EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004L0018-20090821
Directive 2004/18/EC of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 on the coordination of procedures for the award of public works contracts, public supply contracts and public service contracts
Consolidated text: Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru
Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru
2004L0018 — LV — 21.08.2009 — 009.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) (OV L 134, 30.4.2004, p.114) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1874/2004 (2004. gada 28. oktobris), |
L 326 |
17 |
29.10.2004 |
|
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/51/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 7. septembris), |
L 257 |
127 |
1.10.2005 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/75/EK (2005. gada 16. novembris) |
L 323 |
55 |
9.12.2005 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2083/2005 (2005. gada 19. decembris), |
L 333 |
28 |
20.12.2005 |
|
|
L 363 |
107 |
20.12.2006 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1422/2007 (2007. gada 4. decembris), |
L 317 |
34 |
5.12.2007 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 213/2008 (2007. gada 28. novembris), |
L 74 |
1 |
15.3.2008 |
|
|
L 349 |
1 |
24.12.2008 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
|
L 216 |
76 |
20.8.2009 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/18/EK
(2004. gada 31. marts)
par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu, un 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 4 ), ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,
tā kā:|
(1) |
Vienlaikus ar jauniem grozījumiem Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 5 ), Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK par to, kā koordinēt piegādes valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 6 ), un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 7 ), kas vajadzīgi, lai izpildītu vienkāršošanas un modernizēšanas prasības, kuras izteikušas gan līgumslēdzējas iestādes, gan komersanti, atsaucoties uz Komisijas 1996. gada 27. novembrī pieņemto Zaļo grāmatu, minētās direktīvas ir skaidrības labad jāpārstrādā. Šīs direktīvas pamatā ir Tiesas prakse, konkrēti tā prakse attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem, ar kuru precizē līgumslēdzēju iestāžu iespējas apmierināt attiecīgās sabiedrības daļas vajadzības, tostarp vides un/vai sociālajā jomā, ja vien šādi kritēriji ir saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, nepiešķir līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību, ir skaidri norādīti un atbilst 2. apsvērumā minētajiem pamatprincipiem. |
|
(2) |
Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs noslēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tomēr attiecībā uz valsts līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līgumu efektivitāti un garantētu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Tādēļ šie koordinēšanas noteikumi jāskaidro gan saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, gan saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem. |
|
(3) |
Šādiem koordinēšanas noteikumiem pēc iespējas jāatbilst esošajai procedūrai un praksei katrā no dalībvalstīm. |
|
(4) |
Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka publisko tiesību subjekta piedalīšanās valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendenta statusā nerada konkurences traucējumus, kas skar privātus pretendentus. |
|
(5) |
Saskaņā ar Līguma 6. pantu, nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbību jomās, kas minētas Līguma 3. pantā, jāņem vērā vides aizsardzības prasības, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ minētā direktīva precizē to, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem panākt visizdevīgāko piedāvājumu. |
|
(6) |
Nekas šajā direktīvā nedrīkst kavēt tādu pasākumu piemērošanu vai izpildi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, sabiedrības morāli, sabiedrības drošību, veselību, cilvēka dzīvību un dzīvnieku valsti vai lai saglabātu augu valsti, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, ja vien minētie pasākumi ir saskaņā ar Līgumu. |
|
(7) |
Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par to nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, kas attiecas uz tās kompetencē ietilpstošiem jautājumiem un par ko ir panākta vienošanās daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986. līdz 1994. gads) ( 8 ), apstiprināja konkrēti PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu (še turpmāk – “Nolīgums”), kura mērķis ir pasaules tirdzniecības liberalizācijas un paplašināšanas nolūkā izveidot daudzpusēju sistēmu, ar ko līdzsvaro tiesības un pienākumus attiecībā uz valsts līgumiem. Pieņemot Nolīgumu, Komisija uzņemas starptautiskās tiesības un saistības, bet kārtība, kas jāattiecina uz pretendentiem un produkciju no trešām parakstītājvalstīm, ir Nolīgumā paredzētā kārtība. Šim Nolīgumam nav tiešas ietekmes. Nolīgumā paredzētajām līgumslēdzējām iestādēm, kas atbilst šīs direktīvas prasībām un kas to piemēro komersantiem no trešām valstīm, kuras ir Nolīguma parakstītājas, tādēļ jāatbilst Nolīguma prasībām. Turklāt ir lietderīgi ar šiem koordinējošajiem noteikumiem garantēt Kopienas komersantiem tādus nosacījumus dalībai valsts iepirkumā, kas ir tikpat labvēlīgi kā tie, kurus attiecina uz komersantiem no trešām valstīm, kas ir Nolīguma parakstītājas. |
|
(8) |
Pirms uzsākt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, līgumslēdzējas iestādes tehniskā sarunā var prasīt vai uzsākt konsultācijas, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr to var darīt tikai tad, ja šādām konsultācijām nav konkurenci kavējošas ietekmes. |
|
(9) |
Ņemot vērā būvdarbu valsts līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu realizācijas līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi. Lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atsevišķi vai kopā jāpieņem, vērtējot pēc kvalitatīviem un ekonomiskiem kritērijiem, kurus var noteikt ar valsts tiesību aktiem. |
|
(10) |
Līgumu uzskata par būvdarbu valsts līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz I pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Pakalpojumu valsts līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir saistīti ar galveno līguma priekšmetu un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka minētie būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls atzīt šo līgumu par būvdarbu valsts līgumu. |
|
(11) |
Jāparedz Kopienas definīcija pamatnolīgumiem, kā arī konkrēti noteikumi par pamatnolīgumiem, kas noslēgti saistībā ar šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošiem līgumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ja līgumslēdzēja iestāde slēdz pamatnolīgumu atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, kas attiecas konkrēti uz konkursu izsludināšanu, termiņiem un piedāvājumu iesniegšanas nosacījumiem, tad minētā pamatnolīguma spēkā esamības laikā ar to pamatotus līgumus tā var slēgt vai nu saskaņā ar pamatnolīguma noteikumiem, vai – ja pamatnolīgumā nav iepriekš paredzēti visi noteikumi – attiecībā uz šiem noteikumiem, izsludinot atkārtotu konkursu pamatnolīguma pušu starpā. Konkursa atkārtotai izsludināšanai jāatbilst dažiem noteikumiem, kuru mērķis ir garantēt nepieciešamo elastīgumu un garantēt vispārīgos principus, jo īpaši vienādu iespēju principa ievērošanu. Šo pašu iemeslu dēļ pamatnolīgumu spēkā esamībai nevajadzētu pārsniegt četrus gadus, izņemot tad, ja līgumslēdzējas iestādes to pienācīgi pamato. |
|
(12) |
Pastāvīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskas iepirkuma metodes. Šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt valsts iepirkumu, jo īpaši to izmantošanas dēļ iespējamās laika un naudas taupīšanas izteiksmē. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskas iepirkuma metodes, ja šāds izmantojums atbilst saskaņā ar šo direktīvu izstrādātajiem noteikumiem un vienādu iespēju, nediskriminēšanas un pārredzamības principiem. Tālab pretendenta iesniegts piedāvājums tad, ja konkurss izsludināts atkārtoti atbilstīgi pamatnolīgumam vai ja izmanto dinamisko iepirkuma sistēmu, var izpausties kā minētā pretendenta elektroniskais katalogs, ja vien šis pretendents lieto saziņas līdzekļus, ko līgumslēdzēja iestāde izvēlējusies saskaņā ar 42. pantu. |
|
(13) |
Ņemot vērā elektronisko iepirkuma sistēmu straujo izplatību, ir jāievieš atbilstīgi noteikumi, kas līgumslēdzējām iestādēm ļautu pilnībā izmantot šo sistēmu piedāvāto iespēju priekšrocības. Tālab jānosaka pilnībā elektroniska dinamiskā iepirkuma sistēma parastajam iepirkumam un jāparedz īpaši noteikumi šādas sistēmas izveidei un darbībai, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem komersantiem, kas vēlas izmantot minēto sistēmu. Visiem komersantiem, kas iesniedz ar specifikāciju saskanīgu orientējošu piedāvājumu un atbilst atlases kritērijiem, jāļauj iekļauties šādā sistēmā. Izstrādājot jau atlasīto pretendentu sarakstu un dodot jauniem pretendentiem dalības iespēju, pieejamo elektronisko iekārtu dēļ ar šo iepirkuma metodi līgumslēdzēja iestāde var panākt pretendentu loka paplašināšanos un tādējādi nodrošināt optimālu valsts līdzekļu izmantojumu vispārīgā konkurencē. |
|
(14) |
Tā kā sagaidāms, ka pieaugs elektronisko izsoļu metodes izmantojums, šādām izsolēm jānosaka Kopienas definīcija un īpaši reglamentējoši noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to norisi pilnīgā saskaņā ar vienādu iespēju, nediskriminēšanas un pārredzamības principiem. Tālab jāparedz, ka šādas elektroniskas izsoles var rīkot tikai attiecībā uz tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumiem, kuru specifikācijas ir precīzi paredzamas. Konkrēti tā var būt atkārtotu piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā. Šā paša mērķa labad jābūt iespējamam jebkurā elektroniskās izsoles posmā sadalīt pretendentus pēc vietām atkarībā no to vērtējuma konkrētajā posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana līgumslēdzējām iestādēm ļauj prasīt pretendentiem iesniegt jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un – ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu – arī uzlabot citus piedāvājuma elementus, ne tikai cenas. Lai garantētu atbilstību pārredzamības principam, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tie elementi, kurus var novērtēt automatizēti ar elektroniskiem līdzekļiem un bez līgumslēdzējas iestādes iejaukšanās un/vai vērtējuma, t.i., tikai tie elementi, kuri ir nosakāmi un kurus ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos. Turpretim tie piedāvājumu aspekti, kas ietver skaitliski neizsakāmu elementu vērtēšanu, nevar būt elektronisku izsoļu priekšmets. Tādejādi daži būvdarbu līgumi un atsevišķi pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, projektēšanas darbi, nevar tikt iesniegti elektroniskai izsolei. |
|
(15) |
Dalībvalstīs ir izstrādātas dažas centralizētas iepirkuma metodes. Vairākas līgumslēdzējas iestādes atbild par iepirkuma veikšanu vai valsts līgumu vai pamatnolīgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā. Ņemot vērā iepirkuma lielo apjomu, šīs metodes veicina konkurences palielināšanu un valsts iepirkuma racionalizēšanu. Tādēļ jāparedz Kopienas definīcija valdības sagādes iestādēm, kas specializējušās līgumslēdzēju iestāžu apkalpošanā. Jādefinē arī nosacījumi, ar kādiem atbilstīgi nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam līgumslēdzējas iestādes, kuru vajadzībām būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk valdības sagādes iestāde, var uzskatīt par ievērojušām šīs direktīvas prasības. |
|
(16) |
Lai ņemtu vērā dalībvalstu dažādos apstākļus, jāļauj dalībvalstīm izvēlēties to, vai līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot pamatnolīgumus, valdības sagādes iestādes, dinamiskās iepirkuma sistēmas, elektroniskās izsoles vai cenu aptaujas procedūru atbilstoši šajā direktīvā noteiktajam un reglamentētajam. |
|
(17) |
Koordinējošo noteikumu piemērošanā izmantoto robežvērtību skaita palielināšana sarežģī līgumslēdzēju iestāžu darbu. Turklāt monetārajā savienībā šādas robežvērtības jāizsaka ar euro. Attiecīgi ar euro izteiktās robežvērtības jāparedz tā, lai vienkāršotu minēto noteikumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību Nolīgumā paredzētajām robežvērtībām, kas izteiktas ar speciālajām aizņēmuma tiesībām (SAT). Tādēļ jāparedz regulāra to robežvērtību pārskatīšana, kas izteiktas euro, un vajadzības gadījumā tās jākoriģē saskaņā ar iespējamām euro vērtības izmaiņām attiecībā pret īpašajām aizņēmuma tiesībām. |
|
(18) |
Šīs direktīvas procedūras noteikumu piemērošanas un uzraudzības veikšanas nolūkā pakalpojumu jomu vislabāk var raksturot, sadalot to kategorijās atbilstīgi īpašām kopējās klasifikācijas pozīcijām un šīs kategorijas atkarībā no sistēmas, ko uz tām attiecina, apkopojot divos pielikumos, II A un II B. Šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz II B pielikumā minētajiem pakalpojumiem, neierobežo īpašo Kopienas noteikumu piemērošanu attiecīgajiem pakalpojumiem. |
|
(19) |
Pārejas laikā šī direktīva pilnībā jāpiemēro tikai tiem pakalpojumu valsts līgumiem, kuros tās noteikumi ļauj izmantot visas starpvalstu tirdzniecības apjoma palielināšanas iespējas. Pārējie pakalpojumu līgumi minētajā pārejas laikā jāuzrauga, pirms attiecībā uz tiem pieņemt lēmumu par pilnīgu šīs direktīvas piemērošanu. Tādēļ jānosaka šādas uzraudzības mehānisms. Šim mehānismam vienlaikus jāļauj interesentiem piekļūt atbilstošajai informācijai. |
|
(20) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūru ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē ( 9 ) attiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst minēto darbību jomā. Tomēr uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir sakarā ar pakalpojumiem jūras, piekrastes vai upju transporta jomā, jāattiecina šī direktīva. |
|
(21) |
Ņemot vērā efektīvo tirgus konkurenci telekomunikāciju nozarē pēc Kopienas noteikumu īstenošanas šīs nozares liberalizēšanai, uz minētajā jomā slēgtiem valsts līgumiem šī direktīva nav jāattiecina tiktāl, ciktāl to slēgšanas galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm veikt dažas darbības telekomunikāciju nozarē. Šīs darbības ir noteiktas saskaņā ar definīcijām, kas izmantotas 1., 2. un 8. pantā Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē ( 10 ), un ir tādas, ka šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kuri neietilpst Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā atbilstīgi minētās direktīvas 8. pantam. |
|
(22) |
Jāparedz noteikumi gadījumiem, kuros ir iespējams atturēties no koordinējošās procedūras pasākumu piemērošanas, pamatojoties uz valsts drošības vai valsts noslēpuma jautājumiem, vai tādēļ, ka jāpiemēro īpaši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, attiecībā uz karaspēka dislokāciju vai ko piemēro starptautiskas organizācijas. |
|
(23) |
Atbilstīgi Līguma 163. pantam pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas ražošanas nozares zinātniskās un tehniskās bāzes stiprināšanai, un radītā pakalpojumu valsts līgumu atklātība to sekmē. Šai direktīvai nav jāattiecas uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu – tādēļ šī direktīva neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, kas to izmanto savām vajadzībām, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde. |
|
(24) |
Saistībā ar pakalpojumiem – līgumus par nekustamā īpašuma iegādi vai nomu vai par tiesībām uz šādu īpašumu raksturo īpašas iezīmes, kuru dēļ valsts iepirkuma noteikumi nav piemērojami. |
|
(25) |
Piešķirot tiesības slēgt valsts līgumus par noteiktiem audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā, jāņem vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku. Tomēr šis izņēmums nav jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai. Raidījums jādefinē kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos. |
|
(26) |
Strīdu izšķiršanas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas izraudzītas vai izvēlētas tādā veidā, kas nav reglamentējams ar iepirkuma noteikumiem. |
|
(27) |
Saskaņā ar Nolīgumu finanšu pakalpojumi, uz ko attiecas šī direktīva, neietver monetārās politikas, maiņas kursu, valsts parāda, rezervju pārvaldības instrumentus vai citus politiskos instrumentus attiecībā uz darījumiem ar vērtspapīriem vai citiem finanšu instrumentiem, konkrēti darījumiem, ko līgumslēdzējas iestādes veic nolūkā iegūt naudas līdzekļus vai kapitālu. Attiecīgi šeit neietilpst līgumi par vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pirkšanu, pārdošanu vai pārvedumu. Šeit neietilpst arī centrālās bankas pakalpojumi. |
|
(28) |
Nodarbinātība un nodarbošanās ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem un veicina iekļaušanos sabiedrībā. Šai saistībā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas reāli sekmē personu ar spēju traucējumiem iekļaušanos vai atgriešanos darba tirgū. Tomēr šādas darbnīcas parastos konkursa apstākļos var nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības. Attiecīgi jāparedz, ka dalībvalstis var rezervēt tiesības šādām darbnīcām piedalīties valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai rezervēt tiesības strādāt pēc līguma aizsargātu nodarbinātības programmu satvarā. |
|
(29) |
Tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsti pārstāvošais pircējs, jāļauj valsts iepirkumam būt atklātam konkurencei. Tādēļ jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kuros ir tehnisko risinājumu dažādība. Attiecīgi jābūt iespējai tehniskās specifikācijas izstrādāt funkcionālā snieguma un prasību izteiksmē un, ja ir atsauce uz Eiropas standartu vai – ja tāda nav – uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm jāizskata piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgas sistēmas. Lai līdzvērtību pierādītu, jāatļauj pretendentiem izmantot visu veidu pierādījumus. Līgumslēdzējām iestādēm jāpamato savs lēmums par līdzvērtības neesamību konkrētā gadījumā. Līgumslēdzējas iestādes, kas konkrēta līguma tehniskajās specifikācijās vēlas iekļaut vides prasības, var noteikt vides raksturlielumus, piemēram, saistībā ar pielietotu ražošanas metodi, un/vai īpašus ietekmes uz vidi rādītājus produkcijas grupām vai pakalpojumiem. Tās var, bet tām nav pienākuma izmantot atbilstīgas specifikācijas, kas noteiktas ekomarķējumos, piemēram, Eiropas ekomarķējumam, (daudz)valstu ekomarķējumiem vai jebkādam citam ekomarķējumam, ja vien marķējuma ieguves nolūkā izpildāmās prasības ir izstrādātas un pieņemtas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju un procedūrā, kurā var piedalīties ieinteresētās personas, piemēram, valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ja marķējums ir pieejams un iegūstams visiem interesentiem. Līgumslēdzējām iestādēm, kad vien tas iespējams, tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai ņemtu vērā kritēriju par pieejamību personām ar spēju traucējumiem vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Tehniskajām specifikācijām jābūt norādītām skaidri, lai visi pretendenti zinātu, kādas ir līgumslēdzējas iestādes noteiktās prasības. |
|
(30) |
Papildu informācija par līgumiem jāsniedz, kā parasts dalībvalstīs, katra atsevišķa līguma dokumentos vai citā līdzvērtīgā dokumentā. |
|
(31) |
Līgumslēdzējas iestādes, kas realizē īpaši sarežģītus projektus, var atzīt, ka ne šo iestāžu vainas dēļ ir objektīvi neiespējami noteikt, kādā veidā iespējams apmierināt to vajadzības vai novērtēt tirgus piedāvājumu tehnisko risinājumu un/vai finanšu/juridisko risinājumu ziņā. Konkrēti šāds stāvoklis var rasties, īstenojot nozīmīgus integrētas transporta infrastruktūras projektus, veidojot plašus datortīklus vai realizējot projektus, kuru finansējuma shēma ir sarežģīta un strukturēta, kas neļauj iepriekš noteikt tās finansiālo un juridisko struktūru. Tiktāl, cik atklātas vai slēgtas procedūras izmantošana nepieļauj šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, jāparedz elastīga procedūra, kas saglabā ne tikai konkurenci komersantu starpā, bet arī vajadzību līgumslēdzējām iestādēm apspriest visus līguma aspektus ar katru no kandidātiem. Tomēr šo procedūru nedrīkst izmantot tā, lai ierobežotu vai kropļotu konkurenci, jo īpaši pārmainot būtiskus piedāvājuma aspektus vai izvirzot būtiskas jaunas prasības izraudzītajam pretendentam, vai atlasot pretendentu, kas nav iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. |
|
(32) |
Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanu valsts iepirkuma līgumu tirgū, ieteicams paredzēt noteikumus par apakšlīgumiem. |
|
(33) |
Līguma izpildes nosacījumi ir atbilstoši šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti līguma paziņojumā vai līguma dokumentos. Konkrēti to mērķis var būt arodapmācības veikšana uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam saistībā ar iekļaušanos ir sevišķas grūtības, cīņa pret bezdarbu vai vides aizsardzība. Cita starpā var minēt, piemēram, līguma izpildes laikā piemērojamas prasības – pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajās konvencijās paredzēto noteikumu garam, pieņemot, ka šie noteikumi nav īstenoti ar valsts tiesību aktiem, un pieņemt darbā lielāku skaitu invalīdu nekā to prasa valsts tiesību akti. |
|
(34) |
Strādājot pēc valsts līguma, piemēro kā valsts, tā Kopienas līmenī spēkā esošos tiesību aktus, noteikumus un koplīgumus darba apstākļu un darba drošības jomā, ja vien šie noteikumi un to piemērošana atbilst Kopienu tiesībām. Pārrobežu situācijā, kad valsts līguma izpildes nolūkā darbinieki no vienas dalībvalsts sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, obligātie nosacījumi, kas uzņemošajai valstij jāievēro attiecībā uz šādiem nosūtītiem darbiniekiem, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darbinieku nosūtīšanu pakalpojumu sniegšanas jomā ( 11 ). Ja valsts tiesību aktos paredzēti attiecīgi noteikumi, tad šādu saistību nepildīšanu var uzskatīt par būtisku pārkāpumu vai par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas var būt par iemeslu minētā komersanta izslēgšanai no valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras. |
|
(35) |
Ņemot vērā informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju jaunāko attīstību un vienkāršojumus, ko tā var ieviest līgumu izsludināšanā un iepirkuma procesu efektivitātē un pārredzamībā, elektroniskie sakaru līdzekļi un tradicionālie saziņas un informācijas apmaiņas līdzekļi jāatzīst par līdzvērtīgiem. Izraudzītajiem līdzekļiem un tehnoloģijai pēc iespējas jābūt savietojamai ar pārējās dalībvalstīs izmantotajām tehnoloģijām. |
|
(36) |
Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu konkurenci valsts līgumu jomā, dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu sagatavotie līgumu paziņojumi jāizsludina visā Kopienā. Šajos paziņojumos ietvertajai informācijai jābūt tādai, lai Kopienas komersanti spētu noteikt to, vai piedāvātie līgumi viņus interesē. Tālab ir lietderīgi sniegt pietiekamu informāciju par līguma priekšmetu un ar to saistītajiem nosacījumiem. Tādēļ ar atbilstīgiem līdzekļiem jāuzlabo valsts līgumu paziņojumu pārredzamība, izmantojot, piemēram, līgumu paziņojumu standartveidlapas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002 ( 12 ) paredzēto Kopējo valsts iepirkuma vārdnīcu (CPV) kā standarta nomenklatūru valsts līgumiem. Slēgtās procedūrās sludinājums ir paredzēts vairāk tādēļ, lai dalībvalstu būvuzņēmēji varētu apliecināt interesi par līgumiem, prasot līgumslēdzējas iestādes tos uzaicināt uz konkursu atbilstīgi izvirzītajiem nosacījumiem. |
|
(37) |
Šīs direktīvas izpratnē attiecībā uz informācijas nosūtīšanu ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas pamatnostādnēm elektronisko parakstu jomā ( 13 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem tiesiskajiem aspektiem saistībā ar iekšējā tirgū sniegtiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, konkrēti ar elektronisko tirdzniecību (“Elektroniskās tirdzniecības direktīva”) ( 14 ). Valsts iepirkuma procedūrās un pakalpojumu konkursu noteikumu piemērošanā jānodrošina augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis nekā paredzēts minētajās direktīvās. Attiecīgi ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus, jāatbilst īpašām papildu prasībām. Tālab pēc iespējas jāveicina elektronisko parakstu un jo īpaši progresīvu elektronisko parakstu izmantošana. Turklāt ar brīvprātīgām akreditācijas sistēmām varētu nodrošināt labvēlīgus apstākļus minēto ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeņa paaugstināšanai. |
|
(38) |
Elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana ietaupa laiku. Tādēļ jāparedz minimālo termiņu samazināšana elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie termiņi atbilst īpašajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Kopienas līmenī. |
|
(39) |
Pretendentu atbilstības pārbaude atklātās procedūrās un kandidātu atbilstības pārbaude slēgtās un sarunu procedūrās ar līguma paziņojuma publicēšanu, un cenu aptaujā, kā arī pretendentu un kandidātu atlase jāveic pārredzamos apstākļos. Šai nolūkā jānorāda kritēriji, kas nav diskriminējoši un ko līgumslēdzējas iestādes var izmantot pretendentu atlasē, un līdzekļi, kurus komersanti var izmantot, lai pierādītu savu atbilstību minētajiem kritērijiem. Šai pašā pārredzamības garā, tiklīdz līgums ir konkursa priekšmets, jāprasa līgumslēdzējai iestādei norādīt atlases kritērijus, ko tā izmantos, un īpašas kompetences līmeni, kuru tā var prasīt vai neprasīt no komersantiem, pirms tiem atļauj piedalīties iepirkuma procedūrā. |
|
(40) |
Slēgtās un sarunu procedūrās ar līguma paziņojuma publicēšanu, un cenu aptaujā līgumslēdzēja iestāde var ierobežot kandidātu skaitu. Šāda kandidātu skaita samazināšana jāveic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas norādīti līguma paziņojumā. Šiem objektīvajiem kritērijiem nav noteikti jāietver novērtējums. Attiecībā uz komersantu personisko datu vērtēšanas kritērijiem var pietikt ar līguma paziņojumā iekļautu vispārīgu norādi uz 45. pantā paredzētajām situācijām. |
|
(41) |
Cenu aptaujā un sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, ņemot vērā iespējamo vajadzību pēc elastīgas pieejas un ar minētajām iepirkuma metodēm saistītās lielās izmaksas, līgumslēdzējām iestādēm jābūt tiesībām paredzēt secīgos posmos piemērojamu procedūru, kas nepieciešama, lai, pamatojoties uz iepriekš norādītiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, pakāpeniski samazinātu to piedāvājumu skaitu, kurus tās vēlāk apspriedīs vai pārrunās. Šādai samazināšanai, ciktāl pieņemamu risinājumu vai kandidātu skaits ir pietiekams, jānodrošina reāla konkurence. |
|
(42) |
Ja tādēļ, lai piedalītos iepirkuma procedūrā vai projektu skiču konkursā, ir jāpierāda kāda konkrēta kvalifikācija, piemēro attiecīgos Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu. |
|
(43) |
Jāizvairās no valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas komersantiem, kas ir bijuši noziedzīgas organizācijas dalībnieki vai kas ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kura kaitē Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Vajadzības gadījumā līgumslēdzējām iestādēm jāprasa kandidātiem vai pretendentiem iesniegt attiecīgus dokumentus, un – ja tām ir šaubas par kandidāta vai pretendenta personiskajiem datiem – tās var prasīt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību. Šādu komersantu izslēgšanai jānotiek tūlīt pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde uzzina par spriedumu, kas attiecas uz šādiem pārkāpumiem, kuri izdarīti atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem un kam ir res iudicata spēks. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad neatbilstību tiesību aktiem, kas ir spēkā vides jomā vai attiecas uz nelikumīgu vienošanos saistībā ar valsts līgumu un par ko ir pieņemts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu vai par būtisku pārkāpumu. Tādu valsts tiesību aktu neievērošanu, ar ko īsteno Padomes Direktīvas 2000/78/EK ( 15 ) un 76/207/EEK ( 16 ) par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un par ko ir pieņemts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu vai par būtisku pārkāpumu. |
|
(44) |
Attiecīgos gadījumos, kad, strādājot pēc valsts līguma, būvdarbu un/vai pakalpojumu veids attaisno vides pārvaldības pasākumu vai sistēmu piemērošanu, var prasīt šādu pasākumu vai sistēmu piemērošanu. Vides pārvaldības sistēmas neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas Kopienas tiesību aktos, piemēram, Regulā (EK) Nr. 761/2001 ( 17 ) (EMAS), var atklāt komersanta tehnisko iespēju strādāt pēc līguma. Turklāt to pasākumu aprakstu, kurus komersants īstenojis, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, jāpieņem par alternatīvu tiesību aktos paredzētajām vides pārvaldības sistēmām kā pierādījumam. |
|
(45) |
Ar šo direktīvu dalībvalstīm ļauj sagatavot oficiālus sarakstus, kuros reģistrē būvuzņēmējus, piegādātājus vai pakalpojumu sniedzējus, vai valsts vai privātu struktūru veiktas sertifikācijas sistēmu un paredz šādas reģistrēšanas vai sertificēšanas nozīmi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kas notiek citā dalībvalstī. Attiecībā uz oficiāliem apstiprinātu komersantu sarakstiem ir svarīgi ievērot Tiesas praksi gadījumos, ja grupā ietilpstošs komersants, piesakoties reģistrēšanai šādā sarakstā, pretendē uz pārējo grupas sabiedrību ekonomiskajām, finansiālajām vai tehniskajām iespējām. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda, ka minētie resursi viņam būs faktiski pieejami visā reģistrācijas derīguma laikā. Tādēļ šādas reģistrācijas vajadzībām dalībvalstis var noteikt izvirzāmo prasību līmeni un konkrēti – piemēram, ja komersants pretendē uz citas grupas sabiedrības finansiālo stāvokli, – tās var prasīt, lai minētā sabiedrība uzņemas atbildību vai, vajadzības gadījumā, ir solidāra un atsevišķi atbildīga. |
|
(46) |
Līgumu slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam un kas garantē piedāvājumu novērtēšanu efektīvas konkurences apstākļos. Tādēļ ir ieteicams ļaut piemērot tikai divus piešķiršanas kritērijus – “viszemākā cena” un “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”. Lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu atbilstību vienādu iespēju principam, lietderīgi paredzēt – tiesu praksē atzītu – pienākumu nodrošināt vajadzīgo pārredzamību, lai visi pretendenti varētu būt pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā. Tādēļ līgumslēdzēju iestāžu pienākums ir laikus norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un katra šāda kritērija relatīvo novērtējumu, lai piedāvājuma gatavošanas laikā pretendenti būtu par tiem informēti. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējas iestādes var nenorādīt piešķiršanas kritēriju novērtējumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritēriji jānorāda dilstošā svarīguma secībā. Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas līguma slēgšanas tiesības piešķirt par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad tās novērtē piedāvājumus, lai noteiktu, kurš ir visizdevīgākais. Lai to paveiktu, tās nosaka ekonomiskos un kvalitātes kritērijus, kuru kopumam jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējai iestādei ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Šo kritēriju noteikšanas pamats ir līguma priekšmets, jo ar tiem ir jābūt iespējamam novērtēt piedāvājuma efektivitāti attiecībā pret līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un noteikt visizdevīgāko piedāvājumu. Lai garantētu vienādas iespējas, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem jābūt tādiem, lai piedāvājumu salīdzināšanu un novērtēšanu varētu veikt objektīvi. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, tad līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, piemēram, vides prasību izpilde, var ļaut līgumslēdzējai iestādei apmierināt attiecīgās sabiedrības daļas vajadzības, kā paredzēts līguma specifikācijās. Pēc šiem pašiem nosacījumiem līgumslēdzēja iestāde var izmantot kritērijus, kuru mērķis ir apmierināt sociālās vajadzības, jo īpaši atsaucoties uz līguma specifikācijās noteiktajām tādu nelabvēlīgu sabiedrības grupu vajadzībām, kuras pārstāv līguma priekšmeta – būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu – saņēmēji vai izmantotāji. |
|
(47) |
Pakalpojumu valsts līgumu gadījumā piešķiršanas kritēriji nedrīkst ietekmēt valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz tādu pakalpojumu atalgošanu, kā, piemēram, arhitektu, inženieru vai advokātu pakalpojumi, bet piegādes valsts līgumu gadījumā – to valsts tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem nosaka nemainīgas cenas skolas grāmatām. |
|
(48) |
Ņemot vērā dažas tehniskās prasības, būs jāpieņem un jāgroza zināmi tehniski nosacījumi un jo īpaši tie, kas attiecas uz paziņojumiem un statistiskajiem pārskatiem, kā arī izmantotā nomenklatūra un nosacījumi, ar kādiem izdara atsauces uz šo nomenklatūru. Būs jāatjaunina arī līgumslēdzēju iestāžu uzskaitījums pielikumos. Tādēļ ir lietderīgi šim nolūkam ieviest elastīgu un ātru pieņemšanas procedūru. |
|
(49) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūru ( 18 ). |
|
(50) |
Šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā ir lietderīgi piemērot Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, EAEK) Nr. 1182/71, ar ko paredz laika posmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus ( 19 ). |
|
(51) |
Šai direktīvai nav jāietekmē XI pielikumā noteiktie termiņi, kuros dalībvalstīm jāpārņem un jāpiemēro Direktīvas 92/50/EEK, 93/36/EEK un 93/37/EEK, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
|
SATURS |
|
|
SADAĻA |
|
|
Definīcijas un vispārīgi principi |
|
|
1. pants. |
— Definīcijas |
|
2. pants. |
— Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi |
|
3. pants. |
— Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums |
|
SADAĻA |
|
|
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem |
|
|
NODAĻA |
|
|
Vispārīgi noteikumi |
|
|
4. pants. |
— Komersanti |
|
5. pants. |
— Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem |
|
6. pants. |
— Konfidencialitāte |
|
NODAĻA |
|
|
Darbības joma |
|
|
1. iedaļa. — Robežvērtības |
|
|
7. pants. |
— Robežvērtību summas valsts līgumos |
|
8. pants. |
— Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā |
|
9. pants. |
— Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes |
|
2. iedaļa. — Īpašas situācijas |
|
|
10. pants. |
— Iepirkums aizsardzības vajadzībām |
|
11. pants. |
— Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes |
|
3. iedaļa. — Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas |
|
|
12. pants. |
— Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā |
|
13. pants. |
— Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā |
|
14. pants. |
— Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi |
|
15. pants. |
— Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem |
|
16. pants. |
— Īpaši izņēmumi |
|
17. pants. |
— Pakalpojumu koncesijas |
|
18. pants. |
— Pakalpojumu līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām |
|
4. iedaļa. — Īpašā kārtība |
|
|
19. pants. |
— Priviliģēto tiesību līgumi |
|
NODAĻA |
|
|
Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība |
|
|
20. pants. |
— Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā |
|
21. pants. |
— Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā |
|
22. pants. |
— Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus |
|
NODAĻA |
|
|
Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem |
|
|
23. pants. |
— Tehniskās specifikācijas |
|
24. pants |
— Varianti |
|
25. pants. |
— Apakšuzņēmuma līgumi |
|
26. pants. |
— Līgumsaistību izpildes nosacījumi |
|
27. pants. |
— Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem |
|
NODAĻA |
|
|
Procedūras |
|
|
28. pants. |
— Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana |
|
29. pants. |
— Cenu aptauja |
|
30. pants. |
— Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu |
|
31. pants. |
— Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu |
|
32. pants. |
— Pamatnolīgumi |
|
33. pants. |
— Dinamiskās iepirkuma sistēmas |
|
34. pants. |
— Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām |
|
NODAĻA |
|
|
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi |
|
|
1. iedaļa. — Paziņojumu publicēšana |
|
|
35. pants. |
— Paziņojumi |
|
36. pants. |
— Paziņojumu publicēšanas forma un veids |
|
37. pants. |
— Neobligātā publicēšana |
|
2. iedaļa. — Termiņi |
|
|
38. pants. |
— Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi |
|
39. pants. |
— Atklāta procedūra – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija |
|
3. iedaļa. — Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi |
|
|
40. pants. |
— Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās |
|
41. pants. |
— Kandidātu un pretendentu informēšana |
|
4. iedaļa. — Saziņa |
|
|
42. pants. |
— Noteikumi, kas attiecas uz saziņu |
|
5. iedaļa. — Ziņojumi |
|
|
43. pants. |
— Ziņojumu saturs |
|
NODAĻA |
|
|
Procedūras norise |
|
|
1. iedaļa. — Vispārīgi noteikumi |
|
|
44. pants. |
— Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
|
2. iedaļa. — Kvalitatīvās atlases kritēriji |
|
|
45. pants. |
— Kandidāta vai pretendenta personiskie dati |
|
46. pants. |
— Atbilstība profesionālās darbības veikšanai |
|
47. pants. |
— Ekonomiskais un finanšu stāvoklis |
|
48. pants. |
— Tehniskās un/vai profesionālās iespējas |
|
49. pants. |
— Kvalitātes nodrošināšanas standarti |
|
50. pants. |
— Vides pārvaldības standarti |
|
51. pants. |
— Papildu dokumentācija un informācija |
|
52. pants. |
— Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti |
|
3. iedaļa. — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
|
|
53. pants. |
— Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji |
|
54. pants. |
— Elektronisku izsoļu izmantošana |
|
55. pants. |
— Nepamatoti lēti piedāvājumi |
|
SADAĻA |
|
|
Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām |
|
|
NODAĻA |
|
|
Būvdarbu koncesiju reglamentācija |
|
|
56. pants |
— Darbības joma |
|
57. pants. |
— Izņēmumi no darbības jomas |
|
58. pants. |
— Būvdarbu koncesiju izziņošana |
|
59. pants. |
— Termiņš |
|
60. pants. |
— Apakšuzņēmuma līgumi |
|
61. pants. |
— Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram |
|
NODAĻA |
|
|
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes |
|
|
62. pants. |
— Piemērojamie noteikumi |
|
NODAĻA |
|
|
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes |
|
|
63. pants. |
— Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi |
|
64. pants. |
— Paziņojuma publicēšana |
|
65. pants. |
— Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš |
|
SADAĻA |
|
|
Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem |
|
|
66. pants. |
— Vispārīgi noteikumi |
|
67. pants. |
— Darbības joma |
|
68. pants. |
— Izņēmumi no darbības jomas |
|
69. pants. |
— Paziņojumi |
|
70. pants. |
— Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids |
|
71. pants. |
— Saziņas līdzekļi |
|
72. pants. |
— Pretendentu atlase |
|
73. pants. |
— Žūrijas sastāvs |
|
74. pants. |
— Žūrijas lēmumi |
|
SADAĻA |
|
|
Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma noteikumi |
|
|
75. pants. |
— Statistiskās saistības |
|
76. pants. |
— Statistiskā pārskata saturs |
|
77. pants. |
— Padomdevēja komiteja |
|
78. pants. |
— Robežvērtību pārskatīšana |
|
79. pants. |
— Grozījumi |
|
80. pants. |
— Īstenošana |
|
81. pants. |
— Uzraudzības mehānismi |
|
82. pants. |
— Atcelšana |
|
83. pants. |
— Stāšanās spēkā |
|
84. pants. |
— Adresāti |
|
PIELIKUMI |
|
|
I pielikums. |
— To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā |
|
II pielikums. |
— Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā |
|
II A pielikums |
|
|
II B pielikums |
|
|
III pielikums. |
— Iestāžu saraksts un iestāžu kategorijas, ko reglamentē publiskās tiesības, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā |
|
IV pielikums. |
— Centrālās pārvaldes iestādes |
|
V pielikums. |
— Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā |
|
VI pielikums. |
— Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas |
|
VII pielikums. |
— Paziņojumos iekļaujamā informācija |
|
VII A pielikums. |
— Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos |
|
VII B pielikums. |
— Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos |
|
VII C pielikums. |
— Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes |
|
VII D pielikums. |
— Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos |
|
VIII pielikums. |
— Publicēšanas iezīmes |
|
IX pielikums. |
— Reģistri |
|
IX A pielikums. |
— Būvdarbu valsts līgumi |
|
IX B pielikums. |
— Piegādes valsts līgumi |
|
IX C pielikums. |
— Pakalpojumu valsts līgumi |
|
X pielikums. |
— Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos |
|
XI pielikums. |
— Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants) |
|
XII pielikums. |
— Atbilstības tabula |
I SADAĻA
DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI PRINCIPI
1. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā piemēro 2. līdz 15. punktā norādītās definīcijas.
2.
a) “Valsts līgumi” ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē;
b) “būvdarbu valsts līgumi” ir valsts līgumi, kuru mērķis ir vai nu tādu būvdarbu realizācija vai projektēšana un realizācija, kas saistīti ar kādu no darbībām I pielikuma izpratnē, vai arī būve vai tās realizācija ar jebkādiem līdzekļiem, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām. “Būve” ir vispārīgās celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;
c) “piegādes valsts līgumi” ir valsts līgumi, kuri nav minēti b) apakšpunktā un kuru mērķis ir produkcijas pirkšana, nomāšana, īrēšana vai īrējumpirkšana ar izpirkšanas iespēju vai bez tās.
Valsts līgumu, kura mērķis ir produkcijas piegāde un kurš papildus aptver izvietošanas un uzstādīšanas darbības, uzskata par “piegādes valsts līgumu”;
d) “pakalpojumu valsts līgumi” ir valsts līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru mērķis ir II pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.
Valsts līgumu, kura mērķis ir gan produkcijas piegāde, gan pakalpojumu sniegšana II pielikuma izpratnē, uzskata par “pakalpojumu valsts līgumu”, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība pārsniedz līgumā ietvertās produkcijas vērtību.
Valsts līgumu, kura mērķis ir pakalpojumu sniegšana II pielikuma izpratnē un kurš ietver tādas darbības I pielikuma izpratnē, kas vienīgi papildina līguma pamatmērķi, uzskata par pakalpojumu valsts līgumu.
3. “Būvdarbu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu konkrētā objekta izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.
4. “Pakalpojumu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu konkrētā pakalpojuma izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.
5. “Pamatnolīgums” ir nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
6. “Dinamiskā iepirkuma sistēma” ir pilnībā elektronisks parastā iepirkuma veikšanas process, kura rādītāji ir raksturīgi attiecīgajam tirgum, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām un kura ilgums ir ierobežots, un kurš visā tā derīguma laikā ir pieejams visiem komersantiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši ar specifikāciju saskanīgu orientējošu piedāvājumu.
7. “Elektroniska izsole” ir atkārtots process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai paziņotu jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un/vai jaunas vērtības, kas attiecas uz dažiem piedāvājumu elementiem, un kurš norisinās pēc pilnīgas sākotnējās piedāvājumu izvērtēšanas un ļauj tos sadalīt pēc vietām, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.
Tādēļ dažiem pakalpojumu līgumiem un dažiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuāla rakstura (piemēram, projektēšanas darbi), nevar rīkot elektroniskās izsoles.
8. Ar terminu “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojuma sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus.
Ar terminu “komersants” apzīmē gan būvuzņēmēju, gan piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju. Šo terminu izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā.
Piedāvājumu iesniedzis komersants ir jāuzskata par “pretendentu”. Tāds, kas pieteicis dalību slēgtā vai sarunu procedūrā vai cenu aptaujā, ir jāuzskata par “kandidātu”.
9. “Līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, kurās ietilpst viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti.
“Publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:
a) kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības;
b) kam ir juridiskas personas statuss un
c) ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai ko pārrauga minētie subjekti, vai kam valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.
Šā punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilstošu publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju neizsmeļošs uzskaitījums sniegts III pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par izmaiņām publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju sarakstos.
10. “Valdības sagādes iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kas:
— iegādājas līgumslēdzējām iestādēm paredzētas preces un/vai pakalpojumus, vai
— piešķir valsts līgumu slēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzēju iestāžu vajadzībām paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.
11.
a) “Atklātas procedūras” ir procedūras, kurās piedāvājumu var iesniegt jebkurš ieinteresēts komersants;
b) “slēgtas procedūras” ir procedūras, kurās dalību pieteikt var jebkurš komersants, bet piedāvājumu iesniedz tikai līgumslēdzējas iestādes uzaicinātie komersanti;
c) “cenu aptauja” ir procedūra, kurā dalību pieteikt var jebkurš komersants un kurā līgumslēdzēja iestāde rīko aptauju ar minētajai procedūrai pielaistajiem kandidātiem, lai šādi izstrādātu vienu vai vairākas piemērotas alternatīvas, kas spēj nodrošināt atbilstību līgumslēdzējas iestādes prasībām un kas ir pamatā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumu, kuru izsaka izraudzītajiem kandidātiem.
Pirmajā daļā minētās procedūras nolūkos valsts līgumu uzskata par “īpaši sarežģītu” tad, ja līgumslēdzējas iestādes:
— objektīvi nespēj noteikt tādus tehniskos līdzekļus saskaņā ar 23. panta 3. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kas spēj apmierināt to vajadzības vai atbilst to mērķiem, un/vai
— objektīvi nespēj noteikt projekta juridisko un/vai finanšu struktūru;
d) “sarunu procedūra” ir procedūra, kurā līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar izraudzītajiem komersantiem un ar vienu vai vairākiem no šiem komersantiem pārrunā līguma noteikumus;
e) “projektu skiču konkurss” ir procedūra, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai projektu, kuru žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu plānošanas un teritorijas plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.
12. “Rakstiski” vai “rakstveida” ir visi izteikumi, ko veido vārdi vai skaitļi, kurus var izlasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk. Šie izteikumi var ietvert informāciju, kas pārsūtīta un glabāta, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.
13. “Elektroniskie sakari” ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārsūta, nogādā un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem.
14. “Kopējā valsts iepirkuma vārdnīca (CPV)” ietver standarta nomenklatūru, kas piemērojama valsts līgumiem un pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002, un nodrošina minētās nomenklatūras atbilstību pārējām esošajām nomenklatūrām.
Ja šīs direktīvas darbības jomu interpretē dažādi un ja to izraisa iespējamas CPV un I pielikumā uzskaitītās NACE nomenklatūras atšķirības vai CPV un II pielikumā uzskaitītās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras atšķirības, tad piemēro attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūru.
15. Šīs direktīvas 13. panta, 57. panta a) punkta un 68. panta b) punkta vajadzībām turpmāk minētajām vārdkopām ir šāda nozīme:
a) “publiskais telekomunikāciju tīkls” ir publiskā telekomunikāciju infrastruktūra, kas starp noteiktiem tīkla pieslēgumpunktiem nodrošina signālu nosūtīšanu pa vadiem, mikroviļņos, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem;
b) “tīkla pieslēgumpunkts” ir visi fiziskie savienojumi un tehniskās piekļuves specifikācijas, kas ir daļa no publiskā telekomunikāciju tīkla un ir vajadzīgas, lai piekļūtu minētajam publiskajam tīklam un lai efektīvi sazinātos ar tā starpniecību;
c) “publiskie telekomunikāciju pakalpojumi” ir telekomunikāciju pakalpojumi, kuru nodrošināšanai dalībvalstis īpaši norīkojušas vienu vai vairākas konkrētas telekomunikāciju organizācijas;
d) “telekomunikāciju pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas pilnīgi vai daļēji nodrošina signālu pārraidi un maršrutēšanu publiskajā telekomunikāciju tīklā, izmantojot telekomunikāciju procesus, kas nav apraide un televīzija.
2. pants
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi
Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.
3. pants
Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums
Ja īpašas vai ekskluzīvas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir juridiskai personai, kas nav šāda līgumslēdzēja iestāde, tad tiesību aktā, ar kuru piešķir šīs tiesības, paredz to, ka minētajai juridiskajai personai jāievēro valstspiederības nediskriminēšanas princips attiecībā uz piegādes līgumiem, ko tā minēto pakalpojumu sniegšanas satvarā piešķir trešām personām.
II SADAĻA
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO VALSTS LĪGUMIEM
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
4. pants
Komersanti
1. Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
Tomēr tādu pakalpojumu valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu, kā arī piegādes valsts līgumu gadījumā, kas turklāt ietver pakalpojumus un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbības, no juridiskām personām var prasīt, lai piedāvājumā vai dalības pieteikumā tās norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgā personāla sastāvu un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.
2. Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt komersantu grupas. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai; tomēr no atlasītās grupas, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to var prasīt tiktāl, cik šāda maiņa vajadzīga, lai apmierinoši strādātu pēc līguma.
5. pants
Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem
Līgumslēdzējām iestādēm veicamās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nolūkā dalībvalstis savā starpā piemēro tikpat labvēlīgus nosacījumus kā tos, kurus tās attiecina uz komersantiem no trešām valstīm, kad īsteno daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā noslēgto Nolīgumu par valsts iepirkumu (še turpmāk – “Nolīgums”). Tālab dalībvalstis 77. pantā minētajā Valsts līgumu padomdevējā komitejā savstarpēji apspriežas par pasākumiem, kas jāveic atbilstīgi Nolīgumam.
6. pants
Konfidencialitāte
Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, konkrēti 35. panta 4. punktā un 41. pantā paredzētos noteikumus par saistībām attiecībā uz piešķirto līguma slēgšanas tiesību izsludināšanu un par kandidātu un pretendentu informēšanu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru subjekts ir attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, tā neizpauž ziņas, ko komersanti snieguši kā konfidenciālas; konkrēti šādas ziņas ietver tehniskus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.
II NODAĻA
Darbības joma
1. iedaļa
Robežvērtības
7. pants
Robežvērtību summas valsts līgumos
Šī direktīva attiecas uz valsts līgumiem, kuri neatbilst 10. un 11. pantā un 12. līdz 18. pantā paredzētajiem izņēmumiem un kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar turpmāk minētajām robežvērtībām vai lielāka par tām:
a) ►M6 EUR 133 000 ◄ – piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, kuri nav minēti b) punkta trešajā ievilkumā un kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas uzskaitītas IV pielikumā kā centrālās pārvaldes iestādes; attiecībā uz piegādes valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas aizsardzības jomā, šo nosacījumu piemēro tikai līgumiem par V pielikumā minēto produkciju;
b) ►M6 EUR 206 000 ◄ :
— piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas nav uzskaitītas IV pielikumā,
— piegādes valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas uzskaitītas IV pielikumā un darbojas aizsardzības jomā, ja šie līgumi attiecas uz V pielikumā neminētu produkciju,
— pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas attiecībā uz II A pielikuma 8. kategorijā ietilpstošiem pakalpojumiem, tiem 5. kategorijas telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru pozīcija CPV nomenklatūrā ir līdzvērtīga pakalpojumu koda atsaucēm Nr. 7524, 7525 un 7526, un/vai II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem;
c) ►M6 EUR 5 150 000 ◄ – būvdarbu valsts līgumiem.
8. pants
Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā
Šī direktīva attiecas uz šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:
a) līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir ►M6 EUR 5 150 000 ◄ vai lielāka:
— ja šie līgumi ir par inženierceltniecības darbiem I pielikuma izpratnē,
— ja šie līgumi ir par slimnīcu, sporta, atpūtas un izklaides būvdarbiem, skolu un augstākās izglītības iestāžu ēku un administratīvām vajadzībām izmantojamu ēku būvdarbiem;
b) pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir ►M6 EUR206 000 ◄ vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu a) punkta izpratnē.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šādu subsīdiju piešķīrējas līgumslēdzējas iestādes nodrošina atbilstību šīs direktīvas prasībām tad, ja minētā līguma slēgšanas tiesības piešķir viena vai vairākas citas juridiskas personas, vai ievēro šīs direktīvas prasības tad, ja tās pašas piešķir minēto līgumu slēgšanas tiesības citu juridisko personu uzdevumā.
9. pants
Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes
1. Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir līgumslēdzējas iestādes paredzamā maksājuma kopsumma bez PVN. Šajā aprēķinā ņem vērā paredzamo kopsummu, kurā ietver visas iespējamās alternatīvas un iespējamo līguma atjaunošanu.
Ja līgumslēdzēja iestāde paredz godalgas vai samaksu kandidātiem vai pretendentiem, tad to ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.
2. Minētajai tāmei jābūt derīgai brīdī, kad nosūta līguma paziņojumu, kā paredzēts 35. panta 2. punktā, vai – ja šāds paziņojums nav nepieciešams – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
3. Nedrīkst sīkāk sadalīt plānoto būvdarbu apjomu vai paredzēto iegādājamo preču un/vai pakalpojumu daudzumu, lai šādā veidā novērstu šīs direktīvas piemērošanu.
4. Būvdarbu valsts līgumiem paredzamās vērtības aprēķināšanā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu kopējo paredzamo vērtību, kas vajadzīgas būvdarbu veikšanai un ko līgumslēdzējas iestādes nodod būvuzņēmēja rīcībā.
5.
a) Ja paredzētie būvdarbi vai pakalpojumu iegāde var radīt situāciju, kurā iepirkumu sadala atsevišķās daļās, kam atbilstošās līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus, tad ņem vērā visu šādu līguma daļu kopējo paredzamo vērtību.
Ja visa iepirkuma daļu vērtība ir vienāda ar 7. pantā noteikto robežvērtību vai pārsniedz to, tad šo direktīvu piemēro atsevišķi katrai daļai par atbilstošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Tomēr līgumslēdzējas iestādes var atteikties no šādas piemērošanas attiecībā uz iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir mazāka nekā EUR 80 000 par pakalpojumiem vai EUR 1 000 000 par būvdarbiem, ja šo daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu iepirkuma daļu kopējās vērtības;
b) ja līdzīgas produkcijas iegādes piedāvājums var radīt situāciju, kurā iepirkumu sadala atsevišķās daļās, kam atbilstošās līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus, tad, piemērojot 7. panta a) un b) punktu, ņem vērā visu šādu iepirkuma daļu kopējo paredzamo vērtību.
Ja visa iepirkuma daļu vērtība ir vienāda ar 7. pantā noteikto robežvērtību vai pārsniedz to, tad šo direktīvu piemēro atsevišķi katrai daļai par atbilstošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Tomēr līgumslēdzējas iestādes var atteikties no šādas piemērošanas attiecībā uz iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir mazāka nekā EUR 80 000, ja šo daļu kopējās izmaksas nepārsniedz 20 % no visa iepirkuma daļu kopējās vērtības.
6. Piegādes valsts līgumiem par produkcijas nomāšanu, īrēšanu vai īrējumpirkšanu vērtība, kas jāņem par pamatu līguma paredzamās vērtības aprēķināšanā, ir šāda:
a) uz noteiktu termiņu noslēgtiem valsts līgumiem – ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai nepārsniedz tos, tad kopējā paredzamā vērtība visā šajā laikā; ja līguma termiņš pārsniedz 12 mēnešus, tad kopējā vērtība, kas ietver paredzamo atlikušo vērtību;
b) beztermiņa valsts līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš nav nosakāms – mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.
7. Tādiem piegādes vai pakalpojumu valsts līgumiem, kas būtībā ir pastāvīgi vai ko paredzēts atjaunot noteiktā laika posmā, līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir:
a) vai nu iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām atbilstīgo viena veida secīgo līgumu kopējā faktiskā vērtība, kas pēc iespējas precizēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu būt radušās 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma,
b) vai to secīgo līgumu kopējā paredzamā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai tai atbilstošajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.
Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina metodi nedrīkst apzināti izvēlēties tā, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas.
8. Pakalpojumu valsts līgumiem vērtība, kam jābūt līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā, atkarībā no gadījuma ir šāda:
a) šādu veidu pakalpojumiem:
i) apdrošināšanas pakalpojumi – maksājamā apdrošināšanas prēmija un cita veida atalgojums,
ii) banku darbība un citi finanšu pakalpojumi – maksas, komisijas nauda, procenti un cita veida atalgojums,
iii) projektēšanas līgumi – maksas, komisijas nauda un cita veida atalgojums;
b) pakalpojumu līgumiem, kuros nav norādīta kopējā cena:
i) uz noteiktu termiņu noslēgtam līgumam, ja šis termiņš ir 48 mēneši vai nepārsniedz tos – kopējā vērtība visā līguma termiņā,
ii) beztermiņa līgumam vai līgumam, kura termiņš pārsniedz 48 mēnešus – mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.
9. Pamatnolīgumiem un dinamiskajām iepirkuma sistēmām vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība, atskaitot PVN, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt konkrētā pamatnolīguma vai konkrētās dinamiskās iepirkuma sistēmas izpildes laikā.
2. iedaļa
Īpašas situācijas
10. pants
Līgumi aizsardzības un drošības jomā
Ievērojot Līguma 296. pantu, šo direktīvu piemēro valsts līgumiem aizsardzības un drošības jomā, izņemot līgumus, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ( 20 ).
Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2009/81/EK piemērošanas joma saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.
11. pants
Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes
1. Līgumslēdzējām iestādēm dalībvalstis var izvirzīt noteikumu būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepirkt no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību.
2. Uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes, kas būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību, kā paredzēts 1. panta 10. punktā, ir izpildījušās šīs direktīvas prasības, ciktāl tās ir izpildījusi valdības sagādes iestāde.
3. iedaļa
Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas
12. pants
Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā
Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas realizē vienu vai vairākas minētās direktīvas 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības, kā arī uz valsts līgumiem, kuri minētās direktīvas darbības jomā neietilpst atbilstīgi tās 5. panta 2. punktam un 19., 26. un 30. pantam.
Tomēr šī direktīva ir piemērojama attiecībā uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir šo darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu.
13. pants
Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā
Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai izmantot publiskos telekomunikāciju tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus.
14. pants
Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi
Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, ja tie atzīti par slepeniem vai ja to izpildē jāievēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, vai ja tas vajadzīgs minētās dalībvalsts pamatinterešu aizsardzībai.
15. pants
Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem
Šo direktīvu nepiemēro valsts līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:
a) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstīgi Līgumam noslēdz dalībvalsts un viena vai vairākas trešas valstis un kas aptver piegādes vai būvdarbus, kuri paredzēti kopīgai darba īstenošanai vai ekspluatācijai, ko veic parakstītājvalstis, vai pakalpojumus, kuri paredzēti kopīgai projekta īstenošanai vai ekspluatācijai, ko veic parakstītājvalstis; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 77. pantā minēto Valsts līgumu padomdevēju komiteju;
b) saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu par karaspēka dislokāciju un par dalībvalsts vai trešas valsts saistībām;
c) saskaņā ar konkrētu kādas starptautiskas organizācijas procedūru.
16. pants
Īpaši izņēmumi
Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:
a) zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida iegādes vai nomas līgumu, pirms tā noslēgšanas vai pēc tās;
b) raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde;
c) šķīrējtiesas un pušu samierināšanas pakalpojumi;
d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu, jo īpaši darījumi, ko līgumslēdzējas iestādes veic naudas līdzekļu vai kapitāla ieguves nolūkā, un centrālās bankas pakalpojumi;
e) darba līgumi;
f) pētniecības un attīstības pakalpojumi, kuros labums nav vienīgi līgumslēdzējai iestādei, kas to izmanto savā darbā, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde.
17. pants
Pakalpojumu koncesijas
Neierobežojot 3. panta piemērošanu, šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kas noteiktas 1. panta 4. punktā.
18. pants
Pakalpojumu līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas pēdējām ir saskaņā ar publicētiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar Līgumu.
4. iedaļa
Īpašā kārtība
19. pants
Priviliģēto tiesību līgumi
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties procedūrā, ar ko valsts līgumu slēgšanas tiesības piešķir aizsargātām darbnīcām, vai paredzēt šādu līgumu izpildi tādu aizsargātu nodarbinātības programmu satvarā, kurās vairums attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai nopietnības dēļ nespēj strādāt parastos apstākļos.
Līguma paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.
III NODAĻA
Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība
20. pants
Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā
Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir II A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu.
21. pants
Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā
Uz līgumiem, kuru priekšmets ir II B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, attiecina vienīgi 23. pantu un 35. panta 4. punktu.
22. pants
Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus
Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir pakalpojumi, kas uzskaitīti gan II A pielikumā, gan II B pielikumā, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu, ja II A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā II B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Pārējos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 23. pantu un 35. panta 4. punktu.
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem
23. pants
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā, norāda līguma dokumentācijā, piemēram, līguma paziņojumos, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Ja iespējams, šīs tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai ņemtu vērā kritēriju par pieejamību invalīdiem vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
2. Tehniskās specifikācijas dod pretendentiem vienādas piekļuves iespēju, un tās nerada nepamatotus šķēršļus valsts iepirkuma konkursa atklātībai.
3. Neierobežojot obligātos valsts tehniskos noteikumus un tādā mērā, ciktāl tās ir saderīgas ar Kopienu tiesībām, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:
a) ar atsauci uz VI pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām un, svarīguma secībā, uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai – ja tādu nav – uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un produkcijas izmantošanu. Katrai atsaucei pievieno vārdus “vai ekvivalents”;
b) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām; pēdējās var ietvert vides raksturlielumus. Tomēr šiem raksturlielumiem jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;
c) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts b) apakšpunktā, pievienojot tādu atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, ko uzskata par atbilstošu šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām;
d) ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem parametriem un ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem parametriem.
4. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tad tā nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā produkcija un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tā atsaukusies, ja pretendenta piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pierādīts, ka paredzētie risinājumi līdzvērtīgā veidā apmierina tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības.
Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.
5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punktā paredzēto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nedrīkst noraidīt tādu būvdarbu, produkcijas vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehniskajai atsauces sistēmai, ko izveidojusi Eiropas standartizācijas struktūra, ja to specifikācijas atbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām, kuras noteikusi līgumslēdzēja iestāde.
Pretendentam piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem jāpierāda, ka konkrētajam standartam atbilstošie būvdarbi, produkcija vai pakalpojumi atbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.
Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.
6. Ja līgumslēdzējas iestādes nosaka vides raksturlielumus, izmantojot darbības rezultātus vai funkcionālas prasības, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, tad tās var lietot sīki izstrādātās specifikācijas vai, vajadzības gadījumā, to daļas, kas paredzētas Eiropas vai (daudz)valstu ekomarķējumam vai citam ekomarķējumam, ja:
— šīs specifikācijas ir piemērotas to piegāžu vai pakalpojumu tehnisko parametru noteikšanai, kas ir konkrētā līguma priekšmets,
— marķējumam atbilstīgās prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,
— ekomarķējumu pieņem saskaņā ar procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, piemēram, valsts iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas,
— marķējums ir pieejams visām ieinteresētajām personām.
Līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka produkciju un pakalpojumus ar ekomarķējumu uzskata par atbilstošiem tehniskajām specifikācijām, kas paredzētas līguma dokumentos; tām jāpieņem visi pārējie atbilstošie pierādījumi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.
7. “Atzītas struktūras” šā panta izpratnē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un pārbaudes struktūras, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem.
Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus sertifikātus.
8. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai produkciju, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē dažus uzņēmumus vai konkrētu produkciju. Šādas atsauces ir atļautas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu atbilstīgi 3. un 4. punktam; katrai šādai atsaucei pievieno vārdus “vai ekvivalents”.
24. pants
Varianti
1. Ja piešķiršanas kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, tad līgumslēdzējas iestādes var pretendentiem atļaut iesniegt variantus.
2. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda to, vai ir atļauts iesniegt variantus – ja šādas norādes nav, tad variantus iesniegt nav atļauts.
3. Variantu iesniegšanu atļāvušās līgumslēdzējas iestādes līguma dokumentos norāda prasību minimumu, kas jāievēro piedāvātajos variantos, kā arī visas īpašās noformējuma prasības.
4. Izskata tikai tos variantus, kas atbilst minēto līgumslēdzēju iestāžu noteiktajam prasību minimumam.
Piegādes vai pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas iesniegt variantus, nedrīkst noraidīt kādu variantu, ja vienīgais noraidījuma iemesls ir tāds, ka konkrētais variants tā pieņemšanas gadījumā izvērstos drīzāk par pakalpojumu līgumu nekā par piegādes valsts līgumu vai drīzāk par piegādes līgumu nekā par pakalpojumu valsts līgumu.
25. pants
Apakšuzņēmuma līgumi
Līguma dokumentos līgumslēdzējas iestādes var prasīt vai dalībvalsts var prasīt, lai pretendenti piedāvājumā norāda to, par kādu daļu no līguma varētu tikt slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešām personām, kā arī norādīt piedāvātos apakšuzņēmējus.
Šī norāde neskar jautājumu par galvenā komersanta atbildību.
26. pants
Līgumsaistību izpildes nosacījumi
Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja vien tie ir saderīgi ar Kopienu tiesību aktiem un ir minēti līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līgumsaistību izpildes nosacījumi konkrēti var skart sociālos un vides jautājumus.
27. pants
Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem
1. Līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos var norādīt vai dalībvalsts var uzlikt tai par pienākumu norādīt struktūru vai struktūras, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt atbilstīgo informāciju par tām saistībām attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi, un kas jāpiemēro veicamajiem būvdarbiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.
2. Līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, prasa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesaistījušos pretendentus vai kandidātus apliecināt to, ka piedāvājuma sagatavošanā viņi ir ievērojuši tās saistības attiecībā uz darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi.
Šā punkta pirmā daļa neierobežo 55. panta noteikumu piemērošanu attiecībā uz nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudīšanu.
V NODAĻA
Procedūras
28. pants
Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana
Valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūru, kas pielāgota šīs direktīvas vajadzībām.
Minēto valsts līgumu slēgšanas tiesības tās piešķir atklātā vai slēgtā procedūrā. Konkrētos apstākļos, kas skaidri noteikti 29. pantā, līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt, izmantojot cenu aptauju. Īpašos gadījumos un apstākļos, kas skaidri minēti 30. un 31. pantā, tās var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot vai nepublicējot līguma paziņojumu.
29. pants
Cenu aptauja
1. Attiecībā uz īpaši sarežģītiem līgumiem dalībvalstis var paredzēt, ka tad, ja līgumslēdzējas iestādes uzskata atklātas vai slēgtas procedūras izmantošanu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā par neiespējamu, šīs iestādes var piemērot cenu aptauju saskaņā ar šo pantu.
Valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vienīgais kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums.
2. Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā norāda vajadzības un prasības, ko tās nosaka minētajā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.
3. Līgumslēdzējas iestādes sāk tādu aptauju ar kandidātiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 44. līdz 52. panta noteikumiem, kuras mērķis ir noteikt un paredzēt līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti minēto iestāžu vajadzību apmierināšanai. Aptaujas gaitā ar izvēlētajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.
Aptaujas gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem.
Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst citiem dalībniekiem atklāt paredzētos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko tām darījis zināmu kandidāts, kurš piedalās aptaujā, ja vien attiecīgais kandidāts nav tam piekritis.
4. Lai samazinātu aptaujas gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus ietver līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā norāda to, ka var tikt izmantota šāda iespēja.
5. Līgumslēdzēja iestāde šādu aptauju turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus (ja vajadzīgs, pēc to salīdzināšanas), kas spēj apmierināt šīs iestādes vajadzības.
6. Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par aptaujas pabeigšanu un attiecīgi informējušas tās dalībniekus, tās prasa dalībniekiem iesniegt galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas iesniegti un noteikti aptaujas gaitā. Šajos piedāvājumos ietver visus projekta izpildei paredzētos un vajadzīgos elementus.
Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos piedāvājumus var paskaidrot, izklāstīt sīkāk un precizēt. Tomēr šāda paskaidrošana, sīkāka izklāstīšana, precizēšana vai papildu informācijas sniegšana nedrīkst būt saistīta ar tām galvenajām konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu iezīmēm, kuru maiņa varētu radīt konkurences izkropļojumus vai diskriminējošas sekas.
7. Saņemtos piedāvājumus līgumslēdzējas iestādes novērtē pēc piešķiršanas kritērijiem, kas paredzēti līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā, un izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. pantu.
Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma pretendentam, kas atzīts par ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju, var prasīt izskaidrot kādus piedāvājuma aspektus vai apstiprināt piedāvājumā ietvertās saistības, ja tas neizpaužas kā konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu būtisku aspektu grozījumi un nerada konkurences izkropļojumus vai diskriminācijas risku.
8. Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt aptaujas dalībniekiem maksājamās cenas vai maksājumus.
30. pants
Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu
1. Līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā pēc līguma paziņojuma publicēšanas, un to dara šādos gadījumos:
a) ja atklātā vai slēgtā procedūrā vai cenu aptaujā saņemti nestandarta piedāvājumi vai piedāvājumi, kas nav pieņemami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri ir saderīgi ar 4., 24., 25., 27. pantu un VII nodaļu, ciktāl netiek veiktas būtiskas sākotnējo līguma noteikumu izmaiņas.
Līgumslēdzējām iestādēm nav jāpublicē līguma paziņojums, ja tās sarunu procedūrā iesaista tikai visus tos pretendentus, kas atbilst 45. līdz 52. panta kritērijiem un kas iepriekš atklātā vai slēgtā procedūrā vai cenu aptaujā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi formālajām konkursa procedūras prasībām;
b) izņēmuma gadījumos, ja būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veids vai ar tiem saistītie riski neļauj noteikt provizorisku cenu;
c) gadījumā ar pakalpojumiem, tostarp ar II A pielikuma 6. kategorijā ietilpstošiem pakalpojumiem, un gadījumā ar intelektuālajiem pakalpojumiem, piemēram, būvprojektēšanas pakalpojumiem, ciktāl sniedzamo pakalpojumu veids ir tāds, ka līguma specifikācijas nav iespējams noteikt tik precīzi, lai līguma slēgšanas tiesības varētu piešķirt, atlasot labāko piedāvājumu atbilstīgi noteikumiem, kas reglamentē atklātas vai slēgtas procedūras;
d) attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem, ja būvdarbus veic vienīgi pētniecības, pārbaudes vai izstrādes nolūkos, bet ne lai gūtu peļņu vai atpelnītu pētniecības un izstrādes izmaksas.
2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, līgumslēdzējas iestādes un pretendenti apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai tos pielāgotu prasībām, kuras noteiktas līguma paziņojumā, specifikācijām un papildu dokumentiem, ja tādi ir, un lai izraudzītos visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. panta 1. punktu.
3. Sarunu gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem.
4. Lai samazinātu apspriežamos piedāvājumus, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt sarunu procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus norāda līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda to, vai šī iespēja ir izmantota.
31. pants
Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu
Līgumslēdzējas iestādes valsts līguma slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, un to dara šādos gadījumos:
1) būvdarbu valsts līgumiem, piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem:
a) ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai pamatoti piedāvājumi, vai pieteikumi – ar nosacījumu, ka neveic būtiskas sākotnējo līguma noteikumu izmaiņas un ka Komisijai pēc tās pieprasījuma nosūta ziņojumu;
b) ja tehnisku vai māksliniecisku apsvērumu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt tikai konkrētam komersantam;
c) tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams, ja attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm neparedzamu iemeslu dēļ radusies ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot termiņus, kuri noteikti atklātai, slēgtai vai sarunu procedūrai ar iepriekšēju līguma paziņojuma publicēšanu, kā minēts 30. pantā. Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;
2) piegādes valsts līgumiem:
a) ja attiecīgo produkciju ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; šis noteikums neattiecas uz produkcijas ražošanu vairumā, ko veic, lai noteiktu tās komerciālo dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;
b) par sākotnējā piegādātāja veiktām papildu piegādēm, kas paredzētas vai nu parasto krājumu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo krājumu vai iekārtu papildināšanai – ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem, un ekspluatācijā un uzturēšanā tas radītu nesavietojamības vai nesamērīgas tehniskas grūtības; šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu termiņš parasti nedrīkst pārsniegt trīs gadus;
c) par piegādēm, kam nosaka cenu un ko pērk preču tirgū;
d) par preču iegādi uz īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pārtrauc saimniecisko darbību pavisam, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai tamlīdzīgai procedūrai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;
3) pakalpojumu valsts līgumiem – ja konkrētais līgums ir projektu skiču konkursa turpinājums un ja saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem tā slēgšanas tiesības jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam no izraudzītajiem kandidātiem, tad pēdējā gadījumā uz sarunām jāuzaicina visi izraudzītie kandidāti;
4) būvdarbu valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem:
a) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji paredzētajā projektā vai sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi, lai veiktu būvdarbus vai sniegtu pakalpojumus, kuri paredzēti līgumā, ar noteikumu, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir komersantam, kas nodrošina līgumā paredzētos būvdarbus vai pakalpojumus:
— ja šādus papildu būvdarbus vai pakalpojumus tehniski vai ekonomiski nav iespējams nošķirt no sākotnējā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējām iestādēm
— vai
— ja šādi būvdarbi vai pakalpojumi, lai arī tos ir iespējams nošķirt no sākotnējā līguma izpildes, ir noteikti vajadzīgi minētā līguma izpildes pabeigšanai.
Tomēr līgumu, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, lai veiktu papildu būvdarbus vai sniegtu papildu pakalpojumus, kopējā pasūtījumu vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas;
b) par jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti komersantam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes piešķīra sākotnējā līguma slēgšanas tiesības, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko atklātā vai slēgtā procedūrā piešķīra sākotnējā līguma slēgšanas tiesības.
Tiklīdz izsludina konkursu par pirmo projektu, jāpaziņo par iespējamu šīs procedūras izmantošanu, un līgumslēdzējām iestādēm 7. panta noteikumu piemērošanā jāņem vērā kopējās paredzamās turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu izmaksas.
Šo procedūru drīkst izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.
32. pants
Pamatnolīgumi
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst slēgt pamatnolīgumus.
2. Visos pamatnolīguma slēgšanas posmos līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic saskaņā ar minēto pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes ievēro reglamentu, kas minēts šajā direktīvā.Pamatnolīguma puses izraugās pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 53. pantu.
Līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šo procedūru drīkst piemērot tikai to līgumslēdzēju iestāžu un komersantu starpā, kas jau sākotnēji ir pamatnolīguma puses.
Piešķirot līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā, puses nekādos apstākļos nedrīkst būtiski grozīt minētā pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.
Pamatnolīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtas gadījumus, kuros pienācīgs pamatojums ir pamatnolīguma priekšmets.
Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatnolīgumus izmantot neatbilstoši vai tādā veidā, kas novērš, ierobežo vai kropļo konkurenci.
3. Ja pamatnolīgumu noslēdz tikai ar vienu komersantu, tad to līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir minētais nolīgums, piešķir atbilstīgi pamatnolīgumā paredzētajiem noteikumiem.
Šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes var rakstveidā apspriesties ar pamatnolīgumu noslēgušo komersantu, vajadzības gadījumā prasot papildināt piedāvājumu.
4. Ja pamatnolīgumu noslēdz ar vairākiem komersantiem, tad pēdējiem jābūt vismaz trim, ciktāl atlases kritērijiem atbilstošu komersantu skaits un/vai piešķiršanas kritērijiem atbilstošu pieņemamu piedāvājumu skaits ir pietiekams.
To līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir ar vairākiem komersantiem noslēgts pamatnolīgums, var piešķirt kādā no šādiem veidiem:
— piemērojot pamatnolīgumā paredzētos noteikumus un neizsludinot konkursu, vai
— ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi noteikumi un ja puses atkal konkurē ar tiem pašiem vai, vajadzības gadījumā, precizētiem noteikumiem, vai, attiecīgā gadījumā, citiem noteikumiem, kas minēti pamatnolīguma specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru:
—a) par katru līgumu, kura slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt, līgumslēdzējas iestādes rakstveidā apspriežas ar komersantiem, kas spēj izpildīt līgumu;
b) līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru atsevišķu līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;
c) piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un to saturs ir konfidenciāls tik ilgi, līdz beidzas atbildes sniegšanai atvēlētais laiks;
d) līgumslēdzējas iestādes katra atsevišķa līguma slēgšanas tiesības piešķir tam pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, vērtējot pēc pamatnolīguma specifikācijās paredzētajiem piešķiršanas kritērijiem.
33. pants
Dinamiskās iepirkuma sistēmas
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot dinamiskās iepirkuma sistēmas.
2. Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes ievēro atklātās procedūras noteikumus visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Sistēmā iekļauj visus pretendentus, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši orientējošu piedāvājumu, kurš saskan ar specifikāciju un iespējamiem papildu dokumentiem; orientējošus piedāvājumus jebkurā laikā var uzlabot, ja vien tie saglabā atbilstību specifikācijai. Lai izveidotu šo sistēmu un piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar minēto sistēmu, līgumslēdzējas iestādes izmanto tikai elektroniskus līdzekļus atbilstīgi 42. panta 2. līdz 5. punktam.
3. Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes:
a) publicē līguma paziņojumu, skaidri norādot, ka tas ir par dinamisko iepirkuma sistēmu;
b) specifikācijā cita starpā norāda, kāda veida iepirkumu paredzēts veikt minētajā sistēmā, kā arī sniedz visu vajadzīgo informāciju par iepirkuma sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un savienojuma tehniskajiem režīmiem un specifikācijām;
c) no paziņojuma publicēšanas līdz sistēmas darbības beigām elektroniskajos saziņas līdzekļos piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu piekļuvi konkrētajai specifikācijai un visiem papildu dokumentiem, un paziņojumā norāda Internetsa adresi, kurā ar tiem var iepazīties.
4. Līgumslēdzējas iestādes visiem komersantiem visā dinamiskās iepirkuma sistēmas darbības laikā dod iespēju iesniegt orientējošu piedāvājumu un tikt iekļautiem šajā sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Novērtējumu tās veic maksimāli 15 dienās pēc orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tomēr tās var pagarināt novērtēšanas periodu, ja starplaikā neizsludina nevienu citu uzaicinājumu uz konkursu.
Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pirmajā daļā minētos pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā vai par orientējošā piedāvājuma noraidīšanu.
5. Par katru atsevišķu līgumu izsludina uzaicinājumu uz konkursu. Pirms izsludināt uzaicinājumu uz konkursu, līgumslēdzējas iestādes publicē vienkāršotu līguma paziņojumu, kurā visus ieinteresētos komersantus uzaicina laika posmā, kas ir ne mazāks kā 15 dienas no vienkāršotā paziņojuma nosūtīšanas datuma, iesniegt orientējošu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst turpināt konkursa procedūru, ja tās nav pabeigušas visu to orientējošo piedāvājumu izvērtēšanu, kas saņemti minētajā termiņā.
6. Līgumslēdzējas iestādes uzaicina visus sistēmā iekļautos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru atsevišķu līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab tās nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.
Līguma slēgšanas tiesības tās piešķir pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, un novērtējumu pamato ar piešķiršanas kritērijiem, kuri paredzēti līguma paziņojumā saistībā ar dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi. Ja vajadzīgs, pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā noteiktos kritērijus var noteikt precīzāk.
7. Dinamiskā iepirkuma sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus.
Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci.
Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem komersantiem vai no sistēmas dalībnieku puses.
34. pants
Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām
Attiecībā uz valsts līgumiem par subsidēto mājokļu shēmas satvarā veicamo projektēšanu un būvdarbiem, kuru apjoms un sarežģītība, kā arī paredzamais darba ilgums nosaka to, ka plānošana jau no paša sākuma jāveic, cieši sadarbojoties grupā, kurā ir līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, eksperti un par būvdarbu veikšanu atbildīgais uzņēmējs, var pieņemt īpašu piešķiršanas procedūru, kas vajadzīga, lai darbam konkrētajā grupā atlasītu vispiemērotāko būvuzņēmēju.
Konkrēti līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā iekļauj pēc iespējas precīzāku veicamo būvdarbu aprakstu, lai ieinteresētie būvuzņēmēji varētu gūt pareizu priekšstatu par projektu. Turklāt līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 45. līdz 52. pantā minētajiem kvalitatīvās atlases kritērijiem šādā līguma paziņojumā norāda personiskos, tehniskos, ekonomiskos un finansiālos nosacījumus, kuru izpilde kandidātiem jānodrošina.
Ja pieņem šādu procedūru, tad līgumslēdzējas iestādes piemēro 2., 35., 36., 38., 39., 41., 42., 43. un 45. līdz 52. pantu.
VI NODAĻA
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi
1. iedaļa
Paziņojumu publicēšana
35. pants
Paziņojumi
1. Līgumslēdzējas iestādes ar iepriekšēju Komisijas vai pašu iestāžu publicētu informatīvu paziņojumu “pircēja profilā”, kā aprakstīts VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:
a) attiecībā uz piegādēm – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopējā vērtība pa produkcijas grupām, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šī kopējā paredzamā vērtība, ievērojot 7. un 9. pantu, ir vienāda ar vai lielāka nekā EUR 750 000.
Līgumslēdzējas iestādes nosaka produkcijas grupas saskaņā ar CPV nomenklatūru;
b) attiecībā uz pakalpojumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopējā vērtība par II A pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šī kopējā paredzamā vērtība, ievērojot 7. un 9. panta noteikumus, ir vienāda ar vai lielāka nekā EUR 750 000;
c) attiecībā uz būvdarbiem – to līgumu vai pamatnolīgumu būtiskākās iezīmes, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar 7. pantā minēto robežvērtību vai lielāka par to, ņemot vērā 9. pantu.
Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc budžeta gada sākuma.
Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc apstiprinoša lēmuma par to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu grafiku, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes paredz piešķirt.
Līgumslēdzējas iestādes, kas savā pircēja profilā publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu, elektroniskā veidā informē Komisiju par šā iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, ievērojot attiecīgo formātu un sīki izstrādātu paziņojumu nosūtīšanas procedūru, kas norādīta VIII pielikuma 3. punktā.
Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie paziņojumi obligāti jāpublicē tikai tad, ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu iesniegšanai atvēlēto laiku, kā paredzēts 38. panta 4. punktā.
Šo punktu nepiemēro attiecībā uz sarunu procedūru, kuru veic, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu.
2. Līgumslēdzējas iestādes, kas valsts līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības vēlas piešķirt atklātā, slēgtā procedūrā vai, ievērojot 30. pantā paredzētos nosacījumus, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, vai, ievērojot 29. pantā paredzētos nosacījumus, cenu aptaujā, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.
3. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas izveidot dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.
Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar vienkāršotu līguma paziņojumu.
4. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir piešķīrušas valsts līguma slēgšanas tiesības vai noslēgušas pamatnolīgumu, ne vēlāk kā 48 dienās pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai pēc pamatnolīguma noslēgšanas nosūta paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem.
Attiecībā uz pamatnolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 32. pantu, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par katra atsevišķa minētajam nolīgumam atbilstošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem.
Līgumslēdzējas iestādes 48 dienās pēc attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par dinamiskajā iepirkuma sistēmā iekļauto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Tomēr šādus paziņojumus tās var iesniegt apkopotā veidā katru ceturksni. Šādā gadījumā tās nosūta apkopotos paziņojumus 48 dienās pēc katra ceturkšņa beigām.
Attiecībā uz valsts līgumiem par II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem līgumslēdzējas iestādes paziņojumā norāda, vai tās piekrīt paziņojuma publicēšanai. Saistībā ar minētajiem pakalpojumu līgumiem Komisija izstrādā noteikumus statistisko pārskatu sagatavošanai par šādiem paziņojumiem un minēto pārskatu publicēšanai saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
Zināmu daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.
36. pants
Paziņojumu publicēšanas forma un veids
1. Paziņojumos uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru, ietver VII A pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.
2. Līgumslēdzēju iestāžu paziņojumus Komisijai nosūta vai nu elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, vai izmantojot citus saziņas līdzekļus. Ja izmanto paātrināto procedūru, kas paredzēta 38. panta 8. punktā, tad paziņojumi jānosūta vai nu pa faksu, vai elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru.
Paziņojumus publicē atbilstīgi tehniskajiem parametriem, kas VIII pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēti attiecībā uz publicēšanu.
3. Paziņojumus, ko sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.
Paziņojumus, kas nav nosūtīti elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā 12 dienas pēc to nosūtīšanas vai – 38. panta 8. punktā minētās paātrinātās procedūras gadījumā – ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.
4. Pilnu līguma paziņojuma tekstu publicē līgumslēdzējas iestādes izvēlētā Kopienas oficiālajā valodā, un šajā oriģinālvalodā sagatavotais teksts ir vienīgais autentiskais teksts. Svarīgāko katra paziņojuma elementu kopsavilkumu publicē citās oficiālajās valodās.
Šādu Komisijas publicēto paziņojumu publicēšanas izmaksas sedz Kopiena.
5. Paziņojumus un to saturu valsts līmenī nedrīkst publicēt pirms datuma, kurā tos nosūta Komisijai.
Valsts līmenī publicētos paziņojumos ietvertā informācija nedrīkst atšķirties no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā saskaņā ar 35. panta 1. punkta pirmo daļu, turklāt tajos jānorāda datums, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.
Iepriekšējus informatīvus paziņojumus pircēja profilā publicēt nedrīkst, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formā; tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.
6. To paziņojumu apjoms, kurus neiesūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, nedrīkst pārsniegt aptuveni 650 vārdus.
7. Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj pierādīt paziņojumu nosūtīšanas datumus.
8. Komisija līgumslēdzējai iestādei apstiprina iesūtītās informācijas publicēšanas faktu un norāda publikācijas datumu. Šī informācija ir publicēšanas pierādījums.
37. pants
Neobligātā publicēšana
Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 36. pantu publicēt paziņojumus par valsts līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā paredzētā prasība par publicēšanu.
2. iedaļa
Termiņi
38. pants
Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi
1. Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neierobežojot ar šo pantu paredzētos minimālos termiņus.
2. Ja procedūra ir atklāta, tad minimālais termiņš, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, ir 52 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.
3. Ja procedūra ir slēgta vai ja organizē sarunu procedūru ar līguma paziņojuma publicēšanu, kas minēta 30. pantā, vai cenu aptauju, tad:
a) minimālais termiņš, kas jāatvēl dalības pieteikumu saņemšanai, ir 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma;
b) slēgtas procedūras gadījumā minimālais termiņš, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, ir 40 dienas no uzaicinājuma nosūtīšanas datuma.
4. Ja līgumslēdzēja iestāde ir publicējusi iepriekšēju informatīvu paziņojumu, tad minimālo termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai saskaņā ar 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu, parasti var saīsināt līdz 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne līdz laika posmam, kas mazāks par 22 dienām.
Atklātai procedūrai termiņu sāk skaitīt no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma, bet slēgtai procedūrai – no datuma, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.
Pirmajā daļā minētos saīsinātos termiņus atļauts izmantot tad, ja iepriekšējā informatīvajā paziņojumā iekļauj visu informāciju, kas VII A pielikumā minēta kā iekļaujama līguma paziņojumā, ciktāl iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī šī informācija ir pieejama, un tad, ja iepriekšējo informatīvo paziņojumu publicēšanai nosūta ne agrāk kā 52 dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.
5. Ja paziņojumus sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, tad termiņu, kas jāatvēl 2. un 4. punktā minēto piedāvājumu saņemšanai atklātā procedūrā, un termiņu, kas jāatvēl 3. punkta a) apakšpunktā minēto dalības pieteikumu saņemšanai slēgtā un sarunu procedūrā un cenu aptaujā, var saīsināt par septiņām dienām.
6. Termiņu, kas jāatvēl 2. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto piedāvājumu saņemšanai, var saīsināt par piecām dienām, ja no dienas, kurā publicē paziņojumu saskaņā ar VIII pielikumu, līgumslēdzēja iestāde elektroniskā veidā piedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi līguma dokumentiem un visiem papildu dokumentiem, paziņojuma tekstā norādot interneta adresi, kurā šī dokumentācija ir pieejama.
Šo un 5. punktā minēto termiņa saīsinājumu drīkst apvienot.
7. Ja laikus pieprasītas specifikācijas un apliecinoši dokumenti vai papildus informācija kāda iemesla dēļ tomēr netiek sniegta 39. un 40. pantā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu iespējams sagatavot tikai pēc vietas apmeklēšanas vai pēc līguma dokumentus apliecinošo dokumentu pārbaudes klātienē, tad termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, pagarina tik ilgi, lai visi attiecīgie komersanti varētu iepazīties ar visu piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgo informāciju.
8. Slēgtā procedūrā un 30. pantā minētajā sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, ja jautājuma steidzamības dēļ nav lietderīgi ievērot šajā pantā noteiktos termiņus, līgumslēdzējas iestādes var noteikt:
a) dalības pieteikumu saņemšanas termiņu, kas nav mazāks kā 15 dienas no tāda līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma, kurš veikts atbilstīgi VIII pielikuma 3. punktā norādītajam formātam un paziņojumu nosūtīšanas procedūrai, vai ir mazāks nekā 10 dienas, ja minēto paziņojumu nosūta elektroniski;
b) un slēgtas procedūras gadījumā – piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas nav mazāks kā 10 dienas no datuma, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.
39. pants
Atklātā procedūra – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija
1. Atklātā procedūrā, ja līgumslēdzējas iestādes elektroniskā veidā nepiedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, kā paredzēts 38. panta 6. punktā, specifikācijas un papildu dokumentus komersantiem nosūta sešās dienās pēc dalības pieteikuma saņemšanas, ja vien šo pieteikumu iesūta laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.
2. Ja papildu informācija par specifikācijām un apliecinoši dokumenti ir pieprasīti laikus, tad līgumslēdzējas iestādes vai kompetentās struktūrvienības tos piegādā ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.
3. iedaļa
Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi
40. pants
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās
1. Slēgtā procedūrā, cenu aptaujā vai sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu 30. panta izpratnē līgumslēdzējas iestādes visus atlasītos kandidātus reizē rakstveidā uzaicina iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai – cenu aptaujas gadījumā – piedalīties šādā aptaujā.
2. Kandidātiem nosūtītajā uzaicinājumā ietver:
— specifikāciju vai aprakstošā dokumenta un visu papildu dokumentu eksemplārus, vai
— norādi par piekļuvi specifikācijām un citiem pirmajā ievilkumā minētajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami elektroniskajos saziņas līdzekļos saskaņā ar 38. panta 6. punktu.
3. Ja specifikācijas, aprakstošais dokuments un/vai apliecinoši dokumenti ir juridiskai personai, kas nav par piešķiršanas procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde, tad uzaicinājumā norāda adresi, kurā var pieprasīt minētās specifikācijas, minēto aprakstošo dokumentu un/vai minētos apliecinošos dokumentus, un – attiecīgā gadījumā – šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, kā arī par to saņemšanu maksājamo summu un visas maksājuma procedūras. Kompetentā struktūrvienība šo informāciju nosūta komersantam tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas.
4. Papildu informāciju par specifikācijām, aprakstošo dokumentu vai apliecinošiem dokumentiem līgumslēdzēja iestāde vai kompetentā struktūrvienība nosūta ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja vien pieprasījums ir izdarīts laikus. Slēgtā vai paātrinātā procedūrā šis laika posms ir četras dienas.
5. Bez tam uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās jāietver vismaz šāda informācija:
a) atsauce uz publicēto līguma paziņojumu;
b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kuru piedāvājumi jāsūta, un valoda vai valodas, kurās piedāvājumi jāsagatavo;
c) cenu aptaujas gadījumā – datums un adrese, kas noteikta apspriežu sākšanai, un izmantojamā valoda vai valodas;
d) norāde uz visiem iespējamiem pievienojamajiem dokumentiem, kas jāiesniedz, lai apstiprinātu pārbaudāmās pretendenta deklarācijas atbilstīgi 44. pantam vai lai papildinātu minētajā pantā noteikto informāciju, kā arī saskaņā ar 47. un 48. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais novērtējums vai, attiecīgā gadījumā, šo kritēriju svarīgums dilstošā secībā, ja tas nav norādīts līguma paziņojumā, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā.
Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem noteikumiem, iepriekš b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties aptaujā, bet norāda uzaicinājumā par piedāvājuma iesniegšanu.
41. pants
Kandidātu un pretendentu informēšana
1. Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus nenoslēgt pamatnolīgumu vai nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss, vai neatsākt procedūru, vai atteikties no dinamiskās iepirkuma sistēmas; minēto informāciju sniedz pēc līgumslēdzēju iestāžu rakstveidā iesniegta pieprasījuma.
2. Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami īsā laikā informē:
— neizraudzīto kandidātu – par pieteikuma noraidīšanas iemesliem,
— neizraudzīto pretendentu – par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, 23. panta 4. un 5. punktā minētajos gadījumos norādot iemeslus, kuru dēļ tā pieņēmusi lēmumu par nelīdzvērtīgumu vai lēmumu par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām,
— pretendentu, kas iesniedzis pieņemamu piedāvājumu – par izraudzītā piedāvājuma rādītājiem un relatīvajām priekšrocībām, kā arī nosauc izraudzīto pretendentu vai pamatnolīguma puses.
Laiks līdz šīs informācijas saņemšanai nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām no rakstveida pieprasījuma saņemšanas datuma.
3. Tomēr līgumslēdzējas iestādes var nolemt nesniegt zināmu daļu 1. punktā minētās informācijas par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.
4. iedaļa
Saziņa
42. pants
Noteikumi, kas attiecas uz saziņu
1. Visa šajā sadaļā minētā saziņa un informācijas apmaiņa var notikt pa pastu, pa faksu, ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni tādos gadījumos un apstākļos, kas minēti 6. punktā, vai šos līdzekļus apvienojot pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles.
2. Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem jābūt plaši pieejamiem, un tādējādi tie nedrīkst ierobežot komersantu piekļuvi konkursa procedūrai.
3. Saziņu un informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti un to, lai līgumslēdzējas iestādes piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbaudītu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
4. Izmantotajiem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, plaši pieejamiem un savietojamiem ar informācijas un sakaru tehnoloģiju produkciju, kas ir vispārējā lietošanā.
5. Ierīcēm piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un ierīcēm dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai piemēro šādus noteikumus:
a) ieinteresētajām personām ir pieejama informācija attiecībā uz specifikācijām, tostarp šifrēšanu, kas vajadzīga piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai iesniegšanai. Turklāt piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskās saņemšanas ierīcēm jāatbilst X pielikuma prasībām;
b) dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas 1999/93/EK 5. pantam var prasīt, lai elektroniskajiem piedāvājumiem pievienotu progresīvu elektronisko parakstu saskaņā ar minētā panta 1. punktu;
c) dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā brīvprātīgas akreditācijas sistēmas, kuru mērķis ir paaugstināt minēto ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeni;
d) pretendenti vai kandidāti apņemas pirms piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt 45. līdz 50. pantā un 52. pantā minētos dokumentus, sertifikātus un deklarācijas, ja elektroniskā formā tās nav.
6. Dalības pieteikumu nosūtīšanā piemēro šādus noteikumus:
a) dalībai valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā var pieteikties rakstveidā vai pa tālruni;
b) dalību piesakot pa tālruni, pirms pieteikumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām jāiesūta rakstveida apstiprinājums;
c) līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai pa faksu iesniegtos dalības pieteikumus apstiprinātu pa pastu vai ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem, ja tas ir vajadzīgs juridisku pierādījumu iegūšanas labad. Visas šādas prasības, kā arī termiņš apstiprinājuma iesūtīšanai pa pastu vai ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem līgumslēdzējai iestādei jānorāda līguma paziņojumā.
5. iedaļa
Ziņojumi
43. pants
Ziņojumu saturs
Par katru līgumu, pamatnolīgumu un dinamiskās iepirkuma sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstveida ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkuma sistēmas priekšmets un vērtība;
b) izraudzīto kandidātu vai pretendentu vārds un uzvārds vai nosaukums un atlases iemesli;
c) noraidīto kandidātu vai pretendentu vārds un uzvārds vai nosaukums un noraidījuma iemesli;
d) par nepamatoti lētiem atzīto piedāvājumu noraidījuma iemesli;
e) izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ izraudzīts viņa piedāvājums, kā arī – ja tas ir zināms – par cik lielu līguma vai pamatnolīguma daļu izraudzītais pretendents paredz slēgt apakšlīgumus ar trešām personām;
f) attiecībā uz sarunu procedūru – apstākļi, kas minēti 30. un 31. pantā un ir pamatā šīs procedūras izmantošanai;
g) attiecībā uz cenu aptauju – apstākļi, kas paredzēti 29. pantā un ir pamatā šīs procedūras izmantošanai;
h) vajadzības gadījumā – iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai nenoslēgt pamatnolīgumu, vai neveidot dinamisko iepirkuma sistēmu.
Līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai dokumentētu ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem veiktās piešķīruma procedūras norisi.
Šo ziņojumu vai svarīgākās tajā ietvertās ziņas pēc pieprasījuma dara zināmas komisijai.
VII NODAĻA
Procedūras norise
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
44. pants
Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
1. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 53. un 55. pantā paredzētajiem kritērijiem un ievērojot 24. pantu pēc tam, kad saskaņā ar 45. un 46. pantu neizslēgto komersantu atbilstību līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas atbilstoši 47. līdz 52. pantā minētajiem ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nediskriminēšanas noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 3. punktā.
2. Līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstīgi 47. un 48. pantam.
Konkrēta līguma saistībā prasītās 47. un 48. pantā minētās informācijas apjomam un minimālajiem iespēju līmeņiem jābūt attiecinātiem uz minētā līguma priekšmetu un samērojamiem ar to.
Šos minimālos līmeņus norāda līguma paziņojumā.
3. Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atbilstošo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicina iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai cenu aptaujā, ja vien atbilstošo kandidātu skaits ir pietiekams. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda objektīvos un nediskriminējošos kritērijus vai noteikumus, ko tās paredz piemērot, un uzaicināmo kandidātu minimālo un, attiecīgā gadījumā, maksimālo skaitu.
Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci. Sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā minimālais kandidātu skaits ir trīs. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.
Līgumslēdzējas iestādes uzaicina tādu kandidātu skaitu, kas ir vismaz vienāds ar iepriekš noteikto minimālo skaitu. Ja atlases kritērijiem un minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstošo kandidātu skaits ir mazāks par noteikto minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātu(-us), kam ir pieprasītās iespējas. Šajā pašā procedūrā līgumslēdzēja iestāde nedrīkst uzaicināt citus komersantus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumu, vai kandidātus, kam nav pieprasīto iespēju.
4. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt apspriežamo risinājumu vai pārrunājamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 4. punktā un 30. panta 4. punktā, tad to dara, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā. Beigu posmā iegūtajam pretendentu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina reālu konkurenci, ja vien ir pietiekami daudz risinājumu vai piemērotu kandidātu.
2. iedaļa
Kvalitatīvās atlases kritēriji
45. pants
Kandidāta vai pretendenta personiskie dati
1. Valsts līguma dalībnieks nedrīkst būt tāds kandidāts vai pretendents, kas ar līgumslēdzējai iestādei zināmu galīgu spriedumu ir notiesāts viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ:
a) līdzdalība kriminālā organizācijā, kā noteikts 2. panta 1. punktā Padomes vienotajā rīcībā 98/733/TI ( 21 );
b) korupcija, kā noteikts attiecīgi 3. pantā Padomes 1997. gada 26. maija aktā ( 22 ) un 3. panta 1. punktā Padomes vienotajā rīcībā 98/742/TI ( 23 );
c) krāpšana Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 24 ) 1. panta izpratnē;
d) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā noteikts 1. pantā Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ( 25 ).
Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.
Tās var atkāpties no pirmajā daļā minētās prasības sevišķi svarīgu vispārēju interešu labā.
Šā punkta vajadzībām līgumslēdzējas iestādes attiecīgā gadījumā pieprasa, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz 3. punktā minētos dokumentus, un – ja tām ir šaubas par šādu kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem – turklāt var pieprasīt no kompetentajām iestādēm tādu informāciju par attiecīgo kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem, ko tās uzskata par vajadzīgu. Ja minētā informācija attiecas uz kandidātu vai pretendentu, kas nav reģistrēts tajā pašā valstī, kurā ir reģistrēta līgumslēdzēja iestāde, tad līgumslēdzēja iestāde var prasīt kompetento iestāžu palīdzību. Ņemot vērā tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā kandidāti vai pretendenti ir reģistrēti, šādus pieprasījumus attiecina uz juridiskām un/vai fiziskām personām, tostarp – vajadzības gadījumā – uz sabiedrību direktoriem un citām personām, kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras saistībā ar konkrēto kandidātu vai pretendentu.
2. Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:
a) ir bankrotējis vai tiek likvidēts vai kam tiesa iecēlusi administratoru, vai kas ir noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, vai kas ir pārtraucis uzņēmējdarbību vai atrodas līdzīgā stāvoklī, kurš izriet no atbilstošas procedūras saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;
b) ir tiesas procesa subjekts lietā par bankrota atzīšanu vai par piespiedu likvidāciju vai administratora iecelšanu, vai par mierizlīgumu ar kreditoriem vai ir cita līdzvērtīga tiesas procesa subjekts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;
c) ir notiesāts ar lēmumu, kam ir res iudicata spēks saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants izdarījis profesionālās ētikas pārkāpumu;
d) ir vainīgs smagā profesionālās ētikas pārkāpumā, kurš apstiprinājies jebkādā veidā, ko līgumslēdzējas iestādes var pierādīt;
e) nav izpildījis saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde;
f) nav izpildījis saistības attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde;
g) ir vainīgs nopietnā tādas sniegtās informācijas sagrozīšanā, kas prasīta saskaņā ar šo iedaļu, vai nav sniedzis šādu informāciju.
Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.
3. Turpmāk minēto līgumslēdzējas iestādes pieņem kā pietiekamu pierādījumu tam, ka uz konkrēto komersantu neattiecas neviens no gadījumiem, kas noteikti 1. punktā vai 2. punkta a), b), c), e) vai f) apakšpunktā:
a) attiecībā uz 1. punktu un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – izraksts no sodāmības reģistra vai, ja šāda izraksta nav, līdzvērtīgs dokuments, ko izsniegusi kompetenta tiesu vai pārvaldes iestāde izcelsmes valstī vai valstī, no kurienes ir attiecīgā persona, un kas pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas;
b) attiecībā uz 2. punkta e) un f) apakšpunktu – apliecinājums, ko izsniegusi kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī.
Ja attiecīgā valsts šādus dokumentus vai apliecinājumus neizsniedz vai ja tie neaptver visus 1. punktā un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītos gadījumus, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai – dalībvalstīs, kuru tiesību akti zvērestu neparedz, – ar attiecīgās personas svinīgu deklarāciju kompetentai tiesu vai pārvaldes iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai aroda struktūrai izcelsmes valstī vai valstī, no kurienes ir attiecīgā persona.
4. Dalībvalstis izraugās iestādes un struktūras, kas ir kompetentas izsniegt 3. punktā minētos dokumentus vai apliecinājumus vai apstiprināt deklarācijas, un attiecīgi informē Komisiju. Šāds paziņojums neierobežo datu aizsardzības tiesību aktus.
46. pants
Atbilstība profesionālās darbības veikšanai
Jebkuram komersantam, kas vēlas būt valsts līguma dalībnieks, var prasīt pierādīt savu reģistrācijas faktu kādā no profesionālajiem vai aroda reģistriem, kā paredzēts komersanta reģistrācijas dalībvalstī, vai dot zvērestu vai uzrādīt sertifikātu, kā aprakstīts IX A pielikumā par būvdarbu valsts līgumiem, IX B pielikumā par piegādes valsts līgumiem un IX C pielikumā par pakalpojumu valsts līgumiem.
Pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ciktāl kandidātiem vai pretendentiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.
47. pants
Ekonomiskais un finanšu stāvoklis
1. Komersanta ekonomisko un finanšu stāvokli parasti var pierādīt, sniedzot vienu vai vairākas šādas norādes:
a) atbilstīgas izziņas no bankas vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par attiecīgu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
b) bilances vai izrakstus no bilancēm, ja tās jāpublicē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā komersants ir reģistrēts;
c) izziņu par uzņēmuma kopējo apgrozījumu un, attiecīgā gadījumā, par apgrozījumu konkrētā līguma jomā ne vairāk kā trijos iepriekšējos finanšu gados, par kuriem dati ir pieejami atkarībā no tā, kad izveidots uzņēmums vai kad komersants sācis darbību, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama.
2. Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs vajadzīgie resursi, šai nolūkā, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu.
3. Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu kompetenci.
4. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kuru vai kuras no 1. punktā minētajām norādēm tās ir izvēlējušās un kādas citas norādes ir jāsniedz.
5. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ komersants nevar sniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes, tad šis komersants savu ekonomisko un finanšu stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu.
48. pants
Tehniskās un/vai profesionālās iespējas
1. Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu.
2. Komersantu tehniskās iespējas var pierādīt ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem līdzekļiem saistībā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veidu, apjomu vai nozīmīgumu:
i) iepriekšējo piecu gadu laikā veikto būvdarbu uzskaitījums, kas papildināts ar apliecinājumiem par svarīgāko būvdarbu pietiekami kvalitatīvu realizāciju. Šajos apliecinājumos norāda būvdarbu vērtību, realizācijas laiku un vietu, kā arī nosaka to, vai būvdarbi ir veikti saskaņā ar nozares standartiem un vai tie ir pienācīgi pabeigti. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde šos apliecinājumus iesniedz tieši līgumslēdzējai iestādei;
ii) galveno iepriekšējos trijos gados veikto piegāžu vai sniegto pakalpojumu uzskaitījums, norādot summas, realizācijass laiku un saņēmējus gan valsts, gan privātajā sektorā. Piegāžu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu pierāda šādi:
— ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde – ar apliecinājumiem, kurus izsniegusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetentā iestāde,
— ja saņēmējs ir privāts pircējs – ar pircēja apliecinājumu vai, ja tāda nav, vienkārši ar komersanta sniegtu deklarāciju;
b) norāde par iesaistītajiem tehniķiem vai tehniskajām struktūrām, kas var nebūt tieši saistītas ar konkrētā komersanta uzņēmumu, jo īpaši minot atbildīgos par kvalitātes kontroli un – būvdarbu valsts līgumu gadījumā – tos, kurus būvuzņēmējs var piesaistīt būves realizācijai;
c) to tehnisko iekārtu un pasākumu apraksts, ko piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs izmanto, lai nodrošinātu kvalitāti un mācību un pētniecības materiāli tehnisko bāzi uzņēmumā;
d) ja piegādājamā produkcija vai pakalpojumi ir sarežģīti vai, izņēmuma kārtā, ir vajadzīgi īpašam nolūkam – pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes vai to uzdevumā veic kompetenta tās valsts iestāde, kurā piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, ja vien minētā valsts struktūra piekrīt veikt šādu pārbaudi, attiecībā uz piegādātāja ražošanas jaudām vai pakalpojumu sniedzēja tehnisko iespēju un, ja vajadzīgs, mācību un pētniecības līdzekļiem, kas komersantam ir pieejami, un kvalitātes kontroles pasākumiem, kurus tas piemēros;
e) pakalpojumu sniedzēja vai būvuzņēmēja un/vai uzņēmuma vadības izglītība un profesionālā kvalifikācija, jo īpaši tai personai vai personām, kas atbild par pakalpojumu sniegšanu vai par būvdarbu vadīšanu;
f) būvdarbu valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, un tikai attiecīgā gadījumā – norāde par vides pārvaldības pasākumiem, kurus, strādājot pēc līguma, komersants varēs piemērot;
g) tā personālsastāva vidējais skaits gadā un tā vadošā personāla skaits, ko pakalpojumu sniedzējs vai būvuzņēmējs nodarbinājis iepriekšējos trijos gados;
h) paziņojums par darbarīku, ražotņu vai tehnisko aprīkojumu, kas pakalpojumu sniedzējam vai būvuzņēmējam ir pieejams, lai izpildītu līgumu;
i) norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs varētu slēgt apakšlīgumus;
j) attiecībā uz piegādājamo produkciju:
i) produkcijas paraugi, apraksti un/vai fotoattēli, kuru autentiskums pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma ir jāapliecina;
ii) sertifikāti, ko izsnieguši kvalitātes kontroles valsts institūti vai aģentūras, kuru kompetence ir vispāratzīta, un kas apliecina produkcijas atbilstību, to skaidri identificējot ar atsaucēm uz konkrētām specifikācijām vai standartiem.
3. Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie resursi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu par vajadzīgo resursu nodošanu komersanta rīcībā.
4. Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu iespējas.
5. To valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kuru priekšmets ir piegādes, kas ietver izvietošanas vai uzstādīšanas darbus, pakalpojumu sniegšanu un/vai būvdarbu realizāciju, komersantu iespējas sniegt konkrēto pakalpojumu vai veikt uzstādīšanu vai būvdarbus, var izvērtēt atsevišķi pēc viņu kvalifikācijas, darba ražīguma, pieredzes un uzticamības.
6. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu nosaka, kuras no 2. punktā minētajām norādēm tās vēlas saņemt.
49. pants
Kvalitātes nodrošināšanas standarti
Ja līgumslēdzējas iestādes prasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tad tās atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo sēriju Eiropas standarti, ko apstiprinājušas struktūras, kuras atbilst Eiropas standartiem par sertificēšanu. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.
50. pants
Vides pārvaldības standarti
Ja līgumslēdzējas iestādes 48. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos pieprasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem vides pārvaldības standartiem, tad tās atsaucas uz Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kuru pamatā ir attiecīgie Eiropas vai starptautiskie standarti, ko apstiprinājušas Kopienu tiesībām atbilstošas organizācijas, vai attiecīgie Eiropas vai starptautiskie sertificēšanas standarti. Tās atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.
51. pants
Papildu dokumentācija un informācija
Līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt komersantus papildināt vai precizēt sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 45. līdz 50. pantu.
52. pants
Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti
1. Dalībvalstis var ieviest vai nu oficiālus apstiprināto būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju sarakstus, vai sertificēšanu, kuru veic sertifikācijas struktūra, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts.
Nosacījumus attiecībā uz reģistrēšanu šajos sarakstos un attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu, ko veic sertifikācijas struktūras, dalībvalstis pielāgo noteikumiem, kuri paredzēti 45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā, 46. pantā, 47. panta 1., 4. un 5. punktā, 48. panta 1., 2., 5. un 6. punktā, 49. pantā un, attiecīgā gadījumā, 50. pantā.
Dalībvalstis tos pielāgo arī 47. panta 2. punktam un 48. panta 3. punktam attiecībā uz tādiem pieteikumiem par reģistrēšanu sarakstā, ko iesniedz komersanti, kuri ietilpst komersantu grupā un kuri norāda resursus, ko tiem pieejamus dara citas minētās grupas sabiedrības. Minētajiem komersantiem šādā gadījumā jāpierāda oficiālā saraksta reģistrētājai iestādei tas, ka šie resursi viņu rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kas apliecina viņu reģistrēšanu oficiālajā sarakstā, un ka visā minētajā laikā grupas sabiedrības atbildīs kvalitatīvās atlases prasībām, kuras paredzētas šā punkta otrajā daļā minētajos pantos un uz kurām komersanti atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.
2. Komersanti, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrētu līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu. Tajos pamato komersanta reģistrēšanu sarakstā vai sertificēšanu un norāda klasifikāciju, kas komersantam piešķirta minētajā sarakstā.
3. Kompetento iestāžu apliecinājums par reģistrāciju oficiālā sarakstā vai sertifikācijas struktūras izsniegts sertifikāts citu dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm nav jāuztver kā pieņēmums par atbilstību, izņemot attiecībā uz 45. panta 1. punktu un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu un g) apakšpunktu, 46. pantu, 47. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 48. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, b), e), g) un h) apakšpunktu būvuzņēmēju gadījumā, 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, b), c), d) un j) apakšpunktu piegādātāju gadījumā un 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un c) līdz i) apakšpunktu pakalpojumu sniedzēju gadījumā.
4. Informāciju, ko var izsecināt saistībā ar reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai ar sertifikāciju, nedrīkst apšaubīt bez attaisnojuma. Piedāvājot līgumu, no reģistrēta komersanta var prasīt apliecinošu dokumentu par sociālās nodrošināšanas iemaksu veikšanu un nodokļu nomaksu.
Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes 3. punktu un šā punkta pirmo daļu attiecina tikai uz tiem komersantiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta dalībvalstī, kam atbilst konkrētais oficiālais saraksts.
5. Reģistrējot citu dalībvalstu komersantus oficiālā sarakstā vai 1. punktā minētajām struktūrām tos sertificējot, nedrīkst prasīt citus pierādījumus vai pamatojumus kā tikai tos, ko prasa no attiecīgās valsts komersantiem, un katrā ziņā tikai tos, kas paredzēti saskaņā ar 45. līdz 49. pantu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 50. pantu.
Tomēr citu dalībvalstu komersantiem nedrīkst likt reģistrēties sarakstā vai sertificēties tālab, lai tie kļūtu par valsts līguma dalībniekiem. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.
6. Komersanti jebkurā laikā var prasīt, lai tos reģistrē oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā jāinformē par sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.
7. Sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. punktā, ir Eiropas sertifikācijas standartiem atbilstošas struktūras.
8. Dalībvalstīm, kam ir oficiālie saraksti vai sertifikācijas struktūras, kā minēts 1. punktā, ir pienākums paziņot Komisijai un citām dalībvalstīm tās struktūras adresi, kurai jāsūta reģistrēšanas vai sertificēšanas pieteikumi.
3. iedaļa
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
53. pants
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
1. Neierobežojot valsts normatīvos un administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atalgošanu, valsts līgumu slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir vai nu:
a) ja izvēlas piedāvājumu, kas ir ekonomiski visizdevīgākais no līgumslēdzējas iestādes viedokļa – dažādi kritēriji saistībā ar konkrētā valsts līguma priekšmetu, piemēram, kvalitāte, cena, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu lietderība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes vai darbu pabeigšanas laikposms, vai
b) tikai zemākā cena.
2. Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā nosaka relatīvo novērtējumu, ko tā piešķir katram no kritērijiem, kuri izraudzīti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
Šo novērtējumu var izteikt, norādot vērtību diapazonu un tam atbilstīgu maksimālo izkliedi.
Ja pēc līgumslēdzējas iestādes domām novērtējumu nav iespējams noteikt pierādāmu iemeslu dēļ, tad līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā kritērijus norāda dilstošā to svarīguma secībā.
54. pants
Elektronisku izsoļu izmantošana
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot elektroniskas izsoles.
2. Atklātā, slēgtā vai sarunu procedūrā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes var pieņemt lēmumu par to, ka pirms valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jārīko elektroniska izsole, ja vien ir iespējams precīzi noteikt līguma specifikācijas.
Tādos pašos apstākļos elektronisku izsoli var rīkot atkārtotā konkursā starp pamatnolīguma dalībniekiem, kā paredzēts 32. panta 4. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā, un konkursā par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, kas minēta 33. pantā.
Elektroniskā izsole pamatojas uz:
— vai nu tikai cenām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir tam, kurš piedāvā viszemāko cenu,
— vai cenām un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunajām vērtībām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir tam, kas iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
3. Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, norāda to līguma paziņojumā.
Specifikācijās cita starpā ietver šādu informāciju:
a) elementi, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ja vien šādi elementi ir kvantificējami un ja tos ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos;
b) ja ir, tie ierobežojumi attiecībā uz solāmajām vērtībām, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;
c) informācija, ko pretendentiem darīs pieejamu elektroniskās izsoles gaitā, un – attiecīgā gadījumā – laiks, kad to darīs pieejamu pretendentiem;
d) attiecīgā informācija par elektroniskās izsoles procesu;
e) apstākļi, kādos pretendenti varēs piedāvāt cenu, un jo īpaši minimālais cenas solis, ko attiecīgā gadījumā prasīs ievērot solīšanas gaitā;
f) attiecīgā informācija par izmantotajām elektroniskajām iekārtām un par savienojuma nodrošināšanas pasākumiem un tehniskajām specifikācijām.
4. Pirms rīkot elektronisku izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtējumu atbilstīgi piešķiršanas kritērijam/kritēriju kopai un atbilstīgi noteiktajam šo kritēriju novērtējumam.
Vienlaikus visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniski uzaicina iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā iekļauj visu attiecīgo informāciju par individuālu pieslēgumu elektroniskajām iekārtām, ko izmanto, un norāda elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektronisko izsoli nedrīkst sākt ātrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas datuma.
5. Ja līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātu, kas iegūts, vērtējot atbilstīgi 53. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajam novērtējumam.
Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski noteiktu pretendentu vietu pārdalīšanu, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā ietver visu to kritēriju novērtējumu, kas paredzēti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts līguma paziņojumā vai specifikācijās; šajā nolūkā visi diapazoni iepriekš tomēr jāsašaurina līdz noteiktai vērtībai.
Ja ir atļauts iesniegt variantus, tad katram variantam jāparedz atsevišķa formula.
6. Visos elektroniskās izsoles posmos līgumslēdzējas iestādes uzreiz paziņo visiem pretendentiem informāciju, kas ir vismaz pietiekama, lai pretendenti jebkurā brīdī varētu uzzināt savu relatīvo vietu. Tās var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja vien tas ir paredzēts specifikācijās. Tās turklāt jebkurā laikā var paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst atklāt pretendentu identitāti.
7. Līgumslēdzējas iestādes elektronisku izsoli beidz vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
a) uzaicinājumā uz izsoli tās norāda iepriekš noteiktu datumu un laiku;
b) izsoli beidz, ja līgumslēdzējas iestādes vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumā uz izsoli norāda laika posmu, kuram tās ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas un tad elektronisko izsoli beigs;
c) izsoli beidz, kad ir noslēgušies visi tās posmi, kas noteikti uzaicinājumā uz izsoli.
Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas elektronisku izsoli beigt saskaņā ar c) apakšpunktu un, iespējams, apvienojumā ar b) apakšpunktā paredzēto kārtību, tad uzaicinājumā uz izsoli norāda katram izsoles posmam atvēlēto laiku.
8. Pēc elektroniskas izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 53. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.
Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskas izsoles neatbilstošā veidā, nedz arī tā, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci vai lai mainītu līguma priekšmetu, par ko izsole ir izsludināta ar publicēto līguma paziņojumu un kas noteikts specifikācijā.
55. pants
Nepamatoti lēti piedāvājumi
1. Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvājums šķiet esam nepamatoti lēts salīdzinājumā ar precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, tad līgumslēdzēja iestāde pirms iespējamas šā piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tā uzskata par būtiskiem.
Šī informācija var attiekties konkrēti uz šādiem elementiem:
a) būvniecības metodes, ražošanas procesa vai sniegto pakalpojumu ekonomika;
b) izvēlētie tehniskie risinājumi un/vai ārkārtīgi labvēlīgi nosacījumi, kas pretendentam ir pieejami būvdarbu veikšanai, preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai;
c) pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu savdabība;
d) atbilstība tiem noteikumiem par darba drošību un darba apstākļiem, kas ir spēkā vietā, kurā jāveic būvdarbi, jāsniedz pakalpojumi vai jānodrošina piegāde;
e) pretendenta iespējas saņemt valsts atbalstu.
2. Līgumslēdzēja iestāde, apspriežoties ar pretendentu, pārbauda šos elementus, ņemot vērā sniegtos pierādījumus.
3. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma nepamatotais lētums ir izskaidrojams ar pretendenta saņemto valsts atbalstu, tad minēto piedāvājumu var noraidīt šā viena iemesla dēļ, taču tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, kurš nespēj līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekami ilgā termiņā pierādīt attiecīgā atbalsta piešķiršanas tiesiskumu. Ja līgumslēdzēja iestāde šādos apstākļos piedāvājumu noraida, tad tā par to informē Komisiju.
III SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām
I NODAĻA
Būvdarbu koncesiju reglamentācija
56. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz visiem būvdarbu koncesijas līgumiem, ko noslēgušas līgumslēdzējas iestādes, ja šo līgumu vērtība ir vienāda ar vai lielāka par ►M6 EUR5 150 000 ◄ .
Minēto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.
57. pants
Izņēmumi no darbības jomas
Šī sadaļa neattiecas uz būvdarbu koncesijām, kuru slēgšanas tiesības piešķir:
a) šīs direktīvas 13., 14. un 15. pantā minētajos gadījumos attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem;
b) līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja minēto koncesiju slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šīs darbības.
Tomēr šī direktīva paliek spēkā attiecībā uz būvdarbu koncesijām, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir šo darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu.
58. pants
Būvdarbu koncesiju izziņošana
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesības, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.
2. Būvdarbu koncesijas paziņojumā uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.
3. Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.
4. Būvdarbu koncesiju gadījumā turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu publicēšanu.
59. pants
Termiņš
Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto būvdarbu koncesiju, tad termiņš, kurā jāiesniedz pieteikumi par dalību koncesijā, ir ne mazāks kā 52 dienas no paziņojuma nosūtīšanas datuma, izņemot tad, ja piemēro 38. panta 5. punktu.
Piemēro 38. panta 7. punktu.
60. pants
Apakšuzņēmuma līgumi
Līgumslēdzēja iestāde var:
a) vai nu prasīt, lai koncesionārs piešķir trešām personām tiesības slēgt līgumus par vismaz 30 % no kopējās būvdarbu vērtības, par ko paredzēts piešķirt koncesijas līguma slēgšanas tiesības, vienlaikus paredzot iespēju kandidātiem palielināt šo procentuālo daļu, kuras minimālo apjomu nosaka koncesijas līgumā;
b) vai prasīt koncesijas līgumu kandidātus piedāvājumos norādīt to iespējamo procentuālo daļu no kopējās būvdarbu vērtības, par ko paredzēts piešķirt koncesijas līguma slēgšanas tiesības, kurai atbilstošos darbus paredzēts uzticēt trešām personām.
61. pants
Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram
Šī direktīva neattiecas uz papildu būvdarbiem, kas nav ietilpuši sākotnējā koncesijas projektā vai sākotnējā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi tajā aprakstītās būves realizācijai, un ko līgumslēdzēja iestāde koncesionāram ir piešķīrusi ar noteikumu, ka minēto būvi realizējošais komersants piešķīrumu saņem tad:
— ja šādus papildu būvdarbus tehniski vai ekonomiski nav iespējams nošķirt no sākotnējā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējām iestādēm, vai
— ja šādi būvdarbi, kaut arī tos var nošķirt no sākotnējā līguma, ir noteikti vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai.
Tomēr papildu būvdarbiem atbilstīgo līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā būvdarbu koncesijas līguma summas.
II NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes
62. pants
Piemērojamie noteikumi
Ja koncesionārs ir līgumslēdzēja iestāde, kā minēts 1. panta 9. punktā, tad tam jāievēro šīs direktīvas noteikumi par būvdarbu valsts līgumiem tādu būvdarbu gadījumā, ko veic trešas personas.
III NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes
63. pants
Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 64. pantā paredzēto izsludināšanas noteikumu ievērošanu gadījumos, kad būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, piešķir trešām personām tādu būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par ►M6 EUR 5 150 000 ◄ .
Izsludināšana tomēr nav vajadzīga tad, ja būvdarbu līgums atbilst 31. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem.
Līguma vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.
2. Uzņēmumu grupas, kas izveidotas koncesijas ieguves nolūkā, vai tām radniecīgus uzņēmumus neuzskata par trešām personām.
“Radniecīgs uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, pār kuru koncesionāram var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, vai jebkurš uzņēmums, kam pašam var būt dominējoša ietekme pār koncesionāru vai kas, būdams koncesionārs, ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei īpašumtiesību, finansiālas līdzdalības vai uz to attiecošos noteikumu dēļ. Uzskata, ka uzņēmumam ir dominējoša ietekme, ja tas citā uzņēmumā tieši vai netieši:
a) ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla;
b) kontrolē lielāko daļu balsu, kas saistītas ar šā uzņēmuma emitētajām akcijām; vai
c) var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūras locekļiem.
Koncesijas ieguves nolūkā iesniegtajā pieteikumā iekļauj pilnīgu šādu uzņēmumu sarakstu. Šo sarakstu atjaunina pēc ikvienas turpmākās uzņēmumu attiecību maiņas.
64. pants
Paziņojuma publicēšana
1. Būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes un kas vēlas būvdarbu līguma slēgšanas tiesības piešķirt trešai personai, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.
2. Paziņojumā uz standarta veidlapas, kuru Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko būvdarbu koncesionārs uzskata par lietderīgu.
3. Paziņojumu publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.
4. Turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu brīvprātīgu publicēšanu.
65. pants
Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš
Būvdarbu līgumos, kuru slēgšanas tiesības piešķir būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, koncesionāra noteiktais dalības pieteikumu saņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma un piedāvājumu saņemšanas termiņš – ne mazāks kā 40 dienas no datuma, kad nosūtīts līguma paziņojums vai uzaicinājums uz konkursu.
Piemēro 38. panta 5., 6. un 7. punktu.
IV SADAĻA
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO PROJEKTU SKIČU KONKURSIEM
66. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Projektu skiču konkursu organizēšanas noteikumiem jāatbilst 66. līdz 74. panta prasībām, un tos dara zināmus personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.
2. Dalībnieku piedalīšanās projektu skiču konkursos nav ierobežojama:
a) atsaucoties uz dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;
b) pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, viņiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
67. pants
Darbības joma
1. Atbilstīgi šai sadaļai projektu skiču konkursus organizē:
a) līgumslēdzējas iestādes, kas IV pielikumā uzskaitītas kā centrālās pārvaldes iestādes – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par ►M6 EUR 133 000 ◄ ;
b) līgumslēdzējas iestādes, kas nav uzskaitītas IV pielikumā – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par ►M6 EUR206 000 ◄ ;
c) visas līgumslēdzējas iestādes – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par ►M6 EUR 206 000 ◄ , ja skiču konkurss ir par II A pielikuma 8. kategorijas pakalpojumiem, 5. kategorijas telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru pozīcijas CPV ir līdzvērtīgas CPC atsaucēm Nr. 7524, 7525 un 7526, un/vai par II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem.
2. Šī sadaļa attiecas uz:
a) projektu skiču konkursiem, ko organizē tādas procedūras satvarā, kura noslēdzas ar pakalpojumu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;
b) projektu skiču konkursiem, kuros paredzētas godalgas un/vai maksājumi dalībniekiem.
Gadījumos, kas minēti a) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību, atskaitot PVN un ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.
Gadījumos, kas minēti b) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz godalgu un maksājumu kopējo apjomu, ieskaitot tā pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību (atskaitot PVN), kuru turpmāk varētu noslēgt saskaņā ar 31. panta 3. punktu, ja vien līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā nav izslēgusi šādas piešķiršanas iespēju.
68. pants
Izņēmumi no darbības jomas
Šī sadaļa neattiecas uz:
a) tādiem projektu skiču konkursiem Direktīvas 2004/17/EK izpratnē, kurus organizē līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no minētās direktīvas 3. līdz 7. pantā norādītajām darbībām, un kurus organizē šādu darbību veikšanas nolūkā, nedz arī uz skiču konkursiem, kas neietilpst minētās direktīvas darbības jomā.
Tomēr šī direktīva paliek spēkā attiecībā uz projektu skiču konkursiem, kuros līguma slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuros šīs tiesības piešķir šādu darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu;
b) skiču konkursiem, kurus tādos pašos gadījumos kā šīs direktīvas 13., 14. un 15. pantā minētajos organizē attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem.
69. pants
Paziņojumi
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas rīkot projektu skiču konkursu, šo nodomu dara zināmu skiču konkursa paziņojumā.
2. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir sarīkojušas projektu skiču konkursu, paziņojumu par skiču konkursa rezultātiem nosūta atbilstīgi 36. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.
Informāciju par skiču konkursa rezultātiem var nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.
3. Šīs direktīvas 37. pantu par paziņojumu publicēšanu piemēro arī attiecībā uz skiču konkursiem.
70. pants
Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids
1. Paziņojumos, kas minēti 69. pantā, ietver VII D pielikumā minēto informāciju atbilstīgi paziņojumu standartparaugiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
2. Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.
71. pants
Saziņas līdzekļi
1. Šīs direktīvas 42. panta 1., 2. un 4. punktu piemēro visā ar konkursiem saistītajā saziņā.
2. Saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu visas konkursa dalībnieku paziņotās informācijas integritātes un konfidencialitātes saglabāšanu un lai žūrija plānus un projektus vērtētu tikai pēc tam, kad ir beidzies to iesniegšanas termiņš.
3. Attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto elektroniskai plānu un projektu saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:
a) attiecīgajām pusēm ir pieejama tā informācija par specifikācijām, tostarp par šifrēšanu, kas vajadzīga plānu un projektu elektroniskai iesniegšanai. Turklāt ierīcēm, ko izmanto elektroniskai plānu un projektu saņemšanai, jāatbilst X pielikuma prasībām;
b) dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā brīvprātīgus akreditācijas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot šādu ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeni.
72. pants
Pretendentu atlase
Ja dalībnieku skaits projektu skiču konkursā ir ierobežots, tad līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. To kandidātu skaitam, kas uzaicināti piedalīties, katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.
73. pants
Žūrijas sastāvs
Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama noteikta profesionālā kvalifikācija, tad vismaz trešajai daļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.
74. pants
Žūrijas lēmumi
1. Žūrija ir patstāvīga savos lēmumos un atzinumos.
2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus tā izskata anonīmi un tikai pēc tādiem kritērijiem, kas norādīti konkursa paziņojumā.
3. Projektu vietu sadalījumu žūrija ieraksta tās locekļu parakstītā ziņojumā, kurā norāda katra projekta kvalitāti, kā arī ietver piezīmes un visus jautājumus, kas var būt jānoskaidro.
4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ir jāievēro anonimitāte.
5. Vajadzības gadījumā, lai noskaidrotu to vai citu projekta aspektu, kandidātus var uzaicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā.
6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunu protokolē pilnā apjomā.
V SADAĻA
STATISTISKĀS SAISTĪBAS, REALIZĀCIJAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
75. pants
Statistiskās saistības
Lai varētu novērtēt šīs direktīvas piemērošanas rezultātus, dalībvalstis ik gadu ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai atbilstīgi 76. pantam sagatavotu statistisku pārskatu, kurā atsevišķi apskata tos piegādes, pakalpojumu un būvdarbu valsts līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas iepriekšējā gadā.
76. pants
Statistiskā pārskata saturs
1. Par katru IV pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju iestādi statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:
a) to līgumu skaits un vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu;
b) to līgumu skaits un kopējā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, ievērojot atkāpes no Nolīguma.
Ciktāl iespējams, pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus norāda sadalījumā pēc:
a) izmantotajām līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, un
b) attiecībā uz katru šādu procedūru – CPV nomenklatūras kategoriju identificētajiem būvdarbiem, kā minēts I pielikumā, un produkciju un pakalpojumiem, kā minēts II pielikumā;
c) tā komersanta valstspiederības, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
Ja līgumi slēgti atbilstīgi sarunu procedūrai, tad pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus turklāt norāda sadalījumā pēc 30. un 31. pantā minētajiem apstākļiem un norāda līgumu skaitu un vērtību atkarībā no dalībvalsts un trešās valsts, ko pārstāv izraudzītais līgumdarba izpildītājs.
2. Par katru IV pielikumā neminētu līgumslēdzēju iestāžu kategoriju statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:
a) attiecīgo līgumu skaits un vērtība, informāciju norādot sadalījumā pēc 1. punkta otrās daļas;
b) to līgumu kopējā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, ievērojot atkāpes no Nolīguma.
3. Statistiskajā pārskatā norāda visu pārējo statistikas informāciju, kas prasīta saskaņā ar Nolīgumu.
Pirmajā daļā minēto informāciju nosaka atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai.
77. pants
Komitoloģijas procedūra
1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 26 ).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir attiecīgi četras, divas un sešas nedēļas.
5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
78. pants
Robežvērtību pārskatīšana
1. ►M9 Komisija pārbauda 7. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā tās pārskata. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 77. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 77. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru. ◄
Minēto robežvērtību aprēķināšanā izmanto euro vidējo dienas kursu, kas izteikts ar SAT, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim euro, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas ar Nolīgumu paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas ar SAT.
2. Vienlaikus ar pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, Komisija pielīdzina šādas vērtības:
a) robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas a) punktā, 56. pantā un 63. panta 1. punkta pirmajā daļā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem;
b) robežvērtību, kas paredzēta 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes;
c) robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas b) apakšpunktā un 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 77. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 77. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.
3. Robežvērtības, kas noteiktas atbilstīgi 1. pantam un izteiktas monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās, parasti koriģē reizi divos gados no 2004. gada 1. janvāra. Šādu vērtību aprēķināšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas izteikts ar euro, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.
4. Pārskatītās robežvērtības, kas minētas 1. punktā, un tām atbilstošās 3. punktā minētās vērtības valsts valūtās nākamā novembra sākumā pēc pārskatīšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
79. pants
Grozījumi
1. Komisija saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:
a) procedūras attiecībā uz 35., 58., 64. un 69. pantā minēto paziņojumu un 35. panta 4. punkta ceturtajā daļā un 75. un 76. pantā paredzēto statistisko pārskatu sagatavošanu, nosūtīšanu, saņemšanu, tulkošanu, savākšanu un izplatīšanu;
b) VIII pielikumā minēto procedūru datu iesūtīšanai un publicēšanai, ja to dara tehnikas attīstības vai administratīvu iemeslu dēļ.
2. Komisija var grozīt:
a) uz aprēķina metodēm attiecošās tehniskās procedūras, kas paredzētas 78. panta 1. punkta otrajā daļā un 78. panta 3. punktā;
b) procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām īpašām atsaucēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām;
c) šīs direktīvas III pielikumā iekļautos publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju uzskaitījumus, ja šādi grozījumi izrādās vajadzīgi dalībvalstu sniegto paziņojumu dēļ;
d) šīs direktīvas IV pielikumā iekļautos centrālo pārvaldes iestāžu uzskaitījumus pēc tam, kad veikti pielāgojumi, kas vajadzīgi, lai piemērotu Nolīgumu;
e) atsauces numurus I pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām;
f) atsauces numurus II pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām pakalpojumu kategorijās, kas uzskaitītas minētajā pielikumā;
g) šīs direktīvas X pielikuma a), f) un g) punktā minēto elektroniskas saņemšanas ierīču tehniskos datus un parametrus.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 77. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 77. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.
80. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2006. gada 31. janvārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
81. pants
Uzraudzības mehānismi
Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu piegādes valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā ( 27 ), dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu nodrošina ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem.
Šim nolūkam tās cita starpā var iecelt vai izveidot neatkarīgu struktūru.
82. pants
Atcelšana
Direktīvu 92/50/EEK, izņemot tās 41. pantu, un Direktīvas 93/36/EEK un 93/37/EEK atceļ no 80. pantā norādītās dienas, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XI pielikumā paredzētajiem transponēšanas un piemērošanas termiņiem.
Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.
83. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
84. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
TO DARBĪBU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ ( 28 )
|
NACE (1) |
CPV kods |
||||
|
F IEDAĻA |
BŪVNIECĪBA |
||||
|
Daļa |
Grupa |
Klase |
Darbības veids |
Piezīmes |
|
|
45 |
Būvniecība |
Šajā daļā ietilpst: jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi |
45000000 |
||
|
45.1 |
Būvlaukuma sagatavošana |
45100000 |
|||
|
45.11 |
Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana |
Šajā klasē ietilpst: — būvju un citu konstrukciju demontāža, — būvlaukuma attīrīšana, — grunts noņemšana – norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt., — derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanai: —— liekās slodzes noņemšanas un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās Šajā klasē turklāt ietilpst: — būvlaukuma drenāža, — lauksaimniecības zemes vai mežu drenāža |
45110000 |
||
|
45.12 |
Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana |
Šajā klasē ietilpst: — izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem Šajā klasē neietilpst: — naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana; sk. 11.20, — ūdens ieguves urbumu veidošana; sk. 45.25 — šahtu izciršana; sk. 45.25, — naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana; sk. 74.20 |
45120000 |
||
|
45.2 |
Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi |
45200000 |
|||
|
45.21 |
Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst: — visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, — tilti, iekļaujot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, —— maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, — pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, — citi saistītie darbi pilsētās — saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā Šajā klasē neietilpst: — ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi; sk. 11.20, — tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona; sk. 20., 26. un 28. daļu, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus; sk. 45.23, — ēku ierīkošanas darbi; sk. 45.3, — ēku apdares darbi; sk. 45.4, — arhitektūras un inženierzinību darbības; sk. 74.20, — būvniecības projektu vadīšana; sk. 74.20 |
45210000 izņemot: -45213316 45220000 45231000 45232000 |
||
|
45.22 |
Jumta seguma un siju uzlikšana |
Šajā klasē ietilpst: — jumtu uzlikšana, — jumta segumi, — impregnēšana |
45261000 |
||
|
45.23 |
Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība |
Šajā klasē ietilpst: — lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, — dzelzceļu būvniecība, — lidlauka skrejceļu būvniecība, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, — ceļu un autostāvvietu marķēšana Šajā klasē neietilpst: — iepriekšēja grunts pārvietošana; sk. 45.11 |
45212212 un DA03 45230000 izņemot: -45231000 -45232000 -45234115 |
||
|
45.24 |
Hidrotehnisku būvju būvniecība |
Šajā klasē ietilpst būvniecība: — ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u. c., — dambju un aizsprostu būvniecība, — bagarēšana, — zemūdens darbi |
45240000 |
||
|
45.25 |
Citu veidu būvdarbi, kuros vajadzīgas speciālas iemaņas |
Šajā klasē ietilpst: — viena veida būvdarbi, kas ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem vajadzīgas speciālas iemaņas vai iekārtas: —— pamatu likšana, tostarp pāļu dzīšana, — ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, — rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, — tērauda locīšana, — mūrēšana un akmeņu likšana, — sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, tostarp sastatņu un darba platformu izīrēšana, — skursteņu un rūpnīcu krāšņu uzstādīšana Šajā klasē neietilpst: — sastatņu izīrēšana, neveicot to montāžu un demontāžu; sk. 71.32 |
45250000 45262000 |
||
|
45.3 |
Ēku ierīkošanas darbi |
45300000 |
|||
|
45.31 |
Elektrības vadu instalēšana un montāža |
Šajā klasē ietilpst — šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs: —— elektrības vadu iebūvēšana un iekārtu montāža, — telekomunikāciju sistēmas, — elektriskās apkures sistēmas, — pastāvīgas antenas, — ugunsdzēsības signalizācija, — apsardzes signalizācijas sistēmas, — lifti un eskalatori, — zibensnovedēji u. c. |
45213316 45310000 izņemot: -45316000 |
||
|
45.32 |
Izolācijas darbi |
Šajā klasē ietilpst: — siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs Šajā klasē neietilpst: — hidroizolācija; sk. 45.22 |
45320000 |
||
|
45.33 |
Sanitārtehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst — šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās jaunbūvēs: —— santehnika un sanitārās iekārtas, — gāzes iekārtas, — apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, — ūdens izsmidzināšanas sistēmas Šajā klasē neietilpst: — elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana; sk. 45.31 |
45330000 |
||
|
45.34 |
Citas būves ierīces |
Šajā klasē ietilpst: — gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, — citur neminētu piederumu un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs |
45234115 45316000 45340000 |
||
|
45.4 |
Virsmu apdare |
45400000 |
|||
|
45.41 |
Apmetuma darbi |
Šajā klasē ietilpst: — ēku vai citu jaunbūvju iekšējo vai ārējo virsmu apmetums, tostarp apmetums ar plākšņu vai lokšņu materiāliem |
45410000 |
||
|
45.42 |
Namdaru darbi |
Šajā klasē ietilpst: — no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvētu virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, — iekštelpu apdares pabeigšana (griesti, sienu koka paneļi, bīdāmas šķērssienas u. c.) Šajā klasē neietilpst: — parketa un citu veidu koka grīdu ierīkošana; sk. 45.43 |
45420000 |
||
|
45.43 |
Grīdu un sienu klājumu ierīkošana |
Šajā klasē ietilpst: — šādu materiālu ieklāšana, noklāšana iekāršana vai montāža ēkās vai citās jaunbūvēs: —— sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, — parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta, — sienu un grīdas segumi no “teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa, — tapetes |
45430000 |
||
|
45.44 |
Krāsošanas un stiklošanas darbi |
Šajā klasē ietilpst: — iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, — tehniskā aprīkojuma krāsošana, — montāža (stikls, spoguļi u. c.) Šajā klasē neietilpst: — logu likšana; sk. 45.42 |
45440000 |
||
|
45.45 |
Citi apdares darbi |
Šajā klasē ietilpst: — privātu peldbaseinu montāža, — ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, — citur neminēti ierīkošanas un apdares darbi Šajā klasē neietilpst: — ēku un citu jaunbūvju iekšpuses tīrīšana; sk. 74.70 |
45212212 un A04 45450000 |
||
|
45.5 |
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu ar vadītāju noma |
45500000 |
|||
|
45.50 |
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtas ar vadītāju noma |
Šajā klasē neietilpst: — būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu noma bez vadītāja; sk. 71.32 |
45500000 |
||
|
(1) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.). |
|||||
II PIELIKUMS
PAKALPOJUMI, KAS MINĒTI 1. PANTA 2. PUNKTA d) APAKŠPUNKTĀ
II A PIELIKUMS ( 29 )
|
Kategorijas Nr. |
Pakalpojums |
CPC atsauces Nr. (1) |
CPV atsauces Nr. |
|
1 |
Apkope un remonts |
6112, 6122, 633, 886 |
No 50100000-6 līdz 50884000-5 (izņemot 50310000-1 līdz 50324200-4 un 50116510-9, 50190000-3, 50229000-6, 50243000-0) un no 51000000-9 līdz 51900000-1 |
|
2 |
Sauszemes transporta pakalpojumi (2), ieskaitot bruņumašīnu pakalpojumus un kurjeru pakalpojumus, kas nav pasta transporta pakalpojumi |
712 (izņemot 71235), 7512, 87304 |
No 60100000-9 līdz 60183000-4 (izņemot 60160000-7, 60161000-4, 60220000-6) un no 64120000-3 līdz 64121200-2 |
|
3 |
Pasažieru un kravas gaisa transporta pakalpojumi, kas nav pasta transporta pakalpojumi |
73 (izņemot 7321) |
No 60410000-5 līdz 60424120-3 (izņemot 60411000-2, 60421000-5) un 60500000-3 No 60440000-4 līdz 60445000-9 |
|
4 |
Sauszemes pasta transports (2) un gaisa pasta transports |
71235, 7321 |
60160000-7,60161000-4 60411000-2, 60421000-5 |
|
5 |
Telekomunikāciju pakalpojumi |
752 |
No 64200000-8 līdz 64228200-2 72318000-7 un no 72700000-7 līdz 72720000-3 |
|
6 |
Finanšu pakalpojumi a) apdrošināšanas pakalpojumi b) banku un investīciju pakalpojumi (3) |
ex 81, 812, 814 |
No 66100000-1 līdz 66720000-3 (3) |
|
7 |
Datoru pakalpojumi un radniecīgi pakalpojumi |
84 |
No 50310000-1 līdz 50324200-4 no 72000000-5 līdz 72920000-5 (izņemot 72318000-7 un no 72700000-7 līdz 72720000-3), 79342410-4 |
|
8 |
Pētījumu un attīstības pakalpojumi (4) |
85 |
No 73000000-2 līdz 73436000-7 (izņemot 73200000-4, 73210000-7, 73220000-0 |
|
9 |
Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi |
862 |
No 79210000-9 līdz 79223000-3 |
|
10 |
Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas |
864 |
No 79300000-7 līdz 79330000-6 un 79342310-9, 79342311-6 |
|
11 |
Vadības konsultantu pakalpojumi (5) un saistītie pakalpojumi |
865, 866 |
No 73200000-4 līdz 73220000-0 no 79400000-8 līdz 79421200-3 un 79342000-3, 79342100-4 79342300-6, 79342320-2 79342321-9, 79910000-6, 79991000-7 98362000-8 |
|
12 |
Arhitektūras pakalpojumi: inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi |
867 |
No 71000000-8 līdz 71900000-7 (izņemot 71550000-8) un 79994000-8 |
|
13 |
Reklāmas pakalpojumi |
871 |
No 79341000-6 līdz 79342200-5 (izņemot 79342000-3 un 79342100-4 |
|
14 |
Ēku tīrīšanas un īpašumu pārvaldīšanas pakalpojumi |
874, 82201 līdz 82206 |
No 70300000-4 līdz 70340000-6 un no 90900000-6 līdz 90924000-0 |
|
15 |
Izdevniecības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai pamatojoties uz līgumu |
88442 |
No 79800000-2 līdz 79824000-6 No 79970000-6 līdz 79980000-7 |
|
16 |
Notekūdeņu un atkritumu savākšanas un izvietošanas pakalpojumi; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi |
94 |
No 90400000-1 līdz 90743200-9 (izņemot 90712200-3 No 90910000-9 līdz 90920000-2 un 50190000-3, 50229000-6 50243000-0 |
|
(1) CPC nomenklatūra (pagaidu redakcija), ko izmanto, lai noteiktu Direktīvas 92/50/EEK darbības jomu. (2) Izņemot CPC noteikumu 18. kategorijā iekļautos dzelzceļa transporta pakalpojumus. (3) Izņemot līgumus par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu un centrālās bankas pakalpojumus. Izņemot arī līgumus par zemes, esošo ēku vai citu nekustamu īpašumu vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar, pirms vai pēc jebkāda veida līguma par īpašuma iegādi vai nomu. (4) Izņemot pētījumu un attīstības pakalpojumu līgumus, kas nav līgumi, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde un/vai līgumslēdzēji, lai tos izmantotu savām vajadzībām ar nosacījumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde un/vai līgumslēdzēji. (5) Izņemot arbitrāžas un mierizlīguma pakalpojumus. |
|||
|
Kategorijas Nr. |
Pakalpojums |
CPC atsauces Nr. (1) |
CPV atsauces Nr. |
|
17 |
Viesnīcu un restorānu pakalpojumi |
64 |
No 55100000-1 līdz 55524000-9 un no 98340000-8 līdz 98341100-6 |
|
18 |
Dzelzceļa transporta pakalpojumi |
711 |
No 60200000-0 līdz 60220000-6 |
|
19 |
Ūdensceļu transporta pakalpojumi |
72 |
No 60600000-4 līdz 60653000-0, un no 63727000-1 līdz 63727200-3 |
|
20 |
Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi |
74 |
No 63000000-9 līdz 63734000-3 (izņemot 63711200-8, 63712700-0, 63712710-3 un no 63727000-1 līdz 63727200-3) un 98361000-1 |
|
21 |
Juridiskie pakalpojumi |
861 |
No 79100000-5 līdz 79140000-7 |
|
22 |
Personāla darbā iekārtošanas un atlases pakalpojumi (2) |
872 |
No 79600000-0 līdz 79635000-4 (izņemot 79611000-0, 79632000-3, 79633000-0) un no 98500000-8 līdz 98514000-9 |
|
23 |
Izmeklēšanas un drošības dienestu pakalpojumi, kas nav bruņumašīnu pakalpojumi |
873 (izņemot 87304) |
No 79700000-1 līdz 79723000-8 |
|
24 |
Izglītība un arodizglītība |
92 |
No 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1 |
|
25 |
Veselības un sociālie pakalpojumi |
93 |
79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2 |
|
26 |
Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi (3) |
96 |
No 79995000-5 līdz 79995200-7 un no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9, 92232000-6 |
|
27 |
Citi pakalpojumi |
||
|
(1) CPC nomenklatūra (pagaidu redakcija), ko izmanto, lai noteiktu Direktīvas 92/50/EEK darbības jomu. (2) Izņemot darba līgumus. (3) Izņemot raidorganizāciju programmu materiāla iegādes, attīstības, ražošanas vai kopražošanas līgumus un raidlaika līgumus. |
|||
III PIELIKUMS
IESTĀŽU SARAKSTS UN IESTĀŽU KATEGORIJAS, KO REGLAMENTĒ PUBLISKĀS TIESĪBAS, KĀ MINĒTS 1. PANTA 9. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ
I — BEĻĢIJA
Iestādes
A
— Agence fédérale pour l'Accueil des demandeurs d'Asile – Federaal Agentschap voor Opvang van Asielzoekers
— Agence fédérale pour la Sécurité de la Chaîne alimentaire – Federaal Agentschap voor de Veiligheid van de Voedselketen
— Agence fédérale de Contrôle nucléaire – Federaal Agentschap voor nucleaire Controle
— Agence wallonne à l'Exportation
— Agence wallonne des Télécommunications
— Agence wallonne pour l'Intégration des Personnes handicapées
— Aquafin
— Arbeitsamt der Deutschsprachigen Gemeinschaft
— Archives générales du Royaume et Archives de l'Etat dans les Provinces – Algemeen Rijksarchief en Rijksarchief in de Provinciën Astrid
B
— Banque nationale de Belgique – Nationale Bank van België
— Belgisches Rundfunk- und Fernsehzentrum der Deutschsprachigen Gemeinschaft
— Berlaymont 2000
— Bibliothèque royale Albert Ier – Koninklijke Bilbliotheek Albert I
— Bruxelles-Propreté – Agence régionale pour la Propreté – Net–Brussel – Gewestelijke Agentschap voor Netheid
— Bureau d'Intervention et de Restitution belge – Belgisch Interventie en Restitutiebureau
— Bureau fédéral du Plan – Federaal Planbureau
C
— Caisse auxiliaire de Paiement des Allocations de Chômage – Hulpkas voor Werkloosheidsuitkeringen
— Caisse de Secours et de Prévoyance en Faveur des Marins – Hulp en Voorzorgskas voor Zeevarenden
— Caisse de Soins de Santé de la Société Nationale des Chemins de Fer Belges – Kas der geneeskundige Verzorging van de Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen
— Caisse nationale des Calamités – Nationale Kas voor Rampenschade
— Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de Batellerie – Bijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders der Ondernemingen voor Binnenscheepvaart
— Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de Chargement, Déchargement et Manutention de Marchandises dans les Ports, Débarcadères, Entrepôts et Stations (appelée habituellement “Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales des Régions maritimes”) – Bijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders gebezigd door Ladings – en Lossingsondernemingen en door de Stuwadoors in de Havens, Losplaatsen, Stapelplaatsen en Stations (gewoonlijk genoemd “Bijzondere Compensatiekas voor Kindertoeslagen van de Zeevaartgewesten”)
— Centre d'Etude de l'Energie nucléaire – Studiecentrum voor Kernenergie
— Centre de recherches agronomiques de Gembloux
— Centre hospitalier de Mons
— Centre hospitalier de Tournai
— Centre hospitalier universitaire de Liège
— Centre informatique pour la Région de Bruxelles-Capitale – Centrum voor Informatica voor het Brusselse Gewest
— Centre pour l'Egalité des Chances et la Lutte contre le Racisme – Centrum voor Gelijkheid van Kansen en voor Racismebestrijding
— Centre régional d'Aide aux Communes
— Centrum voor Bevolkings- en Gezinsstudiën
— Centrum voor landbouwkundig Onderzoek te Gent
— Comité de Contrôle de l'Electricité et du Gaz – Controlecomité voor Elekticiteit en Gas
— Comité national de l'Energie – Nationaal Comité voor de Energie
— Commissariat général aux Relations internationales
— Commissariaat-Generaal voor de Bevordering van de lichamelijke Ontwikkeling, de Sport en de Openluchtrecreatie
— Commissariat général pour les Relations internationales de la Communauté française de Belgique
— Conseil central de l'Economie – Centrale Raad voor het Bedrijfsleven
— Conseil économique et social de la Région wallonne
— Conseil national du Travail – Nationale Arbeidsraad
— Conseil supérieur de la Justice – Hoge Raad voor de Justitie
— Conseil supérieur des Indépendants et des petites et moyennes Entreprises – Hoge Raad voor Zelfstandigen en de kleine en middelgrote Ondernemingen
— Conseil supérieur des Classes moyennes
— Coopération technique belge – Belgische technische Coöperatie
D
— Dienststelle der Deutschprachigen Gemeinschaft für Personen mit einer Behinderung
— Dienst voor de Scheepvaart
— Dienst voor Infrastructuurwerken van het gesubsidieerd Onderwijs
— Domus Flandria
E
— Entreprise publique des Technologies nouvelles de l'Information et de la Communication de la Communauté française
— Export Vlaanderen
F
— Financieringsfonds voor Schuldafbouw en Eenmalige Investeringsuitgaven
— Financieringsinstrument voor de Vlaamse Visserij- en Aquicultuursector
— Fonds bijzondere Jeugdbijstand
— Fonds communautaire de Garantie des Bâtiments scolaires
— Fonds culturele Infrastructuur
— Fonds de Participation
— Fonds de Vieillissement – Zilverfonds
— Fonds d'Aide médicale urgente – Fonds voor dringende geneeskundige Hulp
— Fonds de Construction d'Institutions hospitalières et médico-sociales de la Communauté française
— Fonds de Pension pour les Pensions de Retraite du Personnel statutaire de Belgacom – Pensioenfonds voor de Rustpensioenen van het statutair Personeel van Belgacom
— Fonds des Accidents du Travail – Fonds voor Arbeidsongevallen
— Fonds d'Indemnisation des Travailleurs licenciés en cas de Fermeture d'Entreprises
— Fonds tot Vergoeding van de in geval van Sluiting van Ondernemingen ontslagen Werknemers
— Fonds du Logement des Familles nombreuses de la Région de Bruxelles-Capitale – Woningfonds van de grote Gezinnen van het Brusselse hoofdstedelijk Gewest
— Fonds du Logement des Familles nombreuses de Wallonie
— Fonds Film in Vlaanderen
— Fonds national de Garantie des Bâtiments scolaires – Nationaal Warborgfonds voor Schoolgebouwen
— Fonds national de Garantie pour la Réparation des Dégâts houillers – Nationaal Waarborgfonds inzake Kolenmijnenschade
— Fonds piscicole de Wallonie
— Fonds pour le Financement des Prêts à des Etats étrangers – Fonds voor Financiering van de Leningen aan Vreemde Staten
— Fonds pour la Rémunération des Mousses – Fonds voor Scheepsjongens
— Fonds régional bruxellois de Refinancement des Trésoreries communales – Brussels gewestelijk Herfinancieringsfonds van de gemeentelijke Thesaurieën
— Fonds voor flankerend economisch Beleid
— Fonds wallon d'Avances pour la Réparation des Dommages provoqués par des Pompages et des Prises d'Eau souterraine
G
— Garantiefonds der Deutschsprachigen Gemeinschaft für Schulbauten
— Grindfonds
H
— Herplaatsingfonds
— Het Gemeenschapsonderwijs
— Hulpfonds tot financieel Herstel van de Gemeenten
I
— Institut belge de Normalisation – Belgisch Instituut voor Normalisatie
— Institut belge des Services postaux et des Télécommunications – Belgisch Instituut voor Postdiensten en Telecommunicatie
— Institut bruxellois francophone pour la Formation professionnelle
— Institut bruxellois pour la Gestion de l'Environnement – Brussels Instituut voor Milieubeheer
— Institut d'Aéronomie spatiale – Instituut voor Ruimte aëronomie
— Institut de Formation permanente pour les Classes moyennes et les petites et moyennes Entreprises
— Institut des Comptes nationaux – Instituut voor de nationale Rekeningen
— Institut d'Expertise vétérinaire – Instituut voor veterinaire Keuring
— Institut du Patrimoine wallon
— Institut für Aus- und Weiterbildung im Mittelstand und in kleinen und mittleren Unternehmen
— Institut géographique national – Nationaal geografisch Instituut
— Institution pour le Développement de la Gazéification souterraine – Instelling voor de Ontwikkeling van ondergrondse Vergassing
— Institution royale de Messine – Koninklijke Gesticht van Mesen
— Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté flamande – Universitaire instellingen van publiek recht afangende van de Vlaamse Gemeenschap
— Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté française – Universitaire instellingen van publiek recht afhangende van de Franse Gemeenschap
— Institut national des Industries extractives – Nationaal Instituut voor de Extractiebedrijven
— Institut national de Recherche sur les Conditions de Travail – Nationaal Onderzoeksinstituut voor Arbeidsomstandigheden
— Institut national des Invalides de Guerre, anciens Combattants et Victimes de Guerre – Nationaal Instituut voor Oorlogsinvaliden, Oudstrijders en Oorlogsslachtoffers
— Institut national des Radioéléments – Nationaal Instituut voor Radio-Elementen
— Institut national pour la Criminalistique et la Criminologie – Nationaal Instituut voor Criminalistiek en Criminologie
— Institut pour l'Amélioration des Conditions de Travail – Instituut voor Verbetering van de Arbeidsvoorwaarden
— Institut royal belge des Sciences naturelles – Koninklijk Belgisch Instituut voor Natuurwetenschappen
— Institut royal du Patrimoine culturel – Koninklijk Instituut voor het Kunstpatrimonium
— Institut royal météorologique de Belgique – Koninklijk meteorologisch Instituut van België
— Institut scientifique de Service public en Région wallonne
— Institut scientifique de la Santé publique – Louis Pasteur – Wetenschappelijk Instituut Volksgezondheid – Louis Pasteur
— Instituut voor de Aanmoediging van Innovatie door Wetenschap en Technologie in Vlaanderen
— Instituut voor Bosbouw en Wildbeheer
— Instituut voor het archeologisch Patrimonium
— Investeringsdienst voor de Vlaamse autonome Hogescholen
— Investeringsfonds voor Grond- en Woonbeleid voor Vlaams-Brabant
J
— Jardin botanique national de Belgique – Nationale Plantentuin van België
K
— Kind en Gezin
— Koninklijk Museum voor schone Kunsten te Antwerpen
L
— Loterie nationale – Nationale Loterij
M
— Mémorial national du Fort de Breendonk – Nationaal Gedenkteken van het Fort van Breendonk
— Musée royal de l'Afrique centrale – Koninklijk Museum voor Midden- Afrika
— Musées royaux d'Art et d'Histoire – Koninklijke Musea voor Kunst en Geschiedenis
— Musées royaux des Beaux-Arts de Belgique – Koninklijke Musea voor schone Kunsten van België
O
— Observatoire royal de Belgique – Koninklijke Sterrenwacht van België
— Office central d'Action sociale et culturelle du Ministère de la Défense – Centrale Dienst voor sociale en culturele Actie van het Ministerie van Defensie
— Office communautaire et régional de la Formation professionnelle et de L'Emploi
— Office de Contrôle des Assurances – Controledienst voor de Verzekeringen
— Office de Contrôle des Mutualités et des Unions nationales de Mutualités – Controledienst voor de Ziekenfondsen en de Landsbonden van Ziekenfondsen
— Office de la Naissance et de l'Enfance
— Office de Promotion du Tourisme
— Office de Sécurité sociale d'Outre-Mer – Dienst voor de overzeese sociale Zekerheid
— Office for Foreign Investors in Wallonia
— Office national d'Allocations familiales pour Travailleurs salariés – Rijksdienst voor Kinderbijslag voor Werknemers
— Office national de Sécurité sociale des Administrations provinciales et locales – Rijksdienst voor sociale Zekerheid van de provinciale en plaatselijke Overheidsdiensten
— Office national des Vacances annuelles – Rijksdienst voor jaarlijkse Vakantie
— Office national du Ducroire – Nationale Delcrederedienst
— Office régional bruxellois de l'Emploi – Brusselse gewestelijke Dienst voor Arbeidsbemiddeling
— Office régional de Promotion de l'Agriculture et de l'Horticulture
— Office régional pour le Financement des Investissements communaux
— Office wallon de la Formation professionnelle et de l'Emploi
— Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Geel
— Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Rekem
— Openbare Afvalstoffenmaatschappij voor het Vlaams Gewest
— Orchestre national de Belgique – Nationaal Orkest van België
— Organisme national des Déchets radioactifs et des Matières fissiles – Nationale Instelling voor radioactief Afval en Splijtstoffen
P
— Palais des Beaux-Arts – Paleis voor schone Kunsten
— Participatiemaatschappij Vlaanderen
— Pool des Marins de la Marine marchande – Pool van de Zeelieden der Koopvaardij
R
— Radio et Télévision belge de la Communauté française
— Reproductiefonds voor de Vlaamse Musea
S
— Service d'Incendie et d'Aide médicale urgente de la Région de Bruxelles-Capitale – Brusselse hoofdstedelijk Dienst voor Brandweer en dringende medische Hulp
— Société belge d'Investissement pour les pays en développement – Belgische Investeringsmaatschappij voor Ontwinkkelingslanden
— Société d'Assainissement et de Rénovation des Sites industriels dans l'Ouest du Brabant wallon
— Société de Garantie régionale
— Sociaal economische Raad voor Vlaanderen
— Société du Logement de la Région bruxelloise et sociétés agréées – Brusselse Gewestelijke Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen
— Société publique d'Aide à la Qualité de l'Environnement
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires bruxellois
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Brabant wallon
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Hainaut
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Namur
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Liège
— Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Luxembourg
— Société publique de Gestion de l'Eau
— Société wallonne du Logement et sociétés agréées
— Sofibail
— Sofibru
— Sofico
T
— Théâtre national
— Théâtre royal de la Monnaie – De Koninklijke Muntschouwburg
— Toerisme Vlaanderen
— Tunnel Liefkenshoek
U
— Universitair Ziekenhuis Gent
V
— Vlaams Commissariaat voor de Media
— Vlaamse Dienst voor Arbeidsbemiddeling en Beroepsopleiding
— Vlaams Egalisatie Rente Fonds
— Vlaamse Hogescholenraad
— Vlaamse Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen
— Vlaamse Instelling voor technologisch Onderzoek
— Vlaamse interuniversitaire Raad
— Vlaamse Landmaatschappij
— Vlaamse Milieuholding
— Vlaamse Milieumaatschappij
— Vlaamse Onderwijsraad
— Vlaamse Opera
— Vlaamse Radio- en Televisieomroep
— Vlaamse Reguleringsinstantie voor de Elektriciteit- en Gasmarkt
— Vlaamse Stichting voor Verkeerskunde
— Vlaams Fonds voor de Lastendelging
— Vlaams Fonds voor de Letteren
— Vlaams Fonds voor de sociale Integratie van Personen met een Handicap
— Vlaams Informatiecentrum over Land- en Tuinbouw
— Vlaams Infrastructuurfonds voor Persoonsgebonden Aangelegenheden
— Vlaams Instituut voor de Bevordering van het wetenschappelijk- en technologisch Onderzoek in de Industrie
— Vlaams Instituut voor Gezondheidspromotie
— Vlaams Instituut voor het Zelfstandig ondernemen
— Vlaams Landbouwinvesteringsfonds
— Vlaams Promotiecentrum voor Agro- en Visserijmarketing
— Vlaams Zorgfonds
— Vlaams Woningsfonds voor de grote Gezinnen
II — BULGĀRIJA
Iestādes
— Икономически и социален съвет
— Национален осигурителен институт
— Национална здравноосигурителна каса
— Български червен кръст
— Българска академия на науките
— Национален център за аграрни науки
— Български институт за стандартизация
— Българско национално радио
— Българска национална телевизия
Kategorijas
Valsts uzņēmumi Търговския закон (обн., ДВ, бр.48/18.6.1991) 62. panta 3. punkta nozīmē:
— Национална компания “Железопътна инфраструктура”
— ДП “Пристанищна инфраструктура”
— ДП “Ръководство на въздушното движение”
— ДП “Строителство и възстановяване”
— ДП “Транспортно строителство и възстановяване”
— ДП “Съобщително строителство и възстановяване”
— ДП “Радиоактивни отпадъци”
— ДП “Предприятие за управление на дейностите по опазване на околната среда”
— ДП “Български спортен тотализатор”
— ДП “Държавна парично-предметна лотария”
— ДП “Кабиюк”, Шумен
— ДП “Фонд затворно дело”
— Държавни дивечовъдни станции
Valsts universitātes, kas izveidotas saskaņā ar Законa за висшето образование (обн., ДВ, бр.112/27.12.1995) 13. pantu:
— Аграрен университет – Пловдив
— Академия за музикално, танцово и изобразително изкуство – Пловдив
— Академия на Министерството на вътрешните работи
— Великотърновски университет “Св. св. Кирил и Методий”
— Висше военноморско училище “Н. Й. Вапцаров” – Варна
— Висше строително училище “Любен Каравелов” – София
— Висше транспортно училище “Тодор Каблешков” – София
— Военна академия “Г. С. Раковски” – София
— Национална музикална академия “Проф. Панчо Владигеров” – София
— Икономически университет – Варна
— Колеж по телекомуникации и пощи – София
— Лесотехнически университет – София
— Медицински университет “Проф. д-р Параскев Иванов Стоянов” – Варна
— Медицински университет – Плевен
— Медицински университет – Пловдив
— Медицински университет – София
— Минно-геоложки университет “Св. Иван Рилски” – София
— Национален военен университет “Васил Левски” – Велико Търново
— Национална академия за театрално и филмово изкуство “Кръстьо Сарафов” – София
— Национална спортна академия “Васил Левски” – София
— Национална художествена академия – София
— Пловдивски университет “Паисий Хилендарски”
— Русенски университет “Ангел Кънчев”
— Софийски университет “Св. Климент Охридски”
— Специализирано висше училище по библиотекознание и информационни технологии – София
— Стопанска академия “Д. А. Ценов” – Свищов
— Технически университет – Варна
— Технически университет – Габрово
— Технически университет – София
— Tракийски университет – Стара Загора
— Университет “Проф. д-р Асен Златаров” – Бургас
— Университет за национално и световно стопанство – София
— Университет по архитектура, строителство и геодезия – София
— Университет по хранителни технологии – Пловдив
— Химико-технологичен и металургичен университет – София
— Шуменски университет “Епископ Константин Преславски”
— Югозападен университет “Неофит Рилски” – Благоевград
Valsts un pašvaldības skolas Закона за народната просвета (обн., ДВ, бр. 86/18.10.1991) nozīmē
Kultūras institūti Законa за закрила и развитие на културата (обн., ДВ, бр.50/1.6.1999) nozīmē:
— Народна библиотека “Св. св. Кирил и Методий”
— Българска национална фонотека
— Българска национална филмотека
— Национален фонд “Култура”
— Национален институт за паметниците на културата
— Театри (teātri)
— Опери, филхармонии и ансамбли (operas, filharmonijas orķestri, ansambļi)
— Музеи и галерии (muzeji un galerijas)
— Училища по изкуствата и културата (mākslas un kultūras skolas)
— Български културни институти в чужбина (bulgāru kultūras institūti ārvalstīs)
Valsts un/vai pašvaldību medicīnas iestādes, kas minētas Законa за лечебните заведения (обн., ДВ, бр.62/9.7.1999) 3. panta 1. punktā.
Medicīnas iestādes, kas minētas Законa за лечебните заведения (обн., ДВ, бр.62/9.7.1999) 5. panta 1. punktā:
— Домове за медико-социални грижи за деца
— Лечебни заведения за стационарна психиатрична помощ
— Центрове за спешна медицинска помощ
— Центрове за трансфузионна хематология
— Болница “Лозенец”
— Военномедицинска академия
— Медицински институт на Министерство на вътрешните работи
— Лечебни заведения към Министерството на правосъдието
— Лечебни заведения към Министерството на транспорта
Nekomerciāla rakstura juridiskas personas, kas izveidotas, lai nodrošinātu visu ieinteresēto personu vajadzības saskaņā ar Законa за юридическите лица с нестопанска цел (обн., ДВ, бр.81/6.10.2000), un kas atbilst Законa за обществените поръчки (обн., ДВ, бр. 28/6.4.2004) 1. panta 21. punkta nosacījumiem.
III — ČEHIJA
— Pozemkový fond un citi valsts fondi
— Česká národní banka
— Česká televize
— Český rozhlas
— Rada pro rozhlasové a televizní vysílaní
— Všeobecná zdravotní pojišťovna České republiky
— Zdravotní pojišťovna ministerstva vnitra ČR
— Universitātes
un citas juridiskas personas, kas izveidotas ar īpašu likumu un kas savai darbībai un saskaņā ar noteikumiem par budžetu izmanto naudu no valsts budžeta, valsts fondiem, starptautisku institūciju ziedojumiem, apgabala pārvaldes iestāžu budžeta vai pašpārvaldes teritoriālo struktūrvienību budžetiem.
IV — DĀNIJA
Iestādes
— Danmarks Radio
— Det landsdækkende TV2
— Danmarks Nationalbank
— Sund og Bælt Holding A/S
— A/S Storebælt
— A/S Øresund
— Øresundskonsortiet
— Metroselskabet I/S
— Arealudviklingsselskabet I/S
— Statens og Kommunernes Indkøbsservice
— Arbejdsmarkedets Tillægspension
— Arbejdsmarkedets Feriefond
— Lønmodtagernes Dyrtidsfond
— Naviair
Kategorijas
— De Almene Boligorganisationer (sociālo dzīvokļu organizācijas)
— Andre forvaltningssubjekter (citas valsts administrācijas iestādes)
— Universiteterne, jf. lovbekendtgørelse nr. 1368 af 7. december 2007 af lov om universiteter (Universitātes, skatīt 2007. gada 7. decembra Konsolidācijas likumu Nr. 1368 par universitātēm)
V — VĀCIJA
Kategorijas
Juridiskās personas, ko reglamentē publiskās tiesības
Organizācijas, uzņēmumi un fondi, ko reglamentē publiskās tiesības un ko izveidojušas federālās, valsts vai vietējās varas iestādes jo īpaši šādās jomās:
(1) Organizācijas
— Wissenschaftliche Hochschulen und verfasste Studentenschaften – (universitātes un studentu dibinātas organizācijas),
— berufsständige Vereinigungen (Rechtsanwalts-, Notar-, Steuerberater-, Wirtschaftsprüfer-, Architekten-, Ärzte- und Apothekerkammern) – [profesionālās asociācijas, kas pārstāv juristus, notārus, nodokļu konsultantus, grāmatvežus, arhitektus, ārstus un aptiekārus],
— Wirtschaftsvereinigungen (Landwirtschafts-, Handwerks-, Industrie- und Handelskammern, Handwerksinnungen, Handwerkerschaften) – [uzņēmējdarbības un tirdzniecības asociācijas: lauksaimniecības un amatniecības asociācijas, rūpniecības un tirdzniecības palātas, amatnieku ģildes, tirgotāju asociācijas],
— Sozialversicherungen (Krankenkassen, Unfall- und Rentenversicherungsträger) – [sociālās nodrošināšanas institūcijas: veselības, negadījumu un pensiju apdrošināšanas fondi],
— kassenärztliche Vereinigungen – (tādu ārstu apvienības, kas strādā valsts veselības aizsardzības sistēmā),
— Genossenschaften und Verbände – (kooperatīvi un citas apvienības).
(2) Uzņēmumi un fondi
Ar rūpniecību nesaistīti un nekomerciāli uzņēmumi, kas pakļauti valsts kontrolei un darbojas vispārējās interesēs, jo īpaši šādās jomās:
— Rechtsfähige Bundesanstalten – (rīcībspējīgas federālas institūcijas),
— Versorgungsanstalten und Studentenwerke – (pensionāru organizācijas un studentu apvienības),
— Kultur-, Wohlfahrts- und Hilfsstiftungen – (kultūras, labklājības un palīdzības sniegšanas fondi).
Juridiskas personas, ko reglamentē privātās tiesības
Ar rūpniecību nesaistīti un nekomerciāli uzņēmumi, kas pakļauti valsts kontrolei un darbojas vispārējās interesēs, tostarp kommunale Versorgungsunternehmen (pašvaldību komunālie uzņēmumi):
— Gesundheitswesen (Krankenhäuser, Kurmittelbetriebe, medizinische Forschungseinrichtungen, Untersuchungs- und Tierkörperbeseitigungsanstalten) – [veselība: slimnīcas, kūrorta iestādes, medicīnas pētījumu institūti, testēšanas un apbedīšanas iestādes],
— Kultur (öffentliche Bühnen, Orchester, Museen, Bibliotheken, Archive, zoologische und botanische Gärten) – [kultūra: valsts teātri, orķestri, muzeji, bibliotēkas, arhīvi, zooloģiskie un botāniskie dārzi],
— Soziales (Kindergärten, Kindertagesheime, Erholungseinrichtungen, Kinderund Jugendheime, Freizeiteinrichtungen, Gemeinschafts- und Bürgerhäuser, Frauenhäuser, Altersheime, Obdachlosenunterkünfte) – [sociālā labklājība: bērnudārzi, nepilnas dienas bērnudārzi, pansionāti, bērnunami, jauniešu hosteļi, atpūtas centri, mikrorajonu un pilsētas klubi, patvērumi sievām, kas cieš no vīru vardarbības, veco ļaužu nami, patversmes bezpajumtniekiem],
— Sport (Schwimmbäder, Sportanlagen und -einrichtungen) – [sports: peldbaseini, sportam domātas telpas un vietas],
— Sicherheit (Feuerwehren, Rettungsdienste) – [drošība: ugunsdzēsēju brigādes, citi avārijas dienesti],
— Bildung (Umschulungs-, Aus-, Fort- und Weiterbildungseinrichtungen, Volksschulen) [izglītība: apmācības, tālākas apmācības un pārkvalificēšanas iestādes, vakarskolas pieaugušajiem],
— Wissenschaft, Forschung und Entwicklung (Großforschungseinrichtungen, wissenschaftliche Gesellschaften und Vereine, Wissenschaftsförderung) – [zinātne, pētniecība un attīstība: plaša mēroga pētniecības institūti, zinātniskas biedrības un asociācijas, institūcijas, kas veicina zinātnes attīstību],
— Entsorgung (Straßenreinigung, Abfall- und Abwasserbeseitigung) – [atkritumu savākšanas dienesti: ielu tīrīšana, atkritumu un notekūdeņu savākšana],
— Bauwesen und Wohnungswirtschaft (Stadtplanung, Stadtentwicklung, Wohnungsunternehmen soweit im Allgemeininteresse tätig, Wohnraumvermittlung)– [būvniecība, civilā celtniecība un dzīvokļu celtniecība: pilsētu plānošana, pilsētu attīstība, dzīvokļu celtniecība, uzņēmumu būvniecība (ja tie darbojas vispārējās interesēs), dzīvokļu aģentūru pakalpojumi],
— Wirtschaft (Wirtschaftsförderungsgesellschaften) – (ekonomika: organizācijas, kas veicina ekonomikas attīstību),
— Friedhofs- und Bestattungswesen – (kapsētas un apbedīšanas pakalpojumi),
— Zusammenarbeit mit den Entwicklungsländern (Finanzierung, technische Zusammenarbeit, Entwicklungshilfe, Ausbildung) – [sadarbība ar jaunattīstības valstīm: finansēšana, sadarbība tehniskā jomā, attīstības palīdzība, apmācība].
VI — IGAUNIJA
— Eesti Kunstiakadeemia;
— Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia;
— Eesti Maaülikool;
— Eesti Teaduste Akadeemia;
— Eesti Rahvusringhaaling;
— Tagatisfond;
— Kaitseliit;
— Keemilise ja Bioloogilise Füüsika Instituut;
— Eesti Haigekassa;
— Eesti Kultuurkapital;
— Notarite Koda;
— Rahvusooper Estonia;
— Eesti Rahvusraamatukogu;
— Tallinna Ülikool;
— Tallinna Tehnikaülikool;
— Tartu Ülikool;
— Eesti Advokatuur;
— Audiitorkogu;
— Eesti Töötukassa;
— Eesti Arengufond;
Kategorijas
Citas juridiskas personas, ko reglamentē publiskās tiesības, vai juridiskas personas, ko reglamentē privātās tiesības, saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.7.2007., 15, 76) 10. panta 2. punktu.
VII — ĪRIJA
Iestādes
— Enterprise Ireland [tirgvedības, tehnoloģiju un uzņēmumu attīstība]
— Forfás [darbības plāni un konsultācijas saistībā ar uzņēmumiem, tirdzniecību, zinātni, tehnoloģiju un inovāciju]
— Industrial Development Authority
— FÁS [apmācība rūpniecības un nodarbinātības nozarē]
— Health and Safety Authority
— Bord Fáilte Éireann – [tūrisma attīstība]
— CERT [apmācība viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma industrijas jomā]
— Irish Sports Council
— National Roads Authority
— Údarás na Gaeltachta – [iestāde gēlu valodā runājošos reģionos]
— Teagasc [lauksaimnieciskā izpēte, apmācība un attīstība]
— An Bord Bia – [pārtikas rūpniecības veicināšana]
— Irish Horseracing Authority
— Bord na gCon – [suņu skriešanas sacensību atbalsts un attīstība]
— Marine Institute
— Bord Iascaigh Mhara – [zivsaimniecības attīstība]
— Equality Authority
— Legal Aid Board
— Forbas [Forbairt]
Kategorijas
— Veselības dienestu administrācija
— Slimnīcas un līdzīgas sabiedriska rakstura organizācijas
— Arodizglītības komitejas
— Koledžas un sabiedriska rakstura izglītības iestādes
— Centrālās un reģionālās zvejniecības padomes
— Reģionālās tūrisma organizācijas
— Valsts pārvaldes un apelāciju iestādes [piemēram, telekomunikācijas, enerģētikas, plānošanas un tamlīdzīgās jomās]
— Aģentūras, kas izveidotas, lai veiktu konkrētas funkcijas vai apmierinātu vajadzības dažadās valsts nozarēs, piemēram, Healthcare Materials Management Board, Health Sector Employers Agency, Local Government Computer Services Board, Environmental Protection Agency, National Safety Council, Institute of Public Administration, Economic and Social Research Institute, National Standards Authority utt.]
— Citas valsts iestādes, uz kurām attiecas publisko tiesību reglamentētas iestādes definīcija.
VIII — GRIEĶIJA
Kategorijas
— Valsts uzņēmumi un valsts subjekti
— Juridiskas personas, ko reglamentē privātās tiesības un kuras pieder valstij, vai kuras vismaz 50 % no sava gada budžeta regulāri saņem valsts subsīdiju veidā saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, vai kurās valsts kapitāla daļa ir vismaz 51 %.
— Juridiskas personas, ko reglamentē privātās tiesības un kuras pieder juridiskām personām, ko reglamentē publiskās tiesības, kuras pieder jebkura līmeņa vietējām varas iestādēm, tostarp Grieķijas Centrālajai vietējo varas iestāžu asociācijai (Κ.Ε.Δ.Κ.Ε.), vietējām “komūnu” apvienībām, (vietējiem administratīvajiem apgabaliem) vai valsts uzņēmumiem vai iestādēm, vai juridiskām personām, kas minētas b) punktā, vai tādām, kas regulāri saņem vismaz 50 % no sava gada budžeta subsīdiju veidā no šādām juridiskajām personām, ievērojot piemērojamos noteikumus vai pašu statūtus, vai juridiskas personas, kas minētas iepriekš, kurās kapitāla daļa vismaz 51 % apmērā pieder šīm juridiskajām personām, ko reglamentē publiskās tiesības.
IX — SPĀNIJA
Kategorijas
— Iestādes un uzņēmumi, ko reglamentē publiskās tiesības un uz kuriem attiecas 3. pants “Ley 30/2007, de 30 de octubre, de Contratos del sector público”, – [Spānijas valsts tiesību akti par iepirkumu], bet kas neietilpst Administración General del Estado – (valsts administrācija) –, l'Administración de las Comunidades Autónomas – (autonomo reģionu administrācija) un Corporaciones Locales – (vietējās iestādes).
— Entidades Gestoras y los Servicios Comunes de la Seguridad Social – (administratīvās iestādes un publiskie veselības aizsardzības un sociālie dienesti).
X — FRANCIJA
Iestādes
— Compagnies et établissements consulaires, chambres de commerce et d’industrie (CCI), chambres des métiers et chambres d’agriculture.
Kategorijas
(1) Valsts iestādes:
— Académie des Beaux-arts
— Académie française
— Académie des inscriptions et belles-lettres
— Académie des sciences
— Académie des sciences morales et politiques
— Banque de France
— Centre de coopération internationale en recherche agronomique pour le développement
— Ecoles d’architecture
— Institut national de la consommation
— Reunion des musées nationaux
— Thermes nationaux – Aix-les-Bains
— Groupements d’intérêt public; exemples:
— Agence EduFrance
— ODIT France (observation, développement et ingénierie touristique)
— Agence nationale de lutte contre l’illettrisme
(2) Administratīvās valsts iestādes reģionu, departamentu un vietējā līmenī:
— Collèges
— Lycées
— Etablissements publics locaux d'enseignement et de formation professionnelle agricole
— Etablissements publics hospitaliers
— Offices publics de l’habitat
(3) Teritoriālo organizāciju grupas:
— Etablissements publics de coopération intercommunale
— Institutions interdépartementales et interrégionales
— Syndicat des transports d’Ile-de-France
XI — ITĀLIJA
Iestādes
— Società Stretto di Messina S.p.A.
— Mostra d’oltremare S.p.A.
— Ente nazionale per l’aviazione civile – ENAC
— Società nazionale per l’assistenza al volo S.p.A. – ENAV
— ANAS S.p.A
Kategorijas
— Consorzi per le opere idrauliche (hidrotehnisko darbu veikšanas nolūkā izveidoti konsorciji)
— Università statali, gli istituti universitari statali, i consorzi per i lavori interessanti le università (valsts universitātes, valsts universitāšu institūti, universitāšu attīstības darba konsorciji)
— Istituzioni pubbliche di assistenza e di beneficenza (sabiedrības labklājības un labdarības organizācijas)
— Istituti superiori scientifici e culturali, osservatori astronomici, astrofisici, geofisici o vulcanologici (augstākie zinātnes un kultūras institūti, astronomijas, astrofizikas, ģeofizikas un vulkonoloģijas observatorijas)
— Enti di ricerca e sperimentazione (organizācijas, kas veic pētniecības un eksperimentālo darbu)
— Enti che gestiscono forme obbligatorie di previdenza e di assistenza (aģentūras, kas pārvalda obligātās sociālās nodrošināšanas un labklājības sistēmas)
— Consorzi di bonifica (zemes meliorācijas konsorciji)
— Enti di sviluppo e di irrigazione (attīstības vai irigācijas aģentūras)
— Consorzi per le aree industriali (industriālo jomu asociācijas)
— Enti preposti a servizi di pubblico interesse (organizācijas, kas sniedz sabiedriskus pakalpojumus)
— Enti pubblici preposti ad attività di spettacolo, sportive, turistiche e del tempo libero (publiskas organizācijas, kas nodarbojas ar izklaides, sporta, tūrisma un brīvā laika aktivitātēm)
— Enti culturali e di promozione artistica (organizācijas, kas nodarbojas ar kultūras un mākslas aktivitāšu veicināšanu)
XII — KIPRA
— Αρχή Ραδιοτηλεόρασης Κύπρου
— Επιτροπή Κεφαλαιαγοράς Κύπρου
— Επίτροπος Ρυθμίσεως Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών και Ταχυδρομείων
— Ρυθμιστική Αρχή Ενέργειας Κύπρου
— Εφοριακό Συμβούλιο
— Συμβούλιο Εγγραφής και Ελέγχου Εργοληπτών
— Ανοικτό Πανεπιστήμιο Κύπρου
— Πανεπιστήμιο Κύπρου
— Τεχνολογικό Πανεπιστήμιο Κύπρου
— Ένωση Δήμων
— Ένωση Κοινοτήτων
— Αναπτυξιακή Εταιρεία Λάρνακας
— Ταμείο Κοινωνικής Συνοχής
— Ταμείο Κοινωνικών Ασφαλίσεων
— Ταμείο Πλεονάζοντος Προσωπικού
— Κεντρικό Ταμείο Αδειών
— Αντιναρκωτικό Συμβούλιο Κύπρου
— Ογκολογικό Κέντρο της Τράπεζας Κύπρου
— Οργανισμός Ασφάλισης Υγείας
— Ινστιτούτο Γενετικής και Νευρολογίας
— Κεντρική Τράπεζα της Κύπρου
— Χρηματιστήριο Αξιών Κύπρου
— Οργανισμός Χρηματοδοτήσεως Στέγης
— Κεντρικός Φορέας Ισότιμης Κατανομής Βαρών
— Ίδρυμα Κρατικών Υποτροφιών Κύπρου
— Κυπριακός Οργανισμός Αγροτικών Πληρωμών
— Οργανισμός Γεωργικής Ασφάλισης
— Ειδικό Ταμείο Ανανεώσιμων Πηγών Ενέργειας και Εξοικονόμησης Ενέργειας
— Συμβούλιο Ελαιοκομικών Προϊόντων
— Οργανισμός Κυπριακής Γαλακτοκομικής Βιομηχανίας
— Συμβούλιο Αμπελοοινικών Προϊόντων
— Συμβούλιο Εμπορίας Κυπριακών Πατατών
— Ευρωπαϊκό Ινστιτούτο Κύπρου
— Ραδιοφωνικό Ίδρυμα Κύπρου
— Οργανισμός Νεολαίας Κύπρου
— Κυπριακόν Πρακτορείον Ειδήσεων
— Θεατρικός Οργανισμός Κύπρου
— Κυπριακός Οργανισμός Αθλητισμού
— Αρχή Ανάπτυξης Ανθρώπινου Δυναμικού Κύπρου
— Αρχή Κρατικών Εκθέσεων Κύπρου
— Ελεγκτική Υπηρεσία Συνεργατικών Εταιρειών
— Κυπριακός Οργανισμός Τουρισμού
— Κυπριακός Οργανισμός Αναπτύξεως Γης
— Συμβούλια Αποχετεύσεων (Šī kategorija attiecas uz Συμβούλια Αποχετεύσεων, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1971. gada Αποχετευτικών Συστημάτων Νόμου Ν.1(Ι) noteikumiem)
— Συμβούλια Σφαγείων (Šī kategorija attiecas uz Κεντρικά και Κοινοτικά Συμβούλια Σφαγείων, ko izveidoja vietējās iestādes un kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 2003. gada Σφαγείων Νόμου N.26(Ι) noteikumiem)
— Σχολικές Εφορείες (Šī kategorija attiecas uz Σχολικές Εφορείες, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 2003. gada Σχολικών Εφορειών Νόμου N.108 noteikumiem)
— Ταμείο Θήρας
— Κυπριακός Οργανισμός Διαχείρισης Αποθεμάτων Πετρελαιοειδών
— Ίδρυμα Τεχνολογίας Κύπρου
— Ίδρυμα Προώθησης Έρευνας
— Ίδρυμα Ενέργειας Κύπρου
— Ειδικό Ταμείο Παραχώρησης Επιδόματος Διακίνησης Αναπήρων
— Ταμείο Ευημερίας Εθνοφρουρού
— Ίδρυμα Πολιτισμού Κύπρου
XIII — LATVIJA
— Privāto tiesību subjekti, kas veic iepirkumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām
XIV — LIETUVA
— Pētniecības un izglītības iestādes (augstākās izglītības organizācijas, zinātniskās pētniecības iestādes, pētniecības un tehnoloģiju parki, kā arī citas iestādes un organizācijas, kuru darbība attiecas uz pētniecības un izglītības novērtēšanu un organizēšanu)
— Izglītības iestādes (augstākās izglītības iestādes, arodkoledžas, vispārējās izglītības skolas, pirmsskolas iestādes, neformālās izglītības organizācijas, speciālās izglītības organizācijas vai citas iestādes)
— Kultūras iestādes (teātri, muzeji, bibliotēkas un citas iestādes)
— Lietuvas veselības aizsardzības sistēmas valsts iestādes (individuālās veselības aizsardzības iestādes, tautas veselības aizsardzības iestādes, farmaceitiskās iestādes un citas veselības aizsardzības iestādes utt.)
— Sociālās palīdzības organizācijas
— Fiziskās kultūras un sporta organizācijas (sporta klubi, sporta skolas, sporta centri, sporta ierīces un citas iestādes)
— Valsts aizsardzības sistēmas iestādes
— Vides aizsardzības iestādes
— Iestādes, kas nodrošina sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību
— Civilās aizsardzības un glābšanas sistēmas iestādes
— Tūrisma pakalpojumu sniedzēji (tūrisma informācijas centri un citas iestādes, kas sniedz tūrisma pakalpojumus)
— Citas publiskas un privātas personas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (“Valstybės žinios” (Oficiālais Vēstnesis) Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 4. panta 2. punktu.
XV — LUKSEMBURGA
— Établissements publics de l'État placés sous la surveillance d'un membre du gouvernement:
—— Fonds d'Urbanisation et d'Aménagement du Plateau de Kirchberg
— Fonds de Rénovation de Quatre Ilôts de la Vieille Ville de Luxembourg
— Fonds Belval
— Établissements publics placés sous la surveillance des communes.
— Syndicats de communes créés en vertu de la loi du 23 février 2001 concernant les syndicats de communes.
XVI — UNGĀRIJA
Iestādes
— Egyes költségvetési szervek (noteiktas budžeta organizācijas)
— Az elkülönített állami pénzalapok kezelője (atsevišķu valsts fondu pārvaldes organizācijas)
— A közalapítványok (valsts fondi)
— A Magyar Nemzeti Bank
— A Magyar Nemzeti Vagyonkezelő Zrt.
— A Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság
— A Magyar Távirati Iroda Részvénytársaság
— A közszolgálati műsorszolgáltatók (valsts raidītāji)
— Azok a közműsor-szolgáltatók, amelyek működését többségi részben állami, illetve önkormányzati költségvetésből finanszírozzák (valsts raidītāji, kas lielākoties tiek finansēti no valsts budžeta)
— Az Országos Rádió és Televízió Testület
Kategorijas
— Organizācijas, kas izveidotas, lai apmierinātu vispārējas intereses vajadzības, kas nav industriāla vai komerciāla rakstura un ko kontrolē vai lielākoties finansē valsts iestādes (no valsts budžeta)
— Organizācijas, kas izveidotas ar likumu, kurš nosaka to sabiedriskos pienākumus un darbību, un ko kontrolē vai lielākoties finansē valsts iestādes (no valsts budžeta)
— Organizācijas, ko izveidojušas valsts iestādes, lai tās veiktu noteiktas to pamatdarbības, un ko kontrolē valsts iestādes
XVII — MALTA
— Uffiċċju tal-Prim Ministru (premjerministra birojs)
—— Kunsill Malti Għall-Iżvilupp Ekonomiku u Soċjali (Maltas Ekonomiskās un sociālās attīstības padome).
— Awtorità tax-Xandir (apraides iestāde).
— Industrial Projects and Services Ltd.
— Kunsill ta’ Malta għax-Xjenza u Teknoloġija (Maltas Zinātnes un tehnoloģijas padome)
— Ministeru tal-Finanzi (Finanšu ministrija)
—— Awtorità għas-Servizzi Finanzjarji ta’ Malta (Maltas Finanšu dienestu pārvalde).
— Borża ta’ Malta (Maltas Fondu birža).
— Awtorità dwar Lotteriji u l-Loghob (Loteriju un spēļu pārvalde).
— Awtorità tal-Istatistika (Maltas Statistikas pārvalde).
— Sezzjoni ta’ Konformità mat-Taxxa (Nodokļu iekasēšanas dienests).
— Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Tieslietu un iekšlietu ministrija)
—— Ċentru Malti tal-Arbitraġġ (Maltas Arbitrāžas centrs).
— Kunsilli Lokali (vietējās padomes).
— Ministeru ta’ l-Edukazzjoni, Żgħażagħ u Impjiegi (Izglītības, jaunatnes un nodarbinātības ministrija)
—— Junior College.
— Kulleġġ Malti għall-Arti, Xjenza u Teknoloġija (Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģijas koledža).
— Università ta’ Malta (Maltas Universitāte).
— Fondazzjoni għall-Istudji Internazzjonali (Starptautisko studiju fonds).
— Fondazzjoni għall-Iskejjel ta’ Għada (Nākotnes skolu fonds).
— Fondazzjoni għal Servizzi Edukattivi (Izglītības dienestu fonds).
— Korporazzjoni tal-Impjieg u t-Taħriġ (Nodarbinātības un apmācības korporācija).
— Awtorità' tas-Saħħa u s-Sigurtà (Profesionālā veselības un drošības pārvalde).
— Istitut għalStudji Turistiċi (Tūrisma studiju institūts).
— Kunsill Malti għall-Isport.
— Bord tal-Koperattivi (Kooperatīvu padome).
— Pixxina Nazzjonali tal-Qroqq (Valsts baseins tal-Qroqq).
— Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Tūrisma un kultūras ministrija)
—— Awtorità Maltija-għat-Turiżmu (Maltas Tūrisma pārvalde).
— Heritage Malta.
— Kunsill Malti għall-Kultura u l-Arti (Nacionālā Kultūras un mākslas padome).
— Ċentru għall-Kreativita fil-Kavallier ta' San Ġakbu (St. James Cavalier radošais centrs).
— Orkestra Nazzjon (Valsts orķestris).
— Teatru Manoel (Manoel teātris).
— Ċentru tal- Konferenzi tal-Mediterran (Vidusjūras Konferenču centrs).
— Ċentru Malti għar-Restawr (Maltas Restaurācijas centrs).
— Sovrintendenza tal-Patrimonju Kulturali (Kultūras mantojuma pārvalde).
— Fondazzjoni Patrimonju Malti.
— Ministeru tal-Kompetittività u l-Komunikazzjoni (Konkurences un sakaru ministrija)
—— Awtorità' ta’ Malta dwar il-Komuikazzjoni (Maltas Sakaru pārvalde).
— Awtorità' ta’ Malta dwar l-Istandards (Maltas Standartu pārvalde).
— Ministeru tar-Riżorsi u Infrastruttura (Resursu un infrastruktūras ministrija)
—— Awtorità' ta’ Malta dwar ir-Riżorsi (Maltas Resursu pārvalde).
— Kunsill Konsultattiv dwar l-Industija tal-Bini (Celtniecības industrijas konsultatīvā padome).
— Ministeru għal Għawdex (Gozo ministrija)
— Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Komunità (Veselības, veco ļaužu un kopienu aprūpes ministrija)
—— Fondazzjoni għas-Servizzi Mediċi (Medicīnisko pakalpojumu fonds).
— Sptar Zammit Clapp (Zamita Klapa slimnīca).
— Sptar Mater Dei (Mater Dei slimnīca).
— Sptar Monte Carmeli (Karmeli kalna slimnīca).
— Awtorità dwar il-Mediċini (Medicīnas pārvalde).
— Kumitat tal-Welfare (Labklājības komiteja).
— Ministeru għall-Investiment, Industrija u Teknologija ta’ Informazzjoni (Ieguldījumu, rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija)
—— Laboratorju Nazzjonali ta’ Malta (Maltas Valsts laboratorija).
— MGI/Mimcol.
— Gozo Channel Co. Ltd.
— Kummissjoni dwar il-Protezzjoni tad-Data (Informācijas aizsardzības komisija).
— MITTS
— Sezzjoni tal-Privatizzazzjoni (Privatizācijas pārvalde).
— Sezzjoni għan-Negozjati Kollettivi (Kolektīvo darījumu pārvalde).
— Malta Enterprise.
— Malta Industrial Parks.
— Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Lauku lietu un vides ministrija)
—— Awtorità ta’ Malta għall-Ambjent u l-Ippjanar (Maltas Vides un plānošanas pārvalde).
— Wasteserv Malta Ltd.
— Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Pilsētas attīstības un ceļu ministrija)
— Ministeru għall-Familja u Solidarjetà Socjali (Ģimenes un sociālās solidaritātes ministrija)
—— Awtorità tad-Djar (Dzīvokļu pārvalde).
— Fondazzjoni għas-Servizzi Soċjali (Sociālās labklājības pakalpojumu fonds).
— Sedqa.
— Appoġġ.
— Kummissjoni Nazzjonali Għal Persuni b’Diżabilità (Invalīdu valsts komisija).
— Sapport.
— Ministeru għall-Affarijiet Barranin (Ārlietu ministrija)
—— Istitut Internazzjonali tal-Anzjani (Starptautiskais institūts, kas pēta ar novecošanos saistītus jautājumus).
XVIII — NĪDERLANDE
Iestādes
— Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties
—— Nederlands Instituut voor Brandweer en rampenbestrijding (NIBRA)
— Nederlands Bureau Brandweer Examens (NBBE)
— Landelijk Selectie- en Opleidingsinstituut Politie (LSOP)
— 25 afzonderlijke politieregio's – (25 atsevišķi policijas reģioni)
— Stichting ICTU
— Voorziening tot samenwerking Politie Nederland
— Ekonomikas ministrija
—— Stichting Syntens
— Van Swinden Laboratorium B.V.
— Nederlands Meetinstituut B.V.
— Nederland Instituut voor Vliegtuigontwikkeling en Ruimtevaart (NIVR)
— Nederlands Bureau voor Toerisme en Congressen
— Samenwerkingsverband Noord Nederland (SNN)
— Ontwikkelingsmaatschappij Oost Nederland N.V.(Oost N.V.)
— LIOF (Limburg Investment Development Company LIOF)
— Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij (NOM)
— Brabantse Ontwikkelingsmaatschappij (BOM)
— Onafhankelijke Post en Telecommunicatie Autoriteit (Opta)
— Centraal Bureau voor de Statistiek (CBS)
— Energieonderzoek Centrum Nederland (ECN)
— Stichting PUM (Programma Uitzending Managers)
— Stichting Kenniscentrum Maatschappelijk Verantwoord Ondernemen (MVO)
— Kamer van Koophandel Nederland
— Finanšu ministrija
—— De Nederlandse Bank N.V.
— Autoriteit Financiële Markten
— Pensioen- & Verzekeringskamer
— Tieslietu ministrija
—— Stichting Reclassering Nederland (SRN)
— Stichting VEDIVO
— Voogdij- en gezinsvoogdij instellingen – (Aizbildniecības un ģimenes aizbildniecības organizācijas)
— Stichting Halt Nederland (SHN)
— Particuliere Internaten – (Privātās apraides organizācijas)
— Particuliere Jeugdinrichtingen – (Labošanas iestādes nepilngadīgajiem noziedzniekiem)
— Schadefonds Geweldsmisdrijven
— Centraal Orgaan opvang asielzoekers (COA)
— Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen (LBIO)
— Landelijke organisaties slachtofferhulp
— College Bescherming Persoongegevens
— Raden voor de Rechtsbijstand
— Stichting Rechtsbijstand Asiel
— Stichtingen Rechtsbijstand
— Landelijk Bureau Racisme bestrijding (LBR)
— Clara Wichman Instituut
— Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija
—— Bureau Beheer Landbouwgronden
— Faunafonds
— Staatsbosbeheer
— Stichting Voorlichtingsbureau voor de Voeding
— Universiteit Wageningen
— Stichting DLO
— (Hoofd) productschappen – (patēriņa preču pārvaldes)
— Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschap (Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija)
— Kompetentās iestādes no:
—— Valsts skolas vai valsts finansētas privātās pamatizglītības skolas Wet op het primair onderwijs (Likuma par pamatizglītību) nozīmē;
— Valsts skolas vai valsts finansētas privātās pamatizglītības skolas Wet op het primair onderwijs (Likuma par pamatizglītību) nozīmē;
— Valsts skolas vai valsts finansētas privātās speciālās un vidējās izglītības skolas un institūcijas Wet op de expertisecentra (Likums par resursu centriem) nozīmē;
— Valsts skolas vai valsts finansētas privātās vidējās izglītības skolas un organizācijas Wet op het voortgezet onderwijs (Likuma par vidējo izglītību) nozīmē;
— Valsts vai valsts finansētas valsts un privātās iestādes Wet Educatie en Beroepsonderwijs (Likuma par izglītību un arodizglītību) nozīmē;
— Valsts finansētas universitātes un augstākās izglītības iestādes, Atvērtā Universitāte un universitātes slimnīcas Wet op het hoger onderwijs en wetenschappelijk onderzoek (Likuma par augstāko izglītību un zinātnisko izpēti) nozīmē;
— Skolu konsultāciju dienesti Wet op het primair onderwijs (Likuma par pamatizglītību) un Wet op de exertisecentra (Likuma par resursu centriem) nozīmē;
— Valsts skolotāju centri Wet subsidiëring landelijke onderwijsondersteunende activiteiten (Likuma par subsīdijām valsts izglītības atbalsta darbībām) nozīmē;
— Apraides organizācijas Mediawet (Mediju likuma) nozīmē, ja šīs organizācijas vairāk nekā 50 % apmērā finansē Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija;
— Dienesti Wet Verzelfstandiging Rijksmuseale Diensten (Likuma par valsts dienestu privatizāciju) nozīmē;
— Citas organizācijas un institūcijas, kas darbojas izglītības, kultūras un zinātnes jomā un kuras vairāk nekā 50 % apmērā finansē Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.
— Visas organizācijas, kuras par vairāk nekā 50 % subsidē Izglītības ministrija, piemēram:
—— Bedrijfsfonds voor de Pers (BvdP);
— Commissariaat voor de Media (CvdM);
— Informatie Beheer Groep (IB-Groep);
— Koninklijke Bibliotheek (KB);
— Koninklijke Nederlandse Academie van Wetenschappen (KNAW);
— Vereniging voor Landelijke organen voor beroepsonderwijs (COLO);
— Nederlands Vlaams Accreditatieorgaan Hoger Onderwijs (NVAO);
— Fonds voor beeldende kunsten, vormgeving en bouwkunst;
— Fonds voor Amateurkunsten en Podiumkunsten;
— Fonds voor de scheppende toonkunst;
— Mondriaanstichting (Mondriana fonds);
— Nederlands fonds voor de film;
— Stimuleringsfonds voor de architectuur;
— Fonds voor Podiumprogrammering- en marketing;
— Fonds voor de letteren;
— Nederlands Literair Productie- en Vertalingsfonds;
— Nederlandse Omroepstichting (NOS);
— Nederlandse Organisatie voor Toegepast Natuurwetenschappelijk Onderwijs (TNO);
— Nederlandse Organisatie voor Wetenschappelijk Onderzoek (NWO);
— Stimuleringsfonds Nederlandse culturele omroepproducties (STIFO);
— Vervangingsfonds en bedrijfsgezondheidszorg voor het onderwijs (VF);
— Nederlandse organisatie voor internationale samenwerking in het hoger onderwijs (Nuffic);
— Europees Platform voor het Nederlandse Onderwijs;
— Nederlands Instituut voor Beeld en Geluid (NIBG);
— Stichting ICT op school;
— Stichting Anno;
— Stichting Educatieve Omroepcombinatie (EduCom);
— Stichting Kwaliteitscentrum Examinering (KCE);
— Stichting Kennisnet;
— Stichting Muziek Centrum van de Omroep;
— Stichting Nationaal GBIF Kennisknooppunt (NL-BIF);
— Stichting Centraal Bureau voor Genealogie;
— Stichting Ether Reclame (STER);
— Stichting Nederlands Instituut Architectuur en Stedenbouw;
— Stichting Radio Nederland Wereldomroep;
— Stichting Samenwerkingsorgaan Beroepskwaliteit Leraren (SBL);
— Stichting tot Exploitatie van het Rijksbureau voor Kunsthistorische documentatie (RKD);
— Stichting Sectorbestuur Onderwijsarbeidsmarkt;
— Stichting Nationaal Restauratiefonds;
— Stichting Forum voor Samenwerking van het Nederlands Archiefwezen en Documentaire Informatie;
— Rijksacademie voor Beeldende Kunst en Vormgeving;
— Stichting Nederlands Onderwijs in het Buitenland;
— Stichting Nederlands Instituut voor Fotografie;
— Nederlandse Taalunie.
— Stichting Participatiefonds voor het onderwijs
— Stichting Uitvoering Kinderopvangregelingen/Kintent
— Stichting voor Vluchteling-Studenten UAF
— Stichting Nederlands Interdisciplinair Demografisch Instituut
— College van Beroep voor het Hoger Onderwijs
— Vereniging van openbare bibliotheken NBLC
— Stichting Muziek Centrum van de Omroep
— Nederlandse Programmastichting
— Stichting Stimuleringsfonds Nederlandse Culturele Omroepproducties
— Stichting Lezen
— Centrum voor innovatie van opleidingen
— Instituut voor Leerplanontwikkeling
— Landelijk Dienstverlenend Centrum voor studie- en beroepskeuzevoorlichting
— Max Goote Kenniscentrum voor Beroepsonderwijs en Volwasseneneducatie
— Stichting Vervangingsfonds en Bedrijfsgezondheidszorg voor het Onderwijs
— BVE-Raad
— Colo, Vereniging kenniscentra beroepsonderwijs bedrijfsleven
— Stichting kwaliteitscentrum examinering beroepsonderwijs
— Vereniging Jongerenorganisatie Beroepsonderwijs
— Combo, Stichting Combinatie Onderwijsorganisatie
— Stichting Financiering Struktureel Vakbondsverlof Onderwijs
— Stichting Samenwerkende Centrales in het COPWO
— Stichting SoFoKles
— Europees Platform
— Stichting mobiliteitsfonds HBO
— Nederlands Audiovisueel Archiefcentrum
— Stichting minderheden Televisie Nederland
— Stichting omroep allochtonen
— Stichting Multiculturele Activiteiten Utrecht
— School der Poëzie
— Nederlands Perscentrum
— Nederlands Letterkundig Museum en documentatiecentrum
— Bibliotheek voor varenden
— Christelijke bibliotheek voor blinden en slechtzienden
— Federatie van Nederlandse Blindenbibliotheken
— Nederlandse luister- en braillebibliotheek
— Federatie Slechtzienden- en Blindenbelang
— Bibliotheek Le Sage Ten Broek
— Doe Maar Dicht Maar
— ElHizjra
— Fonds Bijzondere Journalistieke Projecten
— Fund for Central and East European Bookprojects
— Jongeren Onderwijs Media
— Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid
—— Sociale Verzekeringsbank
— Sociaal Economische Raad (SER)
— Raad voor Werk en Inkomen (RWI)
— Centrale organisatie voor werk en inkomen
— Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen
— Ministerie van Verkeer en Waterstaat
—— RDW, Dienst Wegverkeer
— Luchtverkeersleiding Nederland (LVNL)
— Nederlandse Loodsencorporatie (NLC)
— Regionale Loodsencorporatie (RLC)
— Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer
—— Kadaster
— Centraal Fonds voor de Volkshuisvesting
— Stichting Bureau Architectenregister
— Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport
—— Commissie Algemene Oorlogsongevallenregeling Indonesië (COAR)
— College ter beoordeling van de Geneesmiddelen (CBG)
— Commissies voor gebiedsaanwijzing
— College sanering Ziekenhuisvoorzieningen
— Zorgonderzoek Nederland (ZON)
— Inspection bodies under the Wet medische hulpmiddelen
— N.V. KEMA/Stichting TNO Certification
— College Bouw Ziekenhuisvoorzieningen (CBZ)
— College voor Zorgverzekeringen (CVZ)
— Nationaal Comité 4 en 5 mei
— Pensioen- en Uitkeringsraad (PUR)
— College Tarieven Gezondheidszorg (CTG)
— Stichting Uitvoering Omslagregeling Wet op de Toegang Ziektekostenverzekering (SUO)
— Stichting tot bevordering van de Volksgezondheid en Milieuhygiëne (SVM)
— Stichting Facilitair Bureau Gemachtigden Bouw VWS
— Stichting Sanquin Bloedvoorziening
— College van Toezicht op de Zorgverzekeringen organen ex artikel 14, lid 2c, Wet BIG
— Ziekenfondsen
— Nederlandse Transplantatiestichting (NTS)
— Regionale Indicatieorganen (RIO's)
XIX — AUSTRIJA
— Visas institūcijas, kas darbojas saskaņā ar “Rechnungshof” (Revīzijas tiesas) budžeta kontroli, izņemot tās, kam ir industriāls vai komerciāls raksturs.
XX — POLIJA
(1) Valsts universitātes un akadēmiskās skolas
— Uniwersytet w Białymstoku
— Uniwersytet w Gdańsku
— Uniwersytet Śląski
— Uniwersytet Jagielloński w Krakowie
— Uniwersytet Kardynała Stefana Wyszyńskiego
— Katolicki Uniwersytet Lubelski
— Uniwersytet Marii Curie-Skłodowskiej
— Uniwersytet Łódzki
— Uniwersytet Opolski
— Uniwersytet im. Adama Mickiewicza
— Uniwersytet Mikołaja Kopernika
— Uniwersytet Szczeciński
— Uniwersytet Warmińsko-Mazurski w Olsztynie
— Uniwersytet Warszawski
— Uniwersytet Rzeszowski
— Uniwersytet Wrocławski
— Uniwersytet Zielonogórski
— Uniwersytet Kazimierza Wielkiego w Bydgoszczy
— Akademia Techniczno-Humanistyczna w Bielsku-Białej
— Akademia Górniczo-Hutnicza im, St Staszica w Krakowie
— Politechnika Białostocka
— Politechnika Częstochowska
— Politechnika Gdańska
— Politechnika Koszalińska
— Politechnika Krakowska
— Politechnika Lubelska
— Politechnika Łódzka
— Politechnika Opolska
— Politechnika Poznańska
— Politechnika Radomska im, Kazimierza Pułaskiego
— Politechnika Rzeszowska im. Ignacego Łukasiewicza
— Politechnika Szczecińska
— Politechnika Śląska
— Politechnika Świętokrzyska
— Politechnika Warszawska
— Politechnika Wrocławska
— Akademia Morska w Gdyni
— Wyższa Szkoła Morska w Szczecinie
— Akademia Ekonomiczna im. Karola Adamieckiego w Katowicach
— Akademia Ekonomiczna w Krakowie
— Akademia Ekonomiczna w Poznaniu
— Szkoła Główna Handlowa
— Akademia Ekonomiczna im. Oskara Langego we Wrocławiu
— Akademia Pedagogiczna im. KEN w Krakowie
— Akademia Pedagogiki Specjalnej Im. Marii Grzegorzewskiej
— Akademia Podlaska w Siedlcach
— Akademia Świętokrzyska im. Jana Kochanowskiego w Kielcach
— Pomorska Akademia Pedagogiczna w Słupsku
— Akademia Pedagogiczna im. Jana Długosza w Częstochowie
— Wyższa Szkoła Filozoficzno-Pedagogiczna “Ignatianum” w Krakowie
— Wyższa Szkoła Pedagogiczna w Rzeszowie
— Akademia Techniczno-Rolnicza im. J. J. Śniadeckich w Bydgoszczy
— Akademia Rolnicza im. Hugona Kołłątaja w Krakowie
— Akademia Rolnicza w Lublinie
— Akademia Rolnicza im. Augusta Cieszkowskiego w Poznaniu
— Akademia Rolnicza w Szczecinie
— Szkoła Główna Gospodarstwa Wiejskiego w Warszawie
— Akademia Rolnicza we Wrocławiu
— Akademia Medyczna w Białymstoku
— Akademia Medyczna imt Ludwika Rydygiera w Bydgoszczy
— Akademia Medyczna w Gdańsku
— Śląska Akademia Medyczna w Katowicach
— Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego w Krakowie
— Akademia Medyczna w Lublinie
— Uniwersytet Medyczny w Łodzi
— Akademia Medyczna im. Karola Marcinkowskiego w Poznaniu
— Pomorska Akademia Medyczna w Szczecinie
— Akademia Medyczna w Warszawie
— Akademia Medyczna im, Piastów Śląskich we Wrocławiu
— Centrum Medyczne Kształcenia Podyplomowego
— Chrześcijańska Akademia Teologiczna w Warszawie
— Papieski Fakultet Teologiczny we Wrocławiu
— Papieski Wydział Teologiczny w Warszawie
— Instytut Teologiczny im. Błogosławionego Wincentego Kadłubka w Sandomierzu
— Instytut Teologiczny im. Świętego Jana Kantego w Bielsku-Białej
— Akademia Marynarki Wojennej im. Bohaterów Westerplatte w Gdyni
— Akademia Obrony Narodowej
— Wojskowa Akademia Techniczna im. Jarosława Dąbrowskiego w Warszawie
— Wojskowa Akademia Medyczna im. Gen. Dyw. Bolesława Szareckiego w Łodzi
— Wyższa Szkoła Oficerska Wojsk Lądowych im. Tadeusza Kościuszki we Wrocławiu
— Wyższa Szkoła Oficerska Wojsk Obrony Przeciwlotniczej im. Romualda Traugutta
— Wyższa Szkoła Oficerska im. gen. Józefa Bema w Toruniu
— Wyższa Szkoła Oficerska Sił Powietrznych w Dęblinie
— Wyższa Szkoła Oficerska im. Stefana Czarnieckiego w Poznaniu
— Wyższa Szkoła Policji w Szczytnie
— Szkoła Główna Służby Pożarniczej w Warszawie
— Akademia Muzyczna im. Feliksa Nowowiejskiego w Bydgoszczy
— Akademia Muzyczna im. Stanisława Moniuszki w Gdańsku
— Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach
— Akademia Muzyczna w Krakowie
— Akademia Muzyczna im. Grażyny i Kiejstuta Bacewiczów w Łodzi
— Akademia Muzyczna im, Ignacego Jana Paderewskiego w Poznaniu
— Akademia Muzyczna im. Fryderyka Chopina w Warszawie
— Akademia Muzyczna im. Karola Lipińskiego we Wrocławiu
— Akademia Wychowania Fizycznego i Sportu im. Jędrzeja Śniadeckiego w Gdańsku
— Akademia Wychowania Fizycznego w Katowicach
— Akademia Wychowania Fizycznego im. Bronisława Czecha w Krakowie
— Akademia Wychowania Fizycznego im. Eugeniusza Piaseckiego w Poznaniu
— Akademia Wychowania Fizycznego Józefa Piłsudskiego w Warszawie
— Akademia Wychowania Fizycznego we Wrocławiu
— Akademia Sztuk Pięknych w Gdańsku
— Akademia Sztuk Pięknych Katowicach
— Akademia Sztuk Pięknych im, Jana Matejki w Krakowie
— Akademia Sztuk Pięknych im, Władysława Strzemińskiego w Łodzi
— Akademia Sztuk Pięknych w Poznaniu
— Akademia Sztuk Pięknych w Warszawie
— Akademia Sztuk Pięknych we Wrocławiu
— Państwowa Wyższa Szkoła Teatralna im. Ludwika Solskiego w Krakowie
— Państwowa Wyższa Szkoła Filmowa, Telewizyjna i Teatralna im, Leona Schillera w Łodzi
— Akademia Teatralna im. Aleksandra Zelwerowicza w Warszawie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Pawła II w Białej Podlaskiej
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Chełmie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Ciechanowie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Elblągu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Głogowie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Gorzowie Wielkopolskim
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Ks, Bronisława Markiewicza w Jarosławiu
— Kolegium Karkonoskie w Jeleniej Górze
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Prezydenta Stanisława Wojciechowskiego w Kaliszu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Koninie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Krośnie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Witelona w Legnicy
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Amosa Kodeńskiego w Lesznie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nowym Sączu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nowym Targu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nysie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Stanisława Staszica w Pile
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Płocku
— Państwowa Wyższa Szkoła Wschodnioeuropejska w Przemyślu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Raciborzu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Gródka w Sanoku
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Sulechowie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Prof. Stanisława Tarnowskiego Tarnowskiego w Tarnobrzegu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Tarnowie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Angelusa Silesiusa w Wałbrzychu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa we Włocławku
— Państwowa Medyczna Wyższa Szkoła Zawodowa w Opolu
— Państwowa Wyższa Szkoła Informatyki i Przedsiębiorczości w Łomży
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Gnieźnie
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Suwałkach
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Wałczu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Oświęcimiu
— Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Zamościu
(2) Reģionu un vietējo pašpārvalžu kultūras iestādes
(3) Nacionālie parki
— Babiogórski Park Narodowy
— Białowieski Park Narodowy
— Biebrzański Park Narodowy
— Bieszczadzki Park Narodowy
— Drawieński Park Narodowy
— Gorczański Park Narodowy
— Kampinoski Park Narodowy
— Karkonoski Park Narodowy
— Magurski Park Narodowy
— Narwiański Park Narodowy
— Ojcowski Park Narodowy
— Park Narodowy “Bory Tucholskie”
— Park Narodowy Gór Stołowych
— Park Narodowy “Ujście Warty”
— Pieniński Park Narodowy
— Poleski Park Narodowy
— Roztoczański Park Narodowy
— Słowiński Park Narodowy
— Świętokrzyski Park Narodowy
— Tatrzański Park Narodowy
— Wielkopolski Park Narodowy
— Wigierski Park Narodowy
— Woliński Park Narodowy
(4) Valsts pamatskolas un vidusskolas
(5) Valsts radio un TV raidītāji
— Telewizja Polska S.A. (Polijas TV)
— Polskie Radio S.A. (Polijas radio)
(6) Valsts muzeji, teātri, bibliotēkas un citas valsts kultūras iestādes
— Muzeum Narodowe w Krakowie
— Muzeum Narodowe w Poznaniu
— Muzeum Narodowe w Warszawie
— Zamek Królewski w Warszawie
— Zamek Królewski na Wawelu – Państwowe Zbiory Sztuki
— Muzeum Żup Krakowskich
— Państwowe Muzeum Auschwitz-Birkenau
— Państwowe Muzeum na Majdanku
— Muzeum Stutthof w Sztutowie
— Muzeum Zamkowe w Malborku
— Centralne Muzeum Morskie
— Muzeum “Łazienki Królewskie”
— Muzeum Pałac w Wilanowie
— Muzeum Łowiectwa i Jeździectwa w Warszawie
— Muzeum Wojska Polskiego
— Teatr Narodowy
— Narodowy Stary Teatr Kraków
— Teatr Wielki – Opera Narodowa
— Filharmonia Narodowa
— Galeria Zachęta
— Centrum Sztuki Współczesnej
— Centrum Rzeźby Polskiej w Orońsku
— Międzynarodowe Centrum Kultury w Krakowie
— Instytut im, Adama Mickiewicza
— Dom Pracy Twórczej w Wigrach
— Dom Pracy Twórczej w Radziejowicach
— Instytut Dziedzictwa Narodowego
— Biblioteka Narodowa
— Instytut Książki
— Polski Instytut Sztuki Filmowej
— Instytut Teatralny
— Filmoteka Narodowa
— Narodowe Centrum Kultury
— Muzeum Sztuki Nowoczesnej w Warszawie
— Muzeum Historii Polski w Warszawie
— Centrum Edukacji Artystycznej
(7) Valsts pētniecības iestādes, pētniecības un attīstības iestādes un citas pētniecības iestādes
(8) Valsts autonomās veselības aizsardzības pārvaldes vienības, ko izveidojusi reģionālā vai vietējā pašpārvalde vai to apvienība
(9) Citi
— Panstwowa Agencja Informacji i Inwestycji Zagranicznych
XXI — PORTUGĀLE
— Institutos públicos sem carácter comercial ou industrial – (nekomerciālas un ar rūpniecību nesaistītas valsts iestādes),
— Serviços públicos personalizados – (valsts dienesti, kas ir juridiskas personas)
— Fundações públicas – (valsts fondi),
— Estabelecimentos públicos de ensino, investigação científica e saúde – (valsts izglītības, zinātniskās pētniecības un veselības aizsardzības iestādes),
— INGA (Nacionālais Lauksaimniecības starpniecības un garantiju institūts/Instituto Nacional de Intervenção e Garantia Agrícola)
— Instituto do Consumidor
— Instituto de Meteorologia
— Instituto da Conservação da Natureza
— Instituto da Agua
— ICEP/Instituto de Comércio Externo de Portugal
— Instituto do Sangue
XXII — RUMĀNIJA
— Academia Română
— Biblioteca Națională a României
— Arhivele Naționale
— Institutul Diplomatic Român
— Institutul Cultural Român
— Institutul European din România
— Institutul de Investigare a Crimelor Comunismului
— Institutul de Memorie Culturală
— Agenția Națională pentru Programe Comunitare în Domeniul Educației și Formării Profesionale
— Centrul European UNESCO pentru Învățământul Superior
— Comisia Națională a României pentru UNESCO
— Societatea Română de Radiodifuziune
— Societatea Română de Televiziune
— Societatea Națională pentru Radiocomunicații
— Centrul Național al Cinematografiei
— Studioul de Creație Cinematografică
— Arhiva Națională de Filme
— Muzeul Național de Artă Contemporană
— Palatul Național al Copiilor
— Centrul Național pentru Burse de Studii în Străinătate
— Agenția pentru Sprijinirea Studenților
— Comitetul Olimpic și Sportiv Român
— Agenția pentru Cooperare Europeană în domeniul Tineretului (EUROTIN)
— Agenția Națională pentru Sprijinirea Inițiativelor Tinerilor (ANSIT)
— Institutul Național de Cercetare pentru Sport
— Consiliul Național pentru Combaterea Discriminării
— Secretariatul de Stat pentru Problemele Revoluționarilor din Decembrie 1989
— Secretariatul de Stat pentru Culte
— Agenția Națională pentru Locuințe
— Casa Națională de Pensii și alte Drepturi de Asigurări Sociale
— Casa Națională de Asigurări de Sănătate
— Inspecția Muncii
— Oficiul Central de Stat pentru Probleme Speciale
— Inspectoratul General pentru Situații de Urgență
— Agenția Națională de Consultanță Agrícola
— Agenția Națională pentru Ameliorare și Reproducție în Zootehnie
— Laboratorul Central pentru Carantină Fitosanitară
— Laboratorul Central pentru Calitatea Semințelor și a Materialului Săditor
— Insitutul pentru Controlul produselor Biologice și Medicamentelor de Uz Veterinar
— Institutul de Igienă și Sănătate Publică și Veterinară
— Institutul de Diagnostic și Sănătate Animală
— Institutul de Stat pentru Testarea și Înregistrarea Soiurilor
— Banca de Resurse GeneticeVegetale
— Agenția Națională pentru Dezvoltarea și Implementarea Programelor de Reconstrucție a Zonele Miniere
— Agenția Națională pentru Substanțe și Preparate Chimice Periculoase
— Agenția Națională de Controlul Exporturilor Strategice și al Interzicerii Armelor Chimice
— Administrația Rezervației Biosferei “Delta Dunării” Tulcea
— Regia Națională a Pădurilor (ROMSILVA)
— Administrația Națională a Rezervelor de Stat
— Administrația Națională Apele Române
— Administrația Națională de Meteorologie
— Comisia Națională pentru Reciclarea Materialelor
— Comisia Națională pentru Controlul Activităților Nucleare
— Agenția Managerială de Cercetare Stiințifică, Inovare și Transfer Tehnologic
— Oficiul pentru Administrare și Operare al Infrastructurii de Comunicații de Date “RoEduNet”
— Inspecția de Stat pentru Controlul Cazanelor, Recipientelor sub Presiune și Instalațiilor de Ridicat
— Centrul Român pentru Pregătirea și Perfecționarea Personalului din Transporturi Navale
— Inspectoratul Navigației Civile (INC)
— Regia Autonomă Registrul Auto Român
— Agenția Spațială Română
— Scoala Superioară de Aviație Civilă
— Regia Autonomă “Autoritatea Aeronautică Civilă Română”
— Aeroclubul României (Rumānijas Avioklubs)
— Centrul de Pregătire pentru Personalul din Industrie Bușteni
— Centrul Român de Comerț Exterior
— Centrul de Formare și Management București
— Agenția de Cercetare pentru Tehnică și Tehnologii militare
— Agenția Română de Intervenții și Salvare Navală-ARSIN
— Asociația Română de Standardizare (ASRO)
— Asociația de Acreditare din România (RENAR)
— Comisia Națională de Prognoză (CNP)
— Institutul Național de Statistică (INS)
— Comisia Națională a Valorilor Mobiliare (CNVM)
— Comisia de Supraveghere a Asigurărilor (CSA)
— Comisia de Supraveghere a Sistemului de Pensii Private
— Consiliul Economic și Social (CES)
— Agenția Domeniilor Statului
— Oficiul Național al Registrului Comerțului
— Autoritatea pentru Valorificarea Activelor Statului (AVAS)
— Consiliul Național pentru Studierea Arhivelor Securității
— Avocatul Poporului
— Institutul Național de Administrație (INA)
— Inspectoratul Național pentru Evidența Persoanelor
— Oficiul de Stat pentru Invenții și Mărci (OSIM)
— Oficiul Român pentru Drepturile de Autor (ORDA)
— Oficiul Național al Monumentelor Istorice
— Oficiul Național de Prevenire și Combatere a Spălării banilor (ONPCSB)
— Biroul Român de Metrologie Legală
— Inspectoratul de Stat în Construcții
— Compania Națională de Investiții
— Compania Națională de Autostrăzi și Drumuri Naționale
— Agenția Națională de Cadastru și Publicitate Imobiliară
— Administrația Națională a Îmbunătățirilor Funciare
— Garda Financiară
— Garda Națională de Mediu
— Institutul Național de Expertize Criminalistice
— Institutul Național al Magistraturii
— Școala Națională de Grefieri
— Administrația Generală a Penitenciarelor
— Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat
— Autoritatea Națională a Vămilor
— Banca Națională a României
— Regia Autonomă “Monetăria Statului”
— Regia Autonomă “Imprimeria Băncii Naționale”
— Regia Autonomă “Monitorul Oficial”
— Oficiul Național pentru Cultul Eroilor
— Oficiul Român pentru Adopții
— Oficiul Român pentru Imigrări
— Compania Națională “Loteria Română”
— Compania Națională “ROMTEHNICA”
— Compania Națională “ROMARM”
— Agenția Națională pentru Romi
— Agenția Națională de Presă “ROMPRESS”
— Regia Autonomă “Administrația Patrimoniului Protocolului de Stat”
— Institute și Centre de Cercetare (pētniecības institūti un centri)
— Instituții de Învățământ de Stat (valsts izglītības institūti)
— Universități de Stat (valsts universitātes)
— Muzee (muzeji)
— Biblioteci de Stat (valsts bibliotēkas)
— Teatre de Stat, Opere, Operete, filarmonica, centre și case de Cultură (valsts teātri, operas, filharmonijas orķestri, kultūras nami un centri)
— Reviste (periodiskie izdevumi)
— Edituri (izdevniecības)
— Inspectorate Școlare, de Cultură, de Culte (skolu, kultūras un kultu inspektorāti)
— Complexuri, Federații și Cluburi Sportive (sporta federācijas un klubi)
— Spitale, Sanatorii, Policlinici, Dispensare, Centre Medicale, Institute medico-Legale, Stații Ambulanță (slimnīcas, sanatorijas, klīnikas, medicīnas iestādes, juridiskie un medicīnas institūti, ambulanču iecirkņi)
— Unități de Asistență Socială (sociālās palīdzības iestādes)
— Tribunale (tiesas)
— Judecătorii (juriskonsulti)
— Curți de Apel (apelācijas tiesas)
— Penitenciare (labošanas iestādes)
— Parchetele de pe lângă Instanțele Judecătorești (prokuratūras)
— Unități Militare (militāras iestādes)
— Instanțe Militare (militārās tiesas)
— Inspectorate de Poliție (policijas inspekcijas)
— Centre de Odihnă (atpūtas centri)
XXIII — SLOVĒNIJA
— Javni zavodi s področja vzgoje, izobraževanja ter športa (bērnu aprūpes, izglītības un sporta valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja zdravstva (veselības aizsardzības valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja socialnega varstva (sociālās nodrošināšanas valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja kulture (kultūras valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja raziskovalne dejavnosti (zinātnes un pētniecības valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja kmetijstva in gozdarstva (lauksaimniecības un mežsaimniecības valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja okolja in prostora (vides un telpu plānošanas valsts iestādes)
— Javni zavodi s področja gospodarskih dejavnosti (valsts iestādes ekonomikas jomā)
— Javni zavodi s področja malega gospodarstva in turizma (valsts iestādes mazo uzņēmumu un tūrisma jomā)
— Javni zavodi s področja javnega reda in varnosti (valsts iestādes sabiedriskās kārtības un drošības jomā)
— Agencije (aģentūras)
— Skladi socialnega zavarovanja (sociālās nodrošināšanas fondi)
— Javni skladi na ravni države in na ravni občin (valsts fondi centrālās valdības un vietējo kopienu līmenī)
— Družba za avtoceste v RS
— Uzņēmumi, ko izveidojušas valsts vai pašvaldības iestādes un kurus finansē no Slovēnijas Republikas vai vietējo varas iestāžu budžeta.
— Citas juridiskas personas, kas atbilst valsts personu definīcijai, kura izklāstīta ZJN-2 3. panta 2. punktā.
XXIV — SLOVĀKIJA
— Jebkura juridiska persona, kas izveidota vai nodibināta ar īpašu tiesisko normu vai administratīvo pasākumu nolūkā apmierināt vispārējas intereses vajadzības un kas nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura, un kas tajā pašā laikā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
—— to pilnībā vai daļēji finansē līgumslēdzēja iestāde, t.i., valdības iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cita juridiska persona, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā,
— to pārvalda vai kontrolē līgumslēdzēja iestāde, t.i., valsts iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cita juridiska persona, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā,
— līgumslēdzēja iestāde, t.i., valsts iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cita juridiska persona, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, vai ievēl vairāk nekā pusi no tā valdes vai padomes locekļiem.
Šādas personas ir iestādes, kuru darbību reglamentē publiskās tiesības, piemēram:
— Saskaņā ar likumu Nr. 16/2004 Coll. par Slovākijas televīziju,
— Saskaņā ar likumu Nr. 619/2003 Coll. par Slovākijas radio,
— Saskaņā ar likumu Nr. 581/2004 Coll. par veselības apdrošināšanas sabiedrībām likuma Nr. 719/2004 Coll. nozīmē, kas nodrošina sabiedrības veselības apdrošināšanu saskaņā ar likumu Nr. 580/2004 Coll. par veselības apdrošināšanu likuma Nr. 718/2004 Coll. redakcijā,
— Saskaņā ar likumu Nr. 121/2005 Coll., ar ko pasludināja likuma Nr. 461/2003 Coll. par sociālo apdrošināšanu ar grozījumiem konsolidēto redakciju.
XXV — SOMIJA
Valsts vai valsts kontrolētas iestādes un uzņēmumi, izņemot tādus, kam ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.
XXVI — ZVIEDRIJA
Visas nekomerciālās iestādes, kuru līgumus ar valsti pārrauga Zviedrijas Konkurences pārvalde.
XXVII — APVIENOTĀ KARALISTE
Iestādes
— Design Council
— Health and Safety Executive
— National Research Development Corporation
— Public Health Laboratory Service Board
— Advisory, Conciliation and Arbitration Service
— Commission for the New Towns
— National Blood Authority
— National Rivers Authority
— Scottish Enterprise
— Ordnance Survey
— Financial Services Authority
Kategorijas
— Valsts uzturētās skolas
— Universitātes un koledžas, ko lielākoties finansē citas līgumslēdzējas iestādes
— Valsts muzeji un galerijas
— Zinātniskās padomes
— Ugunsdzēsēju iestādes
— Valsts veselības dienesta stratēģiski nozīmīgās veselības iestādes
— Policijas iestādes
— Jaunu pilsētu attīstības koprorācijas
— Pilsētu attīstības korporācijas
IV PIELIKUMS
Centrālās pārvaldes iestādes ( 31 )
BEĻĢIJA
|
1. Services publics fédéraux (ministrijas): |
1. Federale Overheidsdiensten (ministrijas): |
|
SPF Chancellerie du Premier Ministre; |
FOD Kanselarij van de Eerste Minister; |
|
SPF Personnel et Organisation; |
FOD Kanselarij Personeel en Organisatie; |
|
SPF Budget et Contrôle de la Gestion; |
FOD Budget en Beheerscontrole; |
|
SPF Technologie de l'Information et de la Communication (Fedict); |
FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict); |
|
SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement; |
FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking; |
|
SPF Intérieur; |
FOD Binnenlandse Zaken; |
|
SPF Finances; |
FOD Financiën; |
|
SPF Mobilité et Transports; |
FOD Mobiliteit en Vervoer; |
|
SPF Emploi, Travail et Concertation sociale; |
FOD Werkgelegenheid, Arbeid en sociaal overleg |
|
SPF Sécurité Sociale et Institutions publiques de Sécurité Sociale; |
FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van sociale Zekerheid |
|
SPF Santé publique, Sécurité de la Chaîne alimentaire et Environnement; |
FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu; |
|
SPF Justice; |
FOD Justitie; |
|
SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie; |
FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie; |
|
Ministère de la Défense; |
Ministerie van Landsverdediging; |
|
Service public de programmation Intégration sociale, Lutte contre la pauvreté et Economie sociale; |
Programmatorische Overheidsdienst Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en sociale Economie; |
|
Service public fédéral de Programmation Développement durable; |
Programmatorische federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling; |
|
Service public fédéral de Programmation Politique scientifique; |
Programmatorische federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid; |
|
2. Régie des Bâtiments; |
2. Regie der Gebouwen; |
|
Office national de Sécurité sociale; |
Rijksdienst voor sociale Zekerheid; |
|
Institut national d'Assurance sociales pour travailleurs indépendants |
Rijksinstituut voor de sociale Verzekeringen der Zelfstandigen; |
|
Institut national d'Assurance Maladie-Invalidité; |
Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering; |
|
Office national des Pensions; |
Rijksdienst voor Pensioenen; |
|
Caisse auxiliaire d'Assurance Maladie-Invalidité; |
Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering; |
|
Fond des Maladies professionnelles; |
Fonds voor Beroepsziekten; |
|
Office national de l'Emploi; |
Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening |
BULGĀRIJA
— Администрация на Народното събрание
— Aдминистрация на Президента
— Администрация на Министерския съвет
— Конституционен съд
— Българска народна банка
— Министерство на външните работи
— Министерство на вътрешните работи
— Министерство на държавната администрация и административната реформа
— Министерство на извънредните ситуации
— Министерство на земеделието и храните
— Министерство на здравеопазването
— Министерство на икономиката и енергетиката
— Министерство на културата
— Министерство на образованието и науката
— Министерство на околната среда и водите
— Министерство на отбраната
— Министерство на правосъдието
— Министерство на регионалното развитие и благоустройството
— Министерство на транспорта
— Министерство на труда и социалната политика
— Министерство на финансите
Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai ar Ministru Padomes dekrētu un kuru funkcijās ietilpst izpildvaras realizēšana:
— Агенция за ядрено регулиране
— Висшата атестационна комисия
— Държавна комисия за енергийно и водно регулиране
— Държавна комисия по сигурността на информацията
— Комисия за защита на конкуренцията
— Комисия за защита на личните данни
— Комисия за защита от дискриминация
— Комисия за регулиране на съобщенията
— Комисия за финансов надзор
— Патентно ведомство на Република България
— Сметна палата на Република България
— Агенция за приватизация
— Агенция за следприватизационен контрол
— Български институт по метрология
— Държавна агенция “Архиви”
— Държавна агенция “Държавен резерв и военновременни запаси”
— Държавна агенция “Национална сигурност”
— Държавна агенция за бежанците
— Държавна агенция за българите в чужбина
— Държавна агенция за закрила на детето
— Държавна агенция за информационни технологии и съобщения
— Държавна агенция за метрологичен и технически надзор
— Държавна агенция за младежта и спорта
— Държавна агенция по горите
— Държавна агенция по туризма
— Държавна комисия по стоковите борси и тържища
— Институт по публична администрация и европейска интеграция
— Национален статистически институт
— Национална агенция за оценяване и акредитация
— Националната агенция за професионално образование и обучение
— Национална комисия за борба с трафика на хора
— Агенция “Митници”
— Агенция за държавна и финансова инспекция
— Агенция за държавни вземания
— Агенция за социално подпомагане
— Агенция за хората с увреждания
— Агенция по вписванията
— Агенция по геодезия, картография и кадастър
— Агенция по енергийна ефективност
— Агенция по заетостта
— Агенция по обществени поръчки
— Българска агенция за инвестиции
— Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация”
— Дирекция “Материално-техническо осигуряване и социално обслужване” на Министерство на вътрешните работи
— Дирекция “Оперативно издирване” на Министерство на вътрешните работи
— Дирекция “Финансово-ресурсно осигуряване” на Министерство на вътрешните работи
— Дирекция за национален строителен контрол
— Държавна комисия по хазарта
— Изпълнителна агенция “Автомобилна администрация”
— Изпълнителна агенция “Борба с градушките”
— Изпълнителна агенция “Българска служба за акредитация”
— Изпълнителна агенция “Военни клубове и информация”
— Изпълнителна агенция “Главна инспекция по труда”
— Изпълнителна агенция “Държавна собственост на Министерството на отбраната”
— Изпълнителна агенция “Железопътна администрация”
— Изпълнителна агенция “Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества”
— Изпълнителна агенция “Морска администрация”
— Изпълнителна агенция “Национален филмов център”
— Изпълнителна агенция “Пристанищна администрация”
— Изпълнителна агенция “Проучване и поддържане на река Дунав”
— Изпълнителна агенция “Социални дейности на Министерството на отбраната”
— Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози
— Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия
— Изпълнителна агенция по лекарствата
— Изпълнителна агенция по лозата и виното
— Изпълнителна агенция по околна среда
— Изпълнителна агенция по почвените ресурси
— Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури
— Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството
— Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол
— Изпълнителна агенция по трансплантация
— Изпълнителна агенция по хидромелиорации
— Комисията за защита на потребителите
— Контролно-техническата инспекция
— Национален център за информация и документация
— Национален център по радиобиология и радиационна защита
— Национална агенция за приходите
— Национална ветеринарномедицинска служба
— Национална служба “Полиция”
— Национална служба “Пожарна безопасност и защита на населението”
— Национална служба за растителна защита
— Национална служба за съвети в земеделието
— Национална служба по зърното и фуражите
— Служба “Военна информация”
— Служба “Военна полиция”
— Фонд “Републиканска пътна инфраструктура”
— Авиоотряд 28
ČEHIJA
— Ministerstvo dopravy
— Ministerstvo financí
— Ministerstvo kultury
— Ministerstvo obrany
— Ministerstvo pro místní rozvoj
— Ministerstvo práce a sociálních věcí
— Ministerstvo průmyslu a obchodu
— Ministerstvo spravedlnosti
— Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy
— Ministerstvo vnitra
— Ministerstvo zahraničních věcí
— Ministerstvo zdravotnictví
— Ministerstvo zemědělství
— Ministerstvo životního prostředí
— Poslanecká sněmovna PČR
— Senát PČR
— Kancelář prezidenta
— Český statistický úřad
— Český úřad zeměměřičský a katastrální
— Úřad průmyslového vlastnictví
— Úřad pro ochranu osobních údajů
— Bezpečnostní informační služba
— Národní bezpečnostní úřad
— Česká akademie věd
— Vězeňská služba
— Český báňský úřad
— Úřad pro ochranu hospodářské soutěže
— Správa státních hmotných rezerv
— Státní úřad pro jadernou bezpečnost
— Česká národní banka
— Energetický regulační úřad
— Úřad vlády České republiky
— Ústavní soud
— Nejvyšší soud
— Nejvyšší správní soud
— Nejvyšší státní zastupitelství
— Nejvyšší kontrolní úřad
— Kancelář Veřejného ochránce práv
— Grantová agentura České republiky
— Státní úřad inspekce práce
— Český telekomunikační úřad
DĀNIJA
— Folketinget
— Rigsrevisionen
— Statsministeriet
— Udenrigsministeriet
— Beskæftigelsesministeriet
— 5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
— Domstolsstyrelsen
— Finansministeriet
— 5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
— Forsvarsministeriet
— 5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
— Veselības aizsardzības un profilakses ministrija
— Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum Institūts)
— Justitsministeriet
— Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (policijas komisārs, prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)
— Kirkeministeriet
— 10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas institūcijas)
— Kulturministeriet – kultūras ministrija
— 4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas institūcijas)
— Miljøministeriet
— 5 styrelser (5 aģentūras)
— Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration
— 1 styrelse (1 aģentūra)
— Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri
— 4 direktoraterog institutioner (4 direktorāti un institūcijas)
— Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling
— Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un institūcijas, tostarp Risoe National Laboratory un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)
— Skatteministeriet
— 1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas institūcijas)
— Velfærdsministeriet
— 3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas institūcijas)
— Transportministeriet
— 7 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un institūcijas, tostarp Øresundsbrokonsortiet)
— Undervisningsministeriet
— 3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes, 5 citas institūcijas)
— Økonomi- og Erhvervsministeriet
— Adskilligestyrelser og institutioner (vairākas aģentūras un institūcijas)
— Klima- og Energiministeriet
— 3 styrelse og institutioner (3 aģentūras un institūcijas)
VĀCIJA
— Auswärtiges Amt
— Bundeskanzleramt
— Bundesministerium für Arbeit und Soziales
— Bundesministerium für Bildung und Forschung
— Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz
— Bundesministerium der Finanzen
— Bundesministerium des Innern (tikai civilpreces)
— Bundesministerium für Gesundheit
— Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend
— Bundesministerium der Justiz
— Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung
— Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie
— Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung
— Bundesministerium der Verteidigung (izslēdzot militārās preces)
— Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit
IGAUNIJA
— Vabariigi Presidendi Kantselei;
— Eesti Vabariigi Riigikogu;
— Eesti Vabariigi Riigikohus;
— Riigikontroll;
— Õiguskantsler;
— Riigikantselei;
— Rahvusarhiiv;
— Haridus- ja Teadusministeerium;
— Justiitsministeerium;
— Kaitseministeerium;
— Keskkonnaministeerium;
— Kultuuriministeerium;
— Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium;
— Põllumajandusministeerium;
— Rahandusministeerium;
— Siseministeerium;
— Sotsiaalministeerium;
— Välisministeerium;
— Keeleinspektsioon;
— Riigiprokuratuur;
— Teabeamet;
— Maa-amet;
— Keskkonnainspektsioon;
— Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus;
— Muinsuskaitseamet;
— Patendiamet;
— Tarbijakaitseamet;
— Riigihangete Amet;
— Taimetoodangu Inspektsioon;
— Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet;
— Veterinaar- ja Toiduamet
— Konkurentsiamet;
— Maksu- ja Tolliamet;
— Statistikaamet;
— Kaitsepolitseiamet;
— Kodakondsus- ja Migratsiooniamet;
— Piirivalveamet;
— Politseiamet;
— Eesti Kohtuekspertiisi Instituut;
— Keskkriminaalpolitsei;
— Päästeamet;
— Andmekaitse Inspektsioon;
— Ravimiamet;
— Sotsiaalkindlustusamet;
— Tööturuamet;
— Tervishoiuamet;
— Tervisekaitseinspektsioon;
— Tööinspektsioon;
— Lennuamet;
— Maanteeamet;
— Veeteede Amet;
— Julgestuspolitsei;
— Kaitseressursside Amet;
— Kaitseväe Logistikakeskus;
— Tehnilise Järelevalve Amet.
ĪRIJA
— President's Establishment
— Houses of the Oireachtas – [parlaments]
— Department of the Taoiseach – [premjerministrs]
— Central Statistics Office
— Department of Finance
— Office of the Comptroller and Auditor General
— Office of the Revenue Commissioners
— Office of Public Works
— State Laboratory
— Office of the Attorney General
— Office of the Director of Public Prosecutions
— Valuation Office
— Office of the Commission for Public Service Appointments
— Public Appointments Service
— Office of the Ombudsman
— Chief State Solicitor's Office
— Department of Justice, Equality and Law Reform
— Courts Service
— Prisons Service
— Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests
— Department of the Environment, Heritage and Local Government
— Department of Education and Science
— Department of Communications, Energy and Natural Resources
— Department of Agriculture, Fisheries and Food
— Department of Transport
— Department of Health and Children
— Department of Enterprise, Trade and Employment
— Department of Arts, Sports and Tourism
— Department of Defence
— Department of Foreign Affairs
— Department of Social and Family Affairs
— Department of Community, Rural and Gaeltacht – [gēlu valodā runājošo iedzīvotāju reģioni] Affairs
— Arts Council
— National Gallery.
GRIEĶIJA
— Υπουργείο Εσωτερικών;
— Υπουργείο Εξωτερικών;
— Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών;
— Υπουργείο Ανάπτυξης;
— Υπουργείο Δικαιοσύνης;
— Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων;
— Υπουργείο Πολιτισμού;
— Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης;
— Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων;
— Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας;
— Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών;
— Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων;
— Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής;
— Υπουργείο Μακεδονίας- Θράκης;
— Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας;
— Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης;
— Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς;
— Γενική Γραμματεία Ισότητας;
— Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων;
— Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού;
— Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας;
— Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας;
— Γενική Γραμματεία Αθλητισμού;
— Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων;
— Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος;
— Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας;
— Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας;
— Εθνικό Τυπογραφείο;
— Γενικό Χημείο του Κράτους;
— Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας;
— Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών;
— Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης;
— Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης;
— Πανεπιστήμιο Αιγαίου;
— Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων;
— Πανεπιστήμιο Πατρών;
— Πανεπιστήμιο Μακεδονίας;
— Πολυτεχνείο Κρήτης;
— Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων;
— Αιγινήτειο Νοσοκομείο;
— Αρεταίειο Νοσοκομείο;
— Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης;
— Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού;
— Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων;
— Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων;
— Γενικό Επιτελείο Στρατού;
— Γενικό Επιτελείο Ναυτικού;
— Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας;
— Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας;
— Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων;
— Υπουργείο Εθνικής Άμυνας;
— Γενική Γραμματεία Εμπορίου.
SPĀNIJA
— Presidencia de Gobierno
— Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación
— Ministerio de Justicia
— Ministerio de Defensa
— Ministerio de Economía y Hacienda
— Ministerio del Interior
— Ministerio de Fomento
— Ministerio de Educación, Política Social y Deportes
— Ministerio de Industria, Turismo y Comercio
— Ministerio de Trabajo e Inmigración
— Ministerio de la Presidencia
— Ministerio de Administraciones Públicas
— Ministerio de Cultura
— Ministerio de Sanidad y Consumo
— Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino
— Ministerio de Vivienda
— Ministerio de Ciencia e Innovación
— Ministerio de Igualdad
FRANCIJA
(1) Ministrijas
— Services du Premier ministre
— Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports
— Ministère chargé de l'intérieur, de l'outre-mer et des collectivités territoriales
— Ministère chargé de la justice
— Ministère chargé de la défense
— Ministère chargé des affaires étrangères et européennes
— Ministère chargé de l'éducation nationale
— Ministère chargé de l'économie, des finances et de l'emploi
— Secrétariat d'Etat aux transports
— Secrétariat d'Etat aux entreprises et au commerce extérieur
— Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité
— Ministère chargé de la culture et de la communication
— Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique
— Ministère chargé de l'agriculture et de la pêche
— Ministère chargé de l'enseignement supérieur et de la recherche
— Ministère chargé de l'écologie, du développement et de l'aménagement durables
— Secrétariat d'Etat à la fonction publique
— Ministère chargé du logement et de la ville
— Secrétariat d'Etat à la coopération et à la francophonie
— Secrétariat d'Etat à l'outre-mer
— Secrétariat d'Etat à la jeunesse, des sports et de la vie associative
— Secrétariat d'Etat aux anciens combattants
— Ministère chargé de l'immigration, de l'intégration, de l'identité nationale et du co-développement
— Secrétariat d'Etat en charge de la prospective et de l'évaluation des politiques publiques
— Secrétariat d'Etat aux affaires européennes,
— Secrétariat d'Etat aux affaires étrangères et aux droits de l'homme
— Secrétariat d'Etat à la consommation et au tourisme
— Secrétariat d'Etat à la politique de la ville
— Secrétariat d'Etat à la solidarité
— Secrétariat d'Etat en charge de l'industrie et de la consommation
— Secrétariat d'Etat en charge de l'emploi
— Secrétariat d'Etat en charge du commerce, de l'artisanat, des PME, du tourisme et des services
— Secrétariat d'Etat en charge de l'écologie
— Secrétariat d'Etat en charge du développement de la région-capitale
— Secrétariat d'Etat en charge de l'aménagement du territoire
(2) Organizācijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas
— Présidence de la République
— Assemblée Nationale
— Sénat
— Conseil constitutionnel
— Conseil économique et social
— Conseil supérieur de la magistrature
— Agence française contre le dopage
— Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles
— Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires
— Autorité de régulation des communications électroniques et des postes
— Autorité de sûreté nucléaire
— Autorité indépendante des marchés financiers
— Comité national d'évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel
— Commission d'accès aux documents administratifs
— Commission consultative du secret de la défense nationale
— Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques
— Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité
— Commission nationale de déontologie de la sécurité
— Commission nationale du débat public
— Commission nationale de l'informatique et des libertés
— Commission des participations et des transferts
— Commission de régulation de l'énergie
— Commission de la sécurité des consommateurs
— Commission des sondages
— Commission de la transparence financière de la vie politique
— Conseil de la concurrence
— Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques
— Conseil supérieur de l'audiovisuel
— Défenseur des enfants
— Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l'égalité
— Haute autorité de santé
— Médiateur de la République
— Cour de justice de la République
— Tribunal des Conflits
— Conseil d'Etat
— Cours administratives d'appel
— Tribunaux administratifs
— Cour des Comptes
— Chambres régionales des Comptes
— Cours et tribunaux de l'ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d'Appel, Tribunaux d'instance et Tribunaux de grande instance)
(3) Valsts sabiedriskās iestādes
— Académie de France à Rome
— Académie de marine
— Académie des sciences d'outre-mer
— Académie des technologies
— Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)
— Agence de biomédicine
— Agence pour l'enseignement du français à l'étranger
— Agence française de sécurité sanitaire des aliments
— Agence française de sécurité sanitaire de l'environnement et du travail
— Agence Nationale pour la cohésion sociale et l'égalité des chances
— Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs
— Agences de l'eau
— Agence Nationale de l'Accueil des Etrangers et des migrations
— Agence nationale pour l'amélioration des conditions de travail (ANACT)
— Agence nationale pour l'amélioration de l'habitat (ANAH)
— Agence Nationale pour la Cohésion Sociale et l'Egalité des Chances
— Agence nationale pour l'indemnisation des français d'outre-mer (ANIFOM)
— Assemblée permanente des chambres d'agriculture (APCA)
— Bibliothèque publique d'information
— Bibliothèque nationale de France
— Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg
— Caisse des Dépôts et Consignations
— Caisse nationale des autoroutes (CNA)
— Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)
— Caisse de garantie du logement locatif social
— Casa de Velasquez
— Centre d'enseignement zootechnique
— Centre d'études de l'emploi
— Centre d'études supérieures de la sécurité sociale
— Centres de formation professionnelle et de promotion agricole
— Centre hospitalier des Quinze-Vingts
— Centre international d'études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)
— Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale
— Centre des Monuments Nationaux
— Centre national d'art et de culture Georges Pompidou
— Centre national des arts plastiques
— Centre national de la cinématographie
— Centre National d'Etudes et d'expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)
— Centre national du livre
— Centre national de documentation pédagogique
— Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)
— Centre national professionnel de la propriété forestière
— Centre National de la Recherche Scientifique (C.N.R.S)
— Centres d'éducation populaire et de sport (CREPS)
— Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)
— Collège de France
— Conservatoire de l'espace littoral et des rivages lacustres
— Conservatoire National des Arts et Métiers
— Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris
— Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon
— Conservatoire national supérieur d'art dramatique
— Ecole centrale de Lille
— Ecole centrale de Lyon
— École centrale des arts et manufactures
— École française d'archéologie d'Athènes
— École française d'Extrême-Orient
— École française de Rome
— École des hautes études en sciences sociales
— Ecole du Louvre
— École nationale d'administration
— École nationale de l'aviation civile (ENAC)
— École nationale des Chartes
— École nationale d'équitation
— Ecole Nationale du Génie de l'Eau et de l'environnement de Strasbourg
— Écoles nationales d'ingénieurs
— Ecole nationale d'ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes
— Écoles nationales d'ingénieurs des travaux agricoles
— École nationale de la magistrature
— Écoles nationales de la marine marchande
— École nationale de la santé publique (ENSP)
— École nationale de ski et d'alpinisme
— École nationale supérieure des arts décoratifs
— École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre
— École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix
— Écoles nationales supérieures d'arts et métiers
— École nationale supérieure des beaux-arts
— École nationale supérieure de céramique industrielle
— École nationale supérieure de l'électronique et de ses applications (ENSEA)
— Ecole nationale supérieure du paysage de Versailles
— Ecole Nationale Supérieure des Sciences de l'information et des bibliothécaires
— Ecole nationale supérieure de la sécurité sociale
— Écoles nationales vétérinaires
— École nationale de voile
— Écoles normales supérieures
— École polytechnique
— École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)
— École de sylviculture Crogny (Aube)
— École de viticulture et d'œnologie de la Tour- Blanche (Gironde)
— École de viticulture – Avize (Marne)
— Etablissement national d'enseignement agronomique de Dijon
— Établissement national des invalides de la marine (ENIM)
— Établissement national de bienfaisance Koenigswarter
— Établissement public du musée et du domaine national de Versailles
— Fondation Carnegie
— Fondation Singer-Polignac
— Haras nationaux
— Hôpital national de Saint-Maurice
— Institut des hautes études pour la science et la technologie
— Institut français d'archéologie orientale du Caire
— Institut géographique national
— Institut National de l'origine et de la qualité
— Institut national des hautes études de sécurité
— Institut de veille sanitaire
— Institut National d'enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes
— Institut National d'Etudes Démographiques (I.N.E.D)
— Institut National d'Horticulture
— Institut National de la jeunesse et de l'éducation populaire
— Institut national des jeunes aveugles – Paris
— Institut national des jeunes sourds – Bordeaux
— Institut national des jeunes sourds – Chambéry
— Institut national des jeunes sourds – Metz
— Institut national des jeunes sourds – Paris
— Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)
— Institut national de la propriété industrielle
— Institut National de la Recherche Agronomique (I.N.R.A)
— Institut National de la Recherche Pédagogique (I.N.R.P)
— Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (I.N.S.E.R.M)
— Institut national d'histoire de l'art (I.N.H.A.)
— Institut national de recherches archéologiques préventives
— Institut National des Sciences de l'Univers
— Institut National des Sports et de l'Education Physique
— Institut national supérieur de formation et de recherche pour l'éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés
— Instituts nationaux polytechniques
— Instituts nationaux des sciences appliquées
— Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)
— Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)
— Institut de Recherche pour le Développement
— Instituts régionaux d'administration
— Institut des Sciences et des Industries du vivant et de l'environnement (Agro Paris Tech)
— Institut supérieur de mécanique de Paris
— Institut Universitaires de Formation des Maîtres
— Musée de l'armée
— Musée Gustave-Moreau
— Musée national de la marine
— Musée national J.-J.-Henner
— Musée du Louvre
— Musée du Quai Branly
— Muséum National d'Histoire Naturelle
— Musée Auguste-Rodin
— Observatoire de Paris
— Office français de protection des réfugiés et apatrides
— Office National des Anciens Combattants et des Victimes de Guerre (ONAC)
— Office national de la chasse et de la faune sauvage
— Office National de l'eau et des milieux aquatiques
— Office national d'information sur les enseignements et les professions (ONISEP)
— Office universitaire et culturel français pour l'Algérie
— Ordre national de la Légion d'honneur
— Palais de la découverte
— Parcs nationaux
— Universités
(4) Citas valsts sabiedriskās iestādes
— Union des groupements d'achats publics (UGAP)
— Agence Nationale pour l'emploi (A.N.P.E)
— Caisse Nationale des Allocations Familiales (CNAF)
— Caisse Nationale d'Assurance Maladie des Travailleurs Salariés (CNAMS)
— Caisse Nationale d'Assurance-Vieillesse des Travailleurs Salariés (CNAVTS)
ITĀLIJA
(1) Iestādes, kas veic iepirkumus
— Presidenza del Consiglio dei Ministri
— Ministero degli Affari Esteri
— Ministero dell'Interno
— Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)
— Ministero della Difesa
— Ministero dell'Economia e delle Finanze
— Ministero dello Sviluppo Economico
— Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali
— Ministero dell'Ambiente – Tutela del Territorio e del Mare
— Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti
— Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali
— Ministero dell' Istruzione, Università e Ricerca
— Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche
(2) Citas valsts sabiedriskās iestādes
— CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)
KIPRA
— Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο
—— Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης
— Υπουργικό Συμβούλιο
— Βουλή των Αντιπροσώπων
— Δικαστική Υπηρεσία
— Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας
— Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας
— Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας
— Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας
— Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως
— Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού
— Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου
— Γραφείο Προγραμματισμού
— Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας
— Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα
— Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων
— Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών
— Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών
— Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων
— Υπουργείο Άμυνας
— Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος
—— Τμήμα Γεωργίας
— Κτηνιατρικές Υπηρεσίες
— Τμήμα Δασών
— Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων
— Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης
— Μετεωρολογική Υπηρεσία
— Τμήμα Αναδασμού
— Υπηρεσία Μεταλλείων
— Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών
— Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών
— Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως
—— Αστυνομία
— Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου
— Τμήμα Φυλακών
— Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού
—— Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη
— Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων
—— Τμήμα Εργασίας
— Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων
— Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας
— Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου
— Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου
— Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο
— Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας
— Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων
— Υπουργείο Εσωτερικών
—— Επαρχιακές Διοικήσεις
— Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως
— Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως
— Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας
— Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών
— Πολιτική Άμυνα
— Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων
— Υπηρεσία Ασύλου
— Υπουργείο Εξωτερικών
— Υπουργείο Οικονομικών
—— Τελωνεία
— Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων
— Στατιστική Υπηρεσία
— Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών
— Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού
— Κυβερνητικό Τυπογραφείο
— Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής
— Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού
— Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων
—— Τμήμα Δημοσίων Έργων
— Τμήμα Αρχαιοτήτων
— Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας
— Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας
— Τμήμα Οδικών Μεταφορών
— Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών
— Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών
— Υπουργείο Υγείας
—— Φαρμακευτικές Υπηρεσίες
— Γενικό Χημείο
— Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας
— Οδοντιατρικές Υπηρεσίες
— Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας
LATVIJA
(1) Ministrijas, īpašo lietu ministru sekretariāti un to padotībā esošās iestādes
— Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Ārlietu ministrija un tas padotībā esošās iestādes
— Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošas iestādes
— Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Kultūras ministrija un tas padotībā esošās iestādes
— Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
— Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes
— Satversmes aizsardzības birojs
(2) Citas valsts iestādes
— Augstākā tiesa
— Centrālā vēlēšanu komisija
— Finanšu un kapitāla tirgus komisija
— Latvijas Banka
— Prokuratūra un tās padotībā esošās iestādes
— Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes
— Satversmes tiesa
— Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes
— Valsts kontrole
— Valsts prezidenta kanceleja
— Tiesībsarga birojs
— Nacionālā radio un televīzijas padome
— Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā
LIETUVA
— Prezidentūros kanceliarija
— Seimo kanceliarija
— Iestādes, kas ir Seimas [parlaments] padotībā:
—— Lietuvos mokslo taryba;
— Seimo kontrolierių įstaiga;
— Valstybės kontrolė;
— Specialiųjų tyrimų tarnyba;
— Valstybės saugumo departamentas;
— Konkurencijos taryba;
— Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;
— Vertybinių popierių komisija;
— Ryšių reguliavimo tarnyba;
— Nacionalinė sveikatos taryba;
— Etninės kultūros globos taryba;
— Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;
— Valstybinė kultūros paveldo komisija;
— Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;
— Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;
— Valstybinė lietuvių kalbos komisija;
— Vyriausioji rinkimų komisija;
— Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;
— Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba.
— Vyriausybės kanceliarija
— Iestādes, kas ir Vyriausybės [valdība] padotībā:
—— Ginklų fondas;
— Informacinės visuomenės plėtros komitetas;
— Kūno kultūros ir sporto departamentas;
— Lietuvos archyvų departamentas;
— Mokestinių ginčų komisija;
— Statistikos departamentas;
— Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;
— Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;
— Viešųjų pirkimų tarnyba;
— Narkotikų kontrolės departamentas;
— Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;
— Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;
— Valstybinė lošimų priežiūros komisija;
— Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;
— Vyriausioji administracinių ginčų komisija;
— Draudimo priežiūros komisija;
— Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;
— Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras
— Konstitucinis Teismas
— Lietuvos bankas
— Aplinkos ministerija
— Iestādes, kas ir Aplinkos ministerija [Vides ministrija] padotībā:
—— Generalinė miškų urėdija;
— Lietuvos geologijos tarnyba;
— Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;
— Lietuvos standartizacijos departamentas;
— Nacionalinis akreditacijos biuras;
— Valstybinė metrologijos tarnyba;
— Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;
— Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija.
— Finansų ministerija
— Iestādes, kas ir Finansų ministerija [Finanšu ministrija] padotībā:
—— Muitinės departamentas;
— Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;
— Valstybinė mokesčių inspekcija;
— Finansų ministerijos mokymo centras.
— Krašto apsaugos ministerija
— Iestādes, kas ir Krašto apsaugos ministerijos [Valsts Aizsardzības ministrija] padotībā:
—— Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;
— Centralizuota finansų ir turto tarnyba;
— Karo prievolės administravimo tarnyba;
— Krašto apsaugos archyvas;
— Krizių valdymo centras;
— Mobilizacijos departamentas;
— Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;
— Infrastruktūros plėtros departamentas;
— Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras.
— Lietuvos kariuomenė
— Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos
— Kultūros ministerija
— Iestādes, kas ir Kultūros ministerijos [Kultūras ministrija] padotībā:
—— Kultūros paveldo departamentas;
— Valstybinė kalbos inspekcija.
— Socialinės apsaugos ir darbo ministerija
— Iestādes, kas ir Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos [Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija] padotībā:
—— Garantinio fondo administracija;
— Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;
— Lietuvos darbo birža;
— Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;
— Trišalės tarybos sekretoriatas;
— Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;
— Darbo inspekcija;
— Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;
— Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;
— Ginčų komisija;
— Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;
— Neįgaliųjų reikalų departamentas.
— Susisiekimo ministerija
— Iestādes, kas ir Susisiekimo ministerijos [Transporta un sakaru ministrija] padotībā:
—— Lietuvos automobilių kelių direkcija;
— Valstybinė geležinkelio inspekcija;
— Valstybinė kelių transporto inspekcija;
— Pasienio kontrolės punktų direkcija.
— Sveikatos apsaugos ministerija
— Iestādes, kas ir Sveikatos apsaugos ministerijos [Veselības ministrija] padotībā:
—— Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;
— Valstybinė ligonių kasa;
— Valstybinė medicininio audito inspekcija;
— Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;
— Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;
— Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;
— Farmacijos departamentas;
— Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;
— Lietuvos bioetikos komitetas;
— Radiacinės saugos centras.
— Švietimo ir mokslo ministerija
— Iestādes, kas ir Švietimo ir mokslo ministerijos [Izglītības un zinātnes ministrija] padotībā:
—— Nacionalinis egzaminų centras;
— Studijų kokybės vertinimo centras.
— Teisingumo ministerija
— Iestādes, kas ir Teisingumo ministerijos [Tieslietu ministrija] padotībā:
—— Kalėjimų departamentas;
— Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;
— Europos teisės departamentas
— Ūkio ministerija
— Iestādes, kas ir Ūkio ministerijos [Ekonomikas ministrija] padotībā:
—— Įmonių bankroto valdymo departamentas;
— Valstybinė energetikos inspekcija;
— Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;
— Valstybinis turizmo departamentas
— Užsienio reikalų ministerija
— Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų
— Vidaus reikalų ministerija
— Iestādes, kas ir Vidaus reikalų ministerijos [Iekšlietu ministrija] padotībā:
—— Asmens dokumentų išrašymo centras;
— Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;
— Gyventojų registro tarnyba;
— Policijos departamentas;
— Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;
— Turto valdymo ir ūkio departamentas;
— Vadovybės apsaugos departamentas;
— Valstybės sienos apsaugos tarnyba;
— Valstybės tarnybos departamentas;
— Informatikos ir ryšių departamentas;
— Migracijos departamentas;
— Sveikatos priežiūros tarnyba;
— Bendrasis pagalbos centras.
— Žemės ūkio ministerija
— Iestādes, kas ir Žemės ūkio ministerijos [Lauksaimniecības ministrija] padotībā:
—— Nacionalinė mokėjimo agentūra;
— Nacionalinė žemės tarnyba;
— Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;
— Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;
— Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;
— Žuvininkystės departamentas
— Teismai [tiesas]:
—— Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;
— Lietuvos apeliacinis teismas;
— Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;
— apygardų teismai;
— apygardų administraciniai teismai;
— apylinkių teismai;
— Nacionalinė teismų administracija
— Generalinė prokuratūra
— Citi centrālās valsts administrācijas subjekti (institucijos [institūcijas], įstaigos [iestādes], tarnybos [aģentūras])
—— Aplinkos apsaugos agentūra;
— Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;
— Aplinkos projektų valdymo agentūra;
— Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;
— Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;
— Valstybinė miškotvarkos tarnyba;
— Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;
— Lietuvos AIDS centras;
— Nacionalinis organų transplantacijos biuras;
— Valstybinis patologijos centras;
— Valstybinis psichikos sveikatos centras;
— Lietuvos sveikatos informacijos centras;
— Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;
— Valstybinis aplinkos sveikatos centras;
— Respublikinis mitybos centras;
— Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;
— Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;
— Visuomenės sveikatos ugdymo centras;
— Muitinės kriminalinė tarnyba;
— Muitinės informacinių sistemų centras;
— Muitinės laboratorija;
— Muitinės mokymo centras;
— Valstybinis patentų biuras;
— Lietuvos teismo ekspertizės centras;
— Centrinė hipotekos įstaiga;
— Lietuvos metrologijos inspekcija;
— Civilinės aviacijos administracija;
— Lietuvos saugios laivybos administracija;
— Transporto investicijų direkcija;
— Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;
— Pabėgėlių priėmimo centras
LUKSEMBURGA
— Ministère d'Etat
— Ministère des Affaires Etrangères et de l'Immigration
— Ministère de l'Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural
— Ministère des Classes moyennes, du Tourisme et du Logement
— Ministère de la Culture, de l'Enseignement Supérieur et de la Recherche
— Ministère de l'Economie et du Commerce extérieur
— Ministère de l'Education nationale et de la Formation professionnelle
— Ministère de l'Egalité des chances
— Ministère de l'Environnement
— Ministère de la Famille et de l'Intégration
— Ministère des Finances
— Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative
— Ministère de l'Intérieur et de l'Aménagement du territoire
— Ministère de la Justice
— Ministère de la Santé
— Ministère de la Sécurité sociale
— Ministère des Transports
— Ministère du Travail et de l'Emploi
— Ministère des Travaux publics
UNGĀRIJA
— Egészségügyi Minisztérium
— Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium
— Gazdasági és Közlekedési Minisztérium
— Honvédelmi Minisztérium
— Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium
— Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium
— Külügyminisztérium
— Miniszterelnöki Hivatal
— Oktatási és Kulturális Minisztérium
— Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium
— Pénzügyminisztérium
— Szociális és Munkaügyi Minisztérium
— Központi Szolgáltatási Főigazgatóság
MALTA
— Uffiċċju tal-Prim Ministru (Premjerministra birojs)
— Ministeru għall-Familja u Solidarjeta' Soċjali (Ģimenes un sociālās solidaritātes lietu ministrija)
— Ministeru ta' l-Edukazzjoni Zghazagh u Impjieg (Izglītības, jaunatnes un nodarbinātības ministrija)
— Ministeru tal-Finanzi (Finanšu ministrija)
— Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Resursu un infrastruktūras ministrija)
— Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Tūrisma un kultūras ministrija)
— Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Tieslietu un iekšlietu ministrija)
— Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Lauku lietu un vides ministrija)
— Ministeru għal Għawdex (Gozo ministrija)
— Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunita' (Veselības, veco ļaužu aprūpes un kopienu ministrija)
— Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin (Ārlietu ministrija)
— Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta' Informazzjoni (Ieguldījumu, rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija)
— Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Konkurences un sakaru ministrija)
— Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Pilsētu attīstības un ceļu ministrija)
NĪDERLANDE
— Ministerie van Algemene Zaken
—— Bestuursdepartement
— Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid
— Rijksvoorlichtingsdienst
— Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties
—— Bestuursdepartement
— Centrale Archiefselectiedienst (CAS)
— Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)
— Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)
— Agentschap Korps Landelijke Politiediensten
— Ministerie van Buitenlandse Zaken
—— Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)
— Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)
— Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)
— Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)
— Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)
— Centrale diensten ressorterend onder S/PlvS (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)
— Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)
— Ministerie van Defensie – (Aizsardzības ministrija)
—— Bestuursdepartement
— Commando Diensten Centra (CDC)
— Defensie Telematica Organisatie (DTO)
— Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst
— De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst
— Defensie Materieel Organisatie (DMO)
— Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie
— Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie
— Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie
— Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)
— Ministerie van Economische Zaken
—— Bestuursdepartement
— Centraal Planbureau (CPB)
— SenterNovem
— Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)
— Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)
— Economische Voorlichtingsdienst (EVD)
— Agentschap Telecom
— Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)
— Regiebureau Inkoop Rijksoverheid
— Octrooicentrum Nederland
— Consumentenautoriteit
— Ministerie van Financiën
—— Bestuursdepartement
— Belastingdienst Automatiseringscentrum
— Belastingdienst
— de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)
— Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (incl. Economische Controle dienst (ECD))
— Belastingdienst Opleidingen
— Dienst der Domeinen
— Ministerie van Justitie
—— Bestuursdepartement
— Dienst Justitiële Inrichtingen
— Raad voor de Kinderbescherming
— Centraal Justitie Incasso Bureau
— Openbaar Ministerie
— Immigratie en Naturalisatiedienst
— Nederlands Forensisch Instituut
— Dienst Terugkeer & Vertrek
— Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
—— Bestuursdepartement
— Dienst Regelingen (DR)
— Agentschap Plantenziektenkundige Dienst (PD)
— Algemene Inspectiedienst (AID)
— Dienst Landelijk Gebied (DLG)
— Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)
— Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen
—— Bestuursdepartement
— Inspectie van het Onderwijs
— Erfgoedinspectie
— Centrale Financiën Instellingen
— Nationaal Archief
— Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid
— Onderwijsraad
— Raad voor Cultuur
— Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid
—— Bestuursdepartement
— Inspectie Werk en Inkomen
— Agentschap SZW
— Ministerie van Verkeer en Waterstaat
—— Bestuursdepartement
— Directoraat-Generaal Transport en Luchtvaart
— Directoraat-generaal Personenvervoer
— Directoraat-generaal Water
— Centrale diensten (centrālie dienesti)
— Shared services Organisatie Verkeer en Watersaat
— Koninklijke Nederlandse Meteorologisch Instituut KNMI
— Rijkswaterstaat, Bestuur
— De afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)
— De afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Sabiedrisko darbu un ūdens apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)
— Adviesdienst Geo-Informatie en ICT
— Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)
— Bouwdienst
— Corporate Dienst
— Data ICT Dienst
— Dienst Verkeer en Scheepvaart
— Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)
— Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)
— Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)
— Waterdienst
— Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie
— Port state Control
— Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)
— Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht
— Toezichthouder Beheer Eenheid Water
— Toezichthouder Beheer Eenheid Land
— Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer
—— Bestuursdepartement
— Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie
— Directoraat-generaal Ruimte
— Directoraat-general Milieubeheer
— Rijksgebouwendienst
— VROM Inspectie
— Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport
—— Bestuursdepartement
— Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken
— Inspectie Gezondheidszorg
— Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming
— Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)
— Sociaal en Cultureel Planbureau
— Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen
— Tweede Kamer der Staten-Generaal
— Eerste Kamer der Staten-Generaal
— Raad van State
— Algemene Rekenkamer
— Nationale Ombudsman
— Kanselarij der Nederlandse Orden
— Kabinet der Koningin
— Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken
AUSTRIJA
— Bundeskanzleramt
— Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten
— Bundesministerium für Finanzen
— Bundesministerium für Gesundheit, Familie und Jugend
— Bundesministerium für Inneres
— Bundesministerium für Justiz
— Bundesministerium für Landesverteidigung
— Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft
— Bundesministerium für Soziales und Konsumentenschutz
— Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur
— Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie
— Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit
— Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung
— Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H
— Bundesbeschaffung G.m.b.H
— Bundesrechenzentrum G.m.b.H
POLIJA
— Kancelaria Prezydenta RP
— Kancelaria Sejmu RP
— Kancelaria Senatu RP
— Kancelaria Prezesa Rady Ministrów
— Sąd Najwyższy
— Naczelny Sąd Administracyjny
— Wojewódzkie sądy administracyjne
— Sądy powszechne – rejonowe, okręgowe i apelacyjne
— Trybunat Konstytucyjny
— Najwyższa Izba Kontroli
— Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich
— Biuro Rzecznika Praw Dziecka
— Biuro Ochrony Rządu
— Biuro Bezpieczeństwa Narodowego
— Centralne Biuro Antykorupcyjne
— Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej
— Ministerstwo Finansów
— Ministerstwo Gospodarki
— Ministerstwo Rozwoju Regionalnego
— Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego
— Ministerstwo Edukacji Narodowej
— Ministerstwo Obrony Narodowej
— Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi
— Ministerstwo Skarbu Państwa
— Ministerstwo Sprawiedliwości
— Ministerstwo Infrastruktury
— Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego
— Ministerstwo Środowiska
— Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji
— Ministerstwo Spraw Zagranicznych
— Ministerstwo Zdrowia
— Ministerstwo Sportu i Turystyki
— Urząd Komitetu Integracji Europejskiej
— Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej
— Urząd Regulacji Energetyki
— Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych
— Urząd Transportu Kolejowego
— Urząd Dozoru Technicznego
— Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych
— Urząd do Spraw Repatriacji i Cudzoziemców
— Urząd Zamówień Publicznych
— Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów
— Urząd Lotnictwa Cywilnego
— Urząd Komunikacji Elektronicznej
— Wyższy Urząd Górniczy
— Główny Urząd Miar
— Główny Urząd Geodezji i Kartografii
— Główny Urząd Nadzoru Budowlanego
— Główny Urząd Statystyczny
— Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji
— Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych
— Państwowa Komisja Wyborcza
— Państwowa Inspekcja Pracy
— Rządowe Centrum Legislacji
— Narodowy Fundusz Zdrowia
— Polska Akademia Nauk
— Polskie Centrum Akredytacji
— Polskie Centrum Badań i Certyfikacji
— Polska Organizacja Turystyczna
— Polski Komitet Normalizacyjny
— Zakład Ubezpieczeń Społecznych
— Komisja Nadzoru Finansowego
— Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych
— Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego
— Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad
— Państwowa Inspekcja Ochrony Roślin i Nasiennictwa
— Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej
— Komenda Główna Policji
— Komenda Główna Straży Granicznej
— Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych
— Główny Inspektorat Ochrony Środowiska
— Główny Inspektorat Transportu Drogowego
— Główny Inspektorat Farmaceutyczny
— Główny Inspektorat Sanitarny
— Główny Inspektorat Weterynarii
— Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego
— Agencja Wywiadu
— Agencja Mienia Wojskowego
— Wojskowa Agencja Mieszkaniowa
— Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa
— Agencja Rynku Rolnego
— Agencja Nieruchomości Rolnych
— Państwowa Agencja Atomistyki
— Polska Agencja Żeglugi Powietrznej
— Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych
— Agencja Rezerw Materiałowych
— Narodowy Bank Polski
— Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej
— Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych
— Instytut Pamięci Narodowej – Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu
— Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa
— Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej
— Państwowe Gospodarstwo Leśne “Lasy Państwowe”
— Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości
— Urzędy wojewódzkie
— Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda
PORTUGĀLE
— Presidência do Conselho de Ministros
— Ministério das Finanças e da Administração Pública
— Ministério da Defesa Nacional
— Ministério dos Negócios Estrangeiros
— Ministério da Administração Interna
— Ministério da Justiça
— Ministério da Economia e da Inovação
— Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas
— Ministério da Educação
— Ministério da Ciência, Tecnologia e do Ensino Superior
— Ministério da Cultura
— Ministério da Saúde
— Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social
— Ministério das Obras Públicas, Transportes e Comunicações
— Ministério do Ambiente, do Ordenamento do Território e do Desenvolvimento Regional
— Presidença da Republica
— Tribunal Constitucional
— Tribunal de Contas
— Provedoria de Justiça
RUMĀNIJA
— Administrația Prezidențială
— Senatul României
— Camera Deputaților
— Înalta Curte de Casație și Justiție
— Curtea Constituțională
— Consiliul Legislativ
— Curtea de Conturi
— Consiliul Superior al Magistraturii
— Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție
— Secretariatul General al Guvernului
— Cancelaria primului ministru
— Ministerul Afacerilor Externe
— Ministerul Economiei și Finanțelor
— Ministerul Justiției
— Ministerul Apărării
— Ministerul Internelor și Reformei Administrative
— Ministerul Muncii, Familiei și Egalității de Șanse
— Ministerul pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale
— Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale
— Ministerul Transporturilor
— Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice și Locuinței
— Ministerul Educației Cercetării și Tineretului
— Ministerul Sănătății Publice
— Ministerul Culturii și Cultelor
— Ministerul Comunicațiilor și Tehnologiei Informației
— Ministerul Mediului și Dezvoltării Durabile
— Serviciul Român de Informații
— Serviciul de Informații Externe
— Serviciul de Protecție și Pază
— Serviciul de Telecomunicații Speciale
— Consiliul Național al Audiovizualului
— Consiliul Concurenței (CC)
— Direcția Națională Anticorupție
— Inspectoratul General de Poliție
— Autoritatea Națională pentru Reglementarea și Monitorizarea Achizițiilor Publice
— Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor
— Autoritatea Națională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilități Publice (ANRSC)
— Autoritatea Națională Sanitară Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor
— Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor
— Autoritatea Navală Română
— Autoritatea Feroviară Română
— Autoritatea Rutieră Română
— Autoritatea Națională pentru Protecția Drepturilor Copilului
— Autoritatea Națională pentru Persoanele cu Handicap
— Autoritatea Națională pentru Turism
— Autoritatea Națională pentru Restituirea Proprietăților
— Autoritatea Națională pentru Tineret
— Autoritatea Națională pentru Cercetare Științifică
— Autoritatea Națională pentru Reglementare în Comunicații și Tehnologia Informației
— Autoritatea Națională pentru Serviciile Societății Informaționale
— Autoritatea Electorală Permanente
— Agenția pentru Strategii Guvernamentale
— Agenția Națională a Medicamentului
— Agenția Națională pentru Sport
— Agenția Națională pentru Ocuparea Forței de Muncă
— Agenția Națională de Reglementare în Domeniul Energiei
— Agenția Română pentru Conservarea Energiei
— Agenția Națională pentru Resurse Minerale
— Agenția Română pentru Investiții Străine
— Agenția Națională pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii și Cooperație
— Agenția Națională a Funcționarilor Publici
— Agenția Națională de Administrare Fiscală
— Agenția de Compensare pentru Achiziții de Tehnică Specială
— Agenția Națională Anti-doping
— Agenția Nucleară
— Agenția Națională pentru Protecția Familiei
— Agenția Națională pentru Egalitatea de Sanse între Bărbați și Femei
— Agenția Națională pentru Protecția Mediului
— Agenția națională Antidrog
SLOVĒNIJA
— Predsednik Republike Slovenije
— Državni zbor Republike Slovenije
— Državni svet Republike Slovenije
— Varuh človekovih pravic
— Ustavno sodišče Republike Slovenije
— Računsko sodišče Republike Slovenije
— Državna revizijska komisja za revizijo postopkov oddaje javnih naročil
— Slovenska akademija znanosti in umetnosti
— Vladne službe
— Ministrstvo za finance
— Ministrstvo za notranje zadeve
— Ministrstvo za zunanje zadeve
— Ministrstvo za obrambo
— Ministrstvo za pravosodje
— Ministrstvo za gospodarstvo
— Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano
— Ministrstvo za promet
— Ministrstvo za okolje in, prostor
— Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve
— Ministrstvo za zdravje
— Ministrstvo za javno upravo
— Ministrstvo za šolstvo in šport
— Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnologijo
— Ministrstvo za kulturo
— Vrhovno sodišče Republike Slovenije
— višja sodišča
— okrožna sodišča
— okrajna sodišča
— Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije
— Okrožna državna tožilstva
— Državno pravobranilstvo
— Upravno sodišče Republike Slovenije
— Višje delovno in socialno sodišče
— delovna sodišča
— Davčna uprava Republike Slovenije
— Carinska uprava Republike Slovenije
— Urad Republike Slovenije za preprečevanje pranja denarja
— Urad Republike Slovenije za nadzor prirejanja iger na srečo
— Uprava Republike Slovenije za javna plačila
— Urad Republike Slovenije za nadzor proračuna
— Policija
— Inšpektorat Republike Slovenije za notranje zadeve
— General štab Slovenske vojske
— Uprava Republike Slovenije za zaščito in reševanje
— Inšpektorat Republike Slovenije za obrambo
— Inšpektorat Republike Slovenije za varstvo pred naravnimi in drugimi nesrečami
— Uprava Republike Slovenije za izvrševanje kazenskih sankcij
— Urad Republike Slovenije za varstvo konkurence
— Urad Republike Slovenije za varstvo potrošnikov
— Tržni inšpektorat Republike Slovenije
— Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino
— Inšpektorat Republike Slovenije za elektronske komunikacije, elektronsko podpisovanje in pošto
— Inšpektorat za energetiko in rudarstvo
— Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja
— Inšpektorat Republike Slovenije za kmetijstvo, gozdarstvo in hrano
— Fitosanitarna uprava Republike Slovenije
— Veterinarska uprava Republike Slovenije
— Uprava Republike Slovenije za pomorstvo
— Direkcija Republike Slovenije za ceste
— Prometni inšpektorat Republike Slovenije
— Direkcija za vodenje investicij v javno železniško infrastrukturo
— Agencija Republike Slovenije za okolje
— Geodetska uprava Republike Slovenije
— Uprava Republike Slovenije za jedrsko varstvo
— Inšpektorat Republike Slovenije za okolje in prostor
— Inšpektorat Republike Slovenije za delo
— Zdravstveni inšpektorat
— Urad Republike Slovenije za kemikalije
— Uprava Republike Slovenije za varstvo pred sevanji
— Urad Republike Slovenije za meroslovje
— Urad za visoko šolstvo
— Urad Republike Slovenije za mladino
— Inšpektorat Republike Slovenije za šolstvo in šport
— Arhiv Republike Slovenije
— Inšpektorat Republike Slovenije za kulturo in medije
— Kabinet predsednika Vlade Republike Slovenije
— Generalni sekretariat Vlade Republike Slovenije
— Služba vlade za zakonodajo
— Služba vlade za evropske zadeve
— Služba vlade za lokalno samoupravo in regionalno politiko
— Urad vlade za komuniciranje
— Urad za enake možnosti
— Urad za verske skupnosti
— Urad za narodnosti
— Urad za makroekonomske analize in razvoj
— Statistični urad Republike Slovenije
— Slovenska obveščevalno-varnostna agencija
— Protokol Republike Slovenije
— Urad za varovanje tajnih podatkov
— Urad za Slovence v zamejstvu in po svetu
— Služba Vlade Republike Slovenije za razvoj
— Informacijski pooblaščenec
— Državna volilna komisija
SLOVĀKIJA
Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas likumā Nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts administratīvo iestāžu darba struktūru vēlāko noteikumu redakcijā:
— Kancelária Prezidenta Slovenskej republiky
— Národná rada Slovenskej republiky
— Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky
— Ministerstvo financií Slovenskej republiky
— Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky
— Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky
— Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky
— Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky
— Ministerstvo obrany Slovenskej republiky
— Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky
— Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky
— Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky
— Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky
— Ministerstvo školstva Slovenskej republiky
— Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky
— Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky
— Úrad vlády Slovenskej republiky
— Protimonopolný úrad Slovenskej republiky
— Štatistický úrad Slovenskej republiky
— Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky
— Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky
— Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky
— Úrad pre verejné obstarávanie
— Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky
— Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky
— Národný bezpečnostný úrad
— Ústavný súd Slovenskej republiky
— Najvyšši súd Slovenskej republiky
— Generálna prokuratura Slovenskej republiky
— Najvyšši kontrolný úrad Slovenskej republiky
— Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky
— Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky
— Úrad pre finančný trh
— Úrad na ochranu osobn ý ch udajov
— Kancelária verejneho ochranu prav
SOMIJA
— Oikeuskanslerinvirasto – Justitiekanslersämbetet
— Liikenne- Ja Viestintäministeriö – Kommunikationsministeriet
—— Ajoneuvohallintokeskus AKE – Fordonsförvaltningscentralen AKE
— Ilmailuhallinto – Luftfartsförvaltningen
— Ilmatieteen laitos – Meteorologiska institutet
— Merenkulkulaitos – Sjöfartsverket
— Merentutkimuslaitos – Havsforskningsinstitutet
— Ratahallintokeskus RHK – Banförvaltningscentralen RHK
— Rautatievirasto – Järnvägsverket
— Tiehallinto – Vägförvaltningen
— Viestintävirasto – Kommunikationsverket
— Maa- Ja Metsätalousministeriö – Jord- Och Skogsbruksministeriet
—— Elintarviketurvallisuusvirasto – Livsmedelssäkerhetsverket
— Maanmittauslaitos – Lantmäteriverket
— Maaseutuvirasto – Landsbygdsverket
— Oikeusministeriö – Justitieministeriet
—— Tietosuojavaltuutetun toimisto – Dataombudsmannens byrå
— Tuomioistuimet – domstolar
— Korkein oikeus – Högsta domstolen
— Korkein hallinto-oikeus – Högsta förvaltningsdomstolen
— Hovioikeudet – hovrätter
— Käräjäoikeudet – tingsrätter
— Hallinto-oikeudet –förvaltningsdomstolar
— Markkinaoikeus – Marknadsdomstolen
— Työtuomioistuin – Arbetsdomstolen
— Vakuutusoikeus – Försäkringsdomstolen
— Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden
— Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet
— HEUNI – Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti – HEUNI – Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta Nationerna
— Konkurssiasiamiehen toimisto – Konkursombudsmannens byrå
— Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden
— Oikeushallinnon palvelukeskus – Justitieförvaltningens servicecentral
— Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus – Justitieförvaltningens datateknikcentral
— Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) – Rättspolitiska forskningsinstitutet
— Oikeusrekisterikeskus – Rättsregistercentralen
— Onnettomuustutkintakeskus – Centralen för undersökning av olyckor
— Rikosseuraamusvirasto – Brottspåföljdsverket
— Rikosseuraamusalan koulutuskeskus – Brottspåföljdsområdets utbildningscentral
— Rikoksentorjuntaneuvosto Rådet för brottsförebyggande
— Saamelaiskäräjät – Sametinget
— Valtakunnansyyttäjänvirasto – Riksåklagarämbetet
— Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet
— Opetusministeriö – Undervisningsministeriet
—— Opetushallitus – Utbildningsstyrelsen
— Valtion elokuvatarkastamo – Statens filmgranskningsbyrå
— Puolustusministeriö – Försvarsministeriet
—— Puolustusvoimat – Försvarsmakten
— Sisäasiainministeriö – Inrikesministeriet
—— Väestörekisterikeskus – Befolkningsregistercentralen
— Keskusrikospoliisi – Centralkriminalpolisen
— Liikkuva poliisi – Rörliga polisen
— Rajavartiolaitos – Gränsbevakningsväsendet
— Lääninhallitukset – Länstyrelserna
— Suojelupoliisi – Skyddspolisen
— Poliisiammattikorkeakoulu – Polisyrkeshögskolan
— Poliisin tekniikkakeskus – Polisens teknikcentral
— Poliisin tietohallintokeskus – Polisens datacentral
— Helsingin kihlakunnan poliisilaitos – Polisinrättningen i Helsingfors
— Pelastusopisto – Räddningsverket
— Hätäkeskuslaitos – Nödcentralsverket
— Maahanmuuttovirasto – Migrationsverket
— Sisäasiainhallinnon palvelukeskus – Inrikesförvaltningens servicecentral
— Sosiaali- Ja Terveysministeriö – Social- Och Hälsovårdsministeriet
— Työttömyysturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden
— Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för socialtrygghet
— Lääkelaitos – Läkemedelsverket
— Terveydenhuollon oikeusturvakeskus – Rättsskyddscentralen för hälsovården
— Säteilyturvakeskus – Strålsäkerhetscentralen
— Kansanterveyslaitos – Folkhälsoinstitutet
— Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO – Utvecklingscentralen för läkemedelsbe-handling
— Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus – Social- och hälsovårdens produkttill-synscentral
— Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes – Forsknings- och utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes
— Vakuutusvalvontavirasto – Försäkringsinspektionen
— Työ- Ja Elinkeinoministeriö – Arbets- Och Näringsministeriet
— Kuluttajavirasto – Konsumentverket
— Kilpailuvirasto – Konkurrensverket
— Patentti- ja rekisterihallitus – Patent- och registerstyrelsen
— Valtakunnansovittelijain toimisto – Riksförlikningsmännens byrå
— Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset– Statliga förläggningar för asylsökande
— Energiamarkkinavirasto - Energimarknadsverket
— Geologian tutkimuskeskus – Geologiska forskningscentralen
— Huoltovarmuuskeskus – Försörjningsberedskapscentralen
— Kuluttajatutkimuskeskus – Konsumentforskningscentralen
— Matkailun edistämiskeskus (MEK) – Centralen för turistfrämjande
— Mittatekniikan keskus (MIKES) – Mätteknikcentralen
— Tekes – teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus -Tekes – utvecklingscentralen för teknologi och innovationer
— Turvatekniikan keskus (TUKES) – Säkerhetsteknikcentralen
— Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) – Statens tekniska forskningscentral
— Syrjintälautakunta – Nationella diskrimineringsnämnden
— Työneuvosto – Arbetsrådet
— Vähemmistövaltuutetun toimisto – Minoritetsombudsmannens byrå
— Ulkoasiainministeriö – Utrikesministeriet
— Valtioneuvoston Kanslia – Statsrådets Kansli
— Valtiovarainministeriö – Finansministeriet
—— Valtiokonttori – Statskontoret
— Verohallinto – Skatteförvaltningen
— Tullilaitos – Tullverket
— Tilastokeskus – Statistikcentralen
— Valtiontaloudellinen tutkimuskeskus – Statens ekonomiska forskiningscentral
— Ympäristöministeriö – Miljöministeriet
—— Suomen ympäristökeskus – Finlands miljöcentral
— Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus – Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet
— Valtiontalouden Tarkastusvirasto – Statens Revisionsverk
ZVIEDRIJA
A
— Affärsverket svenska kraftnät
— Akademien för de fria konsterna
— Alkohol- och läkemedelssortiments-nämnden
— Allmänna pensionsfonden
— Allmänna reklamationsnämnden
— Ambassader
— Ansvarsnämnd, statens
— Arbetsdomstolen
— Arbetsförmedlingen
— Arbetsgivarverk, statens
— Arbetslivsinstitutet
— Arbetsmiljöverket
— Arkitekturmuseet
— Arrendenämnder
— Arvsfondsdelegationen
— Arvsfondsdelegationen
B
— Banverket
— Barnombudsmannen
— Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens
— Bergsstaten
— Biografbyrå, statens
— Biografiskt lexikon, svenskt
— Birgittaskolan
— Blekinge tekniska högskola
— Bokföringsnämnden
— Bolagsverket
— Bostadsnämnd, statens
— Bostadskreditnämnd, statens
— Boverket
— Brottsförebyggande rådet
— Brottsoffermyndigheten
C
— Centrala studiestödsnämnden
D
— Danshögskolan
— Datainspektionen
— Departementen
— Domstolsverket
— Dramatiska institutet
E
— Ekeskolan
— Ekobrottsmyndigheten
— Ekonomistyrningsverket
— Ekonomiska rådet
— Elsäkerhetsverket
— Energimarknadsinspektionen
— Energimyndighet, statens
— EU/FoU-rådet
— Exportkreditnämnden
— Exportråd, Sveriges
F
— Fastighetsmäklarnämnden
— Fastighetsverk, statens
— Fideikommissnämnden
— Finansinspektionen
— Finanspolitiska rådet
— Finsk-svenska gränsälvskommissionen
— Fiskeriverket
— Flygmedicincentrum
— Folkhälsoinstitut, statens
— Fonden för fukt- och mögelskador
— Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas
— Folke Bernadotte Akademin
— Forskarskattenämnden
— Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap
— Fortifikationsverket
— Forum för levande historia
— Försvarets materielverk
— Försvarets radioanstalt
— Försvarets underrättelsenämnd
— Försvarshistoriska museer, statens
— Försvarshögskolan
— Försvarsmakten
— Försäkringskassan
G
— Gentekniknämnden
— Geologiska undersökning
— Geotekniska institut, statens
— Giftinformationscentralen
— Glesbygdsverket
— Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation- och reklamutbildning
— Granskningsnämnden för radio och TV
— Granskningsnämnden för försvarsuppfinningar
— Gymnastik- och Idrottshögskolan
— Göteborgs universitet
H
— Handelsflottans kultur- och fritidsråd
— Handelsflottans pensionsanstalt
— Handelssekreterare
— Handelskamrar, auktoriserade
— Handikappombudsmannen
— Handikappråd, statens
— Harpsundsnämnden
— Haverikommission, statens
— Historiska museer, statens
— Hjälpmedelsinstitutet
— Hovrätterna
— Hyresnämnder
— Häktena
— Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd
— Högskolan Dalarna
— Högskolan i Borås
— Högskolan i Gävle
— Högskolan i Halmstad
— Högskolan i Kalmar
— Högskolan i Karlskrona/Ronneby
— Högskolan i Kristianstad
— Högskolan i Skövde
— Högskolan i Trollhättan/Uddevalla
— Högskolan på Gotland
— Högskolans avskiljandenämnd
— Högskoleverket
— Högsta domstolen
I
— ILO kommittén
— Inspektionen för arbetslöshetsförsäkringen
— Inspektionen för strategiska produkter
— Institut för kommunikationsanalys, statens
— Institut för psykosocial medicin, statens
— Institut för särskilt utbildningsstöd, statens
— Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering
— Institutet för rymdfysik
— Institutet för tillväxtpolitiska studier
— Institutionsstyrelse, statens
— Insättningsgarantinämnden
— Integrationsverket
— Internationella programkontoret för utbildningsområdet
J
— Jordbruksverk, statens
— Justitiekanslern
— Jämställdhetsombudsmannen
— Jämställdhetsnämnden
— Järnvägar, statens
— Järnvägsstyrelsen
K
— Kammarkollegiet
— Kammarrätterna
— Karlstads universitet
— Karolinska Institutet
— Kemikalieinspektionen
— Kommerskollegium
— Konjunkturinstitutet
— Konkurrensverket
— Konstfack
— Konsthögskolan
— Konstnärsnämnden
— Konstråd, statens
— Konsulat
— Konsumentverket
— Krigsvetenskapsakademin
— Krigsförsäkringsnämnden
— Kriminaltekniska laboratorium, statens
— Kriminalvården
— Krisberedskapsmyndigheten
— Kristinaskolan
— Kronofogdemyndigheten
— Kulturråd, statens
— Kungl. Biblioteket
— Kungl. Konsthögskolan
— Kungl. Musikhögskolan i Stockholm
— Kungl. Tekniska högskolan
— Kungl. Vitterhets-, historie- och antikvitetsakademien
— Kungl. Vetenskapsakademin
— Kustbevakningen
— Kvalitets- och kompetensråd, statens
— Kärnavfallsfondens styrelse
L
— Lagrådet
— Lantbruksuniversitet, Sveriges
— Lantmäteriverket
— Linköpings universitet
— Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet
— Livsmedelsverk, statens
— Livsmedelsekonomiska institutet
— Ljud- och bildarkiv, statens
— Lokala säkerhetsnämnderna vid kärnkraftverk
— Lotteriinspektionen
— Luftfartsverket
— Luftfartsstyrelsen
— Luleå tekniska universitet
— Lunds universitet
— Läkemedelsverket
— Läkemedelsförmånsnämnden
— Länsrätterna
— Länsstyrelserna
— Lärarhögskolan i Stockholm
M
— Malmö högskola
— Manillaskolan
— Maritima muséer, statens
— Marknadsdomstolen
— Medlingsinstitutet
— Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges
— Migrationsverket
— Militärhögskolor
— Mittuniversitetet
— Moderna museet
— Museer för världskultur, statens
— Musikaliska Akademien
— Musiksamlingar, statens
— Myndigheten för handikappolitisk samordning
— Myndigheten för internationella adoptionsfrågor
— Myndigheten för skolutveckling
— Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning
— Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning
— Myndigheten för Sveriges nätuniversitet
— Myndigheten för utländska investeringar i Sverige
— Mälardalens högskola
N
— Nationalmuseum
— Nationellt centrum för flexibelt lärande
— Naturhistoriska riksmuseet
— Naturvårdsverket
— Nordiska Afrikainstitutet
— Notarienämnden
— Nämnd för arbetstagares uppfinningar, statens
— Nämnden för statligt stöd till trossamfund
— Nämnden för styrelserepresentationsfrågor
— Nämnden mot diskriminering
— Nämnden för elektronisk förvaltning
— Nämnden för RH anpassad utbildning
— Nämnden för hemslöjdsfrågor
O
— Oljekrisnämnden
— Ombudsmannen mot diskriminering på grund av sexuell läggning
— Ombudsmannen mot etnisk diskriminering
— Operahögskolan i Stockholm
P
— Patent- och registreringsverket
— Patentbesvärsrätten
— Pensionsverk, statens
— Personregisternämnd statens, SPAR-nämnden
— Pliktverk, Totalförsvarets
— Polarforskningssekretariatet
— Post- och telestyrelsen
— Premiepensionsmyndigheten
— Presstödsnämnden
R
— Radio- och TV–verket
— Rederinämnden
— Regeringskansliet
— Regeringsrätten
— Resegarantinämnden
— Registernämnden
— Revisorsnämnden
— Riksantikvarieämbetet
— Riksarkivet
— Riksbanken
— Riksdagsförvaltningen
— Riksdagens ombudsmän
— Riksdagens revisorer
— Riksgäldskontoret
— Rikshemvärnsrådet
— Rikspolisstyrelsen
— Riksrevisionen
— Rikstrafiken
— Riksutställningar, Stiftelsen
— Riksvärderingsnämnden
— Rymdstyrelsen
— Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige
— Räddningsverk, statens
— Rättshjälpsmyndigheten
— Rättshjälpsnämnden
— Rättsmedicinalverket
S
— Samarbetsnämnden för statsbidrag till trossamfund
— Sameskolstyrelsen och sameskolor
— Sametinget
— SIS, Standardiseringen i Sverige
— Sjöfartsverket
— Skatterättsnämnden
— Skatteverket
— Skaderegleringsnämnd, statens
— Skiljenämnden i vissa trygghetsfrågor
— Skogsstyrelsen
— Skogsvårdsstyrelserna
— Skogs och lantbruksakademien
— Skolverk, statens
— Skolväsendets överklagandenämnd
— Smittskyddsinstitutet
— Socialstyrelsen
— Specialpedagogiska institutet
— Specialskolemyndigheten
— Språk- och folkminnesinstitutet
— Sprängämnesinspektionen
— Statistiska centralbyrån
— Statskontoret
— Stockholms universitet
— Stockholms internationella miljöinstitut
— Strålsäkerhetsmyndigheten
— Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll
— Styrelsen för internationellt utvecklingssamarbete, SIDA
— Styrelsen för Samefonden
— Styrelsen för psykologiskt försvar
— Stängselnämnden
— Svenska institutet
— Svenska institutet för europapolitiska studier
— Svenska ESF rådet
— Svenska Unescorådet
— Svenska FAO kommittén
— Svenska Språknämnden
— Svenska Skeppshypotekskassan
— Svenska institutet i Alexandria
— Sveriges författarfond
— Säkerhetspolisen
— Säkerhets- och integritetsskyddsnämnden
— Södertörns högskola
T
— Taltidningsnämnden
— Talboks- och punktskriftsbiblioteket
— Teaterhögskolan i Stockholm
— Tingsrätterna
— Tjänstepensions och grupplivnämnd, statens
— Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet
— Totalförsvarets forskningsinstitut
— Totalförsvarets pliktverk
— Tullverket
— Turistdelegationen
U
— Umeå universitet
— Ungdomsstyrelsen
— Uppsala universitet
— Utlandslönenämnd, statens
— Utlänningsnämnden
— Utrikesförvaltningens antagningsnämnd
— Utrikesnämnden
— Utsädeskontroll, statens
V
— Valideringsdelegationen
— Valmyndigheten
— Vatten- och avloppsnämnd, statens
— Vattenöverdomstolen
— Verket för förvaltningsutveckling
— Verket för högskoleservice
— Verket för innovationssystem (VINNOVA)
— Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)
— Vetenskapsrådet
— Veterinärmedicinska anstalt, statens
— Veterinära ansvarsnämnden
— Väg- och transportforskningsinstitut, statens
— Vägverket
— Vänerskolan
— Växjö universitet
— Växtsortnämnd, statens
Å
— Åklagarmyndigheten
— Åsbackaskolan
Ö
— Örebro universitet
— Örlogsmannasällskapet
— Östervångsskolan
— Överbefälhavaren
— Överklagandenämnden för högskolan
— Överklagandenämnden för nämndemanna-uppdrag
— Överklagandenämnden för studiestöd
— Överklagandenämnden för totalförsvaret
APVIENOTĀ KARALISTE
— Cabinet Office
—— Office of the Parliamentary Counsel
— Central Office of Information
— Charity Commission
— Crown Estate Commissioners (balso tikai par izdevumu pozīcijām)
— Crown Prosecution Service
— Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform
—— Competition Commission
— Gas and Electricity Consumers' Council
— Office of Manpower Economics
— Department for Children, Schools and Families
— Department of Communities and Local Government
—— Rent Assessment Panels
— Department for Culture, Media and Sport
—— British Library
— British Museum
— Commission for Architecture and the Built Environment
— The Gambling Commission
— Historic Buildings and Monuments Commission for England (Anglijas kultūrvēsturiskais mantojums)
— Imperial War Museum
— Museums, Libraries and Archives Council
— National Gallery
— National Maritime Museum
— National Portrait Gallery
— Natural History Museum
— Science Museum
— Tate Gallery
— Victoria and Albert Museum
— Wallace Collection
— Department for Environment, Food and Rural Affairs
—— Agricultural Dwelling House Advisory Committees
— Agricultural Land Tribunals
— Agricultural Wages Board and Committees
— Cattle Breeding Centre
— Countryside Agency
— Plant Variety Rights Office
— Royal Botanic Gardens, Kew
— Royal Commission on Environmental Pollution
— Department of Health
—— Dental Practice Board
— National Health Service Strategic Health Authorities
— NHS Trusts
— Prescription Pricing Authority
— Department for Innovation, Universities and Skills
—— Higher Education Funding Council for England
— National Weights and Measures Laboratory
— Patent Office
— Department for International Development
— Department of the Procurator General and Treasury Solicitor
—— Legal Secretariat to the Law Officers
— Department for Transport
—— Maritime and Coastguard Agency
— Department for Work and Pensions
—— Disability Living Allowance Advisory Board
— Independent Tribunal Service
— Medical Boards and Examining Medical Officers (kara veterānu pensijas)
— Occupational Pensions Regulatory Authority
— Regional Medical Service
— Social Security Advisory Committee
— Export Credits Guarantee Department
— Foreign and Commonwealth Office
—— Wilton Park Conference Centre
— Government Actuary's Department
— Government Communications Headquarters
— Home Office
—— HM Inspectorate of Constabulary
— House of Commons
— House of Lords
— Ministry of Defence
—— Defence Equipment & Support
— Meteorological Office
— Ministry of Justice
—— Boundary Commission for England
— Combined Tax Tribunal
— Council on Tribunals
— Court of Appeal – Criminal
— Employment Appeals Tribunal
— Employment Tribunals
— HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (Anglija un Velsa)
— Immigration Appellate Authorities
— Immigration Adjudicators
— Immigration Appeals Tribunal
— Lands Tribunal
— Law Commission
— Legal Aid Fund (Anglija un Velsa)
— Office of the Social Security Commissioners
— Parole Board and Local Review Committees
— Pensions Appeal Tribunals
— Public Trust Office
— Supreme Court Group (Anglija un Velsa)
— Transport Tribunal
— The National Archives
— National Audit Office
— National Savings and Investments
— National School of Government
— Northern Ireland Assembly Commission
— Northern Ireland Court Service
—— Coroners Courts
— County Courts
— Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland
— Crown Court
— Enforcement of Judgements Office
— Legal Aid Fund
— Magistrates' Courts
— Pensions Appeals Tribunals
— Northern Ireland, Department for Employment and Learning
— Northern Ireland, Department for Regional Development
— Northern Ireland, Department for Social Development
— Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development
— Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure
— Northern Ireland, Department of Education
— Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment
— Northern Ireland, Department of the Environment
— Northern Ireland, Department of Finance and Personnel
— Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety
— Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister
— Northern Ireland Office
—— Crown Solicitor's Office
— Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland
— Forensic Science Laboratory of Northern Ireland
— Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland
— Police Service of Northern Ireland
— Probation Board for Northern Ireland
— State Pathologist Service
— Office of Fair Trading
— Office for National Statistics
—— National Health Service Central Register
— Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners
— Paymaster General's Office
— Postal Business of the Post Office
— Privy Council Office
— Public Record Office
— HM Revenue and Customs
—— The Revenue and Customs Prosecutions Office
— Royal Hospital, Chelsea
— Royal Mint
— Rural Payments Agency
— Scotland, Auditor-General
— Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service
— Scotland, General Register Office
— Scotland, Queen's and Lord Treasurer's Remembrancer
— Scotland, Registers of Scotland
— The Scotland Office
— The Scottish Ministers
—— Architecture and Design Scotland
— Crofters Commission
— Deer Commission for Scotland
— Lands Tribunal for Scotland
— National Galleries of Scotland
— National Library of Scotland
— National Museums of Scotland
— Royal Botanic Garden, Edinburgh
— Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland
— Scottish Further and Higher Education Funding Council
— Scottish Law Commission
— Community Health Partnerships
— Special Health Boards
— Health Boards
— The Office of the Accountant of Court
— High Court of Justiciary
— Court of Session
— HM Inspectorate of Constabulary
— Parole Board for Scotland
— Pensions Appeal Tribunals
— Scottish Land Court
— Sheriff Courts
— Scottish Police Services Authority
— Office of the Social Security Commissioners
— The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees
— Keeper of the Records of Scotland
— The Scottish Parliamentary Body Corporate
— HM Treasury
—— Office of Government Commerce
— United Kingdom Debt Management Office
— The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)
— The Welsh Ministers
—— Higher Education Funding Council for Wales
— Local Government Boundary Commission for Wales
— The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales
— Valuation Tribunals (Velsa)
— Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards
— Welsh Rent Assessment Panels
V PIELIKUMS
TĀS PRODUKCIJAS SARAKSTS, KAS MINĒTA 7. PANTĀ UN KAS ATTIECAS UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ ( 32 )
|
25. nodaļa |
Sāls, sērs, augsnes un akmeņi, apmešanas materiāli, kaļķi un cements |
|
26. nodaļa |
Metāla rūdas, izdedži un pelni |
|
27. nodaļa |
Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to destilācijas produkti, bitumenvielas, minerālvaski, izņemot: ex 27.10 – īpašas dzinēja degvielas |
|
28. nodaļa |
Neorganiskās ķīmiskās vielas, organiski un neorganiski dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu un izotopu savienojumi, izņemot: ex 28.09 – sprāgstvielas ex 28.13 – sprāgstvielas ex 28.14 – asaru gāzi ex 28.28 – sprāgstvielas ex 28.32 – sprāgstvielas ex 28.39 – sprāgstvielas ex 28.50 – toksiskus ražojumus ex 28.51 – toksiskus ražojumus ex 28.54 – sprāgstvielas |
|
29. nodaļa |
Organiskās ķīmiskās vielas, izņemot: ex 29.03 – sprāgstvielas ex 29.04 – sprāgstvielas ex 29.07 – sprāgstvielas ex 29.08 – sprāgstvielas ex 29.11 – sprāgstvielas ex 29.12 – sprāgstvielas ex 29.13 – toksiskus ražojumus ex 29.14 – toksiskus ražojumus ex 29.15 – toksiskus ražojumus ex 29.21 – toksiskus ražojumus ex 29.22 – toksiskus ražojumus ex 29.23 – toksiskus ražojumus ex 29.26 – sprāgstvielas ex 29.27 – toksiskus ražojumus ex 29.29 – sprāgstvielas |
|
30. nodaļa |
Farmaceitiskie produkti |
|
31. nodaļa |
Mēslošanas līdzekļi |
|
32. nodaļa |
Miecvielu un krāsvielu ekstrakti, miecvielas un to atvasinājumi, krāsvielas, ādas krāsas, krāsas un lakas, tepes, pildvielas un aizpildītāji, tintes |
|
33. nodaļa |
Ēteriskās eļļas un smaržīgie sveķu ekstrakti, parfimērijas, kosmētikas vai ķermeņa kopšanas līdzekļi |
|
34. nodaļa |
Ziepes, virsmas aktīvās organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, smērvielas, mākslīgie vaski, apstrādātie vaski, spodrināšanas un tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un “zobu vaski” |
|
35. nodaļa |
Olbaltumvielas, līmes, fermenti |
|
37. nodaļa |
Fotopreces un kinopreces |
|
38. nodaļa |
Dažādi ķīmiski produkti, izņemot ex 38.19 – toksiskus ražojumus |
|
39. nodaļa |
Mākslīgie sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri un to izstrādājumi, izņemot: ex 39.03 – sprāgstvielas |
|
40. nodaļa |
Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss un tā izstrādājumi, izņemot: ex 40.11 – ložu drošas riepas |
|
41. nodaļa |
Jēlādas (izņemot kažokādas) un ādas |
|
42. nodaļa |
Ādas izstrādājumi, zirglietas un iejūga piederumi, ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces, dzīvnieku zarnu (izņemot zīdtārpiņa pavedienu) izstrādājumi |
|
43. nodaļa |
Kažokādas un mākslīgās kažokādas un to izstrādājumi |
|
44. nodaļa |
Koks un koka izstrādājumi, kokogles |
|
45. nodaļa |
Korķis un korķa izstrādājumi |
|
46. nodaļa |
Izstrādājumi no esparto un citiem pinamajiem materiāliem, pīti grozi un citi pinumi |
|
47. nodaļa |
Papīra izgatavošanas materiāli |
|
48. nodaļa |
Papīrs un kartons, papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi |
|
49. nodaļa |
Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas izstrādājumi, rokraksti, mašīnraksti un plāni |
|
65. nodaļa |
Galvassegas un to daļas |
|
66. nodaļa |
Lietussargi, saulessargi, spieķi, pātagas, pletnes un to daļas |
|
67. nodaļa |
Apstrādātas spalvas un dūnas un spalvu un dūnu izstrādājumi, mākslīgās puķes, izstrādājumi no cilvēku matiem |
|
68. nodaļa |
Izstrādājumi no akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgiem materiāliem |
|
69. nodaļa |
Keramikas izstrādājumi |
|
70. nodaļa |
Stikls un stikla priekšmeti |
|
71. nodaļa |
Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, velmēti dārgmetāli un to izstrādājumi; bižutērija |
|
73. nodaļa |
Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi |
|
74. nodaļa |
Varš un tā izstrādājumi |
|
75. nodaļa |
Niķelis un tā izstrādājumi |
|
76. nodaļa |
Alumīnijs un tā izstrādājumi |
|
77. nodaļa |
Magnijs un berilijs un to izstrādājumi |
|
78. nodaļa |
Svins un tā izstrādājumi |
|
79. nodaļa |
Cinks un tā izstrādājumi |
|
80. nodaļa |
Alva un tās izstrādājumi |
|
81. nodaļa |
Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi |
|
82. nodaļa |
No parastā metāla izgatavoti rīki, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas, izņemot: ex 82.05 – rīkus ex 82.07 – rīkus, to daļas |
|
83. nodaļa |
Dažādi parastā metāla izstrādājumi |
|
84. nodaļa |
Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, to daļas, izņemot: ex 84.06 – dzinējus ex 84.08 – citus dzinējus ex 84.45 – mehānismus ex 84.53 – automātiskas datu apstrādes mašīnas ex 84.55 – to mašīnu daļas, kas minētas pozīcijā Nr. 84.53 ex 84.59 – kodolreaktorus |
|
85. nodaļa |
Elektriskas iekārtas un aprīkojums, tā daļas, izņemot ex 85.13 – telekomunikāciju iekārtas ex 85.15 – raidaparatūru |
|
86. nodaļa |
Vilcienu lokomotīves un tramvaju vilcējvagoni, ritošais sastāvs un tā daļas, dzelzceļa un tramvaju sliežu piederumi, visu veidu signalizācijas iekārtas (kas nav elektromehāniskas), izņemot: ex 86.02 – elektriskās bruņulokomotīves ex 86.03 – citas bruņulokomotīves ex 86.05 – bruņuvagonus ex 86.06 – remonta vagonus ex 86.07 – vagonus |
|
87. nodaļa |
Transportlīdzekļi, kas nav vilcienu vai tramvaju ritošais sastāvs, un to detaļas, izņemot ex 87.08 – tankus un citus bruņutransporta līdzekļus ex 87.01 – traktorus ex 87.02 – militāros transportlīdzekļus ex 87.03 – tehniskās palīdzības automašīnas ex 87.09 – motociklus ex 87.14 – piekabes |
|
89. nodaļa |
Kuģi, laivas un peldlīdzekļi, izņemot: ex 89.01A – karakuģus |
|
90. nodaļa |
Optikas, fotogrāfijas, kinematogrāfijas, mērīšanas, kontroles, precīzijas, medicīnas un ķirurģijas instrumenti un aparāti, to detaļas, izņemot: ex 90.05 – binokļus ex 90.13 – dažādus instrumentus, lāzerus ex 90.14 – telemetrus ex 90.28: elektriskos un elektroniskos mērinstrumentus ex 90.11 – mikroskopus ex 90.17 – medicīnas instrumentus ex 90.18 – mehanoterapijas aparatūru ex 90.19 – ortopēdiskos piederumus ex 90.20 – rentgena aparātus |
|
91. nodaļa |
Rokas pulksteņu un pulksteņu ražošana |
|
92. nodaļa |
Mūzikas instrumenti, skaņas ieraksta vai atskaņošanas ierīces, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra, šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi |
|
94. nodaļa |
Mēbeles un to sastāvdaļas, gultas piederumi, matrači, matraču balsti, spilveni un tamlīdzīgs polsterēts aprīkojums, izņemot ex 94.01A – lidaparātu sēdekļus |
|
95. nodaļa |
Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi |
|
96. nodaļa |
Slotas, sukas, pūderslotiņas un sieti |
|
98. nodaļa |
Dažādi rūpnieciski izstrādājumi |
VI PIELIKUMS
DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.
a) “Tehniskā specifikācija” būvdarbu valsts līguma gadījumā ir tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts konkursa dokumentos un nosaka materiāla, produkcijas vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, produkciju vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu. Šie raksturlielumi ietver ekoloģisko īpašību līmeņus, projektēšanu visiem lietotājiem (ietverot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošību vai gabarītus, tostarp procedūras attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testu un testu metodēm, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēm un ražošanas procesiem un metodēm. Tās ietver arī noteikumus par projektēšanu un izmaksām, testu, pārbaužu un pieņemšanas nosacījumus saistībā ar būvdarbiem un būvniecības metodēm un tehnoloģijām, kā arī visus pārējos tehniskos nosacījumus, ko līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga paredzēt saskaņā ar vispārējiem vai konkrētiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtajiem būvdarbiem un tajos izmantotajiem materiāliem vai detaļām;
b) “tehniskā specifikācija” piegādes vai pakalpojumu valsts līgumu gadījumā ir dokumentāra specifikācija, ko nosaka saistībā ar produkcijas vai pakalpojumu paredzētajiem raksturlielumiem, piemēram, kvalitāti, ekoloģisko īpašību līmeņus, projektēšanu visiem lietotājiem (ietverot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, produkcijas pielietojumu, drošību vai gabarītus, tostarp prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto produkciju pārdod, terminoloģiju, simboliem, testu un testa metodēm, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēm, lietotājiem paredzētajiem norādījumiem, ražošanas procesiem un metodēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām.
2. “Standarts” ir tehniska specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas struktūra un kas nav obligāti jāievēro, un kas ietilpst vienā no šādām kategorijām:
|
— |
starptautiskais standarts : standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai, |
|
— |
Eiropas standarts : standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai, |
|
— |
valsts standarts : standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai. |
3. “Eiropas tehniskais apstiprinājums” ir tāds labvēlīgs tehniskais novērtējums attiecībā uz produkcijas piemērotību konkrētam mērķim, kurš pamatojas uz būvdarbu pamatprasību izpildi, ievērojot produkcijas dabīgos raksturlielumus un paredzētos lietošanas un izmantošanas nosacījumus. Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdod apstiprinātājiestāde, ko šim nolūkam izraugās dalībvalsts.
4. “Kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas paredzēta saskaņā ar dalībvalstu atzītu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu procedūru.
5. “Tehniskā atsauce” ir visa Eiropas standartizācijas struktūru produkcija, kas nav oficiālie standarti un ir izstrādāta atbilstīgi procedūrām, kuras pieņemtas tirgus vajadzību attīstībai.
VII PIELIKUMS
PAZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA
VII A PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ VALSTS LĪGUMU PAZIŅOJUMOS
PAZIŅOJUMS PAR IEPRIEKŠĒJA INFORMATĪVA PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJA PROFILĀ
|
1. |
Līgumslēdzējas iestādes valsts. |
|
2. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums. |
|
3. |
“Pircēja profila” adrese internetā (URL). |
|
4. |
Atsauces numurs vai numuri CPV nomenklatūrā. |
IEPRIEKŠĒJS INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS
|
1. |
Nosaukums, adrese, faksa numurs un e-pasta adrese līgumslēdzējai iestādei un – ja šī informācija atšķiras – dienestam, no kura var iegūt papildu informāciju, un – pakalpojumu un būvdarbu valsts līgumu gadījumā – attiecīgajiem dienestiem, piemēram, valdības iestāžu tīmekļa vietnes adrese, kurā var iegūt informāciju par tiem vispārējiem reglamentējošajiem noteikumiem nodokļu, vides aizsardzības, darba aizsardzības un darba apstākļu jomā, ko piemēro līguma izpildes vietā. |
|
2. |
Attiecīgā gadījumā – norāde uz to, vai konkrētais valsts līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tas realizējams tikai aizsargātās nodarbinātības programmās. |
|
3. |
Būvdarbu valsts līgumiem – būvdarbu veids un apjoms un realizācijas vieta; ja darba apjomu sadala vairākās daļās – būtiskākie katras daļas rādītāji ir ar norādi uz veicamo darbu; aptuvens paredzēto būvdarbu izmaksu diapazons, ja tas ir pieejams; atsauces numurs(-i) nomenklatūrā. Piegādes valsts līgumiem – piegādājamās produkcijas veids un daudzums vai vērtība; atsauces numurs(-i) nomenklatūrā. Pakalpojumu valsts līgumiem – paredzētā iepirkuma kopējā vērtība katrā no II A pielikumā minētajām pakalpojumu kategorijām; atsauces numurs(–i) nomenklatūrā. |
|
4. |
Pakalpojumu valsts līgumiem katrā kategorijā – līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras paredzamais sākuma datums. |
|
5. |
Attiecīgā gadījumā – norāde uz to, vai jāņem vērā pamatnolīgums. |
|
6. |
Attiecīgā gadījumā – cita informācija. |
|
7. |
Paziņojuma nosūtīšanas datums vai datums, kurā nosūtīts paziņojums par iepriekšēja informatīva paziņojuma publicēšanu pircēja profilā. |
|
8. |
Norāde par to, vai uz līgumu attiecas Nolīgums. |
LĪGUMU PAZIŅOJUMI
Atklātā un slēgtā konkursā, cenu aptaujā, sarunu procedūrā:
1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese.
2. Attiecīgā gadījumā – norāde uz to, vai konkrētais valsts līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā realizācija paredzēta tikai aizsargātās nodarbinātības programmās.
a) Procedūra, kas izraudzīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai;
b) attiecīgā gadījumā – paātrinātās procedūras izmantošanas iemesli (slēgtā un sarunu procedūrā);
c) attiecīgā gadījumā – norāde uz to, vai jāņem vērā pamatnolīgums;
d) attiecīgā gadījumā – norāde uz to, vai izmanto dinamisko iepirkuma sistēmu;
e) attiecīgā gadījumā – elektroniskas izsoles izmantošana (atklātā vai slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā gadījumā).
4. Līguma veids.
5. Būvdarbu realizācijas/veikšanas, produkcijas piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta.
a) Būvdarbu valsts līgumiem:
— būvdarbu veids un apjoms, būves vispārīgs raksturojums. Norādes konkrēti par papildu būvdarbu iespējamību un provizorisku grafiku, ja tas ir zināms, kā arī par iespējamo līguma atjaunošanas reižu skaitu, ja paredzēta šāda atjaunošana. Ja būvdarbus vai līgumu sadala vairākās daļās – katras daļas lielums; atsauces numurs(-i) nomenklatūrā,
— informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgums paredz arī projektu izstrādi,
— pamatnolīguma gadījumā – arī norāde par plānoto pamatnolīguma darbības ilgumu, būvdarbu paredzamo kopējo vērtību visā pamatnolīguma laikā un, ciktāl iespējams, par to līgumu vērtību un regularitāti, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt;
b) piegādes valsts līgumiem:
— piegādājamās produkcijas veids, konkrēti norādot to, vai piedāvājumi jāiesniedz par produkcijas pirkšanu, nomāšanu, īrēšanu vai īrējumpirkšanu vai par šo iespēju apvienojumu; atsauces numurs nomenklatūrā. Piegādājamās produkcijas daudzums, konkrēti norādot papildu iepirkuma iespējamību un provizorisku grafiku, ja tas ir zināms, kā arī iespējamo līguma atjaunošanas reižu skaitu, ja paredzēta šāda atjaunošana. Atsauces numurs(-i) nomenklatūrā,
— pastāvīgu vai konkrētā laika posmā atjaunojamu piegādes līgumu gadījumā – turpmāko paredzēto līgumu slēgšanas grafiks, ja tas ir zināms,
— pamatnolīguma gadījumā – arī norāde par plānoto pamatnolīguma darbības ilgumu, piegāžu paredzamo kopējo vērtību visā pamatnolīguma laikā un, ciktāl iespējams, par to līgumu vērtību un regularitāti, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt;
c) pakalpojumu valsts līgumiem:
— pakalpojuma kategorija un apraksts. Atsauces numurs(-i) nomenklatūrā. Sniedzamo pakalpojumu apjoms. Konkrēta norāde par papildu iepirkuma iespējamību un provizorisku grafiku, ja tas ir zināms, kā arī par līguma atjaunošanas reižu skaitu, ja paredzēta šāda atjaunošana. Konkrētā laika posmā atjaunojamu pakalpojumu valsts līgumu gadījumā – aptuvens turpmāko paredzēto līgumu slēgšanas grafiks, ja tas ir zināms,
— pamatnolīguma gadījumā – arī norāde par plānoto pamatnolīguma darbības ilgumu, pakalpojumu paredzamo kopējo vērtību visā pamatnolīguma laikā un, ciktāl iespējams, par to līgumu vērtību un regularitāti, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt,
— norāde par to, vai pakalpojuma sniegšanas tiesības ar normatīviem un administratīviem aktiem ir rezervētas konkrētas profesijas pārstāvjiem.
— Atsauce uz šiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem,
— norāde par to, vai juridiskām personām ir jānorāda par pakalpojuma sniegšanu atbildīgā personāla sastāvs un profesionālā kvalifikācija;
7. Ja līgumu sadala daļās – norāde par to, vai piedāvājumu iespējams iesniegt par vienu, par vairākām vai par visām daļām.
8. Būvdarbu pabeigšanas vai piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas termiņš vai būvdarbu vai piegāžu, vai pakalpojumu līguma darbības ilgums; ja iespējams, būvdarbu sākšanas termiņš vai piegāžu vai pakalpojumu piegādes sākšanas termiņš.
9. Variantu pieņemšana vai nepieņemšana.
10. Attiecīgā gadījumā – īpaši līguma izpildes nosacījumi.
11. Atklātā procedūrā:
a) nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese dienestam, no kura var prasīt līguma dokumentus un papildu dokumentus;
b) attiecīgā gadījumā – šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņš;
c) attiecīgā gadījumā – minēto dokumentu saņemšanas izmaksas un maksāšanas nosacījumi.
a) Piedāvājumu vai orientējošo piedāvājumu saņemšanas termiņš, ja izmanto dinamisko iepirkuma sistēmu (atklātās procedūrās);
b) dalības pieteikumu saņemšanas termiņš (slēgtā un sarunu procedūrā);
c) adrese, uz kuru tie jānosūta;
d) valoda vai valodas, kādās tie jāraksta.
13. Atklātās procedūrās:
a) personas, kas ir pilnvarotas būt klāt piedāvājumu atvēršanā;
b) piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta.
14. Attiecīgā gadījumā – prasītā drošības nauda un garantijas.
15. Galvenie finansēšanas un samaksas noteikumi un/vai atsauces uz tos ietverošajiem avotiem.
16. Attiecīgā gadījumā – kādai jābūt līguma slēgšanas tiesības ieguvušās komersantu grupas juridiskajai formai.
17. Atlases kritēriji saistībā ar komersantu personiskajiem datiem, kas var būt par iemeslu viņu izslēgšanai, un pieprasītā informācija, ar kuru pierāda, ka uz viņiem neattiecas gadījumi, kas ir izslēgšanas pamats. Atlases kritēriji un informācija saistībā ar komersantu personiskajiem datiem, informācija un formalitātes, kas vajadzīgas, lai novērtētu komersanta atbilstību prasītajam minimālajam ekonomiskajam un tehniskajam standartam. Pieprasīto standartu minimālais(-ie) līmenis(-ņi).
18. Pamatnolīguma gadījumā – komersantu, kas būs pamatnolīguma dalībnieki, skaits un – attiecīgā gadījumā – paredzētais maksimālais skaits; paredzētais pamatnolīguma darbības ilgums, vajadzības gadījumā minot iemeslus tādam darbības ilgumam, kas pārsniedz četrus gadus.
19. Attiecībā uz cenu aptauju vai sarunu procedūru ar līguma paziņojuma publicēšanu un piemērotos gadījumos – norāde par to, vai procedūru dala posmos nolūkā pakāpeniski samazināt apspriežamo risinājumu vai piedāvājumu skaitu.
20. Attiecībā uz slēgtu procedūru, cenu aptauju vai sarunu procedūru ar līguma paziņojuma publicēšanu, kad norāda, vai tiek izmantota iespēja samazināt to kandidātu skaitu, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās – minimālais un – attiecīgā gadījumā – ierosinātais maksimālais kandidātu skaits un objektīvi kritēriji, ko izmantos šā kandidātu skaita noteikšanā.
21. Termiņš, kurā pretendentam jāuztur spēkā savs piedāvājums (atklātā procedūrā).
22. Attiecīgā gadījumā – to komersantu nosaukums un adrese, kurus līgumslēdzēja iestāde jau ir izraudzījusies (sarunu procedūrā).
23. Kritēriji, kas minēti 53. pantā un ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – “viszemākā cena” vai “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas attiecas uz “ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu”, kā arī to novērtējumu norāda tad, ja tie nav iekļauti specifikācijās vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā.
24. Par pārsūdzības un, attiecīgā gadījumā, starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzības iesniegšanas termiņiem vai, vajadzības gadījumā, nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e–pasta adrese dienestam, no kura šo informāciju var iegūt.
25. Datums(-i), kuros publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar publicēšanai noteiktajām tehniskajām specifikācijām, kas norādītas VIII pielikumā, vai deklarācija par to, ka šādas publikācijas nav bijis.
26. Paziņojuma nosūtīšanas datums.
27. Norāde par to, vai uz līgumu attiecas Nolīgums.
VIENKĀRŠOTS LĪGUMA PAZIŅOJUMS IZMANTOŠANAI DINAMISKAJĀ IEPIRKUMA SISTĒMĀ
|
1. |
Līgumslēdzējas iestādes valsts. |
|
2. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums un e-pasta adrese. |
|
3. |
Atsauce uz dinamiskās iepirkuma sistēmas līguma paziņojuma publikāciju. |
|
4. |
E-pasta adrese, uz kuru rakstīt, lai saņemtu tehniskās specifikācijas un papildu dokumentus saistībā ar dinamisko iepirkuma sistēmu. |
|
5. |
Līguma priekšmets – apraksts, izmantojot atsauces numuru vai numurus CPV nomenklatūrā, un līgumam atbilstīgais daudzums vai apjoms. |
|
6. |
Orientējošo piedāvājumu iesniegšanas termiņš. |
PAZIŅOJUMI PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU
|
1. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese. |
|
2. |
Izraudzītās piešķiršanas procedūras. Ja piemērota sarunu procedūra bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas (28. pants) – izvēles pamatojums. |
|
3. |
Būvdarbu valsts līgumiem – līguma veids un apjoms, objekta vispārīgs raksturojums. Piegādes valsts līgumiem – attiecīgā gadījumā, piegādātāja piegādātās produkcijas veids un daudzums; atsauces numurs nomenklatūrā. Pakalpojumu valsts līgumiem – pakalpojuma kategorija un apraksts; atsauces numurs nomenklatūrā; iegādāto pakalpojumu apjoms. |
|
4. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas datums. |
|
5. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji. |
|
6. |
Saņemto piedāvājumu skaits. |
|
7. |
Izraudzīto komersantu nosaukums un adrese. |
|
8. |
Samaksātā cena vai cenu diapazons (zemākā/augstākā cena). |
|
9. |
Paredzamā piedāvājuma(-u) vērtība vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā. |
|
10. |
Attiecīgā gadījumā – līguma vērtība un daļa, par ko varētu tikt slēgti apakšlīgumi ar trešām personām. |
|
11. |
Datums, kurā publicēts konkursa paziņojums atbilstīgi publicēšanai noteiktajām tehniskajām specifikācijām VIII pielikumā. |
|
12. |
Paziņojuma nosūtīšanas datums. |
|
13. |
Par pārsūdzības un, attiecīgā gadījumā, starpniecības procedūru atbildīgās iestādes nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzības iesniegšanas termiņu vai, vajadzības gadījumā, nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e–pasta adrese dienestam, no kura šo informāciju var iegūt. |
VII B PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ BŪVDARBU KONCESIJAS PAZIŅOJUMOS
1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, faksa numurs un e-pasta adrese.
a) Realizācijas vieta;
b) koncesijas priekšmets; pakalpojumu veids un apjoms.
a) Pieteikumu iesniegšanas termiņš;
b) adrese, uz kuru tie jāsūta;
c) valoda(-as), kādās tie jāraksta.
4. Personiskie, tehniskie un finansiālie nosacījumi, kas kandidātiem jāievēro.
5. Kritēriji, ko piemēros līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.
6. Piemērotos gadījumos – minimālā būvdarbu daļa, ko veiks apakšuzņēmēji.
7. Paziņojuma nosūtīšanas datums.
8. Par pārsūdzības un, attiecīgā gadījumā, starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzības iesniegšanas termiņu vai, vajadzības gadījumā, nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese dienestam, no kura šo informāciju var iegūt.
VII C PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ TĀDU KONCESIONĀRU VEIKTOS BŪVDARBU LĪGUMU PAZIŅOJUMOS, KURI NAV LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES
a) Realizācijas vieta;
b) pakalpojumu veids un apjoms, būvdarbu vispārīgs raksturojums.
2. Noteiktie darba pabeigšanas termiņi.
3. Nosaukums un adrese struktūrai, no kuras var pieprasīt specifikācijas un papildu dokumentus.
a) Dalības pieteikumu saņemšanas un/vai piedāvājumu saņemšanas termiņš;
b) adrese, uz kuru tie jāsūta;
c) valoda(-as), kādās tie jāraksta.
5. Prasītā drošības nauda vai garantijas.
6. Ekonomiskie un tehniskie nosacījumi, kas būvuzņēmējam jāizpilda.
7. Kritēriji, ko piemēros līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.
8. Paziņojuma nosūtīšanas datums.
VII D PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PROJEKTU SKIČU KONKURSA PAZIŅOJUMOS
PAZIŅOJUMI PAR KONKURSU
1. Nosaukums, adrese, faksa numurs un e-pasta adrese līgumslēdzējai iestādei un dienestam, no kura var iegūt papildu dokumentus.
2. Projekta apraksts.
3. Konkursa veids – atklāts vai slēgts.
4. Atklātiem konkursiem – projektu iesniegšanas termiņš.
5. Slēgtiem konkursiem:
a) iecerētais dalībnieku skaits;
b) ja dalībnieki jau atlasīti – šo dalībnieku nosaukumi;
c) dalībnieku atlases kritēriji;
d) dalības pieteikumu iesniegšanas termiņš.
6. Atbilstošos gadījumos – norāde par to, ka piedalīties drīkst tikai konkrētas profesijas pārstāvji.
7. Kritēriji, ko piemēros projektu vērtēšanā.
8. Jau atlasīto žūrijas locekļu vārdi.
9. Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir saistošs līgumslēdzējai iestādei.
10. Godalgu skaits un vērtība, ja paredzētas godalgas.
11. Maksājumi visiem dalībniekiem, ja paredzēti maksājumi.
12. Norāde par to, vai pēc konkursa tā uzvarētājam vai uzvarētājiem piešķirs līguma slēgšanas tiesības.
13. Paziņojuma nosūtīšanas datums.
PAZIŅOJUMS PAR KONKURSA REZULTĀTIEM
1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, faksa numurs un e–pasta adrese.
2. Projekta apraksts.
3. Dalībnieku kopskaits.
4. Ārvalstu dalībnieku skaits.
5. Konkursa uzvarētājs(-i).
6. Piešķirtās godalgas.
7. Atsauce uz konkursa paziņojumu.
8. Paziņojuma nosūtīšanas datums.
VIII PIELIKUMS
PUBLICĒŠANAS IEZĪMES
1. Paziņojumu publicēšana:
|
a) |
►M2 Līgumslēdzējām iestādēm ir jānosūta 35., 58., 64. un 69. pantā minētie paziņojumi Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam formātā, kas noteikts izpildes pasākumos, ko Komisija pieņems saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru. ◄ Iepriekšējos informatīvajos paziņojumos, kas minēti 35. panta 1. punkta pirmajā daļā un kas publicēti pircēja profilā, kā aprakstīts 2. panta b) apakšpunktā, arī jāizmanto minētais formāts, tāpat kā paziņojumā par šādu publicēšanu; |
|
b) |
paziņojumus, kas minēti 35., 58., 64. un 69. pantā, publicē Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs vai līgumslēdzējas iestādes, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 35. panta 1. punkta pirmo daļu. Turklāt līgumslēdzējas iestādes var šo informāciju publicēt internetā “pircēja profilā”, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā; |
|
c) |
Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs sniedz līgumslēdzējai iestādei 36. panta 8. punktā minēto apstiprinājumu. |
2. Papildu informācijas publicēšana:
|
a) |
līgumslēdzējas iestādes tiek aicinātas publicēt internetā specifikācijas un papildu dokumentus pilnā apjomā; |
|
b) |
pircēja profilā var ietvert iepriekšējus informatīvus paziņojumus, kā minēts 35. panta 1. punkta pirmajā daļā, informāciju par pašreiz izsludinātiem konkursiem, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un noderīgu vispārīgu informāciju, piemēram, ziņas par kontaktpersonu, tālruņa un faksa numuru, pasta adresi un e-pasta adresi. |
3. Formāts un procedūra, kas jāievēro, paziņojumus iesūtot elektroniski
Formāts un procedūra, kas jāievēro, paziņojumus iesūtot elektroniski, ir pieejama interneta adresē “http://simap.eu.int”.
IX PIELIKUMS
REĢISTRI
IX A PIELIKUMS ( 33 )
BŪVDARBU VALSTS LĪGUMI
Profesionālie reģistri un atbilstīgās deklarācijas un sertifikāti katrā atsevišķā dalībvalstī ir šādi:
— Beļģijā – “Registre du commerce”/“Handelsregister”;
— Bulgārijā “Търговски регистър”;
— Dānijā – “Erhvervs–og Selskabsstyrelsen”;
— Vācijā – “Handelsregister” un “Handwerksrolle”;
— Grieķijā – “Mητρώο Εργοληπτικών Επιχειρήσεων” – MEEΠ, Vides, teritorijas plānošanas un valsts pasūtījuma ministrija (YΠΕΧΩΔΕ);
— Spānijā – “Registro Oficial de Empresas Clasificadas del Ministerio de Hacienda”;
— Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des metiers”;
— Īrijā – būvuzņēmējam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izsniegtu sertifikātu vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu;
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”;
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la chambre des metiers”;
— Nīderlandē – “Handelsregister”;
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”;
— Portugālē – “Instituto dos Mercados de Obras Públicas e Particulares e do Imobiliário” (IMOPPI)(CAEOPP);
— Rumānijā “Registrul Comerțului”;
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”;
— Zviedrijā – “aktiebolags–, handels– eller föreningsregistren”;
— Apvienotajā Karalistē – būvuzņēmējam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” izsniegtu sertifikātu vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu.
IX B PIELIKUMS
PIEGĀDES VALSTS LĪGUMI
Attiecīgie profesionālie vai aroda reģistri un atbilstīgās deklarācijas un sertifikāti ir šādi:
— Beļģijā – “Registre du commerce/Handelsregister”;
— Bulgārijā “Търговски регистър”;
— Dānijā – “Erhvers– og Selskabsstyrelsen”;
— Vācijā – “Handelsregister” un “Handwerksrolle”;
— Grieķijā – “Βιοτεχνικό ή Εμπορικό ή Βιομηχανικό Επιμελητήριο”;
— Spānijā – “Registro Mercantil” vai – nereģistrējušos fizisku personu gadījumā – sertifikāts par to, ka konkrētā persona ir ar zvērestu apliecinājusi savu darbošanos attiecīgajā profesijā;
— Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des metiers”;
— Īrijā – piegādātājam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izsniegtu sertifikātu par statūtsabiedrības izveidi vai reģistrēšanos komercdarbības reģistrā vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu, un ar attiecīgu tirdzniecības nosaukumu;
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato” un “Registro delle commissioni provinciali per l'artigianato”;
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la chambre des metiers”;
— Nīderlandē – “Handelsregister”;
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”;
— Portugālē – “Registo Nacional das Pessoas Colectivas”;
— Rumānijā “Registrul Comerțului”;
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”;
— Zviedrijā – “aktiebolags–, handels– eller föreningsregistren”;
— Apvienotajā Karalistē – piegādātājam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” izsniegtu sertifikātu par statūtsabiedrības izveidi vai reģistrēšanos komercdarbības reģistrā vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu, un ar attiecīgu tirdzniecības nosaukumu.
IX C PIELIKUMS
PAKALPOJUMU VALSTS LĪGUMI
Attiecīgie profesionālie un aroda reģistri vai deklarācijas vai sertifikāti ir šādi:
— Beļģijā – “Registre du commerce/Handelsregister” un “Ordres professionels/Beroepsorden”;
— Bulgārijā “Търговски регистър”;
— Dānijā – “Erhvervs– og Selskabsstyrelsen”;
— Vācijā – “Handelsregister”, “Handwerksrolle”, “Vereinsregister”, “Partnerschaftsregister” un “Mitgliedsverzeichnisse de Berufskammern der Ländern”;
— Grieķijā – pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt notāra klātbūtnē ar zvērestu apliecināt uzrādīto deklarāciju par savu darbošanos attiecīgajā profesijā; esošajos valsts tiesību aktos paredzētajos gadījumos un attiecībā uz pētniecības pakalpojumu sniegšanu, kā minēts I A pielikumā, profesionālie reģistri ir – “Mητρώο Μελετητών” un “Μητρώο Γραφείων Μελετών”;
— Spānijā – “Registro Oficial de Empresas Clasificadas del Ministerio de Hacienda”;
— Francijā – “Registre du commerce” un “Répertoire des metiers”;
— Īrijā – pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izsniegtu sertifikātu vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu, un ar attiecīgu tirdzniecības nosaukumu;
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”, “Registro delle commissioni provinciali per l'artigianato” vai “Consiglio nazionale degli ordini professionali”;
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la chambre des metiers”;
— Nīderlandē – “Handelsregister”;
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”;
— Portugālē – “Registo nacional das Pessoas Colectivas”;
— Rumānijā “Registrul Comerțului”;
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”;
— Zviedrijā – “aktiebolags–, handels– eller föreningsregistren”;
— Apvienotajā Karalistē – pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt uzrādīt “Registrar of Companies” izsniegtu sertifikātu vai – ja tāda nav – sertifikātu par to, ka konkrētā persona ir zvērējusi, ka tā nodarbojas ar attiecīgo profesiju valstī, kurā tā ir reģistrēta konkrētā vietā un ar attiecīgu uzņēmuma nosaukumu.
X PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IERĪCĒM, KO IZMANTO, LAI ELEKTRONISKĀ VEIDĀ SAŅEMTU PIEDĀVĀJUMUS, DALĪBAS PIETEIKUMUS UN PLĀNUS UN PROJEKTUS SKIČU KONKURSOS
Ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus skiču konkursos, ar tehniskiem līdzekļiem un atbilstīgām procedūrām jāgarantē vismaz šādu prasību izpilde:
a) elektroniskajiem parakstiem, kas attiecas uz piedāvājumiem, dalības pieteikumiem un uz plānu un projektu nosūtīšanu, jāatbilst valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvai 1999/93/EK;
b) jābūt iespējamam precīzi reģistrēt pareizu datumu un laiku, kad saņemts piedāvājums, dalības pieteikums vai iesniegts plāns vai projekts;
c) jāvar pienācīgi nodrošināt to, lai pirms paredzētā termiņa nevienam nebūtu piekļuves datiem, kas nosūtīti saskaņā ar šīm prasībām;
d) jāvar pienācīgi nodrošināt to, lai minētā piekļuves aizlieguma pārkāpums būtu skaidri nosakāms;
e) tikai pilnvarotas personas drīkst noteikt vai mainīt datu sūtījumu atvēršanas datumus;
f) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras vai konkursa dažādo posmu gaitā piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai tikai tad, ja vienlaikus rīkojas vairākas pilnvarotas personas;
g) pilnvarotu personu vienlaicīgai rīcībai jānodrošina piekļuve nosūtītajiem datiem tikai pēc paredzētā datuma;
h) datiem, kuru sūtījumi saņemti un atvērti saskaņā ar šīm prasībām, jābūt pieejamiem tikai tām personām, kas ir pilnvarotas ar tiem iepazīties.
XI PIELIKUMS
TRANSPONĒŠANAS UN PIEMĒROŠANAS TERMIŅI (80. pants)
|
Direktīva |
Transponēšanas un piemērošanas termiņš |
|
92/50/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.) Austrija, Somija, Zviedrija (1) |
1993. gada 1. jūlijs 1995. gada 1. janvāris |
|
93/36/EEK (OV L 199, 09.08.93., 1. lpp.) Austrija, Somija, Zviedrija (1) |
1994. gada 13. jūnijs 1995. gada 1. janvāris |
|
93/37/EEK (OV L 199, 09.08.93., 54. lpp.) direktīvu konsolidācija: |
|
|
— 71/305/EEK (OV L 185, 16.08.71., 5. lpp.): |
|
|
— sešu valstu EK |
1972. gada 30. jūlijs |
|
— Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste |
1973. gada 1. janvāris |
|
— Grieķija |
1981. gada 1. janvāris |
|
— Spānija, Portugāle |
1986. gada 1. janvāris |
|
— Austrija, Somija, Zviedrija (1) |
1995. gada 1. janvāris |
|
— 89/440/EEK (OV L 210, 21.07.1989., 1. lpp.): |
|
|
— deviņu valstu EK |
1990. gada 19. jūlijs |
|
— Grieķija, Spānija, Portugāle |
1992. gada 1. marts |
|
— Austrija, Somija, Zviedrija (1) |
1995. gada 1. janvāris |
|
97/52/EK (OV L 328, 28.11.97., 1. lpp.) |
1998. gada 13. oktobris |
|
(1) EEZ – 1994. gada 1. janvāris. |
|
XII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA ( 34 )
|
Šī direktīva |
Direktīva 93/37/EEK |
Direktīva 93/36/EEK |
Direktīva 92/50/EEK |
Citi tiesību akti |
|
|
1. panta 1. punkts |
1. panta pirmā rinda, pielāgota |
1. panta pirmā rinda, pielāgota |
1. panta pirmā rinda, pielāgota |
||
|
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
1. panta a) punkts, teikuma pirmā daļa |
1. panta a) punkts, pirmā teikuma pirmā un pēdējā daļa |
1. panta a) punkts |
Grozīti |
|
|
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
1. panta a) punkts un c) punkts, pielāgoti |
– |
– |
||
|
1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa |
– |
1. panta a) punkts, pirmā teikuma otrā daļa un otrais teikums, pielāgoti |
– |
||
|
1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrā daļa |
– |
1. panta a) punkts, pielāgots |
– |
||
|
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa |
– |
– |
– |
Jauna |
|
|
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa |
– |
– |
2. pants, pielāgots |
||
|
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta trešā daļa |
– |
– |
16. apsvērums, pielāgots |
||
|
1. panta 3. punkts |
1. panta d) punkts |
– |
– |
||
|
1. panta 4. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 5. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 6. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 7. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 8. punkta pirmā daļa |
– |
– |
1. panta c) punkta pirmais teikums, pielāgots |
||
|
1. panta 8. punkta otrā daļa |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 8. punkta trešā daļa |
1. panta h) punkts |
1. panta c) punkts |
1. panta c) punkta otrais teikums |
Grozīti |
|
|
1. panta 9. punkts |
1. panta b) punkts, pielāgots |
1. panta b) punkts, pielāgots |
1. panta b) punkts, pielāgots |
||
|
1. panta 10. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 11. punkta pirmā daļa |
1. panta e) punkts, pielāgots |
1. panta d) punkts, pielāgots |
1. panta d) punkts, pielāgots |
||
|
1. panta 11. punkta otrā daļa |
1. panta f) punkts, pielāgots |
1. panta e) punkts, pielāgots |
1. panta e) punkts, pielāgots |
||
|
1. panta 11. punkta trešā daļa |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 11. punkta ceturtā daļa |
1. panta g) punkts, pielāgots |
1. panta f) punkts, pielāgots |
1. panta f) punkts, pielāgots |
||
|
1. panta 11. punkta piektā daļa |
–– |
– |
1. panta g) punkts, pielāgots |
||
|
1. panta 12. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 13. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 14. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
1. panta 15. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
2. pants |
6. panta 6. punkts |
5. panta 7. punkts |
3. panta 2. punkts |
Grozīti |
|
|
3. pants |
– |
2. panta 2. punkts |
– |
||
|
4. panta 1. punkts |
Jauns |
Jauns |
26. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti |
||
|
4. panta 2. punkts |
21. pants, grozīts |
18. pants, pielāgots |
26. panta 1. punkts, grozīts |
||
|
5. pants |
33.a pants, pielāgots |
28. pants, grozīts |
38.a pants, pielāgots |
||
|
6. pants |
– |
15. panta 2. punkts |
– |
Grozīts |
|
|
7. panta a) un b) punkts |
– |
5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots |
7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots |
||
|
7. panta c) punkts |
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots |
– |
– |
||
|
8. pants |
2. pants un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pielāgoti |
– |
3. panta 3. punkts un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgoti |
||
|
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
– |
5. panta 5. punkts |
7. panta 2. un 7. punkts |
Grozīti |
|
|
9. panta 1. punkta otrā daļa |
– |
– |
– |
Jauna |
|
|
9. panta 2. punkts |
– |
5. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
– |
Grozīts |
|
|
9. panta 3. punkts |
6. panta 4. punkts |
5. panta 6. punkts |
7. panta 3. punkta otrā klauzula |
||
|
9. panta 4. punkts |
6. panta 5. punkts, pielāgots |
||||
|
9. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 3. punkts, pielāgots |
– |
7. panta 4. punkta trešā daļa, pielāgota |
||
|
9. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
– |
5. panta 4. punkts |
– |
Grozīts |
|
|
9. panta 6. punkts |
– |
5. panta 2. punkts |
– |
||
|
9. panta 7. punkts |
– |
5. panta 3. punkts |
7. panta 6. punkts |
||
|
9. panta 8. punkta a) apakšpunkts |
– |
– |
7. panta 4. punkts |
Grozīts |
|
|
9. panta 8. punkta b) apakšpunkts |
– |
– |
7. panta 5. punkts |
Grozīts |
|
|
9. panta 9. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
10. pants |
Jauns |
3. pants, pielāgots |
4. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
11. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
12. pants |
4. panta a) punkts |
2. panta a) punkts |
1. panta a) punkta ii) apakšpunkts |
Grozīti |
|
|
13. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
14. pants |
4. panta b) punkts |
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
4. panta 2. punkts |
||
|
15. panta a) punkts |
5. panta a) punkts, pielāgots |
4. panta a) punkts, pielāgots |
5. panta a) punkts, pielāgots |
||
|
15. panta b) un c) punkts |
5. panta b) un c) punkts |
4. panta b) un c) punkts |
5. panta b) un c) punkts |
||
|
16. pants |
– |
– |
1. panta a) punkta iii) līdz ix) apakšpunkts, pielāgoti |
||
|
17. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
18. pants |
– |
– |
6. pants |
Grozīts |
|
|
19. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
20. pants |
– |
– |
8. pants |
||
|
21. pants |
9. pants |
||||
|
22. pants |
– |
– |
10. pants |
||
|
23. pants |
10. pants |
8. pants |
14. pants |
Grozīti |
|
|
24. panta 1. līdz 4. punkta pirmā daļa |
19. pants |
16. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
Grozīti |
|
|
24. panta 4. punkta otrā daļa |
– |
16. panta 2. punkts, pielāgots |
24. panta 2. punkts, pielāgots |
||
|
25. panta pirmā daļa |
20. panta pirmā daļa |
17. panta pirmā daļa |
25. panta pirmā daļa |
Grozītas |
|
|
25. panta otrā daļa |
20. panta otrā daļa |
17. panta otrā daļa |
25. panta otrā daļa |
||
|
26. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
27. panta pirmā daļa |
23. panta 1. punkts |
– |
28. panta 1. punkts |
Grozīti |
|
|
27. panta otrā un trešā daļa |
23. panta 2. punkts |
– |
28. panta 2. punkts |
||
|
28. panta pirmā daļa |
7. panta 1. punkts, pielāgots |
6. panta 1. punkts, pielāgots |
11. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
28. panta otrā daļa |
7. panta 4. punkts |
6. panta 4. punkts |
11. panta 4. punkts |
Grozīti |
|
|
29. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
30. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
7. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
||
|
30. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
7. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
Jauns |
11. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
||
|
30. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
– |
11. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|||
|
30. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
7. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
– |
– |
||
|
30. panta 2., 3. un 4. punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
31. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
7. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
11. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
||
|
31. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
7. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
6. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
11. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
||
|
31. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
7. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
6. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
11. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
||
|
31. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
– |
6. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
– |
||
|
31. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
– |
6. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
– |
||
|
31. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
– |
Jauns |
– |
||
|
31. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
– |
Jauns |
– |
||
|
31. panta 3. punkts |
– |
– |
11. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
||
|
31. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
7. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
– |
11. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
||
|
31. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
7. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
– |
11. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
||
|
32. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
33. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
34. panta pirmā un otrā daļa |
9. panta pirmā un otrā daļa |
– |
– |
||
|
34. panta trešā daļa |
9. panta trešā daļa |
Grozīta |
|||
|
35. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta pirmā daļa |
– |
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
– |
||
|
35. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta otrā daļa |
– |
9. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums |
– |
Grozīts |
|
|
35. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
– |
– |
15. panta 1. punkts |
||
|
35. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
11. panta 1. punkts |
– |
– |
||
|
35. panta 1. punkta otrā daļa |
– |
9. panta 5. punkta otrā daļa |
17. panta 2. punkta otrā daļa |
Grozītas |
|
|
35. panta 1. punkta trešā daļa |
11. panta 7. punkta otrā daļa |
– |
– |
Grozīta |
|
|
35. panta 1. punkta ceturtā, piektā un sestā daļa |
– |
– |
– |
Jaunas |
|
|
35. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
15. panta 2. punkts |
Grozīti |
|
|
35. panta 3. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
35. panta 4. punkta pirmā daļa |
11. panta 5. punkta pirmais teikums |
9. panta 3. punkta pirmais teikums |
16. panta 1. punkts |
Grozīti |
|
|
35. panta 4. punkta otrā un trešā daļa |
– |
– |
– |
Jaunas |
|
|
35. panta 4. punkta ceturtā daļa |
16. panta 3. un 4. punkts |
||||
|
35. panta 4. punkta piektā daļa |
11. panta 5. punkta otrais teikums |
9. panta 3. punkta otrais teikums |
16. panta 5. punkts |
Grozīti |
|
|
36. panta 1. punkts |
11. panta 6. punkta pirmā daļa, pielāgota |
9. panta 4. punkta pirmais teikums, pielāgots |
17. panta 1. punkta pirmais teikums, pielāgots |
||
|
36. panta 2. punkta pirmā daļa |
11. panta 7. punkta pirmais teikums |
9. panta 5. punkta pirmā daļa |
17. panta 2. punkta pirmā daļa |
Grozīti |
|
|
36. panta 2. punkta otrā daļa |
– |
– |
– |
Jauna |
|
|
36. panta 3. punkts |
11. panta 10. punkts |
9. panta 8. punkts |
17. panta 5. punkts |
Grozīti |
|
|
36. panta 4. punkts |
11. panta 8. un 13. punkts |
9. panta 6. un 11. punkts |
17. panta 4. un 8. punkts |
Grozīti |
|
|
36. panta 5. punkts |
11. panta 11. punkts, pielāgots |
9. panta 9. punkts, pielāgots |
17. panta 6. punkts, pielāgots |
||
|
36. panta 6. punkts |
11. panta 13. punkta otrais teikums |
9. panta 11. punkta otrais teikums |
17. panta 8. punkta otrais teikums |
Grozīti |
|
|
36. panta 7. punkta pirmā daļa |
11. panta 12. punkts |
9. panta 10. punkts |
17. panta 7. punkts |
||
|
36. panta 7. punkta otrā daļa |
– |
– |
– |
Jauna |
|
|
37. pants |
17. pants |
13. pants |
21. pants |
Grozīti |
|
|
38. panta 1. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
38. panta 2. punkts |
12. panta 2. punkts, pielāgots |
10. panta 1. punkts, pielāgots |
18. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
38. panta 3. punkts |
13. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti |
11. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti |
19. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti |
Grozīti |
|
|
38. panta 4. punkts |
12. panta 2. punkts un 13. panta 4. punkts, pielāgoti |
10. panta 1.a punkts un 11. panta 3.a punkts, pielāgoti |
18. panta 2. punkts un 19. panta 4. punkts, pielāgoti |
||
|
38. panta 5. un 6. punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
38. panta 7. punkts |
12. panta 5. punkts |
10. panta 4. punkts |
18. panta 5. punkts |
Grozīti |
|
|
38. panta 8. punkts |
14. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
Grozīti |
|
|
39. pants |
12. panta 3. un 4. punkts, 13. panta 6. punkts un 14. panta 2. punkts, pielāgoti |
10. panta 2. un 3. punkts, 11. panta 5. punkts un 12. panta 2. punkts, pielāgoti |
18. panta 3. un 4. punkts, 19. panta 6. punkts un 20. panta 2. punkts, pielāgoti |
||
|
40. pants |
13. panta 2. punkts un 14. panta 3. punkts |
11. panta 2. punkts un 12. panta 3. punkts |
19. panta 2. punkts un 20. panta 3. punkts |
Grozīti |
|
|
41. panta 1. punkts |
8. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots |
7. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots |
12. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots |
||
|
41. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota |
7. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota |
12. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota |
||
|
41. panta 3. punkts |
8. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota |
7. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota |
12. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota |
||
|
8. panta 2. punkta pēdējais teikums |
7. panta 2. punkta pēdējais teikums |
12. panta 2. punkta pēdējais teikums |
Svītroti |
||
|
42. panta 1., 3. un 6. punkts |
13. panta 5. punkts un 18. panta 2. punkts |
11. panta 4. punkts un 15. panta 3. punkts |
19. panta 5. punkts un 23. panta 2. punkts |
Grozīti |
|
|
42. panta 2., 4. un 5. punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
43. pants |
8. panta 3. punkts |
7. panta 3. punkts |
12. panta 3. punkts |
Grozīti |
|
|
44. panta 1. punkts |
18. panta 1. punkts, pielāgots |
15. panta 1. punkts, pielāgots |
23. panta 1. punkts, pielāgots |
Grozīti |
|
|
44. panta 2. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
44. panta 3. punkts |
22. pants |
23. panta 3. punkts |
32. panta 4. punkts |
Grozīti |
|
|
44. panta 4. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
45. panta 1. punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
45. panta 2. punkta pirmā daļa |
24. panta pirmā daļa, pielāgota |
20. panta 1. punkts, pielāgots |
29. panta pirmā daļa, pielāgota |
||
|
45. panta 2. punkta otrā daļa |
– |
– |
– |
Jauna |
|
|
45. panta 3. punkts |
24. panta otrā un trešā daļa, pielāgotas |
20. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti |
29. panta otrā un trešā daļa, pielāgotas |
||
|
45. panta 4. punkts |
24. panta ceturtā daļa |
20. panta 4. punkts |
29. panta ceturtā daļa |
Grozīti |
|
|
46. panta pirmā daļa |
25. panta pirmais teikums, grozīts |
21. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais teikums, pielāgoti |
30. panta 1. punkts un 3. punkta pirmais teikums, pielāgoti |
||
|
46. panta otrā daļa |
– |
– |
30. panta 2. punkts |
||
|
47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti |
22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti |
31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti |
||
|
47. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
26. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
22. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
31. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
Grozīti |
|
|
47. panta 2. un 3. punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
47. panta 4. un 5. punkts |
26. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti |
22. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti |
31. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti |
Grozīti |
|
|
48. panta 1. punkts un 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts un g) līdz j) apakšpunkts |
27. panta 1. punkts, pielāgots |
23. panta 1. punkts, pielāgots |
32. panta 2. punkts, pielāgots |
||
|
48. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
– |
– |
Jaunas |
||
|
48. panta 3. un 4. punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
48. panta 5. punkts |
Jauns |
Jauns |
32. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
48. panta 6. punkts |
27. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
32. panta 3. punkts |
||
|
49. pants |
Jauns |
Jauns |
33. pants |
Grozīts |
|
|
50. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
51. pants |
28. pants |
24. pants |
34. pants |
||
|
52. pants |
29. pants |
25. pants |
35. pants |
Grozīti |
|
|
53. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkts, pielāgots |
26. panta 1. punkts, pielāgots |
36. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
53. panta 2. punkts |
30. panta 2. punkts |
26. panta 2. punkts |
36. panta 2. punkts |
Grozīti |
|
|
30. panta 3. punkts |
– |
– |
Svītrots |
||
|
54. pants |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
55. pants |
30. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa |
27. panta pirmā un otrā daļa |
37. panta pirmā un otrā daļa |
Grozītas |
|
|
– |
30. panta 4. punkta trešā daļa |
27. panta trešā daļa |
37. panta trešā daļa |
Svītrotas |
|
|
– |
30. panta 4. punkta ceturtā daļa |
– |
– |
Svītrota |
|
|
– |
31. pants |
– |
– |
Svītrots |
|
|
– |
32. pants |
– |
– |
Svītrots |
|
|
56. pants |
3. panta 1. punkts, pielāgots |
||||
|
57. pants |
– |
Jauns |
|||
|
58. pants |
11. panta 3. punkts, 6. līdz 11. punkts un 13. punkts |
Grozīti |
|||
|
59. pants |
15. pants |
– |
– |
||
|
60. pants |
3. panta 2. punkts |
– |
– |
||
|
61. pants |
Jauns |
– |
– |
||
|
62. pants |
3. panta 3. punkts |
||||
|
63. pants |
3. panta 4. punkts |
Grozīts |
|||
|
64. pants |
11. panta 4. punkts, 6. punkta pirmā daļa, 7. punkta pirmā daļa un 9. punkts |
– |
– |
Grozīti |
|
|
65. pants |
16. pants |
||||
|
66. pants |
– |
– |
13. panta 3. un 4. punkts |
||
|
67. panta 1. punkts |
– |
– |
13. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkta pirmā daļa |
||
|
67. panta 2. punkts |
13. panta 1. punkta 1. līdz 3. ievilkums un 2. punkta 1. līdz 3. ievilkums |
Grozīti |
|||
|
68. pants |
– |
– |
Jauns |
||
|
69. panta 1. punkts |
– |
– |
15. panta 3. punkts |
||
|
69. panta 2. punkta pirmā daļa |
– |
– |
16. panta 1. punkts un 2. punkta otrais ievilkums |
Grozīti |
|
|
69. panta 2. punkta otrā daļa un 3. punkts |
– |
– |
Jauni |
||
|
70. pants |
– |
– |
17. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā un trešā daļa, 3. līdz 6. punkts un 8. punkts |
Grozīti |
|
|
71. pants |
– |
– |
Jauns |
||
|
72. pants |
– |
– |
13. panta 5. punkts |
||
|
73. pants |
– |
– |
13. panta 6. punkta pirmā daļa |
||
|
74. pants |
– |
– |
13. panta 6. punkta otrā daļa |
Grozīta |
|
|
33. pants |
30. pants |
38. pants |
Svītroti |
||
|
75. pants |
34. panta 1. punkts, pielāgots |
31. panta 1. punkts, pielāgots |
39. panta 1. punkts, pielāgots |
||
|
76. pants |
34. panta 2. punkts |
31. panta 2. punkts |
39. panta 2. punkts |
Grozīti |
|
|
39. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa |
Svītrota |
||||
|
77. panta 1. punkts |
– |
32. panta 1. punkts |
40. panta 1. punkts |
||
|
77. panta 2. punkts |
35. panta 3. punkts |
32. panta 2. punkts |
40. panta 3. punkts |
Grozīti |
|
|
– |
– |
40. panta 2. punkts |
Svītrots |
||
|
77. panta 3. punkts |
– |
32. panta 3. punkts |
40. panta 4. punkts |
Grozīti |
|
|
78. panta 1. un 2. punkts |
Jauni |
||||
|
78. panta 3. un 4. punkts |
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
5. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
7. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
Grozīti |
|
|
79. panta a) punkts |
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pielāgots |
5. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrā daļa, pielāgota |
7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa, pielāgota |
||
|
79. panta b) punkts |
35. panta 2. punkts |
– |
16. panta 4. punkts |
Grozīti |
|
|
79. panta c) punkts |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
79. panta d) punkts |
35. panta 1. punkts, pielāgots |
– |
– |
||
|
79. panta e) punkts |
29. panta 3. punkts, pielāgots |
– |
|||
|
79. panta f) punkts |
35. panta 2. punkts, pielāgots |
– |
– |
Jauns |
|
|
79. panta g) punkts |
– |
– |
– |
||
|
79. panta h) un i) punkts |
– |
– |
– |
Jauni |
|
|
80. pants |
|||||
|
81. pants |
|||||
|
82. pants |
|||||
|
83. pants |
|||||
|
84. pants |
|||||
|
I pielikums |
II pielikums |
Grozīts |
|||
|
II A un II B pielikums |
– |
– |
I A un I B pielikums |
Grozīti |
|
|
III pielikums |
I pielikums |
– |
– |
Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti |
Pielāgoti |
|
IV pielikums |
– |
I pielikums |
– |
Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti |
Pielāgoti |
|
V pielikums |
– |
II pielikums |
– |
Grozīts |
|
|
VI pielikums |
III pielikums |
III pielikums |
II pielikums |
Grozīti |
|
|
VII A, B, C un D pielikums |
IV, V un VI pielikums |
IV pielikums |
III un IV pielikums |
Grozīti |
|
|
VIII pielikums |
– |
– |
– |
Jauns |
|
|
IX pielikums |
Pielāgots |
||||
|
IX A pielikums |
– |
21. panta 2. punkts |
– |
Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti |
Pielāgoti |
|
IX B pielikums |
– |
– |
30. panta 3. punkts |
Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti |
Pielāgoti |
|
IX C pielikums |
25. pants, pielāgots |
– |
– |
Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti |
Pielāgoti |
|
X pielikums |
Jauns |
||||
|
XI pielikums |
Jauns |
||||
|
XII pielikums |
Jauns |
( 1 ) OV C 29 E, 30.1.2001., 11. lpp. un OV C 203 E, 27.8.2002., 210. lpp.
( 2 ) OV C 193, 10.7.2001., 7. lpp.
( 3 ) OV C 144, 16.5.2001., 23. lpp.
( 4 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 17. janvāra Atzinums (OV C 271 E, 7.11.2002., 176. lpp.), Padomes 2003. gada 20. marta Kopējā nostāja (OV C 147 E, 24.6.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.
( 5 ) OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK.
( 7 ) OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK.
( 8 ) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
( 9 ) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
( 10 ) OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).
( 11 ) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
( 12 ) OV L 340, 16.12.2002.,1. lpp.
( 13 ) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
( 14 ) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
( 15 ) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko paredz vispārīgu satvaru vienādām iespējām nodarbinātībā un profesionālajā darbībā (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
( 16 ) Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, arodmācību un profesionālās izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp.). Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko struktūrām ļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).
( 18 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 19 ) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.
( 20 ) OV L 217, 20.8.2009., 76. lpp.
( 21 ) OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.
( 22 ) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
( 23 ) OV L 358, 31.12.1998., 2. lpp.
( 24 ) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
( 25 ) OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).
( 26 ) OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.
( 27 ) OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 92/50/EEK.
( 28 ) Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro NACE nomenklatūru.
( 29 ) Ja interpretācija CPV un CPC nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPC nomenklatūru
( 30 ) Ja interpretācija CPV un CPC nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPC nomenklatūru.
( 31 ) Šajā direktīvā “centrālās pārvaldes iestādes” ir iestādes, kas minētas šī pielikuma sarakstā, kurā labojumi un grozījumi ir izdarīti valsts līmenī, kā arī to tiesību pārņēmējas iestādes.
( 32 ) Vienīgais teksts, kas piemērojams šīs direktīvas nolūkā, ir Nolīguma I pielikuma 3. punkta teksts.
( 33 ) Šīs direktīvas 46. panta vajadzībām “profesionālie un aroda reģistri” ir tie, kas uzskaitīti šajā pielikumā, un – ja veiktas izmaiņas valsts līmenī – reģistri, kuri tos aizstājuši.
( 34 ) Norāde “pielāgots” nozīmē to, saglabājot atcelto direktīvu nozīmi, ir mainītas redakcijas. Izmaiņas atcelto direktīvu noteikumos apzīmētas ar norādi “grozīts”. Ja grozījums attiecas uz visu trīs atcelto direktīvu noteikumiem, tad minēto norādi iekļauj pēdējā slejā. Ja grozījums attiecas tikai uz vienu vai uz divām minētajām direktīvām, tad norādi “grozīts” ietver attiecīgajai direktīvai atbilstošajā slejā.