Help Print this page 

Document 02005L0036-20140117

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK ( 2005. gada 7. septembris ) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Teksts attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2005/36/2014-01-17
Multilingual display
Text

2005L0036 — LV — 17.01.2014 — 010.004


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/36/EK

(2005. gada 7. septembris)

par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Teksts attiecas uz EEZ)

(OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PADOMES DIREKTĪVA 2006/100/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

141

20.12.2006

 M2

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1430/2007 (2007. gada 5. decembris),

  L 320

3

6.12.2007

 M3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 755/2008 (2008. gada 31. jūlijs),

  L 205

10

1.8.2008

 M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),

  L 311

1

21.11.2008

 M5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 279/2009 (2009. gada 6. aprīlis),

  L 93

11

7.4.2009

►M6

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 213/2011 (2011. gada 3. marts),

  L 59

4

4.3.2011

 M7

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 623/2012 (2012. gada 11. jūlijs),

  L 180

9

12.7.2012

►M8

PADOMES DIREKTĪVA 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

368

10.6.2013

►M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/55/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 20. novembris),

  L 354

132

28.12.2013


Grozīta ar:

►A1

AKTS par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā

  L 112

21

24.4.2012


Labota ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 271, 16.10.2007, lpp 18 (2005/36/EK)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 093, 4.4.2008, lpp 28 (2005/36/EK)

►C3

Kļūdu labojums, OV L 305, 24.10.2014, lpp 115 (2005/36/EK)

►C4

Kļūdu labojums, OV L 177, 8.7.2015, lpp 60 (2006/100/EK)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/36/EK

(2005. gada 7. septembris)

par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Teksts attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 40. pantu, 47. panta 1. punktu, 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu un 55. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu viens no Kopienas uzdevumiem ir novērst dalībvalstu starpā personu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites šķēršļus. Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem tas jo īpaši ietver tiesības nodarboties ar profesiju kā pašnodarbinātām personām vai darbiniekiem dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju. Turklāt Līguma 47. panta 1. punkts paredz to, ka attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu pieņem direktīvas.

(2)

Pēc Lisabonas Eiropadomes 23. un 2000. gada 24. marta sanāksmes Komisija pieņēma paziņojumu par “Iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz pakalpojumiem”, kuras mērķis jo īpaši ir pakalpojumu brīvu sniegšanu Kopienā padarīt tikpat vienkāršu kā atsevišķā dalībvalstī. Turklāt papildus Komisijas Paziņojumam “Jaunie Eiropas darba tirgi - atvērti visiem, pieejami visiem” Stokholmas Eiropadome 2001. gada 23. un 24. martā uzticēja Komisijai iesniegt 2002. gada pavasara Eiropadomei konkrētus priekšlikumus attiecībā uz vienotāku, caurredzamāku un elastīgāku kvalifikāciju atzīšanas režīmu.

(3)

Garantija, ko personām, kuras savu profesionālo kvalifikāciju ieguvušas kādā no dalībvalstīm, šī direktīva sniedz attiecībā uz darbības sākšanu vai veikšanu tajā pašā profesijā citā dalībvalstī ar tādām pašām tiesībām kā šīs dalībvalsts pilsoņiem, neskar prasību, ka migrējošajam profesionālim jāievēro visi nediskriminējošie nosacījumi attiecībā uz šādu darbības veikšanu, kādus pēdējā minētā dalībvalsts varētu izvirzīt, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi.

(4)

Lai veicinātu pakalpojumu brīvu sniegšanu, vajadzētu būt īpašiem noteikumiem, kuru mērķis ir paplašināt iespēju veikt profesionālo darbību, lietojot sākotnējo profesionālo nosaukumu. Attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ko sniedz attālināti, būtu jāpiemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ( 4 ).

(5)

Ņemot vērā dažādās sistēmas, kādas iedibinātas attiecībā uz, no vienas puses, pārrobežu pakalpojumu īslaicīgu un gadījuma rakstura sniegšanu un, no otras puses, uzņēmējdarbības veikšanu, būtu jāprecizē kritēriji abu minēto koncepciju nošķiršanai, ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas uz uzņēmējas dalībvalsts teritoriju.

(6)

Pakalpojumu sniegšanas atvieglināšana ir jānodrošina, paturot prātā sabiedrības veselības un drošības striktu ievērošanu un patērētāju aizsardzību. Tādēļ būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentētām profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību vai drošību un kurās nodrošina pārrobežu pakalpojumu īslaicīgu vai gadījuma rakstura sniegšanu.

(7)

Uzņēmējas dalībvalstis var - vajadzības gadījumā un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem - paredzēt deklarācijas prasības. Šīs prasības nedrīkstētu radīt pakalpojumu sniedzējiem nesamērīgu apgrūtinājumu un kavēt pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu vai padarīt to mazāk saistošu. Šādu prasību nepieciešamība būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā gūtos panākumus, izveidojot Kopienas sistēmu administratīvajai sadarbībai starp dalībvalstīm.

(8)

Uz pakalpojumu sniedzēju vajadzētu attiekties uzņēmējas dalībvalsts disciplinārajiem noteikumiem, kam ir tieša un specifiska saistība ar profesionālo kvalifikāciju, piemēram, noteikumiem par profesijas definīciju, par to darbību loku, ko aptver profesija vai kas uz to attiecas, par profesionālo nosaukumu lietošanu un par nopietniem profesionāliem pārkāpumiem, kas tieši un specifiski saistīti ar patērētāju aizsardzību un drošību.

(9)

Attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvību joprojām uzturot spēkā principus un aizsardzības pasākumus, kas ir dažādo atzīšanas sistēmu pamatā, šādu sistēmu noteikumi būtu jāpilnveido, ņemot vērā pieredzi. Turklāt attiecīgās direktīvas ir vairākkārt grozītas, un to noteikumus vajadzētu reorganizēt un racionalizēt, standartizējot piemērojamos principus. Tādēļ ir nepieciešams aizstāt Padomes Direktīvas 89/48/EEK ( 5 ) un 92/51/EEK ( 6 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/42/EK ( 7 ), kuras attiecas uz vispārējo sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvas 77/452/EEK ( 8 ), 77/453/EEK ( 9 ), 78/686/EEK ( 10 ), 78/687/EEK ( 11 ), 78/1026/EEK ( 12 ), 78/1027/EEK ( 13 ), 80/154/EEK ( 14 ), 80/155/EEK ( 15 ), 85/384/EEK ( 16 ), 85/432/EEK ( 17 ), 85/433/EEK ( 18 ) un 93/16/EEK ( 19 ), kuras attiecas uz vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, arhitekta, farmaceita un ārsta profesijām, apvienojot tās vienā tekstā.

(10)

Šī direktīva nerada šķērsli iespējai, ka dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem atzīst trešo valstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Jebkādai atzīšanai būtu jāņem vērā minimālie apmācības nosacījumi attiecībā uz noteiktām profesijām.

(11)

To profesiju gadījumā, uz kurām attiecas kvalifikāciju atzīšanas vispārējā sistēma, turpmāk “vispārējā sistēma”, dalībvalstīm būtu jāsaglabā savas tiesības noteikt nepieciešamo minimālo kvalifikācijas līmeni, lai nodrošinātu savā teritorijā sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr saskaņā ar Līguma 10., 39. un 43. pantu dalībvalsts nedrīkstētu prasīt, lai dalībvalsts pilsonis iegūst kvalifikāciju, kādu tā parasti nosaka tikai atbilstīgi savai izglītības sistēmai izsniegtajiem diplomiem, ja attiecīgā persona šo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji jau ieguvusi kādā citā dalībvalstī. Attiecīgi ir būtu jānosaka, ka visām uzņēmējām dalībvalstīm, kurās kāda profesija tiek reglamentēta, jāņem vērā citā dalībvalstī iegūtā kvalifikācija un jāizvērtē, vai tā atbilst uzņēmējas dalībvalsts prasībām. Tomēr vispārējā atzīšanas sistēma neliedz dalībvalstīm piemērot personām īpašas prasības attiecībā uz nodarbošanos ar kādu profesiju, ja tas saistīts ar tādu profesionālās darbības noteikumu piemērošanu, kuru pamatā ir vispārējas sabiedrības intereses. Šādi noteikumi attiecas uz, piemēram, profesionālās darbības organizēšanu, profesionālajiem standartiem - tostarp tiem, kas attiecas uz ētiku - kā arī uzraudzību un atbilstību. Visbeidzot, šīs direktīvas mērķis nav iejaukties dalībvalstu likumīgajās interesēs novērst to, ka to pilsoņi izvairās no attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanas profesionālās darbības jomā.

(12)

Šī direktīva attiecas uz to, kā dalībvalstis atzīst kādā citā dalībvalstī iegūtas profesionālās kvalifikācijas. Tomēr tā neattiecas uz to, kā dalībvalstis atzīst atzīšanas lēmumus, ko cita dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi personas, kurām ir profesionālās kvalifikācijas, kas atzītas saskaņā ar šo direktīvu, nevar šādu atzīšanu izmantot, lai savā izcelsmes dalībvalstī iegūtu tiesības, kas ir atšķirīgas no tiesībām, ko piešķir profesionālā kvalifikācija, kas iegūta pēdējā minētajā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad šīs personas sniedz pierādījumus, ka viņas uzņēmējā dalībvalstī ieguvušas papildu profesionālās kvalifikācijas.

(13)

Lai noteiktu atzīšanas mehānismu atbilstīgi vispārējai sistēmai, dažādas valstu izglītības un apmācības shēmas ir jāgrupē dažādos līmeņos. Šie līmeņi, kas izveidoti vienīgi vispārējās sistēmas darbības nodrošināšanai, nekādi neiespaido ne valstu izglītības un apmācību struktūras, ne uz dalībvalstu kompetenci šajā jomā.

(14)

Ar Direktīvām 89/48/EEK un 92/51/EEK izveidotais atzīšanas mehānisms paliek nemainīgs. Tādēļ personai, kam ir diploms, kurš apliecina, ka ir sekmīgi pabeigta vismaz vienu gadu ilga pēcvidusskolas līmeņa apmācība, vajadzētu atļaut sākt darbību reglamentētā profesijā dalībvalstī, kurā uz šādas darbības sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgs diploms, kas apliecina, ka sekmīgi pabeigta četrus gadus ilga augstskolas vai universitātes līmeņa izglītība, neatkarīgi no līmeņa, kurā vajadzīgo diplomu klasificē uzņēmējā dalībvalstī. Turpretī gadījumos, kad uz darbības sākšanu reglamentētā profesijā attiecas nosacījums, ka jābūt sekmīgi pabeigtai vairāk kā četrus gadus ilgai augstākajai vai universitātes izglītībai, šādu darbības sākšanu vajadzētu atļaut vienīgi personām, kam ir diploms, kurš apliecina, ka ir sekmīgi pabeigta vismaz trīs gadus ilga augstākā vai universitātes izglītība.

(15)

Gadījumos, kad nav saskaņoti minimālie apmācības nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vispārējās sistēmas reglamentētajām profesijām, uzņēmējām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot kompensācijas pasākumus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem un jo īpaši ņemt vērā pretendenta profesionālo pieredzi. Pieredze rāda, ka ieceļotājiem izvirzītā prasība izvēlēties vai nu zināšanu pārbaudi, vai adaptācijas periodu, nodrošina atbilstošu aizsardzību saistībā ar ieceļotāja kvalifikācijas līmeni, un tādējādi jebkurai atkāpei no šīs izvēles katrā atsevišķajā gadījumā vajadzētu būt pamatotai ar obligātu prasību sabiedrības interesēs.

(16)

Lai veicinātu profesionāļu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot atbilstošu kvalifikācijas līmeni, dažādas profesionālās asociācijas un organizācijas vai dalībvalstis var ierosināt kopīgas platformas Eiropas līmenī. Direktīvai konkrētos apstākļos būtu jāievēro dalībvalstu kompetence lemt par kvalifikāciju, kāda nepieciešama, lai veiktu attiecīgajās profesijās šo dalībvalstu teritorijā, kā arī šo valstu izglītības sistēmu un profesionālās apmācības saturs un organizācija, kā arī atbilstība Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz konkurenci šajās iniciatīvās, vienlaikus šajā sakarā sekmējot automātiskāku atzīšanas veidu saskaņā ar vispārējo sistēmu. Profesionālajām asociācijām, kuras var iesniegt kopīgās platformas, vajadzētu būt reprezentatīvām valsts un Eiropas līmenī. Kopīga platforma ir kritēriju komplekss, kas ļauj kompensēt pēc iespējas vairāk apmācību prasību atšķirību, kuras konstatētas vismaz divās trešdaļās dalībvalstu, tostarp visās dalībvalstīs, kas reglamentē attiecīgo profesiju. Kritērijos varētu iekļaut, piemēram, tādas prasības kā papildu apmācība, adaptācijas periods uzraudzītā praksē, zināšanu pārbaude vai noteikts profesionālās prakses minimālais līmenis, vai minēto prasību apvienojumus.

(17)

Lai ņemtu vērā visas situācijas, kurās joprojām nav noteikumu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, vispārējā sistēma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz gadījumiem, kurus neaptver kāda specifiska sistēma, ja profesija nav ietverta kādā no šīm sistēmām vai ja - lai gan profesija ir ietverta šādā specifiskā sistēmā - pretendents kāda īpaša un ārkārtēja iemesla dēļ neatbilst tās nosacījumiem.

(18)

Ir nepieciešams vienkāršot noteikumus, kas ļauj sākt virkni rūpniecisku, komerciālu un amatniecības darbību dalībvalstīs, kurās šīs profesijas reglamentē, ja konkrētās darbības ir pietiekami ilgu un nesenu laikposmu veiktas citā dalībvalstī, vienlaikus attiecībā uz šādu darbību saglabājot spēkā automātiskas atzīšanas sistēmu, pamatojoties uz profesionālo pieredzi.

(19)

Ārstu, vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, vecmāšu, farmaceitu un arhitektu pārvietošanās brīvībai un viņu kvalifikācijas apliecinājumu savstarpējai atzīšanai būtu jābalstās uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu automātiskas atzīšanas pamatprincipu, pamatojoties uz saskaņotiem minimālajiem apmācības nosacījumiem. Turklāt uz darbības sākšanu dalībvalstīs ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita profesijā būtu jāattiecina nosacījums, ka jābūt noteiktajai kvalifikācijai, kas nodrošina to, ka konkrētā persona ir saņēmusi apmācību, kas atbilst noteiktiem minimālajiem nosacījumiem. Šī sistēma būtu jāpapildina ar virkni iegūtu tiesību, kuras noteiktos apstākļos ir kvalificētiem profesionāļiem.

(20)

Lai nodrošinātu ārstu un zobārstu kvalifikācijas sistēmas raksturojumu un saistīto acquis communautaire savstarpējas atzīšanas jomā, automātiskās atzīšanas princips attiecībā uz tām ārstu un zobārstu specialitātēm, kas ir kopīgas vismaz divām dalībvalstīm, būtu jāturpina piemērot attiecībā uz visām specialitātēm, kas ir atzītas šīs direktīvas pieņemšanas dienā. Tomēr, lai vienkāršotu sistēmu, pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas automātiskā atzīšana būtu jāattiecina vienīgi uz tām jaunajām medicīnas specialitātēm, kas ir kopīgas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu. Turklāt šī direktīva neliedz dalībvalstīm savstarpēji vienoties - atbilstīgi to noteikumiem - par tādu noteiktu ārstu un zobārstu specialitāšu automātisku atzīšanu, kuras ir kopīgas šīm valstīm, bet kuras netiek automātiski atzītas šīs direktīvas nozīmē.

(21)

Ārsta ar pamatapmācību oficiālās kvalifikācijas automātiska atzīšana nedrīkstētu skart dalībvalstu kompetenci noteikt, vai saistīt šo kvalifikāciju ar profesionālo darbību, vai nē.

(22)

Visām dalībvalstīm būtu jāatzīst zobārsta profesija kā atsevišķa profesija, kas atšķiras no ārsta profesijas neatkarīgi no tā, vai ārsts ir specializējies odontostomatoloģijā, vai nav. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka zobārstu apmācība nodrošina viņus ar prasmēm, kādas nepieciešamas profilakses, diagnosticēšanas un ārstniecības darbā attiecībā uz zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomālijām un slimībām. Zobārsta profesionālā darbība būtu jāveic personām ar tādu zobārsta kvalifikāciju, kāda noteikta šajā direktīvā.

(23)

Netika uzskatīts par vēlamu noteikt vecmāšu standartizētu apmācību visām dalībvalstīm. Drīzāk dalībvalstīm būtu jāsaglabā vislielākā iespējamā rīcības brīvība šīs apmācības organizēšanā.

(24)

Šīs direktīvas vienkāršošanas nolūkā būtu jāizdara atsauce uz jēdzienu “farmaceits”, lai norobežotu to noteikumu apjomu, kuri attiecas uz automātisku kvalifikācijas atzīšanu, neskarot īpašus attiecīgo valstu noteikumus, kas attiecas uz šo darbību.

(25)

Personas ar farmaceita kvalifikāciju ir speciālisti zāļu jomā, un būtībā viņiem vajadzētu būt iespējai visās dalībvalstīs veikt minimālu darbības apjomu šajā nozarē. Nosakot šo minimālo apjomu, šī direktīva nedrīkstētu ne ierobežot farmaceitiem pieejamās darbības dalībvalstīs — jo īpaši attiecībā uz medicīniskās bioloģijas analīzēm — ne arī radīt monopolu šiem profesionāļiem, jo tas joprojām ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē esošs jautājums. Šī direktīva neskar dalībvalstu iespēju izvirzīt papildu apmācības nosacījumus, lai sāktu darbību, kas nav ietverta saskaņotajā minimālajā darbības apjomā. Tādējādi uzņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai izvirzīt šādus nosacījumus pilsoņiem ar tādu kvalifikāciju, uz ko attiecas automātiskā atzīšana šīs direktīvas nozīmē.

(26)

Šī direktīva nekoordinē visus nosacījumus attiecībā uz darbības sākšanu un veikšanu farmācijas nozarē. Jo īpaši ģeogrāfiskais aptieku sadalījums un zāļu izsniegšanas monopols paliek dalībvalstu ziņā. Šī direktīva neskar dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, ar ko uzņēmējsabiedrībām aizliedz veikt noteiktu farmaceitisku darbību vai ar ko šādas darbības veikšanai izvirza konkrētus nosacījumus.

(27)

Arhitektoniskā projektēšana, ēku kvalitāte, to harmoniska iekļaušana apkārtnē, cieņa pret dabas un pilsētas ainavām un pret sabiedrisko un privāto mantojumu ir sabiedrības interešu jautājums. Tāpēc kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai būtu jābalstās uz kvalitatīviem un kvantitatīviem kritērijiem, kas nodrošina to, ka personas ar atzīto kvalifikāciju saprot un interpretē indivīdu, sociālo grupu un iestāžu vajadzības attiecībā uz telpas plānošanu, projektēšanu, struktūru organizēšanu un īstenošanu, arhitektūras mantojuma saglabāšanu un ekspluatāciju un dabiska līdzsvara aizsardzību.

(28)

Pastāv būtiskas atšķirības starp valstu noteikumiem, kas attiecas uz arhitektūras jomu un kas reglamentē arhitekta darbības sākšanu un veikšanu. Vairumā dalībvalstu arhitektūras jomā darbību veic, de jure vai de facto, personas, kurām ir vai nu tikai arhitekta profesionālais nosaukums, vai arī šis nosaukums apvienojumā ar kādu citu profesionālo nosaukumu, un šīm personām nav monopola šādas darbības veikšanā, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Šīs darbības vai dažās no tām var veikt arī citi profesionāļi, jo īpaši inženieri, kuri saņēmuši īpašu apmācību celtniecības nozarē vai būvniecības mākslā. Šīs direktīvas vienkāršošanas nolūkā būtu jāizdara atsauce uz jēdzienu “arhitekts”, lai norobežotu to noteikumu apjomu, kuri attiecas uz automātisku kvalifikācijas atzīšanu arhitektūras nozarē, neskarot īpašus attiecīgo valstu noteikumus, kas attiecas uz šo darbību.

(29)

Ja reglamentētas profesijas nacionālā vai Eiropas līmeņa profesionālā organizācija vai asociācija lūdz īpašus kvalifikāciju atzīšanas noteikumus, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu, Komisija izvērtē, vai ir lietderīgi pieņemt priekšlikumu šīs direktīvas grozījumiem.

(30)

Lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas efektivitāti, tās ieviešanai būtu jānosaka vienotas formalitātes un procedūras noteikumi, kā arī noteiktas detaļas attiecībā uz darbības veikšanu konkrētajās profesijās.

(31)

Būtu vajadzīgs reorganizēt sadarbības līdzekļus, jo dalībvalstu savstarpējā sadarbība un to sadarbība ar Komisiju varētu sekmēt šīs direktīvas īstenošanu un no tās izrietošo saistību izpildi.

(32)

Tas, ka Eiropas līmenī tiktu ieviestas profesionālo asociāciju vai organizāciju profesionālās kartes, varētu sekmēt profesionāļu mobilitāti, jo īpaši paātrinot informācijas apmaiņu starp uzņēmēju dalībvalsti un izcelsmes dalībvalsti. Šādām profesionālajām kartēm vajadzētu nodrošināt, ka ir iespējams pārraudzīt tādu profesionāļu darbību, kas veic darbību dažādās dalībvalstīs. Pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, šādās kartēs varētu būt informācija par profesionāļa profesionālajām kvalifikācijām (apmeklētā universitāte vai mācību iestāde, iegūtās kvalifikācijas, profesionālā pieredze), viņa juridisko statusu, sankcijām, kas piemērotas saistībā ar profesiju, kā arī sīkākas ziņas par attiecīgo kompetento iestādi.

(33)

Kontaktpunktu tīkla izveide uzdevumā sniegt dalībvalstu pilsoņiem informāciju un palīdzību, sekmēs to, ka atzīšanas sistēma ir caurredzama. Šie kontaktpunkti jebkuram pilsonim, kas šādu informāciju pieprasīs, un Komisijai sniegs visu informāciju un adreses attiecībā uz atzīšanas procedūru. Tas, ka katra dalībvalsts izveido vienu kontaktpunktu šī tīkla ietvaros, neskar kompetences sadalījumu valsts līmenī. Jo īpaši tas nekavē vairāku iestāžu izveidi valsts līmenī, un iepriekšminētā tīkla ietvaros izveidotais kontaktpunkts atbild par pārējo iestāžu darba koordināciju un, vajadzības gadījumā, pilsoņu informēšanu par attiecīgās kompetentās iestādes datiem.

(34)

Dažādu atzīšanas sistēmu pārvaldība, kuras izveidotas ar nozaru direktīvām un vispārējo sistēmu, ir izrādījusies apgrūtinoša un sarežģīta. Tādēļ nepieciešams vienkāršot šīs direktīvas pārvaldību un atjaunināšanu, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas progresu, jo īpaši gadījumos, kad minimālos apmācības nosacījumus saskaņo, lai nodrošinātu kvalifikācijas automātisku atzīšanu. Šajā nolūkā būtu jāizveido atsevišķa profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komiteja un būtu jānodrošina profesionālo organizāciju pārstāvju atbilstīga iesaistīšana, tostarp Eiropas līmenī.

(35)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 20 ).

(36)

Tas, ja dalībvalstis sagatavotu periodiskus ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu, kuros būtu statistikas dati, nodrošinātu iespēju noteikt, kāda ietekme ir profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmai.

(37)

Vajadzētu būt piemērotai procedūrai, lai pieņemtu pagaidu pasākumus, ja kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošana kādā dalībvalstī būtu būtiski apgrūtināta.

(38)

Šīs direktīvas noteikumi neiespaido dalībvalstu kompetenci attiecībā uz savas sociālā nodrošinājuma sistēmas organizēšanu un to darbību noteikšanu, kuras jāveic saskaņā ar šo sistēmu.

(39)

Ievērojot tehnoloģijas pārmaiņu un zinātnes attīstības ātrumu, mūžizglītībai ir īpaša nozīme daudzās profesijās. Šajā sakarā dalībvalstu ziņā ir pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, atbilstoši kuriem profesionāļi, izmantojot piemērotu tālākapmācību, sekotu tehnikas un zinātnes attīstībai.

(40)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus - proti, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas noteikumu racionalizāciju, vienkāršošanu un uzlabošanu - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tāpēc šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(41)

Šī direktīva neskar Līguma 39. panta 4. punkta un 45. panta piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz notāriem.

(42)

šo direktīvu piemēro attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, neskarot citus specifiskus juridiskus noteikumus attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, piemēram, noteikumus transporta, apdrošināšanas starpnieku un zvērināto auditoru jomā. Šī direktīva neskar Padomes Direktīvu 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus ( 21 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija ( 22 ). Šai direktīvai vajadzētu attiekties uz juristu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, lai nodrošinātu iespēju nepastarpināti iegūt tiesības veikt uzņēmējdarbību, lietojot uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu;

(43)

Tiktāl, ciktāl tās ir reglamentētas, šī direktīva attiecas arī uz brīvajām profesijām, kas saskaņā ar šo direktīvu ir profesijas, kurās, pamatojoties uz atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju, atbildīgi un profesionāli neatkarīgi darbību veic personas, kuras sniedz intelektuālos un konceptuālos pakalpojumus klienta un sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Līgumu uz darbības veikšanu profesijā var attiecināt īpašus juridiskos ierobežojumus, kuru pamatā ir dalībvalsts tiesību akti un tiem atbilstīgas tiesiskās normas, ko noteikušas reprezentatīvas attiecīgās profesionālās struktūras, lai aizsargātu un attīstītu savu profesionalitāti un pakalpojumu kvalitāti, un konfidencialitāti attiecībās ar klientu.

(44)

Šī direktīva neskar pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu līmeni veselības aizsardzībā un patērētāju aizsardzībā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.



I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šī direktīva paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts, kas darbības sākšanai vai veikšanai reglamentētā profesijā savā teritorijā izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, (turpmāk “uzņēmēja dalībvalsts”) saistībā ar darbības sākšanu vai veikšanu šajā profesijā atzīst profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs (turpmāk “izcelsmes dalībvalsts”) un kuras ļauj šo personai ar šādu kvalifikāciju veikt darbību tajā pašā profesijā šajā dalībvalstī.

▼M9

Šajā direktīvā ir arī paredzēti noteikumi par daļēju piekļuvi reglamentētai profesijai un par citā dalībvalstī veiktas profesionālās prakses atzīšanu.

▼B

2. pants

Joma

1.  Šī direktīva attiecas uz visiem dalībvalstu pilsoņiem, kas vai nu kā pašnodarbinātas personas, vai kā darbinieki vēlas veikt darbību reglamentētā profesijā, tostarp brīvajās profesijās, dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju.

▼M9

Šī direktīva attiecas arī uz visiem dalībvalsts pilsoņiem, kas ir veikuši profesionālo praksi ārpus izcelsmes dalībvalsts.

▼B

2.  Ikviena dalībvalsts savā teritorijā saskaņā ar saviem tiesību aktiem var atļaut dalībvalsts pilsoņiem, kuriem ir tādas profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kura nav iegūta šajā dalībvalstī, veikt darbību reglamentētā profesijā, kā tā paredzēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Attiecībā uz profesijām, ko aptver III sadaļas III nodaļa, šādā kvalifikācijas sākotnējā atzīšanā ievēro minimālos apmācības nosacījumus, kas noteikti minētajā nodaļā.

3.  Ja attiecībā uz kādu noteiktu reglamentēto profesiju atsevišķā Kopienas tiesību aktā paredzēti citi specifiski pasākumi, kas tieši saistīti ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tad attiecīgos šīs direktīvas noteikumus nepiemēro.

▼M9

4.  Šī direktīva neattiecas uz notāriem, kas iecelti ar valdības oficiālu pilnvarojuma aktu.

▼B

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

a) “reglamentēta profesija”: profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu, veikšanu vai veikšanu kādā noteiktā veidā tieši vai netieši attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 2. punktā minētās profesijas uzskata par reglamentētām profesijām;

b) “profesionālās kvalifikācijas”: kvalifikācijas, ko apstiprina kvalifikāciju apliecinošs dokuments, 11. panta a) punkta i) apakšpunktā minētais kompetences apliecinājums un/vai profesionālā pieredze;

c) “kvalifikāciju apliecinošs dokuments”: diploms, sertifikāts un cita veida apliecinājums, kuru izsniegusi dalībvalsts iestāde, kas norīkota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un kurš apliecina tādas profesionālās apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas apgūta galvenokārt Kopienā. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 3. punktā minētos apliecinošos dokumentus uzskata par kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

d) “kompetentā iestāde”: jebkura iestāde vai struktūra, ko dalībvalsts īpaši pilnvarojusi izdot vai pieņemt apmācības diplomus un citus dokumentus vai informāciju, saņemt pieteikumus, kā arī pieņemt šajā direktīvā minētos lēmumus;

e) “reglamentēta izglītība un apmācība”: jebkāda apmācība, kas īpaši paredzēta darbības veikšanai kādā konkrētā profesijā un kas aptver kursu vai kursus, kurus atbilstīgos gadījumos papildina profesionālā apmācība, pārbaudes prakse vai profesionālā prakse.

Profesionālās apmācības, pārbaudes prakses vai profesionālās prakses struktūru un līmeni nosaka ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, vai arī to uzrauga vai apstiprina šim nolūkam norīkota iestāde;

▼M9

f) “profesionālā pieredze”: faktiska un likumīga pilna laika vai līdzvērtīga daļlaika darbības veikšana attiecīgajā profesijā kādā dalībvalstī;

▼B

g) “adaptācijas periods”: darbības veikšana reglamentētā profesijā uzņēmējā dalībvalstī šīs profesijas kvalificēta pārstāvja pārraudzībā; šādu pārraudzītas prakses periodu var papildināt turpmāka apmācība. Par šādu pārraudzītās prakses periodu sagatavo vērtējumu. Sīki izstrādātus noteikumus par adaptācijas periodu un tā vērtējumu, kā arī par pārraudzībā strādājošās ieceļojušās personas statusu pieņem uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde.

Statusu, kāds uzņēmējā dalībvalstī ir personai, kura strādā pārraudzītu praksi, jo īpaši attiecībā uz šīs personas uzturēšanās tiesībām, kā arī pienākumiem, sociālajām tiesībām un priekšrocībām, pabalstiem un atalgojumu, nosaka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem;

▼M9

h) “zināšanu pārbaude”: pretendenta profesionālo zināšanu, spēju un kompetences pārbaude, kuru veic vai atzīst uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolūkā izvērtēt pretendenta spēju veikt darbību reglamentētā profesijā minētajā dalībvalstī.

Lai varētu šo pārbaudi veikt, kompetentās iestādes sagatavo to mācību priekšmetu sarakstu, uz kuriem, pamatojoties uz izcelsmes dalībvalstī prasītās izglītības un apmācības salīdzinājumu ar pretendenta iegūto izglītību un apmācību, neattiecas pretendenta diploms vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

Zināšanu pārbaudē jāņem vērā tas, ka pretendents ir kvalificēts profesionālis izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras viņš ieradies. Tā attiecas uz mācību priekšmetiem, kurus izraugās no sarakstā esošajiem mācību priekšmetiem un kuru pārzināšana ir būtiski svarīga, lai strādātu attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī. Pārbaude var attiekties arī uz to profesionālās darbības noteikumu zināšanām, kuri uzņēmējā dalībvalstī attiecas uz konkrēto darbību.

Sīki izstrādātus noteikumus par zināšanu pārbaudes veikšanu un par statusu, kāds uzņēmējā dalībvalstī ir pretendentam, kurš vēlas sagatavoties zināšanu pārbaudei minētajā dalībvalstī, nosaka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;

▼B

i) “uzņēmuma vadītājs”: jebkura persona, kura attiecīgās darbības jomas uzņēmumā ir veikusi darbību:

i) kā uzņēmuma vadītājs vai uzņēmuma filiāles vadītājs; vai

ii) kā uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja vietnieks, ja šis amats ietver atbildību, kas ekvivalenta pārstāvētā īpašnieka vai vadītāja atbildībai; vai

iii) vadošā amatā ar komerciāla un/vai tehniska rakstura pienākumiem un ar atbildību par vienu vai vairākām uzņēmuma nodaļām.

▼M9

j) “profesionālā prakse”: neskarot 46. panta 4. punktu, uzraudzībā veiktas profesionālās prakses laikposms ar noteikumu, ka tas ir piekļuves nosacījums reglamentētai profesijai, un kuru var veikt vai nu mācību laikā, pēc kuru pabeigšanas tiek izsniegts diploms, vai pēc šādām mācībām;

k) “Eiropas profesionālā karte”: elektronisks sertifikāts, kas apliecina vai nu to, ka profesionālis atbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai sniegtu īslaicīgus vai gadījuma rakstura pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, vai profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmējā dalībvalstī;

l) “mūžizglītība”: jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās dzīves laikā, uzlabojot zināšanas, prasmes un kompetenci, kas var ietvert profesionālo ētiku;

m) “sevišķi svarīgas vispārējas intereses”: iemesli, kas par tādiem ir atzīti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;

n) “Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma vai ECTS kredītpunkti”: augstākās izglītības kredītpunktu sistēma, ko izmanto Eiropas augstākās izglītības telpā.

▼B

2.  Profesijas, kurās darbību veic I pielikumā uzskaitīto asociāciju vai organizāciju locekļi, uzskata par reglamentētām profesijām.

Šā punkta pirmajā daļā minēto asociāciju vai organizāciju mērķis ir jo īpaši veicināt un uzturēt augstus standartus attiecīgajā profesionālajā jomā. Šajā sakarā attiecīgā dalībvalsts tās atzīst īpašā veidā, un šīs asociācijas un organizācijas piešķir saviem locekļiem kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, nodrošina, ka locekļi ievēro to pieņemtos profesionālas darbības noteikumus, piešķir viņiem tiesības lietot profesionālo nosaukumu vai to apzīmējošus burtus vai tiesības uz statusu, kas atbilst šādai oficiālajai kvalifikācijai.

▼M9

Ikvienā gadījumā, kad dalībvalsts atzīst kādu no pirmajā daļā minētajām asociācijām vai organizācijām, tā informē Komisiju. Komisija pārbauda, vai minētā asociācija vai organizācija atbilst otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas regulējumā dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 57.c pantu, lai atjauninātu I pielikumu, ja ir izpildīti otrajā daļā paredzētie nosacījumi.

Ja otrajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu pieprasīto I pielikuma atjaunināšanu.

▼B

3.  Kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ko izsniedz kāda trešā valsts, uzskata par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja attiecīgajai personai ir trīs gadu profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā tās dalībvalsts teritorijā, kura šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzinusi saskaņā ar 2. panta 2. punktu, un ja attiecīgā dalībvalsts apliecinājusi šo profesionālo pieredzi.

4. pants

Atzīšanas ietekme

▼M9

1.  Profesionālās kvalifikācijas atzīšana uzņēmējā dalībvalstī ļauj saņēmējiem minētajā dalībvalstī piekļūt tai pašai profesijai, kurā viņi ir kvalificēti izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.

▼B

2.  Šīs direktīvas nolūkā profesija, kurā pretendents vēlas veikt darbību uzņēmējā dalībvalstī, ir tā pati profesija, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, ja tajā ietvertās darbības ir līdzvērtīgas.

▼M9

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, daļēju piekļuvi profesijai uzņēmējā dalībvalstī piešķir saskaņā ar 4.f pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.a pants

Eiropas profesionālā karte

1.  Dalībvalstis personām ar profesionālo kvalifikāciju izsniedz Eiropas profesionālo karti pēc viņu pieprasījuma un ar nosacījumu, ka Komisija ir pieņēmusi attiecīgos 7. punktā paredzētos īstenošanas aktus.

2.  Ja Eiropas profesionālā karte ir ieviesta konkrētai profesijai ar attiecīgiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu, attiecīgā persona ar profesionālo kvalifikāciju var izvēlēties pieteikties šādai kartei vai izmantot II un III sadaļā paredzētās procedūras.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka persona, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte, var izmantot visas 4.b līdz 4.e pantā noteiktās tiesības.

4.  Ja persona ar profesionālo kvalifikāciju plāno sniegt II sadaļā noteiktos pakalpojumus, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4.b un 4.c pantu izsniedz Eiropas profesionālo karti. Attiecīgā gadījumā Eiropas profesionālā karte ir 7. pantā paredzētā deklarācija.

5.  Ja persona ar profesionālo kvalifikāciju plāno veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī saskaņā ar III sadaļas I līdz IIIA nodaļu vai sniegt pakalpojumus saskaņā ar 7. panta 4. punktu, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pabeidz visus sagatavošanās pasākumus attiecībā uz pretendenta personīgo lietu, kas izveidota Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI) (IMI lieta), kā noteikts 4.b un 4.d pantā. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izdod Eiropas profesionālo karti saskaņā ar 4.b un 4.d pantu.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu Eiropas profesionālās kartes izdošana neparedz automātiskas tiesības strādāt noteiktā profesijā, ja pirms Eiropas profesionālās kartes ieviešanas minētajai profesijai uzņēmējā dalībvalstī jau ir spēkā reģistrācijas prasības vai citas kontroles procedūras.

6.  Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes strādāt ar IMI lietām un izdot Eiropas profesionālās kartes. Minētās iestādes nodrošina Eiropas profesionālās kartes pieteikumu taisnīgu, objektīvu un savlaicīgu apstrādi. Direktīvas 57.b pantā minētie atbalsta centri arī var būt kompetentā iestāde. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde un atbalsta centri informē pilsoņus, tostarp iespējamos pretendentus, par Eiropas profesionālās kartes darbību un pievienoto vērtību profesijās, kurās tā ir pieejama.

7.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas profesionālās kartes noteikumu vienotu piemērošanu tajās profesijās, kas atbilst šā punkta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp pasākumus attiecībā uz Eiropas profesionālās kartes formātu, rakstisku pieteikumu izskatīšanu, tulkojumiem, kas pretendentam jāpievieno jebkuram pieteikumam Eiropas profesionālai kartei, informāciju, kas ietverta dokumentos, kuri tiek prasīti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai VII pielikumu, lai iesniegtu pilnīgu pieteikumu, un procedūrām maksājumu veikšanai un apstrādei par Eiropas profesionālo karti, ņemot vērā attiecīgās profesijas īpatnības. Komisija ar īstenošanas aktiem arī precizē, kā, kur un kādiem dokumentiem kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinātas kopijas attiecīgajai profesijai saskaņā ar 4.b panta 3. punkta otro daļu, 4.d panta 2. punktu un 4.d panta 3. punktu.

Uz Eiropas profesionālās kartes ieviešanu konkrētai profesijai, pieņemot attiecīgus īstenošanas aktus, kas minēti pirmajā daļā attiecas šādi nosacījumi:

a) attiecīgajai profesijai ir raksturīga ievērojama mobilitāte vai tajā ir iespējas ievērojamai mobilitātei;

b) attiecīgās ieinteresētās personas ir paudušas pietiekamu interesi;

c) profesija vai darbam profesijā paredzētā izglītība un apmācība ir reglamentēta daudzās dalībvalstīs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

8.  Maksas, ko var piemērot pretendentiem saistībā ar administratīvām procedūrām, lai izdotu Eiropas profesionālo karti, ir saprātīgas, proporcionālas un samērīgas izmaksām, ar kādām saskaras izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstis, kā arī šīs maksas neattur pieteikties Eiropas profesionālajai kartei.

4.b pants

Eiropas profesionālās kartes pieteikums un IMI lietas izveide

1.  Izcelsmes dalībvalsts dod iespēju personai ar profesionālo kvalifikāciju iesniegt Eiropas profesionālās kartes pieteikumu ar Komisijas nodrošināta tiešsaistes rīka starpniecību, kurš attiecīgajam pretendentam automātiski izveido IMI lietu. Ja izcelsmes dalībvalsts ļauj iesniegt arī rakstiskus pieteikumus, tā nodrošina visu vajadzīgo attiecībā uz IMI lietas izveidi, jebkādu pretendentam nosūtāmo informāciju un Eiropas profesionālās kartes izdošanu.

2.  Pieteikumiem pievieno dokumentus, kas tiek prasīti īstenošanas aktos, kuri jāpieņem ievērojot 4.a panta 7. punktu.

3.  Nedēļas laikā pēc pieteikuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina pieteikuma saņemšanu un informē pretendentu par trūkstošajiem dokumentiem.

Attiecīgā gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz jebkādus papildu sertifikātus, kas ir prasīti saskaņā ar šo direktīvu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pretendents likumīgi veic uzņēmējdarbību izcelsmes dalībvalstī un vai visi izcelsmes dalībvalstī izsniegtie nepieciešamie dokumenti ir autentiski. Ja pastāv pamatotas šaubas, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo struktūru un var pieprasīt pretendentam apliecinātas dokumentu kopijas. Tā paša pretendenta turpmāku pieteikumu gadījumā izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nedrīkst pieprasīt to dokumentu atkārtotu iesniegšanu, kas jau ir ietverti IMI lietā un kas joprojām ir derīgi.

4.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt tehniskās specifikācijas, pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas profesionālajā kartē un IMI lietā ietvertās informācijas integritāti, konfidencialitāti un precizitāti, kā arī noteikt nosacījumus un procedūras Eiropas profesionālās kartes izdošanai, tostarp iespēju to lejupielādēt vai iesniegt IMI lietas atjauninājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

4.c pants

Eiropas profesionālā karte tādu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts

1.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde trīs nedēļās pārbauda pieteikumu un pievienotos dokumentus IMI lietā un izdod Eiropas profesionālo karti tādu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts. Minētais laikposms sākas tad, kad ir saņemti trūkstošie dokumenti, kas minēti 4.b panta 3. punkta pirmajā daļā, vai, ja papildu dokumenti netika pieprasīti, pēc tam, kad beidzas minētajā daļā norādītais vienas nedēļas laikposms. Tā Eiropas profesionālo karti nekavējoties nosūta katras attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei un informē par to pretendentu. Turpmākos 18 mēnešus uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst pieprasīt nekādu papildu deklarāciju saskaņā ar 7. pantu.

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemto lēmumu vai to, ka tā 1. punktā minēto triju nedēļu laikposmā nav pieņēmusi lēmumu, var apstrīdēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.  Ja persona, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālās karte, vēlas sniegt pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav sākotnēji norādītas 1. punktā minētajā pieteikumā, tā var iesniegt pieteikumu šādam paplašinājumam. Ja minētā persona vēlas turpināt sniegt pakalpojumus pēc tam, kad ir beidzies 1. punktā minētais 18 mēnešu laikposms, tā par to informē kompetento iestādi. Abos gadījumos minētā persona arī sniedz jebkādu informāciju par nozīmīgām izmaiņām IMI lietā pamatotajā situācijā, kuru var pieprasīt kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī saskaņā ar īstenošanas aktiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 4.a panta 7. punktu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta atjaunināto Eiropas profesionālo karti attiecīgajām uzņēmējām dalībvalstīm.

4.  Eiropas profesionālā karte ir derīga visu attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu visā teritorijā tik ilgi, kamēr persona, kurai tā piešķirta, saglabā tiesības praktizēt, pamatojoties uz IMI lietā ietvertajiem dokumentiem un informāciju.

4.d pants

Eiropas profesionālā karte uzņēmējdarbības veikšanai un īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu

1.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pārbauda IMI lietas pavaddokumentu autentiskumu un derīgumu nolūkā izdot Eiropas profesionālo karti uzņēmējdarbības veikšanai vai īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Minētais laikposms sākas tad, kad ir saņemti trūkstošie dokumenti, kas minēti 4.b panta 3. punkta pirmajā daļā, vai, ja papildu dokumenti netika pieprasīti, pēc tam, kad beidzas minētajā daļā norādītais vienas nedēļas laikposms. Tā nekavējoties nosūta pieteikumu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izcelsmes dalībvalsts informē pretendentu par pieteikuma statusu un vienlaikus nosūta pieteikumu uzņēmējai dalībvalstij.

2.  Direktīvas 16., 21., 49.a un 49.b pantā minētajos gadījumos uzņēmēja dalībvalsts lemj par to, vai izdot Eiropas profesionālo karti saskaņā ar 1. punktu viena mēneša laikā pēc izcelsmes dalībvalsts nosūtītā pieteikuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var izcelsmes dalībvalstij pieprasīt, lai tā sniedz papildu informāciju vai pievieno apliecinātu dokumenta kopiju, kuru pēdējā nodrošina ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas. Neatkarīgi no jebkāda šāda pieprasījuma un ievērojot 5. punkta otro daļu, piemēro viena mēneša laikposmu.

3.  Direktīvas 7. panta 4. punktā un 14. pantā minētajos gadījumos uzņēmēja dalībvalsts divos mēnešos no izcelsmes dalībvalsts nosūtītā pieteikuma saņemšanas lemj par to, vai izdot Eiropas profesionālo karti vai personai ar profesionālo kvalifikāciju piemērot kompensācijas pasākumus. Pienācīgi pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var izcelsmes dalībvalstij pieprasīt, lai tā sniedz papildu informāciju vai pievieno apliecinātu dokumenta kopiju, kuru pēdējā nodrošina ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas. Neatkarīgi no jebkāda šāda pieprasījuma un ievērojot 5. punkta otro daļu, piemēro divu mēnešu laikposmu.

4.  Ja uzņēmēja dalībvalsts nesaņem ne no izcelsmes dalībvalsts, ne no pretendenta nepieciešamo informāciju, kuru tā var pieprasīt saskaņā ar šo direktīvu, lai pieņemtu lēmumu par Eiropas profesionālās kartes izdošanu, tā var atteikt kartes izdošanu. Šādu atteikumu pienācīgi pamato.

5.  Ja uzņēmēja dalībvalsts nepieņem lēmumu šā panta 2. un 3. punktā noteiktajos termiņos vai neorganizē zināšanu pārbaudi saskaņā ar 7. panta 4. punktu, uzskata, ka Eiropas profesionālā karte ir izdota, un, izmantojot IMI, to automātiski nosūta personai ar profesionālo kvalifikāciju.

Uzņēmējai dalībvalstij ir iespēja par divām nedēļām pagarināt 2. un 3. punktā noteiktos Eiropas profesionālās kartes automātiskas izdošanas termiņus. Tā paskaidro pagarināšanas iemeslus un attiecīgi informē pretendentu. Šādu pagarinājumu var atkārtot vienu reizi, taču tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, jo īpaši tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības veselību vai pakalpojuma saņēmēju drošību.

6.  Darbības, kuras izcelsmes dalībvalsts īstenojusi saskaņā ar 1. punktu, aizstāj jebkādu pieteikumu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

7.  Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, vai to, ka izcelsmes dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu, var apstrīdēt saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.e pants

Eiropas profesionālās kartes datu apstrāde un piekļuve tiem

1.  Neskarot nevainīguma prezumpciju, izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes savlaicīgi atjaunina atbilstīgo IMI lietu ar informāciju par disciplināriem pasākumiem vai par kriminālsodiem, kas ir saistīti ar aizliegumu vai ierobežojumu un kas ietekmē personas, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte darbību veikšanu atbilstīgi šai direktīvai. To darot, tās ievēro personas datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 23 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) ( 24 ). Šādi atjauninājumi ietver vairs nevajadzīgas informācijas dzēšanu. Persona, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte un kompetentās iestādes, kam ir pieejama attiecīgā IMI lieta, tiek nekavējoties informētas par visiem atjauninājumiem. Minētais pienākums neskar brīdināšanas pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti 56.a pantā.

2.  Šā panta 1. punktā minētās informācijas atjauninājumu saturs attiecas tikai uz:

a) profesionāļa identitāti;

b) attiecīgo profesiju;

c) informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;

d) ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un

e) laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.

3.  Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK piekļuve informācijai IMI lietā ir ierobežota, un tai var piekļūt tikai izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalstu kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes informē personu, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte, par IMI lietas saturu pēc minētās personas pieprasījuma.

4.  Eiropas profesionālajā kartē ietver tikai to informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu personas, kurai tā piešķirta, tiesības darboties profesijā, kurai šī karte ir izdota, proti, attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, profesiju, kvalifikāciju un piemērojamo režīmu, iesaistītās kompetentās iestādes, kartes numuru, drošības elementus un atsauci uz identitāti apliecinošu derīgu dokumentu. IMI lietā iekļauj informāciju par personas, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte, iegūto profesionālo pieredzi vai nokārtotajiem kompensācijas pasākumiem.

5.  IMI lietā iekļautos personas datus var apstrādāt, ciktāl tas nepieciešams pašas atzīšanas procedūras nolūkā un lai sagatavotu apliecinājumu par atzīšanu vai par 7. pantā noteiktās deklarācijas nosūtīšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka personai, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt labot neprecīzus vai nepilnīgus datus vai dzēst vai bloķēt attiecīgo IMI lietu. Attiecīgo personu informē par šīm tiesībām Eiropas profesionālās kartes izdošanas laikā un pēc tam reizi divos gados atgādina par tām. Ja sākotnējais Eiropas profesionālās kartes pieteikums tika iesniegts ar interneta starpniecību, atgādinājumu nosūta automātiski, izmantojot IMI.

Ja saņemts pieprasījums dzēst IMI lietu, kas saistīta ar Eiropas profesionālo karti, kura izdota uzņēmējdarbības veikšanai vai īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu, attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes personai ar profesionālo kvalifikāciju izsniedz dokumentu, ar kuru apliecina viņa profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

6.  Saistībā ar personas datu apstrādi Eiropas profesionālās kartes un visu IMI lietu vajadzībām dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes uzskata par personas datu apstrādātājiem Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punkta nozīmē. Saistībā ar Komisijas pienākumiem, kas noteikti šā panta 1. līdz 4. punktā, un ar tiem saistīto personas datu apstrādi uzskata, ka Komisija ir par datu apstrādi atbildīgā persona tādā nozīmē, kā paredzēts 2. panta d) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 25 ).

7.  Neskarot 3. punktu, uzņēmējas dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji, klienti, pacienti, publiskas iestādes un citas ieinteresētās personas var pārbaudīt Eiropas profesionālās kartes, ko tiem uzrāda persona, kurai tā piešķirta, autentiskumu un derīgumu.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka noteikumus par piekļuvi IMI lietai, kā arī tehniskos līdzekļus un procedūras pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

4.f pants

Daļēja piekļuve

1.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, piešķir daļēju piekļuvi profesionālai darbībai tās teritorijā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a) profesionālis ir pilnībā kvalificēts izcelsmes dalībvalstī veikt profesionālo darbību, attiecībā uz kuru uzņēmējā dalībvalstī ir prasīta daļēja piekļuve;

b) atšķirības starp profesionālo darbību, ko likumīgi īsteno izcelsmes dalībvalstī, un attiecīgo reglamentēto profesiju uzņēmējā dalībvalstī ir tik lielas, ka kompensācijas pasākumu piemērošana nozīmētu to, ka pretendentam ir jāpabeidz pilna izglītības un apmācības programma uzņēmējā dalībvalstī, lai tajā pilnībā piekļūtu reglamentētajai profesijai;

c) profesionālo darbību var objektīvi nošķirt no citām darbībām, kas ietilpst reglamentētajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

Šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā to, vai izcelsmes dalībvalstī profesionālo darbību var veikt autonomi.

2.  Daļēju piekļuvi var nepiešķirt, ja šādu noraidījumu pamato sevišķi svarīgas vispārējas intereses, un tas ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, kā arī nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.

3.  Pieteikumus par uzņēmējdarbības veikšanu uzņēmējā dalībvalstī izskata saskaņā ar III sadaļas I un IV nodaļu.

4.  Pieteikumus par īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanu uzņēmējā dalībvalstī saistībā ar profesionālajām darbībām, kas skar sabiedrības veselību vai drošību, izskata saskaņā ar II sadaļu.

5.  Atkāpjoties no 7. panta 4. punkta sestās daļas un 52. panta 1. punkta, profesionālo darbību īsteno, izmantojot izcelsmes dalībvalsts noteikto profesionālo nosaukumu, tiklīdz ir piešķirta daļēja piekļuve. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai minētais profesionālais nosaukums tiek izmantots uzņēmējas dalībvalsts valodās. Profesionāļi, kam piešķirta daļēja piekļuve, skaidri norāda pakalpojumu saņēmējiem savas profesionālās darbības tvērumu.

6.  Šis pants neattiecas uz tiem profesionāļiem, kuru profesionālās kvalifikācijas ir automātiski atzītas saskaņā ar III sadaļas II, III un IIIa nodaļu.

▼B



II SADAĻA

BRĪVA PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

5. pants

Brīvas pakalpojumu sniegšanas princips

1.  Neskarot īpašus Kopienas tiesību aktu noteikumus, kā arī šīs direktīvas 6. un 7. pantu, dalībvalstis jebkāda iemesla dēļ attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju neierobežo pakalpojumu brīvu sniegšanu citā dalībvalstī:

a) ja pakalpojumu sniedzējam kādā dalībvalstī ir likumīgs statuss nolūkā veikt darbību tajā pašā profesijā attiecīgajā dalībvalstī (turpmāk “statusa dalībvalsts”); un

▼M9

b) ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas un ja viņš pēdējo desmit gadu laikā pirms pakalpojumu sniegšanas, kad šī profesija nebija reglamentēta dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vismaz vienu gadu ir darbojies šajā profesijā vienā vai vairākās dalībvalstīs. Nosacījumu par vienu gadu ilgu darbošanos profesijā nepiemēro, ja profesija vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta.

▼B

2.  Šīs sadaļas noteikumus piemēro vienīgi tajos gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs pārceļas uz uzņēmējas dalībvalsts teritoriju, lai veiktu īslaicīgu vai gadījuma rakstura darbību šā panta 1. punktā minētajā profesijā.

Pakalpojumu sniegšanas īslaicīgo vai gadījuma raksturu novērtē katrā gadījumā atsevišķi, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ilgumu, biežumu, regularitāti un nepārtrauktību.

3.  Ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas, uz viņu attiecas profesionāli, ar likumu noteikti vai administratīvi profesionālie noteikumi, kuriem ir tieša saistība ar profesionālo kvalifikāciju, piemēram, noteikumi par profesijas definīciju, par profesionālā nosaukuma lietošanu un par nopietniem profesionāliem pārkāpumiem, kas tieši un specifiski saistīti ar patērētāju aizsardzību un drošību, kā arī disciplinārie noteikumi, kuri uzņēmējā dalībvalstī attiecas uz profesionāļiem, kas šajā dalībvalstī veic darbību tajā pašā profesijā.

6. pants

Izņēmumi

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu uzņēmēja dalībvalsts atbrīvo pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir statuss citā dalībvalstī, no prasībām, ko tā profesionāļiem, kam ir statuss tās teritorijā, izvirza attiecībā uz:

a) profesionālas organizācijas vai struktūras atļauju, reģistrāciju vai dalību tajā. Lai veicinātu to teritorijā spēkā esošo disciplināro noteikumu piemērošanu saskaņā ar 5. panta 3. punktu, dalībvalstis var paredzēt vai nu automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma dalību šādā profesionālā organizācijā vai struktūrā, ja šāda reģistrācija vai dalība nekādā veidā nekavē vai nesarežģī pakalpojumu sniegšanu un nerada papildu izmaksām pakalpojumu sniedzējam. Šīs direktīvas 7. panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju un, attiecīgā gadījumā, tās atjaunojuma kopiju, kam - attiecībā uz 7. panta 4. punktā minētajām profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību un drošību vai uz kurām saskaņā ar III sadaļas III nodaļu attiecas automātiska atzīšana - pievieno 7. panta 2. punktā minēto dokumentu kopijas, kompetentā iestāde nosūta atbilstīgajai profesionālajai organizācijai vai struktūrai; to šādā nolūkā uzskata par automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma dalību;

b) reģistrāciju valsts sociālā nodrošinājuma iestādē, lai norēķinātos ar apdrošinātāju saistībā ar darbībām, kas veiktas apdrošināto personu labā.

Tomēr pakalpojumu sniedzējs iepriekš vai - steidzamos gadījumos - pēc tam informē b) apakšpunktā minēto iestādi par viņa sniegtajiem pakalpojumiem.

7. pants

Iepriekšēja deklarācija pakalpojumu sniedzēja pārcelšanās gadījumā

1.  Gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, lai sniegtu pakalpojumus, dalībvalstis var prasīt, lai viņš, iesniedzot rakstisku iepriekšēju deklarāciju, informētu uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, deklarācijā ietverot ziņas par jebkādu apdrošināšanas segumu vai citiem personiskas vai kolektīvas aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz profesionālo atbildību. Šādu deklarāciju atjauno reizi gadā, ja pakalpojumu sniedzējs paredz attiecīgajā gadā sniegt īslaicīgus vai gadījuma rakstura pakalpojumus šajā dalībvalstī. Pakalpojumu sniedzējs var iesniegt deklarāciju, izmantojot jebkādus līdzekļus.

2.  Turklāt attiecībā uz pirmreizēju pakalpojumu sniegšanu vai gadījumā, kad ar dokumentiem pamatotajā stāvoklī ir nozīmīgas izmaiņas, dalībvalstis var pasīt, lai deklarācijai tiek pievienoti šādi dokumenti:

▼C3

a) pakalpojumu sniedzēja pilsonības apliecinājums;

▼B

b) apliecinājums, kas pierāda, ka attiecīgajai personai dalībvalstī ir likumīgs statuss, lai veiktu attiecīgās darbības, un ka atestācijas brīdī attiecīgajai personai pat uz laiku nav aizliegts darboties profesijā;

c) profesionālās kvalifikācijas apliecinājums;

▼M9

d) attiecībā uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem – jebkāds apliecinājums tam, ka iepriekšējos desmit gados pakalpojumu sniedzējs vismaz vienu gadu ir veicis attiecīgo darbību;

e) profesijām drošības nozarē, veselības aprūpes nozarē un profesijām, kuras saistītas ar nepilngadīgu personu izglītošanu, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmsskolas izglītību, ja dalībvalsts to prasa no saviem pilsoņiem, – apliecinājums, kas apstiprina to, ka nav piemērota pagaidu vai galīga atstādināšana no darbības profesijā vai nav pieņemts spriedums krimināllietā;

▼M9

f) profesijām, kas skar pacientu drošību – deklarācija par to, ka pretendentam ir valodas zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī;

g) profesijām, uz kurām attiecas 16. pantā minētās darbības un par kurām dalībvalsts paziņojusi saskaņā ar 59. panta 2. punktu – sertifikāts attiecībā uz profesionālās darbības veidu un ilgumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai struktūra dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

2.a  Ja pakalpojumu sniedzējs iesniedz saskaņā ar 1. punktu pieprasīto deklarāciju, minētajam pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz piekļuvi pakalpojumu darbībai vai veikt minēto darbību visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalsts var pieprasīt 2. punktā uzskaitīto papildu informāciju par pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām, ja:

a) minētās dalībvalsts teritorijas dažādās daļās profesiju reglamentē atšķirīgi;

b) šādu regulējumu piemēro arī visiem minētās dalībvalsts pilsoņiem;

c) šāda regulējuma atšķirības tiek pamatotas ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm, kas saistītas ar sabiedrības veselību vai pakalpojumu saņēmēju drošību, un

d) dalībvalstij nav nekādu citu līdzekļu, lai iegūtu šādu informāciju.

▼B

3.  Pakalpojumus sniedz, lietojot statusa dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu tiktāl, ciktāl šāds nosaukums attiecīgajā dalībvalstī pastāv attiecībā uz konkrēto profesionālo darbību. Šo nosaukumu norāda statusa dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām tā, lai izvairītos no sajaukšanas ar uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu. Ja statusa dalībvalstī šāda profesionālā nosaukuma nav, pakalpojumu sniedzējs norāda savu oficiālo kvalifikāciju šīs dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām. Gadījumos, kas minēti III sadaļas III nodaļā, pakalpojumu var izņēmuma kārtā sniegt, lietojot uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu.

▼M9

4.  Pirmo reizi sniedzot pakalpojumus, tādu reglamentētu profesiju gadījumā, kas skar sabiedrības veselību vai drošību un kam nepiemēro automātisko atzīšanu saskaņā ar III sadaļas II, III vai IIIa nodaļu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pirms pakalpojumu pirmās sniegšanas reizes. Šāda iepriekšēja pārbaude ir iespējama tikai tad, ja pārbaudes nolūks ir izvairīties no būtiska kaitējuma pakalpojumu saņēmēja veselībai vai drošībai pakalpojumu sniedzēja nepietiekamas profesionālās kvalifikācijas dēļ un ja šāda pārbaude nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šādam nolūkam.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc 1. un 2. punktā minētās deklarācijas un pavaddokumentu saņemšanas kompetentā iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu:

a) nepārbaudīt viņa profesionālās kvalifikācijas;

b) pēc viņa profesionālo kvalifikāciju pārbaudes:

i) prasīt pakalpojumu sniedzējam veikt zināšanu pārbaudi; vai

ii) atļaut sniegt pakalpojumus.

Ja rodas sarežģījumi, kas varētu aizkavēt otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, kompetentā iestāde tajā pašā termiņā paziņo pakalpojumu sniedzējam kavējuma iemeslu. Sarežģījumus atrisina viena mēneša laikā no minētā paziņojuma, un lēmumu pieņem divos mēnešos pēc sarežģījumu atrisināšanas.

Ja pastāv būtiskas atšķirības starp pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām un apmācību, kas vajadzīga uzņēmējā dalībvalstī, ciktāl šādas atšķirības var kaitēt sabiedrības veselībai vai drošībai un ciktāl šādas atšķirības nevar kompensēt pakalpojumu sniedzēja profesionālā pieredze vai zināšanas, prasmes un kompetences, kuras nodrošinājusi mūžizglītība un šim nolūkam apstiprinājusi attiecīga iestāde, uzņēmēja dalībvalsts dod minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju – zināšanu pārbaudē, kā minēts otrās daļas b) apakšpunktā, – parādīt, ka viņš ir ieguvis trūkstošās zināšanas, prasmes vai kompetenci. Pamatojoties uz minēto, uzņēmēja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai atļaut pakalpojumu sniegšanu. Jebkurā gadījumā jābūt iespējai sniegt pakalpojumu viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar otro daļu.

Ja kompetentā iestāde nereaģē otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos, pakalpojumu var sniegt.

Tajos gadījumos, kad profesionālās kvalifikācijas ir pārbaudītas saskaņā ar šo punktu, pakalpojumu sniedz, izmantojot uzņēmējas dalībvalsts noteikto profesionālo nosaukumu.

▼B

8. pants

Administratīvā sadarbība

▼M9

1.  Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veic uzņēmējdarbību, sniegt visu informāciju, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības likumību un viņa reputāciju, kā arī informāciju par to, ka nav piemēroti disciplinārie sodi vai kriminālsodi saistībā ar profesionālo darbību. Gadījumā, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj pārbaudīt pakalpojuma sniedzēja profesionālās kvalifikācijas, tās var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tas veic uzņēmējdarbību, informāciju par pakalpojumu sniedzēja apmācības kursiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai novērtētu būtiskas atšķirības, kas varētu kaitēt sabiedrības veselībai vai drošībai. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, sniedz minēto informāciju saskaņā ar 56. pantu. Ja izcelsmes dalībvalstī profesijas nav reglamentētas, šādu informāciju var sniegt arī 57.b pantā minētie atbalsta centri.

▼B

2.  Kompetentās iestādes nodrošina visas tādas informācijas apmaiņu, kura nepieciešama, lai pareizi izskatītu pakalpojumu saņēmēju sūdzības par pakalpojumu sniedzējiem. Saņēmējus informē par sūdzības izskatīšanas rezultātu.

9. pants

Pakalpojumu saņēmējiem sniedzamā informācija

Ja pakalpojumu sniedz, lietojot statusa dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu vai pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, tad papildus citām prasībām attiecībā uz informāciju, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu saņēmējam visu šādu informāciju vai tās daļu:

a) ja pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai līdzīgā valsts reģistrā — reģistra nosaukums, kurā viņš ir reģistrēts, viņa reģistrācijas numurs vai ekvivalents šajā reģistrā esošs identifikācijas līdzeklis;

b) ja statusa dalībvalstī uz konkrēto darbību attiecas atļaujas saņemšanas prasība — kompetentās uzraudzības iestādes nosaukums un adrese;

c) jebkura profesionālā asociācija vai līdzīga struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts;

d) pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai, ja šāds nosaukums nepastāv, oficiālā kvalifikācija un dalībvalsts, kurā tā piešķirta;

e) ja pakalpojumu sniedzējs veic darbību, uz kuru attiecas PVN — PVN identifikācijas numurs, kas minēts 22. panta 1. punktā Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ( 26 );

f) ziņas par jebkādu apdrošināšanas segumu vai citiem personiskas vai kolektīvas aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz profesionālo atbildību.



III SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBA



I NODAĻA

Vispārējā sistēma apmācības apliecinājumu atzīšanai

10. pants

Joma

Šī nodaļa attiecas uz visām profesijām, kas nav iekļautas šīs sadaļas II un III nodaļā, un uz turpmāk norādītajiem gadījumiem, kad pretendents īpašu un izņēmuma iemeslu dēļ neatbilst minētajās nodaļās paredzētajiem nosacījumiem:

a) attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, ja ieceļotājs neatbilst 17., 18. un 19. pantā noteiktajām prasībām;

b) attiecībā uz ārstiem ar pamatapmācību, specializētiem ārstiem, vispārējās aprūpes māsām, zobārstiem, specializētiem zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm, farmaceitiem un arhitektiem, ja ieceļotājs neatbilst prasībām attiecībā uz faktisku un likumīgu profesionālo darbību, kuras minētas 23., 27., 33., 37., 39., 43. un 49. pantā;

c) attiecībā uz arhitektiem, ja ieceļotājam ir kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas nav uzskaitīts V pielikuma 5.7. punktā;

d) neskarot 21. panta 1. punktu, 23. un 27. pantu, attiecībā uz ārstiem, māsām, zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm, farmaceitiem un arhitektiem, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuram jāsaņem apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir kādu no V pielikuma 5.1.1., 5.2.2., 5.3.2., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktā uzskaitītajiem profesionālajiem nosaukumiem, un vienīgi attiecīgās specialitātes atzīšanas nolūkā;

e) attiecībā uz vispārējās aprūpes māsām un specializētajām māsām, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuram jāsaņem apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu, ja ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic specializētās māsas bez vispārējās aprūpes māsas apmācības;

▼C2

f) attiecībā uz specializētajām māsām bez vispārējās aprūpes māsas apmācības, ja ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic vispārējās aprūpes māsas, specializētās māsas bez vispārējās aprūpes māsas apmācības vai specializētās māsas, kam ir tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kurš saņēmis apmācību, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu;

▼B

g) attiecībā uz ieceļotājiem, kas atbilst 3. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

11. pants

Kvalifikācijas līmeņi

▼M9

Šīs direktīvas 13. panta un 14. panta 6. punkta piemērošanas nolūkā profesionālās kvalifikācijas grupē šādos līmeņos:

▼B

a) kompetences apliecinājums, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar šīs dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, izsniegusi pamatojoties uz:

i) vai nu apmācības kursu, kas nav daļa no sertifikāta vai diploma b), c), d) vai e) punkta nozīmē, vai īpašu eksāmenu bez iepriekšējas apmācības, vai pilna laika darbību šajā profesijā kādā dalībvalstī trīs gadus pēc kārtas vai atbilstīgu laikposmu darbības daļlaika veikšanu iepriekšējo 10 gadu laikā,

ii) vai arī vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību, kas apliecina, ka tās ieguvējs ir apguvis vispārējās zināšanas;

b) sertifikāts, kas apliecina tāda vidējās izglītības kursa sekmīgu pabeigšanu, kurš:

i) vai nu ir vispārējs, un to papildina studiju kurss vai profesionālā apmācība, kas nav c) punktā minētais kurss vai apmācība, un/vai pārbaudes prakse vai profesionālā prakse, kas nepieciešama papildus šim studiju kursam,

ii) vai arī ir tehnisks vai profesionāls, un to atbilstīgos gadījumos papildina i) apakšpunktā minētais studiju kurss vai profesionālā apmācība, un/vai pārbaudes vai profesionālā prakse, kas nepieciešama papildus šim studiju kursam;

c) diploms, kas apliecina to, ka sekmīgi pabeigta:

i) vai nu apmācība pēcvidusskolas līmenī, kura nav d) un e) punktā minētā apmācība, kuras ilgums ir vismaz viens gads, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācība, kuras sākšanai viens no nosacījumiem parasti ir tāda vidējās izglītības kursa sekmīga pabeigšana, kas nepieciešams, lai stātos universitātē vai augstskolā, vai otrā vidējās izglītības līmeņa līdzvērtīgas skolas izglītības pabeigšana, kā arī profesionālā apmācība, kas var būt vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam,

▼M9

ii) reglamentēta izglītība vai apmācība vai – reglamentēto profesiju gadījumā – profesionālā apmācība ar īpašu struktūru, ar kompetencēm, kas pārsniedz b līmenī paredzēto, kura atbilst i) apakšpunktā paredzētajam apmācības līmenim, ja šāda apmācība nodrošina salīdzināmu profesionālo standartu un sagatavo apmācāmo personu salīdzināmam pienākumu un funkciju līmenim ar noteikumu, ka diplomam ir pievienots izcelsmes dalībvalsts izsniegts sertifikāts;

d) diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību pēcvidusskolas līmenī, kas ilgusi vismaz trīs, bet ne vairāk kā četrus gadus, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam;

e) diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi pēcvidusskolas kursu, kura ilgums ir vismaz četri gadi, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam.

▼M9 —————

▼B

12. pants

Kvalifikāciju vienlīdzība

▼M9

Dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopumu, kas apliecina, ka ir sekmīgi pabeigta pilna laika vai daļlaika apmācība Savienībā oficiālo programmu ietvaros vai ārpus tām, kuru šī dalībvalsts atzīst par līdzvērtīgu, un kas personai, kas ir saņēmusi šos dokumentus, piešķir tādas pašas piekļuves tiesības profesijai vai darbībai profesijā vai kas sagatavo viņu šīs profesijas veikšanai, uzskata par 11. pantā minētiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ietverot attiecīgo līmeni.

▼B

Ikvienu profesionālo kvalifikāciju, kas - lai gan neatbilst izcelsmes valstī spēkā esošajos normatīvajos vai administratīvajos aktos paredzētajām prasībām attiecībā uz iespēju sākt vai veikt darbību profesijā - saskaņā ar minētajiem aktiem piešķir attiecīgajai personai iegūtās tiesības, arī uzskata par šādu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā panta pirmajā daļā. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumu, ja izcelsmes dalībvalsts paaugstina apmācības līmeni, kas vajadzīgs, lai sāktu un veiktu darbību profesijā, un ja personai, kas pabeigusi iepriekšējo apmācību, kura neatbilst jaunās kvalifikācijas prasībām, saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem ir iegūtās tiesības; šādā gadījumā 13. panta piemērošanas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts šo iepriekšējo apmācību uzskata par atbilstīgu jaunās apmācības līmenim.

▼M9

13. pants

Atzīšanas nosacījumi

1.  Ja piekļuve reglamentētai profesijai vai darbībai šādā profesijā uzņēmējā dalībvalstī ir atkarīga no tā, vai personai ir konkrētas profesionālās kvalifikācijas, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj pretendentiem piekļūt un darboties minētajā profesijā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro tās pilsoņiem, ja viņiem ir kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kuri minēti 11. pantā un kurus prasa cita dalībvalsts, lai piekļūtu profesijai vai darbotos profesijā tās teritorijā.

Kompetences apliecinājumus vai kvalifikāciju apliecinošus dokumentus izdod dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem.

2.  Piekļūt profesijai un veikt darbību tajā, kā aprakstīts 1. punktā, atļauj arī tiem pretendentiem, kas attiecīgajā profesijā iepriekšējo desmit gadu laikā vienu gadu veikuši pilna laika darbību vai līdzvērtīga kopēja ilguma laikposmā daļlaika darbību citā dalībvalstī, kura minēto profesiju nereglamentē, un kam ir viens vai vairāki kompetences apliecinājumi vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ko izdevusi cita dalībvalsts, kura minēto profesiju nereglamentē.

Kompetences apliecinājumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tos ir izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem;

b) tie apliecina, ka persona, kas ir saņēmusi šos dokumentus, ir sagatavota veikt darbību attiecīgajā profesijā.

Tomēr pirmajā daļā minēto viena gada profesionālo pieredzi var nepieprasīt, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība bijusi reglamentēta.

3.  Uzņēmēja dalībvalsts pieņem izcelsmes dalībvalsts saskaņā ar 11. pantu apliecināto līmeni, kā arī sertifikātu, ar kuru izcelsmes dalībvalsts apstiprina, ka 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minētā reglamentētā izglītība un apmācība vai profesionālā apmācība ar īpašu struktūru ir līdzvērtīga līmenim, kas noteikts 11. panta c) punkta i) apakšpunktā.

4.  Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta un 14. panta, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikt piekļuvi profesijai un tiesības veikt darbību profesijā personām, kurām ir piešķirts 11. panta a) punktā klasificētais kompetences apliecinājums, ja valsts profesionālā kvalifikācija, kas vajadzīga darbībai šajā profesijā šīs dalībvalsts teritorijā, ir klasificēta 11. panta e) punktā.

▼B

14. pants

Kompensācijas pasākumi

▼M9

1.  Šīs direktīvas 13. pants neliedz uzņēmējai dalībvalstij pieprasīt pretendentam pabeigt adaptācijas periodu, kas var ilgt līdz trim gadiem, vai veikt zināšanu pārbaudi, ja:

a) apmācība, ko pretendents saņēmis, aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kurš nepieciešams uzņēmējā dalībvalstī;

b) reglamentētā profesija uzņēmējā dalībvalstī ietver vienu vai vairākas reglamentētas profesionālās darbības, kuras atbilstīgajā profesijā nepastāv pretendenta izcelsmes dalībvalstī, un uzņēmējā dalībvalstī nepieciešamā apmācība aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver pretendenta kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinošais dokuments.

▼B

2.  Ja uzņēmēja dalībvalsts izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tai ir jādod pretendentam tiesības izvēlēties starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi.

Ja attiecībā uz konkrēto profesiju dalībvalsts uzskata, ka nepieciešams atkāpties no šā punkta iepriekšējā daļā noteiktās prasības dot pretendentam tiesības izvēlēties starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi, tad šī dalībvalsts iepriekš informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz pietiekamu pamatojumu šādai atkāpei.

▼M9

Ja Komisija uzskata, ka otrajā daļā minētā atkāpe ir nepiemērota vai ka tā neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktu trīs mēnešos pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas, lai pieprasītu attiecīgajai dalībvalstij nepiemērot paredzēto pasākumu. Ja Komisija nav reaģējusi minētajā termiņā, atkāpi var piemērot.

▼B

3.  Atkāpjoties no pretendenta izvēles tiesību principa, kā noteikts 2. punktā, attiecībā uz profesijām, darbības veikšanai kurās vajadzīga attiecīgās valsts tiesību aktu precīza pārzināšana un kurās konsultācijas un/vai palīdzības sniegšana saistībā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir būtisks un pastāvīgs profesionālās darbības aspekts, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai arī zināšanu pārbaudi.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kas paredzēti 10. panta b) un c) punktā; 10. panta d) punktā -attiecībā uz ārstiem un zobārstiem; 10. panta f) punktā - attiecībā uz gadījumiem, kad ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic vispārējās aprūpes māsas vai specializētās māsas ar tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas saņēmis apmācību, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu; un 10. panta g) punktā.

Gadījumos, uz ko attiecas 10. panta a) punkts, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt adaptācijas periodu vai zināšanu pārbaudi, ja ieceļotājs ir paredzējis kā pašnodarbinātā persona vai kā uzņēmuma vadītājs veikt profesionālo darbību, kurai ir nepieciešama specifisku spēkā esošo attiecīgās valsts tiesību normu pārzināšana un piemērošana, un ja sakarā ar šādas darbības veikšanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes prasību pārzināt un piemērot šīs tiesību normas izvirza arī saviem pilsoņiem.

▼M9

Atkāpjoties no principa par pretendenta izvēles tiesībām, kā noteikts 2. punktā, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai zināšanu pārbaudi:

a) personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta c) punktā; vai

b) personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta b) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) vai e) punktā.

Gadījumā, ja persona ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā, iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt gan adaptācijas periodu, gan zināšanu pārbaudi, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) punktā.

▼M9

4.  Šā panta 1. un 5. punkta piemērošanas nolūkā “mācību priekšmeti, kuri būtiski atšķiras” ir tādi mācību priekšmeti, attiecībā uz kuriem iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences ir būtiskas darbības veikšanai attiecīgajā profesijā un attiecībā uz kuriem ieceļotāja saņemtā apmācība tās satura ziņā būtiski atšķiras no apmācības, kas tiek pieprasīta uzņēmējā dalībvalstī.

5.  Šā panta 1. punktu piemēro, atbilstīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu. Jo īpaši, ja uzņēmēja dalībvalsts paredz prasīt, lai pretendents pabeidz adaptācijas periodu vai veic zināšanu pārbaudi, tai vispirms jāpārliecinās par to, vai zināšanas, prasmes un kompetences, ko pretendents apguvis savas profesionālās pieredzes vai mūžizglītības gaitā un ko apstiprinājusi attiecīga iestāde jebkurā dalībvalstī vai trešā valstī, ir tādas zināšanas, prasmes un kompetences, kuras pilnīgi vai daļēji aptver 4. punktā definētos mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras.

▼M9

6.  Lēmumu par adaptācijas perioda vai zināšanu pārbaudes piemērošanu atbilstīgi pamato. Pretendentam jo īpaši sniedz šādu informāciju:

a) profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī, un pretendenta profesionālās kvalifikācijas līmenis saskaņā ar 11. pantā noteikto klasifikāciju; un

b) būtiskas atšķirības, kas minētas 4. punktā, un iemesli, kuru dēļ minētās atšķirības nevar kompensēt ar attiecīgas iestādes apstiprinātām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas iegūtas profesionālās pieredzes vai mūžizglītības gaitā.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentam ir iespēja veikt šā panta 1. punktā minēto zināšanu pārbaudi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts sākotnējais lēmums, kurā noteikts, ka pretendentam jākārto zināšanu pārbaude.

▼M9 —————

▼B



II NODAĻA

Profesionālās pieredzes atzīšana

16. pants

Prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi

Ja kādā dalībvalstī attiecībā uz kādas IV pielikumā uzskaitītās darbības sākšanu vai veikšanu pastāv nosacījums, ka pretendentam vajadzīgas vispārējas, komerciālas vai profesionālas zināšanas un prasmes, tad šī dalībvalsts par attiecīgo zināšanu un spēju pietiekamu apliecinājumu atzīst iepriekšēju šīs darbības veikšanu citā dalībvalstī. Šādai darbībai jābūt veiktai saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu.

17. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma I sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma I sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

a) sešus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai

b) trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

c) četrus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

d) trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas statusā, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa vismaz piecus gadus ir veikusi konkrēto darbību kā darbinieks; vai

e) piecus gadus pēc kārtas vadošā amatā, no kuriem vismaz trīs gadi saistīti ar tehniskiem pienākumiem un atbildību par vismaz vienu uzņēmējsabiedrības nodaļu, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka viņa konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmusi vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.

2.  Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos darbībai nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

3.  Šā panta 1. punkta e) apakšpunkts neattiecas uz darbībām, kas attiecas uz ISIC nomenklatūras ex 855. grupu “Frizētavas”.

18. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma II sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma II sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

a) piecus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai

b) trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

c) četrus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

d) trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš vismaz piecus gadus ir veicis konkrēto darbību kā darbinieks; vai

e) piecus gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz trīs gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

f) sešus gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis vismaz divus gadus ilgu apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.

2.  Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos darbība nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

19. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma III sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma III sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

a) trīs gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā; vai

b) divus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu; vai

c) divus gadus pēc kārtas pašnodarbinātas personas vai uzņēmuma vadītāja statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš vismaz trīs gadus ir veicis konkrēto darbību kā darbinieks; vai

d) trīs gadus pēc kārtas darbinieka statusā, ja saņēmējs var pierādīt, ka viņš konkrētās darbības jomā ir iepriekš saņēmis apmācību, ko apliecina sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai kuru kompetenta profesionālā organizācija uzskata par derīgu.

2.  Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos darbība nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

▼M9

20. pants

Direktīvas IV pielikumā izklāstīto darbību sarakstu pielāgošana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz IV pielikumā izklāstīto to darbību sarakstu pielāgošanu, kurām piemēro profesionālās pieredzes atzīšanu atbilstīgi 16. pantam, nolūkā atjaunināt vai precizēt IV pielikumā uzskaitītās darbības, jo īpaši lai sīkāk noteiktu to darbības jomu un pienācīgi ņemtu vērā jaunākos sasniegumus uz darbībām balstītas nomenklatūras jomā, ja tas nav saistīts ar atsevišķu kategoriju darbības jomas sašaurināšanu un ja darbības netiek pārvietotas starp pastāvošo I, II un III sarakstu IV pielikumā.

▼B



III NODAĻA

Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu



1. sadaļa

Vispārējie noteikumi

21. pants

Automātiskās atzīšanas princips

1.  Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri attiecīgi uzskaitīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktā, kuri atbilst, attiecīgi, 24., 25., 31., 34., 35., 38., 44. un 46. pantā minētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem, un - saistībā ar profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

Šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem jābūt dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtiem, un attiecīgos gadījumos tiem jāpievieno sertifikāti, kas uzskaitīti, attiecīgi, V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punktā.

Šā punkta pirmā un otrā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 23., 27., 33., 37., 39. un 49. pantā.

2.  Attiecībā uz vispārējās prakses ārsta darbības veikšanu attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros ikviena dalībvalsts atzīst V pielikuma 5.1.4. punktā uzskaitītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas dalībvalstu pilsoņiem izsniegti citā dalībvalstī saskaņā ar 28. pantā paredzētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem.

Šā punkta iepriekšējā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 30. pantā.

3.  Ikviena dalībvalsts atzīst vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas dalībvalstu pilsoņiem izsniegti citā dalībvalstī, uzskaitīti V pielikuma 5.5.2. punktā, atbilst 40. pantā minētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem un atbilst 41. pantā noteiktajiem kritērijiem, un - saistībā ar profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem. Šis noteikums neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 23. un 43. pantā.

▼M9

4.  Attiecībā uz to aptieku darbību, uz kurām neattiecas teritoriālie ierobežojumi, dalībvalsts izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu nepiešķirt spēku V pielikuma 5.6.2. punktā minētiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai izveidotu jaunas publiski pieejamas aptiekas. Šā punkta piemērošanas nolūkā par jaunām aptiekām uzskata arī aptiekas, kas darbojas mazāk kā trīs gadus.

Minēto izņēmumu nevar piemērot attiecībā uz farmaceitiem, kuru kvalifikācijas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes jau ir atzinušas citiem mērķiem un kuri minētajā dalībvalstī faktiski un likumīgi jau veic farmaceita profesionālo darbību vismaz trīs gadus pēc kārtas.

▼B

5.  Arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas minēts V pielikuma 5.7.1. punktā un uz ko attiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar 1. punktu, apliecina tāda apmācības kursa pabeigšanu, kurš sākts ne agrāk kā minētajā pielikumā norādītajā akadēmiskajā atsauces gadā.

▼M9

6.  Attiecībā uz piekļuvi ārstu, vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu un farmaceitu profesionālai darbībai un šādas darbības veikšanu ikviena dalībvalsts paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kuri minēti attiecīgi V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā un kuri apstiprina, ka attiecīgais profesionālis savas apmācības laikā ir apguvis attiecīgi zināšanas, prasmes un kompetences, kas minētas 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 31. panta 7. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 44. panta 3. punktā.

Lai ņemtu vērā vispārēji atzītu zinātnes un tehnikas progresu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai atjauninātu 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā, 44. panta 3. punktā un 46. panta 4. punktā minētās zināšanas un prasmes un atspoguļotu to Savienības tiesību aktu attīstību, kuri tieši ietekmē profesionāļus.

Šādi atjauninājumi nevienā dalībvalstī nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus atjauninājumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 1. punktā.

▼M9 —————

▼M9

21.a pants

Paziņošanas procedūra

1.  Katra dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ko tā pieņem attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu profesijās, uz kurām attiecas šī nodaļa.

Tādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu gadījumā, kuri minēti 8. iedaļā, paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu adresē arī pārējām dalībvalstīm.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ietver informāciju par mācību programmu ilgumu un saturu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, izmantojot IMI.

4.  Lai pienācīgi ņemtu vērā likumdošanas un administratīva rakstura attīstību dalībvalstīs un ar nosacījumu, ka normatīvie un administratīvie akti, kuri ir paziņoti, ievērojot šā panta 1. punktu, atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktu, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu dalībvalstu pieņemto nosaukumu atjaunināšanu un – attiecīgā gadījumā –struktūru, kas izdod kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, tiem pievienoto sertifikātu un atbilstīgo profesionālo nosaukumu.

5.  Ja normatīvie un administratīvie akti, kas ir paziņoti ievērojot 1. punktu, neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu pieprasīto V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punkta grozīšanu.

▼B

22. pants

Kopīgi noteikumi par apmācību

Attiecībā uz 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā minēto apmācību:

a) dalībvalstis var atļaut daļlaika apmācību atbilstoši nosacījumiem, ko paredz kompetentās iestādes; šīs iestādes nodrošina to, ka šādas apmācības kopējais ilgums, līmenis un kvalitāte nav zemāka par nepārtrauktas pilna laika apmācības kopējo ilgumu, līmeni un kvalitāti;

▼M9

b) dalībvalstis saskaņā ar katrai dalībvalstij specifiskajām procedūrām nodrošina, ka, veicinot pastāvīgu profesionālo izaugsmi, tiem profesionāļiem, uz kuru profesionālo kvalifikāciju attiecas šīs sadaļas III nodaļa, ir iespējas atjaunināt savas zināšanas, prasmes un kompetences, lai saglabātu drošu un efektīvu profesionālo darbību un sekotu līdzi attīstībai profesionālajā jomā.

▼M9

Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. janvārim paziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti ievērojot pirmās daļas b) punktu.

▼B

23. pants

Iegūtās tiesības

1.  Neskarot iegūtās tiesības, kas ir specifiskas attiecīgajām profesijām, gadījumos, kad dalībvalstu pilsoņiem izsniegti ārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst visām 24., 25., 31., 33., 34., 38., 40. un 44. pantā noteiktajām apmācības prasībām, ikviena dalībvalsts atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem šo dalībvalstu izsniegtos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja šie dokumenti apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas sākta pirms V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā paredzētajiem atsauces datumiem, un ja tiem pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona ir vismaz trīs gadus pēc kārtas faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

2.  Šie paši noteikumi attiecas uz ārsta kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī uz vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas izsniegti bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un kas neatbilst visām 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, ja šie dokumenti apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas sākta pirms:

a) 1990. gada 3. oktobra - ārstiem ar pamatapmācību, vispārējās aprūpes māsām, zobārstiem ar pamatapmācību, specializētiem zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm un farmaceitiem; un

b) 1992. gada 3. aprīļa - specializētiem ārstiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti attiecīgajām personām dod tiesības veikt profesionālo darbību visā Vācijas teritorijā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko izsniegušas V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā minētās Vācijas kompetentās iestādes.

3.  Neskarot 37. panta 1. punktu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Čehoslovākijā vai kuru apmācība attiecībā uz Čehijas Republiku un Slovākiju sākta pirms 1993. gada 1. janvāra, ja vienas vai otras minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šo dalībvalstu izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šīm dalībvalstīm norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona konkrētās dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

4.  Ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība sākta:

a) attiecībā uz Igauniju — pirms 1991. gada 20. augusta;

b) attiecībā uz Latviju — pirms 1991. gada 21. augusta;

c) attiecībā uz Lietuvu — pirms 1990. gada 11. marta,

ja vienas, otras vai trešās minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šo dalībvalstu izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šīm dalībvalstīm norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona to teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

Attiecībā uz veterinārārstu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība attiecībā uz Igauniju sākta pirms 1991. gada 20. augusta, šā punkta iepriekšējā daļā minētajam apstiprinājumam jāpievieno Igaunijas iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz piecus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

▼A1

5.  Neskarot 43.b pantu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība:

a) attiecībā uz Slovēniju sākta pirms 1991. gada 25. jūnija; un

b) attiecībā uz Horvātiju sākta pirms 1991. gada 8. oktobra,

ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka – attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu – tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un – attiecībā uz arhitektiem – kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

▼B

6.  Ikviena dalībvalsts - attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem izsniegtiem ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas neatbilst profesionālajiem nosaukumiem, kuri attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā - atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem šo dalībvalstu izsniegtos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuriem pievienots kompetento iestāžu vai struktūru izsniegts sertifikāts.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā sertifikātā apstiprina, ka attiecīgais kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina sekmīgu apmācības pabeigšanu saskaņā ar, attiecīgi, 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantu un ka dalībvalsts, kas izsniegusi šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, tam piemēro tādus pašus noteikumus kā kvalifikācijām, kuru profesionālie nosaukumi uzskaitīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā.

▼M1

23.a pants

Īpaši apstākļi

1.  Atkāpjoties no šīs direktīvas, Bulgārija var atļaut pilsoņiem, kas ieguvuši kvalifikāciju “фелдшер” (feldšeris), kas piešķirta Bulgārijā pirms 1999. gada 31. decembra, un kuri 2000. gada 1. janvārī strādā saskaņā ar Bulgārijas valsts sociālās apdrošināšanas shēmu, turpināt strādāt minētajā profesijā, pat ja uz viņu darbību daļēji attiecas šīs direktīvas noteikumi par ārstiem un vispārējās aprūpes māsām.

2.  Bulgārias kvalifikācijas “фелдшер” (feldšeris) ieguvēji, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar šo direktīvu nav tiesīgi iegūt profesionālās izglītības atzīšanu citās dalībvalstīs kā ārsti un vispārējās aprūpes māsas atbilstīgi šai direktīvai.

▼B



2. sadaļa

Ārsti

24. pants

Ārstu pamatapmācība

1.  Uz ārsta pamatapmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātē.

▼M9

2.  Ārsta pamatapmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas studijas, ko papildus var izteikt arī līdzvērtīgā skaitā ECTS kredītpunktu, un vismaz 5 500 stundas teorētiskās un praktiskās apmācības, ko nodrošina vai uzrauga universitāte.

Attiecībā uz profesionāļiem, kuri sākuši studijas pirms 1972. gada 1. janvāra, pirmajā daļā minētais apmācību kurss var ietvert sešus mēnešus ilgu universitātes līmeņa pilna laika praktisko apmācību, ko uzrauga kompetentas iestādes.

▼B

3.  Ārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

a) atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir medicīnas pamatā, un labu izpratni par zinātniskajām metodēm, tostarp bioloģisko funkciju mērīšanas principiem, zinātniski noteiktu faktu vērtēšanu un datu analīzi;

b) pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;

c) atbilstīgas zināšanas par klīniskajām disciplīnām un praksi, kas šai personai nodrošina visaptverošu priekšstatu par garīgajām un fiziskajām slimībām, par medicīnu tās profilakses, diagnosticēšanas un terapijas aspektos un par cilvēku reproduktīvo funkciju;

d) piemērotu klīnisko pieredzi, kas iegūta slimnīcās atbilstīgā pārraudzībā.

25. pants

Specializēto ārstu apmācība

▼M9

1.  Uz specializētā ārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai un apstiprinātai ārstu pamatapmācībai, kā minēts 24. panta 2. punktā, kuras gaitā apmācāmā persona ir apguvusi atbilstīgās zināšanas medicīnas pamatdisciplīnās.

▼B

2.  Specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras.

Dalībvalstis nodrošina to, ka minimālais ilgums specializēto ārstu apmācības kursiem, kas minēti V pielikuma 5.1.3. punktā, nav mazāks par minētajā punktā noteikto ilgumu. Apmācība notiek kompetentu iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tā ietver apmācāmā specializētā ārsta personisku dalību darbībā un pienākumos saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem.

3.  Apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.

▼M9

3.a  Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt daļējus atbrīvojumus no V pielikuma 5.1.3. punktā uzskaitītajiem specializētā ārsta apmācības kursiem, piemērojot šos atbrīvojumus katrā gadījumā atsevišķi, ar noteikumu, ka daļa no minētās apmācības ir apgūta jau kādā citā no V pielikuma 5.1.3. punktā uzskaitītajiem speciālista apmācības kursiem, un ja profesionālis dalībvalstī jau iepriekš ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Dalībvalstis nodrošina, ka piešķirtais atbrīvojums neveido vairāk par pusi no attiecīgā specializētā ārsta apmācības kursa minimālā ilguma.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem katrā šādu daļēju atbrīvojumu gadījumā.

▼B

4.  Attiecībā uz specializētā ārsta apmācības apliecinājuma izsniegšanu dalībvalstis piemēro nosacījumu, ka ir vajadzīgs V pielikuma 5.1.1. punktā minētais ārsta pamatapmācības apliecinājums.

▼M9

5.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma 5.1.3. punktā minēto apmācības minimālo ilgumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas progresam.

▼B

26. pants

Specializēto ārstu apmācības veidi

Šīs direktīvas 21. pantā minētais specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti V pielikuma 5.1.3. punktā.

▼M9

Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas valstu tiesību aktos un lai atjauninātu šo direktīvu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai V pielikuma 5.1.3. punktā ietvertu jaunas medicīnas specialitātes, kas ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.

▼B

27. pants

Specializēto ārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz specializētajiem ārstiem, kuru specializētā ārsta daļlaika apmācību reglamentēja 1975. gada 20. jūnijā spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti un kuri savu specializētā ārsta apmācību sāka ne vēlāk kā 1983. gada 31. decembrī, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai viņu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem tiktu pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst specializēta ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Spānijā piešķirti ārstiem, kuri savu speciālista apmācību pabeiguši līdz 1995. gada 1. janvārim, pat ja šī apmācība neatbilst 25. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, ja šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu papildina sertifikāts, kuru izsniegušas Spānijas kompetentās iestādes un kurā apstiprina, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi specifiskās profesionālās kompetences pārbaudījumu, kas veikts atbilstīgi Karaliskajā Dekrētā 1497/99 noteiktajiem izņēmuma pasākumiem attiecībā uz atzīšanu, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgajai personai ir zināšanu un prasmju līmenis, kas līdzvērtīgs to ārstu zināšanu un prasmju līmenim, kuriem ir specializēta ārsta kvalifikācija, kas attiecībā uz Spāniju noteikta V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā.

▼M9

2.a  Dalībvalstis atzīst V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā uzskaitītās specializētā ārsta kvalifikācijas, kas Itālijā piešķirtas ārstiem, kuri medicīnas speciālista apmācību ir sākuši laikposmā pēc 1983. gada 31. decembra un pirms 1991. gada 1. janvāra, neskatoties uz to, ka attiecīgā apmācība neatbilst visām 25. pantā noteiktajām apmācības prasībām, ja kvalifikācijas dokumentam ir pievienots sertifikāts, kuru izsniegušas Itālijas kompetentās iestādes un kurā apstiprina, ka pēdējos desmit gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgais ārsts Itālijā vismaz septiņus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veicis medicīnas speciālista darbību tajā pašā specializācijas jomā.

▼B

3.  Ikviena dalībvalsts, kura ir atcēlusi savus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz specializēta ārsta kvalifikāciju apliecinošo dokumentu piešķiršanu, kas minēti V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā, un kura pieņēmusi pasākumus attiecībā uz iegūtajām tiesībām, kas attiecas uz tās pilsoņiem, piešķir tiesības citu dalībvalstu pilsoņiem izmantot šādus pasākumus, ja šāds kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir izsniegts pirms datuma, kad uzņēmēja dalībvalsts pārtrauca izsniegt šādus dokumentus attiecībā uz konkrēto specialitāti.

Datumi, kad šādi noteikumi ir atcelti, ir norādīti V pielikuma 5.1.3. punktā.

28. pants

Vispārējās prakses ārstu specifiskā apmācība

▼M9

1.  Uz vispārējās prakses ārstu specifiskās apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai un apstiprinātai ārstu pamatapmācībai, kā minēts 24. panta 2. punktā, kuras gaitā apmācāmā persona ir apguvusi atbilstīgās zināšanas medicīnas pamatdisciplīnās.

▼B

2.  Vispārējās prakses ārsta specifiskā apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, ko izsniedz laikposmā līdz 2006. gada 1. janvārim, ir vismaz divus gadus ilga pilna laika apmācība. Attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ko izsniedz pēc minētā datuma, apmācība ir vismaz trīs gadus ilga pilna laika apmācība.

Ja 24. pantā minētā apmācības programma ietver praktisko apmācību, ko nodrošina vai nu apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs vispārējais medicīniskais aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, vai apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē, vai arī apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi, tad šādas praktiskās apmācības ilgumu līdz, ilgākais, vienam gadam var iekļaut apmācības ilgumā, kas šā punkta pirmajā daļā paredzēts attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus izsniedz 2006. gada 1. janvārī vai pēc tam.

Šā punkta otrajā daļā paredzēto iespēju var izmantot vienīgi tās dalībvalstis, kurās 2001. gada 1. janvārī vispārējās prakses ārstu specifiskās apmācības ilgums ir divi gadi.

3.  Vispārējās prakses ārsta specifisko apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tā ir vairāk praktiska nekā teorētiska.

Praktisko apmācību nodrošina, no vienas puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, un, no otras puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē vai apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi.

Praktiskā apmācība notiek saistībā ar pārējām veselības aprūpes iestādēm vai struktūrām, kas saistītas ar vispārējo ārstniecību. Neskarot šā punkta otrajā daļā noteiktos minimālos periodus, ne ilgāk kā sešus mēnešus praktisko apmācību tomēr var nodrošināt citās apstiprinātās iestādēs vai veselības aprūpes struktūrās, kas saistītas ar vispārējo medicīnu.

Apmācība prasa apmācāmās personas personisku dalību profesionālajā darbībā un to personu pienākumos, ar kurām apmācāmā persona strādā.

4.  Attiecībā uz vispārējās prakses ārsta kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu dalībvalstis paredz nosacījumu, ka ir vajadzīga ārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas minēts V pielikuma 5.1.1. punktā.

5.  Dalībvalstis var V pielikuma 5.1.4. punktā minētos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus izsniegt ārstam, kas nav pabeidzis šajā pantā paredzēto apmācību, bet kurš ir pabeidzis citu papildu apmācību, ko apstiprina kādas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Tomēr dalībvalstis var piešķirt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu vienīgi tad, ja tas apstiprina zināšanu līmeni, kas kvalitātes aspektā ir ekvivalents zināšanu līmenim, kuru iegūst šajā pantā paredzētajā apmācībā.

Dalībvalstis nosaka, inter alia, to, ciktāl pretendenta iepriekš iegūtā papildu apmācība un profesionālā pieredze var aizstāt šajā pantā paredzēto apmācību.

Dalībvalstis var izsniegt V pielikuma 5.1.4. pantā minēto kvalifikāciju apliecinošo dokumentu vienīgi tad, ja pretendentam ir vismaz sešus mēnešus ilga vispārējās ārstniecības pieredze vispārējā medicīniskajā praksē vai centrā, kur ārsti sniedz 3. punktā minēto veidu primāro veselības aprūpi.

29. pants

Vispārējās prakses ārstu profesionālās darbības veikšana

Ievērojot noteikumus par iegūtajām tiesībām, ikviena dalībvalsts attiecībā uz vispārējās prakses ārsta darbības veikšanu attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgs kāds no V pielikuma 5.1.4. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Dalībvalstis šo nosacījumu var neattiecināt uz personām, kas attiecīgajā laikā apgūst vispārējās prakses ārsta specifisko apmācību.

30. pants

Vispārējās prakses ārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Ikviena dalībvalsts nosaka iegūtās tiesības. Tomēr dalībvalsts kā vienas no iegūtajām tiesībām nosaka tiesības veikt vispārējās prakses ārsta darbību šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros bez V pielikuma 5.1.4. punktā minētā kvalifikāciju apliecinošā dokumenta attiecībā uz visiem ārstiem, kuriem minētajā punktā noteiktajā atsauces datumā ir šīs tiesības saskaņā ar noteikumiem par medicīnas profesijām, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību, un kuriem minētajā datumā atbilstīgi 21. vai 23. pantam ir statuss attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Ārstiem, kuriem ir iegūtās tiesības saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ikvienas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz sertifikātu, kurā apstiprina, ka attiecīgajai personai ir tiesības veikt vispārējās prakses ārsta darbību attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros bez V pielikuma 5.1.4. punktā minētā kvalifikāciju apliecinošā dokumenta.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst 1. punkta otrajā daļā minētos sertifikātus, ko dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas citas dalībvalstis, un piešķir šādiem sertifikātiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuri ļauj veikt vispārējās prakses ārsta darbību šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.



3. sadaļa

Vispārējās aprūpes māsas

31. pants

Vispārējās aprūpes māsu apmācība

▼M9

1.  Uz vispārējās aprūpes māsas apmācības sākšanu alternatīvi attiecas šādi nosacījumi:

a) pabeigta 12 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinājums, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties universitātēs vai tāda līmeņa augstākās izglītības iestādēs, kurš atzīts kā līdzvērtīgs; vai

b) pabeigta vismaz 10 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinošs dokuments, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties vispārējās aprūpes māsu profesionālās apmācības skolā vai piedalīties māsu profesionālās apmācības programmā.

▼B

2.  Vispārējās aprūpes māsas apmācība ir pilna laika apmācība un aptver vismaz V pielikuma 5.2.1. punktā aprakstīto programmu.

▼M9

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.2.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.

▼B

3.   ►M9  Vispārējās aprūpes māsas apmācība kopumā ir vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko var papildus izteikt līdzvērtīgos ECTS kredītpunktos un kas ietver vismaz 4 600 stundu ilgu teorētisko un klīnisko apmācību, kurā teorētiskās apmācības ilgums ir vismaz viena trešdaļa un klīniskās apmācības ilgums – vismaz puse no apmācības minimālā ilguma. Dalībvalstis var attiecināt daļējus atbrīvojumus uz profesionāļiem, kas daļu apmācības saņēmuši kursos, kuru līmenis ir vismaz ekvivalents šādai apmācībai. ◄

Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina māsu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.

▼M9

4.  Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas iegūst 6. un 7. punktā noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības programmās.

5.  Klīniskā apmācība ir tā vispārējās aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi – tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību – veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā.

▼B

Šī apmācība notiek slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, un sabiedrībā pacientu aprūpes skolotāju pārraudzībā un sadarbībā ar citām kvalificētām māsām, kuras nodrošina palīdzību. Mācību procesā var piedalīties arī citi kvalificēti darbinieki.

Apmācāmās māsas piedalās attiecīgās nodaļas darbā tiktāl, ciktāl šī darbība atbilst viņu apmācībai, dodot viņām iespēju apgūt ar pacientu aprūpi saistītos pienākumus.

▼M9

6.  Vispārējās aprūpes māsas apmācība nodrošina, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:

a) visaptverošas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vispārējās aprūpes māsas darbības pamatā, tostarp pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, fizioloģiskām funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;

b) zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī par vispārējiem veselības un pacientu aprūpes principiem;

c) atbilstošu klīnisko pieredzi; šāda pieredze, kas būtu jāizraugās tās apmācības vērtības dēļ, būtu jāiegūst kvalificēta māsu personāla uzraudzībā un tādās vietās, kur kvalificēta personāla skaits un aprīkojums ir atbilstošs pacienta aprūpei;

d) spēju piedalīties veselības aprūpes personāla praktiskajā apmācībā un pieredzi darbā ar šādu personālu;

e) pieredzi darbā kopā ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē.

▼M9

7.  Vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija apliecina, ka attiecīgais profesionālis neatkarīgi no tā, vai apmācība veikta universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai māsu profesionālās apmācības programmās, spēj izmantot vismaz šādas kompetences:

a) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a), b) un c) apakšpunktam, lai uzlabotu profesionālo praksi;

b) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta d) un e) apakšpunktam;

c) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a) un b) apakšpunktam;

d) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;

e) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;

f) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt;

g) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē;

h) kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi.

▼B

32. pants

Vispārējās aprūpes māsu profesionālās darbības veikšana

Šīs direktīvas nolūkā vispārējās aprūpes māsu profesionālā darbība ir tāda darbība, ko veic kā profesionālo darbību un kas minēta V pielikuma 5.2.2. punktā.

33. pants

Vispārējās aprūpes māsu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Ja uz vispārējās aprūpes māsām attiecas vispārējie noteikumi par iegūtajām tiesībām, tad 23. pantā minētajām darbībām ir jāietver pilna atbildība par pacientam sniegtās aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu.

▼M9 —————

▼M9

3.  Dalībvalstis atzīst māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:

a) kuri Polijā piešķirti māsām, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām; un

b) kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:

i) paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.), un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas licejus un medicīnas skolas, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai

ii) 52.3. panta 2. punkts 2011. gada 15. jūlija Aktā par māsu un vecmāšu profesiju (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, poz. 1039) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu vai pēcvidusskolas apmācības iestādi, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2012. gads, 770. poz.),

nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai māsai ir tāds zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to māsu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.2.2. punktā.

▼M1

33.a pants

▼M9

Attiecībā uz Rumānijas vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju piemēro tikai šādus noteikumus par iegūtajām tiesībām.

Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuri vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju ieguvuši Rumānijā un kuru apmācība neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, dalībvalstis atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem turpmāk norādītos vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ar noteikumu, ka minētajiem dokumentiem ir pievienots sertifikāts, kurā apliecināts, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas minētie dalībvalsts pilsoņi vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikuši vispārējās aprūpes māsas darbību Rumānijā, tostarp ir uzņēmušies pilnu atbildību par pacientu veselības aprūpes plānošanu, organizēšanu un veikšanu, vismaz trīs gadus pēc kārtas piecu gadu laikā pirms šādu sertifikātu izdošanas:

a) Certificat de competențe profesionale de asistent medical generalist” ar pēcvidusskolas izglītību, ko izdevusi “școală postliceală” un kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2007. gada 1. janvāra;

b) Diplomă de absolvire de asistent medical generalist” ar īslaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra;

c) Diplomă de licență de asistent medical generalist” ar ilglaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra.

▼B



4. sadaļa

Zobārsti

34. pants

Zobārstu pamatapmācība

1.  Uz zobārsta pamatapmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dalībvalstī dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim.

▼M9

2.  Zobārsta pamatapmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas studijas, ko var papildus izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un kas ietver vismaz 5 000 stundu ilgu pilna laika teorētisko un praktisko apmācību, kura aptver vismaz V pielikuma 5.3.1. punktā aprakstīto programmu un kuru nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai kuru nodrošina universitātes pārraudzībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.3.1. punktā ietvertajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.

▼B

3.  Zobārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

a) atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir zobārstniecības pamatā, un labu izpratni par zinātniskajām metodēm, tostarp bioloģisko funkciju mērīšanas principiem, zinātniski noteiktu faktu vērtēšanu un datu analīzi;

b) pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi tiktāl, ciktāl tas ietekmē zobārstniecību;

c) atbilstīgas zināšanas gan par veselu, gan slimu zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu uzbūvi un funkcijām un par to ietekmi uz pacienta vispārējo veselības stāvokli un fizisko un sociālo labklājību;

d) atbilstīgas zināšanas par klīniskajām disciplīnām un praksi, kas zobārstam nodrošina visaptverošu priekšstatu par zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomālijām, bojājumiem un slimībām, kā arī zināšanas par profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko zobārstniecību;

e) piemērotu klīnisko pieredzi atbilstīgā pārraudzībā.

Šī apmācība nodrošina, ka zobārstam ir nepieciešamās prasmes, lai veiktu visas darbības saistībā ar zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomāliju un slimību profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu.

35. pants

Specializēto zobārstu apmācība

▼M9

1.  Uz specializētā zobārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka ir jābūt pabeigtai un apstiprinātai 34. pantā minētajai apmācībai vai ir jābūt 23. un 37. pantā minētajiem dokumentiem.

▼B

2.  Specializētā zobārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātes centrā, ārstniecības mācību un pētījumu centrā vai, attiecīgos gadījumos, veselības aprūpes iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentās iestādes vai struktūras.

▼M9

Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos.

▼M9 —————

▼B

3.  Attiecībā uz specializētās zobārsta apmācības apliecinājuma izsniegšanu dalībvalstis piemēro nosacījumu, ka ir vajadzīgs V pielikuma 5.3.2. punktā minētais zobārsta pamatapmācības apliecinājums.

▼M9

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 2. punktā minētā apmācības minimālā ilguma pielāgošanu zinātnes un tehnikas progresam.

5.  Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas valstu tiesību aktos un lai atjauninātu šo direktīvu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai V pielikuma 5.3.3. punktā iekļautu jaunas zobārstniecības specialitātes, kas ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.

▼B

36. pants

Zobārstu profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā zobārsta profesionālās darbības, kuras definētas 3. punktā un kuras veic atbilstoši V pielikuma 5.3.2. punktā uzskaitītajām profesionālajām kvalifikācijām.

2.  Zobārsta profesija pamatojas uz 34. pantā minēto zobārsta apmācību, un tā ir atsevišķa profesija, kas ir nošķirta no citām vispārējās vai specializētās medicīnas profesijām. Zobārsta profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešams V pielikuma 5.3.2. punktā minētais kvalifikāciju apliecinošais dokuments. Personām ar šādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu piemēro tādus pašus noteikumus kā personām, uz ko attiecas 23. vai 37. pants.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka zobārstiem ir vispārēji nodrošināta iespēja sākt un veikt profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas darbības attiecībā uz zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu ietekmējošām anomālijām un slimībām, atbilstīgi ievērojot reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas noteikumus, kas ir spēkā V pielikuma 5.3.2. punktā minētajos atsauces datumos.

37. pants

Zobārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz zobārsta profesionālās darbības veikšanu ikviena dalībvalsts atbilstoši V pielikuma 5.3.2. punktā minētajai kvalifikācijai atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri ►M1  Itālijā, Spānijā, Austrijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Rumānijā ◄ izsniegti personām, kas sākušas ārsta apmācību atsauces datumā, kurš attiecībā uz konkrēto dalībvalsti norādīts minētajā pielikumā, vai pēc minētā datuma, un kuriem pievienots attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a) piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas šajā dalībvalstī ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veikusi 36. pantā minēto darbību;

b) attiecīgajai personai ir atļauts veikt minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personām, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.

Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa trīs gadu praktiskā darba pieredzi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.

Attiecībā uz Čehijas Republiku un Slovākiju kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas piešķirti bijušajā Čehoslovākijā, piemēro tādu pašu atzīšanas līmeni kā Čehijas Republikā un Slovākijā piešķirtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā punkta iepriekšējās daļās.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Itālijā izsniegts personām, kuras savu universitātes medicīnisko apmācību sākušas pēc 1980. gada 28. janvāra un ne vēlāk kā 1984. gada 31. decembrī, ja tam pievienots Itālijas kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:

a) attiecīgā persona ir nokārtojusi atbilstošu zināšanu pārbaudi, ko veikušas Itālijas kompetentās iestādes, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgajai personai ir zināšanu un prasmju līmenis, kas ir līdzvērtīgs to personu zināšanu un prasmju līmenim, kurām ir kurām ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Itāliju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā;

b) piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas Itālijā ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veikusi 36. pantā minēto darbību;

c) attiecīgajai persona ir atļauts veikt vai arī viņa arī faktiski, likumīgi un galvenokārt veic 36. pantā minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personas, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Itāliju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.

Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko kompetentas iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa zināšanu pārbaudi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.

Personām, kuras sākušas savu universitātes medicīnisko apmācību pēc 1984. gada 31. decembra, piemēro tādus pašus noteikumus kā iepriekšminētajām personām, ja iepriekšminētās trīs gadus ilgās studijas sāktas pirms 1994. gada 31. decembra.

▼M9

3.  Attiecībā uz zobārsta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, dalībvalstis atzīst šādus dokumentus saskaņā ar 21. pantu gadījumos, ja pretendenti sāka savu apmācību 2016. gada 18. janvārī vai pirms šā datuma.

4.  Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Spānijā izsniegti profesionāļiem, kuri savu universitātes medicīnisko apmācību sākuši laikposmā no 1986. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 31. decembrim, un kam pievienots Spānijas kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā apstiprina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) attiecīgais profesionālis ir sekmīgi pabeidzis vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko Spānijas kompetentas iestādes apstiprinājušas kā līdzvērtīgas 34. pantā minētajai apmācībai;

b) piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgais profesionālis vismaz trīs gadus pēc kārtas Spānijā ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veicis 36. pantā minēto darbību;

c) attiecīgajam profesionālim ir atļauts veikt vai arī viņš faktiski, likumīgi un galvenokārt veic 36. pantā minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personas, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Spāniju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.

▼B



5. sadaļa

Veterinārārsti

38. pants

Veterinārārstu apmācība

▼M9

1.  Veterinārārsta apmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas pilna laika teorētiskās un praktiskās studijas, ko var papildus izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu, kuras aptver vismaz V pielikuma 5.4.1. punktā minēto studiju programmu un kuras nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai kuras nodrošina universitātes pārraudzībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.4.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Izdarot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.

▼B

2.  Uz veterinārārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas attiecīgajai personai dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmeni attiecīgo studiju sakarā dalībvalsts ir atzinusi par ekvivalentu universitātes līmenim.

▼M9

3.  Veterinārārsta apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:

a) atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir veterinārārsta darbības pamatā, un Savienības tiesību aktos saistībā ar šo darbību;

b) atbilstīgas zināšanas par dzīvnieku ķermeni, funkcijām, uzvedību un fizioloģiskajām vajadzībām, kā arī prasmes un kompetences, kas nepieciešamas to kopšanai, barošanai, labklājībai, reproduktīvo funkciju nodrošināšanai un higiēnai vispār;

c) klīniskās, epidemioloģiskās un analītiskās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas dzīvnieku slimību profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai, tostarp par individuālu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu anestēziju, ķirurģisko aseptiku un nesāpīgu nāvi, tostarp speciālas zināšanas par slimībām, kuras var pārnest uz cilvēkiem;

d) atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences profilaktiskajā medicīnā, tostarp kompetences saistībā ar izmeklēšanu un sertificēšanu;

e) atbilstīgas zināšanas par higiēnu un tehnoloģijām, kas izmantotas dzīvnieku barības vai cilvēku patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā, izgatavošanā un laišanā apgrozībā, tostarp prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai izprastu un spētu paskaidrot labu praksi šajā saistībā;

f) zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbildīgu un saprātīgu veterināro zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanas nolūkā un lai garantētu pārtikas ķēdes drošumu un vides aizsardzību.

▼B

39. pants

Veterinārārstu specifiskās iegūtās tiesības

Neskarot 23. panta 4. punktu, attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izsniegt vai kuru apmācība sākta Igaunijā pirms 2004. gada 1. maija, dalībvalstis atzīst šādu veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja tam pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz piecus gadus pēc kārtas Igaunijā ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto darbību.



6. sadaļa

Vecmātes

40. pants

Vecmāšu apmācība

1.  Vecmāšu apmācība ir kopā vismaz:

a) specifiska vecmātes pilna laika apmācība, kas ir vismaz trīs gadus ilgas teorētiskās un praktiskās studijas (I virziens), kuras aptver vismaz V pielikuma 5.5.1. punktā minēto programmu; vai

b) 18 mēnešus ilga specifiska vecmātes pilna laika apmācība (II virziens), kura aptver vismaz V pielikuma 5.5.1. punktā minēto studiju programmu, kas nav bijusi daļa no vispārējās aprūpes māsu ekvivalentas apmācības.

Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina vecmāšu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.

▼M9

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.5.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Trešajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pastāvošajos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.

2.  Uz vecmāšu apmācības sākšanu attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

a) ir pabeigta vismaz 12 gadu vispārējā izglītība vai ir sertifikāts, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa eksāmena nokārtošanu uzņemšanai vecmāšu skolas I virzienā;

b) ir vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā, uzņemšanai II virzienā.

3.  Vecmāšu apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir ieguvis šādas zināšanas un prasmes:

a) detalizētas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vecmāšu darbības pamatā, jo īpaši vecmāšu profesijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;

b) atbilstīgas zināšanas par aroda ētiku un tiesību aktiem, kas attiecas uz profesijas praktizēšanu;

c) atbilstīgas vispārējās medicīnas zināšanas (par bioloģiskajām funkcijām, anatomiju un fizioloģiju) un zināšanas par farmakoloģiju dzemdniecības jomā un attiecībā uz jaundzimušajiem, kā arī zināšanas par sakarībām starp cilvēka veselības stāvokli, fizisko un sociālo vidi un tā uzvedību;

d) atbilstīga klīniskā pieredze, kas iegūta apstiprinātās iestādēs un kas ļauj vecmātei patstāvīgi un uz savu atbildību nepieciešamajā apjomā, izņemot patoloģiskās situācijās, sniegt pirmsdzemdību aprūpes pakalpojumus, pieņemt dzemdības un veikt tām sekojošus pasākumus apstiprinātās iestādēs, kā arī pārraudzīt dzemdības un dzimšanu, veikt pēcdzemdību aprūpi un jaundzimušo elpināšanu, kamēr nav ieradies praktizējošais mediķis;

e) atbilstīgu izpratni par veselības aprūpes personāla apmācību un pieredzi darbā ar šādu personālu.

▼B

41. pants

Vecmātes kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanas procedūras

▼M9

1.  Uz V pielikuma 5.5.2. punktā minētajiem vecmātes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem attiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar 21. pantu, ciktāl šie dokumenti atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a) vecmātes pilna laika apmācība, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, ko var papildus izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un kas ietver vismaz 4 600 teorētiskās un praktiskās apmācības stundu, un vismaz trešā daļa no minimālā klīniskās apmācības ilguma;

b) vismaz divus gadus vai 3 600 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;

c) vismaz 18 mēnešus vai 3 000 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, un pēc kuras ir pabeigta vienu gadu ilga profesionālā prakse, par ko izsniegts sertifikāts saskaņā ar 2. punktu.

▼B

2.  Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. Tas apstiprina, ka attiecīgā persona pēc vecmātes kvalifikāciju apliecinošā dokumenta iegūšanas ir apmierinoši veicis visas vecmātes darbības atbilstošu laika periodu slimnīcā vai šim nolūkam apstiprinātā veselības aprūpes iestādē.

42. pants

Vecmātes profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz vecmāšu darbību, kuras - neskarot 2. punktu - nosaka katra dalībvalsts un kuras veic, lietojot V pielikuma 5.5.2. punktā noteiktos profesionālos nosaukumus.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka vecmātēm ir iespēja sākt un veikt vismaz šādas darbības:

a) informācijas un konsultāciju sniegšana attiecībā uz pareizu ģimenes plānošanu;

b) grūtniecības diagnosticēšana un normālas grūtniecības novērošana; normālas grūtniecības attīstības novērošanā nepieciešamo izmeklējumu veikšana;

c) tādu izmeklējumu nozīmēšana vai ieteikšana, kuri nepieciešami, lai pēc iespējas ātrāk diagnosticētu riska grūtniecības;

d) programmu nodrošināšana, lai sagatavotu vecāku pienākumiem un bērna piedzimšanai, tostarp konsultācijas par higiēnu un barošanu;

e) aprūpes un palīdzības sniegšana mātei dzemdību laikā, kā arī augļa stāvokļa novērošana dzemdē, izmantojot atbilstošu klīniskos un tehniskos līdzekļus;

f) spontānu dzemdību pieņemšana, tostarp tādu dzemdību, kurās nepieciešama epiziotomija, un neatliekamos gadījumos dzemdību pieņemšana ar ķeizargrieziena palīdzību;

g) tādu anomālijas draudu pazīmju atpazīšana mātei vai bērnam, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta, un nepieciešamības gadījumā palīdzība ārstam; nepieciešamo neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumu veikšana ārsta prombūtnē, jo īpaši placentas manuāla izdalīšana, kam iespējami seko dzemdes dobuma manuāla izmeklēšana;

h) jaundzimušā bērna izmeklēšana un aprūpe; jebkāda iniciatīva, kāda varētu būt nepieciešama, un, nepieciešamības gadījumā, tūlītēja mākslīgās elpināšanas veikšana;

i) mātes aprūpe un atlabšanas novērošana pēcdzemdību periodā un visas nepieciešamās konsultācijas mātei par bērna aprūpi, lai ļautu viņai nodrošināt jaundzimušā bērna optimālu attīstību;

j) ārstu nozīmētās ārstēšanas veikšana;

k) nepieciešamo rakstisko ziņojumu sagatavošana.

43. pants

Vecmāšu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmātes kvalifikāciju apliecinošais dokuments atbilst visām 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, taču saskaņā ar 41. pantu netiek atzīts, ja tam nav pievienots sertifikāts par praktiskā darba pieredzi, kā minēts 41. panta 2. punktā, ikviena dalībvalsts atzīst par pietiekamu apliecinājumu tādu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ko šīs dalībvalstis izsniegušas pirms V pielikuma 5.5.2. punktā minētā atsauces datuma, ja šim dokumentam pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz divus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto darbību.

▼M9

1.a  Attiecībā uz vecmāšu kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem dalībvalstis automātiski atzīst minētos dokumentus, ja pretendents ir apmācību sācis pirms 2016. gada 18. janvāra un ja uz šādas apmācības sākšanu attiecās prasība – 10 gadus ilga vispārējā izglītība vai līdzvērtīga līmeņa izglītība I virzienam vai pabeigta vispārējās aprūpes māsas apmācība, ko apliecina V pielikuma 5.2.2. punktā minētie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, pirms vecmāšu apmācības sākšanas II virzienā.

▼B

2.  Šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmātes kvalifikāciju apliecinošie dokumenti apstiprina apmācības pabeigšanu, kas saņemta bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā, un kuri atbilst visām 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, taču saskaņā ar 41. pantu netiek atzīts, ja tam nav pievienots praktiskā darba pieredzi, kā minēts 41. panta 2. punktā, ja šie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti apstiprina apmācību kursu, kas sākts pirms 1990. gada 3. oktobra.

▼M9 —————

▼M9

4.  Dalībvalstis atzīst vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:

a) kuri Polijā piešķirti vecmātēm, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, un

b) kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:

i) paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.) un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai

ii) 2011. gada 15. jūlija Likuma par māsu un vecmāšu profesiju 53.3. panta 3. punktu (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, 1039. poz.) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības kursu nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu un medicīnas koledžu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Vēstnesis, 2012. gads, 770. poz.),

nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai vecmātei ir zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to vecmāšu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.5.2. punktā.

▼M1

43.a pants

Attiecībā uz Rumānijā izsniegtiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem piemēro vienīgi turpmāk izklāstītos noteikumus par iepriekš iegūtām tiesībām.

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu (asistent medical obstetrică-ginecologie/dzemdniecības un ginekoloģijas māsu) kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Rumānijā pirms pievienošanās dienas un kas neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz izglītību, kā paredzēts direktīvas 40. pantā, dalībvalstis atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, lai strādātu vecmātes profesijā, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalstu pilsoņi Rumānijā ir vismaz piecus gadus pēc kārtas septiņu gadu laikā pirms sertifikāta izsniegšanas datuma faktiski un likumīgi strādājuši vecmātes profesijā.

▼A1

43.b pants

Iegūtās tiesības uz vecmāšu kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas Horvātijā līdz 2013. gada 1. jūlijam: viša medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību), ginekološko-opstetrička primalja (ginekoloģijas un dzemdniecības vecmāte) un primalja (vecmāte).

▼B



7. sadaļa

Farmaceiti

44. pants

Farmaceitu apmācība

1.  Uz farmaceita apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dalībvalstī dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim.

▼M9

2.  Farmaceita kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina apmācību, kuras ilgums ir vismaz pieci gadi, ko papildus var izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu, un kurā ietilpst vismaz:

a) četrus gadus ilga pilna laika teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai augstskolā, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai universitātes pārraudzībā;

b) teorētiskās un praktiskās apmācības laikā vai tās beigās – sešus mēnešus ilga stažēšanās publiski pieejamā aptiekā vai slimnīcā šīs slimnīcas farmaceitiskās nodaļas pārraudzībā.

Šajā punktā minētais apmācību cikls ietver vismaz V pielikuma 5.6.1. punktā aprakstīto programmu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.6.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, tostarp farmakoloģiskās prakses attīstībai.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas attiecas uz profesiju struktūru saistībā ar fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.

▼B

3.  Farmaceita apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

a) atbilstīgas zināšanas par medikamentiem un vielām, ko izmanto zāļu ražošanā;

b) atbilstīgas zināšanas par farmaceitisko tehnoloģiju un zāļu fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un mikrobioloģisko testēšanu;

c) atbilstīgas zināšanas par vielmaiņu, zāļu iedarbību, toksisko vielu iedarbību un zāļu lietojumu;

d) atbilstīgas zināšanas, lai novērtētu zinātniskos datus par zālēm, kas ļauj, balstoties uz šīm zināšanām, sniegt atbilstīgu informāciju;

e) atbilstīgas zināšanas par juridiskajām un citām prasībām, kas saistītas ar farmaceitisko darbību.

45. pants

Farmaceita profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā farmaceita darbība ir tāda darbība, uz kuras sākšanu un veikšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecas nosacījums, ka jābūt profesionālajai kvalifikācijai, un kuru var veikt personas, kurām ir V pielikuma 5.6.2. punktā uzskaitītie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti.

▼M9

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka personas, kurām ir farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti universitātes līmenī vai līmenī, kurš atzīts kā līdzvērtīgs universitātes līmenim, kas atbilst 44. panta prasībām, var piekļūt un veikt vismaz turpmāk norādītās darbības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā prasības par papildu profesionālo pieredzi:

a) zāļu farmaceitisko formu gatavošana;

b) zāļu ražošana un kontrole;

c) zāļu testēšana zāļu testēšanas laboratorijā;

d) zāļu glabāšana, saglabāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā;

e) drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu piegāde, sagatavošana, testēšana, uzglabāšana, izplatīšana un izsniegšana publiski pieejamās aptiekās;

f) drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu sagatavošana, testēšana, uzglabāšana un izplatīšana slimnīcās;

g) informācijas un konsultāciju sniegšana par zālēm, tostarp par to atbilstīgu lietošanu;

h) ziņošana kompetentajām iestādēm par farmaceitisku izstrādājumu negatīvu reakciju;

i) individuāls atbalsts pacientiem, kas izmanto pašārstēšanos;

j) atbalsts vietējām vai valsts sabiedrības veselības iestāžu kampaņām.

▼B

3.  Ja kādā dalībvalstī attiecībā uz kādas farmaceita darbības sākšanu vai veikšanu pastāv nosacījums, ka papildus V pielikuma 5.6.2. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir vajadzīga papildu profesionālā pieredze, tad šī dalībvalsts par pietiekamu apliecinājumu šajā sakarā atzīst sertifikātu, ko izsniegušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un kas apliecina, ka attiecīgā persona ir veikusi šādu darbību izcelsmes dalībvalstī līdzīgā laikposmā.

4.  Šā panta 3. punktā minētā atzīšana neattiecas uz divus gadus ilgu profesionālo pieredzi, kas prasīts Luksemburgas Lielhercogistē, lai saņemtu valsts publiskās aptiekas licenci.

5.  Ja 1985. gada 16. septembrī kādā dalībvalstī pastāv konkursa veida pārbaude, lai no 2. punktā minētajām personām izraudzītos personas, kam tiek atļauts kļūt par tādu jauno aptieku īpašniekiem, kuras nolemts izveidot valsts ģeogrāfiskā iedalījuma sistēmas ietvaros, tad šī dalībvalsts var, atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, turpināt veikt šo pārbaudi un prasīt, lai tajā piedalās dalībvalstu pilsoņi, kuriem ir V pielikuma 5.6.2. punktā minētie farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti vai uz kuriem attiecas 23. pants.



8. sadaļa

Arhitekts

▼M9

46. pants

Arhitektu apmācība

1.  Arhitekta apmācība ietver:

a) kopumā vismaz piecus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu; vai

b) ne mazāk kā četrus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu, ko papildina sertifikāts, kurš apliecina divu gadu profesionālās prakses pabeigšanu, saskaņā ar 4. punktu.

2.  Arhitektūrai jābūt galvenajai 1. punktā minēto studiju sastāvdaļai. Apmācība nodrošina līdzsvaru starp arhitektūras apmācības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, un tā garantē vismaz šādu zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi:

a) spēja radīt arhitektoniskos projektus, kas atbilst gan estētiskajām, gan tehniskajām prasībām;

b) atbilstīgas zināšanas arhitektūras vēsturē un teorijā un ar to saistītajās mākslās, tehnoloģijās un humanitārajās zinātnēs;

c) zināšanas tēlotājmākslā kā aspektā, kas ietekmē arhitektonisko projektu kvalitāti;

d) atbilstīgas zināšanas par pilsētprojektēšanu un pilsētplānošanu, kā arī plānošanas procesā vajadzīgās prasmes;

e) izpratne par cilvēku un ēku savstarpējo saistību, kā arī par ēku un to apkārtējās vides saistību un par nepieciešamību saskaņot ēkas un telpu starp tām ar cilvēku vajadzībām un mērogiem;

f) izpratne par arhitekta profesiju un arhitekta nozīmi sabiedrībā, jo īpaši, sagatavojot kopsavilkumus, kuros tiek ņemti vērā sociālie faktori;

g) izpratne par izpētes metodēm un kopsavilkuma sagatavošanu attiecībā uz arhitektonisko projektu;

h) izpratne par strukturālu projektēšanu un būvniecības un inženierijas problēmām, kas saistītas ar ēkas projektu;

i) atbilstīgas zināšanas par fizikālajām problēmām un tehnoloģijām un par ēku funkciju tā, lai varētu tās nodrošināt ar iekšējiem komforta apstākļiem un aizsardzību pret klimata ietekmi ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

j) nepieciešamās projektēšanas prasmes, lai ievērotu ēkas lietotāju prasības to ierobežojumu ietvaros, kādus nosaka izmaksu faktori un būvniecības noteikumi;

k) atbilstīgas zināšanas par rūpniecības iestādēm, organizācijām, noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar projekta koncepciju īstenošanu ēkās un plānu integrēšanu vispārējā plānošanā.

3.  Direktīvas 1. un 2. punktā minēto akadēmisko studiju gadu skaitu var papildus izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu.

4.  Direktīvas 1. punkta b) apakšpunktā minētā profesionālā prakse notiek tikai pēc pirmo trīs studiju gadu pabeigšanas. Vismaz viens profesionālās prakses gads ir balstīts uz zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas iegūtas 2. punktā minēto studiju laikā. Šajā nolūkā profesionālā prakse notiek tādas personas vai iestādes pārraudzībā, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī. Šādā veidā pārraudzītu praksi var veikt jebkurā valstī. Profesionālo praksi novērtē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

47. pants

Izņēmumi attiecībā uz arhitektu apmācības nosacījumiem

Atkāpjoties no 46. panta, par atbilstīgu 21. pantam atzīst arī: apmācību, kas ir daļa no sociālās promocijas programmas, vai daļlaika studijas universitātē, ja minētā apmācība vai studijas atbilst 46. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, ko apliecina eksāmens arhitektūrā, kuru nokārtojis profesionālis, kas septiņus gadus vai ilgāk strādājis arhitektūras jomā arhitekta vai arhitektu biroja pārraudzībā. Eksāmenam jābūt universitātes līmeņa eksāmenam un līdzvērtīgam 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam gala eksāmenam.

▼B

48. pants

Arhitekta profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā arhitekta profesionālā darbība ir tāda darbība, ko veic regulāri, lietojot profesionālo nosaukumu “arhitekts”.

2.  Dalībvalstu pilsoņus, kuriem tiesības lietot šo nosaukumu ir saskaņā ar kādu tiesību aktu, kas dalībvalsts kompetentajai iestādei ļauj piešķirt šo nosaukumu dalībvalstu pilsoņiem, kuri īpaši izcēlušies ar sava darba kvalitāti arhitektūras jomā, uzskata par atbilstošiem nosacījumiem, kādi izvirzīti attiecībā uz arhitekta profesionālās darbības veikšanu ar profesionālo nosaukumu “arhitekts”. Attiecīgo personu darbības ar arhitektūru saistīto raksturu apliecina viņu izcelsmes dalībvalsts piešķirts sertifikāts.

49. pants

Arhitektu specifiskās iegūtās tiesības

►C2  1.  Ikviena dalībvalsts akceptē VI pielikumā uzskaitītos arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ◄ kurus piešķīrušas citas dalībvalstis un kuri apliecina apmācību kursu, kas sākts ne vēlāk kā minētajā pielikumā noteiktajā akadēmiskajā atsauces gadā, pat ja šie dokumenti neatbilst 46. pantā noteiktajām minimālajām prasībām, un - saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem arhitekta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

Šādos gadījumos atzīst sertifikātus, kurus izsniegušas Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās iestādes un kuri apliecina, ka kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko Vācijas Demokrātiskās Republikas kompetentās iestādes izsniegušas 1945. gada 8. maijā vai pēc minētā datuma, ir ekvivalenti minētajā pielikumā uzskaitītajiem apliecinājumiem.

▼M9

1.a.  Šā panta 1. punktu piemēro arī V pielikumā uzskaitītajiem arhitekta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja apmācība ir sākta pirms 2016. gada 18. janvāra.

▼B

2.  Neskarot 1. punktu, ikviena dalībvalsts atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus un - saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem: sertifikātus, ko, sākot ar turpmāk norādītajiem datumiem, dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas dalībvalstis, kuras ieviesušas noteikumus par arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu:

a) 1995. gada 1. janvāris attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju;

b) 2004. gada 1. maijs attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju;

▼M8

ba) 2013. gada 1. jūlijs attiecībā uz Horvātiju;

▼B

c) 1987. gada 5. augusts attiecībā uz pārējām dalībvalstīm.

Šā punkta pirmajā daļā minētie sertifikāti apliecina, ka attiecīgajām personām ir ticis atļauts, ne vēlāk kā attiecīgajā datumā, lietot arhitekta profesionālo nosaukumu un ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas viņš vismaz trīs gadus ir faktiski veicis - atbilstīgo noteikumu izpratnē - konkrēto darbību.

▼M9

3.  Katra dalībvalsts saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu piešķir turpmāk norādītajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem: apliecinošam dokumentam par pabeigtu apmācību, kura pastāvēja 1985. gada 5. augustā un uzsākta ne vēlāk kā 2014. gada 17. janvārī, un kuru Vācijas Federatīvajā Republikā nodrošina Fachhochschulen, kuras ilgums ir trīs gadi, kura atbilst 46. panta 2. punktā noteiktajām prasībām un kura šajā dalībvalstī ļauj sākt 48. pantā minēto darbību ar profesionālo nosaukumu “arhitekts”, ja pēc tās ir iegūta četrus gadus ilga profesionālā pieredze Vācijas Federatīvajā Republikā, ko apliecina sertifikāts, kuru izsniegusi kompetentā iestāde, kur reģistrēts arhitekts, kas vēlas, lai uz viņu tiktu attiecināti šīs direktīvas noteikumi.



IIIA NODAĻA

Automātiskā atzīšana, pamatojoties uz kopējiem apmācības principiem

49.a pants

Kopējais apmācības satvars

1.  Šajā pantā “kopējais apmācības satvars” ir kopējs minimālo zināšanu, prasmju un kompetenču kopums, kas vajadzīgs, lai veiktu darbību konkrētā profesijā. Kopējais apmācības satvars neaizvieto valsts apmācības programmas, ja vien dalībvalsts nenolemj citādi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai sāktu vai veiktu darbību šādā profesijā vai specialitātē dalībvalstī, kas reglamentē attiecīgo profesiju, dalībvalsts tādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas iegūti, pamatojoties uz šādu satvaru, savā teritorijā piešķir tādu pašu spēku, kādu tā piešķir kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus tā pati izdod, ar nosacījumu, ka šāds satvars atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Kopējais apmācības satvars atbilst šādiem nosacījumiem:

a) kopējais apmācības satvars ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;

b) profesija, uz kuru attiecas kopējais apmācības satvars, ir reglamentēta vai arī izglītība vai apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;

c) kopējs zināšanu, prasmju un kompetenču kopums apvieno zināšanas, prasmes un kompetences, kas noteiktas izglītības un apmācības sistēmās, kuras tiek piemērotas vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu; nav būtiski, vai attiecīgās zināšanas, prasmes un kompetences iegūtas kā vispārējā apmācība universitātē vai augstākās izglītības iestādē, vai kā profesionālā apmācība;

d) šāds kopējais apmācības satvars ir balstīts uz EKI līmeņiem, kā noteikts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai ( 27 );

e) attiecīgā profesija nav iekļauta citā kopējā apmācības satvarā un uz to neattiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar III sadaļas III nodaļu;

f) kopējais apmācības satvars ir izstrādāts saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;

g) kopējais apmācības satvars nodrošina ikvienas dalībvalsts pilsoņiem tiesības iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši šādam satvaram, nepieprasot pirms tam būt par kādas profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.

3.  Savienības līmenī darbojošās profesionālās organizācijas un valstu profesionālās organizācijas vai kompetentās iestādes no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu var iesniegt Komisijai ieteikumus kopējiem apmācības satvariem, kas atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai attiecībā uz konkrēto profesiju noteiktu kopējo apmācības satvaru, pamatojoties uz šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

5.  Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma ieviest savā teritorijā 4. punktā minēto kopējo apmācības satvaru, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas saskaņā ar minēto kopējo apmācības satvaru, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) tās teritorijā nav nevienas izglītības vai apmācības iestādes, kas piedāvātu šādu apmācību attiecīgajā profesijā;

b) kopējā apmācības satvara ieviešana negatīvi ietekmētu tās izglītības un profesionālās apmācības organizāciju;

c) pastāv būtiskas atšķirības starp kopējo apmācības satvaru un apmācību, kas vajadzīga tās teritorijā, kas savukārt radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai, veselības aizsardzībai vai pakalpojumu saņēmējiem, vai arī dabas aizsardzībai.

6.  Dalībvalstis sešos mēnešos no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par:

a) valstu kvalifikācijas un attiecīgā gadījumā valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri atbilst kopējam apmācību satvaram; vai

b) jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu attiecībā uz to, kuri minētā punkta nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī, ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešos var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot sarakstu ar valstu profesionālajām kvalifikācijām un valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri tiek atzīti automātiski saskaņā ar kopējo apmācības satvaru, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

7.  Šis pants attiecas arī uz profesijas specialitātēm, ja šāda specialitāte attiecas uz profesionālajām darbībām, kuru sākšanu un veikšanu regulē dalībvalsts, ja šī profesija, bet ne attiecīgā specialitāte, jau ir automātiski atzīta saskaņā ar III sadaļas III nodaļu.

49.b pants

Kopējās apmācības pārbaudes

1.  Šajā pantā kopējā apmācības pārbaude ir standartizēta zināšanu pārbaude, kura ir pieejama visās iesaistītajās dalībvalstīs un kura ir paredzēta personām ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju. Šādas pārbaudes nokārtošana dalībvalstī ļauj personai ar attiecīgo profesionālo kvalifikāciju veikt profesionālu darbību jebkurā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem darbojas personas, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvušas šajā dalībvalstī.

2.  Kopējā apmācības pārbaude atbilst šādiem nosacījumiem:

a) kopējā apmācības pārbaude ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;

b) attiecīgā profesija, uz kuru attiecas kopējā apmācības pārbaude, ir reglamentēta vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;

c) kopējā apmācības pārbaude ir izstrādāta saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;

d) kopējā apmācības pārbaude ļauj jebkuras dalībvalsts pilsoņiem piedalīties šādā pārbaudē un šādu pārbaužu praktiskajā rīkošanā dalībvalstīs, neprasot pirms tam būt par profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.

3.  Savienības līmenī darbojošās profesionālās organizācijas un valstu profesionālās organizācijas vai kompetentās iestādes no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu var iesniegt Komisijai ieteikumus kopējām apmācības pārbaudēm, kas atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz kopējas apmācības pārbaudes saturu, kā arī nosacījumiem attiecībā uz dalību pārbaudē un pārbaudes nokārtošanu.

5.  Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma organizēt savā teritorijā 4. punktā minēto kopējās apmācības pārbaudi, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionāļus, kuri ir nokārtojuši kopējo apmācības pārbaudi, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a) attiecīgā profesija tās teritorijā nav reglamentēta;

b) kopējās apmācības pārbaudes saturs pietiekamā mērā nesamazina nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai vai pakalpojumu saņēmēju drošībai, kas ir būtiska šīs dalībvalsts teritorijā;

c) kopējās apmācības pārbaudes saturs piekļuvi attiecīgajai profesijai padarītu ievērojami nepievilcīgāku salīdzinājumā ar valsts prasībām.

6.  Dalībvalstis sešu mēnešu laikā no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par:

a) šādu pārbaužu organizēšanai pieejamām spējām; vai

b) jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu par to, ka ir izpildīti minētā punkta nosacījumi. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešu laikā var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot to dalībvalstu sarakstu, kurās saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem noteiktās kopējās apmācības pārbaudes ir jāorganizē, kā arī norādot to rīkošanas biežumu kalendārajā gadā un pārējo kārtību šādu pārbaužu organizēšanai dalībvalstīs.

▼B



IV NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par statusu

50. pants

Dokumentācija un formalitātes

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lemj par pieteikumu nodarboties ar attiecīgo reglamentēto profesiju saskaņā ar šo daļu, minētās iestādes var prasīt VII pielikumā uzskaitītos dokumentus un sertifikātus.

Dokumenti, kas minēti VII pielikuma 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.

Dalībvalstis, struktūras un citas juridiskās personas garantē saņemtās informācijas konfidencialitāti.

2.  Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var prasīt no attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šajā citā dalībvalstī izsniegto apliecinājumu un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu autentiskuma apstiprinājumu, kā arī - attiecīgos gadījumos - tā fakta apstiprinājumu, ka saņēmējs attiecībā uz šīs sadaļas III nodaļā minētajām profesijām ir atbilst minimālajiem apmācības nosacījumiem, kas noteikti, attiecīgi, 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā.

3.  Ja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kā tas definēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izsniegusi dalībvalsts kompetenta iestāde un ja tas attiecas uz apmācību, kas pilnīgi vai daļēji saņemta iestādē, kas likumīgi darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzņēmējai dalībvalstij pamatotu šaubu gadījumā ir tiesības piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē pārbaudīt:

a) vai apmācību kursu iestādē, kas nodrošinājusi apmācību, oficiāli apstiprinājusi izglītības iestāde, kuras pamatdarbība notiek piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī;

b) vai izsniegtais kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds pats kā dokuments, kas būtu piešķirts, ja kurss būtu pilnībā apgūts piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī; un

c) vai kvalifikāciju apliecinošais dokuments piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalstī nodrošina tādas pašas tiesības.

▼M9

3.a  Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var prasīt no attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm apliecinājumu par to, ka pretendentam nav uz laiku vai pilnībā liegts darboties profesijā nopietnu profesionālu pārkāpumu vai sprieduma par kriminālpārkāpumu dēļ saistībā ar viņa profesionālo darbību veikšanu.

3.b  Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek ar IMI starpniecību.

▼B

4.  Ja darbības sākšanai reglamentētā profesijā uzņēmēja dalībvalsts prasa, lai tās pilsoņi nodod zvērestu vai sniedz ar zvērestu apstiprinātu paziņojumu, un ja citu dalībvalstu pilsoņi nevar lietot attiecīgā zvēresta vai paziņojuma tekstu, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgās personas var lietot atbilstīgu līdzvērtīgu tekstu.

51. pants

Profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas procedūra

1.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā apstiprina pieteikuma saņemšanu un informē pretendentu par jebkādiem trūkstošiem dokumentiem.

2.  Procedūra, atbilstīgi kurai izskata pieteikumu, lai saņemtu atļauju darbības veikšanai reglamentētā profesijā, ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā trīs mēnešos no dienas, kad iesniegta pretendenta pilnīga dokumentācija, un tās rezultātā uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpieņem atbilstīgi pamatots lēmums. Tomēr gadījumos, uz ko attiecas šīs sadaļas I un II nodaļa, šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

3.  Lēmumu vai šāda lēmuma nepieņemšanu attiecīgajā termiņā var pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

52. pants

Profesionālo nosaukumu lietojums

1.  Ja uzņēmējā dalībvalstī profesionālā nosaukuma lietojums attiecībā uz konkrētās profesijas kādu darbību ir reglamentēts, tad citu dalībvalstu pilsoņi, kuriem - pamatojoties uz III sadaļu - ir tiesības veikt darbību reglamentētā profesijā, lieto uzņēmējas valsts noteikto profesionālo nosaukumu, kas atbilst attiecīgajai profesijai šajā dalībvalstī, kā arī lieto jebkurus ar nosaukumu saistītos saīsinājumus.

2.  Ja uzņēmējā dalībvalstī kādu profesiju reglamentē asociācija vai organizācija, kā tā definēta 3. panta 2. punktā, tad dalībvalstu pilsoņiem nav tiesību lietot nosaukumu, ko piešķir šāda organizācija vai asociācija, vai tā saīsināto formu, ja vien viņi nepierāda, ka ir šīs asociācijas vai organizācijas biedri.

Ja asociācija vai organizācija attiecībā uz dalību paredz nosacījumu, ka ir vajadzīga noteikta kvalifikācija, tā ir tiesīga, vienīgi atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, piemērot šo nosacījumu citu dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir profesionālās kvalifikācijas.

▼M9

3.  Dalībvalsts nedrīkst noteikt, ka profesionālo nosaukumu var izmantot tikai personas ar profesionālo kvalifikāciju, ja šī dalībvalsts nav informējusi Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo asociāciju vai organizāciju saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

▼B



IV SADAĻA

Sīki izstrādāti noteikumi darbības veikšanu profesijā

▼M9

53. pants

Valodu zināšanas

1.  Profesionāļiem, uz kuriem attiecas profesionālo kvalifikāciju atzīšana, ir to valodu zināšanas, kuras nepieciešamas darbības veikšanai attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

2.  Dalībvalsts nodrošina, ka pārbaudes, kuras kompetentā iestāde veic vai kuras tiek veiktas šīs iestādes uzraudzībā, lai kontrolētu atbilstību 1. punktā noteiktajam pienākumam, notiek uzņēmējas dalībvalsts vienā oficiālajā valodā vai uzņēmējas dalībvalsts vienā administratīvajā valodā ar noteikumu, ka tā ir arī Savienības oficiālā valoda.

3.  Saskaņā ar 2. punktu veicamās kontroles var piemērot, ja veicamā profesionālā darbība skar pacientu drošību. Kontroles var veikt attiecībā arī uz citām profesijām, ja ir nopietnas un konkrētas šaubas par profesionāļa pietiekamām valodas zināšanām attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko šis profesionālis plāno veikt.

Kontroles var veikt tikai pēc Eiropas profesionālās kartes izdošanas saskaņā ar 4.d pantu vai pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas atkarībā no konkrētā gadījuma.

4.  Valodas zināšanu pārbaude ir proporcionāla veicamajai darbībai. Attiecīgajam profesionālim ir tiesības apstrīdēt šādas pārbaudes saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

▼B

54. pants

Akadēmisko nosaukumu lietojums

Neskarot 7. un 52. pantu, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina to, ka attiecīgajām personām ir tiesības uzņēmējas dalībvalsts valodā lietot akadēmiskos nosaukumus, kas tām piešķirti izcelsmes dalībvalstī, un, iespējams, arī šo nosaukumu saīsinātās formas. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai pēc nosaukuma norāda tās iestādes vai eksaminācijas padomes nosaukumu un adresi, kura šo nosaukumu piešķīrusi. Ja izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī iespējams sajaukt ar nosaukumu, kura iegūšanai uzņēmējā dalībvalstī nepieciešama papildu apmācība, kādu attiecīgā persona nav ieguvusi, tad uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai attiecīgā persona lieto izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu atbilstošā formā, kādu nosaka uzņēmēja dalībvalsts.

55. pants

Veselības apdrošināšanas fondu apstiprinājums

Neskarot 5. panta 1. punktu un 6. panta pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis, kas to teritorijā profesionālo kvalifikāciju saņēmušām personām izvirza prasību pabeigt sagatavošanās periodu darba vietā un/vai profesionālās pieredzes periodu, lai šīs personas varētu apstiprināt veselības apdrošināšanas fonds, atsakās no šīs prasības attiecībā uz personām, kam ir citā dalībvalstī iegūti ārsta un zobārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti.

▼M9

55.a pants

Profesionālās prakses atzīšana

1.  Ja uz piekļuvi reglamentētai profesijai dalībvalstī attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai profesionālajai praksei, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, izskatot pieprasījumu atļaut darboties reglamentētajā profesijā, atzīst profesionālo praksi, kas pabeigta citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka šī prakse atbilst 2. punktā minētajām publicētajām pamatnostādnēm un ņem vērā profesionālās prakses, kas pabeigtas trešā valstī. Tomēr dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt saprātīgu ierobežojumu attiecībā uz to profesionālās prakses daļas ilgumu, ko var pabeigt ārvalstīs.

2.  Profesionālās prakses atzīšana neaizstāj pastāvošās prasības attiecībā uz pārbaudi, kas jānokārto, lai iegūtu piekļuvi attiecīgajai profesijai. Kompetentās iestādes publicē pamatnostādnes par tādas profesionālās prakses organizēšanu un atzīšanu, kas ir veikta citā dalībvalstī vai trešā valstī, jo īpaši attiecībā uz profesionālās prakses vadītāja lomu.



▼M9

V SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN ATBILDĪBA PILSOŅU PRIEKŠĀ PAR ĪSTENOŠANU

▼B

56. pants

Kompetentās iestādes

1.  Uzņēmējas dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes strādā ciešā sadarbībā un sniedz savstarpēju palīdzību, lai sekmētu šīs direktīvas piemērošanu. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2.   ►M9  Izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par īstenotajiem disciplinārajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, vai jebkādiem citiem nopietniem, īpašiem apstākļiem, kam varētu būt ietekme uz darbības veikšanu atbilstoši šai direktīvai. Šajā apmaiņā tās ievēro personas datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Direktīvās 95/46/EK un 2002/58/EK. ◄

Izcelsmes dalībvalsts pārbauda apstākļu ticamību, un tās iestādes lemj par izmeklēšanas raksturu un apjomu, kādu nepieciešams veikt, un informē uzņēmēju dalībvalsti par secinājumiem, kādus tās izdarījušas, izvērtējot pieejamo informāciju.

▼M9

2.a  Piemērojot 1. un 2. pantu, kompetentās iestādes izmanto IMI.

▼B

3.  Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2007. gada 20 oktobrī norīko iestādes un struktūras, kas ir kompetentas piešķirt vai saņemt kvalifikāciju apliecinošos dokumentus un citus dokumentus vai informāciju, kā arī tās iestādes un struktūras, kas ir kompetentas saņemt pieteikumus un pieņemt šajā direktīvā minētos lēmumus, un tūlīt informē par to pārējas dalībvalstis un Komisiju.

▼M9

4.  Katra dalībvalsts norīko 1. punktā minēto kompetento iestāžu darbības koordinatoru un par to informē citas dalībvalstis un Komisiju.

Koordinatoru uzdevumi ir:

a) veicināt šīs direktīvas vienotu piemērošanu;

b) apkopot visu informāciju, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu, piemēram, par piekļuvi reglamentētām profesijām dalībvalstīs;

c) izskatīt ierosinājumus par kopējo apmācības satvaru un kopējām apmācības pārbaudēm;

d) apmainīties ar informāciju un paraugpraksi nolūkā optimizēt pastāvīgu profesionālo izaugsmi dalībvalstīs;

e) apmainīties ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz 14. pantā minēto kompensācijas pasākumu piemērošanu.

Šā punkta b) apakšpunktā noteikto uzdevumu veikšanai koordinatori var lūgt 57.b pantā minēto atbalsta centru palīdzību.

▼M9

56.a pants

Brīdināšanas mehānisms

1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par profesionāli, kam minētās dalībvalsts teritorijā valsts iestādes vai tiesas pilnībā vai daļēji ir ierobežojušas vai aizliegušas kaut vai tikai uz laiku veikt turpmāk norādītās profesionālās darbības:

a) vispārējās un medicīniskās aprūpes ārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.1.1. un 5.1.4. punktā;

b) specializētais medicīnas ārsts, kam ir V pielikuma 5.1.3. punktā minētais profesionālais nosaukums;

c) vispārējās aprūpes māsa, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā;

d) zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.2. punktā;

e) specializētais zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.3. punktā;

f) veterinārārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.4.2. punktā;

g) vecmāte, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.5.2. punktā;

h) farmaceits, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.6.2. punktā;

i) personas, kurām ir piešķirti direktīvas VII pielikuma 2. punktā minētie sertifikāti, kas apliecina, ka persona ir pabeigusi apmācību, kas atbilst minimālajām prasībām, kuras uzskaitītas attiecīgi 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. vai 44. pantā, bet kas sākās pirms kvalifikāciju atsauces datumiem, kā uzskaitīts V pielikuma 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā;

j) personas, kurām piešķirti sertifikāti par iegūtām tiesībām, kā minēts 23., 27., 29., 33., 33. a, 37. 43. un 43.a pantā;

k) citi profesionāļi, kuru darbība skar pacientu drošību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā;

l) profesionāļi, kuru darbība ir saistīta ar nepilngadīgu personu izglītību, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmskolas izglītību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā.

2.  Kompetentās iestādes 1. punktā minēto informāciju IMI brīdinājuma veidā nosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ar kuru attiecīgajam profesionālim pilnībā vai daļēji ierobežo vai aizliedz veikt profesionālo darbību. Minētā informācija ietver tikai:

a) profesionāļa identitāti;

b) attiecīgo profesiju;

c) informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;

d) ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un

e) laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.

3.  Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ne vēlāk ka trīs dienās pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas IMI brīdinājuma veidā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par to profesionāļu identitāti, kuri pieprasījuši atzīt kvalifikāciju saskaņā ar šo direktīvu un kurus pēc tam tiesas ir atzinušas par vainīgiem, tiem šajā saistībā iesniedzot viltotus profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.

4.  Personas datu apstrāde, ko veic 1. un 3. punktā minētās informācijas apmaiņas vajadzībām, notiek saskaņā ar Direktīvām 95/46/EK un 2002/58/EK. Komisija personas datu apstrādi veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5.  Visu dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties informē, kad 1. punktā minētā aizlieguma vai ierobežojuma darbība ir beigusies. Šajā nolūkā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas ir iesniegusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, iesniedz arī informāciju par konkrētā pasākuma termiņa beigām, kā arī par visām turpmākajām izmaiņām attiecībā uz minēto datumu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka profesionāļi, attiecībā uz kuriem ir nosūtīti brīdinājumi uz citām dalībvalstīm, vienlaikus ar pašu brīdinājumu tiek rakstiski informēti par lēmumiem par brīdinājumiem, ka viņi saskaņā ar valsts tiesību aktiem var apstrīdēt šādu lēmumu vai pieprasīt šādu lēmumu labošanu, kā arī var piekļūt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar kaitējumu, ko radījuši nepatiesi brīdinājumi, kuri nosūtīti citām dalībvalstīm, un šādos gadījumos lēmumā par brīdinājumu norāda, ka profesionālis ir uzsācis tiesas procesu.

7.  Datus par brīdinājumiem var apstrādāt IMI tikai tik ilgi, kamēr tie ir derīgi. Brīdinājumus dzēš trīs dienās no atsaukšanas lēmuma pieņemšanas datuma vai 1. punktā minēto ierobežojumu vai aizliegumu termiņa baigām.

8.  Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz brīdināšanas mehānisma piemērošanu. Minētie īstenošanas akti ietver noteikumus par iestādēm, kam ir tiesības nosūtīt vai saņemt brīdinājumus un par brīdinājumu atsaukšanu un slēgšanu, kā arī par pasākumiem, lai nodrošinātu apstrādes drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

▼M9

57. pants

Centralizēta tiešsaistes piekļuve informācijai

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētā informācija ir pieejama tiešsaistē, izmantojot vienotos kontaktpunktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 28 ) 6. pantā, un tiek regulāri atjaunināta:

a) visu dalībvalstī reglamentēto profesiju saraksts, tostarp par katru reglamentēto profesiju atbildīgās kompetentās iestādes un 57.b pantā minēto atbalsta centru kontaktinformācija;

b) profesiju saraksts, kurām ir pieejama Eiropas profesionālā karte, minētās kartes darbība, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā profesionāļiem, un kompetentās iestādes, kas izsniedz minēto karti;

c) visu profesiju saraksts, kurām dalībvalsts piemēro 7. panta 4. punktu saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;

d) reglamentētās izglītības un apmācības, kā arī apmācības ar īpašu struktūru saraksts, kā minēts 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā;

e) prasības un procedūras, kas minētas 7., 50., 51. un 53. pantā attiecībā uz dalībvalstī reglamentētajām profesijām, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā pilsoņiem, kā arī dokumentus, kas pilsoņiem ir jāiesniedz kompetentajām iestādēm;

f) informācija par to, kā saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem apstrīdēt kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija tiek lietotājiem sniegta skaidrā un visaptverošā veidā, ka tā ir viegli pieejama attālināti un elektroniski un ka tā tiek atjaunināta.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka iespējami īsā laikā tiek atbildēts uz visiem informācijas pieprasījumiem, kas adresēti vienotajam kontaktpunktam.

4.  Dalībvalstis un Komisija īsteno papildu pasākumus, lai veicinātu, ka vienotie kontaktpunkti 1. punktā paredzēto informāciju dara pieejamu citās Savienības oficiālajās valodās. Tas neietekmē dalībvalstu tiesību aktus par valodu izmantošanu to teritorijā.

5.  Dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai īstenotu 1., 2. un 4. punktu.

▼M9

57.a pants

Procedūras, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visas prasības, procedūras un formalitātes, kas saistītas ar šajā direktīvā ietvertajiem jautājumiem, ir viegli, attālināti un elektroniski izpildāmas ar attiecīgā vienotā kontaktpunkta vai attiecīgo kompetento iestāžu starpniecību. Tas netraucē dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieprasīt apliecinātas kopijas vēlākā posmā, ja ir pamatotas šaubas un ja tas ir absolūti nepieciešams.

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro adaptācijas perioda vai zināšanu pārbaudes īstenošanai.

3.  Ja dalībvalstīm šā panta 1. punktā minēto procedūru izpildei ir pamatoti pieprasīt uzlabotus elektroniskos parakstus, kā tie definēti 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 29 ), tās pieņem elektroniskos parakstus, ievērojot Komisijas Lēmumu 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 30 ) un paredz tehniskus līdzekļus dokumentu ar uzlaboto elektronisko parakstu apstrādei formātos, kādi definēti Komisijas Lēmumā 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 31 ).

4.  Visas procedūras īsteno saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK 8. panta noteikumiem, kas attiecas uz vienotajiem kontaktpunktiem. Šīs direktīvas 7. panta 4. punktā un 51. pantā noteikto procedurālo termiņu uzskaiti sāk brīdī, kad pilsonis vienotajam kontaktpunktam vai tieši attiecīgajai kompetentajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu vai trūkstošo dokumentu. Pieprasījumu attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām apliecinātajām kopijām neuzskata par trūkstošu dokumentu pieprasījumu.

57.b pants

Atbalsta centri

1.  Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 18. janvārī norīko atbalsta centru, kura kompetencē ir palīdzības sniegšana pilsoņiem, kā arī pārējo dalībvalstu atbalsta centriem saistībā ar šajā direktīvā paredzēto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tostarp informācijas sniegšana par valsts tiesību aktiem, kas reglamentē profesijas un darbību veikšanu šajās profesijās, sociālajiem tiesību aktiem un – attiecīgā gadījumā – ētikas noteikumiem.

2.  Uzņēmējas dalībvalsts atbalsta centri palīdz pilsoņiem izmantot tiesības, ko tiem nodrošina šī direktīva, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar izcelsmes dalībvalsts atbalsta centru un ar kompetentajām iestādēm, kā arī uzņēmējas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu.

3.  Visām izcelsmes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums pilnībā sadarboties ar uzņēmējas un attiecīgā gadījumā izcelsmes dalībvalsts atbalsta centru un sniegt šādiem atbalsta centriem visu attiecīgo informāciju par atsevišķiem gadījumiem pēc to pieprasījuma un – ievērojot datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Direktīvām 95/46/EK un 2002/58/EK.

4.  Pēc Komisijas pieprasījuma atbalsta centri informē Komisiju par to jautājumu rezultātu, kurus tie risina – divos mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

57.c pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punkta trešajā daļā, 20. pantā, 21. panta 6. punkta otrajā daļā, 21.a panta 4. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta otrajā daļā, 31. panta 2. punkta otrajā daļā, 34. panta 2. punkta otrajā daļā, 35. panta 4. un 5. punktā, 38. panta 1. punkta otrajā daļā, 40. panta 1. punkta trešajā daļā, 44. panta 2. punkta otrajā daļā, 49.a panta 4. punktā un 49.b panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 17. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punkta trešajā daļā, 20. pantā, 21. panta 6. punkta otrajā daļā, 21.a panta 4. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta otrajā daļā, 31. panta 2. punkta otrajā daļā, 34. panta 2. punkta otrajā daļā, 35. panta 4. un 5. punktā, 38. panta 1. punkta otrajā daļā, 40. panta 1. punkta trešajā daļā, 44. panta 2. punkta otrajā daļā, 49.a panta 4. punktā un 49.b panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3. panta 2. punkta trešo daļu, 20. pantu, 21. panta 6. punkta otro daļu, 21.a panta 4. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta 2. punkta otro daļu, 34. panta 2. punkta otro daļu, 35. panta 4. un 5. punktu, 38. panta 1. punkta otro daļu, 40. panta 1. punkta trešo daļu, 44. panta 2. punkta otro daļu, 49.a panta 4. punktu un 49.b panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼M9

58. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants

Pārredzamība

1.  Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. janvārim Komisijai nosūta esošo reglamentēto profesiju sarakstu, norādot katrā profesijā iekļautās darbības, un sarakstu ar tās teritorijā reglamentēto izglītību un apmācību, kā arī 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minēto apmācību ar īpašu struktūru. Komisijai bez liekas kavēšanās ziņo par visām izmaiņām šajos sarakstos. Komisija izveido un uztur publiski pieejamu reglamentēto profesiju datubāzi, tostarp katrā profesijā iekļauto darbību vispārīgu aprakstu.

2.  Līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis nosūta Komisijai to profesiju sarakstu, kurām saskaņā ar 7. panta 4. punktu vajadzīga kvalifikāciju iepriekšēja pārbaude. Dalībvalstis Komisijai sniedz konkrētu pamatojumu, kādēļ katra no minētajām profesijām ir iekļauta minētajā sarakstā.

3.  Dalībvalstis izskata, vai prasības to tiesību sistēmā, kas ierobežo piekļuvi profesijai vai darbību tajā, atļaujot to tikai personām ar konkrētu profesionālo kvalifikāciju, tostarp arī profesionālo nosaukumu izmantošanu un profesionālās darbības, kuras atļauts veikt, izmantojot šādu nosaukumu, un kas šajā pantā minētas kā “prasības”, atbilst šādiem principiem:

a) prasības nedrīkst būt tieši vai netieši diskriminējošas pilsonības vai dzīvesvietas dēļ;

b) prasībām jābūt pamatotām ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm;

c) prasībām jābūt piemērotām, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tās nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

4.  Šā panta 1. punktu piemēro arī profesijām, ko dalībvalstī reglamentē asociācija vai organizācija 3. panta 2. punkta nozīmē, un uz šo asociāciju vai organizāciju dalības prasībām.

5.  Līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par prasībām, ko tās paredzējušas saglabāt, un par iemesliem, kādēļ tās uzskata, ka minētās prasības atbilst 3. punktam. Dalībvalstis sniedz informāciju par prasībām, ko tās ieviesušas vēlāk, kā arī par iemesliem, kādēļ tās uzskata, ka minētās prasības atbilst 3. punktam, sešu mēnešu laikā pēc pasākuma pieņemšanas.

6.  Līdz 2016. gada 18. janvārim un reizi divos gados pēc tam dalībvalstis arī iesniedz Komisijai ziņojumu par prasībām, kas ir atceltas vai padarītas elastīgākas.

7.  Komisija nosūta 6. punktā minētos ziņojumus pārējām dalībvalstīm, kas sešu mēnešu laikā iesniedz savus apsvērumus. Tajā pašā sešu mēnešu termiņā Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām, tostarp ar attiecīgo profesiju pārstāvjiem.

8.  Komisija sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas koordinatoru grupai, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/172/EK (2007. gada 19. marts) par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai ( 32 ) un kura var iesniegt apsvērumus.

9.  Ņemot vērā 7. un 8. punktā paredzētos apsvērumus, Komisija līdz 2017. gada 18. janvārim Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz savus galīgos konstatējumus – attiecīgā gadījumā kopā ar priekšlikumiem turpmākām iniciatīvām.

▼B



VI SADAĻA

Citi noteikumi

60. pants

Ziņojumi

1.  No 2007. gada 20. oktobra dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai ziņojumu par sistēmas piemērošanu. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā ietver statistikas kopsavilkumu par pieņemtiem lēmumiem un aprakstu par galvenajām problēmām, kādas radušās saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

▼M9

No 2016. gada 18. janvāra pirmajā daļā minētajā statistikas kopsavilkumā par pieņemtiem lēmumiem ietver sīki izklāstītu informāciju par to lēmumu skaitu un veidiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp par lēmumu veidiem attiecība uz daļēju piekļuvi, ko pieņēmušas kompetentās iestādes saskaņā ar 4.f pantu, un aprakstu par galvenajām problēmām, kas radušas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

▼M9

2.  Komisija līdz 2019. gada 18. janvārim un pēc tam reizi piecos gados publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

Pirmajā šādā ziņojumā sevišķu uzmanību pievērš šajā direktīvā ieviestajiem jaunajiem elementiem un jo īpaši šādiem jautājumiem:

a) Eiropas profesionālās kartes darbībai;

b) zināšanu, prasmju un kompetenču aktualizēšanai attiecībā uz profesijām, kas ietvertas III sadaļas III nodaļā, tostarp attiecībā uz 31. panta 7. punktā minēto kompetenču sarakstu;

c) kopējā apmācības satvara un kopējo apmācības pārbaužu darbībai;

d) īpašās kvalifikācijas celšanas programmas rezultātiem, kas paredzēta saskaņā ar Rumānijas normatīvajiem un administratīviem aktiem attiecībā uz personām, kurām ir 33.a pantā minētie kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī personām, kurām ir kvalifikāciju apliecinošie pēcvidusskolas līmeņa dokumenti, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt pašreizējos noteikumus, kuri reglamentē iegūto tiesību režīmu, ko piemēro Rumānijā izsniegtajiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Dalībvalstis iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai.

▼B

61. pants

Atkāpes klauzula

Ja saistībā ar kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošanu dalībvalsts saskaras ar ievērojamām grūtībām kādā noteiktā jomā, Komisija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti izskata šīs grūtības.

▼M9

Attiecīgā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai ļautu attiecīgajai dalībvalstij uz ierobežotu laiku nepiemērot attiecīgo noteikumu.

▼B

62. pants

Atcelšana

No … ir atceltas Direktīvas 77/452/EEK, 77/453/EEK, 78/686/EEK, 78/687/EEK, 78/1026/EEK, 78/1027/EEK, 80/154/EEK, 80/155/EEK, 85/384/EEK, 85/432/EEK, 85/433/EEK, 89/48/EEK, 92/51/EEK, 93/16/EEK un 99/42/EEK. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un šī atcelšana neiespaido aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām direktīvām.

63. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 20. oktobrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

64. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

65. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

Direktīvas 3. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošo profesionālo asociāciju un organizāciju saraksts

ĪRIJA ( 33 )

1. The Institute of Chartered Accountants in Ireland ( 34 )

2. The Institute of Certified Public Accountants in Ireland (34) 

3. The Association of Certified Accountants (34) 

4. Institution of Engineers of Ireland

5. Irish Planning Institute

APVIENOTĀ KARALISTE

1. Institute of Chartered Accountants in England and Wales

2. Institute of Chartered Accountants of Scotland

3. Institute of Chartered Accountants in Ireland

4. Chartered Association of Certified Accountants

5. Chartered Institute of Loss Adjusters

6. Chartered Institute of Management Accountants

7. Institute of Chartered Secretaries and Administrators

8. Chartered Insurance Institute

9. Institute of Actuaries

10. Faculty of Actuaries

11. Chartered Institute of Bankers

12. Institute of Bankers in Scotland

13. Royal Institution of Chartered Surveyors

14. Royal Town Planning Institute

15. Chartered Society of Physiotherapy

16. Royal Society of Chemistry

17. British Psychological Society

18. Library Association

19. Institute of Chartered Foresters

20. Chartered Institute of Building

21. Engineering Council

22. Institute of Energy

23. Institution of Structural Engineers

24. Institution of Civil Engineers

25. Institution of Mining Engineers

26. Institution of Mining and Metallurgy

27. Institution of Electrical Engineers

28. Institution of Gas Engineers

29. Institution of Mechanical Engineers

30. Institution of Chemical Engineers

31. Institution of Production Engineers

32. Institution of Marine Engineers

33. Royal Institution of Naval Architects

34. Royal Aeronautical Society

35. Institute of Metals

36. Chartered Institution of Building Services Engineers

37. Institute of Measurement and Control

38. British Computer Society

▼M9 —————

▼B




IV PIELIKUMS

Darbības, kas saistītas ar profesionālās pieredzes kategorijām, kuras minētas 17., 18. un 19. pantā

I saraksts

Pamatgrupas, ko aptver Direktīva 64/427/EEK, kuru groza Direktīva 69/77/EEK un Direktīvas 68/366/EEK un 82/489/EEK

1   Direktīva 64/427/EEK



pamatgrupa

23

Tekstilizstrādājumu ražošana

232

Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar vilnas apstrādes iekārtām

233

Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar kokvilnas apstrādes iekārtām

234

Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar zīda apstrādes iekārtām

235

Tekstilmateriālu ražošana un apstrāde ar linu un kaņepāju apstrādes iekārtām

236

Citu tekstilšķiedru rūpniecības nozares (džutas, cietās šķiedras nozares utt.), tauvu ražošana

237

Adītu un tamborētu izstrādājumu ražošana

238

Tekstila apdare

239

Citas tekstilrūpniecības nozares

pamatgrupa

24

Apavu, citu apģērbu un gultasveļas ražošana

241

Mehanizēta apavu ražošana (izņemot apavus no gumijas vai koka),

242

Apavu ražošana un labošana, izmantojot roku darbu

243

Gatavu apģērbu ražošana (izņemot kažokādas)

244

Matraču un gultasveļas ražošana

245

Ādas un kažokādas nozares

pamatgrupa

25

Kokumateriālu un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeļu ražošanu

251

Meža materiālu zāģēšana un mehanizēta sagatavošana

252

Daļēji apstrādātu koka ražojumu ražošana

253

Koka celtņu komponentu sērijveida ražošana, ieskaitot grīdas,

254

Koka konteineru ražošana

255

Citu koka izstrādājumu ražošana (izņemot mēbeles)

259

Salmu, korķa, klūgu, pinumu, daktu un rotangpalmas izstrādājumu ražošana, suku izgatavošana

pamatgrupa

26

260 Koka mēbeļu ražošana

pamatgrupa

27

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

271

Papīra masas, papīra un kartona ražošana

272

Papīra un kartona apstrāde, kā arī papīra masas izstrādājumu ražošana

pamatgrupa

28

280 Iespiešanas, izdevēju darbs un radniecīgās nozares

pamatgrupa

29

Ādas nozare

291

Miecētavas un ādas apdarināšanas uzņēmumi

292

Ādas izstrādājumu ražošana

ex pamatgrupa

30

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, mākslīgu šķiedru un cietes izstrādājumu ražošana

301

Gumijas un azbesta apstrāde

302

Plastmasas materiālu apstrāde

303

Mākslīgu šķiedru ražošana

ex pamatgrupa

31

Ķīmiskā rūpniecība

311

Ķīmisko pamatmateriālu ražošana un šādu materiālu tālāka pārstrāde

312

Specializēta ķimikāliju ražošana vienīgi rūpnieciskiem un lauksaimniecības mērķiem (ieskaitot dzīvnieku vai augu tauku un eļļas ražošanu rūpnieciskiem mērķiem, kas atbilst ISIC grupai 312)

313

Vienīgi lietošanai mājās vai ofisā paredzētu ķimikāliju specializēta ražošana (izņemot medikamentu un farmaceitisku izstrādājumu ražošanu (ISIC ex grupa 319))

pamatgrupa

32

320 Naftas rūpniecība

pamatgrupa

33

Nemetāla minerālproduktu ražošana

331

Konstrukcijās paredzētu māla izstrādājumu ražošana

332

Stikla un stikla izstrādājumu ražošana

333

Keramikas izstrādājumu, tai skaitā ugunsizturīgu izstrādājumu ražošana

334

Cementa, kaļķu un ģipša izstrādājumu ražošana

335

Konstrukcijās materiālu ražošana no betona, cementa un ģipša

339

Akmens apstrāde un nemetāla minerālproduktu ražošana

pamatgrupa

34

Melno un krāsaino metālu ražošana un primārā pārveide

341

Dzelzs un tērauda rūpniecība (atbilstīgi EOTK Līgumam, tai skaitā integrētie koksa uzņēmumi, kas pieder tēraudlietuvēm)

342

Tērauda cauruļu ražošana

343

Stiepļu vilkšana, aukstā izstiepšana, slokšņu aukstā velmēšana, aukstā veidošana

345

Melno un krāsaino metālu liešanas veidņi

pamatgrupa

35

Metāla izstrādājumu ražošana (izņemot mehānismus un transporta iekārtas)

351

Kalšana, smagā štancēšana un smagā presēšana

352

Sekundārā pārveide un virsmas apstrāde

353

Metāliski karkasi

354

Katlu ražošana, saimniecības preču ražošana

355

Instrumentu un darbarīku, kā arī pabeigtu metāla izstrādājumu ražošana (izņemot elektropiederumus)

356

Mašīnbūves papildu darbības

pamatgrupa

36

Mašīnu ražošana, izņemot elektriskās mašīnas

361

Lauksaimniecības mašīnu un traktoru ražošana

362

Biroja tehnikas ražošana

363

Metālapstrādes un citu darbagaldu ražošana, kā arī un armatūras un pierīču ražošana minētajām un citām spēka mašīnām

364

Tekstilmašīnu un piederumu ražošana, šujmašīnu ražošana,

365

Pārtikas un dzērienu rūpniecībai, kā arī ķīmiskajai rūpniecībai un radniecīgajām rūpniecības nozarēm paredzētu mašīnu un iekārtu ražošana

366

Izmantošanai raktuvēs, dzelzs un tērauda lietuvēs kā celtniecībā paredzētu mašīnu un iekārtu ražošana; mehānisko krāvēju ražošana

367

Transmisijas iekārtu ražošana

368

Citu īpašiem rūpnieciskiem mērķiem paredzētu mašīnu ražošana

369

Citu tādu mašīnu un iekārtu ražošana, ko nedarbina elektrība

pamatgrupa

37

Elektrotehnika

371

Elektrisko vadu un kabeļu ražošana

372

Motoru, ģeneratoru, transformatoru, slēdžu un citu līdzīgu elektroierīču ražošana elektriskās strāvas nodrošināšanai

373

Tiešam rūpnieciskam izmantojumam paredzētu elektroiekārtu ražošana

374

Sakaru tehnikas, skaitītāju un citu mērierīču, kā arī medicīnisko elektroiekārtu ražošana

375

Elektronisko iekārtu, radio un televīzijas uztvērēju, audioiekārtu ražošana

376

Sadzīves elektroiekārtu ražošana

377

Lampu un apgaismes iekārtu ražošana

378

Bateriju un akumulatoru ražošana

379

Elektroiekārtu labošana, komplektēšana un uzstādīšana, ko veic speciālists

ex pamatgrupa

38

Transporta iekārtu ražošana

383

Motorizētu transporta līdzekļu un to daļu ražošana

384

Motorizēto transporta līdzekļu, motociklu un velosipēdu labošana

385

Motociklu, velosipēdu un to daļu ražošana

386

Citur neklasificētu transporta iekārtu ražošana

pamatgrupa

39

Dažādas rūpniecības nozares

391

Mērinstrumentu, kontroles instrumentu, precīzijas instrumentu ražošana

392

Medicīnisko un ķirurģisko instrumentu un iekārtu, kā arī ortopēdisko ierīču ražošana (izņemot ortopēdiskos apavus)

393

Fotoaparātu un optisko instrumentu ražošana

394

Pulksteņu ražošana un remonts

395

Dārgakmeņu un dārgmetālu ražošana

396

Mūzikas instrumentu ražošana un remonts

397

Spēļu, rotaļlietu, sporta un atlētikas piederumu ražošana

399

Citas rūpniecības nozares

pamatgrupa

40

Celtniecība

400

Nespecifiska celtniecība, nojaukšanas darbi

401

Ēku celtniecība (dzīvojamo un cita veida ēku celtniecība)

402

Inženierbūvniecība: ceļu, tiltu, dzelzceļu u. tml. būvniecība

403

Montāžas darbi

404

Dekorēšanas un apdares darbi

2   Direktīva 68/366/EEK



Pamatgrupa

20 A

200 Rūpniecības nozares, kas ražo augu un dzīvnieku taukus un eļļas

20 B

Pārtikas rūpniecības nozares (izņemot dzērienu ražošanu)

201

Kaušana, gaļas gatavošana un konservēšana

202

Piena un piena produktu ražošana

203

Augļu un dārzeņu konservēšana

204

Zivju un citu jūras produktu konservēšana

205

Graudu miltrūpniecības produktu ražošana

206

Maizes izstrādājumu, tai skaitā sausiņu un cepumu ražošana

207

Cukura rūpniecība

208

Kakao, šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu ražošana

209

Dažādu pārtikas produktu ražošana

Pamatgrupa

21

Dzērienu ražošana

211

Etilspirta ražošana raudzējot, rauga un spirta ražošana

212

Vīna un citu beziesala alkoholisko dzērienu ražošana

213

Brūvēšana un iesala gatavošana

214

Bezalkoholisko dzērienu un gāzēto dzērienu rūpniecība

ex 30

Gumijas izstrādājumu un plastmasas materiālu, mākslīgu un sintētisku šķiedru un cietes izstrādājumu ražošana

304

Cietes izstrādājumu ražošana

3   Direktīva 82/489/EEK



Ex 855

frizētavas (izņemot pedikīra darbību un skaistumkopšanas apmācību skolas

II saraksts

Pamatgrupas Direktīvās 75/368/EEK, 75/369/EEK un 82/470/EEK

1   Direktīva 75/368/EEK (darbības, kas uzskaitītas 5. panta 1. punktā)



ex 04

Zvejniecība

043

Zvejniecība iekšējos ūdeņos

ex 38

Transporta iekārtu ražošana

381

Kuģu būve un remonts

382

Dzelzceļu iekārtu ražošana

386

Lidaparātu ražošana (ieskaitot kosmisko kuģu ražošanu)

ex 71

Ar transportu saistītās un citas darbības, kas attiecas uz šādām grupām:

ex 711

Pakalpojumi, ko sniedz guļamvagonos un restorānvagonos, dzelzceļa sastāva tehniskā apkope, ko veic depo, vagonu tīrīšana

ex 712

Pasažieru transporta parka fonda uzturēšana pārvadājumiem pilsētās, priekšpilsētās un starp pilsētām

ex 713

Cita veida cietzemes pasažieru transporta parku fonda uzturēšana (piem., automobiļu, tālsatiksmes autobusu un taksometru transporta parku fonda uzturēšana)

ex 714

Ceļu transporta atbalstam paredzētu pakalpojumu nodrošināšana un uzturēšana (piem., ceļu, tuneļu un maksas tiltu, preču noliktavu, automobiļu parku, autobusu un tramvaju depo vadība un uzturēšana)

ex 716

Darbības, kas saistītas ar iekšzemes ūdens transportu (piem., ūdensceļu, ostu un citu ar iekšzemes ūdens transportu saistītu darbību vadība un uzturēšana, velkoņu un loču pakalpojumi ostās, boju izlikšana, kuģu iekraušanas un izkraušanas darbi un citas līdzīgas darbības, tādas kā kuģu glābšana, vilkšana tauvā un laivu staciju vadība)

73

Sakari: pasta pakalpojumi un tālsakari

ex 85

Personiskie pakalpojumi

854

Veļas mazgāšana un veļas mazgāšanas pakalpojumi, ķīmiskā tīrīšana un krāsošana

ex 856

Fotostudijas: portreti un komercfotogrāfijas, izņemot fotožurnālistus

ex 859

Citviet neklasificēti personiski pakalpojumi (tikai ēku uzturēšana un tīrīšana, vai to aprīkošana)

2   Direktīva 75/369/EEK (6. pants: kur darbība tiek uzskatīta par rūpniecisku vai sīkamatniecisku darbību)

Šādu darbību veikšana ceļojot:

a) preču pirkšana un pārdošana:

 ko veic ceļojoši tirgotāji, iznēsātāji vai apkārtceļojoši sīktirgotāji (ex ISIC grupa 612),

 ko veic tirgos ar nojumi, kas nav pastāvīgas tirdzniecības vietas, un brīvdabas tirgos;

b) darbības, uz kurām attiecas pieņemti pārejas pasākumi, kuri skaidri izslēdz vai nemin šādu darbību piekopšanu ceļojot.

3   Direktīva 82/470/EEK (6. panta 1. un 3. punkts)

Paredzētās darbības jo īpaši ir:

 atsevišķu vai koordinētu elementu (transporta, dzīvošanas, pansijas, ekskursiju, un tml.) organizēšana, piedāvāšana pārdošanai vai pārdošana tieši vai, saņemot par to komisijas maksu, ceļojumam vai uzturēšanās nolūkam, lai arī kādi būtu ceļošanas motīvi (2. panta B punkta a) apakšpunkts);

 starpnieka darbība starp uzņēmējiem attiecībā uz dažādiem transporta veidiem un personām, kuras nosūta vai saņem preces un veic ar tām saistīto darbību:

 

aa) noslēdzot līgumus ar transporta uzņēmējiem vadītāju vārdā;

bb) izvēloties transportēšanas metodi, firmu un maršrutu, ko vadītājs uzskata par visrentablāko;

cc) organizējot transporta darbības tehniskos aspektus (piemēram, transportēšanai nepieciešamā iepakošana); veicot dažādas darbības, kas saistītas ar transportēšanu (piemēram, ledus krājumu nodrošināšana vagoniem — saldētavām);

dd) kārtojot formalitātes, kas saistītas ar transportēšanu, tādas kā ceļa zīmju sastādīšana, sūtījumu savākšana un izsniegšana;

ee) koordinējot dažādās transportēšanas stadijas, nodrošinot tranzīta, pārsūtīšanas, starpsūtīšanas un citas no tās izrietošas darbības;

ff) organizējot gan kravu, gan pārvadātājus, gan transportēšanas līdzekļus personām, kuras vai nu nosūta, vai arī saņem preces:

 novērtējot transportēšanas izmaksas un pārbaudot detalizētos rēķinus,

 veicot noteiktus pagaidu vai pastāvīgus pasākumus kuģa īpašnieka vai jūras transporta pārvadātāja vārdā un uzdevumā (ostu institūcijās, ar kuģu sīktirgotājiem u. tml.)

(Darbības, kas uzskaitītas 2. panta A punkta a), b) un d) apakšpunktā).

III saraksts

Direktīvas 64/222/EEK, 68/364/EEK, 68/368/EEK, 75/368/EEK, 75/369/EEK, 70/523/EEK un 82/470/EEK

1   Direktīva 64/222/EEK

1. Pašnodarbināto personu darbība vairumtirdzniecībā, izņemot medicīnisko un farmaceitisko produktu, toksisko produktu un patogēnu un ogļu vairumtirdzniecību (ex grupa 611).

2. Tāda starpnieka profesionālas darbības, ko viena vai vairākas personas ir pilnvarojušas un uzlikušas tam par pienākumu iesaistīties komercdarījumos šo personu vārdā un uzdevumā.

3. Tāda starpnieka profesionālas darbības, kurš, kaut arī tas nav viņa pastāvīgs pienākums, dibina kontaktus starp cilvēkiem, kuri vēlas tieši slēgt savstarpēju līgumu, vai arī kārto viņu komercdarījumus vai palīdz tos īstenot.

4. Tāda starpnieka profesionālas darbības, kurš savā vārdā slēdz komercdarījumus citu uzdevumā.

5. Tāda starpnieka profesionālas darbības, kas citu uzdevumā veic vairumtirdzniecību izsolē.

6. Tāda starpnieka profesionālas darbības, kas apmeklē potenciālos klientus, lai saņemtu pasūtījumus.

7. Profesionāli starpniecības pakalpojumi, ko sniedz starpnieks, kas ir pieņemts darbā vienā vai vairākos tirdzniecības, rūpniecības vai sīkamatniecības uzņēmumos.

2   Direktīva 68/364/EEK

ISIC ex grupa 612 Mazumtirdzniecība

Izslēgtās darbības:



012

Lauku saimniecībā esošo mašīnu izīrēšana

640

Nekustamais īpašums, īpašuma izīrēšana

713

Automobiļu, ratu un zirgu izīrēšana

718

Dzelzceļa vagonu izīrēšana

839

Mašīnu izīrēšana komercuzņēmumiem

841

Vietu rezervēšana kinoteātros un kinofilmu iznomāšana

842

Vietu rezervēšana teātros un teātra iekārtu iznomāšana

843

Laivu, velosipēdu vai ar naudu darbināmu spēļu automātu izīrēšana

853

Mēbelētu istabu izīrēšana

854

Tīras veļas izīrēšana

859

Apģērba izīrēšana

3   Direktīva 68/368/EEK

Viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, nometnes (ISIC grupa 853)



1.

Restorāni, kafejnīcas, krodziņi un citi dzērienu un ēdienu tirdzniecības uzņēmumi (ISIC grupa 852)

2.

Viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, nometnes (ISIC grupa 853)

4   Direktīva 75/368/EEK (7. pants)



ex 62

Bankas un citas finanšu iestādes

ex 620

Sabiedrības, kas pērk patentus un licencē

ex 71

Transports

ex 713

Ceļu pasažieru transports, izņemot pārvadājumus ar automobiļiem

ex 719

Šķidro ogļūdeņražu un citu šķidro ķimikāliju transportēšana pa cauruļvadiem

ex 82

Publiskie pakalpojumi

827

Bibliotēkas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi

ex 84

Rekreācijas pakalpojumi

843

Citviet neklasificēti rekreācijas pakalpojumi:

— ar sportu saistītas darbības ( sporta laukumi, sporta pasākumu organizēšana un tml.), izņemot sporta instruktoru darbības,

— sacīkstes ( sacīkšu zirgu staļļi, sacīkšu laukumi, sacīkšu trases, utt.)

— citas rekreācijas darbības (cirki, atrakciju parki un citas izklaides)

ex 85

Personiski pakalpojumi

ex 851

Mājkalpotāja pakalpojumi

ex 855

Skaistumkopšanas saloni un manikīru pakalpojumi, izņemot pedikīra pakalpojumus un profesionālu kosmetologu un frizieru skolu pakalpojumus

ex 859

Personiski pakalpojumi, kas citviet nav klasificēti, izņemot sporta un medicīniskos masierus un kalnu gidus, kas iedalīti šādās grupās:

— dezinfekcija un insektu kontrole

— tērpu izīrēšana un glabātavas

— laulību biroji un līdzīgi dienesti

— astroloģija, zīlēšana un tml.

— sanitārie dienesti un saistītas darbības

— apbedīšanas pakalpojumi un kapsētu uzturēšana

— kurjeri un tulki–gidi

5   Direktīva 75/369/EEK (5. pants)

Šādu darbību veikšana ceļojot:

a) preču pirkšana un pārdošana:

 ko veic ceļojoši tirgotāji, iznēsātāji vai apkārtceļojoši sīktirgotāji (ex ISIC grupa 612)

 ko veic tirgos ar nojumi, kuri nav pastāvīgas tirdzniecības vietas, un brīvdabas tirgos

b) darbības, uz kurām attiecas pieņemti pārejas pasākumi, kas skaidri izslēdz vai nemin šādu darbību piekopšanu ceļojot.

6   Direktīva 70/523/EEK

Pašnodarbinātu personu darbības ogļu vairumtirdzniecībā un starpnieku darbības ogļu tirdzniecībā (ex grupa 6112, ISIC nomenklatūra)

7   Direktīva 82/470/EEK (6. panta 2. punkts)

(Darbības, kas uzskaitītas 2. panta A punkta c) un e) apakšpunktā, B punkta b) apakšpunktā, C un D punktā)

Šīs darbības jo īpaši ietver:

 dzelzceļa vagonu izīrēšanu kravu vai pasažieru pārvadājumiem

 starpniecības darbības kuģu pārdošanā, iegādē un izīrēšanā

 emigrantu pārvadāšanas līgumu sastādīšana, apspriešana un slēgšana

 visu glabāšanai noliktavās, nespecializētos veikalos, mēbeļu noliktavās, saldētavās, skābbarības torņos u.tml. nodoto priekšmetu un preču saņemšana deponētāja uzdevumā muitas uzraudzībā vai ne

 noliktavā saņemto priekšmetu un preču kvīšu piegāde deponētājam

 tādu dzīvnieku pagaidu izmitināšana kūtīs, nodrošināšana ar barību un tirdzniecības vietām, kuri tiks pārdoti vai atrodas tranzītā uz tirgu vai no tā

 automobiļu tehniskā apskate un novērtēšana

 preču mērīšana, svēršana un kalibrēšana.




V PIELIKUMS

Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu

V.1.   Ārsts

5.1.1.   Ārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošie dokumenti



Valsts

Kvalifikāciju apliecinošais dokuments

Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu

Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts

Atsauces datums

België/Belgique/ Belgien

Diploma van arts/Diplôme de docteur en médecine

— Les universités/De universiteiten

— Le Jury compétent d'enseignement de la Communauté française/De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap

 

1976. gada 20. decembris

▼M1

България

Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “магистър” по “Медицина” и професионална квалификация “Магистър-лекар”

Медицински факултет във Висше медицинско училище (Медицински университет, Висш медицински институт в Република България)

 

2007. gada 1. janvāris

▼B

Česká republika

Diplom o ukončení studia ve studijním programu všeobecné lékařství (doktor medicíny, MUDr.)

Lékářská fakulta univerzity v České republice

— Vysvědčení o státní rigorózní zkoušce

2004. gada 1. maijs

Danmark

Bevis for bestået lægevidenskabelig embedseksamen

Medicinsk universitetsfakultet

— Autorisation som læge, udstedt af Sundhedsstyrelsen og

— Tilladelse til selvstændigt virke som læge (dokumentation for gennemført praktisk uddannelse), udstedt af Sundhedsstyrelsen

1976. gada 20. decembris

Deutschland

— Zeugnis über die Ärztliche Prüfung

— Zeugnis über die Ärztliche Staatsprüfung und Zeugnis über die Vorbereitungszeit als Medizinalassistent, soweit diese nach den deutschen Rechtsvorschriften noch für den Abschluss der ärztlichen Ausbildung vorgesehen war

Zuständige Behörden

 

1976. gada 20. decembris

Eesti

Diplom arstiteaduse õppekava läbimise kohta

Tartu Ülikool

 

2004. gada 1. maijs

Ελλάς

Πτυχίo Iατρικής

— Iατρική Σχoλή Παvεπιστημίoυ,

— Σχoλή Επιστημώv Υγείας, Τμήμα Iατρικής Παvεπιστημίoυ

 

1981. gada 1. janvāris

España

Título de Licenciado en Medicina y Cirugía

— Ministerio de Educación y Cultura

— El rector de una Universidad

 

1986. gada 1. janvāris

France

Diplôme d'Etat de docteur en médecine

Universités

 

1976. gada 20. decembris

▼M8

Hrvatska

Diploma “doktor medicine/doktorica medicine”

Medicinski fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj

 

2013. gada 1. jūlijs

▼B

Ireland

Primary qualification

Competent examining body

Certificate of experience

1976. gada 20. decembris

Italia

Diploma di laurea in medicina e chirurgia

Università

Diploma di abilitazione all'esercizio della medicina e chirurgia

1976. gada 20. decembris

Κύπρος

Πιστοποιητικό Εγγραφής Ιατρού

Ιατρικό Συμβούλιο

 

2004. gada 1. maijs

Latvija

ārsta diploms

Universitātes tipa augstskola

 

2004. gada 1. maijs

Lietuva

Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo kvalifikaciją

Universitetas

Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą medicinos gydytojo profesinę kvalifikaciją

2004. gada 1. maijs

Luxembourg

Diplôme d'Etat de docteur en médecine, chirurgie et accouchements,

Jury d'examen d'Etat

Certificat de stage

1976. gada 20. decembris

Magyarország

Általános orvos oklevél (doctor medicinae univer- sae, röv.: dr. med. univ.)

Egyetem

 

2004. gada 1. maijs

Malta

Lawrja ta' Tabib tal-Medi- ċina u l-Kirurġija

Universita’ ta' Malta

Ċertifikat ta' reġistrazzjoni maħruġ mill-Kunsill Mediku

2004. gada 1. maijs

Nederland

Getuigschrift van met goed gevolg afgelegd artsexamen

Faculteit Geneeskunde

 

1976. gada 20. decembris

Österreich

1.  Urkunde über die Verleihung des akademischen Grades Doktor der gesamten Heilkunde (bzw. Doctor medicinae universae, Dr.med.univ.)

1.  Medizinische Fakultät einer Universität

 

1994. gada 1. janvāris

2.  Diplom über die spezifische Ausbildung zum Arzt für Allgemeinmedizin bzw. Facharztdiplom

2.  Österreichische Ärztekammer

Polska

Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku lekarskim z tytułem “lekarza”

1.  Akademia Medyczna

2.  Uniwersytet Medyczny

3.  Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego

Lekarski Egzamin Państwowy

2004. gada 1. maijs

Portugal

Carta de Curso de licenciatura em medicina

Universidades

Diploma comprovativo da conclusão do internato geral emitido pelo Ministério da Saúde

1986. gada 1. janvāris

▼M1

România

Diplomă de licență de doctor medic

Universități

 

2007. gada 1. janvāris

▼B

Slovenija

Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “doktor medicine/doktorica medicine”

Univerza

 

2004. gada 1. maijs

Slovensko

Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu “doktor medicíny” (“MUDr.”)

Vysoká škola

 

2004. gada 1. maijs

Suomi/ Finland

Lääketieteen lisensiaatin tutkinto/Medicine licentiatexamen

— Helsingin yliopisto/Helsingfors universitet

— Kuopion yliopisto

— Oulun yliopisto

— Tampereen yliopisto

— Turun yliopisto

Todistus lääkärin perusterveydenhuollon lisäkoulutuksesta/Examenbevis om tilläggsutbildning för läkare inom primärvården

1994. gada 1. janvāris

Sverige

Läkarexamen

Universitet

Bevis om praktisk utbildning som utfärdas av Socialstyrelsen

1994. gada 1. janvāris

United Kingdom

Primary qualification

Competent examining body

Certificate of experience

1976. gada 20. decembris

5.1.2.   Specializēto ārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti



Valsts

Kvalifikāciju apliecinošais dokuments

Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu

Atsauces datums

België/Belgique/ Belgien

Bijzondere beroepstitel van geneesheer-specialist/Titre professionnel particulier de médecin spécialiste

Minister bevoegd voor Volksgezondheid/Ministre de la Santé publique

1976. gada 20. decembris

▼M1

България

Свидетелство за призната специалност

Медицински университет, Висш медицински институт или

Военномедицин-ска академия

2007. gada 1. janvāris

▼B

Česká republika

Diplom o specializaci

Ministerstvo zdravotnictví

2004. gada 1. maijs

Danmark

Bevis for tilladelse til at betegne sig som speciallæge

Sundhedsstyrelsen

1976. gada 20. decembris

Deutschland

Fachärztliche Anerkennung

Landesärztekammer

1976. gada 20. decembris

Eesti

Residentuuri lõputunnistus eriarstiabi erialal

Tartu Ülikool

2004. gada 1. maijs

Ελλάς

Τίτλoς Iατρικής Ειδικότητας

1.  Νoμαρχιακή Αυτoδιoίκηση

1981. gada 1. janvāris

2.  Νoμαρχία

España

Título de Especialista

Ministerio de Educación y Cultura

1981. gada 1. janvāris

France

1.  Certificat d'études spéciales de médecine

1.  Universités

1976. gada 20. decembris

2.  Attestation de médecin spécialiste qualifié

2.  Conseil de l'Ordre des médecins

3.  Certificat d'études spéciales de médecine

3.  Universités

4.  Diplôme d'études spécialisées ou spécialisation complémentaire qualifiante de médecine

4.  Universités

▼M8

Hrvatska

Diploma o specijalističkom usavršavanju

Ministarstvo nadležno za zdravstvo

2013. gada 1. jūlijs

▼B

Ireland

Certificate of Specialist doctor

Competent authority

1976. gada 20. decembris

Italia

Diploma di medico specialista

Università

1976. gada 20. decembris

Κύπρος

Πιστοποιητικό Αναγνώρισης Ειδικότητας

Ιατρικό Συμβούλιο

2004. gada 1. maijs

Latvija

“Sertifikāts”—kompetentu iestāžu izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu specialitātē

Latvijas Ārstu biedrība

Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība

2004. gada 1. maijs

Lietuva

Rezidentūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo specialisto profesinę kvalifikaciją

Universitetas

2004. gada 1. maijs

Luxembourg

Certificat de médecin spécialiste

Ministre de la Santé publique

1976. gada 20. decembris

Magyarország

Szakorvosi bizonyítvány

Az Egészségügyi, Szociális és Családügyi Minisztérium illetékes testülete

2004. gada 1. maijs

Malta

Ċertifikat ta' Speċjalista Mediku

Kumitat ta' Approvazzjoni dwar Speċjalisti

2004. gada 1. maijs

Nederland

Bewijs van inschrijving in een Specialistenregister

— Medisch Specialisten Registratie Commissie (MSRC) van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot Bevordering der Geneeskunst

— Sociaal-Geneeskundigen Registratie Commissie van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot Bevordering der Geneeskunst

1976. gada 20. decembris

Österreich

Facharztdiplom

Österreichische Ärztekammer

1994. gada 31. decembris

Polska

Dyplom uzyskania tytułu specjalisty

Centrum Egzaminów Medycznych

2004. gada 1. maijs

Portugal

1.  Grau de assistente

1.  Ministério da Saúde

1986. gada 1. janvāris

2.  Titulo de especialista

2.  Ordem dos Médicos

▼M1

România

Certificat de medic specialist

Ministerul Sănătății Publici

2007. gada 1. janvāris

▼B

Slovenija

Potrdilo o opravljenem specialističnem izpitu

1.  Ministrstvo za zdravje

2004. gada 1. maijs

2.  Zdravniška zbornica Slovenije

Slovensko

Diplom o špecializácii

Slovenská zdravotnícka univerzita

2004. gada 1. maijs

Suomi/ Finland

Erikoislääkärin tutkinto/Specialläkarexamen

1.  Helsingin yliopisto/Helsingfors universitet

1994. gada 31. decembris

2.  Kuopion yliopisto

3.  Oulun yliopisto

4.  Tampereen yliopisto

5.  Turun yliopisto

Sverige

Bevis om specialkompetens som läkare, utfärdat av Socialstyrelsen

Socialstyrelsen

1994. gada 31. decembris

United Kingdom

Certificate of Completion of specialist training

Competent authority

1976. gada 20. decembris

▼M1

5.1.3.   Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā



Valsts

Anestezioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Vispārējā ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Anesthésie-réanimation/Anesthesie reanimatie

Chirurgie/Heelkunde

България

Анестезиология и интензивно лечение

Хирургия

Česká republika

Anesteziologie a resuscitace

Chirurgie

Danmark

Anæstesiologi

Kirurgi eller kirurgiske sygdomme

Deutschland

Anästhesiologie

(Allgemeine) Chirurgie

Eesti

Anestesioloogia

Üldkirurgia

Ελλάς

Αvαισθησιoλoγία

Χειρoυργική

España

Anestesiología y Reanimación

Cirugía general y del aparato digestivo

France

Anesthésiologie-Réanimation chirurgicale

Chirurgie générale

▼M8

Hrvatska

Anesteziologija, reanimatologija i intenzivna medicina

Opća kirurgija

▼M1

Ireland

Anaesthesia

Cirugía general

Italia

Anestesia e rianimazione

Chirurgia generale

Κύπρος

Αναισθησιολογία

Γενική Χειρουργική

Latvija

Anestezioloģija un reanimatoloģija

Ķirurģija

Lietuva

Anesteziologija reanimatologija

Chirurgija

Luxembourg

Anesthésie-réanimation

Chirurgie générale

Magyarország

Aneszteziológia és intenzív terápia

Sebészet

Malta

Anesteżija u Kura Intensiva

Kirurġija Ġenerali

Nederland

Anesthesiologie

Heelkunde

Österreich

Anästhesiologie und Intensivmedizin

Chirurgie

Polska

Anestezjologia i intensywna terapia

Chirurgia ogólna

Portugal

Anestesiologia

Cirurgia geral

România

Anestezie și terapie intensivă

Chirurgie generală

Slovenija

Anesteziologija, reanimatologija in perioperativna intenzivna medicina

Splošna kirurgija

Slovensko

Anestéziológia a intenzívna medicína

Chirurgia

Suomi/Finland

Anestesiologia ja tehohoito/Anestesiologi och intensivvård

Yleiskirurgia/Allmän kirurgi

Sverige

Anestesi och intensivvård

Kirurgi

United Kingdom

Anaesthetics

General surgery



Valsts

Neiroķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Dzemdniecība un ginekoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Neurochirurgie

Gynécologie — obstétrique/Gynaecologie en verloskunde

България

Неврохирургия

Акушерство, гинекология и репродуктивна медицина

Česká republika

Neurochirurgie

Gynekologie a porodnictví

Danmark

Neurokirurgi eller kirurgiske nervesygdomme

Gynækologi og obstetrik eller kvindesygdomme og fødselshjælp

Deutschland

Neurochirurgie

Frauenheilkunde und Geburtshilfe

Eesti

Neurokirurgia

Sünnitusabi ja günekoloogia

Ελλάς

Νευρoχειρoυργική

Μαιευτική-Γυvαικoλoγία

España

Neurocirugía

Obstetricia y ginecología

France

Neurochirurgie

Gynécologie — obstétrique

▼M8

Hrvatska

Neurokirurgija

Ginekologija i opstetricija

▼M1

Ireland

Neurosurgery

Obstetrics and gynaecology

Italia

Neurochirurgia

Ginecologia e ostetricia

Κύπρος

Νευροχειρουργική

Μαιευτική — Γυναικολογία

Latvija

Neiroķirurģija

Ginekoloģija un dzemdniecība

Lietuva

Neurochirurgija

Akušerija ginekologija

Luxembourg

Neurochirurgie

Gynécologie — obstétrique

Magyarország

Idegsebészet

Szülészet-nőgyógyászat

Malta

Newrokirurġija

Ostetriċja u Ġinekoloġija

Nederland

Neurochirurgie

Verloskunde en gynaecologie

Österreich

Neurochirurgie

Frauenheilkunde und Geburtshilfe

Polska

Neurochirurgia

Położnictwo i ginekologia

Portugal

Neurocirurgia

Ginecologia e obstetricia

România

Neurochirurgie

Obstetrică-ginecologie

Slovenija

Nevrokirurgija

Ginekologija in porodništvo

Slovensko

Neurochirurgia

Gynekológia a pôrodníctvo

Suomi/Finland

Neurokirurgia/Neurokirurgi

Naistentaudit ja synnytykset/Kvinnosjukdomar och förlossningar

Sverige

Neurokirurgi

Obstetrik och gynekologi

United Kingdom

Neurosurgery

Obstetrics and gynaecology



Valsts

Vispārējā (internā) medicīna

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Oftalmoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Médecine interne/Inwendige geneeskunde

Ophtalmologie/Oftalmologie

България

Вътрешни болести

Очни болести

Česká republika

Vnitřní lékařství

Oftalmologie

Danmark

Intern medicin

Oftalmologi eller øjensygdomme

Deutschland

Innere Medizin

Augenheilkunde

Eesti

Sisehaigused

Oftalmoloogia

Ελλάς

Παθoλoγία

Οφθαλμoλoγία

España

Medicina interna

Oftalmología

France

Médecine interne

Ophtalmologie

▼M8

Hrvatska

Opća interna medicina

Oftalmologija i optometrija

▼M1

Ireland

General medicine

Ophthalmic surgery

Italia

Medicina interna

Oftalmologia

Κύπρος

Παθoλoγία

Οφθαλμολογία

Latvija

Internā medicīna

Oftalmoloģija

Lietuva

Vidaus ligos

Oftalmologija

Luxembourg

Médecine interne

Ophtalmologie

Magyarország

Belgyógyászat

Szemészet

Malta

Mediċina Interna

Oftalmoloġija

Nederland

Interne geneeskunde

Oogheelkunde

Österreich

Innere Medizin

Augenheilkunde und Optometrie

Polska

Choroby wewnętrzne

Okulistyka

Portugal

Medicina interna

Oftalmologia

România

Medicină internă

Oftalmologie

Slovenija

Interna medicina

Oftalmologija

Slovensko

Vnútorné lekárstvo

Oftalmológia

Suomi/Finland

Sisätaudit/Inre medicin

Silmätaudit/Ögonsjukdomar

Sverige

Internmedicine

Ögonsjukdomar (oftalmologi)

United Kingdom

General (internal) medicine

Ophthalmology



Valsts

Otorinolaringoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Pediatrija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Oto-rhino-laryngologie/Otorhinolaryngologie

Pédiatrie/Pediatrie

България

Ушно-носно-гърлени болести

Детски болести

Česká republika

Otorinolaryngologie

Dětské lékařství

Danmark

Oto-rhino-laryngologi eller øre-næse-halssygdomme

Pædiatri eller sygdomme hos børn

Deutschland

Hals-Nasen-Ohrenheilkunde

Kinder — und Jugendheilkunde

Eesti

Otorinolarüngoloogia

Pediaatria

Ελλάς

Ωτoριvoλαρυγγoλoγία

Παιδιατρική

España

Otorrinolaringología

PediatrÍa y sus áreas especÍfIcas

France

Oto-rhino-laryngologie

Pédiatrie

▼M8

Hrvatska

Otorinolaringologija

Pedijatrija

▼M1

Ireland

Otolaryngology

Paediatrics

Italia

Otorinolaringoiatria

Pédiatria

Κύπρος

Ωτορινολαρυγγολογία

Παιδιατρική

Latvija

Otolaringoloģija

Pediatrija

Lietuva

Otorinolaringologija

Vaikų ligos

Luxembourg

Oto-rhino-laryngologie

Pédiatrie

Magyarország

Fül-orr-gégegyógyászat

Csecsemő- és gyermekgyógyászat

Malta

Otorinolaringoloġija

Pedjatrija

Nederland

Keel-, neus- en oorheelkunde

Kindergeneeskunde

Österreich

Hals-, Nasen-und Ohrenkrankheiten

Kinder — und Jugendheilkunde

Polska

Otorynolaryngologia

Pediatria

Portugal

Otorrinolaringologia

Pediatria

România

Otorinolaringologie

Pediatrie

Slovenija

Otorinolaringológija

Pediatrija

Slovensko

Otorinolaryngológia

Pediatria

Suomi/Finland

Korva-, nenä- ja kurkkutaudit/Öron-, näs- och halssjukdomar

Lastentaudit/Barnsjukdomar

Sverige

Öron-, näs- och halssjukdomar (oto-rhino-laryngologi)

Barn- och ungdomsmedicin

United Kingdom

Otolaryngology

Paediatrics



Valsts

Ftiziopneimonoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Uroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Pneumologie

Urologie

България

Пневмология и фтизиатрия

Урология

Česká republika

Tuberkulóza a respirační nemoci

Urologie

Danmark

Medicinske lungesygdomme

Urologi eller urinvejenes kirurgiske sygdomme

Deutschland

Pneumologie

Urologie

Eesti

Pulmonoloogia

Uroloogia

Ελλάς

Φυματιoλoγία- Πvευμovoλoγία

Ουρoλoγία

España

Neumología

Urología

France

Pneumologie

Urologie

▼M8

Hrvatska

Pulmologija

Urologija

▼M1

Ireland

Respiratory medicine

Urology

Italia

Malattie dell'apparato respiratorio

Urologia

Κύπρος

Πνευμονολογία — Φυματιολογία

Ουρολογία

Latvija

Ftiziopneimonoloģija

Uroloģija

Lietuva

Pulmonologija

Urologija

Luxembourg

Pneumologie

Urologie

Magyarország

Tüdőgyógyászat

Urológia

Malta

Mediċina Respiratorja

Uroloġija

Nederland

Longziekten en tuberculose

Urologie

Österreich

Lungenkrankheiten

Urologie

Polska

Choroby płuc

Urologia

Portugal

Pneumologia

Urologia

România

Pneumologie

Urologie

Slovenija

Pnevmologija

Urologija

Slovensko

Pneumológia a ftizeológia

Urológia

Suomi/Finland

Keuhkosairaudet ja allergologia/Lungsjukdomar och allergologi

Urologia/Urologi

Sverige

Lungsjukdomar (pneumologi)

Urologi

United Kingdom

Respiratory medicine

Urology



Valsts

Traumatoloģija un ortopēdija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Patoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Chirurgie orthopédique/Orthopedische heelkunde

Anatomie pathologique/Pathologische anatomie

България

Ортопедия и травматология

Обща и клинична патология

Česká republika

Ortopedie

Patologická anatomie

Danmark

Ortopædisk kirurgi

Patologisk anatomi eller vævs- og celleundersøgelser

Deutschland

Orthopädie (und Unfallchirurgie)

Pathologie

Eesti

Ortopeedia

Patoloogia

Ελλάς

Ορθoπεδική

Παθoλoγική Αvατoμική

España

Cirugía ortopédica y traumatología

Anatomía patológica

France

Chirurgie orthopédique et traumatologie

Anatomie et cytologie pathologiques

▼M8

Hrvatska

Ortopedija i traumatologija

Patologija

▼M1

Ireland

Trauma and orthopaedic surgery

Morbid anatomy and histopathology

Italia

Ortopedia e traumatologia

Anatomia patologica

Κύπρος

Ορθοπεδική

Παθολογοανατομία — Ιστολογία

Latvija

Traumatoloģija un ortopēdija

Patoloģija

Lietuva

Ortopedija traumatologija

Patologija

Luxembourg

Orthopédie

Anatomie pathologique

Magyarország

Ortopédia

Patológia

Malta

Kirurġija Ortopedika

Istopatoloġija

Nederland

Orthopedie

Pathologie

Österreich

Orthopädie und Orthopädische Chirurgie

Pathologie

Polska

Ortopedia i traumatologia narządu ruchu

Patomorfologia

Portugal

Ortopedia

Anatomia patologica

România

Ortopedie și traumatologie

Anatomie patologică

Slovenija

Ortopedska kirurgija

Anatomska patologija in citopatologija

Slovensko

Ortopédia

Patologická anatómia

Suomi/Finland

Ortopedia ja traumatologia/Ortopedi och traumatologi

Patologia/Patologi

Sverige

Ortopedi

Klinisk patologi

United Kingdom

Trauma and orthopaedic surgery

Histopathology



Valsts

Neiroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Psihiatrija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Neurologie

Psychiatrie de l'adulte/Volwassen psychiatrie

България

Нервни болести

Психиатрия

Česká republika

Neurologie

Psychiatrie

Danmark

Neurologi eller medicinske nervesygdomme

Psykiatri

Deutschland

Neurologie

Psychiatrie und Psychotherapie

Eesti

Neuroloogia

Psühhiaatria

Ελλάς

Νευρoλoγία

Ψυχιατρική

España

Neurología

Psiquiatría

France

Neurologie

Psychiatrie

▼M8

Hrvatska

Neurologija

Psihijatrija

▼M1

Ireland

Neurology

Psychiatry

Italia

Neurologia

Psichiatria

Κύπρος

Νευρολογία

Ψυχιατρική

Latvija

Neiroloģija

Psihiatrija

Lietuva

Neurologija

Psichiatrija

Luxembourg

Neurologie

Psychiatrie

Magyarország

Neurológia

Pszichiátria

Malta

Newroloġija

Psikjatrija

Nederland

Neurologie

Psychiatrie

Österreich

Neurologie

Psychiatrie

Polska

Neurologia

Psychiatria

Portugal

Neurologia

Psiquiatria

România

Neurologie

Psihiatrie

Slovenija

Nevrologija

Psihiatrija

Slovensko

Neurológia

Psychiatria

Suomi/Finland

Neurologia/Neurologi

Psykiatria/Psykiatri

Sverige

Neurologi

Psykiatri

United Kingdom

Neurology

General psychiatry



Valsts

Diagnostiskā radioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Terapeitiskā radioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Radiodiagnostic/Röntgendiagnose

Radiothérapie-oncologie/Radiotherapie-oncologie

България

Образна диагностика

Лъчелечение

Česká republika

Radiologie a zobrazovací metody

Radiační onkologie

Danmark

Diagnostik radiologi eller røntgenundersøgelse

Onkologi

Deutschland

(Diagnostische) Radiologie

Strahlentherapie

Eesti

Radioloogia

Onkoloogia

Ελλάς

Ακτιvoδιαγvωστική

Ακτιvoθεραπευτική — Ογκολογία

España

Radiodiagnóstico

Oncología radioterápica

France

Radiodiagnostic et imagerie médicale

Oncologie radiothérapique

▼M8

Hrvatska

Klinička radiologija

Onkologija i radioterapija

▼M1

Ireland

Diagnostic radiology

Radiation oncology

Italia

Radiodiagnostica

Radioterapia

Κύπρος

Ακτινολογία

Ακτινοθεραπευτική Ογκολογία

Latvija

Diagnostiskā radioloģija

Terapeitiskā radioloģija

Lietuva

Radiologija

Onkologija radioterapija

Luxembourg

Radiodiagnostic

Radiothérapie

Magyarország

Radiológia

Sugárterápia

Malta

Radjoloġija

Onkoloġija u Radjoterapija

Nederland

Radiologie

Radiotherapie

Österreich

Medizinische Radiologie-Diagnostik

Strahlentherapie — Radioonkologie

Polska

Radiologia i diagnostyka obrazowa

Radioterapia onkologiczna

Portugal

Radiodiagnóstico

Radioterapia

România

Radiologie-imagistică medicală

Radioterapie

Slovenija

Radiologija

Radioterapija in onkologija

Slovensko

Rádiológia

Radiačná onkológia

Suomi/Finland

Radiologia/Radiologi

Syöpätaudit/Cancersjukdomar

Sverige

Medicinsk radiologi

Tumörsjukdomar (allmän onkologi)

United Kingdom

Clinical radiology

Clinical oncology



Valsts

Plastiskā ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Klīniskā bioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique/Plastische, reconstructieve en esthetische heelkunde

Biologie clinique/Klinische biologie

България

Пластично-възстановителна хирургия

Клинична лаборатория

Česká republika

Plastická chirurgie

 

Danmark

Plastikkirurgi

 

Deutschland

Plastische (und Ästhetische) Chirurgie

 

Eesti

Plastika- ja rekonstruktiivkirurgia

Laborimeditsiin

Ελλάς

Πλαστική Χειρoυργική

Χειρουργική Θώρακος

España

Cirugía plástica, estética y reparadora

Análisis clínicos

France

Chirurgie plastique, reconstructrice et esthétique

Biologie médicale

▼M8

Hrvatska

Plastična, rekonstrukcijska i estetska kirurgija

 

▼M1

Ireland

Plastic, reconstructive and aesthetic surgery

 

Italia

Chirurgia plastica e ricostruttiva

Patologia clinica

Κύπρος

Πλαστική Χειρουργική

 

Latvija

Plastiskā ķirurģija

 

Lietuva

Plastinė ir rekonstrukcinė chirurgija

Laboratorinė medicina

Luxembourg

Chirurgie plastique

Biologie clinique

Magyarország

Plasztikai (égési) sebészet

Orvosi laboratóriumi diagnosztika

Malta

Kirurġija Plastika

 

Nederland

Plastische chirurgie

 

Österreich

Plastische Chirurgie

Medizinische Biologie

Polska

Chirurgia plastyczna

Diagnostyka laboratoryjna

Portugal

Cirurgia plástica e reconstrutiva

Patologia clínica

România

Chirurgie plastică — microchirurgie reconstructivă

Medicină de laborator

Slovenija

Plastična, rekonstrukcijska in estetska kirurgija

 

Slovensko

Plastická chirurgia

Laboratórna medicína

Suomi/Finland

Plastiikkakirurgia/Plastikkirurgi

 

Sverige

Plastikkirurgi

 

►C4  United Kingdom ◄

►C4  Plastic surgery ◄

 



Valsts

Mikrobioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Bioķīmija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

 

България

Микробиология

Биохимия

Česká republika

Lékařská mikrobiologie

Klinická biochemie

Danmark

Klinisk mikrobiologi

Klinisk biokemi

Deutschland

Mikrobiologie (Virologie) und Infektionsepidemiologie

Laboratoriumsmedizin

Eesti

 

 

Ελλάς

1.  Iατρική Βιoπαθoλoγία

2.  Μικρoβιoλoγία

 

España

Microbiología y parasitología

Bioquímica clínica

France

 

 

▼M8

Hrvatska

Klinička mikrobiologija

 

▼M1

Ireland

Microbiology

Chemical pathology

Italia

Microbiologia e virologia

Biochimica clinica

Κύπρος

Μικροβιολογία

 

Latvija

Mikrobioloģija

 

Lietuva

 

 

Luxembourg

Microbiologie

Chimie biologique

Magyarország

Orvosi mikrobiológia

 

Malta

Mikrobijoloġija

Patoloġija Kimika

Nederland

Medische microbiologie

Klinische chemie

Österreich

Hygiene und Mikrobiologie

Medizinische und Chemische Labordiagnostik

Polska

Mikrobiologia lekarska

 

Portugal

 

 

România

 

 

Slovenija

Klinična mikrobiologija

Medicinska biokemija

Slovensko

Klinická mikrobiológia

Klinická biochémia

Suomi/Finland

Kliininen mikrobiologia/Klinisk mikrobiologi

Kliininen kemia/Klinisk kemi

Sverige

Klinisk bakteriologi

Klinisk kemi

United Kingdom

Medical microbiology and virology

Chemical pathology



Valsts

Imunoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Torakālā ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Chirurgie thoracique/Heelkunde op de thorax (1)

България

Клинична имунология Имунология

Гръдна хирургия Кардиохирургия

Česká republika

Alergologie a klinická imunologie

Kardiochirurgie

Danmark

Klinisk immunologi

Thoraxkirurgi eller brysthulens kirurgiske sygdomme

Deutschland

 

Thoraxchirurgie

Eesti

 

Torakaalkirurgia

Ελλάς

 

Χειρουργική Θώρακος

España

Inmunología

Cirugía torácica

France

 

Chirurgie thoracique et cardiovasculaire

▼M8

Hrvatska

Alergologija i klinička imunologija

 

▼M1

Ireland

Immunology (clinical and laboratory)

Thoracic surgery

Italia

 

Chirurgia toracica; Cardiochirurgia

Κύπρος

Ανοσολογία

Χειρουργική Θώρακος

Latvija

Imunoloģija

Torakālā ķirurģija

Lietuva

 

Krūtinės chirurgija

Luxembourg

Immunologie

Chirurgie thoracique

Magyarország

Allergológia és klinikai immunológia

Mellkassebészet

Malta

Immunoloġija

Kirurġija Kardjo-Toraċika

Nederland

 

Cardio-thoracale chirurgie

Österreich

Immunologie

 

Polska

Immunologia kliniczna

Chirurgia klatki piersiowej

Portugal

 

Cirurgia cardiotorácica

România

 

Chirurgie toracică

Slovenija

 

Torakalna kirurgija

Slovensko

Klinická imunológia a alergológia

Hrudníková chirurgia

Suomi/Finland

 

Sydän-ja rintaelinkirurgia/Hjärt- och thoraxkirurgi

Sverige

Klinisk immunologi

Thoraxkirurgi

United Kingdom

Immunology

Cardo-thoracic surgery

(1)   1983. gada 1. janvāris

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Bērnu ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Asinsvadu ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Chirurgie des vaisseaux/Bloedvatenheelkunde (1)

България

Детска хирургия

Съдова хирургия

Česká republika

Dětská chirurgie

Cévní chirurgie

Danmark

 

Karkirurgi eller kirurgiske blodkarsygdomme

Deutschland

Kinderchirurgie

Gefäßchirurgie

Eesti

Lastekirurgia

Kardiovaskulaarkirurgia

Ελλάς

Χειρoυργική Παίδωv

Αγγειoχειρoυργική

España

Cirugía pediátrica

Angiología y cirugía vascular

France

Chirurgie infantile

Chirurgie vasculaire

▼M8

Hrvatska

Dječja kirurgija

Vaskularna kirurgija

▼M1

Ireland

Paediatric surgery

 

Italia

Chirurgia pediatrica

Chirurgia vascolare

Κύπρος

Χειρουργική Παίδων

Χειρουργική Αγγείων

Latvija

Bērnu ķirurģija

Asinsvadu ķirurģija

Lietuva

Vaikų chirurgija

Kraujagyslių chirurgija

Luxembourg

Chirurgie pédiatrique

Chirurgie vasculaire

Magyarország

Gyermeksebészet

Érsebészet

Malta

Kirurgija Pedjatrika

Kirurġija Vaskolari

Nederland

 

 

Österreich

Kinderchirurgie

 

Polska

Chirurgia dziecięca

Chirurgia naczyniowa

Portugal

Cirurgia pediátrica

Cirurgia vascular

România

Chirurgie pediatrică

Chirurgie vasculară

Slovenija

 

Kardiovaskularna kirurgija

Slovensko

Detská chirurgia

Cievna chirurgia

Suomi/Finland

Lastenkirurgia/Barnkirurgi

Verisuonikirurgia/Kärlkirurgi

Sverige

Barn- och ungdomskirurgi

 

United Kingdom

Paediatric surgery

 

(1)   1983. gada 1. janvāris

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Kardioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Gastroenteroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Cardiologie

Gastro-entérologie/Gastroenterologie

България

Кардиология

Гастроентерология

Česká republika

Kardiologie

Gastroenterologie

Danmark

Kardiologi

Medicinsk gastroenterologi eller medicinske mavetarmsygdomme

Deutschland

Innere Medizin und Schwerpunkt Kardiologie

Innere Medizin und Schwerpunkt Gastroenterologie

Eesti

Kardioloogia

Gastroenteroloogia

Ελλάς

Καρδιoλoγία

Γαστρεvτερoλoγία

España

Cardiología

Aparato digestivo

France

Pathologie cardio-vasculaire

Gastro-entérologie et hépatologie

▼M8

Hrvatska

Kardiologija

Gastroenterologija

▼M1

Ireland

Cardiology

Gastro-enterology

Italia

Cardiologia

Gastroenterologia

Κύπρος

Καρδιολογία

Γαστρεντερολογία

Latvija

Kardioloģija

Gastroenteroloģija

Lietuva

Kardiologija

Gastroenterologija

Luxembourg

Cardiologie et angiologie

Gastro-enterologie

Magyarország

Kardiológia

Gasztroenterológia

Malta

Kardjoloġija

Gastroenteroloġija

Nederland

Cardiologie

Leer van maag-darm-leverziekten

Österreich

 

 

Polska

Kardiologia

Gastrenterologia

Portugal

Cardiologia

Gastrenterologia

România

Cardiologie

Gastroenterologie

Slovenija

 

Gastroenterologija

Slovensko

Kardiológia

Gastroenterológia

Suomi/Finland

Kardiologia/Kardiologi

Gastroenterologia/Gastroenterologi

Sverige

Kardiologi

Medicinsk gastroenterologi och hepatologi

United Kingdom

Cardiology

Gastro-enterology



Valsts

Reimatoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Hematoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Rhumathologie/reumatologie

 

България

Ревматология

Трансфузионна хематология

Česká republika

Revmatologie

Hematologie a transfúzní lékařství

Danmark

Reumatologi

Hæmatologi eller blodsygdomme

Deutschland

Innere Medizin und Schwerpunkt Rheumatologie

Innere Medizin und Schwerpunkt Hämatologie und Onkologie

Eesti

Reumatoloogia

Hematoloogia

Ελλάς

Ρευματoλoγία

Αιματoλoγία

España

Reumatología

Hematología y hemoterapia

France

Rhumatologie

 

▼M8

Hrvatska

Reumatologija

Hematologija

▼M1

Ireland

Rheumatology

Haematology (clinical and laboratory)

Italia

Reumatologia

Ematologia

Κύπρος

Ρευματολογία

Αιματολογία

Latvija

Reimatoloģija

Hematoloģija

Lietuva

Reumatologija

Hematologija

Luxembourg

Rhumatologie

Hématologie

Magyarország

Reumatológia

Haematológia

Malta

Rewmatoloġija

Ematoloġija

Nederland

Reumatologie

 

Österreich

 

 

Polska

Reumatologia

Hematologia

Portugal

Reumatologia

Imuno-hemoterapia

România

Reumatologie

Hematologie

Slovenija

 

 

Slovensko

Reumatológia

Hematológia a transfúziológia

Suomi/Finland

Reumatologia/Reumatologi

Kliininen hematologia/Klinisk hematologi

Sverige

Reumatologi

Hematologi

United Kingdom

Rheumatology

Haematology



Valsts

Endokrinoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Fizioterapija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Médecine physique et réadaptation/Fysische geneeskunde en revalidatie

България

Ендокринология и болести на обмяната

Физикална и рехабилитационна медицина

Česká republika

Endokrinologie

Rehabilitační a fyzikální medicína

Danmark

Medicinsk endokrinologi eller medicinske hormonsygdomme

 

Deutschland

Innere Medizin und Schwerpunkt Endokrinologie und Diabetologie

Physikalische und Rehabilitative Medizin

Eesti

Endokrinoloogia

Taastusravi ja füsiaatria

Ελλάς

Εvδoκριvoλoγία

Φυσική Iατρική και Απoκατάσταση

España

Endocrinología y nutrición

Medicina física y rehabilitación

France

Endocrinologie, maladies métaboliques

Rééducation et réadaptation fonctionnelles

▼M8

Hrvatska

Endokrinologija i dijabetologija

Fizikalna medicina i rehabilitacija

▼M1

Ireland

Endocrinology and diabetes mellitus

 

Italia

Endocrinologia e malattie del ricambio

Medicina fisica e riabilitazione

Κύπρος

Ενδοκρινολογία

Φυσική Ιατρική και Αποκατάσταση

Latvija

Endokrinoloģija

Rehabilitoloģija Fiziskā rehabilitācija

Fizikālā medicīna

Lietuva

Endokrinologija

Fizinė medicina ir reabilitacija

Luxembourg

Endocrinologie, maladies du métabolisme et de la nutrition

Rééducation et réadaptation fonctionnelles

Magyarország

Endokrinológia

Fizioterápia

Malta

Endokrinoloġija u Dijabete

 

Nederland

 

Revalidatiegeneeskunde

Österreich

 

Physikalische Medizin

Polska

Endokrynologia

Rehabilitacja medyczna

Portugal

Endocrinologia

Fisiatria ou Medicina física e de reabilitação

România

Endocrinologie

Recuperare, medicină fizică și balneologie

Slovenija

 

Fizikalna in rehabilitacijska medicina

Slovensko

Endokrinológia

Fyziatria, balneológia a liečebná rehabilitácia

Suomi/Finland

Endokrinologia/Endokrinologi

Fysiatria/Fysiatri

Sverige

Endokrina sjukdomar

Rehabiliteringsmedicin

United Kingdom

Endocrinology and diabetes mellitus

 



Valsts

Neiropsihiatrija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Dermatoloģija un veneroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Neuropsychiatrie (1)

Dermato-vénéréologie/Dermato-venerologie

България

 

Кожни и венерически болести

Česká republika

 

Dermatovenerologie

Danmark

 

Dermato-venerologi eller hud- og kønssygdomme

Deutschland

Nervenheilkunde (Neurologie und Psychiatrie)

Haut — und Geschlechtskrankheiten

Eesti

 

Dermatoveneroloogia

Ελλάς

Νευρoλoγία — Ψυχιατρική

Δερματoλoγία — Αφρoδισιoλoγία

España

 

Dermatología médico-quirúrgica y venereología

France

Neuropsychiatrie (2)

Dermatologie et vénéréologie

▼M8

Hrvatska

 

Dermatologija i venerologija

▼M1

Ireland

 

 

Italia

Neuropsichiatria (3)

Dermatologia e venerologia

Κύπρος

Νευρολογία — Ψυχιατρική

Δερματολογία — Αφροδισιολογία

Latvija

 

Dermatoloģija un veneroloģija

Lietuva

 

Dermatovenerologija

Luxembourg

Neuropsychiatrie (4)

Dermato-vénéréologie

Magyarország

 

Bőrgyógyászat

Malta

 

Dermato-venerejoloġija

Nederland

Zenuw — en zielsziekten (5)

Dermatologie en venerologie

Österreich

Neurologie und Psychiatrie

Haut- und Geschlechtskrankheiten

Polska

 

Dermatologia i wenerologia

Portugal

 

Dermatovenereologia

România

 

Dermatovenerologie

Slovenija

 

Dermatovenerologija

Slovensko

Neuropsychiatria

Dermatovenerológia

Suomi/Finland

 

Ihotaudit ja allergologia/Hudsjukdomar och allergologi

Sverige

 

Hud- och könssjukdomar

United Kingdom

 

 

(1)   1987. gada 1. augusts, izņemot attiecībā uz personām, kuras uzsākušas apmācību pirms šā datuma

(2)   1971. gada 31. decembris

(3)   1999. gada 31. oktobris

(4)   Kvalifikāciju apliecinošos dokumentus vairs nepiešķir attiecībā uz apmācību, kas sākta pēc 1982. gada 5. marta

(5)   1984. gada 9. jūlijs

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Radioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Bērnu psihiatrija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Psychiatrie infanto-juvénile/Kinder- en jeugdpsychiatrie

България

Радиобиология

Детска психиатрия

Česká republika

 

Dětská a dorostová psychiatrie

Danmark

 

Børne- og ungdomspsykiatri

Deutschland

Radiologie

Kinder- und Jugendpsychiatrie und -psychotherapie

Eesti

 

 

Ελλάς

Ακτιvoλoγία — Ραδιoλoγία

Παιδoψυχιατρική

España

Electroradiología

 

France

Electro-radiologie (1)

Pédo-psychiatrie

▼M8

Hrvatska

Klinička radiologija

Dječja i adolescentna psihijatrija

▼M1

Ireland

Radiology

Child and adolescent psychiatry

Italia

Radiologia (2)

Neuropsichiatria infantile

Κύπρος

 

Παιδοψυχιατρική

Latvija

 

Bērnu psihiatrija

Lietuva

 

Vaikų ir paauglių psichiatrija

Luxembourg

Électroradiologie (3)

Psychiatrie infantile

Magyarország

Radiológia

Gyermek-és ifjúságpszichiátria

Malta

 

 

Nederland

Radiologie (4)

 

Österreich

Radiologie

 

Polska

 

Psychiatria dzieci i młodzieży

Portugal

Radiologia

Pedopsiquiatria

România

 

Psihiatrie pediatrică

Slovenija

 

Otroška in mladostniška psihiatrija

Slovensko

 

Detská psychiatria

Suomi/Finland

 

Lastenpsykiatria/Barnpsykiatri

Sverige

 

Barn- och ungdomspsykiatri

United Kingdom

 

Child and adolescent psychiatry

(1)   1971. gada 3. decembris

(2)   1993. gada 31. oktobris

(3)   Kvalifikāciju apliecinošos dokumentus vairs nepiešķir attiecībā uz apmācību, kas sākta pēc 1982. gada 5. marta

(4)   1984. gada 8. jūlijs

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Geriatrija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nefroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

 

България

Гериатрична медицина

Нефрология

Česká republika

Geriatrie

Nefrologie

Danmark

Geriatri eller alderdommens sygdomme

Nefrologi eller medicinske nyresygdomme

Deutschland

 

Innere Medizin und Schwerpunkt Nephrologie

Eesti

 

Nefroloogia

Ελλάς

 

Νεφρoλoγία

España

Geriatría

Nefrología

France

 

Néphrologie

▼M8

Hrvatska

 

Nefrologija

▼M1

Ireland

Geriatric medicine

Nephrology

Italia

Geriatria

Nefrologia

Κύπρος

Γηριατρική

Νεφρολογία

Latvija

 

Nefroloģija

Lietuva

Geriatrija

Nefrologija

Luxembourg

Gériatrie

Néphrologie

Magyarország

Geriátria

Nefrológia

Malta

Ġerjatrija

Nefroloġija

Nederland

Klinische geriatrie

 

Österreich

 

 

Polska

Geriatria

Nefrologia

Portugal

 

Nefrologia

România

Geriatrie și gerontologie

Nefrologie

Slovenija

 

Nefrologija

Slovensko

Geriatria

Nefrológia

Suomi/Finland

Geriatria/Geriatri

Nefrologia/Nefrologi

Sverige

Geriatrik

Medicinska njursjukdomar (nefrologi)

United Kingdom

Geriatrics

Renal medicine



Valsts

Infekcijas slimības

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Sabiedrības veselības aprūpe

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

 

България

Инфекциозни болести

Социална медицина и здравен мениджмънт

комунална хигиена

Česká republika

Infekční lékařství

Hygiena a epidemiologie

Danmark

Infektionsmedicin

Samfundsmedicin

Deutschland

 

Öffentliches Gesundheitswesen

Eesti

Infektsioonhaigused

 

Ελλάς

 

Κοινωνική Ιατρική

España

 

Medicina preventiva y salud pública

France

 

Santé publique et médecine sociale

▼M8

Hrvatska

Infektologija

Javnozdravstvena medicina

▼M1

Ireland

Infectious diseases

Public health medicine

Italia

Malattie infettive

Igiene e medicina preventiva

Κύπρος

Λοιμώδη Νοσήματα

Υγειονολογία/Κοινοτική Ιατρική

Latvija

Infektoloģija

 

Lietuva

Infektologija

 

Luxembourg

Maladies contagieuses

Santé publique

Magyarország

Infektológia

Megelőző orvostan és népegészségtan

Malta

Mard Infettiv

Saħħa Pubblika

Nederland

 

Maatschappij en gezondheid

Österreich

 

Sozialmedizin

Polska

Choroby zakaźne

Zdrowie publiczne, epidemiologia

Portugal

Infecciologia

Saúde pública

România

Boli infecțioase

Sănătate publică și management

Slovenija

Infektologija

Javno zdravje

Slovensko

Infektológia

Verejné zdravotníctvo

Suomi/Finland

Infektiosairaudet/Infektionssjukdomar

Terveydenhuolto/Hälsovård

Sverige

Infektionssjukdomar

Socialmedicin

United Kingdom

Infectious diseases

Public health medicine



Valsts

Farmakoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Arodslimības

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Médecine du travail/Arbeidsgeneeskunde

България

Клинична фармакология и терапия

Фармакология

Трудова медицина

Česká republika

Klinická farmakologie

Pracovní lékařství

Danmark

Klinisk farmakologi

Arbejdsmedicin

Deutschland

Pharmakologie und Toxikologie

Arbeitsmedizin

Eesti

 

 

Ελλάς

 

Iατρική thς Εργασίας

España

Farmacología clínica

Medicina del trabajo

France

 

Médecine du travail

▼M8

Hrvatska

Klinička farmakologija s toksikologijom

Medicina rada i športa

▼M1

Ireland

Clinical pharmacology and therapeutics

Occupational medicine

Italia

Farmacologia

Medicina del lavoro

Κύπρος

 

Ιατρική της Εργασίας

Latvija

 

Arodslimības

Lietuva

 

Darbo medicina

Luxembourg

 

Médecine du travail

Magyarország

Klinikai farmakológia

Foglalkozás-orvostan (üzemorvostan)

Malta

Farmakoloġija Klinika u t-Terapewtika

Mediċina Okkupazzjonali

Nederland

 

Arbeid en gezondheid, bedrijfsgeneeskunde

Arbeid en gezondheid, verzekeringsgeneeskunde

Österreich

Pharmakologie und Toxikologie

Arbeits- und Betriebsmedizin

Polska

Farmakologia kliniczna

Medycyna pracy

Portugal

 

Medicina do trabalho

România

Farmacologie clinică

Medicina muncii

Slovenija

 

Medicina dela, prometa in športa

Slovensko

Klinická farmakológia

Pracovné lekárstvo

Suomi/Finland

Kliininen farmakologia ja lääkehoito/Klinisk farmakologi och läkemedelsbehandling

Työterveyshuolto/Företagshälsovård

Sverige

Klinisk farmakologi

Yrkes- och miljömedicin

United Kingdom

Clinical pharmacology and therapeutics

Occupational medicine



Valsts

Alergoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Kodolmedicīna

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Médecine nucléaire/Nucleaire geneeskunde

България

Клинична алергология

Нуклеарна медицина

Česká republika

Alergologie a klinická imunologie

Nukleární medicína

Danmark

Medicinsk allergologi eller medicinske overfølsomhedssygdomme

Klinisk fysiologi og nuklearmedicin

Deutschland

 

Nuklearmedizin

Eesti

 

 

Ελλάς

Αλλεργιoλoγία

Πυρηvική Iατρική

España

Alergología

Medicina nuclear

France

 

Médecine nucléaire

▼M8

Hrvatska

Alergologija i klinička imunologija

Nuklearna medicina

▼M1

Ireland

 

 

Italia

Allergologia ed immunologia clinica

Medicina nucleare

Κύπρος

Αλλεργιολογία

Πυρηνική Ιατρική

Latvija

Alergoloģija

 

Lietuva

Alergologija ir klinikinė imunologija

 

Luxembourg

 

Médecine nucléaire

Magyarország

Allergológia és klinikai immunológia

Nukleáris medicina (izotóp diagnosztika)

Malta

 

Mediċina Nukleari

Nederland

Allergologie en inwendige geneeskunde

Nucleaire geneeskunde

Österreich

 

Nuklearmedizin

Polska

Alergologia

Medycyna nuklearna

Portugal

Imuno-alergologia

Medicina nuclear

România

Alergologie și imunologie clinică

Medicină nucleară

Slovenija

 

Nuklearna medicina

Slovensko

Klinická imunológia a alergológia

Nukleárna medicína

Suomi/Finland

 

Kliininen fysiologia ja isotooppilääketiede/Klinisk fysiologi och nukleärmedicin

Sverige

Allergisjukdomar

Nukleärmedicin

United Kingdom

 

Nuclear medicine



Valsts

Mutes, sejas un žokļu ķirurģija (ārstu pamatapmācība)

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

България

Лицево-челюстна хирургия

Česká republika

Maxilofaciální chirurgie

Danmark

 

Deutschland

 

Eesti

 

Ελλάς

 

España

Cirugía oral y maxilofacial

France

Chirurgie maxillo-faciale et stomatologie

▼M8

Hrvatska

Maksilofacijalna kirurgija

▼M1

Ireland

 

Italia

Chirurgia maxillo-facciale

Κύπρος

 

Latvija

Mutes, sejas un žokļu ķirurģija

Lietuva

Veido ir žandikaulių chirurgija

Luxembourg

Chirurgie maxillo-faciale

Magyarország

Szájsebészet

Malta

 

Nederland

 

Österreich

Mund- Kiefer- und Gesichtschirurgie

Polska

Chirurgia szczekowo-twarzowa

Portugal

Cirurgia maxilo-facial

România

 

Slovenija

Maxilofacialna kirurgija

Slovensko

Maxilofaciálna chirurgia

Suomi/Finland

 

Sverige

 

United Kingdom

 



Valsts

Bioloģiskā hematoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

България

Клинична хематология

Česká republika

 

Danmark

Klinisk blodtypeserologi (1)

Deutschland

 

Eesti

 

Ελλάς

 

España

 

France

Hématologie

▼M8

Hrvatska

 

▼M1

Ireland

 

Italia

 

Κύπρος

 

Latvija

 

Lietuva

 

Luxembourg

Hématologie biologique

Magyarország

 

Malta

 

Nederland

 

Österreich

 

Polska

 

Portugal

Hematologia clinica

România

 

Slovenija

 

Slovensko

 

Suomi/Finland

 

Sverige

 

United Kingdom

 

(1)   1983. gada 1. janvāris, izņemot personas, kuras apmācību uzsākušas pirms šā datuma un pabeigušas pirms 1988. gada beigām

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Stomatoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 3 gadi

Dermatoloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

 

България

 

 

Česká republika

 

 

Danmark

 

 

Deutschland

 

 

Eesti

 

 

Ελλάς

 

 

España

Estomatología

 

France

Stomatologie

 

▼M8

Hrvatska

 

 

▼M1

Ireland

 

Dermatology

Italia

Odontostomatologia (1)

 

Κύπρος

 

 

Latvija

 

 

Lietuva

 

 

Luxembourg

Stomatologie

 

Magyarország

 

 

Malta

 

Dermatoloġija

Nederland

 

 

Österreich

 

 

Polska

 

 

Portugal

Estomatologia

 

România

 

 

Slovenija

 

 

Slovensko

 

 

Suomi/Finland

 

 

Sverige

 

 

United Kingdom

 

Dermatology

(1)   1994. gada 3. decembris

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Veneroloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Tropu medicīna

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

 

България

 

 

Česká republika

 

 

Danmark

 

 

Deutschland

 

 

Eesti

 

 

Ελλάς

 

 

España

 

 

France

 

 

▼M8

Hrvatska

 

 

▼M1

Ireland

Genito-urinary medicine

Tropical medicine

Italia

 

Medicina tropicale

Κύπρος

 

 

Latvija

 

 

Lietuva

 

 

Luxembourg

 

 

Magyarország

 

Trópusi betegségek

Malta

Mediċina Uro-ġenetali

 

Nederland

 

 

Österreich

 

Spezifische Prophylaxe und Tropenhygiene

Polska

 

Medycyna transportu

Portugal

 

Medicina tropical

România

 

 

Slovenija

 

 

Slovensko

 

Tropická medicína

Suomi/Finland

 

 

Sverige

 

 

United Kingdom

Genito-urinary medicine

Tropical medicine



Valsts

Gastgroentroloģiskā ķirurģija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Chirurgie abdominale/Heelkunde op het abdomen (1)

 

България

 

Спешна медицина

Česká republika

 

Traumatologie

Urgentní medicína

Danmark

Kirurgisk gastroenterologi eller kirurgiske mave-tarmsygdomme

 

Deutschland

Visceralchirurgie

 

Eesti

 

 

Ελλάς

 

 

España

Cirugía del aparato digestivo

 

France

Chirurgie viscérale et digestive

 

▼M8

Hrvatska

Abdominalna kirurgija

Hitna medicina

▼M1

Ireland

 

Emergency medicine

Italia

Chirurgia dell'apparato digerente

 

Κύπρος

 

 

Latvija

 

 

Lietuva

Abdominalinė chirurgija

 

Luxembourg

Chirurgie gastro-entérologique

 

Magyarország

 

Traumatológia

Malta

 

Mediċina tal-Aċċidenti u l-Emerġenza

Nederland

 

 

Österreich

 

 

Polska

 

Medycyna ratunkowa

Portugal

 

 

România

 

Medicină de urgență

Slovenija

Abdominalna kirurgija

 

Slovensko

Gastroenterologická chirurgia

Úrazová chirurgia

Urgentná medicína

Suomi/Finland

Gastroenterologinen kirurgia/Gastroenterologisk kirurgi

 

Sverige

 

 

United Kingdom

 

Accident and emergency medicine

(1)   1983. gada 1. janvāris

Atcelšanas datums 27. panta 3. punkta nozīmē:



Valsts

Klīniskā neirofizioloģija

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Zobu, mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurģija (ārstu pamatapmācība un zobārstu pamatapmācība) (1)

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

 

Stomatologie et chirurgie orale et maxillo-faciale/Stomatologie en mond-, kaak- en aangezichtschirurgie

България

 

 

Česká republika

 

 

Danmark

Klinisk neurofysiologi

 

Deutschland

 

Mund-, Kiefer- und Gesichtschirurgie

Eesti

 

 

Ελλάς

 

 

España

Neurofisiologia clínica

 

France

 

 

▼M8

Hrvatska

 

 

▼M1

Ireland

Clinical neurophysiology

Oral and maxillo-facial surgery

Italia

 

 

Κύπρος

 

Στοματο-Γναθο-Προσωποχειρουργική

Latvija

 

 

Lietuva

 

 

Luxembourg

 

Chirurgie dentaire, orale et maxillo-faciale

Magyarország

 

Arc-állcsont-szájsebészet

Malta

Newrofiżjoloġija Klinika

Kirurġija tal-għadam tal-wiċċ

Nederland

 

 

Österreich

 

 

Polska

 

 

Portugal

 

 

România

 

 

Slovenija

 

 

Slovensko

 

 

Suomi/Finland

Kliininen neurofysiologia/Klinisk neurofysiologi

Suu- ja leukakirurgia/Oral och maxillofacial kirurgi

Sverige

Klinisk neurofysiologi

 

United Kingdom

Clinical neurophysiology

Oral and maxillo-facial surgery

(1)   Apmācība, pabeidzot kuru tiek piešķirts zobu, mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurģijas (ārsta un zobārsta pamatapmācība) speciālista kvalifikāciju apliecinošs dokuments, nozīmē, ka ir pabeigta un apstiprināta medicīnas pamatizglītība (24. pants) un papildus pabeigta un apstiprināta zobārstniecības pamatizglītība (34. pants).

▼M6



Valsts

Onkoloģija–ķīmijterapija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Ģenētika

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Oncologie médicale/ Medische oncologie

 

България

Медицинска онкология

Медицинска генетика

Česká republika

Klinická onkologie

Lékařská genetika

Danmark

 

Klinisk genetik

Deutschland

 

Humangenetik

Eesti

 

Meditsiinigeneetika

Ελλάς

Παθολογική Ογκολογία

 

España

 

 

France

Oncologie

Génétique médicale

▼M8

Hrvatska

 

 

▼M6

Ireland

Medical oncology

Clinical genetics

Italia

Oncologia medica

Genetica medica

Κύπρος

Ακτινοθεραπευτική Ογκολογία

 

Latvija

Onkoloģija–ķīmijterapija

Medicīnas ģenētika

Lietuva

Chemoterapinė onkologija

Genetika

Luxembourg

Oncologie médicale

Médecine génétique

Magyarország

Klinikai onkológia

Klinikai genetika

Malta

 

 

Nederland

 

Klinische genetica

Österreich

 

Medizinische Genetik

Polska

Onkologia kliniczna

Genetyka kliniczna

Portugal

Oncologia médica

Genética médica

România

Oncologie medicala

Genetica medicala

Slovenija

Internistična onkologija

Klinična genetika

Slovensko

Klinická onkológia

Lekárska genetica

Suomi/Finland

 

Perinnöllisyyslääketiede/ Medicinsk genetik

Sverige

 

 

United Kingdom

Medical oncology

Clinical genetics

▼B

5.1.4.   Vispārējās prakses ārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti



Valsts

Kvalifikāciju apliecinošais dokuments

Profesionālais nosaukums

Atsauces datums

België/Belgique/Belgien

Ministerieel erkenningsbesluit van huisarts/Arrêté ministériel d'agrément de médecin généraliste

Huisarts/Médecin généraliste

1994. gada 31. decembris

▼M1

България

Свидетелство за призната специалност по Обща медицина

Лекар-специалист по Обща медицина

2007. gada 1. janvāris

▼B

Česká republika

Diplom o specializaci “všeobecné lékařství”

Všeobecný lékař

2004. gada 1. maijs

Danmark

Tilladelse til at anvende betegnelsen alment praktiserende læge/Speciallægel i almen medicin

Almen praktiserende læge/Speciallæge i almen medicin

1994. gada 31. decembris

Deutschland

Zeugnis über die spezifische Ausbildung in der Allgemeinmedizin

Facharzt/Fachärztin für Allgemeinmedizin

1994. gada 31. decembris

Eesti

Diplom peremeditsiini erialal

Perearst

2004. gada 1. maijs

Ελλάς

Tίτλος ιατρικής ειδικότητας γενικής ιατρικής

Iατρός με ειδικότητα γενικής ιατρικής

1994. gada 31. decembris

España

Título de especialista en medicina familiar y comunitaria

Especialista en medicina familiar y comunitaria

1994. gada 31. decembris

France

Diplôme d'Etat de docteur en médecine (avec document annexé attestant la formation spécifique en médecine générale)

Médecin qualifié en médecine générale

1994. gada 31. decembris

▼M8

Hrvatska

Diploma o specijalističkom usavršavanju

specijalist obiteljske medicine

2013. gada 1. jūlijs

▼B

Ireland

Certificate of specific qualifications in general medical practice

General medical practitioner

1994. gada 31. decembris

Italia

Attestato di formazione specifica in medicina generale

Medico di medicina generale

1994. gada 31. decembris

Κύπρος

Τίτλος Ειδικότητας Γενικής Ιατρικής

Ιατρός Γενικής Ιατρικής

2004. gada 1. maijs

Latvija

Ģimenes ārsta sertifikāts

Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts

2004. gada 1. maijs

Lietuva

Šeimos gydytojo rezidentūros pažymėjimas

Šeimos medicinos gydytojas

2004. gada 1. maijs

Luxembourg

Diplôme de formation spécifique en medicine générale

Médecin généraliste

1994. gada 31. decembris

Magyarország

Háziorvostan szakorvosa bizonyítvány

Háziorvostan szakorvosa

2004. gada 1. maijs

Malta

Tabib tal-familja

Mediċina tal-familja

2004. gada 1. maijs

Nederland

Certificaat van inschrijving in het register van erkende huisartsen van de Koninklijke Nederlandsche Maatschappij tot bevordering der geneeskunst

Huisarts

1994. gada 31. decembris

Österreich

Arzt für Allgemeinmedizin

Arzt für Allgemeinmedizin

1994. gada 31. decembris

Polska

Diplôme: Dyplom uzyskania tytułu specjalisty w dziedzinie medycyny rodzinnej

Specjalista w dziedzinie medycyny rodzinnej

2004. gada 1. maijs

Portugal

Diploma do internato complementar de clínica geral

Assistente de clínica geral

1994. gada 31. decembris

▼M1

România

Certificat de medic specialist medicină de familie

Medic specialist medicină de familie

2007. gada 1. janvāris

▼B

Slovenija

Potrdilo o opravljeni specializaciji iz družinske medicine

Specialist družinske medicine/Specialistka družinske medicine

2004. gada 1. maijs

Slovensko

Diplom o špecializácii v odbore “všeobecné lekárstvo”

Všeobecný lekár

2004. gada 1. maijs

Suomi/ Finland

Todistus lääkärin perusterveydenhuollon lisäkoulutuksesta/Bevis om tilläggsutbildning av läkare i primärvård

Yleislääkäri/Allmänläkare

1994. gada 31. decembris

Sverige

Bevis om kompetens som allmänpraktiserande läkare (Europaläkare) utfärdat av Socialstyrelsen

Allmänpraktiserande läkare (Europaläkare)

1994. gada 31. decembris

United Kingdom

Certificate of prescribed/equivalent experience

General medical practitioner

1994. gada 31. decembris

V.2.   Vispārējās aprūpes māsa

5.2.1.   Vispārējās aprūpes māsu apmācību programma

Apmācības, kuru rezultātā tiek iegūta vispārējās māsas kvalifikāciju, sastāv no divām daļām.

A. Teorētiskās mācības

a. Aprūpe:

 profesijas raksturs un profesionālā ētika

 vispārējie veselības un aprūpes principi

 aprūpes principi saistībā ar:

 

 vispārējo un speciālo medicīnu

 vispārējo un specializēto ķirurģiju

 bērnu aprūpi un pediatriju

 mātes un jaundzimušā kopšanu

 garīgo veselību un psihiatriju

 veco ļaužu aprūpi un geriatriju

b. Fundamentālās zinātnes:

 anatomija un fizioloģija

 patoloģija

 bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija

 biofizika, bioķīmija un radioloģija

 dietoloģija

 higiēna:

 

 medicīniskā profilakse

 veselības mācība

 farmakoloģija

c. Sociālās zinātnes:

 socioloģija

 psiholoģija

 vadības pamati

 pedagoģijas pamati

 tiesību akti sociālajā un veselības aizsardzības jomā

 aprūpes tiesiskie aspekti

B. Klīniskās nodarbības

 Aprūpe saistībā ar:

 

 vispārējo un specializēto medicīnu

 vispārējo un specializēto ķirurģiju

 bērnu aprūpi un pediatriju

 mātes un jaundzimušā kopšanu

 garīgo veselību un psihiatriju

 veco ļaužu aprūpi un geriatriju

 mājas aprūpi

Vienu vai vairākus no šiem mācību priekšmetiem var mācīt citu priekšmetu kontekstā vai arī savstarpēji apvienojot.

Teorētiskā apmācība jāapsver un jāsaskaņo ar klīnisko apmācību tādā veidā, lai šajā pielikumā minētās zināšanas un prasmes būtu iespējams apgūt pienācīgā veidā.

5.2.2.   Vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti



Valsts

Kvalifikāciju apliecinošais dokuments

Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu

Profesionālais nosaukums

Atsauces datums

België/Belgique/Belgien

— Diploma gegradueerde verpleger/verpleegster/Diplôme d'infirmier(ère) gradué(e)/Diplom eines (einer) graduierten Krankenpflegers (-pflegerin)

— Diploma in de ziekenhuisverpleegkunde/Brevet d'infirmier(ère) hospitalier(ère)/Brevet eines (einer) Krankenpflegers (-pflegerin)

— Brevet van verpleegassistent(e)/Brevet d'hospitalier(ère)/Brevet einer Pflegeassistentin

— De erkende opleidingsinstituten/Les établissements d'enseignement reconnus/Die anerkannten Ausbildungsanstalten

— De bevoegde Examencommissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d'enseignement de la Communauté française/Der zuständige Prüfungsausschüß der Deutschsprachigen Gemeinschaft

— Hospitalier(ère)/Verpleegassistent(e)

— Infirmier(ère) hospitalier(ère)/Ziekenhuisverpleger(-verpleegster)

1979. gada 29. jūnijs

▼M1

България

Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Бакалавър” с професионална квалификация “Медицинска сестра”

Университет

Медицинска сестра

2007. gada 1. janvāris

▼B

Česká republika

1.  Diplom o ukončení studia ve studijním programu ošetřovatelství ve studijním oboru všeobecná sestra (bakalář, Bc.), accompanied by the following certificate: Vysvědčení o státní závěrečné zkoušce

1.  Vysoká škola zřízená nebo uznaná státem

1.  Všeobecná sestra

2004. gada 1. maijs

2.  Diplom o ukončení studia ve studijním oboru diplomovaná všeobecná sestra (diplomovaný specialista, DiS.), accompanied by the following certificate: Vysvědčení o absolutoriu

2.  Vyšší odborná škola zřízená nebo uznaná státem

2.  Všeobecný ošetřovatel

Danmark

Eksamensbevis efter gennemført sygeplejerskeuddannelse

Sygeplejeskole godkendt af Undervisningsministeriet

Sygeplejerske

1979. gada 29. jūnijs

Deutschland

Zeugnis über die staatliche Prüfung in der Krankenpflege

Staatlicher Prüfungsausschuss

Gesundheits- und Krankenpflegerin/Gesundheits- und Krankenpfleger

2004. gada 1. maijs

Eesti

Diplom õe erialal

1.  Tallinna Meditsiinikool

2.  Tartu Meditsiinikool

3.  Kohtla-Järve Meditsiinikool

õde

2004. gada 1. maijs

Ελλάς

1.  Πτυχίο Νοσηλευτικής Παν/μίου Αθηνών

1.  Πανεπιστήμιο Αθηνών

Διπλωματούχος ή πτυχιούχος νοσοκόμος, νοσηλευτής ή νοσηλεύτρια

1981. gada 1. janvāris

2.  Πτυχίο Νοσηλευτικής Τεχνολογικών Εκπαιδευτικών Ιδρυμάτων (Τ.Ε.Ι.)

2.  Τεχνολογικά Εκπαιδευτικά Ιδρύματα Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων

3.  Πτυχίο Αξιωματικών Νοσηλευτικής

3.  Υπουργείο Εθνικής 'Αμυνας

4.  Πτυχίο Αδελφών Νοσοκόμων πρώην Ανωτέρων Σχολών Υπουργείου Υγείας και Πρόνοιας

4.  Υπουργείο Υγείας και Πρόνοιας

5.  Πτυχίο Αδελφών Νοσοκόμων και Επισκεπτριών πρώην Ανωτέρων Σχολών Υπουργείου Υγείας και Πρόνοιας

5.  Υπουργείο Υγείας και Πρόνοιας

6.  Πτυχίο Τμήματος Νοσηλευτικής

6.  ΚΑΤΕΕ Υπουργείου Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων

España

Título de Diplomado universitario en Enfermería

— Ministerio de Educación y Cultura

— El rector de una universidad

Enfermero/a diplomado/a

1981. gada 1. janvāris

France

— Diplôme d'Etat d'infirmier(ère)

— Diplôme d'Etat d'infirmier(ère) délivré en vertu du décret no 99-1147 du 29 décembre 1999

Le ministère de la santé

Infirmer(ère)

1979. gada 29. jūnijs

▼M8

Hrvatska

1.  Svjedodžba “medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege”

2.  Svjedodžba

“prvostupnik (baccalaureus) sestrinstva/prvostupnica (baccalaurea) sestrinstva”

1.  Srednje strukovne škole koje izvode program za stjecanje kvalifikacije “medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege”

2.  Medicinski fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj

Sveučilišta u Republici Hrvatskoj

Veleučilišta u Republici Hrvatskoj

1.  medicinska sestra opće njege/medicinski tehničar opće njege

2.  prvostupnik (baccalaureus) sestrinstva/prvostupnica (baccalaurea) sestrinstva

2013. gada 1. jūlijs

▼B

Ireland

Certificate of Registered General Nurse

An Bord Altranais (The Nursing Board)

Registered General Nurse

1979. gada 29. jūnijs

Italia

Diploma di infermiere professionale

Scuole riconosciute dallo Stato

Infermiere professionale

1979. gada 29. jūnijs

Κύπρος

Δίπλωμα Γενικής Νοσηλευτικής

Νοσηλευτική Σχολή

Εγγεγραμμένος Νοσηλευτής

2004. gada 1. maijs

Latvija

1.  Diploms par māsas kvalifikācijas iegūšanu

1.  Māsu skolas

Māsa

2004. gada 1. maijs

2.  Māsas diploms

2.  Universitātes tipa augstskola pamatojoties uz Valsts eksāmenu komisijas lēmumu

Lietuva

1.  Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesinę kvalifikaciją

1.  Universitetas

Bendrosios praktikos slaugytojas

2004. gada 1. maijs

2.  Aukštojo mokslo diplomas (neuniversitetinės studijos), nurodantis suteiktą bendrosios praktikos slaugytojo profesine kvalifikaciją

2.  Kolegija

Luxembourg

— Diplôme d'Etat d'infirmier

— Diplôme d'Etat d'infirmier hospitalier gradué

Ministère de l'éducation nationale, de la formation professionnelle et des sports

Infirmier

1979. gada 29. jūnijs

Magyarország

1.  Ápoló bizonyítvány

1.  Iskola

Ápoló

2004. gada 1. maijs

2.  Diplomás ápoló oklevél

2.  Egyetem/főiskola

3.  Egyetemi okleveles ápoló oklevél

3.  Egyetem

Malta

Lawrja jew diploma fl-istudji tal-infermerija

Universita’ ta' Malta

Infermier Registrat tal-Ewwel Livell

2004. gada 1. maijs

Nederland

1.  Diploma's verpleger A, verpleegster A, verpleegkundige A

1.  Door een van overheidswege benoemde examencommissie

Verpleegkundige

1979. gada 29. jūnijs

2.  Diploma verpleegkundige MBOV (Middelbare Beroepsopleiding Verpleegkundige)

2.  Door een van overheidswege benoemde examencommissie

3.  Diploma verpleegkundige HBOV (Hogere Beroepsopleiding Verpleegkundige)

3.  Door een van overheidswege benoemde examencommissie

4.  Diploma beroepsonderwijs verpleegkundige — Kwalificatieniveau 4

4.  Door een van overheidswege aangewezen opleidingsinstelling

5.  Diploma hogere beroepsopleiding verpleegkundige — Kwalificatieniveau 5

5.  Door een van overheidswege aangewezen opleidingsinstelling

Österreich

1.  Diplom als “Diplomierte Gesundheits- und Krankenschwester, Diplomierter Gesundheits- und Krankenpfleger”

1.  Schule für allgemeine Gesundheits- und Krankenpflege

— Diplomierte Krankenschwester

— Diplomierter Krankenpfleger

1994. gada . janvāris

2.  Diplom als “Diplomierte Krankenschwester, Diplomierter Krankenpfleger”

2.  Allgemeine Krankenpflegeschule

Polska

Dyplom ukończenia studiów wyższych na kierunku pielęgniarstwo z tytułem “magister pielęgniarstwa”

Instytucja prowadząca kształcenie na poziomie wyższym uznana przez właściwe władze

(Kompetentu iestāžu atzīta augstākās izglītības iestāde)

Pielegniarka

2004. gada 1. maijs

Portugal

1.  Diploma do curso de enfermagem geral

1.  Escolas de Enfermagem

Enfermeiro

1986. gada 1. janvāris

2.  Diploma/carta de curso de bacharelato em enfermagem

2.  Escolas Superiores de Enfermagem

3.  Carta de curso de licenciatura em enfermagem

3.  Escolas Superiores de Enfermagem; Escolas Superiores de Saúde

▼M1

România

1.  Diplomă de absolvire de asistent medical generalist cu studii superioare de scurtă durată

1.  Universități

asistent medical generalist

2007. gada 1. janvāris

2.  Diplomă de licență de asistent medical generalist cu studii superioare de lungă durată

2.  Universități

▼B

Slovenija

Diploma, s katero se podeljuje strokovni naslov “diplomirana medicinska sestra/diplomirani zdravstvenik”

1.  Univerza

2.  Visoka strokovna šola

Diplomirana medicinska sestra/Diplomirani zdravstvenik

2004. gada 1.maijs

Slovensko

1.  Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu “magister z ošetrovateľstva” (“Mgr.”)

1.  Vysoká škola

Sestra

2004. gada 1. maijs

2.  Vysokoškolský diplom o udelení akademického titulu “bakalár z ošetrovateľstva” (“Bc.”)

2.  Vysoká škola

3.  Absolventský diplom v študijnom odbore diplomovaná všeobecná sestra

3.  Stredná zdravotnícka škola

Suomi/ Finland

1.  Sairaanhoitajan tutkinto/Sjukskötarexamen

1.  Terveydenhuolto-oppilaitokset/ Hälsovårdsläroanstalter

Sairaanhoitaja/Sjukskötare

1994. gada 1. janvāris

2.  Sosiaali- ja terveysalan ammattikorkeakoulututkinto, sairaanhoitaja (AMK)/Yrkeshögskoleexamen inom hälsovård och det sociala området, sjukskötare (YH)

2.  Ammattikorkeakoulut/ Yrkeshögskolor

Sverige

Sjuksköterskeexamen

Universitet eller högskola

Sjuksköterska

1994. gada 1. janvāris

United Kingdom

Statement of Registration as a Registered General Nurse in part 1 or part 12 of the register kept by the United Kingdom Central Council for Nursing, Midwifery and Health Visiting

Various

— State Registered Nurse

— Registered General Nurse

1979. gada 29. jūnijs

V.3.   Zobārsts

5.3.1.   Zobārstu apmācību programma

Studiju programma, pēc kuras beigšanas iegūst zobārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ietver vismaz turpmāk minētos mācību priekšmetus. Vienu vai vairākus no šiem mācību priekšmetiem var mācīt saistībā ar pārējiem priekšmetiem vai kopā ar tiem.

A. Pamatpriekšmeti

 ķīmija

 fizika

 bioloģija

B. Medicīniski bioloģiski priekšmeti un vispārīgi medicīnas priekšmeti

 anatomija

 embrioloģija

 histoloģija, tostarp citoloģija

 fizioloģija

 bioķīmija (vai fizioloģiskā ķīmija)

 patoloģiskā anatomija

 vispārējā patoloģija

 farmakoloģija

 mikrobioloģija

 higiēna

 profilaktiskā medicīna un epidemioloģija

 radioloģija

 fizioterapija

 vispārējā ķirurģija

 vispārējā medicīna, tostarp - pediatrija

 otorinolaringoloģija

 dermatoveneroloģija

 vispārējā psiholoģija — psihopatoloģija — neiropatoloģija

 anestezioloģija

C. Priekšmeti, kas tieši saistīti ar zobārstniecību

 prostodontija

 zobārstniecības materiāli un piederumi

 konservatīvā zobārstniecība

 profilaktiskā zobārstniecība

 anestēzija un nomierināšana

 speciālā ķirurģija

 speciālā patoloģija

 klīniskā prakse

 pedodontija

 ortodontija

 periodontija

 zobu radioloģija

 sakodiens un žokļa darbība

 profesionālā organizācija, ētika un tiesību akti

 zobārstniecības sociālie aspekti

5.3.2.   Zobārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošie dokumenti



Valsts

Kvalifikāciju apliecinošais dokuments

Iestāde, kas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu

Kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam pievienotais sertifikāts

Profesionālais nosaukums

Atsauces datums

België/Belgique/Belgien

Diploma van tandarts/Diplôme licencié en science dentaire

— De universiteiten/Les universités

— De bevoegde Examen- commissie van de Vlaamse Gemeenschap/Le Jury compétent d'enseignement de la Communauté française

 

Licentiaat in de tandheelkunde/Licencié en science dentaire

1980. gada 28. janvāris

▼M1

България

Диплома за висше образование на образователно-квалификационна степен “Магистър” по “Дентална медицина” с професионална квалификация “Магистър-лекар по дентална медицина”

Факултет по дентална медицина към Медицински университет

 

Лекар по дентална медицина

2007. gada 1. janvāris

▼B

Česká republika

Diplom o ukončení studia ve studijním programu zubní lékařství ►C2  (doktor zubního lékařství, MDDr.) ◄

Lékařská fakulta univerzity v České republice

Vysvědčení o státní rigorózní zkoušce

Zubní lékař

2004. gada 1. maijs

Danmark

Bevis for tandlægeeksamen (odontologisk kandidateksamen)

Tandlægehøjskolerne, Sundhedsvidenskabeligt universitetsfakultet

Autorisation som tandlæge, udstedt af Sundhedsstyrelsen

Tandlæge

1980. gada 28. janvāris

Deutschland

Zeugnis über die Zahnärztliche Prüfung

Zuständige Behörden

 

Zahnarzt

1980. gada 28. janvāris

Eesti

Diplom hambaarstiteaduse õppekava läbimise kohta

Tartu Ülikool

 

Hambaarst

2004. gada 1. maijs

Ελλάς

Πτυχίo Οδovτιατρικής

Παvεπιστήμιo

 

Οδοντίατρος ή χειρούργος οδοντίατρος

1981. gada 1. janvāris

España

Título de Licenciado en Odontología

El rector de una universidad

 

Licenciado en odontología

1981. gada 1. janvāris

France

Diplôme d'Etat de docteur en chirurgie dentaire

Universités

 

Chirurgien-dentiste

1980. gada 28. janvāris

▼M8

Hrvatska

Diploma “doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine”

Fakulteti sveučilišta u Republici Hrvatskoj

 

doktor dentalne medicine/doktorica dentalne medicine

2013. gada 1. jūlijs

▼B

Ireland

— Bachelor in Dental Science (B.Dent.Sc.)

— Bachelor of Dental Surgery (BDS)

— Licentiate in Dental Surgery (LDS)

— Universities

— Royal College of Surgeons in Ireland

 

— Dentist

— Dental practitioner

— Dental surgeon

1980. gada 28. janvāris

Italia

Diploma di laurea in Odontoiatria e Protesi Dentaria

Università

Diploma di abilitazione all'esercizio della professione di odontoiatra

Odontoiatra

1980. gada 28. janvāris

Κύπρος

Πιστοποιητικό Εγγραφής Οδοντιάτρου

Οδοντιατρικό Συμβούλιο

 

Οδοντίατρος

2004. gada 1. maijs

Latvija

Zobārsta diploms

Universitātes tipa augstskola

Rezidenta diploms par zobārsta pēcdiploma izglītības programmas pabeigšanu, ko izsniedz universitātes tipa augstskola un “Sertifikāts” — kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu zobārstniecībā

Zobārsts

2004. gada 1. maijs

Lietuva

Aukštojo mokslo diplomas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo kvalifikaciją

Universitetas

Internatūros pažymėjimas, nurodantis suteiktą gydytojo odontologo profesinę kvalifikaciją

Gydytojas odontologas

2004. gada 1. maijs

Luxembourg

Diplôme d'Etat de docteur en médecine dentaire

Jury d'examen d'Etat

 

Médecin-dentiste

1980. gada 28. janvāris

Magyarország

Fogorvos oklevél (doctor medicinae dentariae, röv.: dr. med. dent.)

Egyetem