EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02000L0053-20160608
Directive 2000/53/EC of the European Parliament and of the Council of 18 September 2000 on end-of life vehicles
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK ( 2000. gada 18. septembris ) par nolietotiem transportlīdzekļiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK ( 2000. gada 18. septembris ) par nolietotiem transportlīdzekļiem
2000L0053 — LV — 08.06.2016 — 011.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 170 |
81 |
29.6.2002 |
||
|
L 25 |
73 |
28.1.2005 |
||
|
L 152 |
19 |
15.6.2005 |
||
|
L 254 |
69 |
30.9.2005 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/33/EK (2008. gada 11. marts), |
L 81 |
62 |
20.3.2008 |
|
|
L 225 |
10 |
23.8.2008 |
||
|
L 345 |
68 |
23.12.2008 |
||
|
L 48 |
12 |
25.2.2010 |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/37/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2011. gada 30. marts), |
L 85 |
3 |
31.3.2011 |
|
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2013/28/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 17. maijs), |
L 135 |
14 |
22.5.2013 |
|
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2016/774 Dokuments attiecas uz EEZ (2016. gada 18. maijs), |
L 128 |
4 |
19.5.2016 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/53/EK
(2000. gada 18. septembris)
par nolietotiem transportlīdzekļiem
1. pants
Mērķi
Šajā direktīvā tiek paredzēti pasākumi, kuru galvenais mērķis ir transportlīdzekļu atkritumu rašanās profilakse, kā arī nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes vai citādas reģenerācijas veicināšana tā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un uzlabotu visu transportlīdzekļu aprites ciklā iesaistīto ekonomikas procesu dalībnieku darbību efektivitāti, jo īpaši, ja minētie dalībnieki ir tieši iesaistīti nolietotu transportlīdzekļu apstrādē.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
1) “transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kurš ietilpst kategorijā M1 vai N1, kas definētas Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A daļā, kā arī trīsriteņu transportlīdzekļus, kas definēti Direktīvā 92/61/EEK, izņemot mehāniskos triciklus;
2) “nolietots transportlīdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kas ir atkritums Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punkta izpratnē;
3) “ražotājs” nozīmē transportlīdzekļa ražotāju vai transportlīdzekļa profesionālu importētāju uz kādu dalībvalsti;
4) “profilakse” nozīmē pasākumus, lai mazinātu nolietotu transportlīdzekļu, to materiālu un vielu apjomu un kaitīgo ietekmi uz vidi;
5) “apstrāde” nozīmē darbības, ko veic pēc tam, kad nolietots transportlīdzeklis nodots apstrādes punktā sanācijai, izjaukšanai, sagriešanai, sasmalcināšanai, reģenerācijai vai sasmalcināto atkritumu sagatavošanai apglabāšanai, kā arī citas darbības, ko veic nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu reģenerācijai un/vai apglabāšanai;
6) “otrreizēja izmantošana” nozīmē darbības, kuru iznākumā nolietotu transportlīdzekļu detaļas tiek izmantotas tam mērķim, kam tās bijušas sākotnēji paredzētas;
7) “pārstrāde” nozīmē atkritumu materiālu pārstrādi ražošanas procesā mērķiem, kam tie bijuši sākotnēji paredzēti, vai arī citiem mērķiem, izņemot enerģijas reģenerāciju. “Enerģijas reģenerācija” nozīmē dedzināmu atkritumu izmantošanu par līdzekli enerģijas ražošanai tiešas dedzināšanas procesā, kopā ar citiem atkritumiem vai bez tiem, bet izmantojot radīto siltumu;
8) “reģenerācija” nozīmē attiecīgas darbības, kas minētas Direktīvas 75/442/EEK II pielikuma B daļā;
9) “apglabāšana” nozīmē attiecīgas darbības, kas minētas Direktīvas 75/442/EEK II pielikuma A daļā;
10) “ekonomikas procesu dalībnieki” nozīmē nolietotu transportlīdzekļu, tostarp to detaļu un materiālu, ražotājus, izplatītājus, savācējus, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas sabiedrības, izjaucējus, sasmalcinātājus, reģenerētājus un citus apstrādes dalībniekus;
11) “bīstama viela” ir jebkura viela, kas atbilst jebkurai no šādām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 8 ) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:
a) bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;
b) bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;
c) bīstamības klase 4.1.;
d) bīstamības klase 5.1;
12) “sasmalcinātājs” nozīmē iekārtu, ko izmanto nolietotu transportlīdzekļu sasmalcināšanai vai sadalīšanai, tostarp, lai iegūtu otrreizējai izmantošanai gatavus metāllūžņus;
13) “izjaukšanas informācija” nozīmē visu informāciju, kas vajadzīga, lai nolietotus transportlīdzekļus apstrādātu pareizā un videi drošā veidā. Tādu informāciju transportlīdzekļu ražotāji un detaļu ražotāji vai nu rokasgrāmatu, vai elektroniskā veidā (piemēram, CD–ROM, tiešsaistē) padara pieejamu licencētiem apstrādes punktiem.
3. pants
Piemērošanas joma
1. Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, tostarp to detaļām un materiāliem. Neierobežojot 5. panta 4. punkta trešo daļu, direktīvu piemēro neatkarīgi no veida, kādā transportlīdzeklis tā ekspluatācijas laikā apkopts vai remontēts, kā arī neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis apgādāts ar ražotāja piegādātām detaļām vai citām detaļām, kuru izmantošana par rezerves detaļām atbilst attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valstu noteikumiem.
2. Šo direktīvu piemēro, neierobežojot jau pastāvošus Kopienas vai valstu normatīvos aktus, jo īpaši, attiecībā uz drošības standartiem, izplūdēm gaisā un trokšņu kontroli, kā arī uz augsnes un ūdens aizsardzību.
3. Ja kāds ražotājs tikai izgatavo vai importē transportlīdzekļus, kuri ir atbrīvoti no Direktīvas 70/156/EEK ievērošanas saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tad dalībvalstis šādus ražotājus un to transportlīdzekļus var atbrīvot arī no šīs direktīvas 7. panta 4. punkta, 8. panta un 9. panta ievērošanas.
4. Šīs direktīvas 7. pants neattiecas uz īpašiem transportlīdzekļiem, kas definēti Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā.
5. Uz trīsriteņu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecas tikai šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punkts un 6. pants.
4. pants
Profilakse
1. Lai veicinātu atkritumu profilaksi, dalībvalstis cita starpā veicina to, ka:
a) transportlīdzekļu ražotāji, sadarbojoties ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem, ierobežo bīstamu vielu izmantošanu transportlīdzekļos un, cik vien iespējams, samazina to izmantošanu jau transportlīdzekļa projektēšanas stadijā tā, lai mazinātu bīstamo vielu nokļūšanu vidē, atvieglotu pārstrādi un novērstu vajadzību pēc bīstamo atkritumu apglabāšanas;
b) jaunus transportlīdzekļus projektē un ražo, ņemot vērā un atvieglojot nolietotu transportlīdzekļu, to detaļu un materiālu izjaukšanu, otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un, jo īpaši, pārstrādi;
c) transportlīdzekļu ražotāji, sadarbojoties ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem, aizvien vairāk transportlīdzekļu un citu produktu ražošanā izmanto pārstrādes materiālus, lai attīstītu pārstrādes materiālu tirgu.
2.
a) Dalībvalstis nodrošina to, ka materiāli un detaļas transportlīdzekļos, ko laiž tirgū pēc 2003. gada 1. jūlija, nesatur svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgo hromu, izņemot gadījumus, kas minēti II pielikumā un tur minētos apstākļos;
b) ►M5 II pielikumu regulāri groza saskaņā ar tehnikas un zinātnes attīstību, lai: ◄
i) pēc vajadzības ieviestu maksimālās koncentrācijas vērtības, līdz kurām konkrētos transportlīdzekļu materiālos vai detaļās pieļaujama a) apakšpunktā minēto vielu klātbūtne;
ii) dažus transportlīdzekļu materiālus un detaļas atbrīvotu no a) apakšpunkta ievērošanas, ja no minēto vielu izmantošanas nav iespējams izvairīties;
iii) svītrotu transportlīdzekļu materiālus un detaļas no II pielikuma, ja no to izmantošanas var izvairīties;
iv) piemērojot i) un ii) apakšpunktu, norādītu tos transportlīdzekļu materiālus un detaļas, kurus pirms turpmākas transportlīdzekļu apstrādes iespējams nodalīt; tādus materiālus un detaļas attiecīgi marķē vai citādi identificē;
Pasākumus, kas minēti b) apakšpunkta i) līdz iv) daļā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
c) Komisija II pielikumu pirmo reizi groza ne vēlāk kā 2001. gada 21. oktobrī. Nevienu no minētajā pielikumā uzskaitītiem izņēmumiem nesvītro pirms 2003. gada 1. janvāra.
5. pants
Nolietotu transportlīdzekļu savākšana
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:
— ekonomikas procesu dalībnieki veido sistēmas visu nolietoto transportlīdzekļu savākšanai un, cik vien tas tehniski iespējams, arī vieglo automašīnu remonta laikā izjauktu lietotu detaļu savākšanai,
— to teritorijās ir adekvāti pieejami savākšanas punkti.
2. Tāpat dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietotu transportlīdzekļu nogādāšanu licencētos apstrādes punktos.
3. Dalībvalstis ievieš sistēmu, saskaņā ar kuru nolietota transportlīdzekļa reģistrācijas atcelšanas nosacījums ir likvidācijas sertifikāta uzrādīšana. Sertifikātu izsniedz transportlīdzekļa turētājam un/vai īpašniekam, kad transportlīdzekli nogādā apstrādes punktā. Likvidācijas sertifikātu ļauts izdot apstrādes punktiem, kas saņēmuši atļaujas atbilstīgi 6. pantam. Likvidācijas sertifikātus licencētu apstrādes punktu vārdā dalībvalstis var ļaut izdot arī ražotājiem, izplatītājiem vai savācējiem ar nosacījumu, ka tie garantē transportlīdzekļa nogādāšanu licencētā apstrādes punktā un ka tie ir reģistrēti valsts iestādēs.
Likvidācijas sertifikāta izdošana ne apstrādes punktiem, ne to pilnvarotiem izplatītājiem vai savācējiem nedod tiesības uz finansiālu atlīdzību, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to noteikti paredzējusi.
Dalībvalstis, kurās šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā nepastāv reģistrācijas atcelšanas sistēma, veido sistēmu, saskaņā ar kuru, transportlīdzekli nogādājot apstrādes punktā, par likvidācijas sertifikātu ziņo attiecīgai kompetentai iestādei, kā arī ievēro pārējos šā punkta noteikumus. Dalībvalstis, kuras izmanto šo daļu, informē Komisiju par attiecīgiem iemesliem.
4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu nogādāšanu licencētos apstrādes punktos atbilstīgi 3. punktam bez jebkādām izmaksām pēdējam turētājam un/vai īpašniekam gadījumos, kad transportlīdzeklim nav nekādas tirgus vērtības vai tā ir negatīva.
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražotāji sedz visas šā pasākuma ieviešanas izmaksas vai to būtisku daļu un/vai pieņem atpakaļ nolietotus transportlīdzekļus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi minēti šā punkta pirmajā daļā.
Dalībvalstis var paredzēt, ka nolietotu transportlīdzekļu nogādāšana apstrādes punktos tomēr nav pilnīgi bez maksas, ja nolietotajam transportlīdzeklim trūkst būtisku transportlīdzekļa detaļu, jo īpaši motora vai virsbūves, vai arī nolietotajā transportlīdzeklī atrodas papildu atkritumi.
Komisija regulāri uzrauga šā punkta pirmās daļas īstenošanu, lai nodrošinātu, ka netiek traucēts tirgus, un vajadzības gadījumā sniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei minēto daļu grozīt.
5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes savstarpēji atzīst atbilstīgi 3. punktam citās dalībvalstīs izdotus likvidācijas sertifikātus.
Šādā nolūkā izstrādā likvidācijas sertifikāta minimālās prasības. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. pants
Apstrāde
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanu, ieskaitot īslaicīgu uzglabāšanu, un apstrādi atbilstīgi Direktīvas 75/442/EEK 4. panta vispārējām prasībām un atbilstīgi minimālajām tehniskām prasībām, kādas nosaka šīs direktīvas I pielikums, neierobežojot valstu regulējumu veselības un vides aizsardzības jomā.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ikviena iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādes darbības, saņem atļauju no kompetentām iestādēm vai tajās reģistrējas atbilstīgi Direktīvas 75/442/EEK 9., 10. un 11. pantam.
Atkāpi no Direktīvas 75/442/EEK 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz atļaujām var piemērot, reģenerējot nolietotu transportlīdzekļu atkritumus pēc tam, kad tie tikuši apstrādāti atbilstīgi šīs direktīvas I pielikuma 3. punktam, ja pirms reģistrācijas kompetentās iestādes veikušas inspekciju. Inspekcijas laikā pārbauda:
a) apstrādājamo atkritumu tipu un apjomu;
b) vispārējas tehniskās prasības, kas jāievēro;
c) veicamos piesardzības pasākumus,
lai sasniegtu Direktīvas 75/442/EEK 4. pantā minētos mērķus. Inspekciju veic reizi gadā. Dalībvalstis, kuras izmanto šo atkāpi, par rezultātiem informē Komisiju.
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus lai nodrošinātu to, ka jebkura iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādes darbības saskaņā ar I pielikumu, pilda vismaz šādas saistības:
a) nolietotus transportlīdzekļus pirms turpmākas apstrādes vai līdzīgām darbībām atbrīvo no liekām detaļām, lai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Pirms turpmākas apstrādes nolietoto transportlīdzekli atbrīvo no detaļām un materiāliem, kas marķēti citādi vai citādi identificēti saskaņā ar 4. panta 2. punktu;
b) bīstamos materiālus un detaļas atdala un šķiro atsevišķi tā, lai nepiesārņotu sasmalcinātos atkritumus, kas radušies no nolietotā transportlīdzekļa;
c) liekās detaļas noņem un nolietoto transportlīdzekli uzglabā tā, lai nodrošinātu transportlīdzekļa detaļu noderību otrreizējai izmantošanai, reģenerācijai un, jo īpaši, pārstrādei.
Pēc iespējas drīz izdara apstrādi, lai veiktu nolietotu transportlīdzekļu sanāciju atbilstīgi I pielikuma 3. punktam.
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 2. punktā minētām atļaujām vai reģistrācijai piemēro visus nosacījumus, kas vajadzīgi 1., 2. un 3. punkta ievērošanai.
5. Dalībvalstis veicina to, ka iestādes vai uzņēmumi, kas veic apstrādes darbības, ievieš licencētas vides vadības sistēmas.
6. I pielikumu groza atbilstoši tehnikas un zinātnes attīstībai. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
7. pants
Otrreizēja izmantošana un reģenerācija
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu otrreizējai izmantošanai derīgu detaļu otrreizēju izmantošanu, otrreizējai izmantošanai nepiemērotu detaļu reģenerāciju, dodot priekšroku pārstrādei gadījumos, kad tas ir videi labvēlīgs risinājums, neierobežojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļu drošību un vides aizsardzības prasības, piemēram, attiecībā uz izplūdēm gaisā un trokšņu kontroli.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ekonomikas procesu dalībnieki sasniedz šādus mērķus:
a) ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. janvārim visu nolietoto transportlīdzekļu otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju gadā palielina vismaz līdz 85 % no transportlīdzekļa vidējās masas. Tajā pašā termiņā arī otrreizējo izmantošanu un pārstrādi gadā palielina vismaz līdz 80 % no transportlīdzekļa vidējās masas.
Transportlīdzekļiem, kas ražoti pirms 1980. gada 1. janvāra, dalībvalstis var noteikt zemākus mērķus, bet ne zemākus par 75 % otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai un ne zemākus par 70 % otrreizējai izmantošanai un pārstrādei. Dalībvalstis, kuras izmanto šīs daļas nosacījumus, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par attiecīgiem iemesliem;
b) ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. janvārim visu nolietoto transportlīdzekļu otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju gadā palielina vismaz līdz 95 % no transportlīdzekļa vidējās masas. Tajā pašā termiņā arī otrreizējo izmantošanu un pārstrādi gadā palielina vismaz līdz 85 % no transportlīdzekļa vidējās masas.
Vēlākais, līdz 2005. gada 31. decembrim Eiropas Parlaments un Padome pārvērtē b) apakšpunktā minētos mērķus, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kuram pievienoti priekšlikumi. Savā ziņojumā Komisija ņem vērā transportlīdzekļos izmantoto materiālu attīstību, kā arī citus ar transportlīdzekļiem saistītus vides aizsardzības aspektus.
Izstrādā sīkus noteikumus, kas nepieciešami, lai kontrolētu to, kā dalībvalstis pilda šajā punktā noteiktos mērķus. Ierosinot šādus noteikumus, Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, inter alia, datu pieejamību un nolietotu transportlīdzekļu eksporta un importa jautājumus. Sīki izstrādātos noteikumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome nosaka otrreizējas izmantošanas un reģenerācijas un otrreizējas izmantošanas un pārstrādes mērķus pēc 2015. gada.
4. Lai sagatavotu grozījumus Direktīvā 70/156/EEK, Komisija veicina Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz iespējām transportlīdzekļus izjaukt, reģenerēt un pārstrādāt. Tiklīdz panākta vienošanās par minētajiem standartiem, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2001. gada beigām, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, groza Direktīvu 70/156/EEK tā, lai transportlīdzekļi, kuru tipi apstiprināti saskaņā ar minēto Direktīvu un laisti tirgū trīs gadus pēc Direktīvas 70/156/EEK grozīšanas, varētu tikt otrreiz izmantoti un/vai pārstrādāti vismaz līdz 85 % no transportlīdzekļa masas un otrreiz izmantoti un/vai reģenerēti vismaz līdz 95 % no transportlīdzekļa masas.
5. Iesniedzot priekšlikumu grozīt Direktīvu 70/156/EEK attiecībā uz iespējām transportlīdzekļus izjaukt, reģenerēt un pārstrādāt, Komisija ņem vērā vajadzību nodrošināt to, ka detaļu otrreizēja izmantošana neapdraud drošību vai vides aizsardzību.
8. pants
Kodēšanas standarti, izjaukšanas informācija
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka transportlīdzekļu ražotāji, saskaņoti ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem, izmanto detaļu un materiālu kodēšanas standartus, jo īpaši, lai atvieglotu otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai derīgu detaļu un materiālu identifikāciju.
2. Nosaka 1. punktā minētos standartus. Ierosinot šādus standartus, Komisija ņem vērā darbu, kas šajā jomā tiek veikts attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī vajadzības gadījumā piedalās šādā darbā. Sīki izstrādātus noteikumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražotāji sniedz informāciju par izjaukšanu attiecībā uz katru jaunu tirgū laistu transportlīdzekļu veidu sešu mēnešu laikā pēc to laišanas tirgū. Tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai apstrādes punkti spētu ievērot šīs direktīvas noteikumus, informācijā iekļauj ziņas par transportlīdzekļa dažādām detaļām un materiāliem, kā arī par visu bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī, jo īpaši, lai pildītu 7. pantā paredzētos mērķus.
4. Neierobežojot komerciālus un rūpniecības noslēpumus, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka transportlīdzekļos izmantotu detaļu izgatavotāji licencētiem apstrādes punktiem dara pieejamu informāciju, ciktāl tā tiek pieprasīta, par otrreiz izmantojamu detaļu izjaukšanu, uzglabāšanu un testēšanu.
9. pants
Ziņojumi un informēšana
1. Reizi trijos gados dalībvalstis sūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Ziņojumu sastāda, pamatojoties uz anketu vai formu, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK ( 9 ) 6. pantā paredzēto procedūru, lai veidotu datu bāzes par nolietotiem transportlīdzekļiem un to apstrādi. Ziņojumā iekļauj informāciju par iespējamām strukturālām izmaiņām mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības, savākšanas, izjaukšanas, sasmalcināšanas, reģenerācijas un pārstrādes jomā, kas rada konkurences izkropļojumus konkrētā dalībvalstī vai starp vairākām dalībvalstīm. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm izsūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā perioda sākuma. Ziņojumu Komisijai iesniedz deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu periods.
Pirmais ziņojums aptver trīs gadu periodu, kas sākas 2002. gada 21. aprīlī.
Pamatojoties uz iepriekšminēto informāciju, Komisija publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu deviņos mēnešos pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.
Datubāzu sistēmu formātus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
2. Dalībvalstis ekonomikas procesu dalībniekiem prasa publicēt šādu informāciju:
— transportlīdzekļu un to detaļu uzbūve no tāda aspekta, kāds noderīgs to reģenerēšanai un pārstrādāšanai,
— nolietotu transportlīdzekļu apstrāde atbilstīgi vides aizsardzības prasībām, jo īpaši, visu šķidro vielu likvidēšana un transportlīdzekļa izjaukšana,
— nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veidu attīstība un uzlabošana,
— attīstība, kas reģenerācijas un pārstrādes ziņā sasniegta saistībā ar noglabājamo atkritumu apjomu samazināšanu un reģenerācijas un pārstrādes līmeņu pieaugumu.
Ražotājiem šī informācija jādara pieejama transportlīdzekļu potenciāliem pircējiem. Tādu informāciju iekļauj reklāmbukletos, ko izdod, laižot tirgu jaunus transportlīdzekļus.
10. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2002. gada 21. aprīlim. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Ar nosacījumu, ka tiek pildīti šajā direktīvā noteiktie mērķi, dalībvalstis var transponēt 4. panta 1. punkta, 5. panta 1. punkta, 7. panta 1. punkta, 8. panta 1. un 3. punkta un 9. panta 2. punkta noteikumus un paredzēt sīkus noteikumus 5. panta 4. punkta īstenošanai, izmantojot nolīgumus starp kompetentām iestādēm un attiecīgām ekonomikas nozarēm. Tādi nolīgumi atbilst šādām prasībām:
a) nolīgumi ir izpildāmi;
b) nolīgumos norāda konkrētus mērķus un to izpildes termiņus;
c) nolīgumus publicē valsts oficiālajā vēstnesī vai citā sabiedrībai tikpat pieejamā oficiālā dokumentā, un to nosūta arī Komisijai;
d) nolīgumu īstenošanas gaitā sasniegtos rezultātus regulāri uzrauga, par tiem ziņo kompetentām iestādēm un Komisijai un tos dara pieejamus atklātībā atbilstīgi nolīguma nosacījumiem;
e) kompetentās iestādes paredz noteikumus nolīgumu izpildes gaitā iegūto rezultātu vērtēšanai;
f) nolīgumu neievērošanas gadījumos dalībvalstīm ar normatīviem vai administratīviem pasākumiem jāīsteno attiecīgi šīs direktīvas noteikumi.
11. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
12. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šīs direktīvas 5. panta 4. punktu piemēro šādi:
— no 2002. gada 1. jūlija attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko laiž tirgū no minētās dienas,
— no 2007. gada 1. janvāra attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko laiž tirgū pirms dienas, kas minēta pirmajā ievilkumā.
3. Dalībvalstis 5. panta 4. punktu var sākt piemērot pirms 2. punktā minētajiem datumiem.
13. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Apstrādes minimālās tehniskās prasības saskaņā ar 6. panta 1. un 3. punktu
1. Vietas nolietotu transportlīdzekļu uzglabāšanai (tostarp, īslaicīgai uzglabāšanai) pirms apstrādes:
— necaurlaidīgas virsmas piemērotās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, novades kanāliem un eļļu attīrītājiem,
— ūdens attīrīšanas iekārtas, tostarp, lietus ūdens attīrīšanas iekārtas, atbilstīgi veselības un vides aizsardzības prasībām.
2. Apstrādes vietas:
— necaurlaidīgas virsmas piemērotās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, novades kanāliem un eļļu attīrītājiem,
— piemērotas iekārtas izjaukto rezerves detaļu uzglabāšanai, tostarp, ar eļļām piesārņotu rezerves detaļu uzglabāšana necaurlaidības apstākļos,
— piemērotas tvertnes akumulatoru (ar elektrolītu neitralizāciju konkrētajā apstrādes vietā vai citviet), filtru un PCB/PCT saturošu kondensatoru uzglabāšanai,
— piemērotas tvertnes, kurās atsevišķi uzglabāt nolietotu transportlīdzekļu šķidros atkritumus: degvielu, motoreļļu, pārnesumkārbas eļļu, transmisijas eļļu, hidraulisko eļļu, dzesēšanas šķidrumus, antifrīzu, bremžu eļļas, akumulatoru skābes, gaisa kondicionēšanas sistēmu šķidrumus un citus šķidrumus, kas atrodas nolietotā transportlīdzeklī,
— ūdens attīrīšanas iekārtas, tostarp, lietus ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstīgi veselības un vides aizsardzības noteikumiem,
— piemērotas iekārtas, kurās uzglabāt lietotas riepas, tostarp, preventīvi pasākumi ugunsgrēku novēršanai un uzkrājumu limita ievērošanai.
3. Nolietotu transportlīdzekļu sanācijas operācijas:
— akumulatoru un šķidrinātās gāzes tvertņu demontāža,
— potenciāli eksplozīvu detaļu (piemēram, gaisa spilvenu) demontāža vai neitralizēšana,
— degvielu, motoreļļu, pārnesumkārbas eļļu, transmisijas eļļu, hidraulisko eļļu, dzesēšanas šķidrumu, antifrīzu, bremžu eļļas, akumulatoru skābju, gaisa kondicionēšanas sistēmu šķidrumu un citu nolietotā transportlīdzeklī esošu šķidrumu nošķiršana un atsevišķa savākšana un uzglabāšana, ja vien minētie šķidrumi nav vajadzīgi attiecīgo detaļu otrreizējai izmantošanai,
— pēc iespējas visu to detaļu demontāža, kurās konstatēta dzīvsudraba klātbūtne.
4. Apstrādes darbības pārstrādes veicināšanai:
— katalizatoru demontāža,
— tādu metāla detaļu demontāža, kas satur varu, alumīniju un magniju, ja šādus metālus nenodala sasmalcināšanas procesā,
— riepu un lielu plastmasas detaļu demontāža (amortizatori, kontrolmērinstrumentu paneļi, šķidrumu tvertnes u.tml.), ja tādus materiālus nenodala sasmalcināšanas procesā tā, ka tos var viegli pārstrādāt materiālos,
— stiklu noņemšana.
5. Uzglabāšanas operācijas veic tā, lai netiktu bojātas šķidrumus saturošas detaļas vai reģenerējamas detaļas un rezerves detaļas.
II PIELIKUMS
Materiāli un detaļas, kurām nepiemēro 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumus
|
Materiāli un detaļas |
Izņēmuma darbības joma un spēkā esības termiņš |
Marķējami vai citādi identificējami saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktu |
|
Svins kā leģētājelements |
||
|
1.a Mehāniskai apstrādei paredzēts tērauds un karsti cinkota tērauda detaļas ar svina saturu līdz 0,35 % no masas |
|
|
|
1.b Vienlaidus karsti cinkota tērauda loksnes ar svina saturu līdz 0,35 % no masas |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
|
|
2.a Mehāniskai apstrādei paredzēts alumīnijs ar svina saturu līdz 2 % no masas |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2005. gada 1. jūlija |
|
|
2.b Alumīnijs ar svina saturu līdz 1,5 % no masas |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2008. gada 1. jūlija |
|
|
2.c Alumīnijs ar svina saturu līdz 0,4 % no masas |
|
|
|
3. Vara sakausējums ar svina saturu līdz 4 % no masas |
|
|
|
4.a Gultņu ieliktņi un bukses |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2008. gada 1. jūlija |
|
|
4.b Dzinēju, transmisiju un gaisa kondicionēšanas sistēmu kompresoru gultņu ieliktņi un bukses |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2011. gada 1. jūlija |
|
|
Svins un tā savienojumi detaļās |
||
|
5. Akumulatori |
X |
|
|
6. Vibrācijas slāpētāji |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X |
|
7.a Bremžu šļūteņu, degvielas šļūteņu un ventilācijas gaisvadu, šasijas un dzinēja balsta elastomēra / metāla detaļu elastomēru vulkanizācijas aģenti un stabilizatori |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2005. gada 1. jūlija |
|
|
7.b Bremžu šļūteņu, degvielas šļūteņu un ventilācijas gaisvadu, šasijas un dzinēja balsta elastomēra / metāla detaļu elastomēru vulkanizācijas aģenti un stabilizatori ar svina saturu līdz 0,5 % no masas |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2006. gada 1. jūlija |
|
|
7.c Elastomēra saistvielas spēka pārvadu lietojumos ar svina saturu līdz 0,5 % no masas |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2009. gada 1. jūlija |
|
|
8.a Svins lodmetālos elektrisko un elektronisko komponentu pielodēšanai uz elektronisko shēmu platēm un svins komponentu izvadu pārklājumu sastāvā, izņemot alumīnija oksīdkondensatorus, svins detaļu spraudņu un elektronisko shēmu plašu pārklājumu sastāvā |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.b Svins lodmetālos, ko izmanto elektrotehniskiem lietojumiem, izņemot lodēšanu uz elektronisko shēmu platēm vai lodēšanu uz stikla |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2011. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.c Svins alumīnija oksīdkondensatoru izvadu pārklājumu sastāvā |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2013. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.d Svins, ko izmanto lodēšanai uz stikla gaisa caurplūdes sensoros |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2015. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.e Svins lodmetālos ar augstu kušanas temperatūru (t. i., svina sakausējumi ar svina saturu vismaz 85 % no masas) |
X (3) |
|
|
8.f a) Svins, ko izmanto plastiski deformējamu kontaktspraudņu savienojumu sistēmās |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2017. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.f b) Svins, ko izmanto plastiski deformējamu kontaktspraudņu savienojumu sistēmās, izņemot transportlīdzekļa spraudkontaktu savienotāju spraudņsavienojumu zonā |
X (3) |
|
|
8.g Svins lodmetālos stabilu elektrisko savienojumu izveidei starp pusvadītāja kristālu un nesēju integrālshēmu “flip-chip” pakotnēs |
X (3) |
|
|
8.h Svins lodmetālā siltuma novadītāju pielodēšanai dzesētājam spēka pusvadītāju ierīcēs ar čipa projekcijas laukumu vismaz 1 cm2 un nominālo strāvas blīvumu vismaz 1 A/mm2 silīcija čipa laukumā |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.i Svins lodmetālos, ko izmanto elektrosavienojumu lodēšanai pie stikla, izņemot laminētā stikla lodēšanu |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
8.j Svins lodmetālos, ko izmanto laminētā stikla lodēšanai |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2020. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X (3) |
|
9. Vārstu ligzdas |
Rezerves detaļas pirms 2003. gada 1. jūlija izstrādātiem dzinēju tipiem |
|
|
10.a Elektriskie un elektroniskie komponenti, kas satur svinu stikla vai keramikas materiāla sastāvā, elementos, kas integrēti stikla vai keramikas matricās, stiklkeramikas materiālā vai elementos, kas integrēti stiklkeramikas matricās. Šis izņēmums neattiecas uz svina lietošanu: — spuldžu kolbu stikla un aizdedzes sveču glazūras sastāvā, — 10.b, 10.c un 10.d punktā minēto komponentu dielektriskajos keramikas materiālos |
|
X (4) (detaļas, izņemot pjezoelektriķus dzinējos) |
|
10.b Svins svina cirkonāta titanāta (PZT) tādu kondensatoru dielektrisko keramikas materiālu sastāvā, kuri ir integrālshēmu vai diskrēto pusvadītāju ierīču daļa |
|
|
|
10.c Svins tādu kondensatoru dielektrisko keramikas materiālu sastāvā, kuru nominālais spriegums ir mazāks par 125 V maiņstrāvai vai 250 V līdzstrāvai |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2016. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
|
|
10.d Svins tādu kondensatoru dielektrisko keramikas materiālu sastāvā, kas paredzēti ultraskaņas akustisko sistēmu sensoru noviržu kompensācijai, kas saistītas ar temperatūras izmaiņām |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2017. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
|
|
11. Pirotehniskie ierosinātāji |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2006. gada 1. jūlija, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
|
|
12. Svinu saturoši termoelektriskie materiāli lietojumiem automobiļu elektroierīcēs, kas paredzētas CO2 emisiju samazināšanai, rekuperējot izplūdes gāzu siltumenerģiju |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2019. gada 1. janvāra, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X |
|
Sešvērtīgais hroms |
||
|
13.a Pretkorozijas pārklājumi |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2007. gada 1. jūlija |
|
|
13.b Lietojumiem šasijām paredzēto bultskrūvju un uzgriežņu komplektu pretkorozijas pārklājumi |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2008. gada 1. jūlija |
|
|
14. Kā pretkorozijas aģents autofurgonu absorbcijas ledusskapju dzesēšanas sistēmās no oglekļa tērauda, svina saturam nepārsniedzot 0,75 % no dzesēšanas šķīduma masas, izņemot gadījumus, kad ir iespējams izmantot citas dzesēšanas tehnoloģijas (t. i., tās ir pieejamas tirgū izmantošanai autofurgonos) un tam nav negatīvas ietekmes uz vidi, veselību un/vai patērētāju drošību |
|
X |
|
Dzīvsudrabs |
||
|
15.a Priekšējo lukturu gāzizlādes lampas |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2012. gada 1. jūlija, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X |
|
15.b Vadības paneļa apgaismojuma luminiscences lampas |
Transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts pirms 2012. gada 1. jūlija, un šiem transportlīdzekļiem paredzētas rezerves detaļas |
X |
|
Kadmijs |
||
|
16. Elektrisko transportlīdzekļu akumulatori |
Rezerves detaļas transportlīdzekļiem, kas tirgū laisti pirms 2008. gada 31. decembra |
|
|
(1) Šis izņēmums tiks pārskatīts 2015. gadā. (2) Šis izņēmums tiks pārskatīts 2019. gadā. (3) Demontāža, ja saistībā ar 10.a punktu ir pārsniegta vidējā robežvērtība 60 g vienam transportlīdzeklim. Šā punkta piemērošanai neņem vērā elektroniskās iekārtas, ko nav uzstādījis ražotājs ražošanas līnijā. (4) Demontāža, ja saistībā ar 8.a līdz 8.j ierakstu ir pārsniegta vidējā robežvērtība 60 g vienam transportlīdzeklim. Šā punkta piemērošanai neņem vērā elektroniskās iekārtas, ko nav uzstādījis ražotājs ražošanas līnijā. |
||
Piezīmes
Svinam, sešvērtīgajam hromam un dzīvsudrabam ir pieļaujama maksimālā koncentrācija līdz 0,1 % no masas katrā homogēnā materiālā; kadmijam tā ir pieļaujama līdz 0,01 % no masas katrā homogēnā materiālā.
To transportlīdzekļu detaļu atkārtota izmantošana, kas bija pieejami tirgū izņēmuma spēkā esības pēdējā dienā, ir atļauta bez ierobežojuma, jo uz to neattiecas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts.
Direktīvas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumi ( 10 ) neattiecas uz rezerves detaļām, kuras laistas tirgū pēc 2003. gada 1. jūlija un kuras izmanto transportlīdzekļiem, kas laisti tirgū pirms 2003. gada 1. jūlija.
( 1 ) OV C 337, 7.11.1997., 3. lpp. un OV C 156, 3.6.1999., 5. lpp.
( 2 ) OV C 129, 27.4.1998., 44. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 1999. gada 11. februāra Atzinums (OV C 150, 28.5.1999., 420. lpp.), Padomes 1999. gada 29. jūlija kopējā nostāja (OV C 317, 4.11.1999., 19. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 3. februāra lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2000. gada 20. jūlija lēmums un Eiropas Parlamenta 2000. gada 7. septembra lēmums.
( 4 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/98/EK (OV L 355, 30.12.1998., 1. lpp.).
( 5 ) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/91/EK (OV L 11, 16.1.1999., 25. lpp.).
( 6 ) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
( 9 ) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.
( 10 ) Šis noteikums neattiecas uz riteņu balansēšanas atsvariem, elektromotoru ogles sukām un bremžu uzlikām.