EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01998L0083-20151027
Council Directive 98/83/EC of 3 November 1998 on the quality of water intended for human consumption
Consolidated text: Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris ) par dzeramā ūdens kvalitāti
Padomes Direktīva 98/83/EK ( 1998. gada 3. novembris ) par dzeramā ūdens kvalitāti
No longer in force
1998L0083 — LV — 27.10.2015 — 003.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), |
L 260 |
6 |
7.10.2015 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 98/83/EK
(1998. gada 3. novembris)
par dzeramā ūdens kvalitāti
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 130.s panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),
rīkojoties saskaņā ar 189.c pantā noteikto procedūru ( 4 ),
|
(1) |
tā kā Padomes Direktīva 80/778/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dzeramā ūdens kvalitāti ( 5 ) jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai; tā kā pieredze, kas iegūta, piemērojot šo direktīvu, rāda, ka dalībvalstīm jāizveido pietiekami elastīgs un pārredzams normatīvais pamats, lai varētu izlabot neatbilstību standartiem; tā kā turklāt šī direktīva būtu jāpārskata, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši subsidiaritātes principu; |
|
(2) |
tā kā, ņemot vērā Līguma 3.b pantu, kas nosaka, ka Kopienas rīcība nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu Līgumā noteiktos mērķus, ir jāpārskata Direktīva 80/778/EEK, koncentrējoties uz atbilstību būtiskākiem kvalitātes un veselības kritērijiem, atļaujot dalībvalstīm pievienot citus kritērijus, ja tā tos uzskata par piemērotiem; |
|
(3) |
tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu Kopienas rīcībai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu rīcība; |
|
(4) |
tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu Eiropas reģionu dabas un sociāli ekonomisko atšķirību dēļ vairums lēmumu par kontroli, analīzi un pasākumiem, kas jāveic, lai izlabotu kļūdas, jāpieņem vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, ciktāl atšķirības netraucē ieviest normatīvo pamatu, ko nosaka šī direktīva; |
|
(5) |
tā kā ir nepieciešami Kopienas standarti svarīgākajiem dzeramā ūdens un veselības profilakses parametriem, ja reiz ir jādefinē minimālie vides kvalitātes mērķi, kas sasniedzami saistībā ar citiem Kopienas pasākumiem, garantējot un veicinot dzeramā ūdens saimniecisku izmantošanu; |
|
(6) |
tā kā, ņemot vērā dzeramā ūdens kvalitātes nozīmi cilvēku veselībā, nepieciešams Kopienas līmenī pieņemt pamata kvalitātes standartus, kam dzeramajam ūdenim jāatbilst; |
|
(7) |
tā kā ir nepieciešams aptvert ūdeni, ko lieto pārtikas rūpniecībā, ja vien nav konstatējams, ka šāda ūdens izmantošana neietekmē gatavā produkta pilnvērtīgumu; |
|
(8) |
tā kā, lai dotu iespēju ūdens piegādes uzņēmumiem piemēroties dzeramā ūdens kvalitātes standartiem, jāpiemēro attiecīgi ūdens aizsardzības pasākumi, kas nodrošinātu, ka virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi ir tīri; tā kā to pašu mērķi var sasniegt, piemērojot attiecīgus ūdens apstrādes pasākumus, kas jāpiemēro pirms ūdens piegādes; |
|
(9) |
tā kā Eiropas ūdens politikas vienotība prasa, lai pienācīgā laikā tiktu pieņemta pamatdirektīva attiecībā uz ūdeni; |
|
(10) |
tā kā no šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir medikamenti, jo šiem ūdens veidiem ir noteikti īpaši noteikumi; |
|
(11) |
tā kā pasākumi ir nepieciešami attiecībā uz visiem parametriem, kas tieši attiecas uz veselību, un citiem parametriem, ja pasliktinājusies kvalitāte; tā kā turklāt šādi pasākumi rūpīgi jākoordinē, piemērojot Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 6 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 7 ); |
|
(12) |
tā kā jānosaka atsevišķas parametru vērtības vielām, kas ir būtiskas visā Kopienā, pietiekami stingrā līmenī, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas mērķis ir sasniedzams; |
|
(13) |
tā kā parametru vērtības ir balstītas uz pieejamiem zinātniskiem datiem un tiek ņemts vērā piesardzības princips; tā kā šīs vērtības ir izraudzītas, lai nodrošinātu, ka dzeramo ūdeni var droši lietot visu mūžu, un tādējādi nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību; |
|
(14) |
tā kā jāpanāk līdzsvars, lai novērstu mikrobioloģisku vai ķīmisku risku; tā kā šim nolūkam, ņemot vērā parametru vērtību pārskatīšanu nākotnē, to parametru vērtību ieviešana, kas piemērojamas dzeramajam ūdenim, jābalsta uz sabiedrības veselības apsvērumiem un riska novērtēšanas metodi; |
|
(15) |
tā kā, lai arī pašlaik nepietiek pierādījumu, ar kuriem Kopienas līmenī pamatot parametru vērtības ķimikālijām, kas traucē endokrīnu darbību, ir nopietnas bažas attiecībā uz veselībai iespējami bīstamu vielu iespaidu uz cilvēku un dzīvo dabu; |
|
(16) |
tā kā jo īpaši standarti, kas minēti I pielikumā, kopumā ir pamatoti ar Pasaules veselības organizācijas noteiktajām “Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnēm” un Komisijas Zinātniskās padomdevējas komitejas atzinumu par ķīmisko savienojumu toksicitātes un ekotoksicitātes izpēti; |
|
(17) |
tā kā dalībvalstīm jānosaka vērtības citiem papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja tas ir nepieciešams, lai savā teritorijā aizsargātu cilvēku veselību; |
|
(18) |
tā kā dalībvalstis var noteikt vērtības citiem papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja to uzskata par nepieciešamu nolūkā nodrošināt dzeramā ūdens ražošanas, izplatīšanas un inspicēšanas kvalitāti; |
|
(19) |
tā kā, ja dalībvalstis uzskata, ka nepieciešami stingrāki standarti nekā tie, kas noteikti I pielikuma A un B daļā, vai standarti papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, bet ir nepieciešami veselības aizsardzībai, tām par šiem standartiem jāziņo Komisijai; |
|
(20) |
tā kā dalībvalstīm ir pienākums, ieviešot vai paturot spēkā stingrākus aizsardzības pasākumus, respektēt Līguma principus un noteikumus Tiesas interpretācijā; |
|
(21) |
tā kā atbilstībai parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens kļūst pieejams attiecīgajam lietotājam; |
|
(22) |
tā kā dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējā sadales sistēma; tā kā turklāt ir atzīts, ka dalībvalstis nevar būt atbildīgas par vietējo sadales sistēmu un tās ekspluatāciju; |
|
(23) |
tā kā katrai dalībvalstij būtu jāievieš kontroles programmas, lai pārbaudītu, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām; tā kā šādas kontroles programmas būtu atbilstošas vietējām vajadzībām un izpildītu šajā direktīvā izklāstītās obligātās monitoringa prasības; |
|
(24) |
tā kā metodēm, kuras izmanto, lai analizētu dzeramā ūdens kvalitāti, jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iegūtie rezultāti ir droši un salīdzināmi; |
|
(25) |
tā kā, ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgai dalībvalstij būtu jāizpēta iemesls un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikta attiecīga korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti; |
|
(26) |
tā kā ir svarīgi novērst iespējas piesārņotam ūdenim apdraudēt cilvēku veselību; tā kā šāda ūdens piegāde jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo; |
|
(27) |
tā kā, ja nav ievērota atbilstība parametriem, kam ir indikatora funkcija, attiecīgajai dalībvalstij jāizsver, vai šī neatbilstība apdraud cilvēku veselību; tā kā tai cilvēku veselības aizsardzības vajadzībās jāveic korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti; |
|
(28) |
tā kā, ja nepieciešama šāda korektīva rīcība, lai atjaunotu dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar Līguma 130.r panta 2. punktu primārā ir rīcība, kas vēršas pret problēmas cēloņiem; |
|
(29) |
tā kā dalībvalstīm jābūt tiesīgām attiecīgos apstākļos piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā; tā kā turklāt ir nepieciešams nodibināt pienācīgu pamatu šādiem izņēmumiem, ar nosacījumu, ka tie nerada potenciālu cilvēku veselības apdraudējumu un ka dzeramā ūdens apgāde attiecīgā apgabalā nav iespējama nekādā citādā veidā; |
|
(30) |
tā kā dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā var ietilpt noteiktu vielu vai materiālu izmantošana, nepieciešami noteikumi, kas regulē to izmantošanu, lai izvairītos no iespējamas kaitīgas iedarbības uz cilvēka veselību; |
|
(31) |
tā kā zinātnes un tehnikas attīstība var radīt vajadzību tam ātri pielāgot tehniskās prasības, kas noteiktas II vai III pielikumā; tā kā turklāt, lai atvieglotu pasākumu piemērošanu, kas nepieciešami šim mērķim, jāparedz kārtība, kādā Komisija sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvju izveidotas komitejas palīdzību var pieņemt šādus pielāgojumus; |
|
(32) |
tā kā patērētāji pietiekami un pienācīgi jāinformē par dzeramā ūdens kvalitāti, dalībvalstu piešķirtiem izņēmumiem un kompetento iestāžu veikto korektīvu rīcību; tā kā turklāt jāapsver gan tehniskās, gan statistiskās Komisijas vajadzības, kā arī personas tiesības iegūt pietiekamu informāciju attiecībā uz ūdens kvalitāti; |
|
(33) |
tā kā izņēmuma gadījumos attiecībā uz ģeogrāfiski noteiktu teritoriju var būt nepieciešams atļaut dalībvalstīm piemērot vairāk izstieptu grafiku, lai izpildītu noteiktus šīs direktīvas noteikumus; |
|
(34) |
tā kā šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņu, kad tā jāievieš tiesību aktos, vai attiecībā uz piemērošanu, kā parādīts IV pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Mērķis
1. Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti.
2. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību no jebkādas kaitīgas dzeramā ūdens piesārņojuma ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
1. “dzeramais ūdens” nozīmē:
a) ūdeni dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas apstrādei vai citām mājas vajadzībām, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa ūdensvadu, cisternās, pudelēs vai kannās;
b) ūdeni, ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumos, lai izgatavotu, apstrādātu, konservētu vai realizētu produktus vai vielas, kas domātas lietošanai uzturā, ja vien kompetentās valsts iestādes nav pārliecinātas, ka ūdens kvalitāte nevar iespaidot pārtikas produkta pilnvērtīgumu tā galīgajā formā;
2. “vietējās sadales sistēmas” nozīmē cauruļvadus, savienojumus un ietaises, kas ir ierīkotas starp ūdens krāniem, kurus parasti izmanto cilvēku vajadzībām, un sadales tīklu, bet tikai tad, ja par tām nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3. pants
Atbrīvojumi
1. Šī direktīva neattiecas uz:
a) dabīgiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzīst kompetentās valsts iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvu 80/777/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju ( 8 );
b) ūdeņiem, kas ir zāles Padomes Direktīvas 65/65/EEK (1965. gada 26. janvāris) par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz patentētām zālēm ( 9 ) nozīmē.
2. Dalībvalstis no šīs direktīvas noteikumiem var atbrīvot:
a) ūdeni, kas paredzēts vienīgi tādiem mērķiem, par kuriem kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ūdens kvalitāte tieši vai netieši nekādi neiespaido attiecīgo patērētāju veselību;
b) dzeramu ūdeni no atsevišķa piegādes objekta, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 dienā vai apgādā mazāk par 50 personām, ja vien ūdens piegāde nav komerciāla vai sabiedriska darbība.
3. Dalībvalstis, kas izmanto 2. punkta b) apakšpunktā minētos atbrīvojumus, nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par to un par jebkuru darbību, ko var veikt, lai aizsargātu cilvēku veselību no kaitīgas ietekmes, kas rodas no dzeramā ūdens piesārņotības. Turklāt, ja acīmredzami ir iespējams cilvēku veselības apdraudējums, ko izraisa šāda ūdens kvalitāte, attiecīgajiem iedzīvotājiem par to jāsaņem piemērots padoms.
4. pants
Vispārīgi pienākumi
1. Neierobežojot pienākumus, ko dalībvalstīm nosaka citi Kopienas noteikumi, tās pilda pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas minimālo prasību izpildei dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja:
a) tajā nav nekādu mikroorganismu un parazītu un nekādu vielu, kas noteiktā skaitā vai koncentrācijā potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību, un
b) tas atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas I pielikuma A un B daļā;
un ja saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem 5. līdz 8. un 10. punktā un saskaņā ar Līgumu dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām.
2. Dalībvalstis gādā par to, lai pasākumi, kas veikti, piemērojot šo direktīvu, nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos, ciktāl tas skar cilvēku veselības aizsardzību, nedz arī piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.
5. pants
Kvalitātes standarti
1. Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim.
2. Vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst būt mazāk stingras kā tās, kas noteiktas I pielikumā. Attiecībā uz parametriem, kas noteikti I pielikuma C daļā, vērtības nosaka tikai monitoringa vajadzībām un 8. pantā noteikto pienākumu izpildei.
3. Dalībvalsts nosaka vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā. Noteiktajai vērtībai vajadzētu atbilst vismaz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
6. pants
Atbilstības vieta
1. Atbilstībai parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, jābūt:
a) ja ūdeni piegādā no sadales sistēmas — tajā vietā telpā vai iestādē, kurā tas pienāk pa krāniem, kas ir paredzēti lietošanai cilvēkiem;
b) ja ūdens tiek piegādāts no cisternas — tajā vietā, kurā tas izplūst no cisternas;
c) ja ūdens ir fasēts pudelēs vai kannās — tajā vietā iestādē, kur ūdeni iepilda pudelēs vai kannās;
d) ja ūdeni izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā — tajā vietā iestādē, kur ūdens tiek izmantots.
2. Gadījumos, kad uz ūdeni attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, uzskatāms, ka dalībvalstis ir izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar šo pantu, 4. pantu un 8. panta 2. punktu, ja var konstatēt, ka neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, ir izraisījusi vietējā sadales sistēma vai tās ekspluatācija, izņemot telpas un iestādes, kur ūdens tiek piegādāts sabiedrībai, kā skolās, slimnīcās un restorānos.
3. Ja piemērojams 2. punkts un ir risks, ka ūdens, uz kuru attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, neatbilst parametru vērtībām, ka noteiktas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalstis tomēr gādā par to, lai:
a) tiktu veikti piemēroti pasākumi, lai samazinātu vai novērstu risku, ka var būt neatbilstība parametru vērtībām, piemēram, dod padomu īpašniekiem par iespējamu korektīvu rīcību, ko tie varētu veikt, un/vai
tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes, lai samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst parametru vērtībām pēc piegādes;
un
b) attiecīgie patērētāji tiktu pienācīgi informēti un konsultēti par iespējamu papildu korektīvu rīcību, kas tiem jāveic.
7. pants
Monitorings
1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai patērētājam pieejamais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu jāņem paraugi, kas atspoguļo patērējamā ūdens kvalitāti. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā ietilpst dezinfekcija, ir pārbaudīta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas nozīmi.
2. Lai izpildītu 1. punktā minētās saistības, kompetentās iestādes izveido attiecīgas monitoringa programmas visam dzeramajam ūdenim. Šīm monitoringa programmām jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas II pielikumā.
3. Vietas, kur ņem paraugus, nosaka kompetentās iestādes, un tām jāatbilst attiecīgajām II pielikumā noteiktajām prasībām.
4. Šajā pantā noteiktā monitoringa vajadzībām var noteikt Kopienas nostādnes saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto vadības procedūru.
5.
a) Dalībvalstīm jāizpilda tehniskie noteikumi parametru analīzei, kā minēts III pielikumā.
b) Metodes, kas nav minētas III pielikuma 1. daļā, var izmantot ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka iegūtie rezultāti ir tikpat droši kā tie, kurus sniedz noteiktās metodes. Dalībvalstis, kuras izmanto alternatīvas metodes, piegādā Komisijai visu attiecīgo informāciju par šādām metodēm un to līdzvērtību.
c) Parametriem, kuri minēti III pielikuma 2. un 3. daļā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst tur noteiktajām prasībām.
6. Dalībvalstis gādā par to, lai atsevišķos gadījumos papildus tiktu kontrolētas vielas un mikroorganismi, kam nav saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, ja ir iemesls aizdomām, ka tās var būt tādā daudzumā vai skaitā, ka potenciāli apdraud cil vēku veselību.
8. pants
Korektīva rīcība un lietošanas ierobežojumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās iemeslu.
2. Ja, neskatoties uz pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti 4. panta 1. punktā, dzeramais ūdens neatbilst parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu un uz kurām attiecas 6. panta 2. punkts, attiecīgās dalībvalstis gādā, lai iespējami drīz tiktu veikta korektīvā rīcība, kas atjauno tā kvalitāti, un pirmām kārtām veic piespiedu izpildes darbības, cita starpā ņemot vērā, kādā mērā parametru vērtības ir pārsniegtas, un iespējamo cilvēku veselības apdraudējumu.
3. Neatkarīgi no tā, vai ir radušās neatbilstības parametru vērtībām vai ne, dalībvalstis nodrošina, ka jebkura dzeramā ūdens, kas apdraud cilvēku veselībai, piegāde tiek aizliegta vai lietošana stingri ierobežota, vai veikta citāda rīcība, kas nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku veselību. Šādos gadījumos patērētājus atbilstīgi informē un konsultē par to.
4. Kompetentās iestādes vai citas attiecīgas struktūras nolemj, kāda rīcība saskaņā ar 3. punktu veicama, ņemot vērā risku cilvēku veselībai, ko var radīt dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.
5. Dalībvalstis var noteikt nostādnes, kas palīdzētu kompetentajām iestādēm izpildīt pienākumus, kas minēti 4. punktā.
6. Ja nav ievērotas parametru vērtības vai I pielikuma C daļā minētie tehniskie noteikumi, dalībvalstis lemj par to, vai neievērošana apdraud cilvēku veselībai. Tās veic korektīvu darbību, lai atjaunotu ūdens kvalitāti, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvas rīcības gadījumos patērētājiem par to paziņo, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes uzskata neatbilstību parametru vērtībām par niecīgu.
9. pants
Izņēmumi
1. Dalībvalstis var pieļaut parametru vērtībām izņēmumus, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 3. punktu, līdz maksimālam apmēram, ko tās nosaka, ar nosacījumu, ka izņēmumi neapdraud cilvēku veselībai un dzeramo ūdeni attiecīgajā apgabalā nevar piegādāt nekādā citā veidā. Izņēmumus nosaka uz iespējami īsāku laiku un ne vairāk kā uz trīs gadu laikposmu, kura beigās tiek izveidots pārskats, lai noteiktu, vai ir gūti pietiekami panākumi. Ja dalībvalsts domā no jauna piešķirt izņēmuma statusu, tā Komisijai iesniedz pārskatu un sava lēmuma pamatojumu par jaunā izņēmuma statusa piešķiršanu. Šāds jauns izņēmums nedrīkst pārsniegt trīs gadu laikposmu.
2. Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var lūgt trešo izņēmuma statusu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Komisija sniedz atzinumu par šādiem lūgumiem trīs mēnešu laikā.
3. Izņēmumā, ko piešķir saskaņā ar 1. un 2. punktu, precizē šādus datus:
a) izņēmuma pamatojumu;
b) attiecīgo parametru, iepriekšējos attiecīgā monitoringa rezultātus un izņēmuma maksimālās pieļaujamās vērtībās;
c) ģeogrāfisko apgabalu, katru dienu piegādātā ūdens daudzumu, attiecīgo iedzīvotāju skaitu un to, vai tas ietekmēs kādu būtisku pārtikas ražošanas uzņēmumu;
d) atbilstošu monitoringa shēmu ar palielinātu monitoringa biežumu, ja tas ir nepieciešams;
e) nepieciešamās korektīvās rīcības plāna kopsavilkumu, ieskaitot darbu grafiku un izmaksu tāmi, kā arī noteikumu par pārskatīšanu;
f) vajadzīgo izņēmuma statusa ilgumu.
4. Ja kompetentās iestādes neatbilstību parametru vērtībām uzskata par niecīgu un saskaņā ar 8. panta 2. punktu veiktā rīcība ir pietiekama, lai izlabotu problēmu 30 dienu laikā, 3. punkta prasības nav jāpiemēro.
Tādā gadījumā kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nosaka tikai maksimālās pieļaujamās attiecīgā parametra vērtības un laiku, kas dots, lai izlabotu problēmu.
5. Izmantot 4. punktu vairs nevar, ja kopā vairāk nekā 30 dienas pēdējo 12 mēnešu laikā ir konstatēta neatbilstība kādai parametru vērtībai konkrētajā ūdens piegādes veidā.
6. Dalībvalstis, kuras izmanto izņēmumus, kas minēti šinī pantā, nodrošina, ka iedzīvotāji, kurus skar šādi izņēmumi, ir pienācīgi informēti par attiecīgā izņēmuma veidu un par nosacījumiem, kas to reglamentē. Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka īpaši tiek brīdinātas noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām izņēmums var radīt īpašu apdraudējumu.
Šie pienākumi neattiecas uz 4. punktā aprakstītajiem gadījumiem, ja kompetentās iestādes nenolemj citādi.
7. Izņemot izņēmumus, kas piešķirti saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis divu mēnešu laikā informē Komisiju par katru izņēmumu attiecībā uz atsevišķiem ūdens piegādes objektiem, kas pārsniedz vidēji 1 000 m3 dienā vai apgādā vairāk nekā 5 000 cilvēku, ieskaitot 3. punktā minēto informāciju.
8. Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās.
10. pants
Kvalitātes nodrošināšana attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nekādas vielas un materiāli jaunām iekārtām, kas izmantotas dzeramā ūdens sagatavošanā vai izplatīšanā, vai netīrumi, kas saistīti ar šādām vielām vai materiāliem jaunām iekārtām, nepaliek dzeramajā ūdenī tādā koncentrācijā, kas ir lielāka par to, kāda bijusi nepieciešama to lietošanai un tieši vai netieši nemazina cilvēku veselības aizsardzību, kas paredzēta šajā direktīvā; skaidrojošajam dokumentam un tehniskajiem rādītājiem saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem ( 10 ) 3. pantu un 4. panta 1. punktu jāatbilst šīs direktīvas prasībām.
11. pants
Pielikumu pārskatīšana
1. Vismaz reizi piecos gados Komisijas pārskata I pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, un vajadzības gadījumā iesaka priekšlikumus grozījumiem saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru.
2. Vismaz reizi piecos gados Komisija groza II un III pielikumu, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus zinātnes un tehnikas attīstībai.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
12. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 11 ) 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
13. pants
Informēšana un ziņošana
1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek nodrošināta atbilstīga un precīza informācija par dzeramā ūdens kvalitāti.
2. Neierobežojot Padomes Direktīvu 90/313/EEK (1990. gada 7. jūnijs) par brīvu piekļuvi vides informācijai ( 12 ), katra dalībvalsts sniedz ziņojumu reizi trijos gados par dzeramā ūdens kvalitāti nolūkā informēt patērētājus. Pirmais ziņojums jāiesniedz par 2002., 2003. un 2004. 1 000 g m3 dienā vai apkalpo vairāk par 5 000 personām, aptverot trīs kalendāros gadus, un to publicē vismaz viena kalendārā gada laikā pēc pārskata posma beigām.
3. Dalībvalstis nosūta savus ziņojumus Komisijai divu mēnešu laikā pēc to publicēšanas.
4. Ziņojumu formu un obligāti iekļaujamo informāciju ziņojumiem, kas minēti 2. punktā, nosaka, īpaši ņemot vērā pasākumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, 5. panta 2. un 3. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. pantā, 9. panta 6. un 7. punktā un 15. panta 1. punktā, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.
5. Komisija izskata dalībvalstu ziņojumus un reizi trijos gados publicē kopsavilkuma ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti Kopienā. Šo ziņojumu publicē deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.
6. Dalībvalstis kopā ar pirmo ziņojumu par šo direktīvu, kas minēts 2. punktā, sniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās ir veikušas vai plāno veikt, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 6. panta 3. punktu un I pielikuma B daļas 10. piezīmi. Vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu par šā ziņojuma formu saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.
14. pants
Atbilstības grafiks
Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību šai direktīvai piecu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā, neierobežojot I pielikuma B daļas 2., 4. un 10. piezīmi.
15. pants
Izņēmuma apstākļi
1. Dalībvalsts izņēmuma apstākļos drīkst par ģeogrāfiski noteiktiem apgabaliem iesniegt Komisijai īpašu lūgumu par laikposmu, kas pārsniedz 14. pantā noteikto. Papildu laikposms nepārsniedz trīs gadus, un tā beigās sastāda pārskatu, kuru nosūta Komisijai, kas, pamatojoties uz šo ziņojumu, drīkst atļaut otru papildu laikposmu līdz trim gadiem. Šis noteikums neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās.
2. Šādā lūgumā, norādot arī pamatojumu, min visas pieredzētās grūtības un iekļauj vismaz visu 9. panta 3. punktā minēto informāciju.
3. Šo lūgumu izskata saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.
4. Dalībvalstis, kuras izmanto šo pantu, nodrošina, ka iedzīvotāji, kurus skar šie lūgumi, tiek tūlīt pienācīgi informēti par lūguma rezultātu. Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka tiek brīdinātas attiecīgas iedzīvotāju grupas, kurām lūgums var radīt īpašu apdraudējumu.
16. pants
Atcelšana
1. Ar šo tiek atcelta Direktīva 80/778/EEK, un atcēlums stājas spēkā piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Saskaņā ar 2. punktu atcēlums neierobežo dalībvalstu pienākumu ievērot galīgos termiņus šīs direktīvas pārņemšanai savos tiesību aktos un piemērošanai saskaņā ar IV pielikumu.
Norādes uz atcelto direktīvu uzskatāmas par norādēm uz šo direktīvu un lasāmas saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.
2. Tiklīdz dalībvalstī stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šo direktīvu, un tā veikusi visus pasākumus, kas paredzēti 14. pantā, uz dzeramā ūdens kvalitāti dalībvalstī attiecas šī direktīva, nevis Direktīva 80/778/EEK.
17. pants
Transponēšana valsts tiesību aktos
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalsts nosaka šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis iepazīstina Komisiju ar galvenajām tiesību normām, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
19. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
PARAMETRI UN PARAMETRU VĒRTĪBAS
A DAĻA
Mikrobioloģiskie parametri
|
Parametrs |
Parametra vērtība (skaits/100 ml) |
|
Escherichia coli (E. coli) |
0 |
|
Enterokoki |
0 |
Turpmākais attiecas uz ūdeni, ko tirgo pudelēs vai kannās:
|
Parametrs |
Parametra vērtība |
|
Escherichia coli (E. coli) |
0/250 ml |
|
Enterokoki |
0/250 ml |
|
Pseudomonas aeruginosa |
0/250 ml |
|
koloniju skaits 22 °C |
100/ml |
|
koloniju skaits 37 °C |
20/ml |
B DAĻA
Ķīmiskie parametri
|
Parametrs |
Parametra vērtība |
Vienība |
Piezīmes |
|
Akrilamīds |
0,10 |
μg/l |
1. piezīme |
|
Antimons |
5,0 |
μg/l |
|
|
Arsēns |
10 |
μg/l |
|
|
Benzols |
1,0 |
μg/l |
|
|
Benzo(a)pirēns |
0,010 |
μg/l |
|
|
Bors |
1,0 |
mg/l |
|
|
Broms |
10 |
μg/l |
2. piezīme |
|
Kadmijs |
5,0 |
μg/l |
|
|
Hroms |
50 |
μg/l |
|
|
Varš |
2,0 |
mg/l |
3 piezīme. |
|
Cianīds |
50 |
μg/l |
|
|
1,2-dihloretāns |
3,0 |
μg/l |
|
|
Epihlorhidrīns |
0,10 |
μg/l |
1 piezīme. |
|
Fluorīds |
1,5 |
mg/l |
|
|
Svins |
10 |
μg/l |
3. un 4. piezīme |
|
Dzīvsudrabs |
1,0 |
μg/l |
|
|
Niķelis |
20 |
μg/l |
3. piezīme |
|
Nitrāts |
50 |
mg/l |
5 piezīme. |
|
Nitrīts |
0,50 |
mg/l |
5. piezīme |
|
Pesticīdi |
0,10 |
μg/l |
6. un 7. piezīme |
|
Pesticīdi — kopā |
0,50 |
μg/l |
6. un 8. piezīme |
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
0,10 |
μg/l |
Noteiktu sastāvdaļu koncentrāciju summa; 9. piezīme |
|
Selēns |
10 |
μg/l |
|
|
Tetrahloretēns un trihloretēns |
10 |
μg/l |
Noteiktu parametru koncentrāciju summa |
|
(Tri)halogenētie metāni — kopā |
100 |
μg/l |
Noteiktu sastāvdaļu koncentrāciju summa 10. piezīme |
|
Vinilhlorīds |
0,50 |
μg/l |
1. piezīme |
1. piezīme.
Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni.
2. piezīme.
Ja iespējams, neietekmējot negatīvi dezinfekcijas funkciju, dalībvalstīm jācenšas panākt mazāku vērtību.
Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 10 kalendāra gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība bromātam, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 10 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 25 μg/l.
3. piezīme.
Vērtību piemēro dzeramā ūdens paraugam, kas iegūts ar atbilstīgu parauga ņemšanas metodi ( 13 ) no krāna un ņemts tā, lai tas būtu reprezentatīvs attiecībā uz patērētāju caur gremošanas traktu uzņemto nedēļas vidējo lielumu. Attiecīgā gadījumā parauga ņemšanas un monitoringa metodes ir jālieto saskaņotā veidā, kas jānosaka saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Dalībvalstīm jāņem vērā maksimuma līmeņu sastopamība, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
4. piezīme.
Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 15 kalendāra gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība svinam, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 15 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 25 μg/l.
Dalībvalstīm jānodrošina visu vajadzīgo pasākumu veikšana, lai, cik tas iespējams, samazinātu svina koncentrāciju dzeramajā ūdenī laika posmā, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību parametra vērtībai.
Īstenojot pasākumus, lai panāktu atbilstību minētajai vērtībai, dalībvalstīm ir pakāpeniski jāpiešķir prioritāte, kur svina koncentrācijas dzeramajā ūdenī ir lielākās.
5. piezīme.
Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai nosacījums [nitrāts]/50 + [nitrīts]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), būtu izpildīts un lai ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstu vērtībai 0,10 mg/1 nitrītiem.
6. piezīme.
“Pesticīdi” ir:
— organiskie pesticīdi,
— organiskie herbicīdi,
— organiskie fungicīdi,
— organiskie nematocīdi,
— organiskie akaricīdi,
— organiskie algicīdi,
— organiskie rodenticīdi,
— organiskie slimicīdi,
— radniecīgi produkti (inter alia, augšanas regulatori)
un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti.
Tikai tiem pesticīdiem, kas konkrētajā piegādē varētu būt klāt, ir vajadzīgs monitorings.
7. piezīme.
Parametra vērtību piemēro katram atsevišķajam pesticīdam. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l.
8. piezīme.
“Pesticīdi kopā” nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu.
9. piezīme.
Norādītie savienojumi ir:
— benzo(b)fluorantēns,
— benzo(k)fluorantēns,
— benzo(ghi)perilēns,
— indeno(l, 2,3-cd)pirēns.
10. piezīme.
Ja iespējams, neietekmējot negatīvi dezinfekcijas funkciju, dalībvalstīm jācenšas panākt mazāku vērtību.
Norādītie savienojumi ir: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.
Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto ūdeni atbilstība vērtībai ir jāpanāk vismaz 10 kalendāra gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Parametra vērtība kopējiem THM, sākot no pieciem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 10 gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ir 150 μg/l.
Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumu, lai iespējami samazinātu THM koncentrāciju dzeramajā ūdenī laika periodā, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību parametra vērtībai.
Piemērojot pasākumus, lai panāktu atbilstību šādai vērtībai, dalībvalstīm pakāpeniski jāpiešķir lielāka prioritāte tiem apgabaliem, kur THM koncentrācija dzeramajā ūdenī ir visaugstākā.
C DAĻA
Mērītāja parametri
|
Parametrs |
Parametra vērtība |
Vienība |
Piezīmes |
|
Alumīnijs |
200 |
μg/l |
|
|
Amonjaks |
0,50 |
mg/l |
|
|
Hlorīds |
250 |
mg/l |
1. piezīme |
|
Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) |
0 |
skaits/100 ml |
2. piezīme |
|
Krāsa |
Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
|
|
|
Vadītspēja |
2 500 |
μS cm–1 20 °C temperatūrā |
1. piezīme |
|
Ūdeņraža jonu koncentrācija |
≥ 6,5 un ≤ 9,5 |
pH vienības |
1. un 3. piezīme |
|
Dzelzs |
200 |
μg/l |
|
|
Mangāns |
50 |
μg/l |
|
|
Smarža |
Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
|
|
|
Oksidējamība |
5,0 |
mg/l O2 |
4. piezīme |
|
Sulfāts |
250 |
mg/l |
1. piezīme |
|
Nātrijs |
200 |
mg/l |
|
|
Garša |
Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
|
|
|
Koloniju skaits 22o temperatūrā |
Bez īpašām izmaiņām |
|
|
|
Koliformas baktērijas |
0 |
skaits/100 ml |
5. piezīme |
|
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) |
Bez īpašām izmaiņām |
|
6. piezīme |
|
Duļķainība (optiskā caurlaidība) |
Pieņemams patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
|
7. piezīme |
RADIOAKTIVITĀTE
|
Parametrs |
Parametra vērtība |
Vienība |
Piezīmes |
|
Tritijs |
100 |
Bq/l |
8. un 10. piezīme |
|
Kopējā norādošā deva |
0,10 |
mSv/gadā |
9. un 10. piezīme |
II PIELIKUMS
MONITORINGS
A DAĻA
Vispārīgie mērķi un dzeramā ūdens monitoringa programmas
1. Dzeramā ūdens monitoringa programmām:
a) jāverificē, ka rezultatīvi darbojas visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēka veselībai, kuri rodas visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei, un ka ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;
b) jāsniedz informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un I pielikumā noteiktās parametru vērtības;
c) jāapzina vispiemērotākie līdzekļi, kā mazināt risku cilvēka veselībai.
2. Saskaņā ar 7. panta 2. punktu kompetentās iestādes atbilstoši šā pielikuma B daļā norādītajiem parametriem un biežumiem izveido monitoringa programmas, kurās var ietilpt
a) atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana vai
b) pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi.
Turklāt monitoringa programmās var ietilpt
a) aprīkojuma funkcionalitātes un tehniskās apkopes statusa dokumentējumu inspicēšanu un/vai
b) ūdensguves baseina, ūdens ieguves, attīrīšanas, glabāšanas un piegādes infrastruktūras inspicēšanu.
3. Monitoringa programmas var balstīt uz C daļā aprakstīto riska novērtēšanu.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka monitoringa programmas pastāvīgi pārskata un vismaz reizi piecos gados atjaunina vai no jauna apstiprina.
B DAĻA
Parametri un biežumi
1. Vispārīgās pamatnostādnes
Monitoringa programmā jāņem vērā 5. pantā minētie parametri, arī tie, kam ir svarīga nozīme tās ietekmes analīzē, kādu uz 6. panta 1. punktā norādītās atbilstības vietas ūdens kvalitāti atstāj vietējās sadales sistēmas. Izvēloties attiecīgus monitoringa parametrus, attiecībā uz katru ūdens piegādes sistēmu jāņem vērā vietējie apstākļi.
Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā nosauktie parametri tiek monitorēti, ievērojot attiecīgos 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus.
2. Parametru saraksts
A grupas parametri
Šādus parametrus (A grupa) monitorē saskaņā ar 3. punkta 1. tabulā norādītajiem monitorēšanas biežumiem:
a) Escherichia coli (E. coli), kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, aromāts, pH, elektrovadītspēja;
b) citi parametri, kas kā būtiski norādīti monitoringa programmā saskaņā ar 5. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā apzināti C daļā noteiktajā riska novērtēšanā.
Specifiskos apstākļos A grupas parametriem pievieno šādus parametrus:
a) amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;
b) alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens attīrīšanas ķimikālijām.
B grupas parametri
Lai noteiktu atbilstību visām šajā direktīvā minētajām parametru vērtībām, visus citus parametrus, ko neanalizē kā A grupas parametrus un ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, monitorē vismaz tik bieži, kā norādīts 3. punkta 1. tabulā.
3. Paraugu ņemšanas biežumi
1. tabula
Atbilstības monitoringam nepieciešamo paraugu ņemšanas un analizēšanas biežuma minimums
|
Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai iegūst piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3 |
A grupas parametrs paraugu skaits gadā (Sk. 3. piezīmi) |
B grupas parametrs paraugu skaits gadā |
|
|
|
≤ 100 |
> 0 (Sk. 4. piezīmi) |
> 0 (Sk. 4. piezīmi) |
|
> 100 |
≤ 1 000 |
4 |
1 |
|
> 1 000 |
≤ 10 000 |
4 + 3 uz katriem 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma |
1 + 1 uz katriem 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma |
|
> 10 000 |
≤ 100 000 |
3 + 1 uz katriem 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma |
|
|
> 100 000 |
|
12 + 1 uz katriem 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma |
|
1. piezīme. Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.
2. piezīme. Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.
3. piezīme. Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).
4. piezīme. Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.
C DAĻA
Riska novērtēšana
1. Dalībvalstis var paredzēt iespēju atkāpties no B daļā noteiktajiem parametriem un paraugu ņemšanas biežumiem, ja vien saskaņā ar šo daļu tiek izdarīta riska novērtēšana.
2. 1. punktā minētās riska novērtēšanas pamatā ir vispārīgie riska novērtēšanas principi, kas noteikti kopsakarā ar tādiem starptautiskajiem standartiem, kā standarts EN 15975-2 par “dzeramā ūdens piegādes drošību, vadlīnijām riska un krīžu pārvaldībai”.
3. Riska novērtēšanā ņem vērā rezultātus, kas gūti monitoringa programmās, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ( 14 ) 7. panta 1. punkta otro daļu un 8. pantu attiecībā uz ūdenstilpēm, kas identificētas saskaņā ar 7. panta 1. punktu un dienā vidēji piegādā vairāk nekā 100 m3 saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.
4. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu paplašina un/vai B daļas 3. punktā minētos paraugu ņemšanas biežumus palielina, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
a) ar šajā pielikumā noteikto parametru sarakstu vai biežumiem nepietiek, lai izpildītu saistības, kas izriet no 7. panta 1. punkta;
b) 7. panta 6. punkta nolūkos ir vajadzīgs papildu monitorings;
c) ir nepieciešams sniegt vajadzīgo nodrošinājumu, kas norādīts A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.
5. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu var sašaurināt un B daļas 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus samazināt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) paraugu ņemšanas biežumu līdz tādam, kas ir zem B daļas 3. punktā noteiktā biežuma, nekādā gadījumā nedrīkst samazināt attiecībā uz E. coli;
b) attiecībā uz visiem citiem parametriem:
i) paraugu ņemšanas vietu un biežumu, ņemot vērā 6. pantu, nosaka kopsakarā ar parametra izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilglaika tendenci;
ii) lai samazinātu kāda parametra paraugu ņemšanas minimālo biežumu, kas norādīts B daļas 3. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, jābūt mazākiem par 60 % no parametra vērtības;
iii) lai kādu parametru izņemtu no monitorējamo parametru saraksta, kas dots B daļas 2. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos punktos, jābūt mazākiem par 30 % no parametra vērtības.
iv) kāda konkrēta B daļas 2. punktā norādīta parametra izņemšanu no monitorējamo parametru saraksta pamato ar rezultātu, kas gūts riska novērtēšanā, kuras pamatā ir dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultāti un kura apstiprina, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens kontaminācija, kā noteikts 1. pantā;
v) paraugu ņemšanas biežumu samazināt vai kādu parametru no monitorējamo parametru saraksta izņemt, kā minēts ii) un iii) punktā, var tikai tad, ja riska novērtējums apstiprina, ka ir mazvarbūtīgi, ka kāds saprātīgi paredzams faktors pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāti.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka
a) riska novērtējumus apstiprina to attiecīgās kompetentās iestādes un
b) ir pieejama informācija, kas apliecina riska novērtējuma izdarīšanu, un tā rezultātu kopsavilkums.
D DAĻA
Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti
1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka tā, lai tie atbilstu 6. panta 1. punktā definētajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos dalībvalsts paraugus attiecībā uz noteiktiem parametriem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.
2. Paraugu ņemšana atbilstības vietā atbilst šādām prasībām:
a) atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem parametriem (konkrētāk, varu, svinu un niķeli) ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Dalībvalstis var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tādēļ neiznāks mazāks kā ar nejauša darbadienas laika metodēm;
b) mikrobioloģisko parametru atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.
3. Paraugu ņemšanā sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem parametriem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks A.
III PIELIKUMS
PARAMETRU ANALĪZES TEHNISKIE NOTEIKUMI
Dalībvalstis nodrošina, ka analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šai direktīvai, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.
Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu B daļā norādītajiem minimālās veiktspējas kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitorēšana tiek veikta, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.
A DAĻA
Mikrobioloģiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes
Mikrobioloģisko parametru metožu principi doti vai nu atsaucei katru reizi, kad CEN/ISO metode dota kā ieteikums, līdz Komisija nākotnē pieņems iespējami sīkākas CEN/ISO metodes šiem parametriem. Dalībvalstis drīkst piemērot alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti 7. panta 5. punkta noteikumi.
Pasākumus sīkāku CEN/ISO metožu pieņemšanai nākotnē, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Metodes attiecībā uz mikrobioloģiskajiem parametriem ir:
a) Escherichia coli (E. coli) un kolibaktērija (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);
b) Enterococci (EN ISO 7899-2);
c) Pseudomonas aeruginosa (EN ISO 16266);
d) kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);
e) kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 36 °C (EN ISO 6222);
f) Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189).
B DAĻA
Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji
1. Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri
Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem norādītie veiktspējas kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrācijas, kas līdzvērtīgas parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK ( 15 ) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir I pielikuma B un C daļā aplūkotajai parametra vērtībai.
Līdz 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut 2. tabulā norādīto “patiesumu”, “precizitāti” un “noteikšanas robežu” izmantot par attiecīgi pirmajā daļā un 1. tabulā norādīto veiktspējas kritēriju “kvantitatīvās noteikšanas robeža” un “mērījumu nenoteiktība” alternatīvu.
1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi I pielikumā norādītajām parametru vērtībām.
1. tabula
Veiktspējas kritērija “mērījumu nenoteiktība” minimumi
|
Parametri |
Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Piezīmes |
|
Alumīnijs |
25 |
|
|
Amonijs |
40 |
|
|
Antimons |
40 |
|
|
Arsēns |
30 |
|
|
Benz(a)pirēns |
50 |
Sk. 5. piezīmi |
|
Benzols |
40 |
|
|
Bors |
25 |
|
|
Bromāti |
40 |
|
|
Kadmijs |
25 |
|
|
Hlorīdi |
15 |
|
|
Hroms |
30 |
|
|
Elektrovadītspēja |
20 |
|
|
Varš |
25 |
|
|
Cianīdi |
30 |
Sk. 6. piezīmi |
|
1,2-dihloretāns |
40 |
|
|
Fluorīdi |
20 |
|
|
Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās) |
0,2 |
Sk. 7. piezīmi |
|
Dzelzs |
30 |
|
|
Svins |
25 |
|
|
Mangāns |
30 |
|
|
Dzīvsudrabs |
30 |
|
|
Niķelis |
25 |
|
|
Nitrāti |
15 |
|
|
Nitrīti |
20 |
|
|
Oksidējamība |
50 |
Sk. 8. piezīmi |
|
Pesticīdi |
30 |
Sk. 9. piezīmi |
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
50 |
Sk. 10. piezīmi |
|
Selēns |
40 |
|
|
Nātrijs |
15 |
|
|
Sulfāti |
15 |
|
|
Tetrahloretēns |
30 |
Sk. 11. piezīmi |
|
Trihloretēns |
40 |
Sk. 11. piezīmi |
|
Trihalometāni – kopā |
40 |
Sk. 10. piezīmi |
|
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) |
30 |
Sk. 12. piezīmi |
|
Duļķainība |
30 |
Sk. 13. piezīmi |
|
Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas. |
||
2. tabula
Veiktspējas kritēriju “patiesums”, “precizitāte” un “noteikšanas robeža” minimumi – izmantojami līdz 2019. gada 31. decembrim
|
Parametri |
Patiesums (Sk. 2. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Precizitāte (Sk. 3. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Noteikšanas robeža (Sk. 4. piezīmi) % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Piezīmes |
|
Alumīnijs |
10 |
10 |
10 |
|
|
Amonijs |
10 |
10 |
10 |
|
|
Antimons |
25 |
25 |
25 |
|
|
Arsēns |
10 |
10 |
10 |
|
|
Benz(a)pirēns |
25 |
25 |
25 |
|
|
Benzols |
25 |
25 |
25 |
|
|
Bors |
10 |
10 |
10 |
|
|
Bromāti |
25 |
25 |
25 |
|
|
Kadmijs |
10 |
10 |
10 |
|
|
Hlorīdi |
10 |
10 |
10 |
|
|
Hroms |
10 |
10 |
10 |
|
|
Elektrovadītspēja |
10 |
10 |
10 |
|
|
Varš |
10 |
10 |
10 |
|
|
Cianīdi |
10 |
10 |
10 |
Sk. 6. piezīmi |
|
1,2-dihloretāns |
25 |
25 |
10 |
|
|
Fluorīdi |
10 |
10 |
10 |
|
|
Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās) |
0,2 |
0,2 |
|
Sk. 7. piezīmi |
|
Dzelzs |
10 |
10 |
10 |
|
|
Svins |
10 |
10 |
10 |
|
|
Mangāns |
10 |
10 |
10 |
|
|
Dzīvsudrabs |
20 |
10 |
20 |
|
|
Niķelis |
10 |
10 |
10 |
|
|
Nitrāti |
10 |
10 |
10 |
|
|
Nitrīti |
10 |
10 |
10 |
|
|
Oksidējamība |
25 |
25 |
10 |
Sk. 8. piezīmi |
|
Pesticīdi |
25 |
25 |
25 |
Sk. 9. piezīmi |
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
25 |
25 |
25 |
Sk. 10. piezīmi |
|
Selēns |
10 |
10 |
10 |
|
|
Nātrijs |
10 |
10 |
10 |
|
|
Sulfāts |
10 |
10 |
10 |
|
|
Tetrahloretēns |
25 |
25 |
10 |
Sk. 11. piezīmi |
|
Trihloretēns |
25 |
25 |
10 |
Sk. 11. piezīmi |
|
Trihalometāni – kopā |
25 |
25 |
10 |
Sk. 10. piezīmi |
|
Duļķainība |
25 |
25 |
25 |
|
|
Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas. |
||||
2. Piezīmes 1. un 2. tabulai
|
1. piezīme |
Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras uz izmantotās informācijas pamata piedēvē mērlielumam. Veiktspējas kritērijs “mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais vai par to augstāks procents no parametra vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi. |
|
2. piezīme |
Patiesums ir sistemātiskās kļūdas mērs, proti, daudzo atkārtoto mērījumu vidējās vērtības un patiesās vērtības starpība. Tālāka specifikācija ir kā standartā ISO 5725. |
|
3. piezīme |
Precizitāte ir nejaušās kļūdas mērs un parasti tiek izteikta kā standartnovirze (grupā vai grupu vidū) rezultātu izkliedē ap vidējo vērtību. Pieņemamā precizitāte ir lielums, kas divas reizes pārsniedz relatīvo standartnovirzi. Šis termins ir tālāk specificēts standartā ISO 5725. |
|
4. piezīme |
Noteikšanas robeža vai nu — trīskārt pārsniedz standartnovirzi dabīga parauga grupā, kur ir parametrs zemā koncentrācijā, vai — pieckārt pārsniedz tukša parauga standartnovirzi (grupā). |
|
5. piezīme |
Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams apmierināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %). |
|
6. piezīme |
Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos. |
|
7. piezīme |
Patiesuma, precizitātes un mērījumu nenoteiktības vērtības izteic pH vienībās. |
|
8. piezīme |
Etalonmetode: EN ISO 8467. |
|
9. piezīme |
Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %. |
|
10. piezīme |
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 25 % no parametra vērtības. |
|
11. piezīme |
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 50 % no parametra vērtības. |
|
12. piezīme |
Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”. |
|
13. piezīme |
Mērījumu nenoteiktību ieteicams saskaņā ar EN ISO 7027 noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības). |
▼M3 —————
IV PIELIKUMS
GALĪGIE TERMIŅI TRANSPONĒŠANAI VALSTU TIESĪBU AKTOS UN PIEMĒROŠANAI
|
Direktīva 80/778/EEK Transponēšana 17.7.1982. Piemērošana 17.7.1985. Visas dalībvalstis izņemot Spāniju, Portugāli un Vācijas jaunās zemes |
Direktīva 81/858/EEK (Pielāgošana Grieķijas pievienošanās dēļ) |
Spānijas un Portugāles Pievienošanāsakts
|
Direktīva 90/656/EEK Vācijas jaunajām zemēm |
Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akts
|
Direktīva 91/692/EEK |
|||||||||||||||||||||||||
|
1. līdz 14. pants |
|
|
Piemērošana 31.12.1995. |
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
15. pants |
Grozījumi stājas spēkā 1.1.1981. |
Grozījumi stājas spēkā 1.1.1986. |
|
Grozījumi stājas spēkā 1.1.1995. |
|
|||||||||||||||||||||||||
|
16. pants |
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
17. pants |
|
|
|
|
Iekļauts 17.a pants |
|||||||||||||||||||||||||
|
18. pants |
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
19. pants |
|
Grozīts |
Grozīts |
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
20. pants |
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
21. pants |
|
|
|
|
|
V PIELIKUMS
KORELĀCIJAS TABULA
|
Šī direktīva |
Direktīva 80/778/EEK |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
– |
|
2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
2. pants |
|
2. panta 2. punkts |
– |
|
3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
4. panta 1. punkts |
|
3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
– |
|
3. panta 3. punkts |
– |
|
4. panta 1. punkts |
7. panta 6. punkts |
|
4. panta 2. punkts |
11. pants |
|
5. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
|
5. panta 2. punkta pirmais teikums |
7. panta 3. punkts |
|
5. panta 2. punkta otrais teikums |
– |
|
5. panta 3. punkts |
– |
|
6. panta 1. punkts |
12. panta 2. punkts |
|
6. panta 2. līdz 3. punkts |
– |
|
7. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
|
7. panta 2. punkts |
– |
|
7. panta 3. punkts |
12. panta 3. punkts |
|
7. panta 4. punkts |
– |
|
7. panta 5. punkts |
12. panta 5. punkts |
|
7. panta 6. punkts |
– |
|
8. pants |
– |
|
9. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. līdz 6. punkts |
– |
|
9. panta 7. punkts |
9. panta 2. punkts un 10. panta 3. punkts |
|
9. panta 8. punkts |
– |
|
10. pants |
8. pants |
|
11. panta 1. punkts |
– |
|
11. panta 2. punkts |
13. pants |
|
12. panta 1. punkts |
14. pants |
|
12. panta 2. un 3. punkts |
15. pants |
|
13. panta 1. punkts |
– |
|
13. panta 2. līdz 5. punkts |
17.a pants (iekļauts ar Direktīvu 91/692/EEK) |
|
14. pants |
19. pants |
|
15. pants |
20. pants |
|
16. pants |
– |
|
17. pants |
18. pants |
|
18. pants |
– |
|
19. pants |
21. pants |
( 1 ) OV C 131, 30.5.1995., 5. lpp. un
OV C 213, 15.7.1997., 8. lpp.
( 2 ) OV C 82, 19.3.1996., 64. lpp.
( 3 ) OV C 100, 2.4.1996., 134. lpp.
( 4 ) Eiropas Parlamenta 1996. gada 12. decembra atzinums (OV C 20, 20.1.1997., 133. lpp.), Padomes 1997. gada 19. decembra kopējā nostāja (OV C 91, 26.3.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 13. maija lēmums (OV C 167, 1.6.1998., 92. lpp.).
( 5 ) OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.
( 6 ) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/68/EK (OV L 277, 30.10.1996., 25. lpp.).
( 7 ) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
( 8 ) OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 96/70/EK (OV L 299, 23.11.1996., 26. lpp.).
( 9 ) OV 22 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK(OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).
( 10 ) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 93/68/EK(OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).
( 11 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 12 ) OV L 158, 23.6.1990., 56. lpp.
( 13 ) Jāpievieno pēc pašreiz veicamo pētījumu rezultāta.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
( 15 ) Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).