Help Print this page 

Document 01998L0026-20120816

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1998/26/2012-08-16
Multilingual display
Text

1998L0026 — LV — 16.08.2012 — 003.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/26/EK

(1998. gada 19. maijs)

par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

(OV L 166, 11.6.1998, p.45)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/44/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 6. maijs),

  L 146

37

10.6.2009

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/78/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2010. gada 24. novembris),

  L 331

120

15.12.2010

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs)

  L 201

1

27.7.2012




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/26/EK

(1998. gada 19. maijs)

par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

pieņemot aktu saskaņā ar Līguma 189.b pantā paredzēto procedūru ( 4 ),

(1)

tā kā Lamfalussy 1990. gada ziņojums Desmit valstu grupas centrālo banku vadītājiem pierāda, ka maksājumu sistēmas, kuru darbības pamatā ir dažādi maksājumu ieskaita juridiskie veidi, jo īpaši daudzpusējais ieskaits, ir pakļautas nozīmīgiem sistēmiskiem riskiem; tā kā īpaši svarīgi ir mazināt tiesisko nedrošību, kas saistīta ar dalību reālā laika bruto norēķinu sistēmās, ņemot vērā arvien straujāku šo sistēmu attīstību;

(2)

tā kā ārkārtīgi svarīgi ir arī mazināt risku, kas saistīts ar dalību vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši, ja šādas sistēmas ir cieši saistītas ar maksājumu sistēmām;

(3)

tā kā šīs direktīvas nolūks ir Kopienā sekmēt pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu mehānismu efektīvu un rentablu darbību, kas stiprina kapitāla aprites brīvību iekšējā tirgū; tā kā tādējādi šī direktīva turpina virzību uz iekšējā tirgus izveidi, jo īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla aprites liberalizāciju, lai īstenotu ekonomisko un monetāro savienību;

(4)

tā kā dalībvalstu tiesību aktiem būtu jātiecas līdz minimumam samazināt sistēmas traucējumus, ko rada maksātnespējas procedūras pret kādu attiecīgās sistēmas dalībnieku;

(5)

tā kā Padome joprojām izskata priekšlikumu direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un likvidāciju, kas iesniegts 1985. gadā un grozīts 1988. gada 8. februārī; tā kā Konvencijā par maksātnespējas procedūrām, ko 1995. gada 23. novembrī, sanākot Padomē, pieņēma dalībvalstis, noteikti norādīts, ka tā neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām;

(6)

tā kā minētās direktīvas mērķis ir aptvert iekšzemes, kā arī pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas; tā kā šī direktīva piemērojama Kopienas sistēmām un nodrošinājumam, ko sniedz sistēmu dalībnieki, Kopienas vai trešo valstu dalībnieki, sakarā ar dalību šajās sistēmās;

(7)

tā kā dalībvalstis var piemērot šīs direktīvas noteikumus savām iestādēm, kas tieši piedalās trešo valstu sistēmās, un nodrošinājumam, kas sniegts sakarā ar dalību šādās sistēmās;

▼M1 —————

▼B

(9)

tā kā sistēmiska riska samazināšanai jo īpaši vajadzīgs norēķinu galīgums un iespēja nodrošinājumu realizēt; tā kā nodrošinājums ir visi līdzekļi, ko maksājumu un/vai vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks sniedz pārējiem dalībniekiem, lai nodrošinātu tiesības un pienākumus, saistībā ar minēto sistēmu, tostarp atpirkuma līgumi, likumiskais nodrošinājums un fiduciāri pārvedumi; tā kā šīs direktīvas nodrošinājuma definīcija neiespaido valstu tiesisko regulējumu attiecībā uz to, kāda veida nodrošinājumus var izmantot;

(10)

tā kā šī direktīva, reglamentējot nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar darbībām, kuras dalībvalstu centrālās bankas veic kā centrālās bankas, tostarp monetārās politikas darbībām, palīdz Eiropas Monetārajam institūtam sekmēt pārrobežu maksājumu efektivitāti, lai sagatavotu ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu, un tādējādi veicina vajadzīgā tiesiskā regulējuma izveidi, pamatojoties uz kuru vēlākā Eiropas Centrālā banka varēs īstenot savu politiku;

(11)

tā kā pārvedumu rīkojumiem un to ieskaitam visās dalībvalstīs jābūt tiesiskam spēkam, un tam ir jābūt saistošam attiecībā pret trešām personām;

(12)

tā kā noteikumi par ieskaita galīgumu neliedz pirms ieskaita pārbaudīt, vai sistēmā ievadītie rīkojumi atbilst minētās sistēmas noteikumiem un ļauj veikt sistēmas norēķinu;

(13)

tā kā nekas šajā direktīvā nevar liegt dalībniekam vai trešai personai attiecībā uz pārveduma rīkojumu, kas ievadīts sistēmā, īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu vai kompensāciju, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ ne ieskaitu, ne sistēmā ievadīto pārveduma rīkojumu;

(14)

tā kā ir jānodrošina tas, ka pārveduma rīkojumus nevar atsaukt pēc brīža, kas noteikts sistēmas noteikumos;

▼M1

(14a)

tā kā valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka sadarbspējīgo sistēmu veidojošo sistēmu operatori ir pēc iespējas labāk vienojušies par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz brīdi, kad notiek ievadīšana šajās sistēmās. Valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka – ciktāl tas ir iespējams un nepieciešams – ir koordinēti noteikumi, kurus piemēro brīdī, kad notiek ievadīšana sadarbspējīgā sistēmā, lai iesaistītās sistēmas darbības traucējumu gadījumā nepieļautu juridisko nenoteiktību;

▼B

(15)

tā kā ir vajadzīgs, lai dalībvalsts tūlīt paziņotu pārējām dalībvalstīm par maksātnespējas procedūru sākšanu attiecībā uz kādu sistēmas dalībnieku;

(16)

tā kā maksātnespējas procedūrām nevajadzētu būt ar atpakaļejošu iedarbību attiecībā uz sistēmas dalībnieku tiesībām un pienākumiem;

(17)

tā kā gadījumā, kad sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz kādu sistēmas dalībnieku, šīs direktīvas mērķis ir arī noteikt, kuri maksātnespējas tiesību akti piemērojami minētā dalībnieka tiesībām un pienākumiem sakarā ar tā dalību sistēmā;

(18)

tā kā nodrošinājums būtu jāatbrīvo no maksātnespējīgajam dalībniekam piemērojamā maksātnespējas tiesību akta iedarbības;

(19)

tā kā 9. panta 2. punkta noteikumi attiecas tikai uz reģistru, kontu vai centralizētu depozītu sistēmu, kas apliecina īpašumtiesību pastāvēšanu uz attiecīgajiem vērtspapīriem vai tiesības šos vērtspapīrus izsniegt vai nodot;

(20)

tā kā 9. panta 2 punkta noteikumu nolūks ir nodrošināt to, ka, ja attiecīgais dalībnieks, kādas dalībvalsts centrālā banka vai vēlākā Eiropas Centrālā banka sniedz derīgu un efektīvu nodrošinājumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgais reģistrs, konts vai centralizētā depozītu sistēma, tad šāda nodrošinājuma spēkā esamība un iespēja to attiecināt pret šo sistēmu (un operatoru), kā arī pret jebkuru citu personu, kas tieši vai netieši ar to pamato savas tiesības, nosakāma tikai saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

(21)

tā kā 9. panta 2. punkta noteikumu mērķis nav ietekmēt tās dalībvalsts tiesību darbību vai spēku, atbilstīgi kuras tiesību aktiem vērtspapīrus emitē, vai tās dalībvalsts tiesību darbību vai spēku, kurā vērtspapīri var citādā veidā atrasties (ieskaitot bez ierobežojuma tiesības, kas regulē šādu vērtspapīru vai ar tiem saistītu tiesību rašanos, īpašumu vai nodošanu), un tos nevar interpretēt tā, ka tie nozīmē, ka jebkāds šāds nodrošinājums ir tieši realizējams vai var tikt atzīts jebkurā dalībvalstī, ja tas neatbilst minētās dalībvalsts tiesībām;

(22)

tā kā dalībvalstīm būtu jāmēģina nodibināt pietiekamas saiknes starp visām vērtspapīru norēķinu sistēmām, uz ko attiecas šī direktīva, lai sekmētu atklātību un tiesisko drošību darījumos ar vērtspapīriem;

▼M1

(22a)

tā kā sadarbspējīgu sistēmu gadījumā koordinācijas trūkums attiecībā uz to, kuri noteikumi par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību ir piemērojami, var vienas sistēmas dalībniekus vai pat pašu sistēmas operatoru pakļaut ietekmei, ko radījis traucējums citā sistēmā. Lai ierobežotu sistēmisku risku, vēlams paredzēt, ka sadarbspējīgu sistēmu operatori viņu vadītajās sistēmās koordinē noteikumus par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību;

▼B

(23)

tā kā šī direktīva ir piemērotākais līdzeklis, lai sasniegtu minētos mērķus, un ir samērīga ar šiem mērķiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.



I

IEDAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šī direktīva attiecas uz:

a) visām 2. panta a) apakšpunktā definētajām sistēmām, ko regulē kādas dalībvalsts tiesības un kas darbojas jebkurā valūtā, ►M1  euro ◄ vai dažādās valūtās, ko attiecīgā sistēma savstarpēji konvertē;

b) visiem šādas sistēmas dalībniekiem;

c) nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar:

 dalību sistēmā vai

▼M1

 operācijām ko dalībvalstu centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka veic kā centrālās bankas.

▼B

2. pants

Šajā direktīvā:

a) “sistēma” ir oficiāla vienošanās:

▼M1

 starp trim vai vairāk dalībniekiem – neskaitot attiecīgās sistēmas operatoru, iespējamo norēķinu iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku – kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras ieskaitam ar galvenās darījumu otras puses starpniecību vai bez tās vai pārveduma rīkojumu izpildei dalībnieku starpā,

▼B

 ko regulē tās dalībvalsts tiesības, kuru izvēlējušies dalībnieki; tomēr dalībnieki var izvēlēties tikai tās dalībvalsts tiesības, kurā vismaz vienam no tiem atrodas vadība, un

 kas, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, noteikta par sistēmu, un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Komisijai, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim.

Ievērojot pirmās daļas nosacījumus, dalībvalsts par sistēmu var noteikt tādu oficiālu vienošanos, kuras uzdevums ir pārveduma rīkojumu izpilde atbilstoši i) apakšpunkta otrajam ievilkumam un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.

Atsevišķos gadījumos dalībvalsts var par sistēmu noteikt šādu oficiālu vienošanos divu dalībnieku starpā, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, ja tā uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.

Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu;

b) “iestāde” ir:

▼M1

 kredītiestāde, kas definēta 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija) ( 5 ), tostarp iestādes, kas uzskaitītas tās 2. pantā,

 ieguldījumu sabiedrība, kas definēta 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 6 ), izņemot iestādes, kas uzskaitītas tās 2. panta 1. punktā,

▼B

 publisko tiesību iestādes un uzņēmumi, kuru darbību garantē valsts, vai

 visi uzņēmumi, kuru vadība atrodas ārpus Kopienas un kuru uzdevumi atbilst to Kopienas kredītiestāžu vai ieguldījuma sabiedrību uzdevumiem, kas definētas pirmajā un otrajā ievilkumā,

kas piedalās kādā sistēmā un kas atbild par to finanšu saistību izpildi, kas izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā.

Ja sistēmu uzrauga saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izpilda tikai i) apakšpunkta otrā ievilkumā definētos pārveduma rīkojumus, kā arī maksājumus, kas izriet no šādiem rīkojumiem, dalībvalsts var nolemt, ka uzņēmumus, kas piedalās šādā sistēmā un atbild par finanšu saistību izpildi, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, var uzskatīt par iestādēm, ja vien vismaz trīs šīs sistēmas dalībnieki pieder pirmajā daļā minētajām kategorijām un šādu lēmumu pamato sistēmisks risks;

c) “galvenā darījumu otra puse” ir sistēmas iestāžu starpniekiestāde, kas ir šo iestāžu vienīgā darījumu otra puse attiecībā uz to pārveduma rīkojumiem;

d) “norēķinu iestāde” ir iestāde, kas iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm, kas piedalās sistēmā, atvēl norēķinu kontus, ar kuru starpniecību tiek izpildīti pārveduma rīkojumi šādās sistēmās un vajadzības gadījumā izsniedz kredītu minētajām iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm norēķina nolūkiem;

e) “ieskaita iestāde” ir iestāde, kas atbild par iestāžu, iespējamās galvenās darījumu otras puses un/vai iespējamās norēķinu iestādes neto pozīciju aprēķinu;

f)  ►M1  “dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators. ◄

Saskaņā ar sistēmas noteikumiem viens un tas pats dalībnieks var darboties kā galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde vai veikt daļu no šiem uzdevumiem, vai visus šos uzdevumus.

Dalībvalstis var nolemt, ka saskaņā ar šo direktīvu netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks. Ja netiešo dalībnieku uzskata par dalībnieku, pamatojoties uz sistēmisko risku, tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, caur kuru netiešais dalībnieks sistēmai nodod pārveduma rīkojumus;

g) “netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar sistēmas dalībnieku, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja netiešais dalībnieks ir zināms sistēmas operatoram;

h) “vērtspapīri” ir visi instrumenti, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;

▼B

i) “pārveduma rīkojums” ir:

▼M1

 visi dalībnieka norādījumi nodot saņēmēja rīcībā naudas summu, izmantojot reģistra ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas, galvenās darījuma otras puses vai norēķinu iestādes kontos, vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem, vai

▼B

 dalībnieka norādījums nodot īpašumtiesības uz vērtspapīru vai vērtspapīriem vai tiesības uz vērtspapīru vai vērtspapīriem, izmantojot ierakstu reģistrā, vai citā formā;

j) “maksātnespējas procedūras” ir kolektīvs pasākums, ko paredz kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts tiesības attiecīgā dalībnieka likvidēšanai vai sanācijai, ja tas ietver pārvedumu vai maksājumu apturēšanu vai ierobežošanu;

k) “ieskaits” ir prasījumu un saistību, kas izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izdara viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem dalībniekiem vai ko tie saņem no tiem, pārvēršana vienā neto prasījumā vai vienā neto saistībā tā, ka tikai neto prasījumu var pieprasīt un neto saistība ir jāizpilda;

▼M1

l) “norēķinu konts” ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu vai vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;

m) “nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, tostarp – bez ierobežojumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem ( 7 ) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētais finanšu nodrošinājums – kurus dod kā nodrošinājumu (tostarp nauda, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai kurus dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;

▼M1

n) “darbadiena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā;

o) “sadarbspējīgas sistēmas” ir divas vai vairākas sistēmas, kuru sistēmu operatori ir savstarpēji vienojušies par kārtību, kas ietver pārveduma rīkojumu izpildi starp sistēmām;

p) “sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.

▼B



II

IEDAĻA

IESKAITS UN PĀRVEDUMA RĪKOJUMI

3. pants

▼M1

1.  Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.

Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darbadienā, kā tā definēta sistēmas noteikumos, kurā sāktas procedūras, tiem ir juridisks spēks, un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja sistēmas operators var pierādīt, ka laikā, kad šādi pārveduma rīkojumi kļuva neatsaucami, tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu.

▼B

2.  Nekādi akti, noteikumi, normas vai prakse, kas paredz tādu līgumu un darījumu anulēšanu, kuri noslēgti pirms 6. panta 1. punktā definēto maksātnespējas procedūru sākšanas brīža, nevar atcelt ieskaitu.

3.  Brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, definē minētās sistēmas noteikumi. Ja valsts tiesību aktos, kas regulē sistēmu, ir nosacījumi par attiecīgo ievadīšanas brīdi, minētās sistēmas noteikumiem jāsaskan šiem nosacījumiem.

▼M1

4.  Sadarbspējīgās sistēmās katra sistēma savos noteikumos nosaka ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kuras ir daļa no sadarbspējīgām sistēmām, tad vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

▼M1

4. pants

Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana pret dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā maksātnespējas procedūru sākšanas darbadienā. Dalībvalstis var paredzēt arī to, ka, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā, šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu var samazināt, izmantojot pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu.

▼B

5. pants

Ne sistēmas dalībnieks, ne trešā persona nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas definēts minētās sistēmas noteikumos.

▼M1

Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma savos noteikumos nosaka neatsaucamības brīdi, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kas ir sadarbspējīgu sistēmu dalībnieces, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamības brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

▼B



III

IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRĀM

6. pants

1.  Šajā direktīvā maksātnespējas procedūru sākšanas brīdis ir brīdis, kad attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

2.  Kad pieņemts lēmums saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde to tūlīt dara zināmu attiecīgai iestādei, kuru izraudzījusi tās dalībvalsts.

▼M2

3.  Panta 2. punktā minētās dalībvalstis nekavējoties informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, pārējās dalībvalstis un Eiropas Uzraudzības iestādi(Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 8 ).

▼M1

7. pants

Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz dalībnieka tiesībām un saistībām, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un kuras radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras. Tas attiecas, inter alia, uz tāda sadarbspējīgas sistēmas dalībnieka vai sadarbspējīgas sistēmas operatora tiesībām un pienākumiem, kurš nav dalībnieks.

▼B

8. pants

Ja sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz sistēmas dalībnieku, tiesības un saistības, kas izriet no minētā dalībnieka dalības sistēmā vai ir saistītas ar to, nosaka saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas minētai sistēmai.



IV

IEDAĻA

NODROŠINĀJUMA SAŅĒMĒJA TIESĪBU AIZSARDZĪBA PRET NODROŠINĀJUMA DEVĒJA MAKSĀTNESPĒJAS SEKĀM

▼M1

9. pants

1.  Sistēmas operatora vai saistībā ar sistēmu vai sadarbspējīgu sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret:

a) (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgās sistēmas) dalībnieku;

b) sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks;

c) dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma partneri; vai

d) ikvienu trešo personu, kas sniegusi nodrošinājumu.

Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.

▼M3

Ja sistēmas operators ir sniedzis nodrošinājumu citam sistēmas operatoram saistībā ar sadarbspējīgu sistēmu, nodrošinājuma sniedzēja sistēmas operatora tiesības uz šo nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret nodrošinājuma saņēmēja sistēmas operatoru.

▼M1

2.  Ja vērtspapīrus, tostarp no vērtspapīriem izrietošas tiesības, sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem, sistēmas operatoriem vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 1. punktā, un ja viņu tiesības vai viņu pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā, tiesības attiecībā uz vērtspapīriem ir likumīgi ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozitārijā, kas atrodas dalībvalstī, šādu subjektu kā nodrošinājuma saņēmēju tiesības attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti.

▼B



V

IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▼M1

10. pants

▼M2

1.  Dalībvalstis precizē sistēmas un attiecīgos sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, un dara tos zināmus EVTI, kā arī informē to par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. panta 2. punktu. EVTI publicē šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

▼M1

Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, tostarp jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī norāda jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā.

Papildus norādei, kas paredzēta otrajā daļā, dalībvalstis var sistēmām, uz kurām attiecas to tiesību akti, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.

Iestāde pēc pieprasījuma informē ikvienu, kam ir likumīgas intereses, par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniedz ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē minēto sistēmu darbību.

2.  Sistēma, kas norādīta, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām ( 9 ), paliek apstiprināta šīs direktīvas nolūkā.

Pārveduma rīkojumu, ko ievada sistēmā, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 2009/44/EK, bet izpilda pēc tam, uzskata par pārveduma rīkojumu šīs direktīvas nozīmē.

▼M2

10.a pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

▼B

11. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1999. gada 11. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šādas normas, tajās ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai to savu tiesību aktu tekstus, kurus tās pieņēmušas jomā, uz ko attiecas šī direktīva. Dalībvalstis tiem pievieno atbilstības tabulu, kas rāda esošos vai ieviestos valsts noteikumus attiecībā uz katru šīs direktīvas pantu.

12. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kas minēta 11. panta 1. punktā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērojumu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem tās grozīšanai.

13. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.



( 1 ) OV C 207, 18.7.1996., 13. lpp. un OV C 259, 26.8.1997., 6. lpp.

( 2 ) Atzinums sniegts 1996. gada 21. novembrī.

( 3 ) OV C 56, 24.2.1997., 1. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta 1997. gada 9. aprīļa Atzinums (OV C 132, 28.4.1997., 74. lpp.), Padomes 1997. gada 13. oktobra Kopējā nostāja (OV C 375, 10.12.1997., 34. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 29. janvāra Lēmums (OV C 56, 23.2.1998.). Padomes 1998. gada 27. aprīļa Lēmums.

( 5 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

( 6 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

( 7 ) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

( 8 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

( 9 ) OV L 146, 10.6.2009., 37 lpp

Top