1.   Ir aizliegts apzināti atmosfērā izlaist fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajam lietojumam.

2.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatori veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu minēto gāzu nejaušu izlaišanu (“noplūde”). Tie veic visus tehniski un ekonomiski iespējamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes.

3.   Ja ir konstatēta fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūde, operatori nodrošina, ka iekārta tiek saremontēta bez nepamatotas kavēšanās.

Ja uz iekārtām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu un ir pabeigts iekārtas noplūdes remonts, operatori nodrošina, ka iekārtu viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda sertificētas fiziskas personas, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs.

4.   Fiziskas personas, kas veic uzdevumus, kuri minēti 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ir sertificētas saskaņā ar 10. panta 4. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Uzņēmumi, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu, ir sertificēti saskaņā ar 10. panta 6. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

1.   To iekārtu operatori, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk un kuras nav putu sastāvā, nodrošina, ka iekārtām tiek veikta noplūdes pārbaude.

Hermētiski noslēgtām iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumā mazāk par 10 tonnām CO2 ekvivalenta, neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka iekārtas ir marķētas kā hermētiski noslēgtas.

Elektrības sadales iekārtām neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka tās atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro šādu fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatoriem:

Attiecībā uz pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā minētajām iekārtām pārbaudes veic fiziskas personas, kas ir sertificētas saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, līdz 2016. gada 31. decembrim iekārtām, kas satur mazāk par 3 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, vai hermētiski noslēgtām iekārtām, kas ir attiecīgi marķētas un kas satur mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, nepiemēro noplūdes pārbaudes.

3.   Noplūdes pārbaudes saskaņā ar 1. punktu veic, ievērojot šādu biežumu:

4.   Šā panta 1. punkta pienākumus 2. punkta d) apakšpunktā minētajām ugunsaizsardzības iekārtām uzskata par izpildītiem ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē prasības attiecībā uz noplūdes pārbaudēm, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu jāveic katram iekārtu veidam, kurš norādīts minētajā punktā; nosaka tās iekārtu daļas, kurās visticamāk varētu rasties noplūdes, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 3. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

1.   To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, nodrošina, ka iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

2.   To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, un kas uzstādītas no 2017. gada 1. janvāra, nodrošina, ka šādas iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

3.   To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 1. vai 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

4.   To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 6 gados, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

1.   To iekārtu operatori, uz kurām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu, par katru šādu iekārtu ievieš un saglabā datus, kuros norāda šādu informāciju:

2.   Ja vien 1. punktā minētie dati netiek glabāti datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus nosacījumus:

Šā panta 1. punktā minētos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šādi dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (18) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (19).

3.   Šīs regulas 11. panta 4. punkta nolūkos uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izveido attiecīgās informācijas uzskaiti par fluorētu siltumnīcefekta gāzu pircējiem, tostarp šādas ziņas:

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, uztur minēto uzskaiti vismaz piecus gadus.

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, šādus datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šie dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Direktīvu 2003/4/EK vai Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

4.   Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt šā panta 1. un 3. punktā minēto datu formātu un precizēt, kā tie būtu jānosaka un jāatjaunina. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

1.   Fluorētu savienojumu ražotāji veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas ierobežotu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas:

Šo pantu piemēro arī tad, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes rodas kā blakusprodukts.

2.   Neskarot 11. panta 1. punktu, ir aizliegts laist tirgū fluorētas siltumnīcefekta gāzes un gāzes, kas uzskaitītas II pielikumā, ja vien attiecīgos gadījumos ražotāji vai importētāji šādas tirgū laišanas brīdī, nesniedz pierādījumus tam, ka trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ražošanas procesa laikā, tostarp to ražošanai nepieciešamo izejvielu ražošanas procesa laikā, tiek iznīcināts vai rekuperēts turpmākas izmantošanas nolūkā atbilstīgi labākajām pieejamām tehnikām.

Šo prasību piemēro no 2015. gada 11. jūnija.

1.   To stacionāro iekārtu operatori vai dzesēšanas vienību kravas automobiļos un piekabēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kas nav putu sastāvā, operatori nodrošina, ka šādu gāzu rekuperāciju veic fiziskas personas, kurām ir 10. pantā paredzētie attiecīgie sertifikāti, lai minētās gāzes tiek pārstrādātas, reģenerētas vai iznīcinātas.

Šis pienākums attiecas uz visu šādu iekārtu operatoriem:

2.   Uzņēmums, kas izmanto fluorētas siltumnīcefekta gāzes tvertni tieši pirms tās likvidēšanas, rūpējas, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu rekuperēti, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

3.   To ražojumu un iekārtu, tostarp mobilo iekārtu, operatori, kuras nav uzskaitītas 1. punktā un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, rūpējas – tiktāl, ciktāl tas ir tehniski izdarāms un nerada nesamērīgas izmaksas – lai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas rekuperētu gāzes, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu, vai rūpējas par to iznīcināšanu bez iepriekšējas rekuperācijas.

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/40/EK (20) darbības jomā, veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, vienīgi fiziskas personas, kam ir vismaz apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. punktu, uzskata par pietiekami kvalificētām.

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp izvērtēšanas procesus. Dalībvalstis nodrošina, lai apmācības būtu pieejamas fiziskām personām, kas veic šādus uzdevumus:

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskām personām, kas rekuperē fluorētas siltumnīcefekta gāzes no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, būtu pieejamas apmācības programmas, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un apmācības aptver šādas jomas:

4.   Uz sertifikātiem saskaņā ar sertifikācijas programmām, kas paredzētas 1. punktā, attiecas nosacījums, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis izvērtēšanas procesu, kas izveidots saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu.

5.   Minimālās prasības attiecībā uz sertifikācijas programmām ir tās, kas ir noteiktas Regulās (EK) Nr. 303/2008 līdz (EK) Nr. 306/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minimālās prasības attiecībā uz apmācības apliecībām ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 307/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minētajās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. un 2. punktā minēto iekārtu veidu nosaka nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, vajadzības gadījumā diferencējot dažādās aptveramās darbības, kā arī nosacījumus sertifikātu un apmācības apliecību savstarpējai atzīšanai.

6.   Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas uzņēmumiem, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu citu personu vajadzībām.

7.   Pašreizējie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006, paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem tos sākotnēji izdeva.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai visām fiziskām personām, kam ir 1. un 7. punktā paredzēto sertifikācijas programmu sertifikāti, būtu piekļuve informācijai par katru no zemāk minētajiem:

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai apmācība būtu pieejama tām fiziskajām personām, kuras vēlas atjaunināt savas zināšanas saistībā ar 3. punktā minētajiem jautājumiem.

10.   Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalstis paziņo Komisijai par sertifikācijas un apmācības programmām.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas izdotas citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

11.   Uzņēmums, kas uztic kādu 1. punktā minētu uzdevumu citam uzņēmumam, īsteno pienācīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka šim citam uzņēmumam ir vajadzīgie sertifikāti saskaņā ar šo pantu prasīto uzdevumu veikšanai.

12.   Ja, piemērojot šo pantu, izrādās, ka ir nepieciešams paredzēt saskaņotāku pieeju apmācībai un sertifikācijai, Komisija ar īstenošanas aktiem pielāgo un atjaunina minimālās prasības attiecībā uz iemaņām un zināšanām, kas ir jāaptver; precizē sertifikācijas vai atestācijas kārtību un ar savstarpēju atzīšanu saistītos nosacījumus, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā. Īstenojot šajā punktā piešķirtās pilnvaras, Komisija ņem vērā attiecīgās spēkā esošās kvalifikācijas vai sertifikācijas sistēmas.

13.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 10. punktā minētā paziņojuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

14.   Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem uzliktu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas apmācības un sertifikācijas, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šo punktu, informē Komisiju, kura informē citas dalībvalstis.

15.   Nekas šajā pantā neattur dalībvalstis turpmāk izveidot sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citām iekārtām, kas nav 1. punktā minētās iekārtas.

1.   Regulas III pielikumā uzskaitīto ražojumu un iekārtu laišanu tirgū, izņemot militārās iekārtas, aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā šķirojot pēc tajos esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro iekārtām, par kurām ekodizaina prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ir noteikts, ka – lielākas energoefektivitātes dēļ to darbības laikā – šo iekārtu aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par tādu līdzvērtīgu iekārtu emisijām, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām un nesatur fluorogļūdeņražus.

3.   Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija, izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot laist tirgū III pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, ja ir pierādīts, ka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4.   Lai veiktu tādu iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi vai remontu, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm un kam saskaņā ar īstenotu 10. pantu tiek prasīta sertifikācija vai apliecība, fluorētas siltumnīcefekta gāzes var pārdot un pirkt tikai uzņēmumi, kuriem ir attiecīgie sertifikāti vai apliecības saskaņā ar 10. pantu, vai uzņēmumi, kuri nodarbina personas, kurām ir sertifikāts vai apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. un 5. punktu. Šis punkts neliedz uzņēmumiem, kam nav sertifikāta un kas neveic šā punkta pirmajā teikumā minētās darbības, vākt, transportēt vai piegādāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

5.   Nehermētiski noslēgtas iekārtas, kuras uzpildītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, galalietotājam pārdod tikai tad, ja ir sniegts pierādījums, ka uzstādīšanu veiks uzņēmums, kas ir sertificēts saskaņā ar 10. pantu.

6.   Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegtiem datiem, apkopo informāciju par dalībvalstu kodeksiem, standartiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz aizstājējtehnoloģijām, kuras dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtās un putās izmanto fluorētu siltumnīcefekta gāzu alternatīvas.

Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim publicē kopsavilkuma ziņojumu par saskaņā ar pirmo daļu apkopoto informāciju.

1.   Ražojumus un iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, nedrīkst laist tirgū bez marķējuma. Tas attiecas tikai uz:

2.   Ražojumus vai iekārtas, uz ko attiecas izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu, attiecīgi marķē un ietver atzīmi, ka minētos ražojumus vai iekārtas drīkst izmantot tikai tādam nolūkam, kādam izņēmums tika piešķirts saskaņā ar minēto pantu.

3.   Marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

Attiecīgos gadījumos marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

4.   Marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams un atrodas vai nu:

Marķējums ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā tas tiek laists tirgū.

5.   Putas un iepriekš sajauktu poliolu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, nelaiž tirgū, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes nav identificētas marķējumā, kurā norādīts nozarē pieņemts apzīmējums, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, – ķīmiskais nosaukums. Marķējumā skaidri norāda, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

Putuplākšņu gadījumā šī informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6.   Reģenerētas vai pārstrādātas fluorētas siltumnīcefekta gāzes marķē ar norādi par to, ka tajās esošā viela ir reģenerēta vai pārstrādāta, informāciju par partijas numuru un reģenerācijas vai pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un adresi.

7.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū iznīcināšanai, marķē ar norādi, ka tvertnes saturs ir paredzēts tikai iznīcināšanai.

8.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū tiešajam eksportam, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai tiešajam eksportam.

9.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai izmantotu militārās iekārtās, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

10.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

11.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū kā izejvielas, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai kā izejvielas.

12.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

13.   Informāciju, kas minēta šā panta 3. un 5. punktā, iekļauj attiecīgo ražojumu un iekārtu lietošanas rokasgrāmatās.

Tādu ražojumu un iekārtu gadījumā, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, šo informāciju arī ietver reklamēšanai izmantotajā aprakstā.

14.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. un 4. līdz 12. punktā minētā marķējuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

15.   Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza marķēšanas prasības, kas izklāstītas 4. līdz 12. punktā, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālu vai tehnikas attīstību.

1.   Sēra heksafluorīda izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta.

Iekārtām, kurās izmantotā sēra heksafluorīda daudzums ir mazāks par 850 kg gadā, attiecībā uz magnija spiedienliešanu un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējo pārstrādi šo aizliegumu piemēro tikai no 2018. gada 1. janvāra.

2.   Sēra heksafluorīda izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3.   No 2020. gada 1. janvāra ir aizliegts izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, lai apkalpotu vai tehniski apkoptu dzesēšanas iekārtas ar uzpildīšanas daudzumu, kas ir 40 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk.

Šo punktu nepiemēro militārajām iekārtām vai iekārtām, kuras paredzētas lietojumiem, lai atdzesētu ražojumus līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorētu siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro dzesēšanas iekārtām, kurām ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

1.   Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtas, kas uzpildītas ar fluorogļūdeņražiem, vairs nelaiž tirgū, ja vien iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav reģistrēti kvotu sistēmā, kas minēta IV nodaļā.

2.   Laižot tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, kā minēts 1. punktā, to ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā sakarā sagatavo atbilstības deklarāciju.

No 2018. gada 1. janvāra, ja iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, minēto iekārtu importētāji nodrošina, ka katru gadu līdz 31. martam par iepriekšējo kalendāra gadu tiek veikta dokumentācijas un atbilstības deklarāciju pārbaude, ko veic neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

Iekārtu ražotāji un importētāji, kas minēti 1. punktā, uzglabā dokumentāciju un atbilstības deklarācijas vismaz piecus gadus pēc minēto iekārtu laišanas tirgū. Iekārtu importētāji, kuri laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja minētajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, nodrošina to, ka tie tiek reģistrēti saskaņā ar 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3.   Sagatavojot atbilstības deklarāciju, 1. punktā minēto iekārtu ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par 1. un 2. punkta ievērošanu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izklāstītus noteikumus, kas saistīti ar šā panta 2. punkta otrajā daļā minētajām atbilstības deklarācijām un neatkarīgu revidentu veiktām pārbaudēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

1.   Komisija nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, ko ražotāji un importētāji katru gadu drīkst laist tirgū Savienībā, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas attiecīgajam gadam aprēķināts saskaņā ar V pielikumu.

Ražotāji un importētāji nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, kas aprēķināts saskaņā ar V pielikumu un ko tie laiž tirgū, nepārsniedz attiecīgās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu.

2.   Šo pantu nepiemēro uzņēmumiem, kas saražo vai importē mazāk nekā 100 tonnu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā.

Šo pantu nepiemēro arī šādām fluorogļūdeņražu kategorijām:

3.   Šo pantu un 16., 18., 19. un 25. pantu piemēro arī fluorogļūdeņražiem, kas iekļauti iepriekš sajauktos poliolos.

4.   Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā, izmantojot īstenošanas aktus, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā izklāstītās kvotu prasības nepiemērot fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām ražojumu vai iekārtu kategorijām, ja ir pierādīts, ka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

1.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim Komisija ar īstenošanas aktiem katram ražotājam vai importētājam, kurš paziņojis datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu, nosaka atsauces vērtību, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, par kuru ražotājs vai importētājs paziņoja, ka ir to laidis tirgū no 2009. gada līdz 2012. gadam. Atsauces vērtības aprēķina saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ražotāji un importētāji, kas nav paziņojuši par fluorogļūdeņražu laišanu tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu attiecībā uz 1. punktā minēto atsauces periodu, var paziņot par savu nodomu laist tirgū fluorogļūdeņražus nākamajā gadā.

Paziņojumu adresē Komisijai, norādot fluorogļūdeņražu veidus un daudzumus, ko paredzēts laist tirgū.

Komisija izziņo minēto paziņojumu iesniegšanas termiņu. Pirms paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu uzņēmumi reģistrējas 17. pantā paredzētajā reģistrā.

3.   Līdz 2017. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pārrēķina šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ražotājiem un importētājiem noteiktās atsauces vērtības, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, kas likumīgi laists tirgū no 2015. gada 1. janvāra, kā ziņots saskaņā ar 19. pantu par tiem gadiem, par kuriem pieejama informācija. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minētās atsauces vērtības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4.   Ražotāji un importētāji, kam ir noteiktas atsauces vērtības, var paziņot papildu paredzamo daudzumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. punktā.

5.   Komisija iedala kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū katram ražotājam un importētājam katram gadam, sākot no 2015. gada un piemērojot kvotu iedalīšanas mehānismu, kas noteikts VI pielikumā.

Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem un importētājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kuri ir pilnvarojuši savu vienīgo pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ievērojot šīs regulas prasības. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš pilnvarots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (22) 8. pantu.

Vienīgais pārstāvis ievēro visas prasības, kas saskaņā ar šo regulu izvirzītas ražotājiem un importētājiem.

1.   Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim izveido elektronisku reģistru fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētajām kvotām (“reģistrs”) un nodrošina tā darbību.

Reģistrā obligāti reģistrē šādu informāciju:

Reģistrēšanu īsteno, iesniedzot pieteikumu Komisijai, saskaņā ar procedūrām, kuras jānosaka Komisijai.

2.   Komisija, ciktāl tas nepieciešams, ar īstenošanas aktiem var nodrošināt reģistra netraucētu darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

3.   Komisija nodrošina, ka reģistrēti ražotāji un importētāji ar reģistra starpniecību tiek informēti par iedalīto kvotu un par visām tās izmaiņām iedalīšanas periodā.

4.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas iestādēm, informatīvos nolūkos ir piekļuve reģistram.

1.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 16. panta 1. vai 3. punktu un kam ir iedalīta kvota saskaņā ar 16. panta 5. punktu, var 17. panta 1. punktā minētajā reģistrā nodot šo kvotu par visu vai jebkādu citu daudzumu citam ražotājam vai importētājam Savienībā, vai citam ražotājam vai importētājam, kuru Savienībā pārstāv 16. panta 5. punkta otrajā un trešajā daļā minētais vienīgais pārstāvis.

2.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas kvotu saņēmis saskaņā ar 16. panta 1. un 3. punktu, vai kam kvota nodota saskaņā ar šā panta 1. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā.

Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas saņēmis kvotu, pamatojoties tikai uz paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā tikai ar noteikumu, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus fiziski piegādā pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs.

15. un 16. panta, 19. panta 1. un 6. punkta nolūkā uzskata, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs ir laidis tirgū pilnvaras izsniegšanas brīdī. Komisija var pieprasīt pilnvaru izsniedzošajam ražotājam vai importētājam pierādījumus, ka tas aktīvi darbojas fluorogļūdeņraža piegādē.

1.   Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendāra gadā saražojis, importējis vai eksportējis vienu metrisko tonnu vai 100 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā. Šis punkts attiecas arī uz tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši kvotas atbilstīgi 18. panta 1. punktam.

2.   Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā iznīcinājis vienu metrisko tonnu vai 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām attiecīgā kalendāra gadā.

3.   Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā izejvielām izlietojis 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

4.   Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū ražojumos vai iekārtās iepildītā veidā 500 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

5.   Katrs iekārtu importētājs, kas laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja šajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, iesniedz Komisijai apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

6.   Līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo, ka iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū 10 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorogļūdeņražu, papildus nodrošina, ka datu precizitāti pārbauda neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

Uzņēmums glabā verifikācijas ziņojumu vismaz piecus gadus. Verifikācijas ziņojumu pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

7.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un veidu, kādā jāiesniedz šajā pantā minētie ziņojumi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

8.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kas tai iesniegta saskaņā ar šo pantu.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz I, II un IV pielikuma atjaunināšanu, pamatojoties uz jauniem izvērtējuma ziņojumiem, kurus pieņēmusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome vai jauniem Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) ziņojumiem par uzskaitīto vielu globālās sasilšanas potenciālu.

2.   Pamatojoties uz informāciju par I un II pielikumā uzskaitīto gāzu laišanu tirgū, kas paziņota saskaņā ar 19. pantu, un informāciju par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas darīta pieejama saskaņā ar 20. pantu, un pamatojoties uz jebkādu atbilstīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija uzrauga šīs regulas piemērošanu un ietekmi.

Ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī Komisija publicē ziņojumu par fluorogļūdeņražu pieejamību Savienības tirgū.

Ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī tā publicē visaptverošu ziņojumu par šīs regulas ietekmi, tostarp it īpaši:

3.   Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtēts aizliegums saskaņā ar III pielikuma 13. punktu, jo īpaši apsverot izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu pieejamību kompleksām centralizētām dzesēšanas sistēmām, kas minētas attiecīgajā noteikumā. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikuma 13. punktā paredzēto noteikumu.

4.   Komisija ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē tādu izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu esamību, kas ļautu aizstāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes jaunās vidēja sprieguma sekundārās sadales iekārtās un jaunās, neliela izmēra dalītās gaisa kondicionēšanas sistēmās ar vienu iekštelpu bloku, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikumā izklāstīto sarakstu.

5.   Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē kvotu iedalīšanas metodi, tostarp ietekmi, kādu atstāj kvotu iedalīšana par brīvu, un izmaksas saistībā ar šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, kā arī – attiecīgā gadījumā – iespējama starptautiska nolīguma par fluorogļūdeņražiem izmaksas. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai:

6.   Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī publicē ziņojumu, kurā izskatīti Savienības tiesību akti attiecībā uz fizisku personu apmācīšanu drošai rīcībai ar alternatīviem aukstumaģentiem, lai aizstātu vai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos Savienības tiesību aktus.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 10. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz turpmākiem piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra šāda laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12. panta 15. punktu un 21. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim un nekavējoties to informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Papildus šā panta 1. punktā minētajām sankcijām uzņēmumiem, kuri ir pārsnieguši fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu, iedalīšanas periodā var piešķirt tikai samazinātu kvotu pēc tam, kad pārsniegums ir atklāts.

Samazinājums atbilst 200 % no daudzuma, par kādu kvota tika pārsniegta. Ja samazinājums ir lielāks par daudzumu, kas jāiedala saskaņā ar 16. panta 5. punktu kā kvota iedalīšanas periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, minētajā iedalīšanas periodā neiedala nevienu kvotu un kvotu nākamajos iedalīšanas periodos līdzīgā veidā samazina līdz brīdim, kad ir atvilkts viss daudzums.