Help Print this page 

Document 01992L0043-20130701

Title and reference
Padomes Direktīva 92/43/EEK ( 1992. gada 21. maijs ) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/2013-07-01
Multilingual display
Text

1992L0043 — LV — 01.07.2013 — 006.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA 92/43/EEK

(1992. gada 21. maijs)

par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

(OV L 206, 22.7.1992, p.7)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

Padomes Direktīva 97/62/EK (1997. gada 27. oktobris),

  L 305

42

8.11.1997

►M2

Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),

  L 284

1

31.10.2003

►M3

Padomes Direktīva 2006/105/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

368

20.12.2006

►M4

Padomes Direktīva 2013/17/ES (2013. gada 13. maijs),

  L 158

193

10.6.2013


Grozīta ar:

 A1

  C 241

21

29.8.1994

 A2

  L 236

33

23.9.2003




▼B

PADOMES DIREKTĪVA 92/43/EEK

(1992. gada 21. maijs)

par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, kas iekļauj dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību, ir vispārīgs Kopienas pamatmērķis, kā norādīts Līguma 130.r pantā;

tā kā Eiropas Kopienas vides politikā un rīcības programmā (1987. līdz 1992. gads) ( 4 ) paredzēti pasākumi attiecībā uz dabas un tās resursu aizsardzību;

tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana;

tā kā Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā turpinās dabisko dzīvotņu noplicināšanās, un aizvien vairāk savvaļas sugu ir nopietni apdraudētas; tā kā, ņemot vērā to, ka apdraudētās dzīvotnes un sugas ir daļa no Kopienas dabas mantojuma un ka šim apdraudējumam bieži ir pārrobežu raksturs, ir jāveic Kopienas mēroga pasākumi, lai tās saglabātu;

tā kā, ņemot vērā, ka ir apdraudēti konkrēti dabisko dzīvotņu veidi un konkrētas sugas, tās jānosaka par prioritārām, lai sekmētu saglabāšanas pasākumu drīzu īstenošanu;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu atjaunošanos vai saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lai pēc noteikta grafika izveidotu saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu;

tā kā visas noteiktās teritorijas, arī tās, ko tagad klasificē vai nākotnē klasificēs kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību ( 5 ), būs jāiekļauj saskaņotajā Eiropas ekoloģiskajā tīklā;

tā kā visās noteiktajās teritorijās ir lietderīgi vajadzīgos pasākumus ieviest, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus;

tā kā dalībvalstis iesaka teritorijas, ko var noteikt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tā kā tomēr jāparedz procedūra, lai ārkārtas gadījumos par aizsargājamu varētu noteikt teritoriju, kuru nav ieteikusi dalībvalsts, bet kuru Kopiena uzskata par svarīgu prioritāra dabiskās dzīvotnes veida vai prioritāru sugu saglabāšanai vai izdzīvošanai;

tā kā attiecīgi jāizvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju;

tā kā ir atzīts, ka to pasākumu pieņemšana, kas paredzēti, lai veicinātu Kopienā nozīmīgu prioritāru dabisko dzīvotņu un prioritāru sugu aizsardzību, ir visu dalībvalstu kopēja atbildība; tā kā tomēr tas var radīt pārmērīgi lielu finansiālu apgrūtinājumu dažām dalībvalstīm, ņemot vērā, no vienas puses, šādu dzīvotņu un sugu nevienmērīgo izplatību Kopienā un, no otras puses, to, ka principu – “piesārņotājs maksā” – šajā īpašajā dabas aizsardzības gadījumā iespējams piemērot tikai daļēji;

tā kā tādēļ panākta vienošanās, ka šajā ārkārtas gadījumā jāparedz Kopienas līdzfinansējums, ko piešķir to resursu ietvaros, kas pieejami saskaņā ar Kopienas lēmumiem;

tā kā zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā jāveicina to ainavas iezīmju pārvaldība, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai;

tā kā jāizveido sistēma to dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzībai, uz kurām attiecas šī direktīva;

tā kā, papildinot Direktīvu 79/409/EEK, attiecībā uz dažām faunas un floras sugām ir vajadzīga vispārīga aizsardzības sistēma; tā kā jāparedz pārvaldības pasākumi attiecībā uz konkrētām sugām, ja tas vajadzīgs šo sugu aizsardzības statusa dēļ, tostarp jāaizliedz konkrēti gūstīšanas vai nonāvēšanas veidi, vienlaikus paredzot izņēmumu iespējamību noteiktos apstākļos;

tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas ieviešanas uzraudzību, Komisija regulāri sagatavo apkopojošu ziņojumu, inter alia pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajām ziņām par to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu;

tā kā zinātnes un tehnikas atziņu pilnveide ir svarīga šīs direktīvas īstenošanai; tā kā attiecīgi ieteicams veicināt vajadzīgo izpētes un zinātnisko darbu;

tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ jābūt iespējai pielāgot šīs direktīvas pielikumus; tā kā jāizveido procedūra, saskaņā ar kuru Padome var grozīt pielikumus;

tā kā jāizveido regulatīvā komiteja, lai palīdzētu Komisijai šīs direktīvas ieviešanā un jo īpaši tad, kad pieņemti lēmumi par Kopienas līdzfinansējumu;

tā kā jāparedz papildu pasākumi, ar ko reglamentē konkrētu vietējo faunas un floras sugu reintrodukciju un iespējamo svešzemju sugu introdukciju;

tā kā izglītība un vispārīga informācija par šīs direktīvas mērķiem ir svarīga, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu ieviešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



Definīcijas

1. pants

Šajā direktīvā:

a) aizsardzība ir tādu pasākumu kopums, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabisko dzīvotni un savvaļas faunas un floras sugu populācijas tiem labvēlīgā stāvoklī, kā definēts e) un i) punktā;

b) dabiska dzīvotne ir pilnībā vai daļēji dabiskas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas iezīmes;

c) Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu veidi ir tie, kam 2. pantā minētajā teritorijā:

i) draud izzušana to dabiskās izplatības areālā

vai

ii) ir mazs dabiskās izplatības areāls to izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ,

vai

▼M3

iii) sniegt precīzus piemērus par tipiskām iezīmēm, kas piemīt vienam vai vairākiem no turpmāk uzskaitītajiem deviņiem bioģeogrāfiskiem reģioniem: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālajam, kontinentālajam, makronēziskajam, Vidusjūras, panoniskajam un stepes reģionam.

▼B

Šādi dzīvotņu veidi ir uzskaitīti vai var tikt uzskaitīti I pielikumā;

d) prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un kuri atrodas 2. pantā minētajā teritorijā, un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šie prioritārie dabisko dzīvotņu veidi I pielikumā ir atzīmēti ar zvaigznīti *;

e) dabiskas dzīvotnes aizsardzības statuss ir uz dabisku dzīvotni un tam raksturīgajām sugām iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šī dzīvotnes dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu ilglaicīgas izdzīvošanas iespējas 2. pantā minētajā teritorijā.

Dabiskas dzīvotnes aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

 tās dabiskās izplatības areāls un teritorijas, ko tā aizņem šā areāla robežās, ir stabilas vai paplašinās un

 pastāv un, iespējams, ka arī tuvākajā laikā pastāvēs dzīvotnei raksturīgā struktūra un funkcijas, kas vajadzīgas tā ilglaicīgai uzturēšanai, un

 tam raksturīgo sugu aizsardzības statuss ir labvēlīgs, kā noteikts i) punktā;

f) sugas dzīvotne ir vide, ko raksturo konkrēti abiotiski un biotiski faktori un kur konkrētās sugas īpatņi dzīvo visos to bioloģiskā cikla posmos;

g) Kopienā nozīmīgas sugas ir sugas, kas 2. pantā minētajā teritorijā ir:

i) apdraudētas, izņemot tās sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kas nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā, vai

ii) jutīgas, t.i., kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudētību veicinošu faktoru ietekme, vai

iii) retas, t.i., tās pārstāv nelielas populācijas, kas pašlaik nav ne apdraudētas, ne jutīgas, taču tomēr ir zināms risks par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā, vai

iv) endēmas un kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras iemesls ir dzīvotnes īpatnības un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni, un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotnes aizsardzības statusu.

Šādas sugas ir uzskaitītas vai var tikt uzskaitītas II pielikumā un/vai IV vai V pielikumā;

h) prioritārās sugas ir sugas, kuras minētas g) punkta i) apakšpunktā un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šīs prioritārās sugas II pielikumā ir atzīmētas ar zvaigznīti *;

i) sugas aizsardzības statuss ir uz attiecīgo sugu iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs sugas populāciju izplatību un skaitlisko daudzumu 2. pantā minētajā teritorijā;

Aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

 attiecīgo sugu populācijas dinamikas dati liecina, ka ilgtermiņā suga sevi atražo un ir dzīvotspējīga konkrētās dabiskās dzīvotnes sastāvdaļa,

 sugas dabiskās izplatības areāls nav samazinājies, un šķiet, ka tas nemazināsies arī tuvākajā laikā, un

 dzīvotne ir un šķiet, ka arī turpmāk būs pietiekami plašs tās populāciju ilglaicīgai uzturēšanai;

j) teritorija ir ģeogrāfiski definēts apgabals ar skaidri noteiktu platību;

k) Kopienā nozīmīga teritorija ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē I pielikumā minēta dabiskas dzīvotnes veida vai II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.

Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties;

l) īpaši aizsargājama dabas teritorija ir Kopienā nozīmīga teritorija, ko dalībvalstis nosaka ar normatīvu vai administratīvu aktu un/vai līgumu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tām dabiskajām dzīvotnēm un/vai sugu populācijai, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta;

m) īpatnis ir dzīvs vai nedzīvs IV pielikumā un V pielikumā uzskaitītas sugas dzīvnieks vai augs, tā daļa vai atvasinājums, kā arī pārējās preces, kuras pavaddokumentā, uz iepakojuma vai marķējuma vai etiķetes, vai jebkuros citos apstākļos norādītas kā minēto sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumi;

n) komiteja ir saskaņā ar 20. pantu izveidota komiteja.

2. pants

1.  Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā eso šajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

2.  Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.

3.  Veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.



Dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzība

3. pants

1.  Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.

Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK.

2.  Dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.

3.  Ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tās cenšas uzlabot Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, saglabājot un attiecīgā gadījumā veidojot ainavas iezīmes, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai, kā minēts 10. pantā.

4. pants

1.  Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās. Attiecībā uz dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šīs teritorijas ir minēto sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kurām raksturīgie fizikālie vai bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai šo sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecībā uz ūdens dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šādas teritorijas ierosina paredzēt vienīgi tad, ja iespējams skaidri noteikt vietu, kurai raksturīgie fizikālie un bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus.

Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām. Šajā informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

2.  Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu ►M3  deviņi ◄ bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.

Dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas Kopienā nozīmīgās teritorijas, kas ir šajā valstī.

Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

3.  Sarakstu, kas minēts 2. punktā, izveido sešos gados pēc šīs direktīvas izziņošanas.

4.  Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.

5.  Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.

5. pants

1.  Izņēmuma gadījumā, kad Komisija konstatē, ka 4. panta 1. punktā minētajā valsts sagatavotajā sarakstā nav iekļauta teritorija, kurā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids vai prioritāra suga un kuru, pamatojoties uz ticamu attiecīgo zinātnisko informāciju, Komisija uzskata par svarīgu, lai saglabātu minēto prioritāro dabiskās dzīvotnes veidu vai lai izdzīvotu minētā prioritārā suga, dalībvalsts un Komisija sāk divpusējas apspriešanās procedūru, lai salīdzinātu zinātniskos datus, ko katra no tām ir izmantojusi.

2.  Ja, beidzoties apspriešanās laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, strīds nav atrisināts, tad Komisija nosūta Padomei priekšlikumu par teritorijas kā Kopienā nozīmīgas teritorijas izvēli.

3.  Padome vienbalsīgi pieņem lēmumu trīs mēnešos pēc dienas, kad lieta nodota izskatīšanai.

4.  Apspriešanās laikposmā un kamēr nav pieņemts Padomes lēmums, attiecīgajai teritorijai piemēro 6. panta 2. punktu.

6. pants

1.  Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

2.  Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.  Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4.  Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

7. pants

No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK, ja pēdējais ir vēlāks datums.

8. pants

1.  Papildus priekšlikumiem par teritorijām, kas var tikt izvirzītas noteikšanai par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kur atrodami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi un/vai prioritāras sugas, attiecīgā gadījumā dalībvalstis nosūta Komisijai savas aplēses sakarā ar Kopienas līdzfinansējumu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

2.  Pēc vienošanās ar katru attiecīgo dalībvalsti Komisija attiecībā uz tām Kopienā nozīmīgām teritorijām, saistībā ar kurām tiek lūgts līdzfinansējums, nosaka pasākumus, kas ir svarīgi, lai prioritāros dabisko dzīvotņu veidus un prioritārās sugas attiecīgajās teritorijās saglabātu vai atjaunotu labvēlīgā aizsardzības statusā, kā arī nosaka kopējās šo pasākumu īstenošanas izmaksas.

3.  Komisija pēc vienošanās ar attiecīgajām dalībvalstīm izvērtē finansējumu, tostarp arī līdzfinansējumu, kas vajadzīgs 2. punktā minēto pasākumu ieviešanai, cita starpā ņemot vērā prioritāro dabisko dzīvotņu veidu un/vai prioritāro sugu koncentrāciju dalībvalsts teritorijā, kā arī relatīvo apgrūtinājumu saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem.

4.  Atbilstīgi 2. un 3. punktā minētajam izvērtējumam Komisija, ņemot vērā attiecīgajos Kopienas instrumentos paredzētās un pieejamās finansējuma iespējas un saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru, pieņem prioritārās rīcības plānu pasākumiem, kuri saistīti ar līdzfinansējumu, ko saņem pēc tam, kad teritorijas statuss ir noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

5.  Pasākumus, kas rīcības plānā nav iekļauti līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tos, kuri ir iekļauti iepriekš minētajā rīcības plānā, bet kuriem nav piešķirts vajadzīgais līdzfinansējums vai arī tas piešķirts tikai daļēji, izskata atkārtoti, to veicot saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru un piemērojoties rīcības plāna pārskatīšanas procesam, kas notiek reizi divos gados, un vienlaikus dalībvalstis var atlikt minētos pasākumus līdz šādai pārskatīšanai. Minētajā pārskatīšanā vajadzības gadījumā ņem vērā attiecīgās teritorijas stāvokļa izmaiņas.

6.  Teritorijās, kur atlikta no līdzfinansējuma atkarīgu pasākumu īstenošana, dalībvalstis atturas no jebkādiem jauniem pasākumiem, kas varētu izraisīt minēto teritoriju noplicināšanu.

9. pants

Komisija saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru regulāri pārskata Natura 2000 tīkla nozīmi 2. un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Šajā sakarā var lemt par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no šādu teritoriju saraksta, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saistībā ar 11. pantā paredzētajiem uzraudzības pasākumiem.

10. pants

Ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, tad zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā, un jo īpaši, lai uzlabotu Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, tās cenšas sekmēt to ainavas iezīmju apsaimniekošanu, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai.

Šādas iezīmes ir tās, kuras saskaņā ar savu lineāro un nepārtraukto struktūru (piemēram, upes, to krasti vai tradicionālās lauku robežu veidošanas sistēmas) vai, pamatojoties uz faktu, ka tās kalpo kā līdzeklis mērķa sasniegšanai (piemēram, dīķi vai nelielas mežu audzes), ir svarīgas savvaļas sugu migrācijā, izplatībā un vairošanās procesā.

11. pants

Dalībvalstis veic 2. pantā minēto dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām.



Sugu aizsardzība

12. pants

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a) minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;

b) minēto sugu īpatņu apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā;

c) apzinātu postīšanu vai olu vākšanu savvaļā;

d) vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

2.  Attiecībā uz minētajām sugām dalībvalstis aizliedz savvaļā iegūtu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.

3.  Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punktā minētos aizliegumus piemēro visā to dzīvnieku dzīves ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.

4.  Dalībvalstis izveido sistēmu, lai kontrolētu IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumus. Ņemot vērā savākto informāciju, dalībvalstis veic turpmāku izpēti vai piemēro aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumiem nav būtiska negatīva ietekme uz attiecīgajām sugām.

13. pants

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma b) daļā uzskaitītajām augu sugām izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a) šādu augu apzinātu plūkšanu, vākšanu, griešanu, izraušanu ar saknēm vai iznīcināšanu to dabiskās izplatības areālā savvaļā;

b) savvaļā iegūtu šādu sugu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.

2.  Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus piemēro visā to augu bioloģiskajā ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.

14. pants

1.  Ja 11. pantā paredzēto uzraudzības pasākumu rezultātā dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tad tās veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka V pielikumā uzskaitīto savvaļas faunas un floras sugu īpatņu ieguve savvaļā, kā arī izmantošana nav pretrunā ar to saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā.

2.  Ja šādus pasākumus uzskata par vajadzīgiem, tad tajos iekļauj 11. pantā paredzētās uzraudzības turpināšanu. Minētie pasākumi jo īpaši var iekļaut arī:

 noteikumus attiecībā uz piekļuvi konkrētam īpašumam,

 pagaidu vai vietēja rakstura aizliegumu iegūt savvaļas īpatņus un izmantot konkrētas populācijas,

 noteikumus attiecībā uz īpatņu ieguves laikposmiem un/vai paņēmieniem,

 tādu medību un zvejas noteikumu piemērošanu īpatņu ieguves brīdī, kuros paredzēta šādu populāciju aizsardzība,

 licenču vai kvotu sistēmas izveidošanu īpatņu ieguvē,

 noteikumus attiecībā uz īpatņu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai,

 dzīvnieku sugu vairošanos nebrīvē, kā arī augu sugu mākslīgo pavairošanu stingri kontrolētos apstākļos, lai mazinātu īpatņu ieguvi savvaļā,

 pieņemto pasākumu ietekmes novērtēšanu.

15. pants

Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:

a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;

b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

16. pants

1.  Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:

a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;

b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;

c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;

d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;

e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.

2.  Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.

3.  Minētajā ziņojumā norāda:

a) sugas, attiecībā uz kurām izdara atkāpes, un šo atkāpju iemeslus, tostarp riska veidu, attiecīgā gadījumā sniedzot norādi uz noraidītajām alternatīvām un izmantotajiem zinātniskajiem datiem;

b) līdzekļus, ierīces vai paņēmienus, kas ir atļauti dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanā vai nonāvēšanā, un to izmantošanas iemeslus;

c) laika un vietas apstākļus, kādos pieļauj šādas atkāpes;

d) iestādi, kas ir pilnvarota pārliecināties par nepieciešamo nosacījumu izpildi un paziņot par to, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, ar kādiem ierobežojumiem un kādi resori to drīkst darīt, un kurām personām jāveic attiecīgais uzdevums;

e) īstenotos uzraudzības pasākumus un iegūtos rezultātus.



Informācija

17. pants

1.  Reizi sešos gados pēc 23. pantā paredzētā laikposma beigām dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par 6. panta 1. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī novērtējumu par to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu aizsardzības statusu, un iekļauj 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenos rezultātus. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstīgi komitejas izstrādātai formai, nosūta Komisijai un dara publiski pieejamu.

2.  Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, sagatavo apkopojošu ziņojumu. Šajā ziņojumā iekļauj attiecīgu sasniegtā progresa novērtējumu un jo īpaši izvērtē Natura 2000 tīkla nozīmi 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tās ziņojuma daļas projektu, kurā izmantota dalībvalsts sniegtā informācija, nosūta attiecīgajai dalībvalstij pārbaudīšanai. Pēc iesniegšanas komitejai un ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. punktā minēto ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojuma galīgo versiju un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

3.  Dalībvalstis drīkst norādīt saskaņā ar šo direktīvu noteiktās teritorijas, izmantojot Kopienas paziņojumus, ko šai nolūkā izstrādājusi komiteja.



Izpēte

18. pants

1.  Dalībvalstis un Komisija sekmē vajadzīgo izpēti un zinātnisko darbu, kas attiecas uz 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un 11. pantā minēto pienākumu. Tās veic informācijas apmaiņu, lai pienācīgi koordinētu izpēti dalībvalstīs un Kopienas mērogā.

2.  Īpašu uzmanību pievērš zinātniskajam darbam, kas vajadzīgs 4. un 10. panta īstenošanai, kā arī sekmē pārrobežu sadarbību izpētē, kuru kopīgi veic dalībvalstis.



Pielikumu grozīšanas procedūra

19. pants

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai I, II, III, V un VI pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.

Padome ar vienbalsīgu lēmumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai IV pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.



Komiteja

▼M2

20. pants

Komisijai palīdz komiteja.

21. pants

1.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 6 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

2.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

▼B



Papildnoteikumi

22. pants

Pildot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis:

a) pēta, cik pamatoti ir reintroducēt IV pielikuma sugas, kas savā teritorijā ir vietējās sugas, gadījumos, kad tas varētu sekmēt šo sugu saglabāšanu, ar nosacījumu, ka pētījumā, kurā ņemta vērā arī pārējo dalībvalstu vai citu valstu pieredze, šāda reintrodukcija atzīta par efektīvu līdzekli minēto sugu atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā un ka reintrodukcija notiek tikai pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgo sabiedrības daļu;

b) nodrošina, ka tādu sugu apzinātu introdukciju savvaļā, kas savā teritorijā nav vietējās sugas, regulē tā, lai nekaitētu dabiskām dzīvotnēm to dabiskās izplatības areālā vai savvaļas faunai un florai, un, ja uzskata to par vajadzīgu, aizliedz šādu introdukciju. Veiktā novērtējuma rezultātus informācijas nolūkā nosūta komitejai;

c) sekmē izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi par vajadzību aizsargāt savvaļas faunas un floras sugas un saglabāt to dzīvotnes un dabiskas dzīvotnes.



Nobeiguma noteikumi

23. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divos gados pēc tās izziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2.  Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

24. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M4




I PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGU DABISKO BIOĢEOCENOŽU VEIDI, KURU AIZSARDZĪBAI JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

Pamatnostādnes attiecībā uz bioģeocenožu tipu interpretāciju ir ietvertas “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatā”, ko apstiprinājusi atbilstīgi 20. pantam izveidotā komiteja (“Bioģeocenožu komiteja”) un ko publicējusi Eiropas Komisija ( 7 ).

Kods atbilst Natura 2000 kodam.

Simbols “*” norāda prioritāros bioģeocenožu tipus.

1.   PIEKRASTES UN HALOFĪTU BIOĢEOCENOZES

11.    Atklāta jūra un plūdmaiņu apvidi

1110

Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens

1120

* Posidonia audzes (Posidonion oceanicae)

1130

Grīvas ūdeņi

1140

Purvāji un smilšu līdzenumi, ko nelielas plūdmaiņas gadījumā neklāj jūras ūdens

1150

* Piekrastes lagūnas

1160

Plašas seklūdens ietekas un līči

1170

Rifi

1180

Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes

12.    Jūras klintis un šķembu vai akmeņu pludmales

1210

Plūdmaiņu joslas viengadīgā veģetācija

1220

Akmeņaino krastu daudzgadīgā veģetācija

1230

Atlantijas okeāna un Baltijas jūras krasta jūras klintis ar veģetāciju

1240

Vidusjūras krasta jūras klintis ar veģetāciju, kam raksturīgs Limonium spp.

1250

Jūras klintis ar veģetāciju, kas ietver makronēzisko krastu endēmisko floru

13.    Atlantijas un kontinentālie sāļie purvi un sālslauki

1310

Salicornia un citi viengadīgie augi, kas pārņem dubļus un smiltis

1320

Spartina velēnas (Spartinion maritimae)

1330

Atlantijas sālslauki (Glauco-Puccinellietalia maritimae)

1340

* Kontinentālie sālslauki

14.    Vidusjūras un termoatlantiskie sāļie purvi un sālslauki

1410

Vidusjūras sālslauki (Juncetalia maritimi)

1420

Vidusjūras un termoatlantiskie halofīlie krūmāji (Sarcocornetea fruticosi)

1430

Halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea)

15.    Kontinentālās sālsstepes un ģipšakmens stepes

1510

* Vidusjūras sālsstepes (Limonietalia)

1520

* Ibērijas ģipšakmens veģetācija (Gypsophiletalia)

1530

* Panoniskās sālsstepes un sāļie purvi

16.    Boreālie Baltijas jūras arhipelāgu, piekrastu un zemes garozas pacēlumu apvidi

1610

Baltijas eskeru salas ar smilšu, akmeņu un šķembu pludmaļu veģetāciju un piekrastes veģetāciju

1620

Boreālās klintis un mazās salas Baltijas jūrā

1630

* Boreālās Baltijas piekrastes pļavas

1640

Boreālās Baltijas smilšainās pludmales ar daudzgadīgu veģetāciju

1650

Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas

2.   PIEKRASTES SMILŠU KĀPAS UN KONTINENTĀLĀS KĀPAS

21.    Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastu smilšu kāpas

2110

Embrioniskas ceļojošās kāpas

2120

Piekrastes ceļojošās kāpas ar Ammophila arenaria (“baltās kāpas”)

2130

* Nostiprinātās piekrastes kāpas ar zālaugu veģetāciju (“pelēkās kāpas”)

2140

* Nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas ar Empetrum nigrum

2150

* Atlantijas nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas (Calluno-Ulicetea)

2160

Kāpas ar Hippophaë rhamnoides

2170

Kāpas ar Salix repens ssp. argentea (Salicion arenariae)

2180

Kokiem apaugušas kāpas Atlantijas, kontinentālajā vai boreālajā reģionā

2190

Mitrās kāpu ieplakas

21A0

Piejūras pļavas (* Īrijā)

22.    Vidusjūras piekrastes kāpas

2210

Crucianellion maritimae nostiprinātās pludmales kāpas

2220

Kāpas ar Euphorbia terracina

2230

Malcolmietalia kāpu pļavas

2240

Brachypodietalia kāpu pļavas ar viengadīgiem augiem

2250

* Piekrastes kāpas ar Juniperus spp.

2260

Cisto-Lavenduletalia kāpu sklerofīlie krūmāji

2270

* Kokiem apaugušas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster

23.    Vecas un dekalcificētas kontinentālās kāpas

2310

Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista

2320

Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum

2330

Kontinentālās kāpas ar atklātām Corynephorus un Agrostis zālaugu pļavām

2340

* Panoniskās kontinentālās kāpas

3.   SALDŪDENS BIOĢEOCENOZES

31.    Stāvošs ūdens

3110

Smilšainu zemieņu oligotrofiskie ūdeņi, kuros ir ļoti maz minerālvielu (Littorelletalia uniflorae)

3120

Oligotrofiski ūdeņi – galvenokārt rietumu Vidusjūras apvidos –, kuros ir ļoti maz minerālvielu un kuros ir Isoetes spp.

3130

Oligotrofiski līdz mezotrofiski stāvoši ūdeņi, kuros ir Littorelletea uniflorae un/vai Isoëto-Nanojuncetea veģetācija

3140

Cieti oligomezotrofiski ūdeņi ar Chara spp. bentālu veģetāciju

3150

Dabiski eitrofiski ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition tipa veģetāciju

3160

Dabiski distrofiski ezeri un dīķi

3170

* Vidusjūras izžūstošie dīķi

3180

* Izžūstoši karsta ezeri

3190

Ezeri ar ģipšakmens karstu

31A0

* Transilvānijas karsto avotu amoliņa audzes

32.    Tekošs ūdens – ūdensteču daļas ar pilnīgi vai daļēji dabisku kustību (mazas, vidējas un lielas audzes), kurās netiek novērota ūdens kvalitātes pasliktināšanās

3210

Fenoskandijas dabiskās upes

3220

Alpu upes un zālaugu veģetācija to krastos

3230

Alpu upes un to Myricaria germanica koku veģetācija

3240

Alpu upes un to Salix elaeagnos koku veģetācija

3250

Pastāvīgi plūstošas Vidusjūras upes ar Glaucium flavum

3260

Zemieņu – kalnāju līmeņa ūdensteces ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju

3270

Upes ar dubļainiem krastiem, kuros ir Chenopodion rubri p.p. un Bidention p.p. veģetācija

3280

Pastāvīga plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidionsugas, kā arī Salix un Populus alba nokares

3290

Neregulāra plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion

32A0

Karsta upju tufa kaskādes dināriskajos Alpos

4.   MĒRENĀ KLIMATA JOSLAS VIRSĀJI UN KRŪMĀJI

4010

Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix

4020

* Mērenās joslas Atlantijas mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix

4030

Eiropas sausie virsāji

4040

* Sausie Atlantijas piekrastes virsāji ar Erica vagans

4050

* Endēmiski makronēziskie tīreļi

4060

Alpu un boreālie virsāji

4070

* Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti)

4080

Subarktiskie Salix spp. krūmāji

4090

Endēmiskie oro-Vidusjūras virsāji ar irbulenēm

40A0

* Subkontinentālie peripanoniskie krūmāji

40B0

Rhodope Potentilla fruticosa biezokņi

40C0

* Ponto-Sarmatijas lapu biezokņi

5.   SKLEROFCĪTU KRŪMĀJI (MATORRAL)

51.    Submediteriānie un mērenā klimata joslas krūmāji

5110

Stabilas kserotermofilās audzes ar Buxus sempervirens uz akmens nogāzēm (Berberidion p.p.)

5120

Kalnu Cytisus purgans audzes

5130

Juniperus communis audzes virsāja vai kaļķakmens pļavās

5140

* Cistus palhinhae audzes piejūras mitrajos virsājos

52.    Vidusjūras kokiem līdzīgie krūmāji

5210

Kokveida krūmāji ar Juniperus spp.

5220

* Kokveida krūmāji ar Zyziphus

5230

* Kokveida krūmāji ar Laurus nobilis

53.    Vidējās joslas Vidusjūras un pirmsstepes krūmāji

5310

Laurus nobilis saaudzes

5320

Euphorbia zemās audzes tuvu pie klintīm

5330

Vidējās joslas Vidusjūras un pirmstuksneša krūmāji

54.    Dzelksnāji

5410

Rietumu Vidusjūras klinšu virsotņu dzelksnāji (Astragalo-Plantaginetum subulatae)

5420

Sarcopoterium spinosum dzelksnāji

5430

Euphorbio-Verbascion endēmiskie dzelksnāji

6.   PILNĪGI VAI DAĻĒJI DABISKAS PĻAVU AUDZES

61.    Dabiskas pļavas

6110

* Kaļķainas vai bāziskas augsnes Alysso-Sedion albi klinšu pļavas

6120

* Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas

6130

Violetalia calaminariae kalamīna pļavas

6140

Pireneju Festuca eskia silīcija augsnes pļavas

6150

Silīcija augsnes Alpu un boreālās pļavas

6160

Oro-Ibērijas Festuca indigesta pļavas

6170

Alpu un subalpu kaļķainas augsnes pļavas

6180

Makronēziskās mezofilās augsnes pļavas

6190

Klinšu panoniskās pļavas (Stipo-Festucetalia pallentis)

62.    Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi

6210

Pusdabiskas sausās pļavas un krūmāju zemes fācijas uz kalcifiliem substrātiem (Festuco – Brometalia) (* nozīmīgas orhideju augšanas vietas)

6220

* Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem Thero-Brachypodietea

6230

* Sugām bagātas Nardus pļavas ar silikātu substrātu kalnu apvidos (un piekaļņu apvidos – kontinentālajā Eiropā)

6240

* Subpanoniskās stepes veida pļavas

6250

* Panoniskās dzeltenzemes stepes veida pļavas

6260

* Panoniskās smilšu stepes

6270

* Fenoskandijas zemieņu sugām bagātās sausās – vidēji mitrās pļavas

6280

* Nordiskās alvas un pirmskembrija perioda kaļķakmens plakankalnes

62A0

Austrumu sub-Vidusjūras sausās pļavas (Scorzoneratalia villosae)

62B0

* Serpentīnveida pļavas Kiprā

62C0

* Ponto-Sarmatijas stepes

62D0

Oro-Moēzijas acidofilās pļavas

63.    Sklerofilie ganību meži (dehesas)

6310

Dehesas ar mūžzaļajiem Quercus spp.

64.    Daļēji dabiskas garstiebru zāles mitrās pļavas

6410

Molinia pļavas ar kaļķainu, kūdras vai mālu – dubļu piesātināto augsni (Molinion caeruleae)

6420

Molinio-Holoschoenion Vidusjūras garstiebru zāles mitrās pļavas

6430

Zemieņu un kalnāju – Alpu līmeņa hidrofilās garstiebru augu audzes

6440

Cnidion dubii aluviālas pļavas upju ielejās

6450

Ziemeļu boreālās aluviālās pļavas

6460

Troodos kūdras pļavas

65.    Mezofilās pļavas

6510

Zemieņu siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis)

6520

Kalnu siena pļavas

6530

* Fenoskandijas kokiem apaugušās pļavas

6540

Molinio-Hordeion secalini submediteriānās pļavas

7.   AUGSTIE PURVI, MUKLĀJI UN DUMBRĀJI

71.    Sfagnu skābie purvi

7110

* Aktīvie augstie purvi

7120

Sadalījušies augstie purvi, kuri joprojām spēj dabiski reģenerēties

7130

Kūdras slāņa purvi (* ja aktīvais purvs)

7140

Izžūstošie muklāji un nestabilie purvi

7150

Rhynchosporion noslāņojumi kūdras substrātos

7160

Fenoskandijas minerālvielām bagātie avoti un iztekas

72.    Kaļķainie dumbrāji

7210

* Kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscus un Caricion davallianae sugām

7220

* Pārakmeņojušās atradnes ar tufa audzēm (Cratoneurion)

7230

Sārmaini dumbrāji

7240

* Caricion bicoloris-atrofuscae Alpu piekaļņu audzes

73.    Boreālie muklāji

7310

* Aapa muklāji

7320

* Palsa muklāji

8.   KLINŠU BIOĢEOCENOZES UN ALAS

81.    Nogāzes

8110

Silikātu nogāzes kalnāju–sniega līmeņos (Androsacetalia alpinae un Galeopsietalia ladani)

8120

Kaļķakmens un calcshist nogāzes kalnāju–Alpu līmeņos (Thlaspietea rotundifolii)

8130

Rietumvidusjūras un termofilās nogāzes

8140

Austrumvidusjūras nogāzes

8150

Viduseiropas kalnāju silikātu nogāzes

8160

* Viduseiropas kaļķakmens nogāzes kalnu un kalnāju līmenī

82.    Klinšainas nokalnes ar klinšu veģetāciju

8210

Klinšainas kaļķakmens nogāzes ar klinšu veģetāciju

8220

Klinšainas silikātu nogāzes ar klinšu veģetāciju

8230

Silikātklintis ar Sedo-Scleranthion vai Sedo albi-Veronicion dillenii piekalņu veģetāciju

8240

* Kaļķakmens slāņi

83.    Citas klinšu bioģeocenozes

8310

Alas, kas nav pieejamas publiskai apskatei

8320

Lavas un iežu dabisko atsegumu lauki

8330

Pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošas jūras alas

8340

Pastāvīgi ledāji

9.   MEŽI

Dabisko un pusdabisko meža zemju veģetācija, kas sastāv no vietējām sugām, kuras veido lielu koku mežus ar tipisku pamežu, un atbilst šādiem kritērijiem: ir reta vai izzūdoša un/vai kurā ir Kopienā nozīmīgas sugas

90.    Boreālās Eiropas meži

9010

* Rietumu taiga

9020

* Fennoskandiski hemiboreāli dabiskie meži ar veciem platlapu kokiem, kas nomet lapotni, (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus vai Ulmus), bagātīga epifītu veģetācija

9030

* Pirmās paaudzes dabiskie meži piekrastēs ar zemes garozas pacēlumu

9040

Ziemeļu subalpu/subarktiskie meži ar Betula pubescens ssp. czerepanovii

9050

Fenoskandijas augiem bagātie meži ar Picea abies

9060

Skujkoku meži, kas atrodas uz glaciofluviāliem eskeriem vai saistīti ar tiem

9070

Fenoskandijas kokiem apaugušās ganības

9080

* Fenoskandijas purvainie lapu koku meži

91.    Eiropas mērenās joslas meži

9110

Dižskābaržu meži ar Luzulo-Fagetum

9120

Atlantijas acidofilie dižskābaržu meži ar Ilex un dažkārt arī ar Taxus pamežā (Quercion robori-petraeae vai Ilici-Fagenion)

9130

Dižskābaržu meži ar Asperulo-Fagetum

9140

Viduseiropas subalpu dižskābaržu meži ar Acer un Rumex arifolius

9150

Viduseiropas Cephalanthero-Fagion kaļķakmens augšņu dižskābaržu meži

9160

Carpinion betuli Subatlantijas un Viduseiropas ozolu vai ozolu un skābaržu meži

9170

Galio-Carpinetum ozolu un skābaržu meži

9180

* Tilio-Acerion nokaļņu, nogāžu un aizu meži

9190

Veci acidofīlie ozolu meži ar Quercus robur smilšainos līdzenumos

91A0

Veci akmens–ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās

91B0

Termofilie Fraxinus angustifolia meži

91C0

* Kaledonijas meži

91D0

* Purvainas mežu zemes

91E0

* Aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (Alno-Padion, Alnion incanae, Salicion albae)

91F0

Lielo upju piekrastes jauktie meži ar Quercus robur, Ulmus laevis, Ulmus minor, Fraxinus excelsior vai Fraxinus angustifolia (Ulmenion minoris)

91G0

* Panoniskie meži ar Quercus petraea un Carpinus betulus

91H0

* Panoniskie meži ar Quercus pubescens

91I0

* Eiropas–Sibīrijas stepju meži ar Quercus spp.

91J0

* Taxus baccata meži Britu salās

91K0

Illīrijas Fagus sylvatica meži (Aremonio-Fagion)

91L0

Illīrijas ozolu un skābaržu meži (Erythronio-Carpinion)

91M0

Panoniskie–balkānu sarkanlapu ozolu un sēdlapu ozolu meži

91N0

* Panoniskais kontinentālo smilšu kāpu biezoknis (Junipero-Populetumalbae)

91P0

Dižegļu meži (Abietetum polonicum)

91Q0

Rietumkarpatu kaļķainās augsnes Pinus sylvestris meži

91R0

Dināriskā dolomīta Skotijas priežu meži (Genisto januensis-Pinetum)

91S0

* Rietumu Pontijas dižskābaržu meži

91T0

Centrāleiropas ķērpjainie Skotijas priežu meži

91U0

Sarmatijas stepju priežu meži

91V0

Dacian dižskābaržu meži (Symphyto-Fagion)

91W0

Moēzijas dižskābaržu meži

91X0

* Dobrogean dižskābaržu meži

91Y0

Dacian ozolu un skābaržu meži

91Z0

Moēzijas sudrabliepu meži

91AA

* Austrumu balto ozolu meži

91BA

Moēzijas baltegļu meži

91CA

Rhodopide un Balkānu Range Skotijas priežu meži

92.    Vidusjūras lapu koku meži

9210

* Apenīnu dižskābaržu meži ar Taxus un Ilex

9220

* Apenīnu dižskābaržu meži ar Abies alba un dižskābaržu meži ar Abies nebrodensis

9230

Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica

9240

Ibērijas Quercus faginea un Quercus canariensis meži

9250

Quercus trojana meži

9260

Castanea sativa meži

9270

Grieķijas dižskābaržu meži ar Abies borisii-regis

9280

Quercus frainetto meži

9290

Cupressus meži (Acero-Cupression)

92A0

Salix alba un Populus alba alejas

92B0

Vidusjūras neregulāro ūdensteču piekrastes audzes ar Rhododendron ponticum, Salix un citām sugām

92C0

Platanus orientalis un Liquidambar orientalis meži (Platanion orientalis)

92D0

Dienvidu piekrastes alejas un biezokņi (Nerio-Tamaricetea un Securinegion tinctoriae)

93.    Vidusjūras sklerofītu meži

9310

Egejas jūras Quercus brachyphylla meži

9320

Olea un Ceratonia meži

9330

Quercus suber meži

9340

Quercus ilex un Quercus rotundifolia meži

9350

Quercus macrolepis meži

9360

* Makronēziskie lauru koku meži (Laurus, Ocotea)

9370

* Phoenix palmu birzis

9380

Ilex aquifolium meži

9390

* Krūmāju un zemkoku mežu veģetācija ar Quercus alnifolia

93A0

Mežu zemes ar Quercus infectoria (Anagyro foetidae-Quercetum infectoriae)

94.    Mērenās joslas kalnainie skujkoku meži

9410

Acidofilie Picea meži kalnāju – Alpu līmeņos (Vaccinio-Piceetea)

9420

Alpu Larix decidua un/vai Pinus cembra meži

9430

Subalpu un kalnāju Pinus uncinata meži (* ja pamatā ģipšakmens vai kaļķakmens)

95.    Vidusjūras un makronēziskie kalnāju skujkoku meži

9510

* Dienvidapenīnu Abies alba meži

9520

Abies pinsapo meži

9530

* Vidusjūras vai subvidusjūras priežu meži ar endēmiskām melnajām priedēm

9540

Vidusjūras priežu meži ar endēmiskām Mesogean priedēm

9550

Kanāriju salu endēmiskie priežu meži

9560

* Endēmiskie meži ar Juniperus spp.

9570

* Tetraclinis articulata meži

9580

* Vidusjūras Taxus baccata meži

9590

* Cedrus brevifolia meži (Cedrosetum brevifoliae)

95A0

Augstie oro-Vidusjūras priežu meži




II PIELIKUMS

KOPI ENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURU AIZSARGĀŠANAI IR JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

a)

II pielikums turpina I pielikumu, lai izveidotu saskaņotu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklu.

b)

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot:

 sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

 visas sugas, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.

 Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

c)

Simboli

Zvaigznīte (*) pirms sugas nosaukuma norāda, ka tā ir prioritāra suga.

Lielākā daļa šajā pielikumā uzskaitīto sugu ir uzskaitītas arī IV pielikumā. Ja suga ir norādīta šajā pielikumā, bet nav norādīta ne IV pielikumā, ne arī V pielikumā, pēc sugas nosaukuma pievienots simbols (o); ja šajā pielikumā norādītā suga ir norādīta arī V pielikumā, bet nav norādīta IV pielikumā, pēc tās nosaukuma pievienots simbols (V).

a)    DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

Galemys pyrenaicus

Rhinolophus blasii

Rhinolophus euryale

Rhinolophus ferrumequinum

Rhinolophus hipposideros

Rhinolophus mehelyi

Barbastella barbastellus

Miniopterus schreibersii

Myotis bechsteinii

Myotis blythii

Myotis capaccinii

Myotis dasycneme

Myotis emarginatus

Myotis myotis

Rousettus aegyptiacus

Myomimus roachi

* Marmota marmota latirostris

* Pteromys volans (Sciuropterus russicus)

Spermophilus citellus (Citellus citellus)

* Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)

Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Mesocricetus newtoni

Dinaromys bogdanovi

Microtus cabrerae

* Microtus oeconomus arenicola

* Microtus oeconomus mehelyi

Microtus tatricus

Sicista subtilis

* Alopex lagopus

* Canis lupus (izņemot Igaunijas populāciju; Grieķijas populācijas: tikai uz dienvidiem no 39. paralēles; Spānijas populācijas: tikai uz dienvidiem no Duero; Latvijas, Lietuvas un Somijas populācijas)

* Ursus arctos (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

* Gulo gulo

Lutra lutra

Mustela eversmanii

* Mustela lutreola

Vormela peregusna

Lynx lynx (izņemot Igaunijas, Latvijas un Somijas populācijas)

* Lynx pardinus

Halichoerus grypus (V)

* Monachus monachus

Phoca hispida bottnica (V)

* Phoca hispida saimensis

Phoca vitulina (V)

* Cervus elaphus corsicanus

Rangifer tarunus fennicus (o)

* Bison bonasus

Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

* Capra pyrenaica pyrenaica

Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas – Korsika un Sardīnija)

Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)

* Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)

Rupicapra rupicapra balcanica

* Rupicapra rupicapra tatrica

Phocoena phocoena

Tursiops truncatus

RĀPUĻI

Testudo graeca

Testudo hermanni

Testudo marginata

* Caretta caretta

* Chelonia mydas

Emys orbicularis

Mauremys caspica

Mauremys leprosa

Dinarolacerta mosorensis

Lacerta bonnali (Lacerta monticola)

Lacerta monticola

Lacerta schreiberi

Gallotia galloti insulanagae

* Gallotia simonyi

Podarcis lilfordi

Podarcis pityusensis

Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)

Phyllodactylus europaeus

* Coluber cypriensis

Elaphe quatuorlineata

Elaphe situla

* Natrix natrix cypriaca

* Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)

Vipera ursinii (izņemot Vipera ursinii rakosiensis un Vipera ursinii macrops)

* Vipera ursinii macrops

* Vipera ursinii rakosiensis

ABINIEKI

Chioglossa lusitanica

Mertensiella luschani (Salamunra luschani)

* Salamunra aurorae (Salamunra atra aurorae)

Salamunrina terdigitata

Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)

Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)

Triturus dobrogicus (Triturus cristatus dobrogicus)

Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)

Triturus montunoni

Triturus vulgaris ampelensis

* Proteus anguinus

Hydromantes (Speleomantes) ambrosii

Hydromantes (Speleomantes) flavus

Hydromantes (Speleomantes) genei

Hydromantes (Speleomantes) imperialis

Hydromantes (Speleomantes) strinatii

Hydromantes (Speleomantes) supramontis

* Alytes muletensis

Bombina bombina

Bombina variegata

Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus “jeanneae”)

Discoglossus montalentii

Discoglossus sardus

Rana latastei

* Pelobates fuscus insubricus

ZIVIS

Eudontomyzon spp. (o)

Lampetra fluviatilis (V) (izņemot Somijas un Zviedrijas populācijas)

Lampetra planeri (o) (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Lethenteron zanunreai (V)

Petromyzon marinus (o) (izņemot Zviedrijas populācijas)

* Acipenser naccarii

* Acipenser sturio

Alosa spp. (V)

Hucho hucho (dabiskās populācijas) (V)

Salmo macrostigma (o)

Salmo marmoratus (o)

Salmo salar (vienīgi saldūdenī) (V) (izņemot Somijas populācijas)

Salmothymus obtusirostris (o)

* Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)

Umbra krameri (o)

Alburnus albidus (o) (Alburnus vulturius)

Aulopyge huegelii (o)

Anaecypris hispanica

Aspius aspius (V) (izņemot Somijas populācijas)

Barbus comiza (V)

Barbus meridionalis (V)

Barbus plebejus (V)

Chalcalburnus chalcoides (o)

Chondrostoma genei (o)

Chondrostoma knerii (o)

Chondrostoma lusitanicum (o)

Chondrostoma phoxinus (o)

Chondrostoma polylepis (o) (tostarp C. willkommi)

Chondrostoma soetta (o)

Chondrostoma toxostoma (o)

Gobio albipinnatus (o)

Gobio kessleri (o)

Gobio uranoscopus (o)

Iberocypris palaciosi (o)

* Ladigesocypris ghigii (o)

Leuciscus lucumonis (o)

Leuciscus souffia (o)

Pelecus cultratus (V)

Phoxinellus spp. (o)

* Phoxinus percnurus

Rhodeus sericeus amarus (o)

Rutilus pigus (V)

Rutilus rubilio (o)

Rutilus arcasii (o)

Rutilus macrolepidotus (o)

Rutilus lemmingii (o)

Rutilus frisii meidingeri (V)

Rutilus alburnoides (o)

Scardinius graecus (o)

Squalius microlepis (o)

Squalius svallize (o)

Cobitis elongata (o)

Cobitis taenia (o) (izņemot Somijas populācijas)

Cobitis trichonica (o)

Misgurnus fossilis (o)

Sabanejewia aurata (o)

Sabanejewia larvata (o) (Cobitis larvata un Cobitis conspersa)

Silurus aristotelis (V)

Aphanius iberus (o)

Aphanius fasciatus (o)

* Valencia hispanica

* Valencia letourneuxi (Valencia hispanica)

Gymnocephalus baloni

Gymnocephalus schraetzer (V)

* Romanichthys valsanicola

Zingel spp. ((o) izņemot Zingel asper un Zingel zingel (V))

Knipowitschia croatica (o)

Knipowitschia (Padogobius) panizzae (o)

Padogobius nigricans (o)

Pomatoschistus canestrini (o)

Cottus gobio (o) (izņemot Somijas populācijas)

Cottus petiti (o)

BEZMUGURKAULNIEKI

POSMKĀJI

Austropotamobius pallipes (V)

* Austropotamobius torrentium (V)

* Armadillidium ghardalamensis

Agathidium pulchellum (o)

Bolbelasmus unicornis

Boros schneideri (o)

Buprestis splendens

Carabus hampei

Carabus hungaricus

* Carabus menetriesi pacholei

* Carabus olympiae

Carabus variolosus

Carabus zawadszkii

Cerambyx cerdo

Corticaria planula (o)

Cucujus cinnaberinus

Dorcadion fulvum cervae

Duvalius gebhardti

Duvalius hungaricus

Dytiscus latissimus

Graphoderus bilineatus

Leptodirus hochenwarti

Limoniscus violaceus (o)

Lucanus cervus (o)

Macroplea pubipennis (o)

Mesosa myops (o)

Morimus funereus (o)

* Osmoderma eremita

Oxyporus mannerheimii (o)

Pilemia tigrina

* Phryganophilus ruficollis

Probaticus subrugosus

Propomacrus cypriacus

* Pseudogaurotina excellens

Pseudoseriscius cameroni

Pytho kolwensis

Rhysodes sulcatus (o)

* Rosalia alpina

Stephanopachys linearis (o)

Stephanopachys substriatus (o)

Xyletinus tremulicola (o)

Aradus angularis (o)

Agriades glunon aquilo (o)

Arytrura musculus

* Callimorpha (Euplagia, Panaxia) quadripunctaria (o)

Catopta thrips

Chondrosoma fiduciarium

Clossiana improba (o)

Coenonympha oedippus

Colias myrmidone

Cucullia mixta

Dioszeghyana schmidtii

Erannis ankeraria

Erebia calcaria

Erebia christi

Erebia medusa polaris (o)

Eriogaster catax

Euphydryas (Eurodryas, Hypodryas) aurinia (o)

Glyphipterix loricatella

Gortyna borelii lunata

Graellsia isabellae (V)

Hesperia comma catena (o)

Hypodryas maturna

Leptidea morsei

Lignyoptera fumidaria

Lycaena dispar

Lycaena helle

Maculinea nausithous

Maculinea teleius

Melanargia arge

* Nymphalis vaualbum

Papilio hospiton

Phyllometra culminaria

Plebicula golgus

Polymixis rufocincta isolata

Polyommatus eroides

Proterebia afra dalmata

Pseudophilotes bavius

Xestia borealis (o)

Xestia brunneopicta (o)

* Xylomoia strix

Apteromantis aptera

Coenagrion hylas (o)

Coenagrion mercuriale (o)

Coenagrion ornatum (o)

Cordulegaster heros

Cordulegaster trinacriae

Gomphus graslinii

Leucorrhinia pectoralis

Lindenia tetraphylla

Macromia splendens

Ophiogomphus cecilia

Oxygastra curtisii

Baetica ustulata

Brachytrupes megacephalus

Isophya costata

Isophya harzi

Isophya stysi

Myrmecophilus baronii

Odontopodisma rubripes

Paracaloptenus caloptenoides

Pholidoptera transsylvanica

Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius

Anthrenochernes stellae (o)

GLIEMJI

Anisus vorticulus

Caseolus calculus

Caseolus commixta

Caseolus sphaerula

Chilostoma banaticum

Discula leacockiana

Discula tabellata

Discus guerinianus

Elona quimperiana

Geomalacus maculosus

Geomitra moniziana

Gibbula nivosa

* Helicopsis striata austriaca (o)

Hygromia kovacsi

Idiomela (Helix) subplicata

Lampedusa imitatrix

* Lampedusa melitensis

Leiostyla abbreviata

Leiostyla cassida

Leiostyla corneocostata

Leiostyla gibba

Leiostyla lamellosa

* Paladilhia hungarica

Sadleriana pannonica

Theodoxus transversalis

Vertigo angustior (o)

Vertigo genesii (o)

Vertigo geyeri (o)

Vertigo moulinsiana (o)

Margaritifera durrovensis (Margaritifera margaritifera) (V)

Margaritifera margaritifera (V)

Unio crassus

Congeria kusceri

b)    AUGI

PTERIDOPHYTA

ASPLENIACEAE

Asplenium jahuniezii (Litard.) Rouy

Asplenium adulterinum Milde

BLECHNACEAE

Woodwardia radicans (L.) Sm.

DICKSONIACEAE

Culcita macrocarpa C. Presl

DRYOPTERIDACEAE

Diplazium sibiricum (Turcz. ex Kunze) Kurata

* Dryopteris corleyi Fraser-Jenk.

Dryopteris fragans (L.) Schott

HYMENOPHYLLACEAE

Trichomanes speciosum Willd.

ISOETACEAE

Isoetes boryana Durieu

Isoetes malinverniana Ces. & De Not.

MARSILEACEAE

Marsilea batardae Launert

Marsilea quadrifolia L.

Marsilea strigosa Willd.

OPHIOGLOSSACEAE

Botrychium simplex Hitchc.

Ophioglossum polyphyllum A. Braun

GYMNOSPERMAE

PINACEAE

* Abies nebrodensis (Lojac.) Mattei

ANGIOSPERMAE

ALISMATACEAE

* Alisma wahlenbergii (Holmberg) Juz.

Caldesia parnassifolia (L.) Parl.

Luronium natans (L.) Raf.

AMARYLLIDACEAE

Leucojum nicaeense Ard.

Narcissus asturiensis (Jordan) Pugsley

Narcissus calcicola Mendonça

Narcissus cyclamineus DC.

Narcissus fernunesii G. Pedro

Narcissus humilis (Cav.) Traub

* Narcissus nevadensis Pugsley

Narcissus pseudonarcissus L. subsp. nobilis (Haw.) A. Fernunes

Narcissus scaberulus Henriq.

Narcissus triunrus L. subsp. capax (Salisb.) D. A. Webb.

Narcissus viridiflorus Schousboe

ASCLEPIADACEAE

Vincetoxicum pannonicum (Borhidi) Holub

BORAGINACEAE

* Anchusa crispa Viv.

Echium russicum J.F.Gemlin

* Lithodora nitida (H. Ern) R. Fernunes

Myosotis lusitanica Schuster

Myosotis rehsteineri Wartm.

Myosotis retusifolia R. Afonso

Omphalodes kuzinskyanae Willk.

* Omphalodes littoralis Lehm.

* Onosma tornensis Javorka

Solenanthus albanicus (Degen & al.) Degen & Baldacci

* Symphytum cycladense Pawl.

CAMPANULACEAE

Adenophora lilifolia (L.) Ledeb.

Asyneuma giganteum (Boiss.) Bornm.

* Campanula bohemica Hruby

* Campanula gelida Kovuna

Campanula romanica Săvul.

* Campanula sabatia De Not.

* Campanula serrata (Kit.) Hendrych

Campanula zoysii Wulfen

Jasione crispa (Pourret) Samp. subsp. serpentinica Pinto da Silva

Jasione lusitanica A. DC.

CARYOPHYLLACEAE

Arenaria ciliata L. subsp. pseudofrigida Ostenf. & O.C. Dahl

Arenaria humifusa Wahlenberg

* Arenaria nevadensis Boiss. & Reuter

Arenaria provincialis Chater & Halliday

* Cerastium alsinifolium Tausch Cerastium dinaricum G. Beck & Szysz.

Dianthus arenarius L. subsp. arenarius

* Dianthus arenarius subsp. bohemicus (Novak) O. Schwarz

Dianthus cintranus Boiss. & Reuter subsp. cintranus Boiss. & Reuter

* Dianthus diutinus Kit.

* Dianthus lumnitzeri Wiesb.

Dianthus marizii (Samp.) Samp.

* Dianthus moravicus Kovuna

* Dianthus nitidus Waldst. et Kit.

Dianthus plumarius subsp. regis-stephani (Rapcs.) Baksay

Dianthus rupicola Biv.

* Gypsophila papillosa P. Porta

Herniaria algarvica Chaudhri

* Herniaria latifolia Lapeyr. subsp. litardierei Gamis

Herniaria lusitanica (Chaudhri) subsp. berlengiana Chaudhri

Herniaria maritima Link

* Minuartia smejkalii Dvorakova

Moehringia jankae Griseb. ex Janka

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl.

Moehringia tommasinii Marches.

Moehringia villosa (Wulfen) Fenzl

Petrocoptis gruniflora Rothm.

Petrocoptis montsicciana O. Bolos & Rivas Mart.

Petrocoptis pseudoviscosa Fernández Casas

Silene furcata Rafin. subsp. angustiflora (Rupr.) Walters

* Silene hicesiae Brullo & Signorello

Silene hifacensis Rouy ex Willk.

* Silene holzmanii Heldr. ex Boiss.

Silene longicilia (Brot.) Otth.

Silene mariana Pau

* Silene orphanidis Boiss

* Silene rothmaleri Pinto da Silva

* Silene velutina Pourret ex Loisel.

CHENOPODIACEAE

* Bassia (Kochia) saxicola (Guss.) A. J. Scott

* Cremnophyton lanfrancoi Brullo et Pavone

* Salicornia veneta Pignatti & Lausi

CISTACEAE

Cistus palhinhae Ingram

Halimium verticillatum (Brot.) Sennen

Helianthemum alypoides Losa & Rivas Goday

Helianthemum caput-felis Boiss.

* Tuberaria major (Willk.) Pinto da Silva & Rozeira

COMPOSITAE

* Anthemis glaberrima (Rech. f.) Greuter

Artemisia campestris L. subsp. bottnica A.N. Lundström ex Kindb.

* Artemisia granatensis Boiss.

* Artemisia laciniata Willd.

Artemisia oelunica (Besser) Komaror

* Artemisia pancicii (Janka) Ronn.

* Aster pyrenaeus Desf. ex DC

* Aster sorrentinii (Tod) Lojac.

Carlina onopordifolia Besser

* Carduus myriacanthus Salzm. ex DC.

* Centaurea alba L. subsp. heldreichii (Halacsy) Dostal

* Centaurea alba L. subsp. princeps (Boiss. & Heldr.) Gugler

* Centaurea akamantis T. Georgiadis & G. Chatzikyriakou

* Centaurea attica Nyman subsp. megarensis (Halacsy & Hayek) Dostal

* Centaurea balearica J. D. Rodriguez

* Centaurea borjae Valdes-Berm. & Rivas Goday

* Centaurea citricolor Font Quer

Centaurea corymbosa Pourret

Centaurea gadorensis G. Blanca

* Centaurea horrida Badaro

Centaurea immanuelis-loewii Degen

Centaurea jankae Brunza

* Centaurea kalambakensis Freyn & Sint.

Centaurea kartschiana Scop.

* Centaurea lactiflora Halacsy

Centaurea micrantha Hoffmanns. & Link subsp. herminii (Rouy) Dostál

* Centaurea niederi Heldr.

* Centaurea peucedanifolia Boiss. & Orph.

* Centaurea pinnata Pau

Centaurea pontica Prodan & E. I. Nyárády

Centaurea pulvinata (G. Blanca) G. Blanca

Centaurea rothmalerana (Arènes) Dostál

Centaurea vicentina Mariz

Cirsium brachycephalum Juratzka

* Crepis crocifolia Boiss. & Heldr.

Crepis granatensis (Willk.) B. Blanca & M. Cueto

Crepis pusilla (Sommier) Merxmüller

Crepis tectorum L. subsp. nigrescens

Erigeron frigidus Boiss. ex DC.

* Helichrysum melitense (Pignatti) Brullo et al

Hymenostemma pseudanthemis (Kunze) Willd.

Hyoseris frutescens Brullo et Pavone

* Jurinea cyanoides (L.) Reichenb.

* Jurinea fontqueri Cuatrec.

* Lamyropsis microcephala (Moris) Dittrich & Greuter

Leontodon microcephalus (Boiss. ex DC.) Boiss.

Leontodon boryi Boiss.

* Leontodon siculus (Guss.) Finch & Sell

Leuzea longifolia Hoffmanns. & Link

Ligularia sibirica (L.) Cass.

* Palaeocyanus crassifolius (Bertoloni) Dostal

Santolina impressa Hoffmanns. & Link

Santolina semidentata Hoffmanns. & Link

Saussurea alpina subsp. esthonica (Baer ex Rupr) Kupffer

* Senecio elodes Boiss. ex DC.

Senecio jacobea L. subsp. gotlunicus (Neuman) Sterner

Senecio nevadensis Boiss. & Reuter

* Serratula lycopifolia (Vill.) A. Kern

Tephroseris longifolia (Jacq.) Griseb et Schenk subsp. moravica

CONVOLVULACEAE

* Convolvulus argyrothamnus Greuter

* Convolvulus fernunesii Pinto da Silva & Teles

CRUCIFERAE

Alyssum pyrenaicum Lapeyr.

* Arabis kennedyae Meikle

Arabis sadina (Samp.) P. Cout.

Arabis scopoliana Boiss

* Biscutella neustriaca Bonnet

Biscutella vincentina (Samp.) Rothm.

Boleum asperum (Pers.) Desvaux

Brassica glabrescens Poldini

Brassica hilarionis Post

Brassica insularis Moris

* Brassica macrocarpa Guss.

Braya linearis Rouy

* Cochlearia polonica E. Fröhlich

* Cochlearia tatrae Borbas

* Coincya rupestris Rouy

* Coronopus navasii Pau

Crambe tataria Sebeok

* Degenia velebitica (Degen) Hayek

Diplotaxis ibicensis (Pau) Gómez-Campo

* Diplotaxis siettiana Maire

Diplotaxis vicentina (P. Cout.) Rothm.

Draba cacuminum Elis Ekman

Draba cinerea Adams

Draba dorneri Heuffel.

Erucastrum palustre (Pirona) Vis.

* Erysimum pieninicum (Zapal.) Pawl.

* Iberis arbuscula Runemark

Iberis procumbens Lange subsp. microcarpa Franco & Pinto da Silva

* Jonopsidium acaule (Desf.) Reichenb.

Jonopsidium savianum (Caruel) Ball ex Arcang.

Rhynchosinapis erucastrum (L.) Duny ex Clapham subsp. cintrana (Coutinho) Franco & P. Silva (Coincya cintrana (P. Cout.) Pinto da Silva)

Sisymbrium cavanillesianum Valdés & Castroviejo

Sisymbrium supinum L.

Thlaspi jankae A. Kern.

CYPERACEAE

Carex holostoma Drejer

* Carex panormitana Guss.

Eleocharis carniolica Koch

DIOSCOREACEAE

* Borderea chouardii (Gaussen) Heslot

DROSERACEAE

Aldrovuna vesiculosa L.

ELATINACEAE

Elatine gussonei (Sommier) Brullo et al

ERICACEAE

Rhododendron luteum Sweet

EUPHORBIACEAE

* Euphorbia margalidiana Kuhbier & Lewejohann

Euphorbia transtagana Boiss.

GENTIANACEAE

* Centaurium rigualii Esteve

* Centaurium somedanum Lainz

Gentiana ligustica R. de Vilm. & Chopinet

Gentianella anglica (Pugsley) E. F. Warburg

* Gentianella bohemica Skalicky

GERANIACEAE

* Erodium astragaloides Boiss. & Reuter

Erodium paularense Fernández-González & Izco

* Erodium rupicola Boiss.

GLOBULARIACEAE

* Globularia stygia Orph. ex Boiss.

GRAMINEAE

Arctagrostis latifolia (R. Br.) Griseb.

Arctophila fulva (Trin.) N. J. Unerson

Avenula hackelii (Henriq.) Holub

Bromus grossus Desf. ex DC.

Calamagrostis chalybaea (Laest.) Fries

Cinna latifolia (Trev.) Griseb.

Coleanthus subtilis (Tratt.) Seidl

Festuca brigantina (Markgr.-Dannenb.) Markgr.-Dannenb.

Festuca duriotagana Franco & R. Afonso

Festuca elegans Boiss.

Festuca henriquesii Hack.

Festuca summilusitana Franco & R. Afonso

Gaudinia hispanica Stace & Tutin

Holcus setiglumis Boiss. & Reuter subsp. duriensis Pinto da Silva

Micropyropsis tuberosa Romero - Zarco & Cabezudo

Poa granitica Br.-Bl. subsp. disparilis (E. I. Nyárády) E. I. Nyárády

* Poa riphaea (Ascher et Graebner) Fritsch

Pseudarrhenatherum pallens (Link) J. Holub

Puccinellia phryganodes (Trin.) Scribner + Merr.

Puccinellia pungens (Pau) Paunero

* Stipa austroitalica Martinovsky

* Stipa bavarica Martinovsky & H. Scholz

Stipa danubialis Dihoru & Roman

* Stipa styriaca Martinovsky

* Stipa veneta Moraldo

* Stipa zalesskii Wilensky

Trisetum subalpestre (Hartman) Neuman

GROSSULARIACEAE

* Ribes sardoum Martelli

HIPPURIDACEAE

Hippuris tetraphylla L. Fil.

HYPERICACEAE

* Hypericum aciferum (Greuter) N. K. B. Robson

IRIDACEAE

Crocus cyprius Boiss. et Kotschy

Crocus hartmannianus Holmboe

Gladiolus palustris Gaud.

Iris aphylla L. subsp. hungarica Hegi

Iris humilis Georgi subsp. arenaria (Waldst. et Kit.) A. et D. Löve

JUNCACEAE

Juncus valvatus Link

Luzula arctica Blytt

LABIATAE

Dracocephalum austriacum L.

* Micromeria taygetea P. H. Davis

Nepeta dirphya (Boiss.) Heldr. ex Halacsy

* Nepeta sphaciotica P. H. Davis

Origanum dictamnus L.

Phlomis brevibracteata Turril

Phlomis cypria Post

Salvia veneris Hedge

Sideritis cypria Post

Sideritis incana subsp. glauca (Cav.) Malagarriga

Sideritis javalambrensis Pau

Sideritis serrata Cav. ex Lag.

Teucrium lepicephalum Pau

Teucrium turredanum Losa & Rivas Goday

* Thymus camphoratus Hoffmanns. & Link

Thymus carnosus Boiss.

* Thymus lotocephalus G. López & R. Morales (Thymus cephalotos L.)

LEGUMINOSAE

Anthyllis hystrix Cardona, Contunr. & E. Sierra

* Astragalus algarbiensis Coss. ex Bunge

* Astragalus aquilanus Anzalone

Astragalus centralpinus Braun-Blanquet

* Astragalus macrocarpus DC. subsp. lefkarensis

* Astragalus maritimus Moris

Astragalus peterfii Jáv.

Astragalus tremolsianus Pau

* Astragalus verrucosus Moris

* Cytisus aeolicus Guss. ex Lindl.

Genista dorycnifolia Font Quer

Genista holopetala (Fleischm. ex Koch) Baldacci

Melilotus segetalis (Brot.) Ser. subsp. fallax Franco

* Ononis hackelii Lange

Trifolium saxatile All.

* Vicia bifoliolata J. D. Rodríguez

LENTIBULARIACEAE

* Pinguicula crystallina Sm.

Pinguicula nevadensis (Lindb.) Casper

LILIACEAE

Allium grosii Font Quer

* Unrocymbium rechingeri Greuter

* Asphodelus bento-rainhae P. Silva

* Chionodoxa lochiae Meikle in Kew Bull.

Colchicum arenarium Waldst. et Kit.

Hyacinthoides vicentina (Hoffmans. & Link) Rothm.

* Muscari gussonei (Parl.) Tod.

Scilla litardierei Breist.

* Scilla morrisii Meikle

Tulipa cypria Stapf

Tulipa hungarica Borbas

LINACEAE

* Linum dolomiticum Borbas

* Linum muelleri Moris (Linum maritimum muelleri)

LYTHRACEAE

* Lythrum flexuosum Lag.

MALVACEAE

Kosteletzkya pentacarpos (L.) Ledeb.

NAJADACEAE

Najas flexilis (Willd.) Rostk. & W. L. Schmidt

Najas tenuissima (A. Braun) Magnus

OLEACEAE

Syringa josikaea Jacq. Fil. ex Reichenb.

ORCHIDACEAE

Anacamptis urvilleana Sommier et Caruana Gatto

Calypso bulbosa L.

* Cephalanthera cucullata Boiss. & Heldr.

Cypripedium calceolus L.

Dactylorhiza kalopissii E. Nelson

Gymnigritella runei Teppner & Klein

Himantoglossum adriaticum Baumann

Himantoglossum caprinum (Bieb.) V. Koch

Liparis loeselii (L.) Rich.

* Ophrys kotschyi H.Fleischm. et Soo

* Ophrys lunulata Parl.

Ophrys melitensis (Salkowski) J. et P. Devillers-Terschuren

Platanthera obtusata (Pursh) subsp. oligantha (Turez.) Hulten

OROBANCHACEAE

Orobanche densiflora Salzm. ex Reut.

PAEONIACEAE

Paeonia cambessedesii (Willk.) Willk.

Paeonia clusii F.C. Stern subsp. rhodia (Stearn) Tzanoudakis

Paeonia officinalis L. subsp. banatica (Rachel) Soo

Paeonia parnassica Tzanoudakis

PALMAE

Phoenix theophrasti Greuter

PAPAVERACEAE

Corydalis gotlunica Lidén

Papaver laestadianum (Nordh.) Nordh.

Papaver radicatum Rottb. subsp. hyperboreum Nordh.

PLANTAGINACEAE

Plantago algarbiensis Sampaio (Plantago bracteosa (Willk.) G. Sampaio)

Plantago almogravensis Franco

PLUMBAGINACEAE

Armeria berlengensis Daveau

* Armeria helodes Martini & Pold

Armeria neglecta Girard

Armeria pseudarmeria (Murray) Mansfeld

* Armeria rouyana Daveau

Armeria soleirolii (Duby) Godron

Armeria velutina Welw. ex Boiss. & Reuter

Limonium dodartii (Girard) O. Kuntze subsp. lusitanicum (Daveau) Franco

* Limonium insulare (Beg. & Luni) Arrig. & Diana

Limonium lanceolatum (Hoffmans. & Link) Franco

Limonium multiflorum Erben

* Limonium pseudolaetum Arrig. & Diana

* Limonium strictissimum (Salzmann) Arrig.

POLYGONACEAE

Persicaria foliosa (H. Lindb.) Kitag.

Polygonum praelongum Coode & Cullen

Rumex rupestris Le Gall

PRIMULACEAE

Unrosace mathildae Levier

Unrosace pyrenaica Lam.

* Cyclamen fatrense Halda et Sojak

* Primula apennina Widmer

Primula carniolica Jacq.

Primula nutans Georgi

Primula palinuri Petagna

Primula scuninavica Bruun

Soldanella villosa Darracq.

RANUNCULACEAE

* Aconitum corsicum Gayer (Aconitum napellus subsp. corsicum)

Aconitum firmum (Reichenb.) Neilr subsp. moravicum Skalicky

Adonis distorta Ten.

Aquilegia bertolonii Schott

Aquilegia kitaibelii Schott

* Aquilegia pyrenaica D. C. subsp. cazorlensis (Heywood) Galiano

* Consolida samia P. H. Davis

* Delphinium caseyi B. L. Burtt

Pulsatilla grunis Wenderoth

Pulsatilla patens (L.) Miller

* Pulsatilla pratensis (L.) Miller subsp. hungarica Soo

* Pulsatilla slavica G. Reuss.

* Pulsatilla subslavica Futak ex Goliasova

Pulsatilla vulgaris Hill. subsp. gotlunica (Johanss.) Zaemelis & Paegle

Ranunculus kykkoensis Meikle

Ranunculus lapponicus L.

* Ranunculus weyleri Mares

RESEDACEAE

Reseda decursiva Forssk.

ROSACEAE

Agrimonia pilosa Ledebour

Potentilla delphinensis Gren. & Godron

Potentilla emilii-popii Nyárády

* Pyrus magyarica Terpo

Sorbus teodorii Liljefors

RUBIACEAE

Galium cracoviense Ehrend.

* Galium litorale Guss.

Galium moldavicum (Dobrescu) Franco

* Galium sudeticum Tausch

* Galium viridiflorum Boiss. & Reuter

SALICACEAE

Salix salvifolia Brot. subsp. australis Franco

SANTALACEAE

Thesium ebracteatum Hayne

SAXIFRAGACEAE

Saxifraga berica (Beguinot) D. A. Webb

Saxifraga florulenta Moretti

Saxifraga hirculus L.

Saxifraga osloënsis Knaben

Saxifraga tombeanensis Boiss. ex Engl.

SCROPHULARIACEAE

Antirrhinum charidemi Lange

Chaenorrhinum serpyllifolium (Lange) Lange subsp. lusitanicum R. Fernunes

* Euphrasia genargentea (Feoli) Diana

Euphrasia marchesettii Wettst. ex Marches.

Linaria algarviana Chav.

Linaria coutinhoi Valdés

Linaria loeselii Schweigger

* Linaria ficalhoana Rouy

Linaria flava (Poiret) Desf.

* Linaria hellenica Turrill

Linaria pseudolaxiflora Lojacono

* Linaria ricardoi Cout.

Linaria tonzigii Lona

* Linaria tursica B. Valdés & Cabezudo

Odontites granatensis Boiss.

* Pedicularis sudetica Willd.

Rhinanthus oesilensis (Ronniger & Saarsoo) Vassilcz

Tozzia carpathica Wol.

Verbascum litigiosum Samp.

Veronica micrantha Hoffmanns. & Link

* Veronica oetaea L.-A. Gustavsson

SOLANACEAE

* Atropa baetica Willk.

THYMELAEACEAE

* Daphne arbuscula Celak

Daphne petraea Leybold

* Daphne rodriguezii Texidor

ULMACEAE

Zelkova abelicea (Lam.) Boiss.

UMBELLIFERAE

* Angelica heterocarpa Lloyd

Angelica palustris (Besser) Hoffm.

* Apium bermejoi Llorens

Apium repens (Jacq.) Lag.

Athamanta cortiana Ferrarini

* Bupleurum capillare Boiss. & Heldr.

* Bupleurum kakiskalae Greuter

Eryngium alpinum L.

* Eryngium viviparum Gay

* Ferula sadleriana Lebed.

Hladnikia pastinacifolia Reichenb.

* Laserpitium longiradium Boiss.

* Naufraga balearica Constans & Cannon

* Oenanthe conioides Lange

Petagnia saniculifolia Guss.

Rouya polygama (Desf.) Coincy

* Seseli intricatum Boiss.

Seseli leucospermum Waldst. et Kit

Thorella verticillatinundata (Thore) Briq.

VALERIANACEAE

Centranthus trinervis (Viv.) Beguinot

VIOLACEAE

Viola delphinantha Boiss.

* Viola hispida Lam.

Viola jaubertiana Mares & Vigineix

Viola rupestris F. W. Schmidt subsp. relicta Jalas

ZEMĀKIE AUGI

BRYOPHYTA

Bruchia vogesiaca Schwaegr. (o)

Bryhnia novae-angliae (Sull & Lesq.) Grout (o)

* Bryoerythrophyllum campylocarpum (C. Müll.) Crum. (Bryoerythrophyllum machadoanum (Sergio) M. O. Hill) (o)

Buxbaumia viridis (Moug.) Moug. & Nestl. (o)

Cephalozia macounii (Aust.) Aust. (o)

Cynodontium suecicum (H. Arn. & C. Jens.) I. Hag. (o)

Dichelyma capillaceum (Dicks) Myr. (o)

Dicranum viride (Sull. & Lesq.) Lindb. (o)

Distichophyllum carinatum Dix. & Nich. (o)

Drepanocladus (Hamatocaulis) vernicosus (Mitt.) Warnst. (o)

Encalypta mutica (I. Hagen) (o)

Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs (o)

Herzogiella turfacea (Lindb.) I. Wats. (o)

Hygrohypnum montanum (Lindb.) Broth. (o)

Jungermannia hunelii (Schiffn.) Amak. (o)

Mannia triunra (Scop.) Grolle (o)

* Marsupella profunda Lindb. (o)

Meesia longiseta Hedw. (o)

Nothothylas orbicularis (Schwein.) Sull. (o)

Ochyraea tatrensis Vana (o)

Orthothecium lapponicum (Schimp.) C. Hartm. (o)

Orthotrichum rogeri Brid. (o)

Petalophyllum ralfsii (Wils.) Nees & Gott. (o)

Plagiomnium drummondii (Bruch & Schimp.) T. Kop. (o)

Riccia breidleri Jur. (o)

Riella helicophylla (Bory & Mont.) Mont. (o)

Scapania massolongi (K. Müll.) K. Müll. (o)

Sphagnum pylaisii Brid. (o)

Tayloria rudolphiana (Garov) B. & S. (o)

Tortella rigens (N. Alberts) (o)

MAKRONĒZIJAS SUGAS

PTERIDOPHYTA

Hymenophyllum maderensis Gibby & Lovis

* Polystichum drepanum (Sw.) C. Presl.

Isoetes azorica Durieu & Paiva ex Milde

* Marsilea azorica Launert & Paiva

ANGIOSPERMAE

Caralluma burchardii N. E. Brown

* Ceropegia chrysantha Svent.

Echium cunicans L. fil.

* Echium gentianoides Webb & Coincy

Myosotis azorica H. C. Watson

Myosotis maritima Hochst. in Seub.

* Azorina vidalii (H. C. Watson) Feer

Musschia aurea (L. f.) DC.

* Musschia wollastonii Lowe

* Sambucus palmensis Link

Spergularia azorica (Kindb.) Lebel

Maytenus umbellata (R. Br.) Mabb.

Beta patula Ait.

Cistus chinamadensis Banares & Romero

* Helianthemum bystropogophyllum Svent.

Unryala crithmifolia Ait.

* Argyranthemum lidii Humphries

Argyranthemum thalassophylum (Svent.) Hump.

Argyranthemum winterii (Svent.) Humphries

* Atractylis arbuscula Svent. & Michaelis

Atractylis preauxiana Schultz.

Calendula maderensis DC.

Cheirolophus duranii (Burchard) Holub

Cheirolophus ghomerytus (Svent.) Holub

Cheirolophus junonianus (Svent.) Holub

Cheirolophus massonianus (Lowe) Hansen & Sund.

Cirsium latifolium Lowe

Helichrysum gossypinum Webb

Helichrysum monogynum Burtt & Sund.

Hypochoeris oligocephala (Svent. & Bramw.) Lack

* Lactuca watsoniana Trel.

* Onopordum nogalesii Svent.

* Onorpordum carduelinum Bolle

* Pericallis hadrosoma (Svent.) B. Nord.

Phagnalon benettii Lowe

Stemmacantha cynaroides (Chr. Son. in Buch) Ditt

Sventenia bupleuroides Font Quer

* Tanacetum ptarmiciflorum Webb & Berth

* Convolvulus caput-medusae Lowe

* Convolvulus lopez-socasii Svent.

* Convolvulus massonii A. Dietr.

Aeonium gomeraense Praeger

Aeonium saundersii Bolle

Aichryson dumosum (Lowe) Praeg.

Monanthes wildpretii Banares & Scholz

Sedum brissemoretii Raymond-Hamet

* Crambe arborea Webb ex Christ

Crambe laevigata DC. ex Christ

* Crambe sventenii R. Petters ex Bramwell & Sund.

* Parolinia schizogynoides Svent.

Sinapidendron rupestre (Ait.) Lowe

Carex malato-belizii Raymond

Scabiosa nitens Roemer & J. A. Schultes

Erica scoparia L. subsp. azorica (Hochst.) D. A. Webb

* Euphorbia huniensis Burchard

Euphorbia lambii Svent.

Euphorbia stygiana H. C. Watson

* Geranium maderense P. F. Yeo

Deschampsia maderensis (Haeck. & Born.) Buschm.

Phalaris maderensis (Menezes) Menezes

* Globularia ascanii D. Bramwell & Kunkel

* Globularia sarcophylla Svent.

* Sideritis cystosiphon Svent.

* Sideritis discolor (Webb ex de Noe) Bolle

Sideritis infernalis Bolle

Sideritis marmorea Bolle

Teucrium abutiloides L’Hér.

Teucrium betonicum L’Hér.

* Anagyris latifolia Brouss. ex. Willd.

Anthyllis lemanniana Lowe

* Dorycnium spectabile Webb & Berthel

* Lotus azoricus P. W. Ball

Lotus callis-viridis D. Bramwell & D. H. Davis

* Lotus kunkelii (E. Chueca) D. Bramwell & al.

* Teline rosmarinifolia Webb & Berthel.

* Teline salsoloides Arco & Acebes.

Vicia dennesiana H. C. Watson

* Unrocymbium psammophilum Svent.

Scilla maderensis Menezes

Semele maderensis Costa

Arceuthobium azoricum Wiens & Hawksw.

* Myrica rivas-martinezii Santos.

Jasminum azoricum L.

Picconia azorica (Tutin) Knobl.

Goodyera macrophylla Lowe

* Pittosporum coriaceum Dryun. ex. Ait.

Plantago malato-belizii Lawalree

* Limonium arborescens (Brouss.) Kuntze

Limonium dendroides Svent.

* Limonium spectabile (Svent.) Kunkel & Sunding

* Limonium sventenii Santos & Fernández Galván

Rumex azoricus Rech. fil.

Frangula azorica Tutin

* Bencomia brachystachya Svent.

Bencomia sphaerocarpa Svent.

* Chamaemeles coriacea Lindl.

Dendriopoterium pulidoi Svent.

Marcetella maderensis (Born.) Svent.

Prunus lusitanica L. subsp. azorica (Mouillef.) Franco

Sorbus maderensis (Lowe) Dode

Kunkeliella subsucculenta Kammer

* Euphrasia azorica H.C. Watson

Euphrasia gruniflora Hochst. in Seub.

* Isoplexis chalcantha Svent. & O’Shanahan

Isoplexis isabelliana (Webb & Berthel.) Masferrer

Odontites holliana (Lowe) Benth.

Sibthorpia peregrina L.

* Solanum lidii Sunding

Ammi trifoliatum (H. C. Watson) Trelease

Bupleurum huniense (Bolle) Kunkel

Chaerophyllum azoricum Trelease

Ferula latipinna Santos

Melanoselinum decipiens (Schrader & Wendl.) Hoffm.

Monizia edulis Lowe

Oenanthe divaricata (R. Br.) Mabb.

Sanicula azorica Guthnick ex Seub.

Viola paradoxa Lowe

ZEMĀKIE AUGI

BRYOPHYTA

* Echinodium spinosum (Mitt.) Jur. (o)

* Thamnobryum fernunesii Sergio (o).

▼B




III PIELIKUMS

KRITĒRIJI TĀDU TERITORIJU ATLASEI, KO VAR NOTEIKT PAR KOPIENĀ NOZĪMĪGĀM TERITORIJĀM UN KAM VAR PIEŠĶIRT ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS STATUSU

1.POSMS:   Valsts līmenī veikts teritoriju relatīvā nozīmīguma novērtējums attiecībā uz katru I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un katru II pielikuma sugu (tostarp attiecībā uz prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām).

A.   Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz I pielikumā minētu dabiskās dzīvotnes veidu:

a) dabiskās dzīvotnes veida pārstāvētības pakāpe konkrētajā teritorijā;

b) tās teritorijas platība, ko aizņem dabiskās dzīvotnes veids, attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabiskās dzīvotnes veids;

c) attiecīgā dabiskās dzīvotnes veida struktūras un funkciju aizsardzības pakāpe un iespējas tās atjaunot;

d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētā dabiskās dzīvotnes veida saglabāšanā.

B.   Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz II pielikumā minētām sugām

a) Sugu populāciju skaits un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām;

b) attiecīgai sugai nozīmīgu dzīvotnes iezīmju aizsardzības pakāpe un atjaunošanas iespējas;

c) teritorijā esošās populācijas nošķirtības pakāpe attiecībā pret sugu dabiskās izplatības areālu;

d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā.

C.

Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, tās teritorijas, ko dalībvalstis iesaka iekļaut valsts līmeņa sarakstā kā teritorijas, kuras var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām, dalībvalstis klasificē atbilstīgi to relatīvajam nozīmīgumam I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā.

D.

Minētajā sarakstā iekļauj teritorijas, kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un prioritārās sugas un kuras dalībvalstis ir izraudzījušās, pamatojoties uz šeit A un B punktos minētajiem kritērijiem.

2.POSMS:   Valsts līmeņa sarakstos iekļauto teritoriju novērtējums attiecībā uz šo teritoriju nozīmīgumu Kopienā.

1.

Visas teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas 1. posmā un kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai sugas, uzskata par Kopienā nozīmīgām teritorijām.

2.

Vērtējot dalībvalstu sarakstos iekļauto pārējo teritoriju nozīmību Kopienā, t.i., to nozīmi I pielikumā minētas dabiskas dzīvotnes vai II pielikumā minētas sugas saglabāšanā vai atjaunošanā labvēlīgā aizsardzības statusā un/vai saskanību ar Natura 2000 tīklu, ņem vērā šādus kritērijus:

a) teritorijas relatīvais nozīmīgums valsts mērogā;

b) teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums attiecībā pret II pielikumā minēto sugu migrācijas ceļiem, un vai tā ir tādas vienotas ekosistēmas sastāvdaļa, kas plešas abpus vienai vai vairākām Kopienas iekšējām robežām;

c) teritorijas kopējā platība;

d) teritorijā sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu skaits un II pielikumā minēto sugu skaits;

e) teritorijas ekoloģiskais nozīmīgums pasaules mērogā attiecībā uz konkrētiem bioģeogrāfiskiem rajoniem un/vai visu 2. pantā minēto platību gan saistībā ar šai teritorijai unikālām iezīmēm, gan ar visu tās iezīmju kopumu.

▼M4




IV PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURĀM VAJADZĪGA STINGRA AIZSARDZĪBA

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot:

 sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

 sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.

Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

a)    DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

Erinaceus algirus

Crocidura canariensis

Crocidura sicula

Galemys pyrenaicus

Rousettus aegyptiacus

Visas sugasizņemot Glis glis un Eliomys quercinus

Marmota marmota latirostris

Pteromys volans (Sciuropterus russicus)

Spermophilus citellus (Citellus citellus)

Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)

Sciurus anomalus

Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)

Cricetus cricetus (izņemot Ungārijas populācijas)

Mesocricetus newtoni

Dinaromys bogdanovi

Microtus cabrerae

Microtus oeconomus arenicola

Microtus oeconomus mehelyi

Microtus tatricus

Sicista betulina

Sicista subtilis

Hystrix cristata

Alopex lagopus

Canis lupus (izņemot Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles; Igaunijas populācijas, Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero; Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas populācijas un Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību)

Ursus arctos

Lutra lutra

Mustela eversmanii

Mustela lutreola

Vormela peregusna

Felis silvestris

Lynx lynx (izņemot Igaunijas populāciju)

Lynx pardinus

Monachus monachus

Phoca hispida saimensis

Cervus elaphus corsicanus

Bison bonasus

Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

Capra pyrenaica pyrenaica

Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas – Korsika un Sardīnija)

Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)

Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)

Rupicapra rupicapra balcanica

Rupicapra rupicapra tatrica

RĀPUĻI

Testudo graeca

Testudo hermanni

Testudo marginata

Caretta caretta

Chelonia mydas

Lepidochelys kempii

Eretmochelys imbricata

Dermochelys coriacea

Emys orbicularis

Mauremys caspica

Mauremys leprosa

Algyroides fitzingeri

Algyroides marchi

Algyroides moreoticus

Algyroides nigropunctatus

Dalmatolacerta oxycephala

Dinarolacerta mosorensis

Gallotia atlantica

Gallotia galloti

Gallotia galloti insulanagae

Gallotia simonyi

Gallotia stehlini

Lacerta agilis

Lacerta bedriagae

Lacerta bonnali (Lacerta monticola)

Lacerta monticola

Lacerta danfordi

Lacerta dugesi

Lacerta graeca

Lacerta horvathi

Lacerta schreiberi

Lacerta trilineata

Lacerta viridis

Lacerta vivipara pannonica

Ophisops elegans

Podarcis erhardii

Podarcis filfolensis

Podarcis hispanica atrata

Podarcis lilfordi

Podarcis melisellensis

Podarcis milensis

Podarcis muralis

Podarcis peloponnesiaca

Podarcis pityusensis

Podarcis sicula

Podarcis taurica

Podarcis tiliguerta

Podarcis wagleriana

Ablepharus kitaibelii

Chalcides bedriagai

Chalcides ocellatus

Chalcides sexlineatus

Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)

Chalcides viridianus

Ophiomorus punctatissimus

Cyrtopodion kotschyi

Phyllodactylus europaeus

Tarentola angustimentalis

Tarentola boettgeri

Tarentola delalunii

Tarentola gomerensis

Stellio stellio

Chamaeleo chamaeleon

Ophisaurus apodus

Coluber caspius

Coluber cypriensis

Coluber hippocrepis

Coluber jugularis

Coluber laurenti

Coluber najadum

Coluber nummifer

Coluber viridiflavus

Coronella austriaca

Eirenis modesta

Elaphe longissima

Elaphe quatuorlineata

Elaphe situla

Natrix natrix cetti

Natrix natrix corsa

Natrix natrix cypriaca

Natrix tessellata

Telescopus falax

Vipera ammodytes

Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)

Vipera seoanni (izņemot Spānijas populācijas)

Vipera ursinii

Vipera xanthina

Eryx jaculus

ABINIEKI

Chioglossa lusitanica

Euproctus asper

Euproctus montanus

Euproctus platycephalus

Mertensiella luschani (Salamunra luschani)

Salamunra atra

Salamunra aurorae

Salamunra lanzai

Salamunrina terdigitata

Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)

Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)

Triturus italicus

Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)

Triturus marmoratus

Triturus montunoni

Triturus vulgaris ampelensis

Proteus anguinus

Hydromantes (Speleomantes) ambrosii

Hydromantes (Speleomantes) flavus

Hydromantes (Speleomantes) genei

Hydromantes (Speleomantes) imperialis

Hydromantes (Speleomantes) strinatii (Hydromantes (Speleomantes) italicus)

Hydromantes (Speleomantes) supramontis

Alytes cisternasii

Alytes muletensis

Alytes obstetricans

Bombina bombina

Bombina variegata

Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus “jeanneae”)

Discoglossus montalentii

Discoglossus pictus

Discoglossus sardus

Rana arvalis

Rana dalmatina

Rana graeca

Rana iberica

Rana italica

Rana latastei

Rana lessonae

Pelobates cultripes

Pelobates fuscus

Pelobates syriacus

Bufo calamita

Bufo viridis

Hyla arborea

Hyla meridionalis

Hyla sarda

ZIVIS

Acipenser naccarii

Acipenser sturio

Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos, izņemot Somijas populācijas)

Anaecypris hispanica

Phoxinus percnurus

Valencia hispanica

Gymnocephalus baloni

Romanichthys valsanicola

Zingel asper

BEZMUGURKAULNIEKI

POSMKĀJI

Armadillidium ghardalamensis

Bolbelasmus unicornis

Buprestis splendens

Carabus hampei

Carabus hungaricus

Carabus olympiae

Carabus variolosus

Carabus zawadszkii

Cerambyx cerdo

Cucujus cinnaberinus

Dorcadion fulvum cervae

Duvalius gebhardti

Duvalius hungaricus

Dytiscus latissimus

Graphoderus bilineatus

Leptodirus hochenwarti

Pilemia tigrina

Osmoderma eremita

Phryganophilus ruficollis

Probaticus subrugosus

Propomacrus cypriacus

Pseudogaurotina excellens

Pseudoseriscius cameroni

Pytho kolwensis

Rosalia alpina

Apatura metis

Arytrura musculus

Catopta thrips

Chondrosoma fiduciarium

Coenonympha hero

Coenonympha oedippus

Colias myrmidone

Cucullia mixta

Dioszeghyana schmidtii

Erannis ankeraria

Erebia calcaria

Erebia christi

Erebia sudetica

Eriogaster catax

Fabriciana elisa

Glyphipterix loricatella

Gortyna borelii lunata

Hypodryas maturna

Hyles hippophaes

Leptidea morsei

Lignyoptera fumidaria

Lopinga achine

Lycaena dispar

Lycaena helle

Maculinea arion

Maculinea nausithous

Maculinea teleius

Melanargia arge

Nymphalis vaualbum

Papilio alexanor

Papilio hospiton

Parnassius apollo

Parnassius mnemosyne

Phyllometra culminaria

Plebicula golgus

Polymixis rufocincta isolata

Polyommatus eroides

Proserpinus proserpina

Proterebia afra dalmata

Pseudophilotes bavius

Xylomoia strix

Zerynthia polyxena

Apteromantis aptera

Aeshna viridis

Cordulegaster heros

Cordulegaster trinacriae

Gomphus graslinii

Leucorrhinia albifrons

Leucorrhinia caudalis

Leucorrhinia pectoralis

Lindenia tetraphylla

Macromia splendens

Ophiogomphus cecilia

Oxygastra curtisii

Stylurus flavipes

Sympecma braueri

Baetica ustulata

Brachytrupes megacephalus

Isophya costata

Isophya harzi

Isophya stysi

Myrmecophilus baronii

Odontopodisma rubripes

Paracaloptenus caloptenoides

Pholidoptera transsylvanica

Saga pedo

Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius

Macrothele calpeiana

GLIEMJI

Anisus vorticulus

Caseolus calculus

Caseolus commixta

Caseolus sphaerula

Chilostoma banaticum

Discula leacockiana

Discula tabellata

Discula testudinalis

Discula turricula

Discus defloratus

Discus guerinianus

Elona quimperiana

Geomalacus maculosus

Geomitra moniziana

Gibbula nivosa

Hygromia kovacsi

Idiomela (Helix) subplicata

Lampedusa imitatrix

Lampedusa melitensis

Leiostyla abbreviata

Leiostyla cassida

Leiostyla corneocostata

Leiostyla gibba

Leiostyla lamellosa

Paladilhia hungarica

Patella ferruginea

Sadleriana pannonica

Theodoxus prevostianus

Theodoxus transversalis

Lithophaga lithophaga

Pinna nobilis

Margaritifera auricularia

Unio crassus

Congeria kusceri

Centrostephanus longispinus

b)    AUGI

IV pielikuma b) daļā iekļautas visas augu sugas, kas uzskaitītas II pielikuma b) daļā ( 8 ), kā arī turpmāk uzskaitītās sugas:

PTERIDOPHYTA

ASPLENIACEAE

Asplenium hemionitis L.

ANGIOSPERMAE

AGAVACEAE

Dracaena draco (L.) L.

AMARYLLIDACEAE

Narcissus longispathus Pugsley

Narcissus triunrus L.

BERBERIDACEAE

Berberis maderensis Lowe

CAMPANULACEAE

Campanula morettiana Reichenb.

Physoplexis comosa (L.) Schur.

CARYOPHYLLACEAE

Moehringia fontqueri Pau

COMPOSITAE

Argyranthemum pinnatifidum (L.f.) Lowe subsp. succulentum (Lowe) C. J. Humphries

Helichrysum sibthorpii Rouy

Picris willkommii (Schultz Bip.) Nyman

Santolina elegans Boiss. ex DC.

Senecio caespitosus Brot.

Senecio lagascanus DC. subsp. lusitanicus (P. Cout.) Pinto da Silva

Wagenitzia lancifolia (Sieber ex Sprengel) Dostal

CRUCIFERAE

Murbeckiella sousae Rothm.

EUPHORBIACEAE

Euphorbia nevadensis Boiss. & Reuter

GESNERIACEAE

Jankaea heldreichii (Boiss.) Boiss.

Ramonda serbica Pancic

IRIDACEAE

Crocus etruscus Parl.

Iris boissieri Henriq.

Iris marisca Ricci & Colasante

LABIATAE

Rosmarinus tomentosus Huber-Morath & Maire

Teucrium charidemi Sunwith

Thymus capitellatus Hoffmanns. & Link

Thymus villosus L. subsp. villosus L.

LILIACEAE

Unrocymbium europaeum (Lange) K. Richter

Bellevalia hackelli Freyn

Colchicum corsicum Baker

Colchicum cousturieri Greuter

Fritillaria conica Rix

Fritillaria drenovskii Degen & Stoy.

Fritillaria gussichiae (Degen & Doerfler) Rix

Fritillaria obliqua Ker-Gawl.

Fritillaria rhodocanakis Orph. ex Baker

Ornithogalum reverchonii Degen & Herv.-Bass.

Scilla beirana Samp.

Scilla odorata Link

ORCHIDACEAE

Ophrys argolica Fleischm.

Orchis scopulorum Simsmerh.

Spiranthes aestivalis (Poiret) L. C. M. Richard

PRIMULACEAE

Unrosace cylindrica DC.

Primula glaucescens Moretti

Primula spectabilis Tratt.

RANUNCULACEAE

Aquilegia alpina L.

SAPOTACEAE

Sideroxylon marmulano Banks ex Lowe

SAXIFRAGACEAE

Saxifraga cintrana Kuzinsky ex Willk.

Saxifraga portosanctana Boiss.

Saxifraga presolanensis Engl.

Saxifraga valdensis DC.

Saxifraga vayredana Luizet

SCROPHULARIACEAE

Antirrhinum lopesianum Rothm.

Lindernia procumbens (Krocker) Philcox

SOLANACEAE

Munragora officinarum L.

THYMELAEACEAE

Thymelaea broterana P. Cout.

UMBELLIFERAE

Bunium brevifolium Lowe

VIOLACEAE

Viola athois W. Becker

Viola cazorlensis Gunoger

▼M3




V PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURU ĪPATŅU IEGUVEI SAVVAĻĀ UN IZMANTOŠANAI VAR PIEMĒROT APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMUS

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot

 sugas vai apakšsugas nosaukumu vai

 sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.

Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.

a)   DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

RODENTIA

Castoridae

Castor fiber (Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas populācijas)

Cricetidae

Cricetus cricetus (Ungārijas populācijas)

CARNIVORA

Canidae

Canis aureus

Canis lupus (Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero, Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles, Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību, Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas populācijas)

Mustelidae

Martes martes

Mustela putorius

Felidae

Lynx lynx (Igaunijas populācijas)

Phocidae

Visas IV pielikumā nenorādītās sugas

Viverridae

Genetta genetta

Herpestes ichneumon

DUPLICIDENTATA

Leporidae

Lepus timidus

ARTIODACTYLA

Bovidae

Capra ibex

Capra pyrenaica (izņemot Capra pyrenaica pyrenaica)

Rupicapra rupicapra (izņemot Rupicapra rupicapra balcanica, Rupicapra rupicapra ornata and Rupicapra rupicapra tatrica)

ABINIEKI

ANURA

Ranidae

Rana esculenta

Rana perezi

Rana ridibunda

Rana temporaria

ZIVIS

PETROMYZONIFORMES

Petromyzonidae

Lampetra fluviatilis

Lethenteron zanandrai

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

Visas IV pielikumā nenorādītās sugas

CLUPEIFORMES

Clupeidae

Alosa spp.

SALMONIFORMES

Salmonidae

Thymallus thymallus

Coregonus spp. (izņemot Coregonus oxyrhynchus — upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)

Hucho hucho

Salmo salar (vienīgi saldūdenī)

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

Aspius aspius

Barbus spp.

Pelecus cultratus

Rutilus friesii meidingeri

Rutilus pigus

SILURIFORMES

Siluridae

Silurus aristotelis

PERCIFORMES

Percidae

Gymnocephalus schraetzer

Zingel zingel

BEZMUGURKAULNIEKI

COELENTERATA

CNIDARIA

Corallium rubrum

MOLLUSCA

GASTROPODA — STYLOMMATOPHORA

Helix pomatia

BIVALVIA — UNIONOIDA

Margaritiferidae

Margaritifera margaritifera

Unionidae

Microcondylaea compressa

Unio elongatulus

ANNELIDA

HIRUDINOIDEA — ARHYNCHOBDELLAE

Hirudinidae

Hirudo medicinalis

ARTHROPODA

CRUSTACEA — DECAPODA

Astacidae

Astacus astacus

Austropotamobius pallipes

Austropotamobius torrentium

Scyllaridae

Scyllarides latus

INSECTA — LEPIDOPTERA

Saturniidae

Graellsia isabellae

(b)   AUGI

AĻĢES

RHODOPHYTA

CORALLINACEAE

Lithothamnium coralloides n

Phymatholithon calcareum (Poll.) Adey & McKibbin

LICHENES

CLADONIACEAE

Cladonia L. subgenus Cladina (Nyl.) Vain.

BRYOPHYTA

MUSCI

LEUCOBRYACEAE

Leucobryum glaucum (Hedw.) AAngstr.

SPHAGNACEAE

Sphagnum L. spp. (except Sphagnum pylaisii Brid.)

PTERIDOPHYTA

Lycopodium spp.

ANGIOSPERMAE

AMARYLLIDACEAE

Galanthus nivalis L.

Narcissus bulbocodium L.

Narcissus juncifolius Lagasca

COMPOSITAE

Arnica montana L.

Artemisia eriantha Tem

Artemisia genipi Weber

Doronicum plantagineum L. subsp. tournefortii (Rouy) P. Cout.

Leuzea rhaponticoides Graells

CRUCIFERAE

Alyssum pintadasilvae Dudley.

Malcolmia lacera (L.) DC. subsp. graccilima (Samp.) Franco

Murbeckiella pinnatifida (Lam.) Rothm. subsp. herminii (Rivas-Martinez) Greuter & Burdet

GENTIANACEAE

Gentiana lutea L.

IRIDACEAE

Iris lusitanica Ker-Gawler

LABIATAE

Teucrium salviastrum Schreber subsp. salviastrum Schreber

LEGUMINOSAE

Anthyllis lusitanica Cullen & Pinto da Silva

Dorycnium pentaphyllum Scop. subsp. transmontana Franco

Ulex densus Welw. ex Webb.

LILIACEAE

Lilium rubrum Lmk

Ruscus aculeatus L.

PLUMBAGINACEAE

Armeria sampaio (Bernis) Nieto Feliner

ROSACEAE

Rubus genevieri Boreau subsp. herminii (Samp.) P. Cout.

SCROPHULARIACEAE

Anarrhinum longipedicelatum R. Fernandes

Euphrasia mendonçae Samp.

Scrophularia grandiflora DC. subsp. grandiflora DC.

Scrophularia berminii Hoffmanns & Link

Scrophularia sublyrata Brot.

▼B




VI PIELIKUMS

AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA VEIDI

a)   Neselektīvie līdzekļi

ZĪDĪTĀJI

 Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus

 Magnetofoni

 Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt

 Mākslīgas gaismas avoti

 Spoguļi un citas žilbinošas ierīces

 Ierīces mērķa izgaismošanai

 Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju

 Sprāgstvielas

 Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos

 Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos

 Stopi vai arbaleti

 Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma

 Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem

 Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

ZIVIS

 Indes

 Sprāgstvielas

b)   Transporta veidi

 Lidaparāti

 Kustīgi mehāniski transportlīdzekļi



( 1 ) OV C 247, 21.9.1988., 3. lpp. un

OV C 195, 3.8.1990., 1. lpp.

( 2 ) OV C 75, 20.3.1991., 12. lpp.

( 3 ) OV C 31, 6.2.1991., 25. lpp.

( 4 ) OV C 328, 7.12.1987., 1. lpp.

( 5 ) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/244/EEK (OV L 115, 8.5.1991., 41. lpp.).

( 6 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

( 7

(+) “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmata”, versija EUR 15/2, ko 1999. gada 4. oktobrī apstiprinājusi Bioģeocenožu komiteja, un “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatas” grozījumi ES paplašināšanās kontekstā (Hab. 01/11b-rev. 1), ko Bioģeocenožu komiteja apstiprinājusi 2002. gada 24. aprīlī, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātu Vides jautājumos;

( 8 ) Izņemot II pielikuma b) daļā norādītos briofītus.

Top