29.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/37

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 10. pantu iepriekšēju Savienības uzraudzību var ieviest, ja ražojuma importa tendences draud radīt kaitējumu Savienības ražotājiem un ja to prasa Savienības intereses. Arī Regulas (ES) 2015/755 7. pants paredz iespēju ieviest iepriekšēju uzraudzību, ja tas ir Savienības interesēs.

(2)

Eiropas Komisija 2016. gada 16. martā publicēja paziņojumu, kurā izklāstīja iespējas, kā varētu atrisināt problēmas, ar kurām pēdējā laikā saskaras Eiropas tērauda ražotāji (3).

(3)

Dzelzs un tērauda ražojumu imports uz Savienību laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam kopumā ir palielinājies par 32 %, resp., no 41,8 miljoniem tonnu līdz 55 miljoniem tonnu. Tajā pašā laikposmā tērauda importa cenas kopumā samazinājušās par 17 %. Savukārt tērauda ražojumu eksports no Savienības vidēji samazinājies par gandrīz 20 %, proti, no 62,3 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 50,7 miljoniem tonnu 2015. gadā (4).

(4)

Šī tendence ir vēl izteiktāka tērauda ražojumiem, kuriem līdz 2012. gadam tika piemērota iepriekšēja Savienības uzraudzība (5). Šo ražojumu imports šajā pašā laikposmā palielinājās par 53 %, proti, no 13,3 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 20,2 miljoniem tonnu 2015. gadā, un to importa cenas vidēji samazinājās par 22 % (6).

(5)

Kopš šā gadsimta sākuma tērauda ražošanas jauda pasaulē ir strauji palielinājusies, turklāt visvairāk jaunas jaudas ir radīts Ķīnas Tautas Republikā (“Ķīna”). Pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) datiem, aplēsts, ka 2014. gadā nominālā tērauda ražošanas jauda pasaulē bija 2 243 miljoni tonnu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2000. gadā, kad ražošanas jaudas līmenis bija 1 060 miljoni tonnu.

(6)

Turklāt saistībā ar vispārējo ekonomikas lejupslīdi un iekšzemes pieprasījuma samazināšanos kopējais eksports – galvenokārt no Ķīnas – ievērojami palielinājās. Visā pasaulē tas izraisīja lejupēju spiedienu uz tērauda cenām. Ķīna, 2014. gadā saražojot 822,7 miljonus tonnu neapstrādāta tērauda (7), kas ir gandrīz puse no pasaulē saražotā tērauda, šodien ir lielākā tērauda ražotāja pasaulē. Tiek lēsts, ka Ķīnas jaudas pārpalikums ir apmēram 350 miljoni tonnu (8). Tas atbilst aptuveni 40 % no Ķīnas saražotā apjoma un gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo gada laikā Savienībā saražoto tērauda apjomu.

(7)

Jau 2015. gadā 10 % Ķīnas eksporta nonāca Eiropas Savienībā, kas bija vairāk nekā 30 % no kopējā importa Savienībā. Tādējādi importa apjoms pilnībā apmierināja nedaudz pieaugušo Savienības iekšzemes pieprasījumu. Ņemot vērā gan apjomu, gan cenas, Savienība ir svarīgs tērauda tirgus, un ir vairāk nekā skaidrs, ka uz Savienību arī turpmāk tiks novirzīts jebkurš tērauda ražošanas jaudas pārpalikums.

(8)

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējā laikā tika ievērojami ierobežota piekļuve trešo valstu tirgiem. Reaģējot uz pasaules tērauda rūpniecībā valdošo krīzi, valdības arvien biežāk īsteno tirdzniecības politikas pasākumus, un daudzas valstis, kuras agrāk šādus pasākumus neizmantoja, tagad tos pieņem. Šie pasākumi izpaužas tirdzniecības šķēršļu veidā, tostarp, kā tarifu paaugstinājumi, antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, un tie skar tirgus ar ievērojamu globālā patēriņa daļu (9). Tādējādi palielinās iespējas tirdzniecības plūsmām novirzīties uz Savienību.

(9)

Savienības tērauda nozarei joprojām ir labākie rādītāji pasaulē tehnoloģijas ziņā augsti specializēto ražojumu segmentā. Tomēr dažos pēdējos gados Savienības tērauda ražotāju konkurētspēja pasaules tērauda tirgū ir pasliktinājusies. Savienības tērauda nozares finansiālie rezultāti pēdējos gados tiešām ir strauji pasliktinājušies. Vidējā darbības rentabilitāte nesasniedz ilgtspējības līmeni, ieguldījumi samazinās, nodarbinātības līmenis ir samazinājies, un attīstības perspektīvas ir minimālas. Stāvokli Savienības rūpniecībā apgrūtina enerģijas augstās izmaksas un atkarība no importētajām izejvielām.

(10)

Turklāt, neraugoties uz to, ka neapstrādātā tērauda ražošanas līmenis Savienībā 2013.–2015. gadā saglabājās salīdzinoši stabils (aptuveni 166–169 miljoni tonnu gadā), 2015. gada otrajā pusē bija novērojams ievērojams samazinājums – par aptuveni 10 % salīdzinājumā ar pirmo pusgadu.

(11)

Ņemot vērā jaunākās tērauda ražojumu importa tendences, pašreizējo nestabilo situāciju Savienības rūpniecībā, joprojām zemo pieprasījumu Savienības tirgū un iespējamību, ka, uzlabojoties pieprasījumam, esošais un turpmākais saražotā tērauda apjoma pārpalikums varētu tikt novirzīts uz ES, var uzskatīt, ka pastāv kaitējuma risks Savienības ražotājiem.

(12)

Tādējādi atbilstoši Eiropas Savienības interesēm uz dažu tērauda ražojumu importu būtu jāattiecina iepriekšēja Savienības uzraudzība, lai sniegtu sīkāku statistikas informāciju, kas ļautu veikt ātru importa tendenču analīzi attiecībā uz trešām valstīm. Lai atbilstoši reaģētu uz ES tērauda tirgus nestabilitāti un pēkšņajām izmaiņām pasaules tērauda tirgū, ir vajadzīgi ātri sagatavojami un prognozējami tirdzniecības dati. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā krīzes situācijā, kad nav zināms, vai pieprasījums pakāpeniski palielināsies un vai ES rūpniecība no tā patiesi gūs labumu.

(13)

Ņemot vērā izmaiņas dažu tērauda ražojumu tirgū, ir lietderīgi iepriekšējo uzraudzību attiecināt uz šīs regulas I pielikumā minētajiem ražojumiem.

(14)

Iekšējā tirgus izveide paredz, ka formalitātēm, kas jāievēro visiem Savienības importētājiem, vajadzētu būt identiskām neatkarīgi no vietas, kur var muitot preces.

(15)

Lai atvieglotu datu vākšanu, ražojumi, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jālaiž brīvā apgrozībā, ja tiek iesniegts vienotiem kritērijiem atbilstošs uzraudzības dokuments. Šo prasību sāk piemērot 21 darba dienu pēc tam, kad šī regula stājas spēkā, lai nekavētu to ražojumu brīvu apgrozību, kuri jau ir ceļā uz Savienību, un lai importētājiem būtu pietiekami daudz laika, lai pieprasītu nepieciešamos dokumentus.

(16)

Šāds dokuments dalībvalstu iestādēm būtu jāapstiprina noteiktā laikā pēc tam, kad importētājs to ir iesniedzis, taču nepiešķirot viņam tiesības šajā laikā importēt. Tāpēc šim dokumentam vajadzētu būt derīgam tikai tikmēr, kamēr nemainās noteikumi par importu.

(17)

Uzraudzības dokumentiem, ko izdod Savienības iepriekšējas uzraudzības vajadzībām, vajadzētu būt derīgiem visā Savienībā neatkarīgi no izdevējas dalībvalsts.

(18)

Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu apmainīties ar iespējami pilnīgu informāciju, kas gūta, piemērojot Savienības iepriekšēju uzraudzību.

(19)

Valsts iestādes atbild par uzraudzības dokumentu izdošanu, Savienības līmenī tai piemērojot standarta nosacījumus.

(20)

Lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgus ierobežojumus un pārmērīgi netraucētu to uzņēmumu darbību, kas atrodas robežu tuvumā, uz importu, kura neto svars nepārsniedz 2 500 kg, šī regula nebūtu jāpiemēro.

(21)

Eiropas Ekonomikas zona (“EEZ”) satvarā Savienības ekonomiskā integrācija ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu ir ļoti cieša. Turklāt saskaņā ar EEZ līgumu EEZ valstis tirdzniecības aizsardzības pasākumus principā savstarpēji nepiemēro. Šo iemeslu dēļ Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem šo regulu nepiemēro,

a)

pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa numurs un e-pasta adrese vai faksa numurs, un valsts kompetentajā iestādē reģistrēts iesniedzēja identifikācijas numurs), kā arī PVN reģistrācijas numurs, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs;

b)

attiecīgā gadījumā deklarētāja vai pieteikuma iesniedzēja izraudzīta pārstāvja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa numurs un e-pasta adrese vai faksa numurs);

c)

preču apraksts, norādot to:

d)

deklarēto daudzumu, kas izteikts kilogramos un attiecīgā gadījumā jebkādā citā papildu vienībā (pāros, gabalos utt.);

e)

preču CIF vērtību pie Savienības robežas, kas izteikta euro;

f)

turpmāk norādītais paziņojums, ko pieteikuma iesniedzējs datējis un parakstījis, savu vārdu norādot ar lielajiem burtiem: “Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un sniegta godprātīgi un ka es veicu uzņēmējdarbību Savienībā.”

a)

ar šo ir noteikts, ka uzraudzības dokumenta derīguma termiņš ir četri mēneši;

b)

neizmantotiem vai daļēji izmantotiem uzraudzības dokumentiem derīguma termiņu var atjaunot uz tādu pašu laikposmu.