2.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 212/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 izklāstīti noteikumi, kas regulē salmonellas atklāšanu un kontroli mājputnos. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2160/2003 8. panta 1. punkta d) apakšpunktam var nolemt, ka valsts programmas ietvaros neizmantos īpašas kontroles metodes, ko noteikušas dalībvalstis, lai sasniegtu Kopienas mērķus, kas izvirzīti atbilstīgi minētajai regulai.

(2)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2160/2003 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam var nolemt, ka valsts programmas ietvaros lieto vai var lietot īpašas kontroles metodes zoonožu un zoonožu izraisītāju izplatības samazināšanai dzīvnieku pirmējās ražošanas posmā un citos pārtikas ķēdes posmos un var pieņemt noteikumus par šādu metožu izmantošanas nosacījumiem.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2160/2003 15. pantam Komisijai pirms noteikumu par īpašām kontroles metodēm ierosināšanas ir jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(4)

Komisija apsprieda ar EFSA antibakteriālu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu salmonellu kontrolei mājputnos. Pēc minētās apspriešanas EFSA2004. gada 21. oktobrī izdeva divus atsevišķus atzinumus par šiem jautājumiem.

(5)

EFSA savā atzinumā par antibakteriālo līdzekļu izmantošanu salmonellu kontrolei mājputnos ieteica neveicināt antibakteriālo līdzekļu izmantošanu, jo sabiedrības veselībai pastāv mikrobu attīstības, selekcijas un rezistences izplatības risks. Antibakteriālo līdzekļu izmantošana jāpakļauj formāliem nosacījumiem, kas nodrošina sabiedrības veselības aizsardzību, tai jābūt iepriekš pilnībā pamatotai un reģistrētai kompetentajā iestādē.

(6)

Tādēļ, pamatojoties uz EFSA atzinumu, ir lietderīgi noteikt, ka antibakteriālos līdzekļus nedrīkst izmantot valsts kontroles programmās, kas jāpieņem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2160/2003 6. pantam, bet tikai ārkārtas gadījumos, uz ko atsaucas EFSA savā atzinumā.

(7)

Jebkuros apstākļos ir izmantojami tikai veterinārās medicīnas līdzekļi, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (2), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (3).

(8)

Antibakteriālie veterinārās medicīnas līdzekļi šajā regulā dēvēti par antibakteriāliem līdzekļiem. Taču arī līdzekļi, kas apstiprināti kā barības piedevas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulai (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (4), tiek uzskatīti par antibakteriāliem līdzekļiem. Tie jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šo piedevu izmantošana var būt paņēmiens, kā ierobežot salmonellas infekciju ar barību, bet tās nav saistītas ar attīstību, selekciju un rezistences izplatību.

(9)

EFSA savā atzinumā par vakcīnu izmantošanu salmonellas kontrolei mājputnos secina, ka mājputnu vakcinācija uzskatāma par papildu pasākumu, kas palielina putnu izturību pret salmonellas iedarbību un samazina tās izplatīšanos.

(10)

EFSA savā atzinumā arī piemin, ka ar noteikumu, ja atklāšanas metodes spēj diferencēt vakcīnas celmus no savvaļas celmiem, abas pašlaik dabūjamās inaktivētās un dzīvās vakcīnas var droši izmantot visā putnu dzīves laikā, izņemot izdalīšanās periodā pirms kaušanas un attiecībā uz dzīvām vakcīnām, dējējvistām dēšanas periodā. Slāņu vakcināciju uzskata par lietderīgu izplatīšanās un olu inficēšanās samazināšanas pasākumu, kad mērķis ir samazināt lielu izplatību. Salmonella enteritidis ir ievērojamākais cilvēku saslimšanas izraisītājs, lietojot uzturā olas.

(11)

Tādēļ, pamatojoties uz EFSA atzinumu, ir lietderīgi noteikt, ka dējējvistām olu dēšanas periodā pašlaik dabūjamās dzīvās vakcīnas nedrīkst izmantot valsts kontroles programmās, kas jāpieņem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2160/2003 6. pantam. Dzīvās vakcīnas nav izmantojamas, ja ražotājs nenodrošina pienācīgu metodi, kā bakterioloģiski atšķirt salmonellas savvaļas tipa celmus no vakcīnas celmiem.

(12)

Pamatojoties uz esošiem zinātniskajiem atzinumiem, sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošanas interesēs dalībvalstīs ar augstu saslimstību obligāti izmantojamas dzīvās vai inaktivētās vakcīnas pret Salmonella enteritidis. Bāzes līnijas pētījumu laikā uzrādītā Salmonella enteritidis izplatība jāizmanto par obligātās vakcinācijas slieksni atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2004/665/EK (5) un Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajai pārbaudes shēmai.

(13)

Attiecībā uz vaislas mājputnu saimēm Komisijas 2005. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1091/2005 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu salmonellas apkarošanas programmās (6) izpildi paredzēti noteikumi attiecībā uz antibakteriālo līdzekļu un vakcīnu izmantošanu salmonellas valsts kontroles programmās Gallus gallus vaislas saimēs.

(14)

Skaidrības labad ir lietderīgi Regulu (EK) Nr. 1091/2005 atcelt un aizstāt ar šo regulu.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

mājputniem, kam ir tādas salmonellas infekcijas pazīmes, kuras, iespējams, dzīvniekiem rada nevajadzīgas ciešanas; inficētās saimes, kuras ārstētas ar antibakteriāliem līdzekļiem, uzskatāmas par inficētām ar salmonellu; vaislas saimēs jāveic pienācīgi pasākumi, lai maksimāli samazinātu salmonellas izplatības risku visā pārējā audzēšanas piramīdā;

b)

vaislas saimju vērtīgā ģenētiskā materiāla glābšanai, lai izveidotu jaunas saimes bez salmonellas, ieskaitot “elites saimes”, apdraudēto šķirņu saimes un pētniecības vajadzībām turētās saimes; no tādu mājputnu olām, kuri ārstēti ar antibakteriāliem līdzekļiem, izšķīlušies cāļi augšanas periodā reizi divās nedēļās jāapseko pēc shēmas, kas paredzēta 1 % attiecīgās salmonellas atklāšanai ar 95 % ticamības robežu;

c)

kompetentās iestādes katrā gadījumā atsevišķi izsniegta atļauja mērķiem, kas nav salmonellas kontrole, saimēs, kur ir aizdomas par salmonellas infekciju, īpaši pēc epidemioloģiskās izmeklēšanas par barības izraisītu salmonellas izplatīšanos vai izšķilšanās laikā vai novietnē konstatētas salmonellas; tomēr ārkārtas situācijās dalībvalstis var nolemt atļaut ārstēšanu bez iepriekšējas apstiprināšanas, ja paraugus ņem apstiprināts veterinārārsts tā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 2. panta g) punktā (7), un par ārstēšanu nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei; saimes uzskatāmas par inficētām ar salmonellu, ja paraugu ņemšana nav notikusi atbilstīgi šā punkta nosacījumiem.

—

ja to apmierina audzēšanas saimniecībā un olu ražošanas saimniecībā veiktie profilakses pasākumi; kā arī tad,

—

ja ir pierādīta Salmonella enteritidis neesība audzēšanas un olu ražošanas saimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku ierašanās.