Help Print this page 

Document 01998L0024-20140325

Title and reference
Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1998/24/2014-03-25
Multilingual display
Text

1998L0024 — LV — 25.03.2014 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA 98/24/EK

(1998. gada 7. aprīlis)

par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

(OV L 131, 5.5.1998, p.11)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/30/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 20. jūnijs),

  L 165

21

27.6.2007

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/27/ES (2014. gada 26. februāris),

  L 65

1

5.3.2014




▼B

PADOMES DIREKTĪVA 98/24/EK

(1998. gada 7. aprīlis)

par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 118.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ), kas sagatavots pēc konsultācijām ar Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru ( 3 ),

(1)

tā kā Līguma 118.a pants paredz, ka Padomei ar direktīvām jāpieņem minimālās prasības uzlabojumu veicināšanai, jo īpaši darba vidē, lai garantētu darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības līmeņa uzlabošanu;

(2)

tā kā saskaņā ar šo pantu šādās direktīvās jāvairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas varētu traucēt izveidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem;

(3)

tā kā darba ņēmēju darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības uzlabošana ir mērķis, ko nedrīkstētu pakārtot vienīgi saimnieciskiem apsvērumiem;

(4)

tā kā darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības pret risku, kas rodas, izmantojot darbā ķimikālijas, minimālo prasību ievērošanas mērķis ir ne tikai nodrošināt atsevišķa darba ņēmēja veselības un drošības aizsardzību, bet arī nodrošināt minimālo aizsardzības līmeni visiem darba ņēmējiem Kopienā, ar to izvairoties no jebkādiem iespējamiem konkurences izkropļojumiem;

(5)

tā kā Kopienā kopumā jānosaka saskaņotu aizsardzības līmeni pret risku, kas rodas, izmantojot darbā ķimikālijas; tā kā šo aizsardzības līmeni jānosaka ne ar sīki izstrādātiem priekšrakstiem, bet ar vispārējiem pamatprincipiem, lai dotu iespēju dalībvalstīm konsekventi piemērot minimālās prasības;

(6)

tā kā ar ķimikālijām saistīts darbs iespējami var pakļaut darba ņēmējus riskam;

(7)

tā kā Padomes 1980. gada 27. novembra Direktīva 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas rodas, izmantojot darbā ķīmiskas, fizikālas un bioloģiskas vielas ( 4 ), Padomes 1982. gada 28. jūlija Direktīva 82/605/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas rodas, izmantojot darbā metālisko svinu un tā joniskos savienojumus (pirmā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK 8. panta nozīmē) ( 5 ) un Padomes 1988. gada 9. jūnija Direktīva 88/364/EEK par darba ņēmēju aizsardzību, aizliedzot noteiktas specifiskas vielas un/vai noteiktas darba aktivitātes (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK 8. panta nozīmē) ( 6 ), konsekvences un skaidrības labad, kā arī tehnisku iemeslu dēļ, būtu jāpārskata un jāiekļauj vienotā direktīvā, nosakot minimālās prasības darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai darbā, kas saistīts ar ķimikālijām; tā kā šīs direktīvas var tikt atceltas;

(8)

tā kā šī direktīva ir atsevišķa direktīva 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā ( 7 ) 16. panta 1. daļas nozīmē;

(9)

tā kā tādējādi minētās direktīvas nosacījumi tiek pilnībā piemēroti attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu ķimikāliju iedarbībai, neskarot stingrākus un/vai specifiskākus noteikumus, kas ietverti šajā direktīvā;

(10)

tā kā stingrāki un/vai specifiskāki noteikumi attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu transportēšanu ir ietverti saistošos starptautiskajos līgumos un konvencijās, kas inkorporēti Kopienas noteikumos par bīstamo preču transportēšanu pa autoceļiem, dzelzceļu, ūdensceļiem un gaisu;

(11)

tā kā Direktīvās 67/548/EEK ( 8 ) un 88/379/EEK ( 9 ) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņojumu un marķēšanu Padome ir noteikusi kritēriju sistēmu bīstamo vielu un preparātu klasifikācijai;

(12)

tā kā bīstamas ķimikālijas definīcijā būtu jāiekļauj jebkuru ķīmisku vielu, kas atbilst šiem kritērijiem, kā arī tādu ķīmisku vielu, kura, kaut gan neatbilst šiem kritērijiem, savu fizikāli ķīmisko, ķīmisko vai toksikoloģisko īpašību dēļ un veidā, kādā tā tiek izmantota vai atrodas darbavietā, rada risku darba ņēmēju veselībai un drošībai;

(13)

tā kā Direktīvā 90/492/EEK ( 10 ) Komisija ir definējusi un noteikusi specifisku informācijas par bīstamajām vielām un preparātiem sistēmu drošības rādītāju saraksta veidā, kas galvenokārt paredzēti industriālajiem lietotājiem, lai ļautu viņiem veikt nepieciešamos pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai; tā kā Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīva 92/58/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz darba drošību un/vai veselības zīmēm darbā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. daļas nozīmē) ( 11 ) nosaka darbā ar bīstamajām vielām vai preparātiem lietojamo tilpņu un cauruļvadu marķēšanas sistēmu;

(14)

tā kā darba devējam būtu jāizvērtē jebkuru risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, ko rada bīstamo ķimikāliju klātbūtne darba vietā, lai veiktu nepieciešamos preventīvos un aizsardzības pasākumus, kas noteikti šajā direktīvā;

(15)

tā kā preventīvajiem pasākumiem, kas tiek identificēti, izvērtējot risku, un kurus veic darba devējs, vajadzētu saskanēt ar vajadzību aizsargāt sabiedrības veselību un vidi;

(16)

tā kā, lai papildinātu darba ņēmējiem pieejamo informāciju aizsardzības līmeņa uzlabošanas nodrošināšanai, darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem jābūt informētiem par risku, ko viņu drošībai un veselībai var radīt ķimikālijas, un par pasākumiem, kas nepieciešami šā riska samazināšanai vai novēršanai un, lai nodrošinātu viņiem iespēju pārliecināties par to, ka tiek veikti nepieciešamie aizsardzības pasākumi;

(17)

tā kā to darba ņēmēju medicīniskā uzraudzība, kuru veselības apdraudējumu atklāj iepriekš minētā izvērtējuma rezultāti, var veicināt preventīvo un aizsardzības pasākumu veikšanu no darba devēja puses;

(18)

tā kā darba devējam regulāri jāveic novērtēšana un mērījumi un jāseko jaunākajiem tehnoloģijas sasniegumiem, ar mērķi uzlabot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzību;

(19)

tā kā neatkarīgiem zinātniekiem būtu jāizvērtē jaunākos zinātniskos datus, lai palīdzētu Komisijai noteikt profesionālās pakļaušanas iedarbībai limitu vērtības;

(20)

tā kā, kaut gan dažos gadījumos zinātne var nebūt tiktāl attīstīta, lai varētu noteikt tādu pakļaušanas ķīmiskai iedarbībai līmeni, zem kura vairs nepastāv risks veselībai, pakļaušanas šai ķīmiskajai iedarbībai samazināšana tomēr var samazināt šo risku;

(21)

tā kā Direktīvā 91/322/EEK ( 12 ) un Direktīvā 96/94/EK ( 13 ) Komisija ir noteikusi indikatīvo limitu vērtības, kā to paredz Direktīva 80/1107/EEK; tā kā iepriekšējās direktīvas būtu saglabājamas kā pašreizējās sistēmas sastāvdaļa;

(22)

tā kā Komisijai būtu jāveic nepieciešamos tehniskos pielāgojumus šai direktīvai, sadarbībā ar Komiteju, kura izveidota ar Direktīvu 89/391/EEK, lai palīdzētu Komisijai veikt tehniskos pielāgojumus atsevišķajām direktīvām, kuras pieņemtas uz šās direktīvas pamata; tā kā Komisijai, vispirms konsultējoties ar Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju saskaņā ar Lēmumu 74/325/EEK ( 14 ), būtu jāizstrādā arī praktiskās vadlīnijas šīs direktīvas piemērošanai;

(23)

tā kā, atceļot Direktīvu 80/1107/EEK, nedrīkst pazemināties pašreizējie standarti darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai pret ķīmiskiem, fizikāliem un bioloģiskiem faktoriem; tā kā standartiem, kurus nosaka pašreizējās direktīvas par bioloģiskajiem faktoriem, ierosinātajai direktīvai par fizikālajiem faktoriem, šai direktīvai un jebkādiem šo tekstu grozījumiem būtu jāatspoguļo un vismaz jāsaglabā minētajā direktīvā noteiktos standartus;

(24)

tā kā šī direktīva ir praktisks ieguldījums iekšējā tirgus sociālās dimensijas radīšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



I SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.  Šī direktīva, kura ir četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, nosaka minimālās prasības darba ņēmēju aizsardzībai pret risku viņu drošībai un veselībai, ko rada vai var radīt darba vietā klātesošo ķimikāliju iedarbība, vai kas var rasties kā rezultāts jebkādai darba aktivitātei saistībā ar ķimikālijām.

2.  Šīs direktīvas prasības tiek piemērotas, ja darba vietā ir vai var būt bīstamo ķimikāliju klātbūtne, neskarot noteikumus par ķimikālijām, uz kurām attiecas pretradiācijas aizsardzības pasākumi atbilstīgi direktīvām, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.

3.  Attiecībā uz kancerogēnajām vielām darbā, šīs direktīvas nosacījumi tiek piemēroti, neskarot stingrākus un/vai specifiskākus noteikumus, kas ietverti Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvā 90/394/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēno vielu iedarbības risku darbā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) ( 15 ).

4.  Direktīvu 89/391/EEK pilnībā piemēro attiecībā uz šajā pantā minēto jomu, neskarot stingrākus un/vai specifiskākus noteikumus, kas ietverti šajā direktīvā.

5.  Attiecībā uz bīstamo ķimikāliju transportēšanu, šīs direktīvas nosacījumus piemēro, neskarot stingrākus un/vai specifiskākus noteikumus, kas ietverti Direktīvā 94/55/EK ( 16 ), Direktīvā 96/49/EK ( 17 ), IMDG kodeksā, IBC kodeksā un IGC kodeksā, kā definēts Direktīvas 93/75/EEK ( 18 ) 2. pantā, Eiropas nolīgumā par starptautiskiem bīstamu kravu pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem un Noteikumos par bīstamu vielu pārvadājumiem pa Reinu, kuri inkorporēti Kopienas tiesību aktos un tehniskajās instrukcijās par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu, ko izdevusi šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā terminiem ir šāda nozīme:

a) “ķimikālija” nozīmē jebkuru ķīmisku elementu vai savienojumu, atsevišķi vai piemaisījuma veidā, kas sastopams savā dabiskajā stāvoklī vai ir radīts, lietots vai atbrīvots, iekļaujot atbrīvošanos no atkritumiem, jebkuras darba aktivitātes rezultātā, neatkarīgi no tā, vai tas tiek vai netiek radīts ar nodomu un tiek vai netiek piedāvāts tirgū;

b) “bīstama ķimikālija” nozīmē:

▼M2

i) jebkuru ķimikāliju, kura atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ( 19 ) noteiktajiem kritērijiem klasificēšanai kādā no fizikālās un/vai veselības bīstamības klasēm, neatkarīgi no tā, vai šī ķimikālija ir klasificēta saskaņā ar minēto regulu;

▼M2 —————

▼M2

iii) jebkuru ķimikāliju, kura gan neatbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēta kā bīstama saskaņā ar šā panta b) punkta i) apakšpunktu, tomēr savu fizikālķīmisko, ķīmisko vai toksikoloģisko īpašību dēļ un veidā, kādā tā tiek izmantota vai atrodas darba vietā, rada risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, tostarp jebkura ķimikālija, kurai saskaņā ar 3. pantu ir noteikta limita vērtība iedarbībai darbā.

▼B

c) “darbība saistībā ar ķimikālijām” nozīmē jebkuru darbu, kur tiek lietotas vai ir paredzēts lietot ķimikālijas, jebkādā procesā, to skaitā ražošanā, pārvietošanā, glabāšanā, transportēšanā vai iznīcināšanā un apstrādē, vai kuras rada šāds darbs;

d) “profesionālās pakļaušanas iedarbībai limita vērtība” nozīmē, ja vien netiek noteikts savādāk, ķimikālijas vidējās koncentrācijas gaisā limitu noteiktā laikā darba ņēmēja elpošanas zonā noteiktā bāzes laika posmā;

e) “bioloģiskā limita vērtība” nozīmē attiecīgā faktora, tā metabolītu (sadalīšanās produktu) koncentrācijas vai seku indikatora limitu attiecīgajā bioloģiskajā vidē;

f) “medicīniskā uzraudzība” nozīmē atsevišķu darba ņēmēju apsekošanu, lai noteiktu šā indivīda veselības stāvokli, saistībā ar pakļaušanu specifisku ķimikāliju iedarbībai darbā;

g) “apdraudējums” nozīmē ķimikālijai piemītošu īpašību, kas var nodarīt kaitējumu;

h) “risks” nozīmē varbūtību, ka būs iespējams kaitējums lietošanas un/vai pakļaušanas iedarbībai apstākļos.

3. pants

Iedarbības darbavietā limita vērtības un bioloģiskā limita vērtības

1.  Komisijai jāizvērtē saistība starp sekām, ko bīstamās ķimikālijas rada veselībai, un iedarbības darbavietā līmeni, veicot visjaunāko pieejamo zinātnisko datu neatkarīgu zinātnisku vērtējumu.

2.  Pamatojoties uz 1. daļā minēto vērtējumu, Komisija, vispirms konsultējoties ar Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, ierosina Eiropas mērķus indikatīvo iedarbības darbavietā limita vērtību formā darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmisko risku, kas nosakāmi Kopienas līmenī.

Šīs limita vērtības tiek noteiktas vai pārskatītas, ņemot vērā mērījumu tehnoloģiju pieejamību, saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā noteikto procedūru. Dalībvalstīm jāinformē darba ņēmēju un darba devēju organizācijas par Kopienas līmenī noteiktajām indikatīvajām iedarbības darbavietā limita vērtībām.

3.  Attiecībā uz jebkuru ķimikāliju, kam Kopienas līmenī ir noteikta indikatīvā iedarbības darbavietā limita vērtība, dalībvalstis paredz iedarbības darbavietā valsts limita vērtību, ņemot vērā Kopienas limita vērtību, nosakot tās būtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

4.  Kopienas līmenī var tikt noteiktas saistošas iedarbības darbavietā limita vērtības, papildus tiem faktoriem, kuri tikuši apsvērti, nosakot indikatīvās iedarbības darbavietā limita vērtības, kas atspoguļo iespējamības faktorus, vienlaikus saglabājot mērķi nodrošināt darba ņēmēju veselību darbā. Šādas limita vērtības tiek noteiktas saskaņā ar Līguma 118.a pantu un ietvertas šīs direktīvas I pielikumā.

5.  Attiecībā uz jebkuru ķimikāliju, kam ir noteikta saistoša iedarbības darbavietā limita vērtība, dalībvalstis nosaka attiecīgas saistošas iedarbības darbavietā valsts limita vērtības, kuras ir pamatotas ar Kopienas limita vērtību, taču nepārsniedz to.

6.  Kopienas līmenī var tikt noteiktas saistošas bioloģiskā limita vērtības, pamatojoties uz 1. punktā minēto vērtējumu un ņemot vērā mērījumu tehnoloģiju pieejamību, kas atspoguļo iespējamības faktorus, vienlaikus saglabājot mērķi nodrošināt darba ņēmēju veselību darbā. Šādas limita vērtības tiek noteiktas saskaņā ar Līguma 118.a pantā noteikto kārtību un ietvertas šīs direktīvas II pielikumā, kopā ar citu attiecīgo medicīniskās uzraudzības informāciju.

7.  Attiecībā uz jebkuru ķimikāliju, kam ir noteikta saistoša bioloģiskā limita vērtība, dalībvalstis nosaka attiecīgas saistošas bioloģiskā limita valsts vērtības, kuras ir pamatotas ar Kopienas limita vērtību, taču nepārsniedz to.

8.  Ja dalībvalsts ievieš vai pārskata iedarbības darbavietā valsts limita vērtību vai bioloģisko valsts limita vērtību attiecībā uz kādu ķimikāliju, tai par to ir jāinformē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot attiecīgos zinātniskos un tehniskos datus. Komisija attiecīgi rīkojas.

9.  Pamatojoties uz ziņojumiem, ko sniegušas dalībvalstis saskaņā ar 15. pantu, Komisija izvērtē to, kā dalībvalstis ievērojušas Kopienas indikatīvās limita vērtības, nosakot attiecīgās iedarbības darbavietā valsts limita vērtības.

10.  Standartizētās metodes mērījumiem un koncentrācijas gaisā darbavietā novērtēšanai saistībā ar iedarbības darbavietā limita vērtībām tiek noteiktas saskaņā ar 12. panta 2. punktu.



II SADAĻA

DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI

4. pants

Bīstamo ķimikāliju riska noteikšana un vērtējums

1.  Veicot Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, darba devējam vispirms ir jānosaka, vai darba vietā atrodas jebkādas bīstamas ķimikālijas. Ja tā, viņam ir jāizvērtē jebkādu risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, ko rada šo bīstamo ķimikāliju klātbūtne, ņemot vērā šādus faktorus:

 to bīstamās īpašības,

▼M2

 piegādātāja sniegto informāciju par drošību un veselību (piemēram, attiecīgo drošības datu lapu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 ( 20 )),

▼B

 pakļaušanas riskam līmeni, veidu un ilgumu,

 ar šādām vielām veicamā darba apstākļus, iekļaujot to apjomu,

 jebkādas iedarbības darbavietā limita vērtības vai bioloģiskā limita vērtības, kuras noteiktas attiecīgajā dalībvalstī,

 veikto vai veicamo preventīvo pasākumu sekas,

 ja iespējams, secinājumus no jau veiktās medicīniskās uzraudzības.

Darba devējs iegūst papildu informāciju, kas nepieciešama riska novērtēšanai, no piegādātāja vai citiem iespējami pieejamiem avotiem. Attiecīgajos gadījumos šai informācijai jāsatur lietotājiem draudošā riska vērtējums, kas noteikts, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem par ķimikālijām.

2.  Darba devēja rīcībā jābūt riska vērtējumam saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. pantu, un jānosaka, kādi pasākumi veicami saskaņā ar šīs direktīvas 5. un 6. pantiem. Riska vērtējumam jābūt attiecīgi dokumentētam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, un tas var iekļaut pamatojumu no darba devēja puses par to, ka ar ķimikālijām saistītā riska būtība un pakāpe padara turpmāko sīki izstrādātu riska vērtējumu nevajadzīgu. Riska vērtējumu ir jāaktualizē, jo īpaši, ja ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, kuru dēļ tas varētu būt novecojis vai, ja par tā nepieciešamību liecina medicīniskā uzraudzība.

3.  Noteiktas darbības uzņēmumā vai iestādē, piemēram, apkope, attiecībā uz ko ir paredzams, ka pastāv būtisks pakļaušanas iedarbībai potenciāls, vai kas var radīt kaitīgu ietekmi uz drošību un veselību citu iemeslu dēļ, pat tad, ja veikti visi tehniskie pasākumi, ir iekļaujamas riska vērtējumā.

4.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pakļaušanu bīstamu ķimikāliju iedarbībai, risks ir jānovērtē, vadoties no riska, kuru rada visas šādas ķimikālijas to savstarpējā kombinācijā.

5.  Attiecībā uz jaunām darbībām saistībā ar bīstamām ķimikālijām, darbu var uzsākt tikai pēc tam, kad ticis veikts šīs darbības riska novērtējums un īstenoti visi noteiktie preventīvie pasākumi.

6.  Praktiskās vadlīnijas riska noteikšanai un novērtēšanai, kā arī pārskatīšanai un, nepieciešamības gadījumā, pielāgošanai, tiek izstrādātas saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

5. pants

Vispārējie principi ar bīstamajām ķimikālijām saistītā riska novēršanai un šīs direktīvas piemērošanai attiecībā uz riska novērtēšanu

1.  Veicot savu pienākumu nodrošināt darba ņēmēju veselību un drošību jebkādai darbībai saistībā ar bīstamām ķimikālijām, darba devējam jāveic nepieciešamos preventīvos pasākumus, kuri noteikti Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 1. un 2. punktā, un iekļauj šajā direktīvā paredzētos pasākumus.

2.  Risks darba ņēmēju veselībai un drošībai darbā, kas saistīts ar bīstamām ķimikālijām, ir jānovērš vai jāsamazina līdz minimumam ar:

 darba sistēmu modeli un organizāciju darba vietā,

 piemērota aprīkojuma nodrošināšanu darbam ar ķimikālijām un apkopes procedūru nodrošināšanu, kas nodrošina darba ņēmēju veselību un drošību darbā,

 iedarbībai pakļauto vai iespējami pakļaujamo darba ņēmēju skaita samazināšanu līdz minimumam,

 pakļaušanas iedarbībai ilguma un intensitātes samazināšanu līdz minimumam,

 attiecīgiem higiēnas pasākumiem,

 ķimikāliju klātbūtnes darba vietā samazināšanu līdz minimumam, kāds tiek prasīts attiecīgajam darba veidam,

 piemērotām darba procedūrām, iekļaujot pasākumus bīstamo ķimikāliju un šādas ķimikālijas saturošu atkritumu drošai pārvietošanai, glabāšanai un transportēšanai darba vietā.

Praktiskās vadlīnijas profilakses pasākumiem, lai kontrolētu risku, tiek attīstītas saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

3.  Ja 4. panta 1. punktā minētā riska rezultāti atklāj risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, tiek piemēroti specifiskie aizsardzības, profilakses un monitoringa pasākumi, kas noteikti 6., 7. un 10. pantā.

4.  Ja 4. panta 1. punktā minētā riska novērtējuma rezultāti parāda, ka bīstamās ķimikālijas daudzums darba vietā rada tikai nelielu risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, un pasākumi, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, ir pietiekoši, lai samazinātu šo risku, 6., 7. un 10. pantu nepiemēro.

6. pants

Specifiskie aizsardzības un profilakses pasākumi

1.  Darba devējs nodrošina, lai bīstamās ķimikālijas radītais risks darba ņēmēju drošībai un veselībai tiktu novērsts vai samazināts līdz minimumam.

2.  Piemērojot 1. punktu, priekšroka tiek dota aizstāšanai, darba devējam izvairoties no bīstamās ķimikālijas lietošanas, aizvietojot to ar ķimikāliju vai procesu, kurš dotajos lietošanas apstākļos nav bīstams vai ir mazāk bīstams darba ņēmēju drošībai un veselībai katrā konkrētajā gadījumā.

Ja darbības raksturs neļauj risku novērst ar aizstāšanas palīdzību, ņemot vērā 4. pantā minēto darbību un riska vērtējumu, darba devējam ir jānodrošina, lai risks tiktu samazināts līdz minimumam, piemērojot aizsardzības un profilakses pasākumus, atbilstīgi riska vērtējumam, kas izdarīts saskaņā ar 4. pantu. Tas iekļauj, prioritātes kārtībā:

a) attiecīgo darba procesu modeļu un tehnoloģijas un attiecīgā aprīkojuma un materiālu lietošanu un kontroli, lai novērstu vai samazinātu līdz minimumam bīstamo ķimikāliju noplūdi, kas var radīt risku darba ņēmēju drošībai un veselībai darbavietā;

b) kolektīvo aizsargpasākumu piemērošanu pie riska avota, tādu kā adekvāta ventilācija un attiecīgi organizatoriskie pasākumi;

c) ja pakļaušanu iedarbībai nevar novērst citādiem līdzekļiem, individuālo aizsargpasākumu piemērošanu, iekļaujot personālos aizsarglīdzekļus.

Praktiskās vadlīnijas aizsardzības un profilakses pasākumiem, lai kontrolētu risku, tiek attīstītas saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

3.  Šā panta 2. punktā minētos pasākumus īsteno kopā ar medicīnisko uzraudzību saskaņā ar 10. pantu, ja tas atbilst riska būtībai.

4.  Ja vien darba devējs skaidri nepierāda ar citiem novērtēšanas līdzekļiem, ka saskaņā ar 2. punktu ir panākts adekvāts profilakses un aizsardzības līmenis, darba devējs regulāri un notiekot jebkādām izmaiņām apstākļos, kas var iespaidot darba ņēmēju pakļaušanu ķimikāliju iedarbībai, veic nepieciešamos mērījumus attiecībā uz ķimikālijām, kuras var radīt risku darba ņēmēju veselībai darba vietā, jo īpaši saistībā ar iedarbības darbavietā limita vērtībām.

5.  Darba devējam jāņem vērā šā panta 4. punktā minēto procedūru rezultātus, veicot pienākumus, kuri ir noteikti 4. pantā vai izriet no tā.

Jebkurā gadījumā, ja kādā dalībvalstī spēkā esošā iedarbības darbavietā limita vērtība ir pārsniegta, darba devējam nekavējoties jāveic pasākumus, ņemot vērā šā limita būtību, lai labotu stāvokli, veicot preventīvus un aizsardzības pasākumus.

6.  Pamatojoties uz riska novēršanas vispārējo vērtējumu un vispārējiem principiem 4. un 5. pantā, darba devējs veic tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus atbilstīgi operācijas būtībai, iekļaujot nesaderīgu ķimikāliju glabāšanu, pārvietošanu un atdalīšanu, nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību pret apdraudējumu, ko rada ķimikāliju fizikāli ķīmiskās īpašības. Jo īpaši viņam jāveic pasākumus, prioritātes kārtībā, lai:

a) novērstu ugunsnedrošu vielu klātbūtni darba vietā bīstamās koncentrācijās vai ķīmiski nestabilu vielu klātbūtni bīstamos daudzumos vai, ja darba raksturs to nepieļauj;

b) novērstu aizdegšanās avotu klātbūtni, kas varētu izraisīt ugunsgrēkus un sprādzienus, vai nelabvēlīgus apstākļus, kuru rezultātā ķīmiski nestabilas vielas vai vielu maisījumi varētu radīt kaitīgas fiziskas sekas; un

c) mazināut kaitīgās sekas darba ņēmēju veselībai un drošībai ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā sakarā ar ugunsnedrošo vielu aizdegšanos, vai kaitīgas fiziskas sekas, ko rada ķīmiski nestabilas vielas vai vielu maisījumi.

Darba inventāram un aizsargsistēmām, ko nodrošina darba devējs darba ņēmēju aizsardzībai, jāatbilst attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par projektēšanu, ražošanu un piegādi saistībā ar veselību un drošību. Darba devēja veicamajiem tehniskajiem un/vai organizatoriskajiem pasākumiem jāņem vērā un jāatbilst inventāra grupu kategorizācijai Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīvas 94/9/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz inventāru un aizsargsistēmām, kas paredzētas lietošanai potenciāli eksplozīvās atmosfērās ( 21 ), I pielikumā.

Darba devējam jāveic pasākumus, lai nodrošinātu pietiekošu kontroli pār mašīnām, iekārtām un mehānismiem, vai nodrošinātu sprādzienu apslāpēšanas inventāru iegādi vai sprādzienu seku mazināšanas pasākumus.

7. pants

Pasākumi attiecībā uz katastrofām, nelaimes gadījumiem un avārijām

1.  Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 8. pantā minētos pienākumus, darba devējam, lai aizsargātu darba ņēmēju drošību un veselību pret katastrofām, nelaimes gadījumiem un avārijām saistībā ar bīstamo ķimikāliju klātbūtni darba vietā, jānosaka procedūras (darbības plānus), kurus var īstenot, ja notiek jebkurš no šādiem gadījumiem, lai varētu veikt attiecīgo darbību. Šie pasākumi iekļauj attiecīgo drošības treniņu, kas veicams regulāros intervālos, un attiecīgu pirmās palīdzības piederumu nodrošināšanu.

2.  Notiekot 1. punktā minētajam gadījumam, darba devējam nekavējoties jāveic pasākumus, lai mazinātu šā notikuma sekas, un par to jāinformē attiecīgos darba ņēmējus.

Lai normalizētu situāciju:

 darba devējam jāveic pasākumus, lai labotu stāvokli, tiklīdz tas ir iespējams,

 tikai tiem darba ņēmējiem, kuri ir būtiski vajadzīgi remonta un citu nepieciešamo darbu veikšanai, tiek atļauts strādāt skartajā zonā.

3.  Darba ņēmēji, kuriem atļauts strādāt skartajā zonā, tiek nodrošināti ar attiecīgiem aizsargtērpiem, individuālajiem aizsarglīdzekļiem, specializētajiem drošības līdzekļiem un ierīcēm, kuras viņiem jālieto, kamēr pastāv šī situācija; šī situācija nedrīkst būt pastāvīga.

Neaizsargātām personām nav pieļaujams atrasties skartajā zonā.

4.  Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 8. pantu, darba devējam jāveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka brīdināšanas un citas komunikāciju sistēmas, kas signalizē par paaugstinātu risku drošībai un veselībai, dod iespēju pienācīgi reaģēt un vajadzības gadījumā nekavējoši uzsākt novēršanas darbības, palīdzības, evakuācijas un glābšanas operācijas.

5.  Darba devējam ir jānodrošina, lai būtu pieejama informācija par ārkārtas pasākumiem saistībā ar bīstamām ķimikālijām. Šai informācijai jābūt pieejamai attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem avārijas dienestiem. Tai ir jāiekļauj šādi faktori:

 iepriekšēju paziņošanu par attiecīgo darba apdraudējumu, apdraudējuma identifikācijas pasākumiem, piesardzības pasākumiem un procedūrām, lai avārijas dienesti varētu sagatavot savas reaģēšanas procedūras un piesardzības pasākumus; un

 jebkuru pieejamu informāciju par specifisku apdraudējumu, kas rodas vai var rasties negadījuma vai avārijas laikā, to skaitā informāciju par procedūrām, kuras sagatavotas saskaņā ar šo pantu.

8. pants

Darba ņēmēju informēšana un apmācība

1.  Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs nodrošina, lai darba ņēmēji un/vai viņu pārstāvji būtu nodrošināti ar:

 datiem, kas iegūti saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu, un turpmāku informāciju par jebkurām lielākām pārmaiņām darba vietā, kas nosaka izmaiņas šajos datos,

 informāciju par darba vietā sastopamajām bīstamajām ķimikālijām, piemēram, par šo ķimikāliju noteikšanu, risku drošībai un veselībai, attiecīgās iedarbības darbavietā limita vērtību un citiem normatīvajiem noteikumiem,

 apmācību un informāciju par attiecīgajiem piesardzības pasākumiem un par veicamo darbību, lai aizsargātu sevi un citus darba ņēmējus darba vietā,

▼M2

 piekļuvi jebkurai drošības datu lapai, ko piegādātājs nodrošinājis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu,

▼B

un, lai šī informācija:

 tiktu sniegta veidā, kas ir atbilstīgs riska vērtējuma rezultātam saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu. Tā var būt gan kā mutisks paziņojums, gan kā individuāla instruktāža un apmācība, ko papildina rakstiska informācija, atkarībā no tā riska būtības un pakāpes, kuru atklāj minētajā pantā prasītais vērtējums,

 tiktu aktualizēta, ņemot vērā apstākļu izmaiņas.

2.  Ja tilpnes un cauruļvadi darbā lietotajām bīstamajām ķimikālijām nav marķēti saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem par ķimikāliju marķēšanu un par drošības zīmēm darba vietā, darba devējs, neierobežojot iepriekš minētajos tiesību aktos paredzētās atkāpes, nodrošina, lai šo tilpņu un cauruļvadu saturs, kā arī šā satura īpatnības un jebkāds ar to saistītais apdraudējums būtu skaidri identificējami.

▼M2

3.  Ja nedz Regulā (EK) Nr. 1907/2006, nedz Regulā (EK) Nr. 1272/2008 nav iekļauts pienākums sniegt informāciju, dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēji, vēlams, no ražotāja vai piegādātāja, pēc pieprasījuma var saņemt visu informāciju par bīstamajām ķimikālijām, kas vajadzīga šīs direktīvas 4. panta 1. punkta piemērošanai.

▼B



III SADAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

9. pants

Aizliegumi

1.  Lai novērstu darba ņēmēju pakļaušanu riskam to veselībai, ko rada noteiktas ķimikālijas un/vai noteiktas darbības saistībā ar ķimikālijām, III pielikumā iekļauto ķimikāliju ražošana, izgatavošana vai lietošana darbā un darbības ar tām ir aizliegtas tajā noteiktajā apjomā.

2.  Dalībvalstis var pieļaut atkāpes no 1. punkta prasībām šādos apstākļos:

 tikai zinātnisku pētījumu un pārbaužu nolūkiem, iekļaujot analīzi,

 aktivitātēm, kas paredzētas, lai iznīcinātu ķimikālijas, kuras sastopamas blakus produktu vai atkritumu veidā,

 1. punktā minēto ķimikāliju ražošanai, lai izmantotu tās kā starpproduktus, un šādai to lietošanai.

Darba ņēmēju pakļaušanu 1. punktā minēto ķimikāliju iedarbībai ir jānovērš, nosakot, ka šādu ķimikāliju ražošanai un visagrākajai iespējamajai izmantošanai kā starpproduktiem jānotiek vienotā noslēgtā sistēmā, no kuras iepriekš minētās ķimikālijas var izvadīt vienīgi tiktāl, cik tas ir nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.

Dalībvalstis var paredzēt individuālas atļauju sistēmas.

3.  Ja tiek pieļauti izņēmumi saskaņā ar 2. punktu, kompetentā valsts iestāde pieprasa darba devējam sniegt šādu informāciju:

 izņēmuma statusa lūgšanas iemesls,

 daudzums, kādā ķimikālija tiks lietota ik gadu,

 iesaistītās darbības un/vai reakcijas vai procesi,

 iesaistāmo darba ņēmēju skaits,

 piesardzības pasākumi, kas paredzēti, lai aizsargātu attiecīgo darba ņēmēju drošību un veselību,

 veiktie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai novērstu darba ņēmēju pakļaušanu iedarbībai.

4.  Padome, saskaņā ar Līguma 118.a pantā noteikto kārtību, var grozīt šā panta 1. punktā paredzēto aizliegumu sarakstu, iekļaujot turpmāk noteiktas ķimikālijas vai darbības.

10. pants

Medicīniskā uzraudzība

1.  Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu, dalībvalstis nosaka pasākumus attiecīgas to darba ņēmēju medicīniskās uzraudzības veikšanai, kuriem šīs direktīvas 4. pantā minētais vērtējums atklāj risku veselībai. Šie pasākumi, iekļaujot prasības, kas tiek noteiktas attiecībā uz veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaiti un tās pieejamību, tiek īstenoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

Medicīniskā uzraudzība, kuras rezultāti tiek ņemti vērā, piemērojot profilakses pasākumus konkrētā darba vietā, tiek veikta, ja:

 darba ņēmēja pakļaušana bīstamas ķimikālijas iedarbībai ir tāda, ka konstatējama slimība vai veselības stāvokļa pasliktināšanās var būt saistīta ar pakļaušanu iedarbībai, un

 pastāv iespēja, ka slimība vai veselības stāvokļa pasliktināšanās var rasties darba ņēmēja konkrētajos darba apstākļos,

 izmeklēšanas metodika ir ar zemu riska pakāpi attiecībā uz darba ņēmējiem.

Turklāt jābūt pienācīgai metodikai slimību vai veselības stāvokļa pasliktināšanās indikāciju izmeklēšanai.

Ja ir noteikta saistoša bioloģiskā limita vērtība, kā norādīts II pielikumā, medicīniskā uzraudzība ir obligāta prasība darbā ar attiecīgo bīstamo ķimikāliju saskaņā ar šajā pielikumā noteikto kārtību. Darba ņēmējus ir jāinformē par šo prasību pirms norīkošanas darba uzdevumam, kas saistīts ar risku tikt pakļautam attiecīgās bīstamās ķimikālijas iedarbībai.

2.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, lai par katru darba ņēmēju, kurš pakļauts medicīniskai uzraudzībai saskaņā ar 1. punkta prasībām, tiktu ieviestas un atjauninātas individuālas veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaites kartes.

3.  Veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaites kartēm jāsatur veiktās medicīniskās uzraudzības rezultātu un jebkādu tādu kontroles datu kopsavilkumu, kuri ataino indivīda pakļaušanu iedarbībai. Medicīniskā uzraudzība var iekļaut bioloģisko kontroli un ar to saistītas prasības.

Veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaite jāveic piemērotā formā, lai būtu iespējamas vēlākas konsultācijas, ievērojot konfidencialitāti.

Attiecīgo uzskaites karšu kopijas pēc pieprasījuma tiek iesniegtas kompetentai valsts iestādei. Individuālam darba ņēmējam, pēc viņa lūguma, tiek nodrošināta pieeja tām veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaites kartēm, kuras attiecas uz viņu personīgi.

Ja uzņēmums beidz pastāvēt, veselības un pakļaušanas iedarbībai uzskaites kartes tiek nodotas kompetentajām valsts iestādēm.

4.  Ja ar medicīnisko uzraudzību tiek konstatēts, ka:

 darba ņēmējam ir identificējama slimība vai kaitējums veselībai, ko ārsts vai arodveselības aprūpes profesionālis uzskata par rezultātu pakļaušanai bīstamai ķimikālijas iedarbībai darba vietā, vai

 ir tikusi pārsniegta saistošā bioloģiskā limita vērtība,

ārstam vai citai attiecīgi kvalificētai personai jāinformē darba ņēmēju par rezultātu, kas attiecas uz viņu personīgi, iekļaujot informāciju un ieteikumus saistībā ar medicīnisko uzraudzību, ko viņam būtu jāiziet pēc pakļaušanas iedarbībai beigām, un

darba devējam:

 jāpārskata riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar 4. panta 1. punktu,

 jāpārskata pasākumus, kas paredzēti riska novēršanai vai samazināšanai saskaņā ar 5. un 6. pantu,

 jāņem vērā arodveselības aprūpes profesionāļa vai citas attiecīgi kvalificētas personas vai kompetentās valsts iestādes ieteikumu, īstenojot pasākumus, kas tiek prasīti, lai novērstu vai samazinātu risku saskaņā ar 6. pantu, iekļaujot iespēju norīkot darba ņēmēju alternatīvos darbos, kur nepastāv turpmākas pakļaušanas iedarbībai risks, un

 jāgādā par pastāvīgu medicīnisko uzraudzību un jāparedz jebkura tāda darba ņēmēja veselības statusa pārskatīšana, kurš ticis līdzīgā kārtā pakļauts iedarbībai. Šādos gadījumos kompetentais ārsts vai arodveselības aprūpes profesionālis vai kompetentā valsts iestāde var ierosināt iedarbībai pakļautajām personām iziet medicīnisko pārbaudi.

11. pants

Darba ņēmēju konsultācijas un līdzdalība

Darba ņēmēju un/vai viņu pārstāvju konsultācijas un līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu šīs direktīvas aptvertajos jautājumos, iekļaujot tās pielikumus.

12. pants

Pielikumu pielāgošana, tehnisko vadlīniju sagatavošana un pieņemšana

1.  Tīri tehniskas dabas pielāgojumi pielikumos saistībā ar:

 direktīvu pieņemšanu tehniskās harmonizācijas un standartizācijas jomā attiecībā uz ķimikālijām, un/vai

 tehnisko progresu, izmaiņām starptautiskajos standartos vai specifikācijās un jaunām atziņām saistībā ar ķimikālijām,

tiek veikti saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā noteikto kārtību.

2.  Komisija izstrādā nesaistošas praktiskās vadlīnijas. Šīs vadlīnijas attiecas uz 3., 4., 5. un 6. pantā un II pielikuma 1. sadaļā minētajiem jautājumiem.

Komisija vispirms konsultējas ar Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju saskaņā ar Lēmumu 74/325/EEK.

Šīs direktīvas piemērošanas kontekstā dalībvalstis, cik vien tas ir iespējams, ņem vērā šīs vadlīnijas, izstrādājot savu politiku darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai.

13. pants

Iepriekšējo direktīvu atcelšana un grozīšana

1.  Direktīvas 80/1107/EEK, 82/605/EEK un 88/364/EEK tiek atceltas ar 14. panta 1. punktā minēto dienu.

2.  Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīvā 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas rodas, pakļaujot azbesta iedarbībai darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK 8. panta nozīmē) ( 22 ), izdarīt šādus grozījumus:

a) no 1. panta 1. punkta pirmā teikuma izslēgt šādus vārdus:

“kas ir otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK 8. panta nozīmē”;

b) 9. panta 2. punktu aizstāt ar šādu tekstu:

“2.  Grozījumi, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai, tiek pieņemti saskaņā ar Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, 17. pantā noteikto procedūru ( 23 ).

c) 15. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā aizstāt vārdus

“saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 10. pantā noteikto procedūru”

ar

“saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā noteikto procedūru”.

3.  Padomes 1986. gada 12. maija Direktīvā 86/188/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu trokšņa iedarbībai darbavietā ( 24 ), veikt šādus grozījumus:

a) no 1. panta 1. punkta izslēgt šādus vārdus:

“kas ir trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK nozīmē”;

b) 12. panta 2. punkta otro daļu aizstāt ar šādu tekstu:

“I un II pielikums tiek pielāgots tehniskas attīstībai saskaņā ar Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, 17. pantā noteikto procedūru ( 25 )

4.  Jebkura cita atsauce Direktīvā 83/477/EEK un Direktīvā 86/188/EEK uz Direktīvu 80/1107/EEK ir novecojusi ar minētās direktīvas atcelšanas dienu.

5.  Direktīvas 91/322/EEK un 96/94/EK paliek spēkā.



IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

1.  Dalībvalstis ievieš normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2001. gada 5. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus tiesību aktus, ko tās ir jau pieņēmušas vai pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

▼M1 —————

▼B

16. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

IEDARBĪBAS DARBAVIETĀ SAISTOŠO LIMITA VĒRTĪBU SARAKSTS



Ķimikālijas nosaukums

EINECS Nr. (1)

CAS Nr. (2)

Arodekspozīcijas robežvērtība; 8 h (3)

Arodekspozīcijas

robežvērtība; īslaicīgi (4)

mg/m3 (5)

ppm (6)

mg/m3

ppm

Neorganiskais svins un tā savienojumi

 
 

0,15

 
 
 

(1)   EINECS: Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts.

(2)   CAS: Ķīmijas analītisko apskatu indekss.

(3)   Mēra vai aprēķina 8 stundu izpētes periodam, vidējais svars atkarībā no laika.

(4)   Iepriekšminētā robežvērtība gadījumā, kad iedarbība nedrīkstētu notikt, 15 minūšu laikposmam, ja vien nav norādīts citādi.

(5)   mg/m3 = miligramos uz gaisa kubikmetru pie 20 °C un 101,3 kPa.

(6)   ppm = daļiņas uz miljonu pēc tilpuma gaisā (ml/m3).




II PIELIKUMS

BIOLOĢISKĀS SAISTOŠĀS LIMITA VĒRTĪBAS UN MEDICĪNISKĀS UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI

1.   Svins un tā joniskie savienojumi

1.1.

Bioloģiskā kontrole iekļauj svina līmeņa mērījumus asinīs (PbB), izmantojot absorbcijas spektrometriju vai metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus. Bioloģiskā saistošā limita vērtība ir:

70 μg Pb/100 ml asiņu

1.2.

Medicīniskā uzraudzība tiek veikta, ja:

 pakļaušana svina koncentrācijas iedarbībai gaisā pārsniedz 0,075 mg/m3, rēķinot pēc vidējā laika ilguma 40 stundas nedēļā, vai

 svina līmenis asinīs pārsniedz 40 μg Pb/100 ml asiņu, kas konstatēts mērījumos atsevišķiem darba ņēmējiem.

1.3.

Praktiskās vadlīnijas bioloģiskajai kontrolei un medicīniskajai uzraudzībai tiek izstrādātas saskaņā ar 12. panta 2. punktu. Tās iekļauj rekomendācijas attiecībā uz bioloģiskajiem indikatoriem (piem., ALAU, ZPP, ALAD) un bioloģiskās kontroles stratēģiju.




III PIELIKUMS

AIZLIEGUMI

Turpmāk minēto ķimikāliju ražošana, izgatavošana vai lietošana darbā un darbības saistībā ar šīm ķimikālijām ir aizliegtas. Aizliegums netiek piemērots, ja ķimikālija ietilpst kādas citas ķimikālijas vai atkritumu sastāvā ar noteikumu, ka tās konkrētā koncentrācija tajā ir mazāka par noteikto limitu.

a)   Ķimikālijas



EINECS Nr. (1)

CAS Nr. (2)

Ķimikālijas nosaukums

Koncentrācijas robeža izņēmuma

gadījumā

202-080-4

91-59-8

2-naftilamīns un tā sāļi

0,1 masas %

202-177-1

92-67-1

4-aminodifenils un tā sāļi

0,1 masas %

202-199-1

92-87-5

Benzidīns un tā sāļi

0,1 masas %

202-204-7

92-93-3

4-nitrodifenils

0,1 masas %

(1)   EINECS: Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts.

(2)   CAS: Ķīmijas analītisko apskatu indekss.

b)   Darba aktivitātes

Nav.



( 1 ) OV C 165, 16.6.1993., 4. lpp.

( 2 ) OV C 34, 2.2.1994., 42. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 1994. gada 20. aprīļa atzinums (OV C 128, 9.5.1994., 167. lpp.), Padomes 1997. gada 7. oktobra kopīgā nostāja (OV C 375, 10.12.1997., 2. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 17. februāra lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

( 4 ) OV L 327, 3.12.1980., 8. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/642/EEK (OV L 356, 24.12.1988., 74. lpp.).

( 5 ) OV L 247, 23.8.1982., 12. lpp.

( 6 ) OV L 179, 9.7.1988., 44. lpp.

( 7 ) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

( 8 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/56/EK (OV L 236, 18.9.1996., 35. lpp.).

( 9 ) OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/65/EK (OV L 265, 18.10.1996., 15. lpp.).

( 10 ) OV L 275, 5.10.1990., 35. lpp.

( 11 ) OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

( 12 ) OV L 177, 5.7.1991., 22. lpp.

( 13 ) OV L 338, 28.12.1996., 86. lpp.

( 14 ) OV L 185, 9.7.1974., 15. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 15 ) OV L 196, 26.7.1990., 1. lpp.

( 16 ) Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/55/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preču pārvadājumiem pa autoceļiem (OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.). Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 96/86/EK (OV L 335, 24.12.1996., 43. lpp.).

( 17 ) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/49/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preču pārvadājumiem pa dzelzceļu (OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp.). Direktīva, kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 96/87/EK (OV L 335, 24.12.1996., 45. lpp.).

( 18 ) Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīva 93/75/EEK par prasību minimumu attiecībā uz kuģiem, kuri pienāk Kopienas ostās uz vai atstāj tās un pārvadā bīstamas vai piesārņojumu radošas preces (OV L 247, 5.10.1993., 19. lpp.). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/34/EK (OV L 158, 17.6.1997., 40. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 21 ) OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

( 22 ) OV L 263, 24.9.1983., 25. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 91/382/EEK (OV L 206, 29.7.1991., 16. lpp.).

( 23 ) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.”;

( 24 ) OV L 137, 24.5.1986., 28. lpp.

( 25 ) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.”

Top