaņā ar 71. pantu, dati par tās kvalifikāciju un tās rakstiska piekrišana būt par koordinatoru;
b) ierosinātās grupas koordinācijas izklāsts un jo īpaši iemesli, kādēļ 63. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti;
c) to maksātnespējas procesa administratoru saraksts, kas iecelti saistībā ar grupas dalībniekiem, un vajadzības gadījumā arī saraksts ar tiesām un kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas grupas dalībnieku maksātnespējas procedūrā;
d) izklāsts par ierosinātās grupas koordinācijas izmaksu aplēsēm un aplēses par minēto izmaksu daļu, kas jāsedz katram grupas dalībniekam.
62. pants
Prioritātes noteikums
Neskarot 66. pantu, ja pieteikums par grupas koordinācijas procedūras sākšanu ir iesniegts dažādu dalībvalstu tiesās, jebkura tiesa, izņemot tiesu, kurā pirmajā iesniegts pieteikums, atsakās no piekritības par labu minētajai tiesai.
63. pants
Tiesas, kurā iesniegts pieteikums, paziņojums
1. Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt grupas koordinācijas procedūru, maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts saistībā ar grupas dalībniekiem, pēc iespējas drīz sniedz paziņojumu par pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru un par ierosināto koordinatoru, kā norādīts pieteikumā, kurš minēts 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka:
a) šādas procedūras sākšana ir piemērota, lai veicinātu maksātnespējas procesa attiecībā uz dažādiem grupas biedriem efektīvu administrāciju;
b) neviens no jebkura grupas dalībnieka kreditoriem, kas, paredzams, piedalīsies procedūrā, netiks nostādīts nelabvēlīgā finansiālā situācijā, ja šis dalībnieks tiks iekļauts minētajā procedūrā, un
c) ierosinātais koordinators atbilst 71. pantā noteiktajām prasībām.
2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj elementus, kas minēti 61. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā.
3. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē, ko apliecina ar apstiprinājumu par saņemšanu.
4. Tiesa, kurā iesniegts pieteikums, iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem dod iespēju paust savu viedokli.
64. pants
Maksātnespējas procesa administratoru iebildumi
1. Maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts saistībā ar jebkuru grupas dalībnieku, var iebilst:
a) pret maksātnespējas procedūras, saistībā ar kuru viņš ir iecelts par administratoru, iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā; vai
b) pret personu, kas ierosināta par koordinatoru.
2. Šā panta 1. punktā minētais maksātnespējas procesa administrators iebildumus saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniedz 63. pantā minētajā tiesā 30 dienu laikā pēc tam, kad viņš ir saņēmis paziņojumu par pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru.
Iebildumus var iesniegt, izmantojot standarta veidlapu, kas izstrādāta saskaņā ar 88. pantu.
3. Pirms pieņemt lēmumu par to, vai piedalīties vai nepiedalīties koordinācijā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, maksātnespējas procesa administrators iegūst jebkādu apstiprinājumu, kas var tik prasīts saskaņā ar valsts tiesībām, par tādu procedūru sākšanu, saistībā ar kuru viņš ir iecelts.
65. pants
Sekas, kas izriet no iebildumiem pret iekļaušanu grupas koordinācijā
1. Ja kāds maksātnespējas procesa administrators ir iebildis pret to, ka grupas koordinācijas procedūrā iekļauj to procedūru, kurai viņš ir iecelts par administratoru, tad minēto procedūru neiekļauj grupas koordinācijas procedūrā.
2. Regulas 68. pantā minētās tiesas pilnvaras vai no minētās procedūras izrietošās koordinatora pilnvaras nekādi neietekmē minēto dalībnieku, un minētajam dalībniekam no tā nerodas nekādas izmaksas.
66. pants
Grupas koordinācijas procedūrai paredzētās tiesas izvēle
1. Ja vismaz divas trešdaļas maksātnespējas procesa administratoru, kuri ir iecelti grupas dalībnieku maksātnespējas procedūrās, ir vienojušies, ka kādas citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība, ir vispiemērotākā tiesa, lai sāktu grupas koordinācijas procedūru, tad minētajai tiesai ir ekskluzīva piekritība.
2. Tiesas izvēli izdara, noslēdzot rakstisku vienošanos vai ar rakstisku apliecinājumu. Vienošanās var notikt līdz tam brīdim, kad grupas koordinācijas procedūra tiek sākta saskaņā ar 68. pantu.
3. Visas citas tiesas, izņemot tiesu, kurā saskaņā ar 1. punktu ir iesniegts pieteikums, atsakās no piekritības par labu minētajai tiesai.
4. Pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru iesniedz tajā tiesā, par kuru saskaņā ar 61. pantu ir panākta vienošanās.
67. pants
Sekas, kas izriet no iebildumiem pret ierosināto koordinatoru
Ja ir saņemti iebildumi pret ierosināto koordinatoru no kāda maksātnespējas procesa administratora, kurš vienlaikus neiebilst pret to, ka grupas koordinācijas procedūrā tiek iekļauta tā dalībnieka procedūra, kurai viņš ir iecelts par administratoru, tad tiesa var atturēties no minētās personas iecelšanas un lūgt maksātnespējas procesa administratoram, kas cēlis iebildumus, iesniegt jaunu pieteikumu saskaņā ar 61. panta 3. punktu.
68. pants
Lēmums sākt grupas koordinācijas procedūras
1. Pēc tam, kad ir pagājis 64. panta 2. punktā minētais laikposms, tiesa var sākt grupas koordinācijas procedūru, ja tā ir pārliecinājusies, ka 63. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti. Šādā gadījumā tiesa:
a) ieceļ koordinatoru;
b) lemj par koordinācijas apmēriem, un
c) lemj par izmaksu aplēsi un par to izmaksu daļu, kas jāsedz katram grupas dalībniekam.
2. Par lēmumu sākt grupas koordinācijas procedūru tiek informēti maksātnespējas procesa administratori un koordinators.
69. pants
Maksātnespējas procesa administratoru vēlāk izteikta vēlme piedalīties
1. Pēc tiesas nolēmuma, kas minēts 68. pantā, un saskaņā ar savas valsts tiesībām jebkurš maksātnespējas procesa administrators var lūgt grupas koordinācijas procedūrā iekļaut to maksātnespējas procedūru, kurai tas ir iecelts par administratoru, ja:
a) ir bijuši iebildumi pret maksātnespējas procedūras iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā; vai
b) maksātnespējas procedūra attiecībā uz grupas dalībnieku ir sākta pēc tam, kad tiesa jau bija sākusi grupas koordinācijas procedūru.
2. Neskarot 4. punktu, koordinators pēc apspriešanās ar iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem var piekrist šādam lūgumam, ja:
a) viņš, ņemot vērā to stadiju, kādā lūguma saņemšanas brīdī atrodas grupas koordinācijas procedūra, ir pārliecinājies, ka 63. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti; vai
b) tam piekrīt visi iesaistītie maksātnespējas procesa administratori saskaņā ar viņu valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem.
3. Koordinators informē tiesu un iesaistītos maksātnespējas procesa administratorus par savu lēmumu atbilstoši 2. punktam un par tā pamatā esošajiem iemesliem.
4. Jebkurš iesaistītais maksātnespējas procesa administrators vai jebkurš maksātnespējas procesa administrators, kura lūgums par iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā ir noraidīts, var apstrīdēt 2. punktā minēto lēmumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta tās dalībvalsts tiesībās, kurā ir sākta grupas koordinācijas procedūra.
70. pants
Ieteikumi un grupas koordinācijas plāns
1. Veicot tiem uzticētās maksātnespējas procedūras, maksātnespējas procesa administratori ņem vērā koordinatora ieteikumus un 72. panta 1. punktā minētā grupas koordinācijas plāna saturu.
2. Maksātnespējas procesa administratoram nav obligāti pilnībā vai daļēji jāizpilda koordinatora ieteikumi vai grupas koordinācijas plāns.
Ja viņš nepilda koordinatora ieteikumus vai grupas koordinācijas plānu, viņš sniedz pamatojumu par nepildīšanu tām personām vai struktūrām, kurām viņš ir pārskatatbildīgs saskaņā ar savas valsts tiesībām, un koordinatoram.
71. pants
Koordinators
1. Koordinators ir persona, kura saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām ir tiesīga būt par maksātnespējas procesa administratoru.
2. Koordinators nav viens no tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kas ir iecelti rīkoties kāda grupas dalībnieka interesēs, un viņam nedrīkst būt interešu konflikts saistībā ar grupas dalībniekiem, to kreditoriem un ar maksātnespējas procesa administratoriem, kas ir iecelti rīkoties attiecībā uz kādu no grupas dalībniekiem.
72. pants
Koordinatora uzdevumi un tiesības
1. Koordinators:
a) identificē un izklāsta ieteikumus saskaņotai maksātnespējas procedūras norisei;
b) ierosina grupas koordinācijas plānu, kurā noteikts, aprakstīts un ieteikts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir piemērots integrētai pieejai attiecībā uz grupas dalībnieku maksātnespējas risināšanu. Plānā jo īpaši var būt ieteikumi par:
i) pasākumiem, kas veicami, lai atjaunotu grupas vai kādas tās daļas ekonomisko sniegumu un finansiālo stabilitāti;
ii) grupas iekšējo strīdu izšķiršanu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem un apstrīdēšanas prasībām;
iii) nolīgumiem starp maksātnespējīgo grupas dalībnieku maksātnespējas procesa administratoriem.
2. Koordinators var arī:
a) tikt uzklausīts un piedalīties, jo īpaši, apmeklējot kreditoru sanāksmes, visās procedūrās, kas sāktas attiecībā uz jebkuru grupas dalībnieku;
b) būt par mediatoru strīdos, kas rodas starp diviem vai vairākiem grupas dalībnieku maksātnespējas procesa administratoriem;
c) iesniegt un skaidrot savu grupas koordinācijas plānu personām vai struktūrām, kurām viņš ir pārskatatbildīgs saskaņā ar savas valsts tiesībām;
d) lūgt informāciju no jebkura grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratora, ja šāda informācija ir vai varētu būt noderīga, lai procedūras koordinēšanas nolūkos noteiktu un izklāstītu stratēģiju un pasākumus; un
e) lūgt apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem procedūru, kas sākta attiecībā uz jebkuru grupas dalībnieku, ar noteikumu, ka šāda apturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu plāna pienācīgu īstenošanu, un būtu izdevīga kreditoriem procedūrā, attiecībā uz kuru ir lūgta apturēšana; vai lūgt jebkuras esošās apturēšanas atcelšanu. Šādu lūgumu iesniedz tiesā, kura ir sākusi to maksātnespējas procedūru, kuras apturēšana tiek lūgta.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais plāns nedrīkst ietvert ieteikumus par jebkādu ieņēmumu vai mantas konsolidāciju.
4. Šajā pantā definētie koordinatora uzdevumi un pienākumi netiek attiecināti uz tādiem grupas dalībniekiem, kas nepiedalās grupas koordinācijas procedūrā.
5. Koordinators pilda savus pienākumus objektīvi un ar pienācīgu rūpību.
6. Ja koordinators uzskata, ka pienākumu izpildei ir vajadzīgas ievērojami lielākas izmaksas salīdzinājumā ar tām, kas paredzētas 61. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā izmaksu aplēsē, un jebkurā gadījumā tad, ja izmaksas pārsniedz 10 % no iepriekš aplēstajām izmaksām, koordinators:
a) nekavējoties informē iesaistītos maksātnespējas procesa administratorus; un
b) cenšas panākt iepriekšēju apstiprinājumu tajā tiesā, kas sākusi grupas koordinācijas procedūru.
73. pants
Valodas
1. Koordinators sazinās ar iesaistīta grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratoru valodā, par ko viņi ar maksātnespējas procesa administratoru ir vienojušies, vai, ja tādas vienošanās nav, – Savienības iestāžu un tās tiesas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kura ir sākusi procedūru attiecībā uz minēto grupas dalībnieku.
2. Koordinators sazinās ar jebkuru tiesu minētās tiesas oficiālajā valodā.
74. pants
Maksātnespējas procesa administratoru un koordinatora sadarbība
1. Maksātnespējas procesa administratori, kas iecelti par administratoriem grupas dalībnieku procedūrās, savstarpēji sadarbojas tādā mērā, kādā šāda sadarbība ir saderīga ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgajām procedūrām.
2. Maksātnespējas procesa administratori jo īpaši sniedz tādu informāciju, kas koordinatoram ir svarīga viņa uzdevumu veikšanā.
75. pants
Koordinatora iecelšanas atsaukšana
Tiesa koordinatora iecelšanu atsauc pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc kāda iesaistītā grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratora lūguma, ja:
a) koordinatora darbība kaitē kāda iesaistīta grupas dalībnieka kreditoriem; vai
b) koordinators nepilda savus šajā nodaļā noteiktos pienākumus.
76. pants
Parādnieks, kura manta ir paša valdījumā
Šīs nodaļas noteikumus, kas piemērojami maksātnespējas procesa administratoram, attiecīgos gadījumos piemēro arī parādniekam, kura manta ir paša valdījumā.
77. pants
Izmaksas un to sadalījums
1. Koordinatora atalgojums ir pienācīgs, samērīgs ar pildītajiem pienākumiem, un tajā ir ņemti vērā saprātīgi izdevumi.
2. Izpildījis savus pienākumus, koordinators izstrādā galīgo izmaksu pārskatu un nosaka katram dalībniekam maksājamo daļu, kā arī iesniedz šo pārskatu katram iesaistītajam maksātnespējas procesa administratoram un tiesai, kas bija sākusi koordinācijas procedūru.
3. Ja maksātnespējas procesa administratori neceļ iebildumus 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pārskata saņemšanas, tiek uzskatīts, ka ir panākta vienošanās par izmaksām un katram dalībniekam maksājamo daļu. Pārskatu iesniedz apstiprināšanai tiesā, kas sāka koordinācijas procedūru.
4. Ja ir celti iebildumi, tad tā tiesa, kas sāka grupas koordinācijas procedūru, pēc koordinatora vai kāda iesaistītā grupas dalībnieka lūguma, lemj par izmaksām un par katra dalībnieka maksājamo daļu saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā to izmaksu aplēsi, kas minēta 68. panta 1. punktā, un attiecīgajā gadījumā to, kas minēta 72. panta 6. punktā.
5. Jebkurš iesaistītais maksātnespējas procesa administrators var apstrīdēt 4. punktā minēto lēmumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā ir sākta grupas koordinācijas procedūra.
VI NODAĻA
DATU AIZSARDZĪBA
78. pants
Datu aizsardzība
1. Uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs, attiecas valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, ar noteikumu, ka netiek skartas apstrādes darbības, kas minētas Direktīvas 95/46/EK 3. panta 2. punktā.
2. Personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic Komisija, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
79. pants
Dalībvalstu pienākumi saistībā ar personas datu apstrādi valsts maksātnespējas reģistros
1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai tās fiziskās vai juridiskās personas, publiskas iestādes, aģentūras vai kādas citas struktūras vārdu vai nosaukumu, kura saskaņā ar valsts tiesībām ir norīkota pildīt par datu apstrādi atbildīgās personas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu, lai to publicētu Eiropas e-tiesiskuma portālā.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu īstenoti tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina apstrādāto personas datu drošību 24. pantā minētajos valsts maksātnespējas reģistros.
3. Dalībvalstis ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu, lai pārliecinātos, ka par datu apstrādi atbildīgā persona, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu, nodrošina datu kvalitātes principu ievērošanu, jo īpaši valstu maksātnespējas reģistros glabāto datu precizitāti un atjaunināšanu.
4. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK ir atbildīgas par datu vākšanu un uzglabāšanu valsts datubāzēs un par lēmumiem, kas pieņemti, lai darītu šādus datus pieejamus savstarpēji savienotos reģistros, kurus var aplūkot, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu.
5. Saistībā ar informāciju, kas datu subjektiem būtu sniedzama, lai dotu tiem iespēju īstenot savas tiesības un jo īpaši tiesības uz datu dzēšanu, dalībvalstis informē datu subjektus par piekļuves laikposmu, kas noteikts maksātnespējas reģistros glabātajiem personas datiem.
80. pants
Komisijas pienākumi saistībā ar personas datu apstrādi
1. Komisija pilda par datu apstrādi atbildīgās personas pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punktu atbilstīgi šajā pantā noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem.
2. Komisija nosaka politiku un piemēro tehniskos risinājumus, kas vajadzīgi, lai tā izpildītu savus pienākumus, kas ietilpst par datu apstrādi atbildīgās personas darbības jomā.
3. Komisija īsteno tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu drošību to pārsūtīšanas laikā, jo īpaši konfidencialitāti un integritāti ikvienā gadījumā, kad datus pārsūta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu un no tā.
4. Komisijas pienākumi neietekmē dalībvalstu un citu struktūru atbildību par to uzturēto un savstarpēji savienoto valstu datubāzu saturu un darbību.
81. pants
Informēšanas pienākumi
Neskarot pārējo informāciju, kas sniedzama datu subjektiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu, Komisija, informācijas publiskošanai izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, informē datu subjektus par saviem uzdevumiem datu apstrādes jomā un mērķiem, kādiem minētie dati tiks apstrādāti.
82. pants
Personas datu uzglabāšana
Attiecībā uz informāciju, ko iegūst no savstarpēji savienotām valstu datubāzēm, Eiropas e-tiesiskuma portālā netiek uzglabāti nekādi personas dati, kas attiecas uz datu subjektiem. Visus šādus datus uzglabā valstu datubāzēs, ko uztur dalībvalstis vai citas struktūras.
83. pants
Piekļuve personas datiem, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu
Personas dati, ko uzglabā 24. pantā minētajos valstu maksātnespējas reģistros, ir pieejami, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, tik ilgi, kamēr tie ir pieejami saskaņā ar valsts tiesībām.
VII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
84. pants
Piemērojamība laikā
1. Šīs regulas noteikumus piemēro tikai maksātnespējas procedūrām, kas sāktas no 2017. gada 26. jūnija. Darbības, ko parādnieks veicis pirms minētās dienas, turpina reglamentēt tiesības, ko tām piemēroja to veikšanas laikā.
2. Neskarot šīs regulas 91. pantu, Regulu (EK) Nr. 1346/2000 turpina piemērot maksātnespējas procedūrām, kuras ietilpst minētās regulas darbības jomā un kuras sāktas pirms 2017. gada 26. jūnija.
85. pants
Saistība ar konvencijām
1. Ar šo regulu – attiecībā uz regulā minētajiem jautājumiem un attiecībā uz attiecībām starp dalībvalstīm – tiek aizstātas konvencijas, kas noslēgtas starp divām vai vairāk dalībvalstīm, tostarp:
a) Beļģijas un Francijas Konvencija par piekritību un nolēmumu, šķīrējtiesas lēmumu un autentisku dokumentu spēkā esamību un izpildi, kas parakstīta Parīzē 1899. gada 8. jūlijā;
b) Beļģijas un Austrijas Konvencija par bankrotu, likvidāciju, mierizlīgumiem un maksājumu apturēšanu (ar 1973. gada 13. jūnija papildprotokolu), kas parakstīta Briselē 1969. gada 16. jūlijā;
c) Beļģijas un Nīderlandes Konvencija par teritoriālo piekritību, bankrotu un nolēmumu, šķīrējtiesas lēmumu un autentisku dokumentu spēkā esamību un izpildi, kas parakstīta Parīzē 1925. gada 28. martā;
d) Vācijas un Austrijas Līgums par bankrotu, likvidāciju un mierizlīgumiem, kas parakstīts Vīnē 1979. gada 25. maijā;
e) Francijas un Austrijas Konvencija par piekritību, atzīšanu un nolēmumu izpildi attiecībā uz bankrotu, kas parakstīta Vīnē 1979. gada 27. februārī;
f) Francijas un Itālijas Konvencija par nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Romā 1930. gada 3. jūnijā;
g) Itālijas un Austrijas Konvencija par bankrotu, likvidāciju un mierizlīgumiem, kas parakstīta Romā 1977. gada 12. jūlijā;
h) Nīderlandes Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas Konvencija par nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, kā arī citiem izpildāmiem dokumentiem civillietās un komerclietās, kas parakstīta Hāgā 1962. gada 30. augustā;
i) Apvienotās Karalistes un Beļģijas Karalistes Konvencija, ar ko nosaka savstarpēju nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Briselē 1934. gada 2. maijā, un tās protokolu;
j) Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes Konvencija par bankrotu, kas parakstīta Kopenhāgenā 1933. gada 7. novembrī;
k) Eiropas Konvencija par dažiem starptautiskiem bankrota aspektiem, kas parakstīta Stambulā 1990. gada 5. jūnijā;
l) 1959. gada 18. jūnijā Atēnās parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Karalistes Konvencija par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi;
m) 1960. gada 18. martā Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par šķīrējtiesas nolēmumu un šķīrējtiesas izlīgumu komerclietās savstarpēju atzīšanu un izpildi;
n) 1960. gada 3. decembrī Romā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Konvencija par tiesisko sadarbību civillietās un administratīvās lietās;
o) 1971. gada 24. septembrī Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Beļģijas Karalistes Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās;
p) 1971. gada 18. maijā Parīzē parakstītā Dienvidslāvijas valdības un Francijas valdības Konvencija par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;
q) 1980. gada 22. oktobrī Atēnās parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Grieķiju;
r) 1982. gada 23. aprīlī Nikosijā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Kipras Republikas Līgums par juridisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Kipru;
s) 1984. gada 10. maijā Parīzē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Līgums par juridisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Franciju;
t) 1985. gada 6. decembrī Prāgā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Itāliju;
u) 1992. gada 11. novembrī Tallinā parakstītais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām;
v) 1998. gada 27. novembrī Tallinā parakstītais Igaunijas un Polijas Nolīgums par juridiskās palīdzības piešķiršanu un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās;
w) 1993. gada 26. janvārī Varšavā parakstītais Lietuvas Republikas un Polijas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās;
x) 1972. gada 19. oktobrī Bukarestē parakstītā Rumānijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Konvencija par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās un tās Protokols;
y) 1974. gada 5. novembrī Parīzē parakstītā Rumānijas Sociālistiskās Republikas un Francijas Republikas Konvencija par juridisko palīdzību civillietās un komerclietās;
z) 1976. gada 10. aprīlī Atēnās parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Grieķijas Republikas Nolīgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
aa) 1983. gada 29. aprīlī Nikosijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Kipras Republikas Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās;
ab) 1989. gada 18. janvārī Sofijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību civillietās;
ac) 1994. gada 11. jūlijā Bukarestē parakstītais Rumānijas un Čehijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās;
ad) 1999. gada 15. maijā Bukarestē parakstītais Rumānijas un Polijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās.
2. Šā panta 1. punktā minētās konvencijas joprojām paliek spēkā attiecībā uz procedūrām, kas sāktas pirms Regulas (EK) Nr. 1346/2000 stāšanās spēkā.
3. Šo regulu nepiemēro:
a) visās dalībvalstīs, ciktāl tā ir nesavienojama ar saistībām, ko rada konvencija saistībā ar bankrotu, kuru attiecīgā dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm pirms Regulas (EK) Nr. 1346/2000 stāšanās spēkā;
b) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, ciktāl tā ir nesavienojama ar saistībām, ko rada visi līgumi ar Sadraudzību saistībā ar bankrotu un maksātnespējīgo sabiedrību likvidāciju, kas pastāvējuši Regulas (EK) Nr. 1346/2000 spēkā stāšanās brīdī.
86. pants
Informācija par valsts un Savienības maksātnespējas tiesībām
1. Lai informācija būtu publiski pieejama, dalībvalstis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK ( 5 ), ietvaros iesniedz savu valsts maksātnespējas tiesību aktu un procedūru īsu aprakstu, jo īpaši attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajiem jautājumiem.
2. Dalībvalstis regulāri atjaunina 1. punktā minēto informāciju.
3. Komisija dara pieejamu sabiedrībai informāciju par šo regulu.
87. pants
Reģistru savstarpējās savienojamības izveide
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido maksātnespējas reģistru savstarpējo savienojamību, kā minēts 25. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 89. panta 3. punktā.
88. pants
Standarta veidlapu izveide un vēlāki grozījumi
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un vajadzības gadījumā groza 27. panta 4. punktā, 54. un 55. pantā un 64. panta 2. punktā minētās veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktu.
89. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
90. pants
Pārskatīšanas klauzula
1. Vēlākais līdz 2027. gada 27. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.
2. Vēlākais līdz 2022. gada 27. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par grupas koordinācijas procedūras piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.
3. Vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pētījumu par pārrobežu jautājumiem direktoru atbildības un diskvalifikācijas jomā.
4. Ne vēlāk kā 2020. gada 27. jūnijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pētījumu par jautājumu – labvēlīgākās tiesas izvēle ļaunprātīgos nolūkos.
91. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 1346/2000 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas D pielikumā.
92. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2017. gada 26. jūnija, izņemot:
a) regulas 86. pantu piemēro no 2016. gada 26. jūnija;
b) regulas 24. panta 1. punktu piemēro no 2018. gada 26. jūnija; un
c) regulas 25. pantu piemēro no 2019. gada 26. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
A PIELIKUMS
Regulas 2. panta 4. punktā minētās maksātnespējas procedūras
BELGIQUE/BELGIË
— Het faillissement/La faillite,
— De gerechtelijke reorganisatie door een collectief akkoord/La réorganisation judiciaire par accord collectif,
— De gerechtelijke reorganisatie door een minnelijk akkoord/La réorganisation judiciaire par accord amiable,
— De gerechtelijke reorganisatie door overdracht onder gerechtelijk gezag/La réorganisation judiciaire par transfert sous autorité de justice,
— De collectieve schuldenregeling/Le règlement collectif de dettes,
— De vrijwillige vereffening/La liquidation volontaire,
— De gerechtelijke vereffening/La liquidation judiciaire,
— De voorlopige ontneming van beheer, bepaald in artikel 8 van de faillissementswet/Le dessaisissement provisoire, visé à l'article 8 de la loi sur les faillites,
БЪЛГАРИЯ
— Производство по несъстоятелност,
ČESKÁ REPUBLIKA
— Konkurs,
— Reorganizace,
— Oddlužení,
DEUTSCHLAND
— Das Konkursverfahren,
— Das gerichtliche Vergleichsverfahren,
— Das Gesamtvollstreckungsverfahren,
— Das Insolvenzverfahren,
EESTI
— Pankrotimenetlus,
— Võlgade ümberkujundamise menetlus,
ÉIRE/IRELAND
— Compulsory winding-up by the court,
— Bankruptcy,
— The administration in bankruptcy of the estate of persons dying insolvent,
— Winding-up in bankruptcy of partnerships,
— Creditors' voluntary winding-up (with confirmation of a court),
— Arrangements under the control of the court which involve the vesting of all or part of the property of the debtor in the Official Assignee for realisation and distribution,
— Examinership,
— Debt Relief Notice,
— Debt Settlement Arrangement,
— Personal Insolvency Arrangement,
ΕΛΛΑΔΑ
— Η πτώχευση,
— Η ειδική εκκαθάριση εν λειτουργία,
— Σχέδιο αναδιοργάνωσης,
— Απλοποιημένη διαδικασία επί πτωχεύσεων μικρού αντικειμένου,
— Διαδικασία εξυγίανσης,
ESPAÑA
— Concurso,
— Procedimiento de homologación de acuerdos de refinanciación,
— Procedimiento de acuerdos extrajudiciales de pago,
— Procedimiento de negociación pública para la consecución de acuerdos de refinanciación colectivos, acuerdos de refinanciación homologados y propuestas anticipadas de convenio,
FRANCE
— Sauvegarde,
— Sauvegarde accélérée,
— Sauvegarde financière accélérée,
— Redressement judiciaire,
— Liquidation judiciaire,
HRVATSKA
— Stečajni postupak,
ITALIA
— Fallimento,
— Concordato preventivo,
— Liquidazione coatta amministrativa,
— Amministrazione straordinaria,
— Accordi di ristrutturazione,
— Procedure di composizione della crisi da sovraindebitamento del consumatore (accordo o piano),
— Liquidazione dei beni,
ΚΥΠΡΟΣ
— Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο,
— Εκούσια εκκαθάριση από μέλη,
— Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές
— Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου,
— Διάταγμα παραλαβής και πτώχευσης κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος,
— Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα,
LATVIJA
— Tiesiskās aizsardzības process,
— Juridiskās personas maksātnespējas process,
— Fiziskās personas maksātnespējas process,
LIETUVA
— Įmonės restruktūrizavimo byla,
— Įmonės bankroto byla,
— Įmonės bankroto procesas ne teismo tvarka,
— Fizinio asmens bankroto procesas,
LUXEMBOURG
— Faillite,
— Gestion contrôlée,
— Concordat préventif de faillite (par abandon d'actif),
— Régime spécial de liquidation du notariat,
— Procédure de règlement collectif des dettes dans le cadre du surendettement,
MAGYARORSZÁG
— Csődeljárás,
— Felszámolási eljárás,
MALTA
— Xoljiment,
— Amministrazzjoni,
— Stralċ volontarju mill-membri jew mill-kredituri,
— Stralċ mill-Qorti,
— Falliment f'każ ta’ kummerċjant,
— Proċedura biex kumpanija tirkupra,
NEDERLAND
— Het faillissement,
— De surséance van betaling,
— De schuldsaneringsregeling natuurlijke personen,
ÖSTERREICH
— Das Konkursverfahren (Insolvenzverfahren),
— Das Sanierungsverfahren ohne Eigenverwaltung (Insolvenzverfahren),
— Das Sanierungsverfahren mit Eigenverwaltung (Insolvenzverfahren),
— Das Schuldenregulierungsverfahren,
— Das Abschöpfungsverfahren,
— Das Ausgleichsverfahren,
POLSKA
— Upadłość,
— Postępowanie o zatwierdzenie układu,
— Przyspieszone postępowanie układowe,
— Postępowanie układowe,
— Postępowanie sanacyjne,
PORTUGAL
— Processo de insolvência,
— Processo especial de revitalização,
ROMÂNIA
— Procedura insolvenței,
— Reorganizarea judiciară,
— Procedura falimentului,
— Concordatul preventiv,
SLOVENIJA
— Postopek preventivnega prestrukturiranja,
— Postopek prisilne poravnave,
— Postopek poenostavljene prisilne poravnave,
— Stečajni postopek: stečajni postopek nad pravno osebo, postopek osebnega stečaja in postopek stečaja zapuščine,
SLOVENSKO
— Konkurzné konanie,
— Reštrukturalizačné konanie,
— Oddlženie,
SUOMI/FINLAND
— Konkurssi/konkurs,
— Yrityssaneeraus/företagssanering,
— Yksityishenkilön velkajärjestely/skuldsanering för privatpersoner,
SVERIGE
— Konkurs,
— Företagsrekonstruktion,
— Skuldsanering,
UNITED KINGDOM
— Winding-up by or subject to the supervision of the court,
— Creditors' voluntary winding-up (with confirmation by the court),
— Administration, including appointments made by filing prescribed documents with the court,
— Voluntary arrangements under insolvency legislation,
— Bankruptcy or sequestration.
B PIELIKUMS
Regulas 2. panta 5. punktā minētie maksātnespējas procesa administratori
BELGIQUE/BELGIË
— De curator/Le curateur,
— De gedelegeerd rechter/Le juge-délégué,
— De gerechtsmandataris/Le mandataire de justice,
— De schuldbemiddelaar/Le médiateur de dettes,
— De vereffenaar/Le liquidateur,
— De voorlopige bewindvoerder/L'administrateur provisoire,
БЪЛГАРИЯ
— Назначен предварително временен синдик,
— Временен синдик,
— (Постоянен) синдик,
— Служебен синдик,
ČESKÁ REPUBLIKA
— Insolvenční správce,
— Předběžný insolvenční správce,
— Oddělený insolvenční správce,
— Zvláštní insolvenční správce,
— Zástupce insolvenčního správce,
DEUTSCHLAND
— Konkursverwalter,
— Vergleichsverwalter,
— Sachwalter (nach der Vergleichsordnung),
— Verwalter,
— Insolvenzverwalter,
— Sachwalter (nach der Insolvenzordnung),
— Treuhänder,
— Vorläufiger Insolvenzverwalter,
— Vorläufiger Sachwalter,
EESTI
— Pankrotihaldur,
— Ajutine pankrotihaldur,
— Usaldusisik,
ÉIRE/IRELAND
— Liquidator,
— Official Assignee,
— Trustee in bankruptcy,
— Provisional Liquidator,
— Examiner,
— Personal Insolvency Practitioner,
— Insolvency Service,
ΕΛΛΑΔΑ
— Ο σύνδικος,
— Ο εισηγητής,
— Η επιτροπή των πιστωτών,
— Ο ειδικός εκκαθαριστής,
ESPAÑA
— Administrador concursal,
— Mediador concursal,
FRANCE
— Mandataire judiciaire,
— Liquidateur,
— Administrateur judiciaire,
— Commissaire à l'exécution du plan,
HRVATSKA
— Stečajni upravitelj,
— Privremeni stečajni upravitelj,
— Stečajni povjerenik,
— Povjerenik,
ITALIA
— Curatore,
— Commissario giudiziale,
— Commissario straordinario,
— Commissario liquidatore,
— Liquidatore giudiziale,
— Professionista nominato dal Tribunale,
— Organismo di composizione della crisi nella procedura di composizione della crisi da sovraindebitamento del consumatore,
— Liquidatore,
ΚΥΠΡΟΣ
— Εκκαθαριστής και Προσωρινός Εκκαθαριστής,
— Επίσημος Παραλήπτης,
— Διαχειριστής της Πτώχευσης,
LATVIJA
— Maksātnespējas procesa administrators,
LIETUVA
— Bankroto administratorius,
— Restruktūrizavimo administratorius,
LUXEMBOURG
— Le curateur,
— Le commissaire,
— Le liquidateur,
— Le conseil de gérance de la section d'assainissement du notariat,
— Le liquidateur dans le cadre du surendettement,
MAGYARORSZÁG
— Vagyonfelügyelő,
— Felszámoló,
MALTA
— Amministratur Proviżorju,
— Riċevitur Uffiċjali,
— Stralċjarju,
— Manager Speċjali,
— Kuraturi f'każ ta’ proċeduri ta’ falliment,
— Kontrollur Speċjali,
NEDERLAND
— De curator in het faillissement,
— De bewindvoerder in de surséance van betaling,
— De bewindvoerder in de schuldsaneringsregeling natuurlijke personen,
ÖSTERREICH
— Masseverwalter,
— Sanierungsverwalter,
— Ausgleichsverwalter,
— Besonderer Verwalter,
— Einstweiliger Verwalter,
— Sachwalter,
— Treuhänder,
— Insolvenzgericht,
— Konkursgericht,
POLSKA
— Syndyk,
— Nadzorca sądowy,
— Zarządca,
— Nadzorca układu,
— Tymczasowy nadzorca sądowy,
— Tymczasowy zarządca,
— Zarządca przymusowy,
PORTUGAL
— Administrador da insolvência,
— Administrador judicial provisório,
ROMÂNIA
— Practician în insolvență,
— Administrator concordatar,
— Administrator judiciar,
— Lichidator judiciar,
SLOVENIJA
— Upravitelj,
SLOVENSKO
— Predbežný správca,
— Správca,
SUOMI/FINLAND
— Pesänhoitaja/boförvaltare,
— Selvittäjä/utredare,
SVERIGE
— Förvaltare,
— Rekonstruktör,
UNITED KINGDOM
— Liquidator,
— Supervisor of a voluntary arrangement,
— Administrator,
— Official Receiver,
— Trustee,
— Provisional Liquidator,
— Interim Receiver,
— Judicial factor.
C PIELIKUMS
Atceltā regula ar tās grozījumu secīgo sarakstu
Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000
(OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 603/2005
(OV L 100, 20.4.2005., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 694/2006
(OV L 121, 6.5.2006., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006
(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 681/2007
(OV L 159, 20.6.2007., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 788/2008
(OV L 213, 8.8.2008., 1. lpp.).
Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 210/2010
(OV L 65, 13.3.2010., 1. lpp.).
Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 583/2011
(OV L 160, 18.6.2011., 52. lpp.).
Padomes Regula (ES) Nr. 517/2013
(OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).
Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 663/2014
(OV L 179, 19.6.2014., 4. lpp.).
Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un par pielāgojumiem Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība
(OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
D PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 1346/2000 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants, ievadvārdi |
2. pants, ievadvārdi |
|
2. panta a) punkts |
2. panta 4. punkts |
|
2. panta b) punkts |
2. panta 5. punkts |
|
2. panta c) punkts |
— |
|
2. panta d) punkts |
2. panta 6. punkts |
|
2. panta e) punkts |
2. panta 7. punkts |
|
2. panta f) punkts |
2. panta 8. punkts |
|
2. panta g) punkts, ievadvārdi |
2. panta 9. punkts, ievadvārdi |
|
2. panta g) punkts, pirmais ievilkums |
2. panta 9. punkta vii) apakšpunkts |
|
2. panta g) punkts, otrais ievilkums |
2. panta 9. punkta iv) apakšpunkts |
|
2. panta g) punkts, trešais ievilkums |
2. panta 9. punkta viii) apakšpunkts |
|
2. panta h) punkts |
2. panta 10. punkts |
|
— |
2. panta 1.–3. punkts un 11.–13. punkts |
|
— |
2. panta 9. punkta i)–iii) apakšpunkts, v), vi) apakšpunkts |
|
3. pants |
3. pants |
|
— |
4. pants |
|
— |
5. pants |
|
— |
6. pants |
|
4. pants |
7. pants |
|
5. pants |
8. pants |
|
6. pants |
9. pants |
|
7. pants |
10. pants |
|
8. pants |
11. panta 1. punkts |
|
— |
11. panta 2. punkts |
|
9. pants |
12. pants |
|
10. pants |
13. panta 1. punkts |
|
— |
13. panta 2. punkts |
|
11. pants |
14. pants |
|
12. pants |
15. pants |
|
13. panta pirmais ievilkums |
16. panta a) punkts |
|
13. panta otrais ievilkums |
16. panta b) punkts |
|
14. panta pirmais ievilkums |
17. panta a) punkts |
|
14. panta otrais ievilkums |
17. panta b) punkts |
|
14. panta trešais ievilkums |
17. panta c) punkts |
|
15. pants |
18. pants |
|
16. pants |
19. pants |
|
17. pants |
20. pants |
|
18. pants |
21. pants |
|
19. pants |
22. pants |
|
20. pants |
23. pants |
|
— |
24. pants |
|
— |
25. pants |
|
— |
26. pants |
|
— |
27. pants |
|
21. panta 1. punkts |
28. panta 2. punkts |
|
21. panta 2. punkts |
28. panta 1. punkts |
|
22. pants |
29. pants |
|
23. pants |
30. pants |
|
24. pants |
31. pants |
|
25. pants |
32. pants |
|
26. pants |
33. pants |
|
27. pants |
34. pants |
|
28. pants |
35. pants |
|
— |
36. pants |
|
29. pants |
37. panta 1. punkts |
|
— |
37. panta 2. punkts |
|
— |
38. pants |
|
— |
39. pants |
|
30. pants |
40. pants |
|
31. pants |
41. pants |
|
— |
42. pants |
|
— |
43. pants |
|
— |
44. pants |
|
32. pants |
45. pants |
|
33. pants |
46. pants |
|
34. panta 1. punkts |
47. panta 1. punkts |
|
34. panta 2. punkts |
47. panta 2. punkts |
|
34. panta 3. punkts |
— |
|
— |
48. pants |
|
35. pants |
49. pants |
|
36. pants |
50. pants |
|
37. pants |
51. pants |
|
38. pants |
52. pants |
|
39. pants |
53. pants |
|
40. pants |
54. pants |
|
41. pants |
55. pants |
|
42. pants |
— |
|
— |
56. pants |
|
— |
57. pants |
|
— |
58. pants |
|
— |
59. pants |
|
— |
60. pants |
|
— |
61. pants |
|
— |
62. pants |
|
— |
63. pants |
|
— |
64. pants |
|
— |
65. pants |
|
— |
66. pants |
|
— |
67. pants |
|
— |
68. pants |
|
— |
69. pants |
|
— |
70. pants |
|
— |
71. pants |
|
— |
72. pants |
|
— |
73. pants |
|
— |
74. pants |
|
— |
75. pants |
|
— |
76. pants |
|
— |
77. pants |
|
— |
78. pants |
|
— |
79. pants |
|
— |
80. pants |
|
— |
81. pants |
|
— |
82. pants |
|
— |
83. pants |
|
43. pants |
84. panta 1. punkts |
|
— |
84. panta 2. punkts |
|
44. pants |
85. pants |
|
— |
86. pants |
|
45. pants |
— |
|
— |
87. pants |
|
— |
88. pants |
|
— |
89. pants |
|
46. pants |
90. panta 1. punkts |
|
— |
90. panta 2.–4. punkts |
|
— |
91. pants |
|
47. pants |
92. pants |
|
A pielikums |
A pielikums |
|
B pielikums |
— |
|
C pielikums |
B pielikums |
|
— |
C pielikums |
|
— |
D pielikums |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 28.10.2008., 36. lpp.).
( 5 ) Padomes Lēmums 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.).