Help Print this page 
Title and reference
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES integrētās jūrlietu politikas progress

/* COM/2012/0491 final */
Multilingual display
Text

52012DC0491

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES integrētās jūrlietu politikas progress /* COM/2012/0491 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES integrētās jūrlietu politikas progress

1.           Ievads

Eiropas jūras un okeāni ir bagātīgs un bieži vien nenovērtēts inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības avots. Tie sniedz vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus un resursus, no kuriem ir atkarīgas visas jūrlietu darbības. Kopš izveides 2007. gadā integrētā jūrlietu politika (IJP) ir centusies pastiprināt Eiropas jūrlietu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un labāk aizsargāt jūras vidi, atvieglojot visu jūrlietu dalībnieku pārnozaru un pārrobežu sadarbību.

Piecus gadus vēlāk ekonomikas vide ir krasi mainījusies. Ar stratēģiju “Eiropa 2020” ES paredz ievirzīt Eiropas ekonomiku pareizā gultnē, lai tā atkal nodrošinātu nodarbinātību, konkurētspēju un sociālo kohēziju. Jūrlietu ekonomikas izaugsmes potenciāls ir Eiropas iespēja, kas tai kā “jūras kontinentam” ir jāizmanto. Kopš 2009. gada ES ir uzsākusi pamatiniciatīvas visās ar jūru saistītās politikas jomās, lai pastiprinātu Eiropas konkurētspēju. Izvairoties no izdevumu un centienu pārklāšanās, kā arī stimulējot jūrlietu darbību ilgtspējīgu attīstību, IJP ir panākusi konkrētus ieguvumus Eiropas ekonomikai un dalībvalstu jūrlietu nozarēm.

Pašlaik Eiropa piedzīvo sāpīgu izdevumu samazinājumu publiskajā sektorā, tāpēc ir būtiski sasniegt vairāk ar mazākiem līdzekļiem. Sadarbība palīdz padarīt jūras darbību izmaksas efektīvākas un datu izmantojumu – optimālu. Ik dienu rodas jauni jūras izmantošanas veidi, un ir būtiski, lai dalībvalstis ieviestu stabilas plānošanas sistēmas, kas veicinātu ilgtermiņa investīcijas un pārrobežu saskaņotību.

Pilnībā jāizmanto iespējas, ko investīcijas pētniecībā spēj sniegt jūrlietu ekonomikai. ES stratēģija jūras un jūrlietu izpētē ir palīdzējusi sasniegt šo mērķi. Kopš tikusi pieņemta Jūras stratēģijas pamatdirektīva, mēs varam ilgtspējīgi apsaimniekot jūras un okeānus. Ilgtspēja ir pamatnosacījums jūrlietu ekonomikas attīstībai un ir jaunāko tehnoloģiju virzītājspēks, tādējādi stiprinot Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju.

Padome un Eiropas Parlaments 2009. gadā atzinīgi novērtēja IJP pirmo progresa ziņojumu un aicina Komisiju 2012. gadā sniegt ziņojumu par turpmāko attīstību. Šajā otrajā ziņojumā tika aprakstīts ES IJP un jūras nozaru politiku progress no 2010. līdz 2012. gadam[1]. Tajā uzsvērts šo politiku ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un uzskaitīti konkrēti panākumi, kas palīdz radīt izaugsmi, palielināt resursefektivitāti un ietaupīt publiskos līdzekļus.

2.           Jūrlietu ekonomikas ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā

2.1.        Jūras nozaru izaugsme

Komisija 2012. gada septembrī pieņēma paziņojumu “Jūras nozaru izaugsme – jauns redzējums ilgtspējīgai izaugsmei piekrastes reģionos un ar jūrniecību saistītajās nozarēs”. Tās mērķis ir uzsākt kopīgu iniciatīvu ar dalībvalstīm, reģioniem un visām ieinteresētajām personām, lai atbrīvotu jūras nozaru ekonomikas potenciālu.

Komisijas 2010. gadā uzsāktajā pētījumā tika konstatētas tādas kopējas vājās vietas kā piemērotu prasmju trūkums, riska kapitāla slikta pieejamība, sadrumstaloti ar jūru saistītie dati, vides problēmas un sarežģīts plānošanas process. Dalībvalstīs pašlaik tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu situāciju prasmju jomā, – piemēram, stimulējot klasteru izveidi ražošanā un izglītībā. Ir uzsāktas Integrētās jūrlietu politikas iniciatīvas, kas risina datu un plānošanas jautājumus. Tomēr dažās nozarēs ir vajadzīga mērķtiecīgāka pieeja. Attiecīgi piecas jomas, kurās ir izaugsmes potenciāls – jūras un piekrastes tūrisms, okeāna atjaunojamā enerģija, jūras derīgo izrakteņu resursi, akvakultūra un jūras biotehnoloģija –, tika analizētas dziļāk, lai noteiktu nepieciešamos papildu pasākumus izaugsmes un darbvietu skaita palielināšanai.

2.2.        Jūras transports

Jūras transporta pakalpojumi ir būtiski Eiropas ekonomikas pasaules mēroga konkurētspējai. Komisija 2011. gadā pieņēma Balto grāmatu par transportu. Tajā ir konkrētāk raksturota jūras transporta stratēģijas ievirze līdz 2018. gadam: spēja sniegt izmaksu ziņā efektīvus jūras transporta pakalpojumus, ES kuģniecības nozares ilgtermiņa konkurētspēja un nepārtrauktu dažādu transporta veidu ķēžu izveide pasažieru un kravu pārvadāšanai.

Pēc 2009. gada paziņojuma Eiropas jūras transporta telpa bez šķēršļiem 2010. gadā stājās spēkā direktīva par ziņošanas formālajiem aspektiem. Šī iniciatīva vienkāršo un harmonizē administratīvās procedūras, tā stimulējot ES iekšējo jūras transportu.

Komisija 2011. gadā ierosināja jaunas pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem nolūkā paplašināt jūras ceļu kā galveno Eiropas koridoru nozīmi. Ar daudzgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus Komisija rāda ceļu transporta ietekmes uz vidi samazināšanai un transporta efektivitātes palielināšanai.

2.3.        Enerģija

Eiropas iedzīvotāji, ražošana un ekonomika ir atkarīgi no drošas, garantētas, ilgtspējīgas enerģijas par pieņemamām cenām. Jūras vēja enerģijas izmantošana sekmē 20 % atjaunojamās enerģijas daļas sasniegšanu kopējā enerģijas patēriņā līdz 2020. gadam. Tā ir minēta kā prioritāte ES Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā, ar ko nozare, dalībvalstis un Komisija veido ilgtermiņa pieeju tehnoloģiju izstrādē un demonstrācijā. Pētniecības pamatprogramma un viedās enerģijas programma atbalsta arī vēja un okeānu enerģijas tehnoloģiju, kas ievērojami veicina izaugsmi piekrastes reģionos.

Komisija 2011. gadā ierosināja pamatnostādnes, lai izstrādātu noteikumus Eiropas energotīklu attīstībai un sadarbspējai. Tika noteikti prioritārie koridori, tostarp Ziemeļjūras piekrastes elektrotīkls un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns.

2.4.        Kuģubūve

Eiropas jūrlietu nozarei ar tās spēcīgo inovācijas un projektēšanas spēju ir stratēģiska nozīme tādu problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums, energoefektivitāte un darbības atklātā jūrā. Stratēģiska atbilde uz nozares problēmām ir ierosmes LeaderSHIP veicinātā konkurētspēja, kuras pamatā ir tie ES tehnoloģijas segmenti, kuros tā nepārprotami ir vadībā. Šī ierosme pašlaik tiek pārskatīta, lai ņemtu vērā iespējas, kurām vajadzētu izrietēt no jūras transporta padarīšanas par videi saudzīgāku un no daudzveidības paplašināšanās tādās jaunās uzņēmējdarbības jomās kā jūras un vēja enerģija.

Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei nosaka, kāda veida valsts atbalsts ir atļauts kuģu būvētavām. Jaunas nostādnes tika pieņemtas 2011. gada decembrī, un tās būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Tajās ir ietverti īpaši noteikumi inovācijas atbalstam un reģionālajam atbalstam kuģu būves jomā, kā arī noteikumi par eksporta kredītiem. Šī paplašinātā darbības joma tagad attiecas uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem un peldošām un pārvietojamām jūras konstrukcijām.

2.5.        Zvejniecība un akvakultūra

ES zvejniecību skārušas vairākas savstarpēji saistītas problēmas. Zivju krājumi tiek pārzvejoti, dažu flotes segmentu ekonomiskā situācija ir nestabila, neraugoties uz lielām subsīdijām, darbs ir nepievilcīgs, un daudzi piekrastes iedzīvotāji, kas atkarīgi no zvejas, ir nedrošā stāvoklī.

Komisija 2011. gada jūlijā pieņēma ierosmju kopumu, tostarp jaunus tiesību aktu priekšlikumus, kopējās zivsaimniecības politikas reformai. Tās mērķis ir sniegt pamatelementus ilgtspējīgas un videi saudzīgas zivsaimniecības izveidei, kā arī nodrošināt pārtikas piegādes kvalitāti, piekrastes iedzīvotāju labklājību, uzņēmumu rentabilitāti un pievilcīgas un drošas darbvietas. Šo priekšlikumu centrā ir ilgtermiņa apsaimniekošana ar skaidriem ilgtspējas mērķiem attiecībā uz resursu izmantošanu un postošas izšķērdības prakses izbeigšanu. Tiks arī sniegts atbalsts datu uzlabošanai, lai tie būtu politikas izvēles pamatā un nodrošinātu labāku noteikumu izpildi un kontroli.

Pārejā tiks iesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds nolūkā uzlabot ilgtspēju, piekrastes mazapjoma zvejas sniegumu, veicināt akvakultūru, atbalstīt darbvietu izveidi piekrastes kopienās un lai jūrlietās panāktu izmaksu efektivitāti.

3.           Pārnozaru un pārrobežu sadarbība optimālu izaugsmes nosacījumu nodrošināšanai jūrlietu ekonomikā

IJP nosaka saskaņotu stratēģiju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai jūrlietu nozarēs. Lai pārvaldītu jūrlietu darbību augošo savstarpējo ietekmi un ietekmi uz vidi un Eiropas pilsoņu drošības un drošuma un kvalificēta darbaspēka saglabāšanas labad ir nepieciešama sadarbība.

3.1.        Maksimāli palielināt piekrastes un jūras darbību ilgtspējīgu izvēršanu

Nozares konkurē par jūras baseinu telpu un resursiem. Pieaug konflikti par dažādu jūras izmantojumu un pieprasījums pēc jūras teritorijas, jo īpaši saistībā ar jaunām jūras darbībām. Tā kā Eiropa piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, mums ir vajadzīgi rīki, kas padarītu iespējamu izaugsmi, atvieglinot daudzējādu darbību līdzāspastāvēšanu, vienlaikus samazinot to ietekmi uz vidi.

Jūras teritoriālā plānošana un kompleksa piekrastes zonas pārvaldība (KPTP) nodrošina efektīvu jūras ūdeņu pārnozaru un pārrobežu plānošanu un piekrastes zonu apsaimniekošanu. Tas ir būtiski, lai garantētu ilgtspēju, sniedzot juridisku noteiktību un samazinot izdevumus investoriem un apsaimniekotājiem, jo īpaši tiem, kas darbojas pārrobežu zonās.

Ir vērojami panākumi valstu stratēģiju īstenošanā attiecībā uz KPTP, taču no 16 dalībvalstīm 2011. gadā saņemtie ziņojumi būtiski atšķiras. 2011. gadā stājās spēkā Barselonas konvencijas Protokols par kompleksu piekrastes zonas pārvaldību, padarot kompleksu piekrastes zonas pārvaldību obligātu Vidusjūras piekrastes valstīm.

Komisija koordinē kopēju jūras teritoriālās plānošanas pamatnostādņu izstrādi ES, un ir paziņojusi par tiesību akta priekšlikumu par jūras teritoriālo plānošanu un kompleksu piekrastes zonas pārvaldību, ar kuru tā nāks klajā līdz 2012. gada beigām. Priekšlikuma izveidi ir sekmējuši pētījumi par jūras teritoriālās plānošanas un KPTP ekonomiskajiem ieguvumiem un ietekmi, divi izmēģinājuma projekti pārrobežu sadarbībā un Ourcoast platforma par labāko KPTP praksi.

3.2.        Eiropas iedzīvotāju un jūrlietu nozaru aizsardzība pret draudiem saistībā ar jūru

Aptuveni 80 % ES ārējās tirdzniecības izmanto jūras transportu. Ar jūru saistītām saimnieciskajām darbībām vajadzīga droša vide. Turpinot procesu, kas iesākts ar 2010. gadā pieņemto ceļvedi, Komisija pašlaik strādā pie Vienotas vides informācijas apmaiņai (CISE) ES jūrlietu jomā. Tas uzlabos jūrlietu uzraudzības efektivitāti un rentabilitāti, sniedzot iespēju atbilstošai, tiesiskai, drošai un efektīvai datu pārnozaru un pārrobežu apmaiņai visā ES.

Šo darbu stiprina panākumi, kas gūti divos izmēģinājuma projektos – MARSUNO un BluemassMed. CISE izveide ir pirmais solis virzībā uz pastiprinātu datu apmaiņu starp aptuveni 400 nozares iestādēm ES. Tas ir arī pirmais solis labākas koordinācijas panākšanai starp nozares darbībām, kas attiecas uz jūras transportu, tirdzniecības kuģu aizsardzību, aizsardzības uzdevumiem, ko veic valstu flotes, nelegālās imigrācijas kontroli un muitas kontroli, nelegālās zvejas un piesārņojuma novēršanu un jūras vides saglabāšanu.

Kopš 2009. gada ES un tās dalībvalstis ir bijušas vadošās pozīcijās kuģošanas drošības uzlabošanā. Mērķis ir izbeigt standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu, aizsargāt pasažierus un apkalpes locekļus, novērst negadījumus un samazināt vides piesārņošanas risku. Trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma pieņemšana 2009. gadā uzlaboja to kuģu kvalitāti, kas peld ar Eiropas valstu karogiem, klasifikācijas sabiedrību veikto darbu, kuģu inspekcijas ostās, satiksmes uzraudzību, negadījumu izmeklēšanu un upuru aizsardzību.

Eiropas jūras robežu aizsardzības nodrošināšana ir dalībvalstu uzdevums. Komisija 2011. gadā ierosināja izveidot Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu. Tās uzdevums ir pastiprināt Šengenas valstu ārējo robežu kontroli un izveidot informācijas apmaiņas mehānismu, kas ļautu dalībvalstu robežuzraudzības iestādēm samazināt nāves gadījumu skaitu jūrā un nelikumīgo imigrantu skaitu, kuri ieceļo ES.

3.3.        Ar jūrlietām saistītā nodarbinātība un profesionālā mobilitāte

Daudzās jūrlietu nozarēs trūkst darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju, prasmēm un pieredzi. Tika veikti pasākumi, lai izveidotu pievilcīgas ar jūrlietām saistītas karjeras iespējas, pamatojoties uz mobilitāti starp nozarēm un valstīm un nākotnes vajadzību apsteigšanu.

Pēc tam, kad tika pieņemta jūras transporta stratēģija 2018. gadam, Jūrlietu nodarbinātības un konkurētspējas darba grupa 2011. gada jūnijā sniedza ieteikumus, tostarp pabeidza pārskatu par jūrā strādājošo darba ņēmēju neiekļaušanu ES nodarbinātības tiesību aktu darbības jomā, atjaunināja direktīvu par jūrnieku sagatavotību un nodrošināja SDO Konvencijas par darbu jūrniecībā īstenošanu.

2012. gada 21. maijā ES sociālā dialoga komiteja pieņēma nolīgumu, kurā ir iekļauta daļa no SDO 188. konvencijas par darbu zvejniecībā nolūkā uzlabot zvejnieku darba apstākļus uz zvejas kuģiem. Pēc ES sociālo partneru kopīga pieprasījuma Komisija var ierosināt īstenot šo nolīgumu ar ES direktīvu saskaņā ar LESD 155. pantu. Pirms tam jānovērtē nolīguma pilnīga atbilstība spēkā esošajiem ES tiesību aktiem.

No 2007. līdz 2010. gadam Septītā pētniecības pamatprogramma (7. PP) sniedza aptuveni EUR 1,4 miljardu finansiālu ieguldījumu ar jūras un jūrlietu pētniecību saistītās darbībās, kas ir aptuveni 6,4 % no 7. PP finansējuma. No šīs summas EUR 89 miljoni tika ieguldīti pētnieku mobilitātē un apmācībā.

Šīs iniciatīvas pilnā mērā veicina pamatiniciatīvas Jaunu prasmju un darbvietu programma un “Jaunatne kustībā” – divas pamatiniciatīvas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palielināt nodarbinātības līmeni un izglītības kvalitāti ES.

4.           Pētniecība, zināšanas un galīgie lietotāji: mazinot plaisu starp pētniecību un ražošanu

Eiropas jūrlietu nozari raksturo inovācija un augstas kvalitātes tirgus. Komisija stiprina šo konkurētspējas faktoru, izstrādājot plašu jūras pētniecības programmu un padarot jūras datus pieejamākus inovācijas mērķiem.

4.1.        Nodrošināt Eiropas jūrlietu nozares pārākumu ar inovāciju un pētniecību

ES stratēģiju jūras un jūrlietu pētniecībai Komisija īstenojusi kopš 2008. gada beigām nolūkā maksimāli palielināt jūrlietu ekonomikas vērtību ilgtspējīgā veidā.

ES finanšu ieguldījums ar jūru saistītajā pētniecībā un inovācijā 2007.–2010. gadā sasniedza EUR 1,4 miljardus, kas tika ieguldīti 644 projektos. Trīs 7. PP uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar programmu "Okeāns nākotnē" balstīja daudznozaru jūras un jūrlietu projektus, kuros kopumā tika ieguldīti EUR 134 miljoni. Lai atbalstītu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu, šos centienus papildināja 2012. gadā uzsāktie saskaņotie tematiskie projekti, kuriem kopumā tika piešķirtsi EUR 42 miljoni ES finansējuma.

Tādi uzlaboti vadības mehānismi kā MARCOM+ forums un EMAR2RES partnerība arī veicina saskaņotāku pētniecību, uzlabojot sadarbību starp pētniekiem, ražošanas nozarēm un politikas veidotājiem.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) sniedzis neatkarīgus, uz faktiem balstītus zinātniskus ieteikumus nolūkā veicināt ES politiku izstrādi zvejniecības un vides jomā, kā arī drošībai un drošumam jūrā.

4.2.        Dalīties jūrlietu zināšanās nolūkā atvieglināt inovāciju, investīcijas un pārdomātas politikas izveidi

Labākas zināšanas ir būtiskas ilgtspējīgai izaugsmei un veselīga un produktīva okeānu stāvokļa panākšanai. Pašreizējā ar jūru saistīto datu sadrumstalotība izraisa resursu izšķērdēšanu starp šo datu lietotājiem, kam nepieciešama ātra pieeja daudzām datu kopām. Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODnet) uzlabo datu pieejamību un samazina lietotāju izmaksas, stimulē inovāciju un samazina neskaidrības par mūsu jūrām. Iniciatīvas “Zināšanas par jūru 2020” mērķis ir sniegt visaptverošu sistēmu datu plūsmas uzlabošanai, sākot ar vietējo novērojumu centru, interpretāciju un apstrādi un beidzot ar izplatīšanu visā ES.

Komisija un vairāk nekā 50 organizācijas kopīgi veido pilnīgu digitālu augstas izšķirtspējas Eiropas jūras dibena karti, kas līdz 2020. gadam nonāks ražotāju, pētnieku un publisko iestāžu rīcībā. “Tematiskā apkopojuma grupas” – hidrogrāfijas, ģeoloģijas, ķīmijas, bioloģijas un biotopu datu jomā – jau ir panākušas labāku datu turētāju īstenoto politiku izpratni ES. Četras no piecām grupām līdz šim grūti pieejamus datus ir darījušas pieejamus bezmaksas tīmekļa portālos.

Plašu informāciju sniedza EMODNet pagaidu novērtējuma ziņojumā, ko 2012. gada augustā Komisija pieņēma līdz ar Zaļo grāmatu “Zināšanas par jūru 2020 – no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par okeānu”.

5.           Jūrlietu politikas teritoriālie ieguvumi

Piekrastes reģioniem pieder nozīmīgākie atjaunojamie resursi jūrlietu ekonomikas izaugsmei, tostarp ūdens, viļņu, vēja, plūdmaiņu un biomasas energoresursi. Piekrastes tūrisms ir atkarīgs no pievilcīgas un veselīgas jūras vides. Tā kā sociālā izstumtība var būt īpaši krasa piekrastes zonās un salās, ir būtiski radīt iekļaujošu jūrlietu ekonomiku.

5.1.        Reģionālā politika

Eiropā ir gan sauszemes, gan jūras teritorijas. Ja vēlas panākt, lai jūrlietu nozares balstītu izaugsmi uz zemes, nepieciešams palielināt savstarpējo saikni. 2011. gada paziņojumā Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” tika izteikts aicinājums valstu valdībām un reģionu vadībai izveidot Pārdomātas specializācijas platformas pētniecības, reģionālajā, uzņēmējdarbības, inovācijas un izglītības politikas jomā. Šāda pieeja dod iespēju labāk koordinēt plānošanu, kuras mērķis ir piekrastes reģionu un to ekonomikas attīstība.

Nākamais solis ir priekšlikums par kopīgo noteikumu regulu un vienotu stratēģisko satvaru nolūkā savstarpēji sasaistīt kohēzijas, lauku attīstības, zivsaimniecības un jūrlietu politikas ieguldījumu prioritātes no 2014. līdz 2020. gadam.

Daudziem jūrlietu projektiem ir piešķirti ES reģionālās politikas līdzekļi. Piemēram var minēt atsāļošanas iekārtas un jūrā būvējamas infrastruktūras viļņu enerģijas izmantošanas demonstrējumu pasākumiem. Vairākas ES pārrobežu sadarbības programmas arī ir veicinājušas jūrlietu izaugsmi, tostarp projektus, kuru mērķis ir aļģu kā iespējamā biodegvielas avota izpēte un labākās prakses apzināšana attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes reģionos.

5.2.        Jūras baseinu stratēģijas

Starpvalstu sadarbība jūras baseinu līmenī ir efektīva pieeja jūrlietu ekonomikas attīstībai un jūras vides aizsardzībai. Jūras baseinu stratēģijas nodarbojas ar Eiropas baseinu ekonomiskajiem raksturlielumiem, tā sniedzot iespēju labākam publisko līdzekļu izmantojumam. Saskaņojot pašreizējās finansējuma iespējas no Eiropas un valstu līdzekļiem ar kopīgi noteiktām prioritātēm, šie līdzekļi darbojas kā piekrastes reģionu attīstības virzītājspēks.

ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam ir izveidoti vairāk nekā 80 galvenie projekti, kuru ietekme sīkāk ir aprakstīta 2011. gada jūnijā pieņemtajā progresa ziņojumā. Šajā stratēģijā ir ietverti pasākumi piesārņojuma samazināšanai uz kuģiem, ilgtspējīgai tuvsatiksmes kuģošanai, eitrofikācijas apkarošanai, jaunu klasteru izveidei, tajos apvienojot inovatīvus MVU, un pētniecības un jūras uzraudzības sistēmu integrēšanai.

Jūrlietu stratēģija Atlantijas okeāna reģionam tika pieņemta 2011. gada novembrī, lai stimulētu darbvietu izveidi un izaugsmi Atlantijas okeāna reģionā, ar to stiprinot šā reģiona jūrlietu ekonomikas potenciālu. Atlantijas okeāna forums identificēja prioritārās darbības rīcības plānā, kas jāpieņem 2013. gadā. Tas ļaus stratēģiski izmantot ES strukturālos fondus jūrlietu izaugsmes atbalstīšanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

2009. gadā tika pieņemts paziņojums par labāku jūrlietu pārvaldību Vidusjūras reģionā ar mērķi uzlabot jūrlietu pārvaldību un vides aizsardzību. Reģioni un dalībvalstis pārvirzīja jūrlietu vajadzībām daļu no finansējuma, kas paredzēts Eiropas teritoriālajai sadarbībai 2007.–2013. gadā. Tehniskā palīdzība izaugsmes atbalstam jūras izmantošanā un jūrlietu politikas veidošanas uzlabošanai ES partnervalstīs tagad tiek sniegta IMP-MED projektā saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Itālija, Slovēnija, Grieķija un Horvātija ir iesaistījušās dziļākā sadarbībā jūrlietu jomā Adrijas un Jonijas jūras apakšreģiona līmenī. Pašlaik tiek izstrādāta jūrlietu stratēģija nolūkā noteikt prioritārās izaugsmes jomas un attiecīgi mērķtiecīgāk izmantot ES finansējumu.

Pēc augstākā līmeņa apspriedes, kas 2011. gada oktobrī notika ar Bulgāriju un Rumāniju, progresē arī sadarbība attiecībā uz Melnās jūras reģionu.

2012. gada jūnijā Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos pieņēma paziņojumu, kurā ierosināti 28 rīcības plāna punkti ES konstruktīvai iesaistei Arktikas jautājumos. Paziņojumā atbalstīta patiesa Arktikas pārvaldība, kas pamatojas uz zināšanām, atbildību un iesaisti, lai risinātu tās augošās stratēģiskās, ekonomiskās un vides problēmas.

6.           Jūras ekosistēmu aizsardzība – izaugsmes nosacījums un faktors

ES pieder pasaulē plašākā jūras teritorija. Nodrošināt jūras ekosistēmu veselīgumu ir nepieciešams okeāna bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nākotnē un jūras reģionu izaugsmes atbalstam. Eiropas jūrlietu sabiedrības bieži vien vislabāk liek lietā inovatīvas vides tehnoloģijas, arī vides tiesību akti balsta mūsu ekonomikas attīstību.

6.1.        Jautājums par veselīgām jūras ekosistēmam

2008. gadā pieņemtā Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir IJP balsts vides jomā. Tās vispārējais mēķis ir līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (LVS) ES jūras ūdeņos.

Šā mērķa sasniegšanā jau ir pieveikti vairāki posmi. 2010. gadā Komisija pieņēma lēmumu par LVS novērtējuma kritērijiem un metodiskajiem standartiem, kas jāizmanto dalībvalstīm, izstrādājot uzraudzības programmas un izmaksu ziņā efektīvus pasākumus laba vides stāvokļa nodrošināšanai to jūras ūdeņos. 2011. gadā Komisija arī precizēja attiecības starp sākotnējo jūras ūdeņu novērtējumu un laba vides stāvokļa kritērijiem.

Ievērojams progress tika sasniegts arī Natura 2000 tīkla izveidē, taču joprojām saglabājušās nepilnības, jo īpaši attiecībā uz jūru. 2011. gadā Komisija pieņēma Pamatnostādnes par Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas īstenošanu estuāros un piekrastes zonās, kurās īpaša uzmanība pievērsta ostu attīstībai un bagarēšanai. Komisijas finanšu instruments LIFE+ veicina Natura 2000 tīkla pārvaldību jūras vidē, veicinot inovatīvus aizsardzības pasākumus un darbības izvēršanu.

6.2.        Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana

Klimata pārmaiņām var būt postošas sekas piekrastes reģionos, tostarp piekrastes aizsardzības apdraudējumi, kas rodas erozijas, plūdu un jūras līmeņa celšanās rezultātā, un līdz ar citiem noslodzes elementiem tiem var būt liela ietekme uz jūras vidi. 2012. gada martā Komisija uzsāka Eiropas klimata pielāgošanās platformas darbu – tā ir aptverošākā tīmekļa vietne informēšanai par klimata pārmaiņu ietekmi un Eiropas neaizsargātības aspektiem pret tām. Šīs vietnes mērķis ir atbalstīt politikas veidotājus klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumu izstrādē, tostarp piekrastes zonās.

6.3.        Kuģu radītā gaisa piesārņojuma problēmas risinājumi

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no starptautiskā jūras transporta pašlaik veido aptuveni 3 % no kopējā SEG daudzuma. Acīmredzot šis daudzums palielināsies, jo pasaules tirdzniecība un pieprasījums pēc kuģu transporta aug. Komisija 2011. gadā noteica mērķi līdz 2050. gadam samazināt ES SEG emisijas no jūras transporta par 40 %. Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Vides aģentūra, Somijas Meteoroloģijas institūts un Starptautiskā Jūrlietu organizācija uzsāka sadarbības projektus kuģu radīto SEG emisiju uzraudzībai Eiropā.

Komisija 2011. gadā pieņēma arī priekšlikumu Direktīvas 1999/32/EK grozīšanai, lai ievērojami samazinātu kuģošanas radīto sēra dioksīda emisiju un veicinātu to gaisa kvalitātes problēmu samazināšanos ES, kuras ietekmē cilvēku veselību un izraisa vides paskābināšanos.

7.           Labāka jūrlietu pārvaldība

Laba pārvaldība un koordinācija dalībvalstīs, reģionos, nozarēs un starp visiem minētajiem un ieinteresētajām personām ir būtiska iespējami efektīvai un ilgtspējīgai jūrlietu ekonomikas attīstībai. Informācijas un datu plūsma un labākās prakses apmaiņa var paātrināt investīcijas un inovācijas, vienlaikus sekmējot labāku vides aizsardzību.

7.1.        Dalībvalstīs organizētie pasākumi

Dalībvalstis aizvien vairāk koordinē pieeju to jūrlietu ekonomikas izstrādē – vai nu valstu stratēģiju izveidē, kā tas ir Francijā, Portugālē un Vācijā, vai arī saistībā ar īpašām iniciatīvām, piemēram, Apvienotās Karalistes Jūras likumu, Dānijas Jūrlietu stratēģiju un Īrijas Zinātnes stratēģiju. Arī Vācija 2011. gadā pieņēma jūrlietu ekonomikas attīstības plānu.

Vairākas dalībvalstis ieviesa ministriju sadarbības plānu vai izveidoja īpašus ministru amatus – piemēram, Kiprā, Francijā, Nīderlandē un Polijā. Tādi piejūras reģioni kā Šlēsviga-Holšteina, Vesterjētlande un Bretaņa kopš 2009. gada turpinājušas padziļināt savu jūrlietu stratēģiju izstrādi.

2010. gadā 17 dalībvalstis un asociētās valstis uzsāka kopīgas plānošanas iniciatīvu “Veselīgas un produktīvas jūras un okeāni”, lai veicinātu sinerģijas starp pētniecības resursiem un spējām.

7.2.        Attīstība ES līmenī

Eiropas Parlaments 2010. gada oktobrī pieņēma rezolūciju par IJP, kurā atbalstīja integrētu pieeju jūrlietām un aicināja Komisiju izstrādāt jūrlietu dimensiju stratēģijā “Eiropa 2020”.

2011. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido programmu ES Integrētās jūrlietu politikas turpmākās attīstības atbalstam. Tā nodrošina IJP pirmo darbības programmu 2012.–2013. gadam, kuras īstenošana sīkāk ir aprakstīta to papildinošā SEC dokumenta 6.2.5. punktā. Regulai ir vairāki juridiskie pamati, kuri apstiprina horizontālo pieeju IJP.

Vispārējo lietu padome pieņēma vairāku politikas jomu secinājumus par IJP Zviedrijas (2009. gada novembris), Spānijas (2010. gada jūnijs) un Polijas (2011. gada decembris) prezidentūras laikā. Tajos sniegts pārskats par jaunākajām izstrādēm, izteikts atbalsts pašreizējām iniciatīvām un pamudinājums turpināt iesākto.

Reģionu komiteja 2011. gada janvārī pieņēma atzinumu, kurā uzsvēra, cik nozīmīgi ir nodrošināt IJP panākumus vides, ekonomikas un sociālu apsvērumu dēļ. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu par IJP 2011. gada februārī, kurā atbalstīja pārnozaru un pārrobežu sinerģijas jūrlietu darbībām.

7.3.        Attīstība starptautiskā līmenī

Saskaņā ar 2009. gada paziņojumu par IJP starptautisko dimensiju Komisija pastiprināja centienus starptautiskajā jūrlietu jomā.

Globālā līmenī ES aicina uz plašāku tvērumu rezolūcijās par okeāniem un tiesību aktos par jūru un ilgtspējīgu zvejniecību, veicinot vispārēju iesaistīšanos tādos jūrlietu vadības instrumentos kā ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS). Kā sevišķs panākums jāmin procesa uzsākšana ANO līmenī – šim procesam būtu jānoslēdzas ar sarunām par ANO Jūras tiesību konvencijas īstenošanas nolīgumu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai teritorijās, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas. ANO Konferencē par ilgtspējīgu attīstību Riodežaneiro 2012. gada jūnijā ES uzsvēra arī turpmākas virzības nepieciešamību okeānu un jūru aizsardzībā un jūrlietu pārvaldībā. Arī plašākas ārējās darbības guvušas panākumus, kas izpaužas kā labāka reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju darbība un sadarbības palielināšanās ar trešām valstīm, apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Jūrlietas ir kļuvušas par regulāri apspriežamu tematu sarunās ar ES patnervalstīm, piemēram, Ķīnu, Krieviju, Japānu, Kanādu un ASV. Nozaru dialogu darbības joma ir pakāpeniski paplašinājusies, lai ietvertu visaptverošāku sadarbību pasaules jūrlietu jomā.

7.4.        Jūrlietu Eiropas redzamība un informētība par to

Sākotnējais IJP mērķis bija padarīt Eiropas jūrlietu identitāti un ekonomisko potenciālu redzamāku Eiropas iedzīvotājiem. Plašas publikas izpratne ir būtiska tajās jomās, kur jūrlietu intereses konkurē ar citām nozarēm par politisko atbalstu vai investīcijām, vai arī darba tirgū.

Kopš Integrētās jūrlietu politikas uzsākšanas Eurostat piedalās statistiskās informācijas sagatavošanā šīs politikas atbalstam, un tas notiek ar mērķi uzlabot ekonomiskos rādītājus jūrlietu nozarēs un jūras reģionos. Jūrlietu iniciatīvas ir iekļautas Eurostat darba programmās. Kopš 2009. gada regulāri publicēti statistikas dati par piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm.

Tādi interaktīvi rīki kā Jūrlietu forums un Jūras atlants atvieglo pieeju ar jūru saistītai informācijai un palīdz palielināt zināšanas par jūrlietu Eiropu. Eiropas jūrlietu diena 20. maijā ir galvenais notikums izpratnes palielināšanai par jūrlietu Eiropas potenciālu.

8.           Secinājumi

Integrētā jūrlietu politika tika izveidota, lai no jauna apstiprinātu Eiropas Savienības jūrlietu dimensiju. No šā redzējuma tā ir izaugusi par rīku, kas sniedz konkrētus ieguvumus jūrlietu izaugsmei un ilgtspējai Eiropā. Kā liecina šis ziņojums, jūrlietu nozaru lielo ieguldījumu Eiropas ekonomikā un stratēģijā “Eiropa 2020” ir pastiprinājusi koordinēta darbība, kuras mērķis ir izdevumu samazināšana, resursefektivitātes palielināšana, risku ierobežošana, atbalsts inovācijai un publisko līdzekļu labāks izmantojums.

Komisija tiecas radīt iespējami labākus nosacījumus ilgtspējīgai ar jūru saistītās ekonomikas attīstībai. Pamatojoties uz šiem sasniegumiem, nākamo gadu mērķis ir jūras nozaru izaugsme. Kipras prezidentūras laikā neoficiāla ministru konference par IJP būs nozīmīgs solis šā mērķa sasniegšanā. Jūras nozaru izaugsme būs otrā posma sākums Integrētajā jūrlietu politikā, kuras mērķis ir izveidot veselīgu jūrlietu ekonomiku, kas sniedz Eiropas iedzīvotājiem inovāciju, izaugsmi un ilgtspēju.

[1]               Sīkāka informācija un atsauces par katru šajā ziņojumā minēto iniciatīvu atrodamas pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2012) 255 final.

Top