14.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 429/3

1.

individuālā līmenī augstākā izglītība dod ieguldījumu izglītojamo personīgajā un profesionālajā izaugsmē un palīdz indivīdiem uzņemties atbildību par savu mūžizglītību un karjeru. Sabiedrības līmenī tā ir ilgtspējīgas attīstības, ekonomikas izaugsmes, inovācijas un sociālās kohēzijas pamats, un tai ir nozīmīga loma sabiedrības problēmu identificēšanā un risināšanā;

2.

ir jānostiprina sadarbošanās un sinerģijas – gan starp izglītības nozarēm, gan starp augstāko izglītību un pētniecību, inovāciju un darba pasauli;

3.

augstākās izglītības iestādēm ir nepieciešams atbalsts, tām īstenojot savu līdzdalības pienākumu sabiedriskajā dzīvē un veicot pasākumus, ar ko nodrošina, lai studentu un mācībspēku sastāvs tajās labāk atspoguļotu visu sabiedrību kopumā;

4.

augstākās izglītības iestādes būtu jāmudina vēlreiz pārdomāt mācīšanās un mācīšanas pieejas un veicināt jo īpaši uz studentu centrētu pieeju, sadarbīgu un izziņā balstītu mācīšanos, iekļaujošu mācīšanās vidi un digitālo tehnoloģiju izmantojumu;

5.

ir panākts vērā ņemams progress ceļā uz to, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, proti, panākt, ka līdz 2020. gadam vismaz 40 % iedzīvotāju vecumgrupā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību, tomēr, lai tās absolventi būtu veiksmīgi gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka augstākā izglītība ir kvalitatīva un relevanta;

6.

šajā sakarā vēl ir vajadzīgi centieni, lai nodrošinātu kvalitatīvākus datus par augstāko izglītību, piemēram, par to cilvēku sociālajiem un nodarbinātības rezultātiem un pilsonisko līdzdalību, kuri pamet augstāko izglītību, kā arī par starpvalstu mobilitāti un tās problēmām;

7.

starptautiskā sadarbība un mācīšanās mobilitāte augstākās izglītības jomā, jo īpaši ar programmas Erasmus+ starpniecību, ir ļāvusi izveidot jaunas pārrobežu partnerības, apmainīties ar labu praksi, veidot izpratni starp kultūrām un kopīgas vērtības, kā arī atraisīt un izmantot jaunas zināšanas – nolūkā palielināt Eiropas augstākās izglītības sistēmas pievilcību un konkurētspēju pasaulē;

8.

Eiropas augstākās izglītības nozarei ir šādi īpaši izaicinājumi:

9.

Komisijas paziņojumu par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (1), kurš balstīts uz iepriekšēju sadarbību un kura mērķis ir nodrošināt, lai ES instrumenti un programmas atbalstītu savstarpēju mācīšanos un politikas sadarbību augstākajā izglītībā;

10.

mudināt augstākās izglītības iestādes attīstīt visu izglītojamo talantus un potenciālu un labāk nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas tiem vajadzīgas, lai tie sabiedrībā varētu darboties kā aktīvi un atbildīgi pilsoņi un piedalīties darba tirgū un mūžizglītībā;

11.

risināt prasmju neatbilstības un prasmju trūkumus, kā arī iepriekš paredzēt nākotnē vajadzīgās prasmes, mudinot augstākās izglītības iestādes:

12.

veidot spēcīgākas saiknes ar vietējām kopienām, piemēram, programmās attiecīgos gadījumos labāk iesaistot kopienu un brīvprātīgas darbības un sekmējot uzņēmējdarbības kultūru un prasmes gan augstākās izglītības iestādēs, gan ārpus tām;

13.

mudināt augstākās izglītības iestādes īstenot inovatīvas mācīšanas un mācīšanās pieejas, jo īpaši izstrādājot stratēģisku pieeju digitalizācijai un uzlabojot visu izglītojamo digitālo pratību;

14.

tiekties pēc lielākas vienlīdzības, palielinot piekļuvi augstākajai izglītībai ar plašu līdzekļu klāstu, tostarp strādājot pie tā, lai panāktu labāku piekļuvi reģionālā līmenī, kā arī radīt veidot labākus nosacījumus panākumiem un nodrošināt kvalitatīvu izglītību un ieteikumus visiem studentiem neatkarīgi no viņu izcelsmes;

15.

pielikt pūles, lai augstākās izglītības sistēmas darītu pieejamas cilvēkiem jebkurā viņu dzīves posmā, atvieglojot pārejas starp dažādiem kvalifikāciju līmeņiem un izglītības virzieniem, uzlabojot neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un izstrādājot elastīgākus augstākās izglītības iegūšanas veidus, piemēram, jaukta tipa mācīšanos un atvērtos izglītības resursus;

16.

mudināt augstākās izglītības iestādes atbalstīt un stimulēt akadēmisko mācībspēku sākotnējo izglītību un turpmāko profesionālo pilnveidi, lai tiem nodrošinātu pienācīgas pedagoģiskās prasmes, kas nepieciešamas, lai pievērstos daudzveidīgā studentu sastāva vajadzībām, radītu patiesi sadarbīgu mācīšanās vidi, iesaistītu studentus pētniecības darbībās, veicinātu starpdisciplināru pieeju un labāk izmantotu inovatīvus pedagoģiskos paņēmienus;

17.

veikt pasākumus, lai uzlabotu akadēmisko mācībspēku digitālās kompetences, tostarp digitālo pedagoģiju un konkrētām disciplīnām specifiskās digitālās kompetences;

18.

pielikt pūles, lai mācīšanā augstu tiktu vērtēta izcilība un inovācija, piemēram, izstrādājot apbalvojumu sistēmas un karjeras iespējas akadēmiskajiem mācībspēkiem, ņemot vērā līdzsvaru starp mācīšanas un pētniecības darbībām;

19.

veicināt mācīšanās mobilitāti un citu relevantu starptautisku pieredzi starp studentiem un akadēmiskajiem mācībspēkiem, piemēram, virtuālu un jauktu mobilitāti vai internacionalizāciju mājās, un sistemātiskāk programmās iestrādāt mācīšanās un mācīšanas mobilitāti;

20.

palīdzēt augstākās izglītības iestādēm palielināt savu ietekmi uz makroreģionālām stratēģijām, reģionālām ekonomikām un inovācijas spēju, kā arī dot ieguldījumu tehnoloģiju nodošanā un pārdomātas reģionu specializācijas politikā;

21.

palīdzēt augstākās izglītības iestādēm veidot efektīvus sadarbības tīklus starp dažādām organizācijām un aptverot dažādas nozares;

22.

mudināt augstākās izglītības iestādes radīt labvēlīgus apstākļus uz uzņēmējdarbību vērstai domāšanai un radošumam un visaptveroši paraudzīties uz to, kā pētniecība un inovācija ir integrētas studiju programmās;

23.

atbalstīt tādas tendences doktorantūras programmās, kuru nolūks ir absolventus labāk sagatavot karjerām gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās, tostarp veicināt tālāknododamu kompetenču atpazīstamību, un palīdzēt tiem atraisīt visu savu potenciālu, vienlaikus dodot ieguldījumu inovācijā un attīstībā, kas norit plašākā ekonomikā un sabiedrībā;

24.

censties augstākās izglītības sistēmām nodrošināt adekvātu, taisnīgu un ilgtspējīgu finansējumu un efektīvu pārvaldību, lai uzlabotu mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un nozīmību un lai veicinātu iekļautību un izcilību;

25.

iekšējās ieinteresētās personas mudināt aktīvi piedalīties un ārējās ieinteresētās personas – iesaistīties augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā;

26.

vēl vairāk uzlabot kvalitātes nodrošinājuma efektivitāti, iedarbīgumu un pārredzamību, lai nostiprinātu savstarpēju uzticēšanos, nostiprinātu akadēmisko kvalifikāciju atzīšanas procedūras un stimulētu starptautisko mobilitāti;

27.

nostiprināt sadarbību saskaņā ar Erasmus+ programmu un stratēģisko sistēmu izglītības un apmācības jomā, tostarp veicinot iekļautību, izcilību un inovāciju mācīšanā, sekmējot studentu un augstākās izglītības iestāžu pilsonisko un sociālo atbildību, veicinot attiecīgo brīvprātīgo darbu un kopienas darbu un veidojot sadarbību ar darījumdarbības sektoru;

28.

atbalstīt pasākumus un veicināt to rezultātu izplatīšanu nolūkā uzlabot akadēmiskās mobilitātes kvalitāti, piemēram, kvalifikāciju, tostarp bēgļu un migrantu kvalifikāciju, labāku pārredzamību, un studentu datu digitālo apmaiņu, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu un Eiropas datu aizsardzības noteikumus;

29.

piedāvāt ES līmeņa atbalstu koalīcijām STE(A)M jomu popularizēšanai un lai apmainītos ar labu praksi;

30.

veicināt inovatīvu pedagoģiju attīstīšanu, lai palīdzētu augstākās izglītības iestādēm īstenot visaptverošas digitālās mācīšanās stratēģijas, piemēram, izpētot digitālās mācīšanās gatavības modeli;

31.

radīt stimulus un spēju augstākajai izglītībai meklēt risinājumus sociālām un ekonomiskām problēmām un dot lielāku ieguldījumu ar inovāciju un uzņēmējdarbību saistītā izaugsmē reģionos, jo īpaši veicinot labākas saiknes ar publiskajām iestādēm, pētniecības iestādēm un darījumdarbības sektoru;

32.

palīdzēt nostiprināt saiknes un koordināciju starp Eiropas augstākās izglītības telpu, Eiropas pētniecības telpu, ierosmēm inovācijas jomā un citiem attiecīgiem starptautiskiem izglītības forumiem;

33.

optimizēt un radīt sinerģijas starp ES instrumentiem faktiskās informācijas apkopošanas jomā, kā arī nostiprināt Eurydice tīklu un sadarbību ar ESAO, lai nodrošinātu sinerģijas starp darbībām, izvairītos no centienu dublēšanās un gūtu labumu no kopīga darba;

34.

saistībā ar sadarbību ar ESAO palīdzēt izpētīt finansējuma un pārvaldības struktūras, īpašu uzsvaru liekot uz līdzsvaru starp mācīšanu un pētniecību, ar mērķi nodrošināt uzlabotus absolventu rezultātus un veidot efektīvākas un iedarbīgākas augstākās izglītības sistēmas;

35.

pilnībā ņemt vērā šos secinājumus, gatavojot savus priekšlikumus turpmākajai stratēģiskajai sistēmai sadarbībai izglītības un apmācības jomā, Savienības izglītības un apmācības programmai pēc 2020. gada un citiem finanšu instrumentiem, šādu priekšlikumu izstrādē pienācīgu nozīmi piešķirot stratēģiskiem, finansiāliem un kvalitātes apsvērumiem.