EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006R1967-20120119
Council Regulation (EC) N o 1967/2006 of 21 December 2006 concerning management measures for the sustainable exploitation of fishery resources in the Mediterranean Sea, amending Regulation (EEC) No 2847/93 and repealing Regulation (EC) No 1626/94
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 ( 2006. gada 21. decembris ), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94
Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 ( 2006. gada 21. decembris ), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94
2006R1967 — LV — 19.01.2012 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), ►C2 kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 ◄ (OV L 409, 30.12.2006, p.11) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) |
L 347 |
44 |
30.12.2011 |
|
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1967/2006
(2006. gada 21. decembris),
►C2 kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 ◄
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:|
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 1 ) attiecas uz Vidusjūru. |
|
(2) |
Padome ar Lēmumu 98/392/EK ( 2 ) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā izklāstīti jūru dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības principi un noteikumi. Saskaņā ar minēto konvenciju Kopiena kopā ar citām piekrastes valstīm cenšas koordinēt dzīvo jūras resursu pārvaldību un saglabāšanu. |
|
(3) |
Saskaņā ar Lēmumu 98/416/EK ( 3 ) Kopiena ir Līgumslēdzēja puse nolīgumam par Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (turpmāk “GFCM”). GFCM nolīgumā ir paredzēta reģionālas sadarbības sistēma, lai saglabātu un pārvaldītu Vidusjūras resursus teritorijā, uz ko attiecas GFCM nolīgums, pieņemot ieteikumus, kas uzliek saistības Līgumslēdzējām pusēm. |
|
(4) |
Vidusjūras zvejas vietu bioloģisko, sociālo un juridisko aspektu dēļ ir nepieciešams, lai Kopiena izveidotu īpašu pārvaldības sistēmu. |
|
(5) |
Kopiena ir sākusi piemērot uz piesardzības principa balstītu pieeju, lai aizsargātu un saglabātu dzīvos ūdeņu resursus un jūras ekosistēmas, un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantojumu. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētā pārvaldības sistēma attiecas uz darbībām, kas pieder pie Vidusjūras zivju krājumu zvejas ar Kopienas kuģiem gan Kopienas ūdeņos, gan starptautiskos ūdeņos, pie zvejas ar trešo valstu kuģiem dalībvalstu zvejas zonās vai Savienības pilsoņu veiktas zvejas Vidusjūras atklātajā jūras daļā. |
|
(7) |
Tomēr, lai netraucētu zinātniskus pētījumus, šī regula nebūtu jāpiemēro nekādām darbībām, ko veic pētniecības nolūkos. |
|
(8) |
Jāizveido efektīva pārvaldības sistēma, pareizi sadalot Kopienas un dalībvalstu pienākumus. |
|
(9) |
Stingra dažu jūras dzīvnieku sugu aizsardzība, kas jau paredzēta ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( 4 ) un ir piemērojama dalībvalstu suverenitātē esošām jūrām, būtu jāattiecina arī uz Vidusjūras atklātiem ūdeņiem. |
|
(10) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/800/EK ( 5 ), kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas Konvencija), līdztekus noteikumiem par Vidusjūras nozīmes teritoriju saglabāšanu paredz sastādīt izzūdošu vai apdraudētu sugu sarakstus un tādu sugu sarakstus, kuru izmantošana ir regulēta. |
|
(11) |
Lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes ieteikumus, jāparedz jauni tehniski zvejas pasākumi, lai aizstātu tos, kas ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā ( 6 ). Vērā būtu jāņem arī svarīgākie elementi, kas ietverti Vidusjūras zvejas resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas rīcības plānā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. |
|
(12) |
Tādēļ būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1626/94. |
|
(13) |
Būtu jāvairās pārāk lielos apjomos zvejot mazizmēra zivis. Lai to nodrošinātu, ir jāaizsargā konkrētas zonas, kur pulcējas mazuļi, ņemot vērā vietējos bioloģiskos apstākļus. |
|
(14) |
Būtu jāaizliedz vai daudz stingrāk jāierobežo tādu zvejas rīku lietojums, kuri kaitē jūras videi vai izraisa dažu zivju krājumu noplicināšanu. |
|
(15) |
Lai izvairītos no turpmāka zivju mazuļu mirstības pieauguma un būtiski samazinātu mirušo jūras organismu izmetumu daudzumu no zvejas kuģiem, ir lietderīgi paredzēt lielāku linuma acu un āķu izmēru traļu linumam, grunts tīkliem un āķu jedām, ko izmanto dažu jūras organismu sugu zvejai, kā arī obligāti lietot tīklus ar kvadrātveida linuma acīm. |
|
(16) |
Paredzot pārejas posmu, pirms palielināt grunts traļu linuma acu izmēru, ir lietderīgi noteikt dažus traļu parametrus, tādējādi vairojot pašlaik izmantojamo linuma acu selektivitāti. |
|
(17) |
Zvejas piepūles pārvaldībai būtu jābūt galvenajam instrumentam, ar ko Vidusjūrā nodrošināt ilgtspējīgu zvejniecību. Lai to panāktu, ir lietderīgi noteikt vispārējos galveno pasīvo zvejas rīku tipu izmērus, lai ierobežotu vienu faktoru, kas iespaido izmantojamo zvejas piepūli. |
|
(18) |
Daļa no krasta teritorijas būtu jārezervē selektīviem zvejas rīkiem, ko lieto zvejnieki, kas zvejo mazos apjomos, lai aizsargātu zivju mazuļu uzturēšanās vietas un apdraudētās dzīvotnes, un uzlabotu Vidusjūras zvejniecības sociālo ilgtspējību. |
|
(19) |
Ir lietderīgi noteikt dažu jūras organismu minimālo izkraušanas izmēru, lai uzlabotu to izmantojumu, kā arī, lai noteiktu standartus, no kā vadoties dalībvalstis var veidot savu piekrastes zvejas pārvaldības sistēmu. Lai to nodrošinātu, konkrētu sugu vai sugu grupas zvejas rīku selektivitātei būtu pēc iespējas jāsaskan ar pieļaujamajiem to sugu vai sugu grupas izmēriem, kuras nozvejo ar šiem rīkiem. |
|
(20) |
Lai netraucētu zivju krājumu un citu jūras organismu mākslīgu atjaunošanu vai pārvietošanu, būtu jāatļauj darbības, kas jāveic, lai tā varētu notikt, ar nosacījumu, ka tās sader ar attiecīgo sugu ilgtspējību. |
|
(21) |
Tā kā Vidusjūrā ļoti svarīga ir atpūtas zveja, ir jānodrošina, lai tā notiktu, būtiski netraucējot rūpniecisku zveju, būtu saderīga ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un ievērotu Kopienas saistības pret reģionālām zivsaimniecības organizācijām. |
|
(22) |
Tā kā daudzām Vidusjūras zvejniecībām, kuras ir ierobežotas atsevišķās ģeogrāfiskās apakšzonās, ir īpašas pazīmes, un ņemot vērā tradīciju apakšzonu līmenī piemērot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu, ir lietderīgi paredzēt Kopienas un attiecīgu dalībvalstu pārvaldības plānu izstrādi, zvejas piepūles pārvaldību papildus apvienojot ar īpašiem tehniskiem pasākumiem. |
|
(23) |
Lai nodrošinātu efektīvu zvejas darbību kontroli, būtu jāveic daži konkrēti pasākumi, kas papildina tos, kas paredzēti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai ( 7 ), vai ir stingrāki par tiem. Konkrēti, ir jāsamazina pašreizējais nozvejas dzīvsvara ekvivalenta – 50 kg robežlielums – to sugu zivīm, kas tālu migrējošās un mazajām pelaģisko sugu zivīm, ko nozvejo Vidusjūrā un kas jāieraksta kuģa žurnālā. |
|
(24) |
Tā kā Kopienas zvejniecības veic vairāk kā 75 % no visas Vidusjūras zobenzivju nozvejas, ir lietderīgi noteikt pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, kompetentām reģionālām zivsaimniecības organizācijām būtu jāierosina tehniski pasākumi konkrētu tāli migrējošu sugu saglabāšanai. Attiecīgi Komisijai būtu cik drīz vien iespējams jāiesniedz piemēroti priekšlikumi GFCM un Starptautiskai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai (ICCAT). Tas, ja noliktā termiņā vienošanās nebūs panākta, neliegs Eiropas Savienībai šajā sakarā pieņemt pasākumus, kamēr nebūs panākta daudzpusēja vienošanās. |
|
(25) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 813/2004 ir ieviesti īpaši pasākumi attiecībā uz zveju ūdeņos ap Maltu saskaņā ar Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 21. pantu un III pielikumu. Ir lietderīgi šos noteikumus paturēt spēkā. |
|
(26) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 8 ). |
|
(27) |
Grozījumi šīs regulas pielikumos arī būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz:
a) ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, ja tādas darbības veic:
i) Vidusjūras ūdeņos uz austrumiem no 5o36' W (turpmāk “Vidusjūra”), kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā;
ii) Vidusjūrā ārpus i) apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, un tās veic Kopienas zvejas kuģi;
iii) Vidusjūrā ārpus i) apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, un tās veic dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību; un
b) uz Vidusjūrā nozvejoto zvejas produktu laišanu tirgū.
2. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic vienīgi zinātniskiem pētījumiem, kas notiek ar attiecīgas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to dotām pilnvarām.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “velkami zvejas rīki” ir visi zvejas rīki – izņemot velkamas āķu jedas – ko velk vai nu ar zvejas kuģa dzinēja jaudu, vai uzvelk uz zvejas kuģa ar vinčām, ja kuģis ir noenkurots vai lēni brauc, pie tiem konkrēti pieder arī velkami tīkli un dragas (austeru tīkli);
a) “velkami tīkli” ir traļi, kuģu vadi un krastā velkami vadi;
i) “traļi” ir zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju un kas sastāv no koniskas vai piramīdas formas korpusa (piemēram, traļa korpusa), kas pakaļējā daļā ir noslēdzas ar āmi, un kura atvērums var būt pagarināts ar spārniem vai var būt nostiprināts uz rāmja. Horizontālo atvērumu iegūst, vai nu ar traļa durvīm, vai nodrošina to ar rāmi vai maināmas formas un lieluma ietvaru. Tādus zvejas rīkus var vilkt vai nu pa grunti (grunts traļus) vai vidēji dziļi (pelaģiskus traļus);
ii) “kuģu vadi” ir aptveroši zvejas rīki un velkami vadi, ko darbina un uzvelk uz klāja ar virvēm un vinčām no braucoša vai noenkurota kuģa, un ko nevelk ar kuģa galveno dzinēju, un tie sastāv no diviem sānu spārniem un centrālās daļas, kas ir vai nu karotveida formā vai ar maisu tās pakaļējā daļā, un ko var lietot no ūdens līmeņa līdz pašai gruntij, atkarībā no tā, kādas sugas zvejo;
iii) “krastā velkami vadi” ir aptveroši tīkli un velkami tīkli, ko izmet no kuģa un izmanto no krasta;
b) “dragas” ir zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju (kuģa draga) vai ar noenkurota kuģa motorizētu vinču (mehanizēta draga), zvejojot divvāku gliemenes, gliemežus vai sūkļus, un kas sastāv no tīkla linuma maisa vai metāla groza, kas pierīkots pie maināma lieluma un formas stingra rāmja vai stieņa, un kam apakšdaļā var būt ieapaļš, asināts vai zobains greblis, un kuram var būt vai nebūt pierīkotas vadotnes un gremdējošas plāksnes. Dažas dragas arī ir aprīkotas ar hidrauliskām iekārtām (hidrauliskas dragas). Šajā regulā dragas, ko velk ar rokām vai rokas vinču seklos ūdeņos ar kuģi vai bez tā, zvejojot divvāku gliemenes, gliemežus vai sūkļus (rokas draga), neuzskata par velkamiem zvejas rīkiem;
2) “aizsargājama zvejas teritorija” ir ģeogrāfiski noteikta jūras ūdeņu teritorija, kurā uz laiku vai pastāvīgi ir aizliegtas vai ierobežotas konkrētas zvejas darbības, lai uzlabotu ūdeņu dzīvo resursu izmantojumu un saglabāšanu vai aizsargātu jūras ekosistēmas;
3) “grunts tīkls” ir rāmjtīkls, grunts žaunu tīkls vai kombinēts grunts tīkls;
a) “rāmjtīkli” ir visi tīkli, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem uz vienas augšējās stropes paralēli savienotiem tīkla gabaliem, kas jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināti vai ko var nostiprināt uz jūras gruntas;
b) “grunts žaunu tīkls” ir jebkāds tīkls, kas izgatavots no viena tīkla gabala, ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un atsvari, un kas ar jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts, un kas notur zvejas rīku nekustīgi vai nu tuvu pie grunts vai peld ūdens slānī;
c) “kombinēts grunts tīkls” ir jebkurš grunts žaunu tīkls kombinācijā ar rāmjtīklu, kas veido tā apakšējo daļu;
4) “aptveroši tīkli” ir tīkli, ar ko zivis zvejo, tās aptverot gan no visām pusēm, gan no apakšas. Tie var vai arī var nebūt aprīkoti ar savilcējvirvi.
a) “riņķvadi” ir visi aptverošie tīkli, kuru apakšdaļu savelk kopā ar savilcējvirvi, kas ir izvilkta cauri vairākiem pie grunts stropes piestiprinātiem gredzeniem, un ar kuru tīklu var savilkt un noslēgt. Riņķvadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;
5) “murdi” ir zvejas rīki, ko piestiprina vai novieto uz grunts, un kas darbojas kā slazdi jūras dzīvo organismu ķeršanai. Tie ir groza, kausa, mucas vai krātiņa formā, un vairumā gadījumu tie sastāv no stingra vai daļēji stingra rāmja, kas izgatavots no dažādiem materiāliem (koka, klūgu pinuma, metāla stieņiem, stiepļu pinuma, utt.), un var būt vai nebūt nosegti ar tīkla linumu. Tiem ir viena vai vairākas gludas piltuves vai atvērumi, kas ļauj zivīm iekļūt iekšējā kamerā. Tos var izmantot atsevišķi vai vairākus kopā. Ja izmanto vairākus kopā, tad pie vienas galvenās auklas dažāda garuma atzarojuma auklās ar dažādām atstarpēm atkarībā no zvejojamajām sugām ir iestiprināti vairāki murdi;
6) “jedas” ir zvejas rīki, kas sastāv no galvenās auklas, pie kuras dažāda garuma atzariem ar dažādām atstarpēm – atkarībā no tā, kādas sugas zivis paredzēts zvejot – ir piestiprināti daudzi āķi. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras virsmas līmenim; tās var izmest vai nu tuvu pie grunts (grunts āķu jedas) vai atstāt dreifējam ūdenī vai tuvu pie ūdens līmeņa (peldošas āķu jedas);
7) “āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķu gali var būt taisni vai arī atlocīti un izliekti; to kāti var būt dažādā garumā un formā, un to šķērsgriezums var būt apaļš (līdzens) vai saplacināts (kalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā parasti acs formā veidotās āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, līdz līkuma tālākajam punktam; Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;
8) “atpūtas zveja” ir zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtai vai sportam;
9) “zivju pievilināšanas ierīces (FAD)” ir visas iekārtas, kas dreifē uz jūras virsmas līmeņa un apakšā pievilina tāli migrējošu zivju sugu mazuļus vai pieaugušas tāli migrējošu sugu zivis;
10) “Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām vāc vai nu gliemenes Pinna nobilis, vai sarkanos koraļļus no jūras grunts;
11) “jūraszāļu teritorija” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo jūras augu dominance, vai arī – kur tāda veģetācija ir augusi, un ir jāatjauno. Jūraszāles ir kopīgs termins, kas apzīmē Posidonia oceanica, Cymodocea nodosa, Zoostera marina, Zoostera noltii;
12) “koraļļveidīgo vide” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo tādas bioloģiskas kopienas dominance, ko sauc par “koraļļveidīgiem”, vai kur tāda kopiena ir bijusi, un ir jāatjauno. Koraļļveidīgie ir kopīgs termins, kas apzīmē ļoti sarežģītas bioloģiskas izcelsmes struktūras, ko veido esošā akmeņu apakšslāņa nepārtraukta pārklāšanās ar kaļķu slāni, un ko galvenokārt rada koraļļveida sarkano aļģu un dzīvnieku organismu, piemēram, sūkļveidīgo, ascīdiju, zarndobumaiņu (Cnidarians) (ragaino koraļļu, jūras vēdekļu, utt.), sūneņu (Bryozoans), daudzsaru tārpu (Serpulids), posmtārpu, un citu kaļķakmens nostiprinātāju organismu veiktā celtniecības darbība un veidotās kaļķu čaulas;
13) “mäerl vide” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo tādas bioloģiskas kopienas dominance, ko sauc par “mäerl”, vai kur tāda kopiena ir bijusi, un ir jāatjauno. Mäerl ir kopīgs termins, kas apzīmē biogēnas struktūras, ko rada vairākas sarkano koraļļveida aļģu sugas (Corallinaceae) ar cietiem kaļķa skeletiem, un kas aug kā nekur nesaistītas brīvas, zarveida, zarotas vai mezglotas koraļveida aļģes uz jūras grunts, veidojot riņķveida kopumus dubļainā vai smilšainā jūras gruntī. Mäerl vides parasti veido viena vai mainīga sarkano aļģu kombinācija, konkrēti, Lithothamnion corallioides un Phymatolithon calcareum;
14) “tiešā atjaunošana” ir darbības, ar kurām dzīvas atlasītu sugu savvaļas būtnes ielaiž ūdeņos, kuros tie sastopami dabā, lai izmantotu ūdens vides dabīgo produktivitāti zvejai pieejamo zivju skaita palielināšanai un/vai dabiskai sugas nostiprināšanai;
15) “pārvietošana” ir process, ar kuru cilvēki ar nolūku pārvieto un izlaiž kādu sugu teritorijās, kurās izveidotas noteiktas populācijas un pastāv nepārtraukta ģenētiskā mainība.
16) “svešzemju sugas” ir sugas, kuru vēsturiskais zināmais dabiskās izplatības areāls ir ārpus attiecīgās teritorijas.
17) “ieviešana” ir process, ar kuru cilvēki ar nolūku pārvieto un palaiž svešzemju sugu jebkurā vidē, kas ir ārpus tās vēsturiskā dabiskās izplatības areāla.
II NODAĻA
AIZSARGĀJAMAS SUGAS UN DZĪVOTNES
3. pants
Aizsargājamas sugas
1. Apzināti ķert, turēt kuģī, pārsūtīt vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK, IV pielikumā minētos jūras dzīvniekus ir aizliegts izņemot gadījumus, ja ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 16. pantu.
2. Neņemot vērā 1. punktu, turēt kuģī, pārkraut uz citu kuģi vai izkraut nejauši noķertus 1. punktā minētos jūras sugu dzīvniekus, ir atļauts, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu dzīvnieku atkopšanai, un ar nosacījumu, ka kompetentas attiecīgu valstu iestādes ir laikus pienācīgi informētas.
4. pants
Aizsargājamas dzīvotnes
1. Zvejot ar traļiem, dragām, riņķvadiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs jūraszāļu teritorijām, īpaši kur ir Posidonia oceanica vai citi jūras fanerogāmie augi.
Atkāpjoties no pirmās daļas, riņķvadu, kuģu vadu vai līdzīgu zvejas rīku izmantošanu, kuru dziļums un darbība, veicot zveju, nozīmē to, ka savilcējvirve, galvenā strope vai izvelkošās troses neskar jūraszāļu teritoriju, var atļaut saskaņā ar pārvaldības plāniem, kas paredzēti saskaņā ar šīs regulas 18. vai 19. pantu.
2. Zvejot ar traļiem, dragām, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs koraļļveidīgo dzīvotēm un mäerl vidēm.
▼M1 —————
4. Šā panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 2. punktā paredzēto aizliegumu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas piemēro visām Natura 2000 teritorijām, visām īpaši aizsargājamām teritorijām un Vidusjūras reģiona īpaši aizsargājamām teritorijām (SPAMI), kuras ir izraudzītas minēto biotopu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai Lēmumu 1999/800/EK.
5. Atkāpjoties no 1. punkta 1. apakšpunkta, Komisija var atļaut zveju kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem vai vienāds ar 12 metriem un dzinēja jauda ir mazāka par 85 kW vai vienāda ar 85 kW un kuri zvejo ar velkamiem grunts zvejas rīkiem Posidonia audzēs, saskaņā ar Regulas (EK) 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja:
i) attiecīgās zvejas darbības regulē ar pārvaldības plānu, kas paredzēts šīs regulas 19. pantā;
ii) attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 33 % no teritorijas, ko sedz Posidonia oceanica jūraszāļu audzes, uz kuru attiecas pārvaldības plāns;
iii) attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 10 % jūraszāļu teritorijas attiecīgās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos.
Zvejas darbības, kas atļautas saskaņā ar šo pantu:
a) atbilst 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta, 9. panta 3. punkta 2) apakšpunkta un 23. panta prasībām;
b) regulē, lai nodrošinātu to, ka III pielikumā minēto sugu nozveja ir minimāla.
Tomēr 9. panta 3. punkta 1. apakšpunktu nepiemēro.
Ja zvejas kuģi, kas darbojas saskaņā ar šo pantu, izņem no flotes, iesaistot sabiedrisko finansējumu, īpašo zvejas atļauju, kas piešķirta šai zvejas darbībai, izņem un vairs neizsniedz.
Attiecīgās dalībvalstis izveido uzraudzības plānu un ik pēc trim gadiem, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās, ziņo Komisijai par Posidonia oceanica jūraszāļu audžu stāvokli, kuras skar grunts velkamo zvejas rīku darbības, kā arī dara zināmu atļauto zvejas kuģu sarakstu. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2009. gada 31. jūlijam.
6. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu zinātniskās informācijas vākšanu, lai noteiktu un kartē iezīmētu dzīvotnes, kas jāaizsargā saskaņā ar šo pantu.
III NODAĻA
AIZSARGĀJAMAS ZVEJAS TERITORIJAS
5. pants
Informācijas procedūra, izveidojot aizsargājamas zvejas teritorijas
Dalībvalstis Komisijai līdz 2007. gada 31. decembrim dara zināmu informāciju, kas attiecas uz aizsargājamo zvejas teritoriju izveidi un uz iespējamajiem tajos piemērojamiem pārvaldības pasākumiem gan ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, gan ārpus tiem, ja sakarā ar zivju mazuļu uzturēšanās vietu, zivju nārsta vietu vai jūras ekosistēmu aizsardzību pret kaitīgu zvejas ietekmi ir nepieciešami īpaši pasākumi.
6. pants
Kopienas aizsargājamas zvejas teritorijas
1. Divos gados pēc šīs regulas pieņemšanas Padome, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, kā arī uz jebkuru citu attiecīgu informāciju šajā sakarā, izraugās aizsargājamas zvejas teritorijas, kas pārsvarā atrodas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, tostarp arī zvejas darbību tipus, kas šādās teritorijās ir aizliegti vai atļauti.
2. Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citas aizsargājamas zvejas teritorijas vai mainīt attiecībā uz tām noteiktās robežas un pārvaldības noteikumus, pamatojoties uz jaunu attiecīgu zinātnes informāciju.
3. Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu zinātniskas informācijas vākšanu, ar ko zinātniski identificētu un kartēs iezīmētu teritorijas, ko uzskata par aizsargājamām saskaņā ar šo pantu.
7. pants
Attiecīgu valstu aizsargājamas zvejas teritorijas
1. Dalībvalstis divos gados pēc šīs regulas pieņemšanas un arī pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, savos teritoriālos ūdeņos izvēlas citas aizsargājamas zvejas teritorijas, kur zvejas darbības var būt aizliegtas vai ierobežotas, lai saglabātu un pārvaldītu ūdeņu dzīvos resursus vai uzturētu, vai uzlabotu jūras ekosistēmu saglabāšanas statusu, ņemot vērā tās aizsargājamās jūras teritorijas, kas jau izveidotas laikā, kad stājas spēkā šī regula. Kompetentas attiecīgu dalībvalstu iestādes pieņem lēmumus par zvejas rīkiem, ko var lietot aizsargājamās teritorijās, kā arī attiecīgus tehniskus noteikumus, kas nav mazāk stingri par Kopienas tiesību aktiem.
2. Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citas aizsargājamas zvejas teritorijas vai mainīt saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežas un pārvaldības noteikumus, pamatojoties uz jaunu attiecīgu zinātnes informāciju. Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu zinātniskas informācijas vākšanu, ar ko zinātniski identificētu un kartēs iezīmētu teritorijas, ko uzskata par aizsargājamām saskaņā ar šo pantu.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus tūlīt dara zināmus Komisijai. Dalībvalstis, piemērojot 1. un 2. punktu, informē Komisiju par zinātniskiem, tehniskiem un juridiskiem iemesliem, kas ir pamatā prasībai pēc īpašiem pasākumiem.
4. Ja aizsargājama zvejas teritorija, kas ierosināta kādas dalībvalsts teritoriālos ūdeņos, var ietekmēt kādas citas dalībvalsts kuģus, to izvēlas tikai pēc tam, kad ir notikušas Komisijas, dalībvalsts un Reģionālās konsultatīvās padomes apspriedes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8. panta 3. līdz 6. punktu.
5. Ja Komisija uzskata, ka zvejas pārvaldības pasākumi, par ko paziņots saskaņā ar 3. punktu, nav pietiekami, lai nodrošinātu resursu un apkārtējās vides augsta līmeņa aizsardzību, tā, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalsti, var lūgt to grozīt attiecīgo pasākumu vai ierosināt Padomei izvēlēties aizsargājamu zvejas teritoriju vai paredzēt zvejniecības pārvaldības pasākumus attiecīgajiem ūdeņiem.
IV NODAĻA
IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS RĪKIEM
8. pants
Aizliegti zvejas rīki un paņēmieni
1. Zvejā neizmanto vai uz kuģa netur:
a) toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas;
b) elektrošoka ģeneratorus;
c) sprāgstvielas;
d) vielas, kas var sprāgt, ja tās sajauc;
e) velkamas ierīces sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgu organismu ieguvei;
f) pneimatiskus āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, ar ko vākt akmeņos ierakušās divvāku gliemenes;
g) Sv. Andreja krustus un līdzīgus velkamus rīkus jo īpaši sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgu organismu ieguvei;
h) grunts traleriem – tīklu linuma paneļus, kuru linuma acis ir mazākas par 40 mm .
2. Grunts tīklus nelieto, zvejojot šādas sugas: garspuru tunzivis (Thunnus alalunga), zilās tunzivis (Thunnus thynnus), zobenzivis (Xiphias gladius), jūras plaužus (Brama brama), haizivis (Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae un Lamnidae).
Atkāpjoties no iepriekš teiktā, ne vairāk kā 3 nejauši piezvejotus pirmajā daļā minēto haizivju sugu eksemplārus var paturēt uz kuģa vai izkraut, ja saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tie nepieder pie aizsargājamām sugām.
3. Ir aizliegta jūras dateļu (Lithophaga litophaga) un parasto mīdiju (Pholas dactylus) zvejošana, turēšanu uz kuģa, pārkraušana, izkraušana, glabāšana, pārdošana un izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai.
4. Harpūnas ir aizliegts lietot, ja tās izmanto kopā ar akvalangiem vai naktīs, no saulrieta līdz rītausmai.
5. Ir aizliegta langustu mātīšu (Palinuridae spp.) ar ikriem un omāru mātīšu (Homarus gammarus) ar ikriem zvejošana, turēšana uz kuģa, pārkraušana uz cita kuģa, izkraušana, glabāšana, pārdošana un izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai. Langustu mātītes ar ikriem un omāru mātītes ar ikriem pēc to nejaušas piezvejas tūlīt atlaiž atpakaļ jūrā vai arī tos izmanto tiešai krājumu atjaunošanai un pārvietošanai saskaņā ar pārvaldības plāniem, kā izklāstīts šīs regulas 18. un 19. pantā.
9. pants
Minimālais linuma acu izmērs
1. Zvejošanai izmantot vai uz kuģa turēt aizliegts velkamus zvejas rīkus, aptverošus tīklus vai žaunu tīklus, ja linuma acis tajā tīkla daļā, kur acis ir vismazākās, neatbilst šā panta 3. līdz 6. punktam.
2. Linuma acu izmēru nosaka ar procedūrām, kas precizētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 129/2003 ( 9 ).
3. Velkamajiem zvejas tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acs izmērs ir:
a) kvadrātveida linumiem – acs lielums āmjos ir 40 mm; vai
b) pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – rombveida tīkliem acs lielums ir 50 mm ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga vai lielāka nekā a) apakšpunktā minētajiem tīkliem.
Zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu tīkliem.
Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina atbilstīgus pielāgojumus, ja tādi vajadzīgi.
4. Traļiem, kas domāti sardīņu un anšovu zvejai, ja šīs sugas pēc šķirošanas ir vismaz 80 % no loma dzīvsvara, minimālais linuma acu izmērs ir 20 mm.
5. Aptverošiem tīkliem minimālais linuma acu izmērs ir 14 mm.
6.
a) Grunts žaunu tīklu linuma acu izmērs nav mazāks par 16 mm.
b) Grunts žaunu tīkliem, ar ko zvejo sarkanās jūras karūsas, ja šīs sugas pēc šķirošanas ir vismaz 20 % no loma dzīvsvara, minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm.
7. Dalībvalsts var atļaut atkāpties no 3., 4. un 5. punkta noteikumiem attiecībā uz kuģu vadiem un krastā velkamiem vadiem, uz ko attiecas 19. pantā minētais pārvaldības plāns, un ar nosacījumu, ka attiecīgā zveja notiek ļoti selektīvi, un faktiski neiespaido jūras vidi un uz tiem neattiecas 4. panta 5. punkts.
8. Dalībvalstis nodrošina jaunākos zinātniskos un tehniskos pamatojumus šādai atkāpei.
10. pants
Minimālais āķa lielums
Zvejošanai izmantot vai turēt uz zvejas kuģa jebkādas āķu jedas ar āķiem, kuru kopgarums ir mazāks par 3,95 cm un platums mazāks par 1,65 cm, ir aizliegts jebkuram zvejas kuģim, kas lieto āķu jedas un izkrauj vai patur uz kuģa sarkanās jūras karūsas (Pagellus bogaraveo), kuru pēc šķirošanas ir vairāk nekā 20 % no loma dzīvsvara.
11. pants
Traļu piestiprinājumi un apvalki
1. Tīkla linuma acis nevienā daļā nav aizsegtas vai kā citādi faktiski samazinātas – izņemot gadījumus, ja lieto ierīces, kas atļautas ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3440/84 ( 10 ), vai uzskaitītas šīs regulas I pielikuma a) daļā.
2. Apvalkam jāatbilst šīs regulas I pielikuma b) daļas tehniskajiem parametriem.
12. pants
Zvejas rīku parametri
Uz kuģa turēt vai izmantot aizliegts zvejas rīkus, kas neatbilst II pielikumā dotajiem parametriem.
13. pants
Minimālie zvejas rīku izmantošanas attālumi un dziļumi
1. Velkamos zvejas rīkus izmantot aizliegts 3 jūras jūdzes no krasta vai līdz 50 m izobatai, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dragu lietojums ir atļauts 3 jūras jūdžu ietvaros neatkarīgi no dziļuma, ja to sugu nozveja, kuras nav vēžveidīgie, nav vairāk kā 10 % no nozvejas dzīvsvara.
2. Traļus lietot aizliegts 1,5 jūras jūdžu attālumā no krasta. Kuģa dragas un hidrauliskas dragas lietot aizliegts 0,3 jūras jūdzes no krasta.
3. Riņķvadus izmantot aizliegts 300 metrus no krasta vai līdz 50 m izobatei, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.
Riņķvadus neizmanto tādos ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks nekā 70 % no riņķvadu kopējā augstuma, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.
4. Dragas sūkļu zvejā aizliegts izmantot līdz 50 m izobatei, un tos nedrīkst zvejot 0,5 jūras jūdzes no krasta.
5. Pēc dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, atļauj atkāpi no 1., 2. un 3. punkta tikai tādā gadījumā, ja šādu atkāpi attaisno konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, ►C2 piemēram, kontinentālā šelfa ierobežots lielums gar visu dalībvalsts piekrasti ◄ vai tralējamu zvejas vietu ierobežotas platības, ja zvejai nav būtiska iespaida uz jūras vidi un tā ietekmē ierobežotu kuģu skaitu, un ar nosacījumu, ka šo zveju nevar veikt ar citiem zvejas rīkiem un uz to attiecas 18. vai 19. pantā minētais pārvaldības plāns. Dalībvalstis nodrošina jaunākos zinātniskos un tehniskos pamatojumus tādai atkāpei.
6. Atkāpjoties no 2. punkta, traļus ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 1,5 jūras jūdzēm, ar nosacījumu, ka dziļums ir lielāks par 50 m izobati.
7. Atkāpjoties no 3. punkta, riņķvadus ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 300 m, vai dziļumā, kas mazāks par 50 m izobati, bet ne mazāks par 30 m izobati. Riņķvadus var izmantot uz laiku līdz 2007. gada 31. decembrim ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks nekā 70 % no riņķvadu kopējā augstuma, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.
8. Atkāpjoties no 2. punkta, gan kuģu dragas, gan hidrauliskās dragas ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 0,3 jūras jūdzēm.
9. Šā panta 5. punktā minēto atkāpi piemēro tikai tādām zvejas darbībām, ko dalībvalstis jau ir atļāvušas, un tādiem kuģiem, kuriem šajā zvejā zvejas ieraksti ir vismaz 5 gadus, un šai atkāpei nevajadzētu radīt jebkādu turpmāku pastāvošās zvejas piepūles pieaugumu.
Sarakstu ar zvejas kuģiem, kam piešķirtas atļaujas, kā arī ziņas par tiem līdz 2007. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai; turklāt nosūta salīdzinājumu ar ziņām par floti 2000. gada 1. janvārī.
Šīs zvejas darbības turklāt:
a) atbilst prasībām, kas minētas 4. pantā, 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 9. panta 3. punkta 2. apakšpunktā un 23. pantā;
b) neietekmē tādu kuģu darbības, kas izmanto citus zvejas rīkus, nevis traļus, zvejas vadus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus;
c) ir regulētas, lai nodrošinātu to, ka tādu sugu nozveja, kas minētas III pielikumā, izņemot molusku gliemenes, ir minimāla;
d) neattiecas uz galvkājiem.
Attiecīgās dalībvalstis sagatavo uzraudzības plānu un pēc šīs regulas stāšanās spēkā ik pa trim gadiem nosūta to Komisijai. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2009. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā šos ziņojumus, Komisija var veikt darbības saskaņā ar šīs regulas 18. pantu vai 19. panta 9. punktu.
10. Atkāpi no 1. un 2. punkta atļauj tādiem zvejas veidiem, kuriem izmanto atkāpi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 5. punktu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
11. Atkāpjoties no 2. punkta, traļu lietojums ir atļauts no 0,7 līdz 1,5 jūras jūdžu attālumā no krasta atkarībā no šādiem faktoriem:
— jūras dziļums nav mazāks par 50 m izobatu;
— konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, ►C2 piemēram, kontinentālā šelfa ierobežots lielums gar visu dalībvalsts piekrasti ◄ vai tralējamu zvejas vietu ierobežotas platības;
— nav būtiskas ietekmes uz jūras vidi;
— atbilstība 9. punkta 3.a un 3.b apakšpunktam;
— tas nerada zvejas piepūles pieaugumu attiecībā uz dalībvalstīs jau atļauto piepūli.
Dalībvalstis Komisijai līdz 2007. gada 30. septembrim paziņo to, kā piemēro šo atkāpi. Šajā paziņojumā iekļauj atļauto zvejas kuģu un apgabalu sarakstu, kas noteikts ar ģeogrāfiskām koordinātēm uz zemes un jūrā.
Dalībvalstis uzrauga zvejas darbības attiecīgajās zonās un nodrošina to zinātnisku novērtēšanu. Zinātniskās novērtēšanas rezultātus paziņo Komisijai reizi trīs gados, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz līdz 2009. gada 31. jūlijam.
Ja Komisija, balstoties uz paziņojumiem, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai uz jauniem zinātnes ieteikumiem, uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi izņēmumam, tā pēc konsultēšanās ar attiecīgo dalībvalsti var lūgt grozīt izņēmumu vai ierosināt Padomei atbilstīgus pasākumus resursu un vides aizsardzībai.
14. pants
Pārejas posma atkāpes attiecībā uz minimālo linuma acu izmēru un minimālo attālumu no krasta zvejas rīku izmantošanai
1. Visus 9. panta 3., 4. un 5. punktā minētos zvejas rīkus, kuru minimālais linuma acu izmērs ir mazāks par šajos punktos noteikto un kurus izmanto saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 2010. gada 31. maijam pat, ja tas neatbilst 13. panta 9. punkta prasībām.
2. Visus 13. panta 1., 2. un 3. punktā minētos zvejas tīklus, ko lieto tuvāk pie krasta nekā tajos paredzēts, un kurus izmanto saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 2010. gada 31. maijam pat, ja tas neatbilst 13. panta 9. punkta prasībām.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu un ņemot vērā zinātnes pamatojumus nepieņem citādu lēmumu.
V NODAĻA
JŪRAS ORGANISMU MINIMĀLAIS IZMĒRS
15. pants
Jūras organismu minimālais izmērs
1. Jūras organismus, kas ir mazāki par III pielikumā doto minimālo izmēru (turpmāk “mazizmēra jūras organismi”) nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj uz citu kuģi, neizkrauj, nenodod citiem, neglabā, neizliek vai nepiedāvā pārdošanai.
2. Jūras organismu izmēru mēra saskaņā ar IV pielikumu. Ja izmēru noteikšanai var izmantot vairāk nekā vienu metodi, jūras organismus uzskata par atbilstošiem vajadzīgajiem izmēriem, ja vismaz viens no mērījumiem ir vienāds ar attiecīgo minimālo izmēru vai lielāks par to.
3. Šā panta 1. punkts neattiecas uz sardīņu mazuļiem, kas ir izkrauti cilvēku patēriņam, ja tie ir nozvejoti ar kuģu vadiem vai krastā velkamiem vadiem, un to zveja ir atļauta saskaņā ar attiecīgu valstu tiesību aktiem, kas paredzēti 19. pantā minētajā pārvaldības plānā, ja attiecīgo sardīņu krājumi ir bioloģiski drošās robežās.
16. pants
Tieša krājumu atjaunošana un pārvietošana
1. Atkāpjoties no 15. panta, mazizmēra jūras organismus var zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut uz citu kuģi, izkraut, nodot citiem, glabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai dzīvus, lai krājumus tieši atjaunotu vai pārvietotu ar tās dalībvalsts atļauju un dotām pilnvarām, kur notiek šīs darbības.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka mazizmēra jūras organismu zveja 1. punktā minētiem mērķiem notiek ar paņēmieniem, kas ir saderīgi ar visiem Kopienas paredzētiem pārvaldības pasākumiem, ko piemēro attiecīgai sugai.
3. Jūras organismus, ko nozvejo 1. punktā minētiem mērķiem, vai nu ielaiž atpakaļ jūrā vai izmanto ekstensīvai akvakultūrai. Ja tos nozvejo atkārtoti, tos var pārdot, glabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja tie atbilst 15. pantā norādītajām prasībām.
4. Svešzemju sugu ieviešana un pārvietošana, kā arī tieša krājumu atjaunošana ar tām ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja to veic saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 22. panta b) punktu.
VI NODAĻA
NEKOMERCIĀLA ZVEJA
17. pants
Atpūtas zveja
1. Atpūtas zvejā aizliegts lietot velkamus zvejas rīkus, aptverošus tīklus, riņķvadus, kuģu dragas, mehanizētas dragas, žaunu tīklus, rāmjtīklus un kombinētos grunts tīklus. Turklāt atpūtas zvejā ir aizliegta āķu jedu lietošana attiecībā uz tāli migrējošām sugām.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas zveja notiek saskaņā ar šajā regulā ietvertajiem mērķiem un noteikumiem.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas zvejā noķertos jūras organismus nepiedāvā tirgū. Tomēr izņēmuma kārtā var atļaut piedāvāt tirgū sugas, kas noķertas sporta sacensībās, ar noteikumu, ka to pārdošanā gūto peļņu izlieto labdarībai.
4. Dalībvalstis veic pasākumus, lai fiksētu datus un nodrošinātu datu atsevišķu vākšanu par Padomes Regulas (EK) 973/2001 ( 11 ) I pielikumā uzskaitīto tāli migrējošu sugu nozveju Vidusjūrā, atpūtas zvejā.
5. Dalībvalstis reglamentē zemūdens zveju ar harpūnām, jo īpaši, lai izpildītu 8. panta 4. punktā minētās saistības.
6. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.
VII NODAĻA
PĀRVALDĪBAS PLĀNI
18. pants
Kopienas mēroga pārvaldības plāni
1. Padome var pieņemt pārvaldības plānus konkrētām Vidusjūras zvejniecībām, jo īpaši teritorijās, kas pilnībā vai daļēji atrodas ārpus dalībvalstu teritoriāliem ūdeņiem. Plānos konkrēti var:
a) iekļaut zvejas piepūles pārvaldības pasākumus;
b) iekļaut konkrētus tehniskus pasākumus, tostarp attiecīgajā gadījumā pagaidu atkāpes no šīs regulas, ja atkāpes ir vajadzīgas zvejniecības darbībai un ar nosacījumu, ka pārvaldības plānā ir nodrošināta ilgtspējīga attiecīgo resursu izmantošana;
c) paredzēt paplašināt obligātu kuģu uzraudzības sistēmu vai līdzīgu sistēmu lietojumu uz kuģiem, kuru lielākais garums ir no 10 m līdz 15 m;
d) paredzēt pagaidu vai pastāvīgus ierobežojumus zonām, kas atvēlētas konkrētiem zvejas rīkiem vai kuģiem, kas ir uzņēmušies saistības saskaņā ar pārvaldības plānu.
Pārvaldības plānos paredz izdot īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 ( 12 ).
Neievērojot Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, no kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, var pieprasīt īpašu zvejas atļauju.
2. Dalībvalstis un/vai Vidusjūras Reģionālā konsultatīvā padome Komisijai var iesniegt ierosinājumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldības plānu izstrādi. Komisija uz tādiem lūgumiem atbild trijos mēnešos pēc to saņemšanas.
3. Dalībvalstis un Komisija pārvaldības plāniem nodrošina pienācīgu zinātnisku pārraudzību. Jo īpaši konkrētus pārvaldības pasākumus attiecībā uz zvejniecībām, kas izmanto sugas, kuru mūžs ir īss, pārskata ik gadu, ņemot vērā pārmaiņas, kādas varētu rasties vērā ņemamā apjomā.
19. pants
Pārvaldības plāni konkrētām zvejas vietām teritoriālos ūdeņos
1. Dalībvalstis līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem pārvaldības plānus zvejai ar traļiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem, aptverošiem tīkliem un dragām to teritoriālos ūdeņos. Uz šādiem pārvaldības plāniem attiecina Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta 2. un 3. punktu un 4. punkta pirmo apakšpunktu.
2. Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citus pārvaldības plānus, pamatojoties uz attiecīgu jaunu zinātnes informāciju.
3. Dalībvalstis pārvaldības plāniem nodrošina pienācīgu zinātnisku pārraudzību. Jo īpaši konkrētus pārvaldības pasākumus attiecībā uz zvejniecībām, kas izmanto sugas, kuru mūžs ir īss, pārskata ik gadu, ņemot vērā pārmaiņas, kādas varētu rasties vērā ņemamā apjomā.
4. Pārvaldības plānos var iekļaut pasākumus, kas paredz vairāk nekā šī regula, lai:
a) celtu zvejas rīku selektivitāti;
b) samazinātu izmetumus;
c) ierobežotu zvejas piepūli.
5. Pasākumi, kas jāiekļauj pārvaldības plānos, ir samērīgi ar mērķiem un paredzamo termiņu, un tajos ņem vērā:
a) krājuma vai krājumu saglabāšanas statusu;
b) krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;
c) to zvejniecību, kurās krājumi ir nozvejoti;
d) pasākumu saimniecisko ietekmi uz attiecīgām zvejniecībām.
6. Pārvaldības plānos paredz izdot īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94.
Neievērojot Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, no kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir mazāks par 10 metriem, var pieprasīt īpašu zvejas atļauju.
7. Šā panta 1. punktā minētos pārvaldības plānus dara zināmus Komisijai līdz 2007. gada 30. septembrim, lai tā varētu nākt klajā ar secinājumiem pirms plāna pieņemšanas. Šā panta 2. punktā minētos pārvaldības plānus dara zināmus Komisijai 6 mēnešu laikā pirms paredzētās stāšanās spēkā. Komisija šos plānus dara zināmus pārējām dalībvalstīm.
8. Ja pārvaldības plāns var ietekmēt kādas citas dalībvalsts kuģus, to pieņem tikai pēc tam, kad ir notikušas Komisijas, attiecīgās dalībvalsts un attiecīgās Reģionālās konsultatīvās padomes apspriedes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8. panta 3. līdz 6. punktā izklāstīto procedūru.
9. Ja Komisija, pamatojoties uz 7. punktā minēto paziņojumu vai jauniem zinātnes ieteikumiem atzīst, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu pieņemtais pārvaldības plāns nav pietiekams, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību resursiem un apkārtējai videi, tā, apspriedusies ar dalībvalsti, var lūgt to grozīt plānu vai var ierosināt Padomei veikt attiecīgus pasākumus resursu un apkārtējās vides aizsardzībai.
VIII NODAĻA
KONTROLES PASĀKUMI
20. pants
Mērķa sugu nozveja
1. Procentuālo daļu, kas minēta 9. panta 4. un 6. punktā, 10. pantā un 13. panta 1. punktā, aprēķina kā visu uz kuģa esošo jūras organismu dzīvsvara proporciju pēc šķirošanas vai izkraušanas. Procentuālos daudzumus var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem raksturīgiem paraugiem.
2. Attiecībā uz zvejas kuģiem, no kuriem uz citu kuģi pārkrauti ūdeņu dzīvie organismi, pārkrautos apjomus ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto procentuālo daļu.
21. pants
Pārkraušana uz citu kuģi
Vienīgi tādi kuģu kapteiņi, kas ved kuģa žurnālu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu, var pārkraut ūdeņu dzīvos organismus uz citiem kuģiem vai saņemt no citiem kuģiem pārkrautus organismus no citiem kuģiem.
22. pants
Noteiktās ostas
1. Nozveju no grunts traleriem, pelaģiskiem traleriem, riņķvadiem, kuģiem āķu jedu zvejai, kuģu dragām un hidrauliskām dragām pirmo reizi izkrauj un piedāvā tirgū jebkurā dalībvalstu noteiktā ostā.
2. Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. aprīlim dara Komisijai zināmu noteikto ostu sarakstu. Komisija šo sarakstu nosūta citām dalībvalstīm.
23. pants
Nozvejas uzraudzība
Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:
“Veicot zvejas darbības Vidusjūrā, kuģa žurnālā jāieraksta jebkādu tādu sugu daudzums, kas norādītas saskaņā ar 8. punktu pieņemtā sarakstā, ja šāda daudzuma svars ir lielāks par 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, kas paturēts uz kuģa.
Tomēr kuģa žurnālā jāieraksta tāli migrējošu sugu un mazo pelaģisko sugu jebkurš svars, kas lielāks par 50 kg dzīvsvara ekvivalentu.”
▼M1 —————
IX NODAĻA
PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ TĀLI MIGRĒJOŠĀM SUGĀM
25. pants
Zobenzivju zveja
Padome līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par tehniskiem līdzekļiem, lai aizsargātu zobenzivju mazuļus Vidusjūrā.
X NODAĻA
PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ ZVEJU ŪDEŅOS AP MALTU
26. pants
25 jūdžu pārvaldības zona ap Maltu
1. Kopienas kuģu piekļuvi ūdeņiem un resursiem zonā, kas sniedzas līdz 25 jūras jūdzēm jūrā no bāzes līnijām ap Maltas salām (turpmāk “pārvaldības zona”), reglamentē šādi:
a) pārvaldības zonā ir atļauta tikai tāda zveja, kurā izmanto zvejas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 12 metrus, un kas neizmanto velkamus zvejas rīkus;
b) minēto kuģu kopējā zvejas piepūle, kas izteikta kā kopējā zvejas kapacitāte, nav lielāka par vidējo 2000. gadā novēroto rādītāju, kas atbilst 1 950 kuģiem, kuriem kopējā dzinēju jauda un tonnāža attiecīgi ir 83 000 kW un 4 035 bruto tonnas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, ir atļauts zvejot konkrētos pārvaldības zonas rajonos, kā izklāstīts šīs regulas V pielikuma a) daļā, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:
a) to traleru kopējā zvejas kapacitāte, kuriem atļauts darboties pārvaldības zonā, nedrīkst pārsniegt 4 800 kW robežvērtību;
b) tādu traleru zvejas kapacitāte, kuriem atļauts darboties par 200 metriem mazākā dziļumā, nedrīkst pārsniegt 185 kW; 200 metru izobatu norāda ar lauztu līniju, un vietas uz līnijas ir uzskaitītas šīs regulas V pielikuma b) daļā;
c) traleriem, kas zvejo pārvaldības zonā, ir īpaša zvejas atļauja saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām, un tos iekļauj sarakstā, kurā uzrādīts tralera ārējais marķējums un kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā un ko Komisijai katru gadu sniedz attiecīgās dalībvalstis;
d) a) un b) apakšpunktā paredzētās maksimāli pieļaujamo kapacitāti regulāri pārskata, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko struktūru padomus par to ietekmi uz krājumu saglabāšanu.
3. Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā kopējā zvejas kapacitāte pārsniedz to traleru kopējo zvejas kapacitāti, kuru lielākais garums ir 24 metri vai mazāks, un kuri darbojušies pārvaldības zonā atsauces laikposmā 2000. gadā (turpmāk “atsauces zvejas kapacitāte”), Komisija saskaņā ar 29. pantā paredzēto procedūru sadala pieejamās zvejas kapacitātes pārpalikumu dalībvalstīm, ņemot vērā to dalībvalstu intereses, kuras lūdz atļauju.
Atsauces zvejas kapacitāte ir 3 600 kW.
4. Īpašas zvejas atļaujas 3. punktā minēto pieejamās zvejas kapacitātes pārpalikumu izmantošanai izsniedz tikai kuģiem, kas dienā, kad sāk piemērot šo pantu, ir Kopienas flotes reģistrā.
5. Ja tādu traleru kopējā zvejas kapacitāte, kuriem saskaņā ar 2. punkta c) daļu ir atļauts darboties pārvaldības zonā, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto robežvērtību tāpēc, ka tā ir samazināta pēc 2. punkta d) apakšpunktā paredzētās pārskatīšanas, Komisija dalībvalstīm piešķir zvejas kapacitāti, pamatojoties uz:
a) prioritāri zvejas kapacitāti kW izteiksmē piešķir kuģiem, kas zonā ir zvejojuši 2000.–2001. gadā;
b) pēc tam zvejas kapacitāti kW izteiksmē – kuģiem, kas ir zvejojuši zonā jebkurā citā laikā;
c) visu atlikušo, citiem kuģiem paredzēto zvejas kapacitāti sadala dalībvalstīm, ņemot vērā to dalībvalstu intereses, kuras lūdz atļauju.
6. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, pārvaldības zonā ir atļauts darboties kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem vai āķu jedām, un kuģiem, kas zvejo korifēnas saskaņā ar 27. pantu. Tiem piešķir īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, kurā uzrādīts kuģa ārējais marķējums un kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā un ko Komisijai katru gadu sniedz katra dalībvalsts. Zvejas kapacitāti tā vai citādi kontrolē, lai nodrošinātu šādas zvejas ilgtspējību zonā.
7. Katra tralera kapteinis, kuram atļauts zvejot pārvaldības zonā saskaņā ar 2. punktu un kuram nav uzstādīta kuģu satelītuzraudzības sistēma (VMS), ik reizi, iebraucot pārvaldības zonā vai izbraucot no tās, dod signālu pārvaldības zonas iestādēm un piekrastes valsts iestādēm.
27. pants
Korifēnu zvejas vietas
▼M1 —————
2. To kuģu skaits, kas var nodarboties ar korifēnu (Coriphaena spp.) zveju, nepārsniedz 130.
3. Maltas iestādes nosaka FAD darbības virzienus un piešķir katru FAD darbības virzienu Kopienas zvejas kuģiem ik gadu vēlākais līdz 30. jūnijam. Kopienas zvejas kuģiem, kas brauc ar karogu, kurš nav Maltas karogs, nav atļauts izmantot FAD darbības virzienu 12 jūdžu zonā.
Saskaņā ar 29. pantā paredzēto procedūru Komisija izstrādā kritērijus, ko piemēro, izstrādājot un piešķirot FAD darbības virzienus.
▼M1 —————
XI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūra
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Padome rīkojas saskaņā ar Līguma 37. pantā minēto procedūru.
29. pants
Īstenošanas noteikumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas 26. un 27. panta īstenošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2371/2002.
30. pants
Grozījumi
Pielikuma grozījumus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 30. panta 3. punktā Regulā (EK) Nr. 2371/2002.
31. pants
Atcelšana
Ar šo Regula (EK) Nr. 1626/94 tiek atcelta.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar VI pielikumā doto korelācijas tabulu.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Tehniski nosacījumi traļu piestiprinājumiem un apvalkiem
Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) “daudzkārtu diegu linums” ir linums, kas veidots no diviem vai vairākiem diegiem, ja starp mezgliem diegus var atdalīt, nebojājot diegu struktūru;
b) “bezmezglu linums” ir linums, kura linuma acis veido četras aptuveni vienādi garas malas, un linuma acu stūrus veido divu linuma acs blakusmalu diegu vijums;
c) “kvadrātveida acu linums” ir linuma konstrukcija, kas piestiprināta tā, lai no abiem paralēlo diegu rindām, ko veido linuma acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla linuma garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;
d) “traļa korpuss” ir koniska traļa priekšdaļas daļa;
e) “pagarinājums” ir traļa taisnā daļa, kas sastāv no vienas vai vairākām plātnēm un atrodas starp traļa korpusu un āmi;
f) “āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kuras linumam ir vienāds linuma acu lielums, cilindra formā vai konusa formā, kura šķērsgriezuma šķēlumi ir gandrīz apļi ar attiecīgi vienādu samazinošu rādiusu;
g) “balona formas āmis” ir jebkurš āmis, kas sastāv no vienas vai vairākām blakus esošām plātnēm, kuru linumam ir vienādi linuma acu izmēri, un kuru linuma acu skaits palielinās no attiecīgo rīku priekšējās daļas līdz pakaļējai daļai, pagarinot āmja horizontālo garumu attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi un palielinot apkārtmēru;
h) “kabatas tipa āmis” ir jebkurš āmis, kura vertikālais augstums samazinās no āmja priekšējās daļas līdz pakaļējai daļai, un kuru šķērsgriezuma šķēlumi ir gandrīz elipses ar vienādu galveno asi vai galveno asi, kas samazinās. Āmja pakaļējā daļa sastāv vai nu no vienas ielocītas plātnes, vai arī to veido, attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi šķērseniski sasienot kopā pakaļējo augšējo un apakšējo plātni;
i) “šķērseniska cilpu strope” ir jebkura ārēja vai iekšēja strope, kas atrodas šķērseniski attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi, kas piestiprināta āmja pakaļējās daļas ārpusē, un iet vai nu gar augšējo un apakšējo plātņu savienojumu, vai arī gar vienīgās pakaļējās plātnes liekumu. Tā var būt vai nu sānu cilpu strope, vai arī atsevišķa strope;
j) traļa rombveida linuma jebkura šķērsgriezuma “apkārtmēru” aprēķina, reizinot linuma acu skaitu šajā šķērsgriezumā ar izstieptas linuma acs izmēru;
k) traļa kvadrātveida linuma jebkura šķērsgriezuma “apkārtmēru” aprēķina, reizinot linuma acu skaitu šajā šķērsgriezumā ar linuma acs malas garumu.
A) Atļauti traļu piestiprinājumi
1. Neskarot 8. pantu Regulā (EEK) Nr. 3440/84, attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi var lietot šķērseniskas vai gareniskas rāvējslēdzēja tipa ierīces, lai aizvērtu atveri, kas paredzēta kabatas tipa āmju iztukšošanai.
2. Šķērsenisko rāvējslēdzēju piestiprina attālumā, kas nav lielāks par 1 metru no āmja pakaļējām linuma acīm.
B) Apvalka prasības
1. Balona formas āmji traļos ir aizliegti. Visos āmjos vienāda lieluma linuma acu skaits ap visu āmju apkārtmēru nepalielinās no priekšējas daļas līdz pakaļējai daļai.
2. Traļa korpusa daļas pakaļējās daļas (koniskās daļas) vai pagarinājuma (taisnās daļas) apkārtmērs nav mazāks kā āmja sensu stricto priekšējās daļas apkārtmērs. Jo īpaši kvadrātveida acu linuma āmja gadījumā traļa korpusa daļas pakaļējās daļas (koniskās daļas) vai pagarinājuma (taisnās daļas) apkārtmērs ir 2 līdz 4 reizes ņemts āmja sensu stricto priekšējās daļas apkārtmērs.
3. Kvadrātveida plātnes var iekļaut jebkurā velkamā zvejas rīkā, un tās iekļauj jebkura pagarinājuma priekšā vai jebkurā punktā starp jebkura pagarinājuma priekšējo daļu un āmja pakaļējo daļu. To nekādi neaizsprosto ar iekšējiem vai ārējiem pistiprinājumiem. To izstrādā no bezmezglu linuma vai no linuma, kas veidots ar neslīdošiem mezgliem, un ir ievietots tā, lai linuma acis visu zvejas laiku būtu pilnībā atvērtas. Sīki izstrādātus noteikumus par kvadrātveida plātņu papildu tehniskiem parametriem pieņem saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru.
4. Līdzīgi saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru var būt atļautas tehniskas ierīces, lai uzlabotu traļu selektivitāti, izņemot iepriekš b)3. punktā minēto.
5. Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkuru velkamo zvejas rīku, kura āmis pilnībā vai daļēji ir veidots no jebkura linuma materiāla, kas izgatavots no linuma acīm, kuras nav kvadrātveida vai rombveida, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru.
6. Panta 4.–5. punkts neattiecas uz nevienu kuģa vadu, kura āmja linuma acu izmērs ir mazāks par 10 mm.
7. Grozot 6. panta 4. punktu Regulā (EEK) Nr. 3440/84, āmja apvalka linuma acu izmērs grunts traleriem ir ne mazāks par 120 mm, ja āmja linuma acs ir mazāka par 60 mm. Šo noteikumu piemēro tikai Vidusjūrai un tas neskar citus Kopienas ūdeņus. Ja āmja linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, piemēro Regulas (EEK) Nr. 3440/84 6. panta 4. punktu.
8. Kabatas tipa āmim nav vairāk par vienu atveri iztukšošanai.
9. Šķērseniskās cilpu stropes garums ir vismaz 20 % no āmja apkārtmēra.
10. Āmja apvalka apkārtmērs, kā definēts Regulas Nr. 3440/84 6. pantā, ir vismaz 1,3 reizes lielāks par āmja apkārtmēru grunts traļu linumā.
11. Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot velkamu zvejas rīku, kura āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no viena diega linuma materiāliem, ja diegs ir resnāks par 3,0 milimetriem.
12. Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot velkamu zvejas rīku, kura āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no diegu linuma materiāliem, kas sastāv no daudzkārtu diegu linuma.
13. Diegu linuma materiāli, kuru diegi ir resnāki par 6 mm, ir aizliegti visās grunts traļa daļās.
II PIELIKUMS
Prasības saistībā ar zvejas rīku raksturlielumiem
Definīcijas
Šajā pielikumā:
1) tīklu garumu mēra gar peldlīniju Grunts tīklu un peldošu tīklu garumu var noteikt, arī izmantojot tā svaru vai tilpumu;
2) tīklu augstums ir kopējais linuma acu augstums (ieskaitot mezglus), ko nosaka slapjam tīklam, kas ir izstiepts perpendikulāri peldlīnijai.
1. Dragas
Dragu maksimālais platums ir 3 m, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu zvejai.
2. Aptverošie tīkli (riņķvadi un vadi bez savilcējvirvēm)
►C2 Tīkls nav garāks par ◄ 800 m un platāks kā 120 m, izņemot tunču vadu linumus.
3. Grunts tīkli
3.1. Rāmju tīkli un grunts žaunu tīkli
1. Rāmju tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 4 m.
2. Grunts žaunu tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 10 m.
3. Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 6 000 m rāmju tīklu un grunts žaunu tīklu, ņemot vērā, ka, sākot no 2008. gada janvāra, katram zvejniekam tīklu garums nedrīkst pārsniegt 4 000 metru; tīklam drīkst pievienot 1 000 metru, ja ir otrs zvejnieks, un vēl 1 000 m, ja ir trešais zvejnieks. Līdz 2007. gada 31. decembrim šādu tīklu garums nepārsniedz 5 000 metrus, ja ir viens vai divi zvejnieki, un 6 000 metrus, ja ir trešais zvejnieks.
4. Grunts žaunu tīklu monopavedienu vai vijumu diametrs nepārsniedz 0,5 mm.
5. Atkāpjoties no 2. punkta, grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošu tīklu, kuru kopējais garums ir mazāks par 500 m, maksimālais augstums var būt līdz 30 m. Uz klāja aizliegts turēt vai izmantot vairāk kā 500 m grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošu tīklu, ja tīkla augstums pārsniedz 10 m, kas noteikti 2. punktā.
3.2 Kombinēti grunts tīkli (rāmju tīkli + žaunu tīkli)
1. Kombinētu grunts tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 10 m.
2. Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 2 500 m kombinētu tīklu.
3. Žaunu tīkla monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm.
4. Izdarot atkāpi no 1. punkta, tādiem kombinētiem grunts tīkliem, kuru maksimālais garums ir 500 m, maksimālais augstums drīkst būt 30 m. Uz kuģa aizliegts turēt vai izmantot vairāk kā 500 m kombinēto grunts tīklu, ja tīkla augstums pārsniedz 10 m, kā noteikts 1. punktā.
4. Grunts āķu jedas
1. Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 1 000 āķu uz katru cilvēku, kas atrodas uz kuģa, nepārsniedzot 5 000 āķus uz kuģi.
2. Izdarot atkāpi no 1. punkta, uz kuģa, kas dodas par 3 dienām ilgākā zvejas braucienā, var būt maksimāli 7 000 āķu.
5. Murdi dziļūdens vēžveidīgo zvejai
Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 250 murdus uz vienu kuģi.
6. Ūdens virsmas tipa āķu jedas (peldošās)
Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā:
1. 2 000 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zilo tunzivju (Thunnus thynnus) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;
2. 3 500 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zobenzivju (Xyphias gladius) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;
3. 5 000 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;
4. Izdarot atkāpi no 1., 2. un 3. apakšpunkta, uz kuģa, kas dodas par 2 dienām ilgākā zvejas braucienā, var būt ekvivalents skaits rezerves āķu.
7. Traļi
Tehniskie parametri, kas ierobežo traļu peldlīnijas, apakšējās stropes, apkārtmēra un perimetra maksimālos izmērus, kā arī maksimālo tīklu linumu skaitu daudzapvalku traļiem pieņem līdz 2007. gada oktobrim saskaņā ar šīs regulas 30. pantā paredzēto procedūru.
III PIELIKUMS
Jūras organismu minimālais izmērs
|
Zinātniskais Nosaukums |
Parastais Nosaukums |
Minimālie pieļaujamie izmēri |
|
1. Zivis |
||
|
Dicentrarchus labrax |
Labraks |
25 cm |
|
Diplodus annularis |
Annular sea-bream |
12 cm |
|
Diplodus puntazzo |
Sharpsnout sea-bream |
18 cm |
|
Diplodus sargus |
Svītrainā karūsa |
23 cm |
|
Diplodus vulgaris |
Jūras karūsa |
18 cm |
|
Engraulis encrasicolas (1) |
Anšovs |
9 cm |
|
Epinephelus spp. |
Jūras asaris |
45 cm |
|
Lithognathus mormyrus |
Stripped sea-bream |
20 cm |
|
Merluccius merluccius (3) |
Heks |
20 cm |
|
Mullus spp. |
Jūras barbe |
11 cm |
|
Pagellus acarne |
Zobaine |
17 cm |
|
Pagellus bogaraveo |
Sarkanā jūras karūsa |
33 cm |
|
Pagellus erythrinus |
Pagele |
15 cm |
|
Pagrus pagrus |
Pagra |
18 cm |
|
Polyprion americanus |
Poliprions |
45 cm |
|
Sardina pilchardus (2) |
Sardīne |
11 cm |
|
Scomber spp. |
Makrele |
18 cm |
|
Solea vulgaris |
Jūras mēle |
20 cm |
|
Sparus aurata |
Zeltgalvainais jūras plaudis |
20 cm |
|
Trachurus spp. |
Stavrida |
15 cm |
|
2. Vēžveidīgie |
||
|
Homarus gammarus |
Omārs |
300 mm TL105 mm CL |
|
Nephrops norvegicus |
Norvēģijas omārs |
20 mm CL70 mm TL |
|
Palinuridae |
Langusts |
90 mm CL |
|
Parapenaeus longirostris |
Dziļūdens rozā garnele |
20 mm CL |
|
3. Divvāku gliemenes |
||
|
Pecten jacobeus |
Ķemmīšgliemene |
10 cm |
|
Venerupis spp. |
Cietgliemene |
25 mm |
|
Venus spp. |
Gliemene |
25 mm |
|
(1) Anšovs: dalībvalstis var pārvērst minimālo izmēru 110 vienībās uz kg; (2) Sardīne: dalībvalstis var pārvērst minimālo izmēru 55 vienībās uz kg; (3) Heks: līdz 2008. gada 31. decembrim hekiem tomēr piemēro pielaidi – 15 % no svara hekam, kura izmērs ir 15 līdz 20 cm. Šo pielaides robežvērtību ievēro gan atsevišķi kuģi jūrā vai izkraušanas vietā, gan tirgos, kur pirmo reizi pārdod kravu pēc izkraušanas. Šo pielaidi ievēro visos turpmākos tirdzniecības darījumos valstu un starptautiskā mērogā. TL (total length) kopējais garums; CL (carapace length) vairodziņa garums; |
||
IV PIELIKUMS
Jūras organismu izmēra mērīšana
1. Visas zivis mēra, kā parādīts 1. attēlā, no purna gala līdz astes spuras galam.
2. Norvēģijas omārus (Nephrops norvegicus) mēra, kā parādīts 2. attēlā:
— kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai, vai
— kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neņemot vērā sarus.
3. Omāru (Homarus gammarus) garumu mēra, kā norādīts 3. attēlā:
— vai nu kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākās vairodziņa malas viduspunktam, vai
— kā kopējo garumu no pieres izauguma gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus.
4. Langustu (Palinuridae) garumu mēra, kā norādīts 4. attēlā, kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no pieres izauguma gala līdz tālākās vairodziņa malas viduspunktam.
5. Divvāku gliemjus mēra, kā parādīts 5. attēlā, pāri čaulas garākajai malai.
1. attēls
|
2. attēls |
3. attēls |
|
|
|
|
(Nephrops) Norway lobster |
(Homarus) lobster |
|
a) vairodziņa garums b) kopējais garums |
|
4. attēls
5. attēls
V PIELIKUMS
25 jūdžu pārvaldības zona ap Maltas salām
a) tralējami apgabali pie Maltas salām, kur atļauts zvejot: ģeogrāfiskās koordinātes
|
A zona |
H zona |
|
A1 – 36,0172oN, 14,1442oE |
H1 – 35,6739oN, 14,6742oE |
|
A2 – 36,0289oN, 14,1792oE |
H2 – 35,4656oN, 14,8459oE |
|
A3 – 35,9822oN, 14,2742oE |
H3 – 35,4272oN, 14,7609oE |
|
A4 – 35,8489oN, 14,3242oE |
H4 – 35,5106oN, 14,6325oE |
|
A5 – 35,8106oN, 14,2542oE |
H5 – 35,6406oN, 14,6025oE |
|
A6 – 35,9706oN, 14,2459oE |
|
|
B zona |
I zona |
|
B1 – 35,7906oN, 14,4409oE |
I1 – 36,1489oN, 14,3909oE |
|
B2 – 35,8039oN, 14,4909oE |
I2 – 36,2523oN, 14,5092oE |
|
B3 – 35,7939oN, 14,4959oE |
I3 – 36,2373oN, 14,5259oE |
|
B4 – 35,7522oN, 14,4242oE |
I4 – 36,1372oN, 14,4225oE |
|
B5 – 35,7606oN, 14,4159oE |
|
|
B6 – 35,7706oN, 14,4325oE |
|
|
C zona |
J zona |
|
C1 – 35,8406oN, 14,6192oE |
J1 – 36,2189oN, 13,9108oE |
|
C2 – 35,8556oN, 14,6692oE |
J2 – 36,2689oN, 14,0708oE |
|
C3 – 35,8322oN, 14,6542oE |
J3 – 36,2472oN, 14,0708oE |
|
C4 – 35,8022oN, 14,5775oE |
J4 – 36,1972oN, 13,9225oE |
|
D zona |
K zona |
|
D1 – 36,0422oN, 14,3459oE |
K1 – 35,9739oN, 14,0242oE |
|
D2 – 36,0289oN, 14,4625oE |
K2 – 36,0022oN, 14,0408oE |
|
D3 – 35,9989oN, 14,4559oE |
K3 – 36,0656oN, 13,9692oE |
|
D4 – 36,0289oN, 14,3409oE |
K4 – 36,1356oN, 13,8575oE |
|
K5 – 36,0456oN, 13,9242oE |
|
|
E zona |
L zona |
|
E1 – 35,9789oN, 14,7159oE |
L1 – 35,9856oN, 14,1075oE |
|
E2 – 36,0072oN, 14,8159oE |
L2 – 35,9956oN, 14,1158oE |
|
E3 – 35,9389oN, 14,7575oE |
L3 – 35,9572oN, 14,0325oE |
|
E4 – 35,8939oN, 14,6075oE |
L4 – 35,9622oN, 13,9408oE |
|
E5 – 35,9056oN, 14,5992oE |
|
|
F zona |
M zona |
|
F1 – 36,1423oN, 14,6725oE |
M1 – 36,4856oN, 14,3292oE |
|
F2 – 36,1439oN, 14,7892oE |
M2 – 36,4639oN, 14,4342oE |
|
F3 – 36,0139oN, 14,7892oE |
M3 – 36,3606oN, 14,4875oE |
|
F4 – 36,0039oN, 14,6142oE |
M4 – 36,3423oN, 14,4242oE |
|
M5 – 36,4156oN, 14,4208oE |
|
|
G zona |
N zona |
|
G1 – 36,0706oN, 14,9375oE |
N1 – 36,1155oN, 14,1217oE |
|
G2 – 35,9372oN, 15,0000oE |
N2 – 36,1079oN, 14,0779oE |
|
G3 – 35,7956oN, 14,9825oE |
N3 – 36,0717oN, 14,0264oE |
|
G4 – 35,7156oN, 14,8792oE |
N4 – 36,0458oN, 14,0376oE |
|
G5 – 35,8489oN, 14,6825oE |
N5 – 36,0516oN, 14,0896oE |
|
N6 – 36,0989oN, 14,1355oE |
b) tādu vietu ģeogrāfiskās koordinātes, kuras ir 25 jūdžu pārvaldības zonās pa 200m izobati
|
ID |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
36,3673oN |
14,5540oE |
|
2 |
36,3159oN |
14,5567oE |
|
3 |
36,2735oN |
14,5379oE |
|
4 |
36,2357oN |
14,4785oE |
|
5 |
36,1699oN |
14,4316oE |
|
6 |
36,1307oN |
14,3534oE |
|
7 |
36,1117oN |
14,2127oE |
|
8 |
36,1003oN |
14,1658oE |
|
9 |
36,0859oN |
14,152oE |
|
10 |
36,0547oN |
14,143oE |
|
11 |
35,9921oN |
14,1584oE |
|
12 |
35,9744oN |
14,1815oE |
|
13 |
35,9608oN |
14,2235oE |
|
14 |
35,9296oN |
14,2164oE |
|
15 |
35,8983oN |
14,2328oE |
|
16 |
35,867oN |
14,4929oE |
|
17 |
35,8358oN |
14,2845oE |
|
18 |
35,8191oN |
14,2753oE |
|
19 |
35,7863oN |
14,3534oE |
|
20 |
35,7542oN |
14,4316oE |
|
21 |
35,7355oN |
14,4473oE |
|
22 |
35,7225oN |
14,5098oE |
|
23 |
35,6951oN |
14,5365oE |
|
24 |
35,6325oN |
14,536oE |
|
25 |
35,57oN |
14,5221oE |
|
26 |
35,5348oN |
14,588oE |
|
27 |
35,5037oN |
14,6192oE |
|
28 |
35,5128oN |
14,6349oE |
|
29 |
35,57oN |
14,6717oE |
|
30 |
35,5975oN |
14,647oE |
|
31 |
35,5903oN |
14,6036oE |
|
32 |
35,6034oN |
14,574oE |
|
33 |
35,6532oN |
14,5535oE |
|
34 |
35,6726oN |
14,5723oE |
|
35 |
35,6668oN |
14,5937oE |
|
36 |
35,6618oN |
14,6424oE |
|
37 |
35,653oN |
14,6661oE |
|
38 |
35,57oN |
14,6853oE |
|
39 |
35,5294oN |
14,713oE |
|
40 |
35,5071oN |
14,7443oE |
|
41 |
35,4878oN |
14,7834oE |
|
42 |
35,4929oN |
14,8247oE |
|
43 |
35,4762oN |
14,8246oE |
|
44 |
36,2077oN |
13,947oE |
|
45 |
36,1954oN |
13,96oE |
|
46 |
36,1773oN |
13,947oE |
|
47 |
36,1848oN |
13,9313oE |
|
48 |
36,1954oN |
13,925oE |
|
49 |
35,4592oN |
14,1815oE |
|
50 |
35,4762oN |
14,1895oE |
|
51 |
35,4755oN |
14,2127oE |
|
52 |
35,4605oN |
14,2199oE |
|
53 |
35,4453oN |
14,1971oE |
VI PIELIKUMS
Korelācijas tabula
|
Regula (EK) Nr. 1626/94 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkta pirmā daļa |
7., 17. un 19. pants |
|
1. panta 2. punkta otrā daļa |
3. pants |
|
2. panta 1. un 2. punkts |
8. pants |
|
2. panta 3. punkts |
13. panta 5. punkts, 17. un 19. pants |
|
3. panta 1. punkta pirmā daļa |
13. panta 1. punkta pirmā daļa un 5. punkts |
|
3. panta 1. punkta otrā daļa |
13. panta 5. punkts, 14. panta 2. un 3. punkts, 19. pants |
|
3. panta 1. punkta trešā (1.a) daļa |
4. pants, 13. panta 9. punkts, 13. panta 10. punkts, 19. pants |
|
3. panta 2. punkts |
13. panta 1. punkta otrā daļa un 8. punkts, 19. pants |
|
3. panta 3. punkts |
4. pants, 13. panta 10. punkts un 19. pants |
|
3. panta 4. punkts |
13. panta 3. un 7. punkts, 19. pants |
|
4. pants |
7. pants |
|
5. pants |
12. pants un II pielikums |
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts |
9. panta 1. un 2. punkts |
|
6. panta 1. punkta otrā daļa |
9. panta 7. punkts, 14. panta 1. un 3. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
II pielikums, definīcijas |
|
7. pants |
22. pants |
|
8. panta 1. un 3. punkts |
15. pants, III un IV pielikums |
|
8.a pants |
26. pants |
|
8.b pants |
27. pants |
|
9. pants |
1. panta 2. punkts |
|
10.a pants |
29. pants |
|
11. pants |
32. pants |
|
I pielikums |
3. un 4. pants |
|
II pielikums |
11. pants, I un II pielikums |
|
III pielikums |
9. panta 3., 4. un 5. punkts |
|
IV pielikums |
III pielikums |
|
V pielikuma b) daļa |
V pielikums |
( 1 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
( 2 ) OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.
( 3 ) OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.
( 4 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 5 ) OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.
( 6 ) OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 185, 24.5.2004., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
( 8 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
( 9 ) OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.
( 10 ) OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2122/89 (OV L 201, 15.7.1989., 21. lpp.).
( 11 ) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).
( 12 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.