a) harmonizējot vielu un maisījumu klasifikācijas kritērijus un noteikumus par bīstamu vielu marķēšanu un iepakošanu;

b) nosakot pienākumu:

i) ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem klasificēt tirgū laistas vielas un maisījumus;

ii) piegādātājiem marķēt un iepakot tirgū laistas vielas un maisījumus;

iii) ražotājiem, izstrādājumu ražotājiem un importētājiem klasificēt vielas, kas nav laistas tirgū un attiecībā uz kurām Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ir noteikts pienākums reģistrēt vai paziņot;

c) paredzot, ka vielu ražotāju un importētāju pienākums ir paziņot Aģentūrai par šo klasificēšanu un marķējuma elementiem, ja tie Aģentūrai nav iesniegti, veicot reģistrāciju, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006;

d) VI pielikuma 3. daļā izveidojot vielu sarakstu, kurā norādīta Kopienas līmenī harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi;

e) izveidojot vielu klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kurā ietverti visi c) un d) apakšpunktā minētie paziņojumi, iesniegumi un harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi.

a) radioaktīvām vielām un maisījumiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 1 ), darbības jomā;

b) vielām un maisījumiem, kas ir muitas uzraudzībā, ar noteikumu, ka tos neapstrādā vai nepārstrādā un tie ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt, vai ir tranzītā;

c) neizolētiem starpproduktiem;

d) vielām un maisījumiem, kas paredzēti zinātniskai pētniecībai un izstrādei un netiek laisti tirgū, ja vien tos lieto kontrolētos apstākļos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par darba vietām un vidi.

a) zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/83/EK;

b) veterinārajām zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/82/EK;

c) kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 76/768/EEK;

d) invazīvām vai tiešā fiziskā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 90/385/EEK un Direktīvā 93/42/EEK, un medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 98/79/EK;

e) pārtiku vai dzīvnieku barību, kas definēta Regulā (EK) Nr. 178/2002, tostarp, ja to lieto šādos veidos:

i) kā pārtikas piedevu pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 89/107/EEK darbības jomā;

ii) kā garšvielas pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 88/388/EEK un Lēmuma 1999/217/EK darbības jomā;

iii) kā piedevu dzīvnieku barībā Regulas (EK) Nr. 1831/2003 izpratnē;

iv) dzīvnieku barībā, kas ietilpst Direktīvas 82/471/EEK darbības jomā.

1) “bīstamības klase” ir fizikāls, ar veselību vai vidi saistīts bīstamības veids;

2) “bīstamības kategorija” ir kritēriju iedalījums katrā bīstamības klasē, norādot bīstamības nopietnību;

3) “bīstamības piktogramma” ir grafisks noformējums, kas ietver simbolu un citus grafiskus elementus, piemēram, robežlīnijas, fona zīmējumu vai krāsu, ar ko paredzēts sniegt konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību;

4) “signālvārds” ir vārds, kas norāda bīstamības relatīvo līmeni, lai brīdinātu lasītāju par iespējamo bīstamību; nosaka šādus divus līmeņus:

a) “bīstami” ir signālvārds, kas norāda uz lielākām bīstamības kategorijām;

b) “uzmanību” ir signālvārds, kas norāda uz mazākām bīstamības kategorijām;

5) “bīstamības apzīmējums” ir frāze, ar ko apzīmē bīstamības klasi un kategoriju, kas raksturo bīstamu vielu vai maisījuma bīstamības veidu, ja nepieciešams, iekļaujot bīstamības pakāpi;

6) “drošības prasību apzīmējums” ir frāze, ar ko apraksta ieteikto(-os) pasākumu(-us), lai samazinātu vai novērstu negatīvu ietekmi, kas rodas, lietojot vai likvidējot bīstamas vielas vai maisījumus;

7) “viela” ir ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tā stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

8) “maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

9) “izstrādājums” ir objekts, kam izgatavošanas procesā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kura nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs;

10) “izstrādājuma ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo vai komplektē izstrādājumu Kopienā;

11) “polimērs” ir viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Šādām molekulām jābūt sadalītām noteiktās molekulmasas robežās, kur molekulmasas atšķirības galvenokārt ir saistītas ar monomēru vienību skaita dažādību. Polimērā:

a) masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu vielu, kas piedalās reakcijā;

b) masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.

12) “monomērs” ir viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidošanas reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;

13) “reģistrētājs” ir vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma ražotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006;

14) “ražošana” ir vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī;

15) “ražotājs” ir Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;

16) “imports” ir fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā;

17) “importētājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;

18) “laišana tirgū” ir darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas piegādā vai dara pieejamu trešai personai. Importu uzskata par laišanu tirgū;

19) “pakārtots lietotājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu, vai vielu maisījumā. Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1907/2006, uzskata par pakārtotu lietotāju;

20) “izplatītājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu (vienu pašu vai maisījumā) tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām;

21) “starpprodukts” ir viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk – “sintēze”);

22) “neizolēts starpprodukts” ir starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (ja vien neņem paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(-as) glabā pēc ražošanas;

23) “Aģentūra” ir Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

24) “kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības;

25) “lietošana” ir jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no vienas tvertnes uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids;

26) “piegādātājs” ir jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū vielu (vienu pašu vai maisījumā) vai arī maisījumu;

27) “sakausējums” ir makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt; regulā sakausējumus uzskata par maisījumiem;

28) “UN RTDG” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi attiecībā uz bīstamu preču pārvadāšanu;

29) “paziņotājs” ir ražotājs vai importētājs vai ražotāju vai importētāju grupa, kas ziņo Aģentūrai;

30) “zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde” ir zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos;

31) “robežvērtība” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas robežlielums vielā vai maisījumā, virs kura tos ņem vērā, lai noteiktu, vai, attiecīgi, viela vai maisījums ir jāklasificē;

32) “robežkoncentrācija” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas slieksnis vielā vai maisījumā, kādēļ varētu likt klasificēt, attiecīgi, vielu vai maisījumu;

33) “diferenciācija” ir iedalīšana bīstamības klasēs atkarībā no kaitīgās iedarbības veida vai no kaitīgās iedarbības sekām;

34) “m koeficients” ir reizināšanas koeficients. To attiecina uz tādas vielas koncentrāciju, kas klasificēta kā bīstama ūdens videi – akūta 1. kategorija vai hroniska 1. kategorija –, un to izmanto, lai ar summēšanas metodi klasificētu maisījumu, kurā ietilpst attiecīgā viela;

35) “iepakojums” ir viss iepakošanas procesā iegūtais produkts – to veido iepakojums un iepakojuma saturs;

36) “iepakojuma materiāls” ir viena vai vairākas tvertnes un jebkādi citi komponenti vai materiāli, kas vajadzīgi, lai tvertnes varētu veikt ietvēruma funkcijas un citas drošības funkcijas;

37) “starpiepakojums” ir iepakojums starp iekšējo iepakojumu vai izstrādājumiem un ārējo iepakojumu.

a) Regulas (EK) Nr. 1907/2006 6. pantā, 7. panta 1. vai 5. punktā, 17. vai 18. pantā noteikts, ka viela jāreģistrē;

b) Regulas (EK) Nr. 1907/2006 7. panta 2. punktā vai 9. pantā paredzēts, ka par to jāziņo.

a) datus, kas sagatavoti ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm;

b) epidemioloģiskos datus un pieredzi attiecībā uz iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, datus par arodslimībām un datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c) jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu;

d) jebkādu jaunu zinātnisko informāciju;

e) jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar starptautiski atzītām ķimikāliju programmām.

a) ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm sagatavotus datus par pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

b) epidemioloģiskos datus un pieredzi par iedarbību uz cilvēkiem, kas saistīti ar pašu maisījumu vai tā sastāvā esošām vielām, piemēram, datus par arodslimībām vai datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c) jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu, attiecībā uz pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

d) jebkādu citu informāciju gan par pašu maisījumu, gan tajā ietvertajām vielām, kas sagatavota starptautiski atzītās ķimikāliju programmās.

a) pārbaužu metodes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 3. punktā;

b) starptautiski atzītus pamatotus zinātniskos principus vai metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar starptautiskām procedūrām.

a) pietiekama un ticama informācija liecina, ka praksē vielas vai maisījuma fizikālā bīstamība atšķiras no testos konstatētajām īpašībām;

b) pārliecinoši zinātniski eksperimentāli dati liecina, ka viela vai maisījums nav bioloģiski pieejams, un ir pārbaudīts, ka šie dati ir pietiekami un ticami;

c) pietiekama un uzticama zinātniska informācija liecina par iespējamu sinerģiskas vai antagonistiskas ietekmes parādīšanos starp tāda maisījuma sastāvā esošām vielām, par kuru pieņēma novērtēšanas lēmumu, pamatojoties uz informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

a) vienu vai vairākas bīstamības kategorijas katrai attiecīgajai bīstamības klasei vai diferenciācijai;

b) saskaņā ar 21. pantu – vienu vai vairākus bīstamības apzīmējumus, kuri atbilst katrai bīstamības kategorijai, kas piešķirta saskaņā ar a) apakšpunktu.

a) maisījumā esošās vielas lēni reaģē ar atmosfēras gāzēm, jo īpaši skābekli, oglekļa dioksīdu, ūdens tvaiku, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

b) maisījumā esošās vielas ļoti lēni reaģē ar citām vielām maisījuma sastāvā, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

c) maisījumā esošās vielas var pašpolimerizēties, veidojot oligomērus vai polimērus ar zemu koncentrāciju.

a) nevienai no maisījuma sastāvā esošajām vielām šādu īpašību nav, un, pamatojoties uz piegādātāja rīcībā esošo informāciju, maz ticams, ka maisījums varētu izraisīt šāda veida bīstamību;

b) maisījuma sastāvdaļu maiņas gadījumā zinātniski pierādījumi liecina, ka, novērtējot informāciju par maisījumu, klasifikācija nemainīsies.

a) maina vienas vai vairāku bīstamu sastāvdaļu sākotnējo koncentrāciju, sasniedzot vai pārsniedzot I pielikuma 1. daļas 1.2. tabulā noteiktās robežkoncentrācijas;

b) maina sastāvu, aizstājot vai pievienojot vienu vai vairākas sastāvdaļas, kuru koncentrācija sasniedz vai pārsniedz 11. panta 3. punktā minēto robežvērtību.

a) piegādātāja(-u) nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

b) vielas vai maisījuma nominālais daudzums iepakojumā, kāds ir pieejams plašākai sabiedrībai, ja vien šis daudzums nav norādīts citur uz iepakojuma;

c) produkta identifikatori, kā norādīts 18. pantā;

d) attiecīgā gadījumā – bīstamības piktogrammas saskaņā ar 19. pantu;

e) attiecīgā gadījumā – signālvārdi saskaņā ar 20. pantu;

f) attiecīgā gadījumā – bīstamības apzīmējums saskaņā ar 21. pantu;

g) attiecīgā gadījumā – atbilstīgi drošības prasību apzīmējumi saskaņā ar 22. pantu;

h) attiecīgā gadījumā – papildu informācijas iedaļa saskaņā ar 25. pantu.

a) ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

b) ja viela nav iekļauta VI pielikuma 3. daļā, bet ir minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

c) ja viela nav iekļauta ne VI pielikuma 3. daļā, ne minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – Ķīmijas analītisko apskatu indeksa piešķirtais numurs (turpmāk – “CAS numurs”) kopā ar Starptautiskās Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūrā minēto nosaukumu (turpmāk – “IUPAC nomenklatūra”) vai CAS numurs kopā ar citu(-iem) starptautisku(-iem) ķīmisko(-ajiem) nosaukumu(-iem); vai

d) ja CAS numurs nav pieejams – IUPAC nomenklatūrā minētais nosaukums vai cits(-i) starptautisks(-i) ķīmiskais(-ie) nosaukums(-i).

a) maisījuma tirdzniecības nosaukums vai tā apzīmējums;

b) visu tādu maisījuma sastāvā esošu vielu identitāte, kuru dēļ maisījums klasificēts kā tāds, kas veicina akūtu toksiskumu, kodīgumu ādai vai nopietnus acu bojājumus, cilmes šūnu mutācijas, kancerogenitāti, ir reproduktīvajai sistēmai toksisks, veicina sensibilizāciju, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu, vai ir toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT), vai ir bīstams ieelpojot.

a) pārvietojamiem gāzes baloniem;

b) gāzes tvertnēm, kas paredzētas propānam, butānam vai sašķidrinātai naftas gāzei;

c) aerosoliem un tvertnēm, kam ir noslēgta smidzināšanas ierīce un kas satur vielas maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami ieelpojot;

d) metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, maisījumiem, kas satur polimērus, maisījumiem, kas satur elastomērus;

e) eksplozīviem materiāliem, kā minēts I pielikuma 2.1. iedaļā, kuri laisti tirgū eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai;

f) vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā tādi, kas izraisa metālu koroziju, bet nav kodīgi ādai un/vai acīm.

a) ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS01”, tad bīstamības piktogrammas “GHS02” un “GHS03” lietošana nav obligāta, izņemot gadījumus, kad vairāk nekā viena no šīm bīstamības piktogrammām ir obligāta;

b) ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS06”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda;

c) ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS05”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz ādas vai acu kairinājumu;

d) ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS08”, kas attiecas uz sensibilizāciju ieelpojot, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, vai attiecībā uz ādas un acu kairinājumu;

e) ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS02” vai “GHS06”, tad bīstamas piktogrammas “GHS04” lietošana nav obligāta.

a) iepakojums ir izstrādāts un veidots tā, lai nebūtu iespējama satura noplūde, izņemot gadījumus, kad paredzētas specifiskākas drošības ierīces;

b) materiāli, no kā izgatavots iepakojums un stiprinājumi, nav jutīgi pret satura izraisītiem bojājumiem vai spējīgi veidot bīstamus savienojumus, reaģējot ar saturu;

c) iepakojums un stiprinājums viscaur ir stingrs un blīvs, lai nodrošinātu, ka tas nekļūs vaļīgs un spēs droši izturēt normālu noslodzi un deformāciju pārvietošanas laikā;

d) ar noņemamo aizdari aprīkots iepakojums ir izstrādāts tā, lai to varētu nostiprināt atkārtoti, nepieļaujot satura noplūdi.

a) sensibilizācija ieelpojot, 1. kategorija (I pielikuma 3.4. iedaļa);

b) cilmes šūnu mutācijas, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.5. iedaļa);

c) kancerogenitāte, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.6. iedaļa);

d) toksisks reproduktīvajai sistēmai, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.7. iedaļa).

a) vielas identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

b) vielas klasifikāciju saskaņā ar 36. pantu, ietverot norādi par iemesliem;

c) vajadzības gadījumā – specifisko robežkoncentrāciju vai m koeficientus;

d) 17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

e) citus parametrus, kas ļauj novērtēt veselības vai vides bīstamību, ko rada maisījumi, kuri satur attiecīgo bīstamo vielu, vai, attiecīgā gadījumā, vielas, kas satur šādas bīstamas vielas konstatētu piemaisījumu, piedevu un sastāvdaļu veidā.

a) vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

b) vielām, uz kurām attiecas 1. panta darbības joma un kuras atbilst bīstamas vielas kritēriju klasifikācijai, un kuras laiž tirgū vai nu vienas pašas, vai maisījumā, pārsniedzot attiecīgā gadījumā šajā regulā vai Direktīvā 1999/45/EK norādītās robežkoncentrācijas, kā rezultātā maisījumu klasificē kā bīstamu.

a) paziņotāja(-u), kas atbild par vielas vai vielu laišanu tirgū, identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 1. iedaļā;

b) vielas vai vielu identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

c) vielas vai vielu klasifikāciju saskaņā ar 13. pantu;

d) ja viela ir klasificēta dažās, bet ne visās bīstamības klasēs vai diferenciācijās – norādi par to, vai tas ir datu trūkuma, nepārliecinošu vai pārliecinošu, bet klasificēšanai nepietiekamu datu dēļ;

e) vajadzības gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus saskaņā ar šīs regulas 10. pantu kopā ar pamatojumu, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļu;

f) 17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas vai vielu marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

a) vai attiecībā uz ierakstu pastāv VI pielikuma 3. daļā iekļauta, Kopienas mērogā harmonizēta klasifikācija un marķējums;

b) vai konkrētais ieraksts ir vairāku reģistrētāju kopīgs ieraksts par vienu un to pašu vielu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 1. punktā;

c) vai par šo ierakstu ir vienojušies divi vai vairāki paziņotāji vai reģistrētāji saskaņā ar 41. pantu;

d) vai attiecīgais ieraksts sarakstā atšķiras no cita ieraksta par to pašu vielu.

a) nodrošinātu atbilstību medicīnas darbinieku prasībām, formulējot profilakses un ārstniecības pasākumus, jo īpaši ārkārtas gadījumā;

b) pēc dalībvalsts lūguma veiktu statistikas analīzi, lai noteiktu, kad vajadzētu veikt uzlabotus riska pārvaldības pasākumus.

a) vajadzības gadījumā sniedz nozarei tehniskus un zinātniskus ieteikumus par to, kā izpildīt prasības, kas noteiktas šajā regulā, un nodrošina tam nepieciešamos rīkus;

b) sniedz kompetentajām iestādēm tehniskus un zinātniskus ieteikumus par šīs regulas darbību un sniedz atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 44. pantu.

1) svītro 1. panta 2. punkta otro daļu;

2) direktīvas 4. pantu groza šādi:

a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

b) svītro 4. punktu;

3) direktīvas 5. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta otro daļu svītro;

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

4) direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

5) direktīvas 22. panta 3. un 4. punktu svītro;

6) direktīvas 23. panta 2. punktu groza šādi:

a) punkta a) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

b) punkta c) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

c) punkta d) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

d) punkta e) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

e) punkta f) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

7) direktīvas 24. panta 4. punkta otro daļu svītro;

8) direktīvas 28. pantu svītro;

9) direktīvas 31. panta 2. un 3. punktu svītro;

10) pēc 32. panta iekļauj šādu pantu:

11) direktīvas I pielikumu svītro.

1) direktīvas 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem“Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu un iepakošanu ( *2 ) VI pielikuma 3. daļa

2) vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr.1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”:

a) direktīvas 3. panta 3. punktā;

b) direktīvas 10. panta 2. punkta 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. apakšpunktā un 2.4. apakšpunkta pirmajā ievilkumā;

c) direktīvas II pielikuma ievada a) un b) punktā un pēdējā daļā;

d) direktīvas II pielikuma A daļas:

— 1.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 1.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 2.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 2.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 2.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 3.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 3.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 3.4. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 4.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 4.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 5.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 5.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 5.3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 6.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 7.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 7.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 8.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 8.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 9.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 9.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 9.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 9.4. punkta a) un b) apakšpunktā;

e) direktīvas II pielikuma B daļas ievaddaļā;

f) direktīvas III pielikuma ievada a) un b) punktā;

g) direktīvas III pielikuma A daļas a) iedaļas “Ūdens vide”:

— 1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 5.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

— 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

h) direktīvas III pielikuma A daļas b) iedaļas “Neūdens vide” 1.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

i) direktīvas V pielikuma A iedaļas 3. un 4. punktā;

j) direktīvas V pielikuma B iedaļas 9. punktā;

k) direktīvas VI pielikuma A daļas 2. punkta tabulas trešajā slejā;

l) direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta pirmajā daļā un 3. punkta tabulas pirmajā slejā;

m) direktīvas VIII pielikuma 1. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

n) direktīvas VIII pielikuma 2. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

3) direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta trešās daļas pirmajā ievilkumā un piektajā daļā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

4) direktīvas VI pielikuma B daļas 4.2. punkta pēdējā daļā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK (19. pielāgojums)” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”.

1) regulas 14. panta 2. punktu groza šādi:

a) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b) specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( *3 ) VI pielikuma 3. daļā;

ba) vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts reizināšanas koeficients (turpmāk – “m koeficients”), – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;

b) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“e) specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā;

ea) vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā noteikts “m koeficients”, – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;”;

2) regulas 31. pantu groza šādi:

a) panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

b) pievieno šādu punktu:

3) regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b) visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Direktīvā 1999/45/EK vai Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā norādīto mazāko robežkoncentrāciju, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4) regulas 59. panta 2. un 3. punktu groza šādi:

a) panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

b) panta 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

5) regulas 76. panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdus “XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 V sadaļu”;

6) regulas 77. pantu groza šādi:

a) panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“e) izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikācijas un marķējuma sarakstu un harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.”;

b) panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus “VI līdz XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “VI līdz X sadaļu”;

7) regulas XI sadaļu svītro;

8) regulas XV pielikuma I un II iedaļu groza šādi:

a) pielikuma I iedaļu groza šādi:

i) svītro pirmo ievilkumu;

ii) otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—  CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, identificēšana saskaņā ar 59. pantu,”;

b) pielikuma II iedaļas 1. punktu svītro;

9) tabulu XVII pielikumā groza šādi:

a) sleju “Vielas, vielu grupu vai preparāta apzīmējums” groza šādi:

i) slejas 28., 29. un 30. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

“28. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) kancerogēnas vielas un ko marķē šādi:

— kancerogēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 1. papildinājumā,

— kancerogēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 2. papildinājumā.

29. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) cilmes šūnu mutācijas izraisošas vielas un ko marķē šādi:

— mutagēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 3. papildinājumā,

— mutagēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 4. papildinājumā.

30. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un ko marķē šādi:

— reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 5. papildinājumā,

— reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 2. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 6. papildinājumā.”;

b) slejas “Ierobežojumi” 28. ieraksta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“— vai nu attiecīgā specifiskā robežkoncentrācija, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1272/2008, vai”;

10) XVII pielikuma 1. līdz 6. papildinājumu groza šādi:

a) priekšvārdu groza šādi:

i) sadaļā ar nosaukumu “Vielas” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

ii) sadaļā ar nosaukumu “Indeksa numurs” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

iii) sadaļā ar nosaukumu “Piezīmes” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma priekšvārdā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā”;

iv) A piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

v) D piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

vi) E piezīmi svītro;

vii) H piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

viii) K piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

ix) S piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

b) pielikuma 1. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

c) pielikuma 2. papildinājumu groza šādi:

i) nosaukumu aizstāj ar “28. punkts – Kancerogēni: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2 tabula)”;

ii) ierakstos ar indeksa numuru 024-017-00-8, 611-024-001, 611-029-00-9, 611-030-00-4 un 650-017-00-8 vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā”;

d) pielikuma 3. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

e) pielikuma 4. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

f) pielikuma 5. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

g) pielikuma 6. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

11) visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos attiecīgi aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

1) regulas 14. panta 4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

a) 2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase, kas attiecas uz kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase, kas attiecas uz ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 4.1. bīstamības klase;

d) 5.1. bīstamības klase,

2) regulas 31. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) ja viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1272/2008 vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Direktīvai 1999/45/EK; vai”;

b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

3) regulas 40. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

a) 2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 4.1. bīstamības klase;

d) 5.1. bīstamības klase.”;

4) regulas 57. panta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a) vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6. iedaļu klasificētu kancerogēno vielu bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

b) vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.5. iedaļu klasificētu cilmes šūnu mutācijas izraisošas bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

c) vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.7. iedaļu klasificētu seksuālo funkciju un auglību vai attīstību kaitīgi ietekmējošas bīstamības klases reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas 1.A vai 1.B kategorijā;”;

5) regulas 65. pantā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvu 67/548/EEK un Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

6) regulas 68. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

7) regulas 119. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) neskarot šā panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu, tādu vielu nosaukums IUPAC nomenklatūrā, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā noteikto bīstamības klašu un kategoriju kritērijiem:

— 2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips,

— 3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase,

— 4.1. bīstamības klase,

— 5.1. bīstamības klase;”;

b) panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f) saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām jaunajām vielām uz sešiem gadiem;”;

ii) punkta g) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“g) saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vielām, ko izmanto tikai vienam vai vairākiem no sekojošiem mērķiem:”;

8) regulas 138. panta 1. punkta ievadfrāzes otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

9) regulas III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) vielas, par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas vai XIII pielikumā minētajiem kritērijiem;”;

b) pielikuma b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii) par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem kādai veselības vai vides bīstamības klasei vai diferenciācijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

10) regulas V pielikuma 8. punktā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

11) regulas VI pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļu aizstāj ar šādām iedaļām:

“4.1. Vielas(-u) radīto bīstamību klasifikācija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu attiecībā uz visām bīstamības klasēm un kategorijām šajā regulā.

4.2. Vielas(-u) radītās bīstamības marķējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III sadaļu.

4.3. Attiecīgā gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. panta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. panta piemērošanas.”;

12) regulas VIII pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 2. slejas 8.4.2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“— ir zināms, ka viela ir 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela vai 1.A, 1.B vai 2. kategorijas mutagēna viela.”;

b) pielikuma 2. slejas 8.7.1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

13) regulas IX pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

14) regulas X pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

b) pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“— viela ir klasificēta kā 2. kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela – vai arī atkārtotas devas izpēte(-es) liecina, ka viela var izraisīt hiperplāziju un/vai pirms-neoplazmas bojājumus.”;

c) pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

15) regulas XIII pielikuma 1.3. punkta otro un trešo ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“— viela ir klasificēta kā kancerogēna (1.A vai 1.B kategorija), cilmes šūnu mutācijas izraisoša (1.A vai 1.B kategorija) vai reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A, 1.B vai 2. kategorija), vai

— ir citi pierādījumi par hronisku toksiskumu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 noteikts pēc STOT (atkārtota iedarbība) klasifikācijas: 1. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana) vai 2. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana).”;

16) regulas XVII pielikumā sleju “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” groza šādi:

a) slejas 3. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“3. Šķidras vielas vai maisījumi, ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK vai kas atbilst jebkurai no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a) 2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 4.1. bīstamības klase;

d) 5.1. bīstamības klase.”;

b) slejas 40. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“40. Vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas gāzes, 1., 2. vai 3. kategorijas viegli uzliesmojoši šķidrumi, 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas cietas vielas, 1., 2. vai 3. kategorijas vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, 1. kategorijas pirofori šķīdumi vai 1. kategorijas piroforas cietas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas minētās regulas VI pielikuma 3. daļā.”

1) regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

a) Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā minētā robežvērtība;

b) 0,1 % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem.”;

2) regulas 31. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) ja viela vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; vai”;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

a) individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, un ≥ 0,2 % vai lielāks masas procents maisījumos, kas ir gāzes, vismaz vienai vielai, kas rada bīstamību cilvēku veselībai vai videi; vai

b) individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 0,1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, vismaz vienai vielai, kas ir 2. kategorijas kancerogēna vai 1.A, 1.B un 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, 1. kategorijas ādas jutīgumu izraisoša viela, 1. kategorijas elpošanas orgānu jutīgumu izraisoša viela vai viela, kas ietekmē laktāciju vai rada sekas laktācijas procesā vai kas saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB) saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) apakšpunktā; vai

c) vielu, kam ir noteiktas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.”;

c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

3) regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b) visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā norādīto robežvērtību, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4) regulas 65. pantā svītro vārdus “un Direktīvu 1999/45/EK”;

5) II pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1. Vielas vai maisījuma identificēšana

b) pielikuma 3.3 punkta a) apakšpunkta 1. zemsvītras piezīmi svītro;

c) pielikuma 3.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.6. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantu Aģentūra ir piekritusi tam, ka uz etiķetes un drošības datu lapā vielas ķīmiskā identitāte ir konfidenciāla, tās ķīmiskās īpašības jāapraksta 3. pozīcijā, lai nodrošinātu lietošanas drošību.

6) regulas VI pielikuma 4.3. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3. Attiecīgos gadījumos – specifiskās robežkoncentrācijas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu.”;

7) regulas XVII pielikumu groza šādi:

a) slejas “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” 3. ierakstā svītro vārdus “ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK”;

b) slejas “Ierobežojumi” 28. ierakstu groza šādi:

i) ieraksta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“— attiecīgā vispārīgā robežkoncentrācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. daļā.”;

ii) ieraksta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d) mākslinieku krāsām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008.”

i) kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens ir lielāks nekā 300 kPa (absolūtā vērtība) vai

ii) kas 20 oC temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa ir pilnībā gāzveida.

i) kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens nav lielāks par 300 kPa (3 bāri);

ii) kas 20 oC temperatūrā un pie standarta spiediena 101,3 kPa nav pilnībā gāzveida stāvoklī; un

iii) kura kušanas temperatūra vai sākotnējā kušanas temperatūra pie standarta spiediena 101,3 kPa ir 20 oC vai zemāka.

1.1.1.1. Ja kritērijus nevar piemērot tieši pieejamajai identificētajai informācijai, vai ja ir pieejama tikai 6. panta 5. punktā minētā informācija, izmanto noteikšanu pēc pierādījumu daudzuma, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu saskaņā ar attiecīgi 9. panta 3. punktu vai 9. panta 4. punktu.

1.1.1.2. Maisījumu klasificēšanas pieejā var paredzēt, ka ekspertu spriedumu piemēro vairākās jomās, tādējādi nodrošinot, ka pieejamo informāciju var lietot pēc iespējas vairāk maisījumiem, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību. Ekspertu spriedums var būt vajadzīgs, arī lai skaidrotu vielu bīstamības klasifikāciju, īpaši, ja ir jāizsver pierādījumi.

1.1.1.3. Noteikšana pēc pierādījumu daudzuma nozīmē, ka visa pieejamā informācija, kas attiecas uz bīstamības noteikšanu, tāda kā piemēroto in vitro pārbaužu rezultāti, attiecīgie dati no pētījumiem ar dzīvniekiem, informācija, ko gūst, piemērojot kategoriju pieeju (grupēšana, savstarpējas atsauces), (Q)SAR rezultāti, pieredze, ko gūst par iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, dati par arodslimībām un dati no nelaimes gadījumu datu bāzēm, epidemioloģisku un klīnisku pētījumu rezultāti, kā arī no pienācīgi dokumentētu gadījumu izpētes un vērojumiem, tiek apsvērta kopīgi. Attiecīgā gadījumā novērtē arī informāciju par vielām vai maisījumiem, kas saistīti ar klasificējamajām vielām vai maisījumiem, kā arī pētījumu rezultātus par iedarbības vietu un mehānismu vai iedarbības veidu. Vienā novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma apvieno kā pozitīvos, tā negatīvos rezultātus.

1.1.1.4. Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā bīstama iedarbība, kas konstatēta attiecīgos pētījumos ar dzīvniekiem vai, izmantojot cilvēku pieredzi, un kas atbilst klasificēšanas kritērijiem, parasti pamato klasificēšanu. Ja pierādījumi ir gan attiecībā uz cilvēkiem, gan arī attiecībā uz dzīvniekiem un ja atzinumi ir pretēji, klasificēšanas jautājumu atrisina, izvērtējot no abiem avotiem gūto pierādījumu kvalitāti un ticamību. Parasti adekvātiem, ticamiem un reprezentatīviem datiem par iedarbību uz cilvēkiem (ietverot epidemioloģiskus pētījumus, zinātniski apstiprinātu gadījumu izpēti, kā norādīts šajā pielikumā, vai statistiski pamatotu praksi) tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem datiem. Tomēr pat labi izstrādātos un īpaši veiktos epidemioloģiskos pētījumos var nebūt pietiekami daudz pētāmo, lai varētu noteikt relatīvi retu, bet svarīgu ietekmi potenciāli nozīmīgu faktoru novērtēšanai. Tādēļ pozitīvu rezultātu trūkums pētījumos par cilvēkiem ne vienmēr noliedz pozitīvos rezultātus, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, bet, tos vērtējot, ir jāpārliecinās par to, cik ilgtspējīgi, kvalitatīvi un statistiski pamatoti ir gan par cilvēkiem, gan par dzīvniekiem gūtie dati.

1.1.1.5. Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā un, lai noteiktu, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, ir jāņem vērā iedarbības veids, mehānika un vielmaiņas pētījumi. Ja šāda informācija, ciktāl tas skar datu ilgtspēju, kvalitāti un statistisko pamatotību, izraisa šaubas par to, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, var būt pamatota zemāka klasifikācija. Ja ir zinātniski pierādījumi par to, ka mehānismam vai iedarbības veidam nav būtiskas ietekmes uz cilvēkiem, tad vielu vai maisījumu nevajadzētu klasificēt.

1.1.2.1. Specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus piemēro saskaņā ar 10. pantu.

1.1.2.2.1. Robežvērtības norāda, vai vielas klātbūtne būtu jāņem vērā, lai klasificētu vielu vai maisījumu, kas satur attiecīgo bīstamo vielu kā piemaisījumu, piedevas vai atsevišķu sastāvdaļu (sk. 11. pantu).

1.1.2.2.2. 11. pantā minētās robežvērtības ir šādas:

a) veselības un vides bīstamības gadījumos, kas minēti šā pielikuma 3., 4.un 5. daļā:

i) uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas 1.1. tabulā minētā mazākā no specifiskajām robežkoncentrācijām un attiecīgā vispārīgā robežvērtība; vai

ii) uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai klasifikācijas un marķējuma sarakstā minētā specifiskā robežkoncentrācija; vai

iii) uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgā vispārīgā robežvērtība, kas minēta šajā tabulā; vai

iv) uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgajā šā pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteiktā vispārīgā klasificēšanas robežkoncentrācija;

b) Attiecībā uz akūtu bīstamību ūdens videi šā pielikuma 4.1. sadaļā:

i) vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors ir noteikts vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, 1.1. tabulā minētā vispārīgā robežvērtība ir pielāgota, izmantojot šā pielikuma 4.1. sadaļā izklāstīto aprēķinu; vai

ii) uz vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors nav noteikts ne VI pielikuma 3. daļā, ne 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, attiecas 1.1. tabulā minētā attiecīgā vispārīgā robežvērtība.

— jauno maisījumu klasificē kā ekvivalentu sākotnējam maisījumam;

— piemēro metodi, kas ir skaidrota katrā 3. daļas sadaļā un 4. daļā par maisījumu klasificēšanu gadījumos, kad dati ir pieejami par visām komponentēm vai tikai par dažām maisījuma komponentēm;

— akūtas toksicitātes gadījumā piemēro maisījumu klasificēšanas metodi, kas pamatojas uz maisījuma sastāvdaļām (pieskaitīšanas formulu).

a) ir divi maisījumi, no kuriem katram ir divas sastāvdaļas:

i) A + B

ii) C + B;

b) sastāvdaļas B koncentrācija ir aptuveni vienāda abos maisījumos;

c) sastāvdaļas A koncentrācija i) maisījumā ir vienāda ar sastāvdaļas C koncentrāciju ii) maisījumā;

d) bīstamības dati par A un C ir pieejami un tie pamatā ir vienādi, t.i., abas vielas atrodas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā un nav pamata domāt, ka tās ietekmēs vielas B bīstamības klasifikāciju;

a) formāts un izmēri atbilst pašreizējam ISO 7225 standarta izdevumam “Gāzes baloni – drošības zīmes”. Šajā gadījumā uz marķējuma zīmes var būt preparāta vispārīgais nosaukums vai vielas vai maisījuma rūpniecības vai tirdzniecības nosaukums ar nosacījumu, ka bīstamo sastāvdaļu vielas maisījumā ir skaidri un nenodzēšami parādītas uz paša gāzes balona,

b) 17. pantā noteikto informāciju norāda uz izturīgas informācijas plāksnītes vai marķējuma zīmes, kas nekustīgi piestiprināta balonam.

1.3.2.1. Ja propānu, butānu un sašķidrinātu naftas gāzi vai šo vielu saturošu maisījumu, kas klasificēts atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem, laiž tirgū noslēgtos atkārtoti uzpildāmos balonos vai neuzpildāmās kasetnēs atbilstīgi EN 417 kā gāzveida kurināmo, ko atsvabina tikai sadedzināšanai (EN 417 pašreizējais izdevums par “Atkārtoti neuzpildāmām metāla gāzes kasetnēm sašķidrinātai naftas gāzei ar vai bez vārsta, ko izmanto pārnesamām ierīcēm; konstrukcija, inspekcija, pārbaude un marķēšana”), šiem baloniem vai tvertnēm jābūt marķētiem ar attiecīgo piktogrammu, kā arī ar bīstamības un drošības prasību apzīmējumiem par spēju uzliesmot.

1.3.2.2. Marķējuma zīmē nav jānorāda informācija par iedarbību uz cilvēka veselību un vidi. Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar drošības datu lapu (DDL) starpniecību.

1.3.2.3. Patērētājiem jāsaņem pietiekama informācija, kas nodrošina tiem visu vajadzīgo veselības aizsardzības un drošības pasākumu veikšanu.

1.3.4.1. Metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, polimērus saturošiem maisījumiem un elastomērus saturošiem maisījumiem nav vajadzīgas marķējuma zīmes atbilstīgi šim pielikumam, ja tie nav bīstami cilvēku veselībai, tos ieelpojot, uzņemot ar barību vai tiem nonākot saskarē ar ādu, vai ūdens videi tai veidā, kā tie ir laisti tirgū, kaut arī tie ir klasificēti kā bīstami atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem.

1.3.4.2. Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar DDL starpniecību.

I) vielai nav noteikts Kopienas iedarbības ierobežojums darba vietā; un

II) ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs var pierādīt, ka alternatīva ķīmiskā nosaukuma izmantošana atbilst nepieciešamībai sniegt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanai darba vietās, un lai nodrošinātu, ka ir iespējams kontrolēt bīstamības, kas varētu rasties, lietojot maisījumu; un

III) viela ir klasificēta tikai vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

a) jebkura no šā pielikuma 2. daļā minētajām bīstamības kategorijām;

b) akūts toksiskums, 4. kategorija;

c) kodīgums/kairinājums ādai, 2. kategorija;

d) nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 2. kategorija;

e) toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja 2. vai 3. kategorijas iedarbība;

f) toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota 2. kategorijas iedarbība;

g) bīstams ūdens videi, hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.5.1.1. Ja piemēro 29. panta 1. punktu, var sniegt 17. pantā minētos marķējuma elementus vienā no šādiem veidiem:

a) uz atlokāmas etiķetes; vai

b) uz piesietas birkas; vai

c) uz ārējā iepakojuma.

1.5.1.2. Uz jebkura iekšējā iepakojuma marķējuma ir vismaz bīstamības piktogrammas, 18. pantā minētais produkta identifikators un vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukums un telefona numurs.

1.5.2.1.1. Bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a) iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1) 1. kategorijas oksidējoša gāze;

2) gāze zem spiediena;

3) 2. vai 3. kategorijas uzliesmojošs šķidrums;

4) 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoša cieta viela;

5) C līdz F veida pašreaģējoša viela vai maisījums;

6) pašsasilstoša viela vai maisījums, 2. kategorija;

7) viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni izdala 1., 2. un 3. kategorijas uzliesmojošas gāzes;

8) 2. vai 3. kategorijas oksidējošs šķidrums;

9) 2. vai 3. kategorijas oksidējoša cieta viela;

10) C līdz F veida organiskie peroksīdi;

11) akūti toksiska 4. kategorijas viela vai maisījums, ja to nepiegādā plašai sabiedrībai;

12) 2. kategorijas ādas kairinātāji;

13) 2. kategorijas acu kairinātāji;

14) toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. vai 3. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

15) toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

16) ūdens videi bīstama viela – akūta 1. kategorijas iedarbība;

17) bīstams ūdens videi – hroniska 1. vai 2. kategorijas iedarbība.

1.5.2.1.2. Drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a) iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

1) 2. kategorijas uzliesmojoša gāze;

2) toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju – iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību;

3) bīstams ūdens videi – hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.5.2.1.3.  ►M2  Piktogrammu, signalvārdu, bīstamības apzīmējumu un drošības prasību apzīmējumu, kas saistīti ar bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja: ◄

a) iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1) izraisa metālu koroziju

a) katra šķīstošā iepakojuma saturs nepārsniedz 25 ml;

b) šķīstošā iepakojuma satura klasifikācija atbilst tikai vienai vai vairākām no 1.5.2.1.1. punkta b) apakšpunktā, 1.5.2.1.2. punkta b) apakšpunktā vai 1.5.2.1.3. punkta b) apakšpunktā minētajām bīstamības kategorijām; un

c) šķīstošais iepakojums ietilpst ārējā iepakojumā, kas pilnībā atbilst 17. panta prasībām.

1.5.2.3. 1.5.2.2. sadaļa neattiecas uz vielām vai maisījumiem Direktīvas 91/414/EEK un 98/8/EK darbības jomā.

1.5.2.4.1. Marķējuma (jeb etiķetes) elementus, kas prasīti 17. pantā, var nenorādīt uz iekšējā iepakojuma, ja:

a) iekšējā iepakojuma saturs nepārsniedz 10 ml;

b) viela vai maisījums ir laists tirgū piegādāšanai izplatītājam vai pakārtotam lietotājam zinātniskās izpētes un izstrādes vai kvalitātes kontroles izvērtēšanas veikšanai un

c) iekšējais iepakojums ietilpst ārējā iepakojumā, kas pilnībā atbilst 17. panta prasībām.

1.5.2.4.2. Neatkarīgi no 1.5.1.2. un 1.5.2.4.1. iedaļas iekšējā iepakojuma marķējumā iekļauj produkta identifikatoru un attiecīgā gadījumā bīstamības piktogrammas “GHS01”, “GHS05”, “GHS06” un/vai “GHS08”. Ja ir piešķirtas vairāk nekā divas piktogrammas, piktogrammām “GHS06” un “GHS08” ir priekšroka salīdzinājumā ar piktogrammām “GHS01” un “GHS05”.

2.1.1.1. Sprādzienbīstamu materiālu klase ietver

a) sprādzienbīstamas vielas un maisījumus,

b) sprādzienbīstamus izstrādājumus, izņemot ierīces, kas satur sprādzienbīstamas vielas vai maisījumus tādā daudzumā vai tāda veida vielas vai maisījumus, ka to neplānota vai nejauša aizdegšanās vai uzliesmošana nerada ietekmi ārpus ierīces, radot izmeti, uguni, dūmus, karstumu vai skaļu troksni, un

c) punktā a) un b) neminētas vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas ir ražoti nolūkā radīt praktisku, sprādziena vai pirotehnisku efektu.

2.1.1.2. Šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:

2.1.2.1. Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus klasificē kā nestabilus sprādzienbīstamus materiālus, pamatojoties uz 2.1.2. ►M4   Pārbaužu metodes ir aprakstītas UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā. ◄

2.1.2.2. Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas nav klasificēti kā nestabili sprādzienbīstami materiāli, iekļauj vienā no turpmākajām sešām apakšgrupām atkarībā no to radītās bīstamības veida:

a) 1.1. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt masveida sprādzienbīstamība (masveida sprādzienbīstamība gandrīz vienlaicīgi ietekmē gandrīz visu apjomu);

b) 1.2. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt izmetes bīstamība, bet ne masveida sprādzienbīstamība;

c) 1.3. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt ugunsbīstamība un vai nu neliela sprādzienbīstamība, vai neliela izmetes bīstamība, vai abas, bet ne masveida sprādzienbīstamība:

i) kuriem sadegot, rodas ievērojams starojuma siltums; vai

ii) kuri aizdegas pakāpeniski cits pēc cita un izraisa neievērojamu sprādzienu vai izmeti, vai abus reizē;

d) 1.4. apakšgrupa vielas, maisījumi un izstrādājumi, kam īpaša bīstamība nepiemīt:

— vielas, maisījumi un izstrādājumi, kas rada tikai nelielu bīstamību, aizdegoties vai uzliesmojot. Šāda iedarbība pārsvarā skar tikai iepakojumu, un nav domājams, ka varētu tikt izmesti ievērojama izmēra fragmenti lielākā diapazonā. Ārējās uguns iedarbība nevar izraisīt vienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;

e) 1.5. apakšgrupa – ļoti nejutīgas vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība:

— vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība, bet kas ir tik nejutīgi, ka pastāv ļoti niecīga iespējamība, ka parastos apstākļos tie varētu uzliesmot vai pāriet no degšanas uz detonēšanu;

f) 1.6. apakšgrupa – ārkārtīgi nejutīgi izstrādājumi, kam nepiemīt masveida sprādzienbīstamība:

— izstrādājumi, kas satur vienīgi ārkārtīgi nejutīgas ►M4  ————— ◄ vielas vai maisījumus un kam ir niecīga iespēja neparedzēti uzliesmot vai izplatīties.

2.1.2.3. Sprādzienbīstamus materiālus, kas nav klasificēti kā nestabili, klasificē vienā no sešām šā pielikuma 2.1.2.2. punktā minētajām apakšgrupām, pamatojoties uz 2. līdz 8. pārbaužu sēriju ►M4  UN RTDG ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas pārbaužu rezultātiem, kas atspoguļoti 2.1.1. tabulā.

2.1.2.4. Ja sprādzienbīstamus materiālus izsaiņo vai no jauna iepako tādā iepakojumā, kas nav oriģinālais vai tam līdzīgs iepakojums, tiem veic atkārtotu pārbaudi.

a) piktogramma: sprāgstošs spridzeklis;

b) signālvārds: “Bīstami”;

c) bīstamības apzīmējums: “sprādzienbīstams; masveida sprādzienbīstamība”,

2.1.4.1. Vielu, maisījumu un izstrādājumu klasificēšana sprādzienbīstamības klasē un tālāka klasificēšana pa apakšgrupām ir ļoti sarežģīts trīs soļu process. Jāseko norādījumiem ►M4  UN RTDG ◄ , Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā.

2.1.4.3. Vielu vai maisījumu neklasificē kā sprādzienbīstamu šādos gadījumos:

a) ja molekula nesatur ķīmiskas grupas, kurām piemīt sprādzienbīstamība (piemēri grupām, kuras var norādīt uz sprādzienbīstamību, ir sniegti ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. tabulā) vai

b) ja vielas sastāvā ir ķīmiskas vielas, kurām piemīt sprādzienbīstamība, kas satur skābekli, un aprēķinātā skābekļa bilance ir mazāka par - 200.

c) ja organiska viela vai organisku vielu homogēns maisījums satur ķīmiskas grupas, kam piemīt sprādzienbīstamība, bet eksotermiskā sadalīšanās enerģija nesasniedz 500 J/g, un eksotermiskā sadalīšanās sākas temperatūrā, kas ir zemāka par 500 oC. Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var noteikt ar piemērotu kalorimetrisko paņēmienu; vai

d) ja neorganisku oksidējošu vielu maisījumos ar organisku(iem) materiālu(iem) neorganiskās oksidējošās vielas koncentrācija ir

— mazāka par 15 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 1. vai 2. kategoriju,

— mazāka par 30 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 3. kategoriju.

2.1.4.4. Attiecībā uz maisījumiem, kas satur vielas, par kuru sprādzienbīstamību ir zināms, jāveic pieņemšanas procedūra.

2.2.1.1. Uzliesmojoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kam uzliesmošanas diapazons, sajaucoties ar gaisu, 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena ir 101,3 kPa.

2.2.1.2. Ķīmiski nestabila gāze ir uzliesmojoša gāze, kas var eksplodēt pat bezgaisa vai bezskābekļa vidē.

2.2.2.1. Uzliesmojošu gāzi klasificē šajā klasē, kā norādīts 2.2.1. tabulā.

2.2.2.2. Uzliesmojošu gāzi, kas turklāt ir ķīmiski nestabila, papildus klasificē vienā no divām ķīmiski nestabilu gāzu kategorijām, izmantojot metodes UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļā, saskaņā ar šādu tabulu:

2.2.4.1. Uzliesmojamību nosaka ar pārbaudēm, vai, ja par maisījumiem ir pietiekami daudz datu, tad ar aprēķiniem atbilstīgi ISO pieņemtajām metodēm (ISO 10156 ar grozījumiem “Gāzes un gāzu maisījumi – uguns potenciāla un oksidējošo spēju noteikšana”, izvēloties balona izejas vārstu). Ja nav pietiekamu datu šīs metodes izmantošanai, var lietot pārbaudes metodes EN 1839 grozīto formu (Gāzu un tvaiku sprādzienbīstamības robežu noteikšana).

2.2.4.2. Ķīmisko nestabilitāti nosaka saskaņā ar metodi, kas aprakstīta UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļā. Ja aprēķini atbilstīgi ISO 10156 ar grozījumiem liecina, ka gāzu maisījums nav uzliesmojošs, klasificēšanas nolūkā nav jāveic pārbaudes ķīmiskās nestabilitātes noteikšanai.

2.3.2.1. Aerosolus klasificē kā uzliesmojošus atbilstīgi 2.3.2.2. iedaļai, ja tie satur kādu komponenti, ko klasificē kā uzliesmojošu atbilstīgi šādiem šajā daļā norādītajiem kritērijiem:

— šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤ 93 °C, to skaitā uzliesmojoši šķidrumi atbilstīgi 2.6. iedaļai,

— uzliesmojošas gāzes (sk. 2.2. iedaļu),

— uzliesmojošas cietas vielas (sk. 2.7. iedaļu).

2.3.2.2. Aerosolus klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, pamatojoties uz tā komponentēm, ķīmisko sadegšanas siltumu un attiecīgos gadījumos – uz putu pārbaudes rezultātiem (putu aerosoliem) un uz aizdedzes attāluma pārbaudi un slēgtās telpas pārbaudi (izsmidzināmiem aerosoliem) atbilstīgi šā pielikuma 2.3.1.a līdz 2.3.1.c attēlam un UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 31.4., 31.5. un 31.6. apakšsadaļai. Aerosolus, kuri neatbilst 1. vai 2. kategorijas kritērijiem, klasificē 3. kategorijā.

2.3.4.1. Ķīmiskais sadegšanas siltums (ΔΗc) kilodžoulos uz gramu (kJ/g) ir teorētiskā sadegšanas siltuma (ΔΗsad.) un degšanas efektivitātes, kas parasti ir zemāka par 1,0 (tipiska degšanas efektivitāte ir 0,95 jeb 95 %), reizinājums.

2.4.2.1. Oksidējošu gāzi klasificē vienā šīs klases kategorijā atbilstīgi 2.4.1. tabulai.

2.5.1.1.  ►M4  Gāzes zem spiediena ir gāzes, ko glabā tvertnēs zem 200 kPa (manometrs) liela vai lielāka spiediena 20 °C temperatūrā vai kas ir sašķidrinātas vai sašķidrinātas un atdzesētas. ◄

2.5.1.2. Kritiskā temperatūra ir temperatūra, virs kuras gāzi nevar sašķidrināt neatkarīgi no kompresijas pakāpes.

2.5.2.1. Gāzes zem spiediena pēc to fizikālā stāvokļa iepildīšanas laikā klasificē vienā no četrām grupām atbilstīgi 2.5.1. tabulai:

— tvaika spiediens 50 oC temperatūrā,

— fizikālais stāvoklis 20 oC temperatūrā standarta atmosfēras spiedienā,

— kritiskā temperatūra.

2.6.2.1. Uzliesmojošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām atbilstīgi 2.6.1. tabulai.

2.6.4.1. Uzliesmojošu šķidrumu klasificēšanai ir vajadzīgi dati par uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu. Datus var noteikt, veicot pārbaudes, atrast literatūrā vai aprēķināt. Ja dati nav pieejami, uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu nosaka, veicot pārbaudi. Lai noteiktu uzliesmošanas punktu, jāizmanto slēgtā tīģeļa metode.

2.6.4.2.  ►M2  Attiecībā uz maisījumiem ( 5 ), kuri satur jau zināmus uzliesmojošus šķidrumus noteiktā koncentrācijā, pat ja tie satur negaistošas sastāvdaļas, piemēram, polimērus, piedevas, uzliesmošanas punkts nav jānosaka eksperimentāli, ja maisījuma aprēķinātais uzliesmošanas punkts pēc 2.6.4.3. punktā norādītās metodes ir vismaz par 5 °C ( 6 ) augstāks nekā attiecīgais klasificēšanas kritērijs (attiecīgi 23 °C un 60 °C) un ar noteikumu, ka: ◄

a) maisījuma sastāvs ir precīzi zināms (ja materiālam ir noteikts sastāva diapazons, novērtēšanai izvēlas sastāvu ar zemāko aprēķināto uzliesmošanas punktu);

b) ir zināma katras komponentes zemākā sprādzienbīstamības robeža (ja šos datus ar ekstrapolācijas starpniecību attiecina uz citiem temperatūras vai pārbaudes apstākļiem, jāpiemēro atbilstīga korelācija), kā arī metode zemākās sprādzienbīstamības robežas aprēķināšanai ►M2  maisījumam ◄ ;

c) katrai komponentei, kas atrodas maisījumā, ir zināma temperatūras atkarība no šķidruma piesātināta tvaika spiediena un aktivitātes koeficienta;

d) šķidrā fāze ir homogēna.

2.6.4.3. Viena piemērota metode ir aprakstīta J. Gmehling un P. Rasmussen izdevumā (Ind. Eng. Fundament, 21, 186, (1982)). Maisījumam, kura sastāvā ir negaistošas komponentes, uzliesmošanas punktu aprēķina pēc gaistošajām komponentēm. Uzskata, ka negaistošā komponente tikai mazliet samazina daļējo spiedienu uz šķīdinātājiem un ka aprēķinātais uzliesmošanas punkts ir tikai mazliet zem izmērītās vērtības.

2.6.4.4. Iespējamās pārbaudes metodes, lai noteiktu uzliesmojošu šķidrumu uzliesmošanas punktu, ir sniegtas 2.6.3. tabulā.

2.6.4.5. Šķidrumi, kam uzliesmošanas punkts ir augstāks par 35 °C un nepārsniedz 60 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ilgstošā degtspējas testā (L.2. ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Testu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļa) ir gūti negatīvi rezultāti.

2.6.4.6. Iespējamās testa metodes, lai noteiktu uzliesmojošu šķidrumu vārīšanās punktu, ir sniegtas 2.6.4. tabulā.

2.7.1.1. Uzliesmojoša cieta viela ir cieta viela, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu.

2.7.2.1. Pulverveida, granulētas vai pastveida vielas vai maisījumus (izņemot metālu vai metālu sakausējumu pulverus – sk. 2.7.2.2. punktu) klasificē kā viegli uzliesmojošas cietas vielas, ja saskaņā ar vienu vai vairākām pārbaužu sērijām, kas veiktas saskaņā ar ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.2.1. punktā aprakstītajām pārbaudes metodēm, degšanas laiks ir īsāks par 45 sekundēm un degšanas ātrums ir lielāks par 2,2 mm/s.

2.7.2.2. Metālu vai metālu sakausējumu pulveri ir pieskaitāmi uzliesmojošām cietām vielām, ja tie spēj aizdegties un reakcijas zona aptver visu paraugu ne ilgāk kā 10 minūtēs.

2.7.2.3. Uzliesmojošu cietu vielu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, izmantojot metodi N.1, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 33.2.1. punktā, saskaņā ar 2.7.1. tabulu.

2.8.1.1. Pašreaģējošas vielas vai maisījumi ir termiski nestabili šķidrumi vai cietas vielas vai maisījumi, kas spēj sadalīties, izdalot ļoti lielu siltuma daudzumu pat bez skābekļa (gaisa) klātbūtnes. Šajā definīcijā nav iekļautas vielas un maisījumi, kas atbilstīgi šai daļai ir klasificēti kā sprādzienbīstami, organiskie peroksīdi vai oksidētāji.

2.8.1.2. Uzskata, ka pašreaģējošai vielai vai maisījumam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē preparāts var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.8.2.1. Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu var klasificēt šajā klasē kā pašreaģējošu vielu vai maisījumu, ja vien nav šādu nosacījumu:

a) tie ir sprādzienbīstami atbilstīgi 2.1. punkta kritērijiem;

b) tie ir oksidējoši šķidrumi vai cietas vielas atbilstīgi 2.13. vai 2.14. punkta kritērijiem, izņemot oksidējošu vielu maisījumus, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu, ko klasificē kā pašreaģējošas vielas saskaņā ar 2.8.2.2. punktā noteikto procedūru;

c) tie ir organiski peroksīdi atbilstīgi 2.15. punkta kritērijiem;

d) to sadalīšanās siltums ir mazāks par 300 J/g vai

e) to pašpaātrinošā sadalīšanās temperatūra (SADT) ir lielāka par 75 oC iepakojumiem, kuru svars ir 50 kg ( 7 ).

2.8.2.2. Oksidējošu vielu maisījumus, kuras atbilst oksidējošu vielu klasificēšanas kritērijiem, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu un kas neatbilst 2.8.2.1. punkta a), c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, klasificē, kā to nosaka pašreaģējošu vielu klasificēšanas procedūra.

2.8.2.3. Pašreaģējošas vielas un maisījumus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas iepakotajā veidā var strauji detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA pašreaģējošu vielu.

b) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA pašreaģējošu vielu.

c) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA pašreaģējošu vielu.

d) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudē

i) detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

ii) nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

iii) nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

e) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA pašreaģējošu vielu.

f) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

g) Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils (SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir no 60 oC līdz 75 oC), un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA pašreaģējošu vielu. Ja maisījums nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, maisījumu definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

2.8.4.1. Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Pašreaģējošo vielu vai maisījumu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.8.1. attēlā.

2.8.4.2. Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasificēšanas procedūru nepiemēro šādos gadījumos:

a) molekulā nav ķīmisku grupu, kas ir saistībā ar sprādzienbīstamām vai pašreaģējošām īpašībām. Piemēri šādām grupām ir sniegti ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. un A6.2. tabulā.

b) vienas organiskās vielas vai organisko vielu homogēna maisījuma aprēķinātā SADT 50 kg iepakojumā pārsniedz 75 oC vai eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 300J/g. Sadalīšanās sākuma temperatūru un sadalīšanās enerģiju var novērtēt, izmantojot piemērotu kalorimetrijas paņēmienu (sk. ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 20.3.3.3. apakšsadaļu).

2.9.2.1. Piroforu šķidrumu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.3, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.5. apakšsadaļā saskaņā ar 2.9.1. tabulu.

2.9.4.1. Klasificēšanas procedūru piroforiem šķidrumiem nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.10.2.1. Piroforu cietu vielu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.2, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.4. apakšsadaļā, kā norādīts 2.10.1. tabulā.

2.10.4.1. Klasificēšanas procedūru piroforām cietām vielām nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.11.1.1. Pašsasiluma viela vai maisījums ir šķidra vai cieta viela vai maisījums, kas nav pirofors šķidrums vai cieta viela, bet kurā, reaģējot ar gaisu un bez papildu enerģijas pievades, var sākties pašsasilšana. Šī viela vai maisījums atšķiras no pirofora šķidruma vai cietas vielas ar to, ka tā aizdegas tikai lielos daudzumos (vairāki kilogrami) pēc ilgāka laikposma (stundām vai dienām).

2.11.1.2. Vielas vai maisījuma pašsasilšana ir process, kura laikā, šai vielai vai maisījumam pakāpeniski reaģējot ar skābekli (kas ir gaisā), rodas siltums. Ja siltuma rašanās daudzum pārsniedz siltuma zuduma daudzumu, ceļas vielas vai maisījuma temperatūra, kas pēc indukcijas laika var izraisīt pašuzliesmošanos un aizdegšanos.

2.11.2.1. Vielu vai maisījumu klasificē kā šīs klases pašsasiluma vielu vai maisījumu, ja pārbaudes metodē, kas ir sniegta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. apakšsadaļā, ir gūti šādi rezultāti:

a) pozitīvu rezultātu gūst, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā;

b) pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 120 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 3 m3;

c) pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 450 litrus;

d) pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā.

2.11.2.2. Pašsasiluma vielu vai maisījumu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, ja pārbaudē, kas veikta atbilstīgi pārbaudes metodei N.4, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. punktā, gūtie rezultāti atbilst 2.11.1. tabulā norādītajiem.

2.11.2.3. Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdegšanās temperatūra 27 m3 lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāklasificē kā pašsasiluma vielas vai maisījumi.

2.11.2.4. Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdedzes temperatūra 450 litru lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāieskaita šīs klases 1. kategorijā.

2.11.4.1. Sīki izstrādātas lēmuma pieņemšanas loģiskās shēmas attiecībā uz klasificēšanu un pārbaudēm, kas veicamas, lai noskaidrotu piederību kategorijai, sk. 2.11.1. attēlā.

2.11.4.2. Klasificēšanas procedūra pašsasiluma vielām vai maisījumiem nav jāpiemēro, ja ir atbilstīga korelācija starp skrīninga pārbaudes rezultātiem un klasifikācijas pārbaudi un ja piemēro noteiktu drošības robežu. Skrīninga pārbaudes piemēri ir šādi:

a)  Grewer pārbaude (VDI guideline 2263, part 1, 1990, Test methods for the Determination of the Safety Characteristics of Dusts), kur sākotnējā temperatūra ir 80 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam;

b) neiepakota pulvera skrīninga pārbaude (Gibson, N. Harper, D.J. Rogers, R.Evaluation of the fire and explosion risks in drying powders, Plant Operations Progress, 4 (3), 181-189, 1985) kur sākotnējā temperatūra ir 60 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam.

2.12.2.1. Vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi N.5, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.4.1.4. punktā, kā norādīts 2.12.1. tabulā:

2.12.2.2. Vielu vai maisījumu klasificē kā vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, ja spontāna uzliesmošana notiek jebkurā pārbaudes procedūras posmā.

2.12.4.1. Šai klasei jāpiemēro klasificēšanas procedūra šādos gadījumos:

a) vielas vai maisījuma ķīmiskajā struktūrā nav metālu vai metaloīdu; vai

b) pieredze ražošanā vai apstrādē rāda, ka viela vai maisījums nereaģē ar ūdeni, piemēram, viela tiek ražota ar ūdeni vai tā tiek mazgāta ar ūdeni; vai

c) ir zināms, ka viela vai maisījums šķīst ūdenī, veidojot stabilu maisījumu.

2.13.2.1. Oksidējošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi O.2, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. punktā, kā norādīts 2.13.1. tabulā.

2.13.4.1. Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a) viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b) viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.13.4.2. Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.13.4.3. Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām un maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.13.4.4. Gadījumos, kad vielas vai maisījumi rada spiediena paaugstināšanos (pārāk augstu vai pārāk zemu), ko izraisa vielas vai maisījuma oksidējošajām īpašībām neraksturīgas ķīmiskas reakcijas, veic ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. apakšsadaļā aprakstīto pārbaudi ar inertu vielu, piemēram, celulozes vietā izmantojot diatomītu (kīzelgūru), lai noskaidrotu šīs reakcijas raksturu un pārbaudītu, vai pozitīvais rezultāts nav kļūdains.

2.14.2.1. Oksidējošu cietu vielu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi O.1, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.1. punktā, kā noteikts 2.14.1. tabulā.

2.14.4.1. Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a) viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b) viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.14.4.2. Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.14.4.3. Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām vai maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.15.1.1.  Organiskie peroksīdi ir šķidras vai cietas organiskas vielas, kuras satur bivalento -O-O- struktūru un kuras var uzskatīt par ūdeņraža peroksīda atvasinājumiem, kur viens vai abi ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskiem radikāļiem. Ar terminu “organisks peroksīds” apzīmē arī peroksīdu maisījumus (preparātus), kas satur vismaz vienu organisku peroksīdu. Organiskie peroksīdi ir termiski nestabilas vielas vai maisījumi, kas var strauji eksotermiski pašpaātrinoši sadalīties. Papildus tiem var piemist viena vai vairākas šādas īpašības:

i) tās var sadalīties sprādzienbīstamā veidā,

ii) tās var ātri degt,

iii) tās var būt jutīgas pret sadursmi vai berzi,

iv) tās var bīstami reaģēt ar citām vielām.

2.15.1.2. Uzskata, ka organiskam peroksīdam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē maisījums (preparāts) var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.15.2.1. Visi organiskie peroksīdi jāuzskata par šīs klases vielām, izņemot gadījumus, kad tie satur

a) ne vairāk kā 1,0 % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs nepārsniedz 1,0 %; vai

b) ne vairāk kā 0,5 % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs pārsniedz 1,0 %, bet nepārsniedz 7,0 %.

2.15.2.2. Organiskos peroksīdus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a) Jebkuru organisko peroksīdu, kas iepakotajā veidā var ātri detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA organisko peroksīdu.

b) Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā ātri nedetonē, nedz arī uzliesmo, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA organisko peroksīdu.

c) Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar ātri detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA organisko peroksīdu.

d) Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudē:

i) detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

ii) nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

iii) nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

e) Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA organisko peroksīdu.

f) Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

g) Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils, t.i., SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir 60 oC vai augstāka, un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA organisko peroksīdu. ( 8 ).Ja organiskais peroksīds nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmantotā atšķaidītāja vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, organisko peroksīdu definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

a) B un C tipa organiskiem peroksīdiem ar SADT ≤ 50 oC;

b) D tipa organiskiem peroksīdiem, kas, karsēti slēgtā telpā ( 9 ), uzrāda vidēju reakciju ar SADT ≤ 50 oC vai uzrāda vāju vai vispār neuzrāda nekādu reakciju, ja tos karsē slēgtā telpā ar SADT ≤ 45 oC, un

c) E un F tipa organiskiem peroksīdiem, kuru SADT ≤ 45 oC.

2.15.4.1. Organiskus peroksīdus klasificē atbilstīgi to definīcijām, kas pamatojas uz to ķīmisko struktūru un uz maisījumā pieejamā skābekļa un ūdeņraža peroksīda saturu (sk. 2.15.2.1. punktu). Organisko peroksīdu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Organisko peroksīdu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.15.1. attēlā.

2.15.4.2. Jau klasificētu organisko peroksīdu maisījumus var klasificēt tā, kā klasificē visbīstamāko organiskā peroksīda komponenti. Tomēr, tā kā divas stabilas komponentes var veidot termiski mazāk stabilu maisījumu, jānosaka maisījuma SADT.

2.16.2.1. Vielu vai maisījumu, kas ir kodīgi metāliem, klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. apakšsadaļā, saskaņā ar 2.16.1 tabulu.

2.16.4.1. Korozijas ātrumu var mērīt ar pārbaudes metodi, kas norādīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. sadaļā. Pārbaudei izmantojamie paraugi sastāv no šādiem materiāliem:

a) tērauda pārbaudei – tērauda veidi

— S235JR+CR (1.0037 resp.St 37-2),

— S275J2G3+CR (1.0144 resp.St 44-3), ISO 3574 ar grozījumiem, Vienotās numerācijas sistēma (UNS) G 10200, vai SAE 1020;

b) alumīnija pārbaudei – veidi bez pārklājuma 7075-T6 vai AZ5GU-T6.

3.1.1.1. Akūta toksicitāte ir kaitīgā iedarbība, kas rodas 24 stundu laikā pēc vienas vielas vai maisījuma devas vai vairāku devu uzņemšanas caur muti vai ādu vai 4 stundu laikā pēc to ieelpošanas.

3.1.1.2. Akūtas toksicitātes bīstamības klasi iedala šādi:

— akūta perorāla toksicitāte,

— akūta dermāla toksicitāte,

— akūta ieelpas toksicitāte.

3.1.2.1. Vielas var iekļaut vienā no četrām toksicitātes kategorijām, pamatojoties uz to akūto toksicitāti, ja tās tiek uzņemtas perorāli, dermāli, vai ieelpojot, atbilstīgi 3.1.1. tabulā norādītajiem skaitliski izteiktajiem kritērijiem. Akūtas toksicitātes vērtību izsaka kā (aptuvenu) LD50 (perorāli, dermāli) vai LC50 (ieelpojot) vērtību vai kā aprēķināto akūto toksicitāti (ATE). Skaidrojošās piezīmes ir aiz 3.1.1. tabulas.

a) Aprēķināto akūto toksicitāti (ATE) vielas klasificēšanai atvasina, izmantojot LD50/LC50, ja šīs vērtības ir noteiktas.

b) Aprēķināto akūto toksicitāti (ATE) maisījumā esošas vielas klasificēšanai atvasina, izmantojot:

— LD50/LC50, ja šīs vērtības ir noteiktas,

— atbilstošo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz diapazona testa rezultātiem, vai

— atbilstošo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz klasifikācijas kategoriju.

c) Tabulā dotās akūtā toksiskuma (ATE) robežvērtības attiecībā uz ieelpas toksiskumu pamatojas uz 4 stundu ilgiem ieelpas testiem. Esošos datus par ieelpas toksiskumu, kas ir gūti 1 stundu ilgā ieelpas testā, var konvertēt, dalot tos ar 2, ja tie attiecas uz gāzēm un tvaikiem, un ar 4, ja tie attiecas uz putekļiem un miglu.

d) Dažām vielām un maisījumiem testa atmosfēru neveido tvaiki vien, bet gan šķidrās un tvaiku fāzes maisījums. Citām vielām testa atmosfēru var veidot tvaiki, kas ir tuvu gāzveida fāzei. Šajos gadījumos klasifikācija notiek pēc ppmV lieluma noteikta šādā veidā. 1. kategorija (100 ppmV), 2. kategorija (500 ppmV), 3. kategorija (2 500 ppmV), 4. kategorija (20 000 ppmV).

— putekļi – vielas vai maisījuma cietas daļiņas, kas suspendētas gāzē (parasti gaisā),

— migla – šķidri vielas vai maisījuma pilieni, kas suspendēti gāzē (parasti gaisā),

— tvaiki – vielas vai maisījuma gāzveida forma, kas izdalās no tās/tā cietā vai šķidrā fizikālā stāvokļa.

3.1.2.2.1. Visbiežāk izmantotā eksperimentālo dzīvnieku suga, ko izmanto akūtas toksicitātes novērtēšanai, ja vielu uzņem caur muti vai ieelpojot, ir žurkas, turpretim, lai novērtētu akūtu dermālu toksicitāti, izmanto žurkas vai trušus. Kad eksperimentāli dati par akūtu toksicitāti ir iegūti, izmantojot vairākas dzīvnieku sugas, no apstiprinātajām pareizi veiktajām pārbaudēm ar zinātniska slēdziena palīdzību izvēlas vispiemērotāko LD50 vērtību.

3.1.2.3.1. Inhalācijas toksicitātes vienības ir atkarīgas no ieelpotā materiāla formas. Vērtības putekļiem un miglām izsaka mg/l. Vērtības gāzēm izsaka ppmV. Tā kā tvaiku, daļa no kuriem ir šķidro un tvaiku fāzes maisījumi, pārbaude rada grūtības, tabulā vērtības ir dotas mg/l. Tomēr tiem tvaikiem, kas ir tuvāki gāzes fāzei, klasifikācijas pamatā ir ppmV.

3.1.2.3.2. Ieelpas toksicitātes klasificēšanā īpaši svarīgi ir izmantot skaidri definētas vērtības, nosakot ļoti toksisku putekļu un miglu kategorijās. Ieelpotas daļiņas, kuru masas vidējais aerodinamiskais diametrs (MMAD) ir no 1 līdz 4 mikroniem, nogulsnējas visās žurkas elpošanas ceļu daļās. Šis daļiņu izmērs atbilst maksimālajai devai 2 mg/l. Lai panāktu izmēģinājumu ar dzīvniekiem rezultātu piemērojamību iedarbībai uz cilvēku, izmēģinājumos ar žurkām vislabāk būtu izmantot iepriekš minētos putekļu un miglu daļiņu raksturlielumus.

3.1.2.3.3. Ja ir pieejami dati par to, ka toksicitātes mehānisms rada kodīgumu, papildus klasificēšanai pēc ieelpas toksicitātes vielu vai maisījumu marķē “kodīgs elpošanas ceļiem” (sk. 1. piezīmi 3.1.4.1. punktā). Kodīgumu elpošanas ceļiem definē kā elpceļu audu bojāeju pēc to vienreizējas pakļaušanas vielas iedarbībai ierobežotā laikposmā analoģiski kā ādas kodīguma gadījumā; tā iekļauj gļotādas bojāeju. Kodīguma novērtējumu var pamatot ar eksperta slēdzienu, izmantojot tādus pierādījumus kā pieredzi par cilvēkiem un dzīvniekiem, esošos (in vitro) datus, pH vērtības, informāciju par līdzīgām vielām vai jebkurus citus atbilstīgus datus.

3.1.3.1. Akūti toksisku vielu klasificēšanas kritēriji, kā norādīts 3.1.2. sadaļā, pamatojas uz datiem par letālo devu (kas noteikta pārbaudēs vai atvasināta). Par maisījumiem jāiegūst vai jāatvasina informācija, kas klasificēšanas nolūkos ļauj šos kritērijus attiecināt uz maisījumiem. Pieeja akūtas toksicitātes klasificēšanai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. 3.1.1. attēlā dotajā diagrammā ir norādīts process, kas jāievēro.

3.1.3.2. Attiecībā uz akūto toksicitāti maisījumu klasificēšanai ņem vērā visus iedarbības ceļus, bet var pietikt tikai vienu iedarbības ceļu, ja šo ceļu (aprēķinos vai testos) attiecina uz visām sastāvdaļām un nav būtisku pierādījumu, kas liecina par dažādu ceļu akūtu toksicitāti. Ja ir attiecīgi pierādījumi par dažādu iedarbības ceļu toksicitāti, ir jāveic klasificēšana visiem attiecīgajiem iedarbības ceļiem. Ņem vērā visu pieejamo informāciju. Piktogramma un izmantotais signālvārds atspoguļo visaugstāko bīstamības kategoriju, un tiek izmantoti visi attiecīgie bīstamības apzīmējumi.

3.1.3.3. Lai, klasificējot maisījumu bīstamību, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko daudzpakāpju pieejā attiecīgi piemēro.

a) Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā atrodas 1 % vai lielākā koncentrācijā (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kas atrodama koncentrācijā, kas ir zemāka par 1 %, tomēr ir būtiska, lai klasificētu maisījumu akūti toksiskos maisījumos (sk. 1.1. tabulu).

b) Ja klasificēts maisījums ir cita maisījuma sastāvdaļa, aprēķinot jaunā maisījuma klasifikāciju pēc sadaļā 3.1.3.6.1. un 3.1.3.6.2.3. punktā dotās formulas, var izmantot šī maisījuma faktisko vai iegūto aprēķināto akūto toksicitāti (ATE).

c) Ja konvertētie aprēķinātie akūtas toksicitātes punkti visām maisījuma sastāvdaļām ietilpst vienā kategorijā, tad maisījums jāklasificē šajā kategorijā.

d) Ja par maisījuma sastāvdaļām ir pieejami tikai diapazona dati (vai akūtas toksicitātes bīstamības kategorijas informācija), tie ir jāpārvērš punktu aprēķinos saskaņā ar 3.1.2. tabulu, kad tiek veikti aprēķini, lai klasificētu jaunu maisījumu, izmantojot formulas, kas sniegtas 3.1.3.6.1. un 3.1.3.6.2.3. iedaļā.

3.1.3.4.1. Ja pats maisījums ir pārbaudīts, lai noteiktu tā akūto toksicitāti to klasificē pēc tiem pašiem kritērijiem, kas 3.1.1 tabulā norādīti vielām. Ja pārbaudes dati maisījumam nav pieejami, ievēro 3.1.3.5. un 3.1.3.6. sadaļā minētās procedūras.

3.1.3.5.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā akūtās toksicitātes noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par tā atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma radītās bīstamības, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.1.3.5.2. Ja testējamais maisījums ir izšķīdināts šķīdinātājā, kura toksicitātes klasifikācijas kategorija ir tāda pati vai zemāka, salīdzinot ar tām sākotnējām sastāvdaļām, kuru toksicitāte ir viszemākā, un nav domājams, ka šis šķīdinātājs ietekmēs citu sastāvdaļu toksicitāti, tad jauno atšķaidīto maisījumu var klasificēt kā ekvivalentu sākotnējam testētajam maisījumam. Alternatīvi var izmantot 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu.

a) iekļauj sastāvdaļas, kuru aktīvā toksicitāte ir zināma un kuras atbilst jebkurai 3.1.1. tabulā norādītajai kategorijai,

b) neņem vērā sastāvdaļas, kuras pieņem par akūti netoksiskām (piemēram, ūdeni, cukuru),

c) neņem vērā sastāvdaļas, ja pieejamie dati ir robežvērtības testa dati (aiz 4. kategorijas augšējā sliekšņa attiecīgajam iedarbības ceļam, kā izklāstīts 3.1.1. tabulā) un tie neuzrāda akūtu toksicitāti.

3.1.3.6.2.1. Ja ATE par maisījuma atsevišķajām sastāvdaļām nav pieejams, bet pēc līdzīgas informācijas tai, kas norādīta turpmāk, var atvasināt konversijas vērtību līdzīgi 3.1.2. tabulā norādītajām vērtībām, tad piemēro 3.1.3.6.1. sadaļā minēto formulu.

a) aprēķināto perorālo, dermālo un ieelpas toksicitātes ekstrapolāciju ( 10 ). Tādam vērtējumam varētu būt vajadzīgi atbilstīgi farmakodinamikas un farmakokinētikas dati;

b) pierādījumus par iedarbību uz cilvēku, kas uzrāda toksisku ietekmi, bet nesniedz informāciju par letālo devu;

c) pierādījumus attiecībā uz citām par vielu pieejamām toksicitātes pārbaudēm/identifikāciju, kas uzrāda akūtu toksisku iedarbību, bet ne vienmēr sniedz informāciju par letālo devu, vai

d) ziņas par tuvām analogām vielām, izmantojot struktūras/darbības attiecības.

3.1.3.6.2.2. Ja maisījumā ir izmantota komponente koncentrācijā, kas ir ≥ 1 %, un ja par to nav nekādas izmantojamas informācijas attiecībā uz klasifikāciju, secina, ka maisījuma akūto toksiskumu nav iespējams pilnībā noteikt. Šajā gadījumā maisījumu klasificē, pamatojoties tikai uz tā zināmajām komponentēm, ar papildu slēdzienu marķējumā un DDL, ka “x procenti maisījumā ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto toksiskumu nav ziņu”, ievērojot 3.1.4.2. iedaļas noteikumus.

3.1.3.6.2.3. Ja sastāvdaļas(-u), kuras(-u) akūtais toksiskums nav zināms, kopējā koncentrācija ir ≤ 10 %, tad izmanto 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu. Ja sastāvdaļas(-u), kuras(-u) akūtais toksiskums nav zināms, kopējā koncentrācija ir > 10 %, tad 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu labo, šādi pielāgojot nezināmās(-o) sastāvdaļas(-u) kopējo procentuālo daudzumu:

3.1.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, ar kuriem pieskaita šai bīstamības klasei, izmanto saskaņā ar 3.1.3. tabulu. ►M2  Neskarot 27. pantu, kombinētus bīstamības apzīmējumus drīkst izmantot saskaņā ar III pielikumu. ◄

3.1.4.2. Akūta toksiskuma bīstamības apzīmējumos bīstamība atšķiras pēc iedarbības ceļa. Šis iedalījums būtu jāparāda arī paziņojumā par akūtā toksiskuma klasifikāciju. Ja viela vai maisījums ir klasificēts vairāk nekā vienam iedarbības ceļam, tad visas attiecīgās klasifikācijas būtu jāiekļauj drošības datu lapā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā, un attiecīgie bīstamības paziņojuma elementi būtu jāiekļauj marķējumā, kā noteikts 3.1.3.2. iedaļā. Ja norāda apzīmējumu “x procenti maisījuma ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto toksiskumu nav ziņu”, kā noteikts 3.1.3.6.2.2. iedaļā, tad drošības datu lapā sniegtajā informācijā arī var nošķirt dažādus iedarbības ceļus. Piemēram, “x procenti maisījumā ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto perorālo toksiskumu nav ziņu” un “x procenti maisījuma ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto dermālo toksiskumu nav ziņu”.

3.2.1.1.  Kodīgums ādai ir ādas neatgriezenisku bojājumu radīšana, t.i., nekrozes novērošana caur epidermu un zemādā, kas rodas pēc apstrādes ar pārbaudāmo vielu, ja iedarbības laiks ir līdz 4 stundām. Kodīguma reakcijai parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un 14 dienu novērojumu laikposma beigās atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ; rodas zonas, kurās izkritis apmatojums un veidojas rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.

3.2.2.1. Lai noteiktu vielu kodīgumu izraisošo un kairinošo potenciālu, pirms tiek sāktas pārbaudes, jāņem vērā vairāki faktori. Cietas vielas (pulveri) var izraisīt kodīgumu vai kļūt kairinoši, ja tie kļūst mitri vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu. Vispirms analizē esošo pieredzi ar cilvēkiem un datus, kas gūti par vienreizēju vai atkārtotu iedarbību uz dzīvniekiem, jo tie dod informāciju tieši par iedarbību uz ādu. Klasificēšanai var izmantot arī apstiprinātas un pieņemtas in vitro alternatīvas (sk. 5. pantu). Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā saistītiem savienojumiem.

3.2.2.2. Līdzīgā kārtā galējas pH vērtības, tādas kā ≤ 2 un ≥ 11,5 , var norādīt uz iespēju izraisīt dermālu iedarbību, jo īpaši, kad buferspēja ir zināma, lai gan šī korelācija nav precīza. Kopumā var sagaidīt, ka šo vielu iedarbība uz ādu ir ievērojama. Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka viela, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīga, veic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.2.2.3. Ja viela ir ļoti toksiska, tai uzsūcoties caur ādu, veikt kairinājuma/kodīguma ādai iedarbības pētījumus nav iespējams, jo apstrādei izmantotās vielas daudzums ievērojami pārsniedz ļoti toksiskas iedarbības devu, tādējādi izraisot dzīvnieku bojāeju. Kad, pētot akūtu toksicitāti veic novērojumus par kairinājumu/kodīgumu ādai, un tos veic līdz pat robeždevai, papildu pētījumi nav vajadzīgi, ja izmanto ekvivalentus šķīdumus un pārbaudāmās sugas.

3.2.2.4. Visu par vielu pieejamo informāciju izmanto, lai noteiktu vajadzību veikt in vivo pētījumus par acu kairinājumu.

3.2.2.5. Sākotnējās informācijas vērtēšanai attiecīgos gadījumos var izmantot daudzpakāpju pieeju, ņemot vērā, ka dažos gadījumos ne visi elementi ir būtiski.

3.2.2.6.1. Pamatojoties uz izmēģinājumiem, ko veic ar dzīvniekiem, vielu klasificē kā kodīgu, kā parādīts 3.2.1. tabulā. Viela ir kodīga, ja tā iznīcina ādas audus, t.i., rada redzamu nekrozi caur epidermu un zemādā vismaz vienam no izmēģinājuma dzīvniekiem pēc tam, kad tie līdz 4 stundām ir bijuši pakļauti vielas iedarbībai. Kodīgai iedarbībai parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un 14 dienu novērojumu laikposma beigās atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ; rodas zonas, kurās izkritis apmatojums un veidojas rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.

3.2.2.6.2. Kodīguma kategorijā ir trīs apakškategorijas: 1.A apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai līdz 3 minūtēm un novērojot to līdz 1 stundai; 1.B apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai no 3 minūtēm līdz 1 stundai un novērojot to līdz 14 dienām, un 1.C apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai no 1 stundas līdz 4 stundām un novērojot to līdz 14 dienām.

3.2.2.6.3. Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.2.2.1. un 3.2.2.4. punktā, un arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā.

3.2.2.7.1. Izmantojot rezultātus, kas gūti izmēģinājumos ar dzīvniekiem, 3.2.2. tabulā ir atspoguļota viena kairinātāja kategorija (2. kategorija). Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.2.2.1. un 3.2.2.4. pantā, un arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā. Svarīgākais kairinātāju kategorijas kritērijs ir tas, ka vismaz 2 no 3 pārbaudītajiem dzīvniekiem vidējais punktu skaits ir ≥ 2,3 līdz ≤ 4,0 .

3.2.2.8.1. Tāpat kā kodīguma gadījumā dzīvnieku kairinājuma reakcijas vienā izmēģinājumā var būt ļoti dažādas. Kā norādīts 3.2.2.7.1. punktā, galvenais kritērijs, pēc kura vielu klasificē kā ādai kairinošu, ir vidējais punktu daudzums par eritēmu/kreveli vai tūsku, ko aprēķina vismaz 2 no 3 izmēģinājuma dzīvniekiem. Atsevišķs kairinājuma kritērijs ir attiecināms uz gadījumiem, kad ir ievērojama kairinājuma reakcija, bet tā ir mazāka par pozitīvas pārbaudes vidējās vērtības kritēriju. Piemēram, pārbaudes materiālu var nosaukt par kairinošu, ja vismaz 1 no 3 pārbaudītajiem dzīvniekiem ir ļoti augsts vidējais punktu skaits visa pētījuma laikā, tostarp brūces, kas nav sadzijušas novērošanas laikposma beigās, šim laikposmam parasti ilgstot 14 dienas. Šim kritērijam var atbilst arī citas reakcijas. Tomēr ir jāpārliecinās, ka minētās reakcijas radušās ķīmiskās vielas iedarbības rezultātā.

3.2.2.8.2. Kairinošās iedarbības novērtējumā jāņem vērā arī ādas bojājumu atgriezeniskums. Ja 2 vai vairākiem izmēģinājuma dzīvniekiem iekaisums saglabājas līdz novērojuma laikposma beigām, ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanos, tad materiālu uzskata par kairinošu.

3.2.3.1.1. Maisījumu klasificē, izmantojot kritērijus vielām un ņemot vērā attiecīgajām bīstamības klasēm izstrādātās pārbaudes un vērtēšanas stratēģijas.

3.2.3.1.2. Pretēji kā citām bīstamības klasēm attiecībā uz kodīgumu ādai ir pieejamas alternatīvas pārbaudes par noteiktām vielām un maisījumiem, kuras varētu dot klasificēšanas mērķiem izmantojamu precīzu rezultātu un reizē ir vienkāršas un relatīvi ekonomiskas. Pārbaudot maisījumus, klasificēšanas veicējiem iesaka izmantot daudzpakāpju stratēģiju, kas pamatojas uz pierādījumu daudzumu, kā to paredz ādai kodīgo un kairinošo vielu klasificēšanas kritēriji (3.2.2.5. punkts), lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un izvairītos no nevajadzīgas izmēģinājumu veikšanas ar dzīvniekiem. Maisījumu uzskata par kodīgu ādai (1. dermālā kodīgā kategorija), ja tā pH ir mazāks vai vienāds ar 2 vai lielāks vai vienāds ar 11,5 . Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka viela vai maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīgi, veic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.2.3.2.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā kairinājuma/kodīguma ādai bīstamības noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.2.3.3.1. Lai, klasificējot maisījumu ādas kairinājuma/kodīguma ādai bīstamību, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko daudzpakāpju pieejā attiecīgi piemēro.

3.2.3.3.2. Kopumā, kad ir pieejami dati par visām sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, pieeja ādai kairinošu vai kodīgu materiālu klasificēšanai ir tāda, ka katra kodīgumu izraisošā vai kairinošā komponente pastiprina maisījuma kairinošās vai kodīgās īpašības atbilstīgi tās potenciālam un koncentrācijai. Kodīgumu izraisošajām komponentēm, kad tās ir atrodamas zem vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ļautu tās pieskaitīt 1. kategorijai, bet ir koncentrācijā, kas ļauj pieskaitīt maisījumu kairinošiem, izmanto 10 punktu vērtēšanas koeficientu. Maisījumu pieskaita kodīgiem vai kairinošiem, ja šādu komponenšu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.2.3.3.3. Turpmāk 3.2.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ir jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums izraisa ādas kairinājumu vai kodīgumu ādai.

3.2.3.3.4.1. Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteiktus maisījumu veidus, kas satur vielas, tādas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.2.3.3.1. un 3.2.3.3.2. punktā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas ir kodīgas vai kairinošas koncentrācijās, kas ir mazākas par 1 %.

3.2.3.3.4.2. Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, kā klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.2.3.1.2. punktu), jo pH vērtība sniedz labāku norādi par kodīgumu nekā 3.2.3. tabulā dotās robežkoncentrācijas.

3.2.3.3.4.3. Maisījumu, kurā ir sastāvdaļas, kuru iedarbība uz ādu ir kodīga vai kairinoša, un kuru nevar klasificēt, pamatojoties uz pieskaitīšanas pieeju (3.2.3. tabula), tādu ķīmisku īpašību dēļ, kas neļauj šo pieeju izmantot, klasificē 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā kā ādas kodīgumu izraisošu, ja tas satur 1 % sastāvdaļas, kas ir klasificēta attiecīgi 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā, vai 2. kategorijā, ja tas satur 3 % sastāvdaļas, kas ir kairinoša. Maisījumu klasificēšana, kuros ir sastāvdaļas, kurām nevar piemērot 3.2.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.2.4. tabulā.

3.2.3.3.5. Dažreiz ir ticami dati par to, ka sastāvdaļas kodīguma/kairinājuma ādai bīstamība neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 3.2.3.3.6. iedaļas 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām. Šai gadījumā maisījumu klasificē atbilstīgi šiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad var gaidīt, ka sastāvdaļas radītā kodīguma/kairinājuma ādai bīstamība neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar vai lielāka par 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver maisījuma pārbaudi. Šajos gadījumos piemēro ar pierādījumu daudzumu pamatoto daudzpakāpju pieeju, kas aprakstīta 3.2.2.5. iedaļā.

3.2.3.3.6. Ja ir dati par to, ka sastāvdaļa(s) izraisa kodīgumu vai kairinājumu koncentrācijā < 1 % (kodīgumam) un < 3 % (kairinājumam), maisījumu attiecīgi klasificē.

3.2.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.2.5. tabulu.

3.3.1.1.  Nopietni acu bojājumi ir acs audu bojājumi vai nopietni fiziski redzes bojājumi, kas rodas pēc tam, kad ar pārbaudāmo vielu apstrādā acs priekšējo virsmu, un kas nav pilnīgi atgriezeniski 21 dienas laikā pēc apstrādes.

3.3.2.1. Vielu klasifikācijas sistēmai izmanto daudzpakāpju pārbaudes un vērtēšanas sistēmu, kurā esošo informāciju par nopietniem acu audu bojājumiem un par acu kairinājumu (tostarp datus par vēsturisko pieredzi, kas gūta par cilvēkiem vai dzīvniekiem), kā arī apsvērumus par kvantitatīvām struktūras un darbības attiecībām ((Q)SAR) apvieno ar apstiprinātu in vitro pārbaužu rezultātiem, lai izvairītos no nevajadzīgiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

3.3.2.2. Pirms tiek veikta in vivo pārbaude, lai noteiktu nopietnus acu bojājumus/acu kairinājumu, caurlūko visu esošo informāciju par vielu. Sākotnējos lēmumus bieži var pieņemt, pamatojoties uz esošajiem datiem par to, vai viela izraisa nopietnus (t.i., neatgriezeniskus) bojājumus acīm. Ja, pamatojoties uz šiem datiem, vielu var klasificēt, pārbaudes nav vajadzīgas.

3.3.2.3. Lai noteiktu vielu un maisījumu spēju nodarīt nopietnus bojājumus acīm vai kairinājuma potenciālu, pirms tiek sāktas pārbaudes, jāņem vērā vairāki faktori. Sākotnēji jāanalizē uzkrātā pieredze, kas iegūta par cilvēkiem un dzīvniekiem, jo tā sniedz tiešu informāciju par ietekmi uz acīm. Dažos gadījumos pietiekamu informāciju bīstamības noteikšanai var gūt no struktūras ziņā saistītiem savienojumiem. Līdzīgā kārtā galējas pH vērtības, tādas kā ≤ 2 un ≥11,5, var norādīt uz acu bojājumiem, jo īpaši kad ir ievērojama buferspēja. Ir sagaidāms, ka šo vielu iedarbība uz acīm ir ievērojama. Lai izvairītos veikt ādai kodīgo vielu lokālās ietekmes pārbaudi uz acīm, pirms tiek apsvērti nopietni bojājumi acīm/acu kairinājums, jāizvērtē iespējamais kodīgums ādai. Uzskata, ka kodīgumu ādai izraisošas vielas arī izraisa nopietnus bojājumus acīm (1. kategorija), savukārt ādu kairinošas vielas var izraisīt acu kairinājumu (2. kategorija). Apstiprinātas un pieņemtas in vitro alternatīvas arī var izmantot klasificēšanai (sk. 5. pantu).

3.3.2.4. Visu par vielu vai maisījumu minēto pieejamo informāciju izmanto, lai noteiktu vajadzību veikt in vivo pētījumus par acu kairinājumu. Lai gan informāciju var gūt no atsevišķu parametru novērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (piemēram, kodīgus sārmus ar galēju pH vērtību var uzskatīt par vietējas iedarbības kodīgumu izraisošām vielām), ir vērts apsvērt visu esošo informāciju un veikt novērtējumu pēc pierādījumu daudzuma, īpaši ja informācija ir pieejama par dažiem, bet ne par visiem parametriem. Kopumā galvenā nozīme ir jāpiešķir ekspertu slēdzienam, apsverot datus par cilvēkiem, kam seko ādas kairinājuma pārbaužu rezultāti un citas apstiprinātas alternatīvas metodes. Kodīgumu izraisošu vielu vai maisījumu pārbaudes ar dzīvniekiem pēc iespējas jāizvairās veikt.

3.3.2.5. Sākotnējās informācijas vērtēšanai attiecīgos gadījumos var izmantot daudzpakāpju pieeju, ņemot vērā, ka dažos gadījumos ne visi elementi ir būtiski.

3.3.2.6.1. Vielas, kas rada potenciāli nopietnus acu bojājumus, klasificē 1. kategorijā (neatgriezeniska ietekme uz acīm). Vielas klasificē šajā bīstamības kategorijā, pamatojoties uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem atbilstīgi 3.3.1. tabulas kritērijiem. Šie novērojumi attiecas uz dzīvniekiem ar 4. pakāpes radzenes bojājumiem un citām smagām reakcijām (piemēram, radzenes sairumu), ko novēro jebkurā pārbaudes laikposmā, kā arī ar noturīgu radzenes apduļķojumu, radzenes krāsas maiņu krāsvielas ietekmē, adhēziju, pannusu un varavīksnenes funkciju traucējumiem vai citu iedarbību, kas bojā redzi. Šajā kontekstā par noturīgiem bojājumiem uzskata tādus, kas nav pilnīgi atgriezeniski parasti 21 dienu ilgā novērojumu laikposmā. Vielas klasificē 1. kategorijā arī tad, ja radzenes apduļķojums ir ≥ 3 vai ja Draizes acu pārbaudē trušiem ir atklāts irīts >1,5, ņemot vērā, ka šādi smagi bojājumi parasti 21 dienu ilgā novērošanas laikposmā nav atgriezeniski.

3.3.2.6.2. Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.3.2.1., 3.3.2.4. punktā un arī 1.1.1.3. 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā.

3.3.2.7.1. Vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu, klasificē 2. kategorijā (kairinošas acīm).

3.3.2.7.2. Tām vielām, pie kurām dzīvnieku reakcijas ir izteikti dažādas, šo informāciju ņem vērā, veicot klasificēšanu.

3.3.3.1.1. Maisījumu klasificē, izmantojot kritērijus vielām un ņemot vērā attiecīgajām bīstamības klasēm izstrādātās pārbaudes un vērtēšanas stratēģijas.

3.3.3.1.2. Pretēji citām bīstamības klasēm attiecībā uz kodīgumu ādai ir pieejamas alternatīvas pārbaudes, ko var izmatot noteiktiem maisījumiem un kas dod klasificēšanas mērķiem izmantojamu precīzu rezultātu un reizē ir vienkāršas un relatīvi ekonomiskas. Pārbaudot maisījumus, klasificēšanas veicējiem iesaka izmantot daudzpakāpju stratēģiju, kas pamatojas uz pierādījumu daudzumu, kā to paredz kodīgumu ādai un nopietnu acu bojājumu, un acu kairinājuma kritēriji, lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un izvairītos no nevajadzīgas izmēģinājumu veikšanas ar dzīvniekiem. Uzskata, ka maisījums rada nopietnus bojājumus acīm (1. kategorija), ja tā pH ir ≤ 2,0 vai ≥ 11,5 . Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemo vai augsto pH vērtību, nerada nopietnus acu bojājumus, ir jāveic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.3.3.2.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts attiecībā uz tā kodīgo iedarbību uz ādu vai spēju radīt nopietnus acu bojājumus vai kairinājumu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.3.3.3.1. Lai, klasificējot maisījumu acu kairinājuma/nopietnu acu bojājumu radošās īpašības, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko attiecīgi piemēro daudzpakāpju pieejā.

3.3.3.3.2. Kopumā, kad ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, acis kairinošus vai tām smagus bojājumus nodarošus maisījumu klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra kodīgumu izraisošā vai kairinošā komponente pastiprina maisījuma kairinošās vai kodīgumu izraisošās īpašības atbilstīgi tās potenciālam un koncentrācijai. Kodīgumu izraisošām komponentēm, kad tās ir atrodamas zem vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ļauj šīs komponentes klasificēt 1. kategorijā, bet ir koncentrācijā, kas ļauj pieskaitīt maisījumu kairinošiem, izmanto 10 punktu vērtēšanas koeficientu. Maisījumu pieskaita pie nopietnus acu bojājumus izraisošiem vai acu kairinātājiem, ja šādu komponenšu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.3.3.3.3. Turpmāk 3.3.3. tabulā ir vispārīgās robežkoncentrācijas, kas izmantojamas, lai noteiktu, vai maisījums ir kairinošs acīm vai rada nopietnus acu bojājumus.

3.3.3.3.4.1. Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteiktus maisījumu veidus, kas satur vielas, tādas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.3.3.3.1. un 3.3.3.3.2. punktā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas izraisa kodīgumu vai ir kairinošas mazākās koncentrācijās nekā 1 %.

3.3.3.3.4.2. Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, kā klasificēšanas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.3.2.3. punktu), jo pH vērtība sniedz labāku norādi par nopietniem acu bojājumiem nekā 3.3.3. tabulā dotās vispārīgās robežkoncentrācijas.

3.3.3.3.4.3. Maisījumu, kurā ir kodīgumu izraisošas vai kairinošas sastāvdaļas, kuras to ķīmisko īpašību dēļ nevar klasificēt, pamatojoties uz pieskaitīšanas pieeju (3.3.3. tabula), klasificē ietekmes uz acīm 1. kategorijā, ja tas satur ≥ 1 % kodīgumu izraisošu sastāvdaļu, vai 2. kategorijā, ja tas satur ≥ 3 % kairinošu sastāvdaļu. Maisījumu klasificēšana, kuros ir sastāvdaļas, kurām nevar piemērot 3.3.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.3.4. tabulā.

3.3.3.3.5. Dažreiz ir ticami dati par to, ka sastāvdaļas radītā atgriezeniskā/neatgriezeniskā ietekme uz acīm neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda vai lielāka par 3.3.3.3.6. iedaļas 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē, pamatojoties uz šiem datiem. Citos gadījumos, kad var gaidīt, ka sastāvdaļas kodīguma/kairinājuma ādai bīstamība vai atgriezeniskā/neatgriezeniskā ietekme uz acīm neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar vai lielāka par 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver maisījuma pārbaudi. Šajos gadījumos piemēro ar pierādījumu daudzumu pamatoto daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.3.6. Ja ir dati par to, ka sastāvdaļa(s) var izraisīt kodīgumu vai kairinājumu koncentrācijā < 1 % (kodīgumam) vai < 3 % (kairinājumam), maisījumu klasificē attiecīgi.