Document 52012DC0491
/* COM/2012/0491 final */
- In force
52012DC0491
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES integrētās jūrlietu politikas progress /* COM/2012/0491 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI ES integrētās jūrlietu
politikas progress 1. Ievads Eiropas jūras un okeāni ir
bagātīgs un bieži vien nenovērtēts inovācijas,
izaugsmes un nodarbinātības avots. Tie sniedz vērtīgus
ekosistēmu pakalpojumus un resursus, no kuriem ir atkarīgas visas
jūrlietu darbības. Kopš izveides 2007. gadā
integrētā jūrlietu politika (IJP) ir centusies pastiprināt
Eiropas jūrlietu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un
labāk aizsargāt jūras vidi, atvieglojot visu jūrlietu
dalībnieku pārnozaru un pārrobežu sadarbību. Piecus gadus vēlāk ekonomikas vide
ir krasi mainījusies. Ar stratēģiju “Eiropa 2020” ES paredz
ievirzīt Eiropas ekonomiku pareizā gultnē, lai tā atkal
nodrošinātu nodarbinātību, konkurētspēju un
sociālo kohēziju. Jūrlietu ekonomikas izaugsmes potenciāls
ir Eiropas iespēja, kas tai kā “jūras kontinentam” ir
jāizmanto. Kopš 2009. gada ES ir uzsākusi pamatiniciatīvas
visās ar jūru saistītās politikas jomās, lai
pastiprinātu Eiropas konkurētspēju. Izvairoties no izdevumu un
centienu pārklāšanās, kā arī stimulējot
jūrlietu darbību ilgtspējīgu attīstību, IJP ir
panākusi konkrētus ieguvumus Eiropas ekonomikai un dalībvalstu
jūrlietu nozarēm. Pašlaik Eiropa piedzīvo sāpīgu
izdevumu samazinājumu publiskajā sektorā, tāpēc ir
būtiski sasniegt vairāk ar mazākiem līdzekļiem.
Sadarbība palīdz padarīt jūras darbību izmaksas efektīvākas
un datu izmantojumu – optimālu. Ik dienu rodas jauni jūras
izmantošanas veidi, un ir būtiski, lai dalībvalstis ieviestu stabilas
plānošanas sistēmas, kas veicinātu ilgtermiņa
investīcijas un pārrobežu saskaņotību. Pilnībā jāizmanto
iespējas, ko investīcijas pētniecībā spēj sniegt
jūrlietu ekonomikai. ES stratēģija jūras un jūrlietu
izpētē ir palīdzējusi sasniegt šo mērķi. Kopš
tikusi pieņemta Jūras stratēģijas pamatdirektīva,
mēs varam ilgtspējīgi apsaimniekot jūras un okeānus.
Ilgtspēja ir pamatnosacījums jūrlietu ekonomikas
attīstībai un ir jaunāko tehnoloģiju
virzītājspēks, tādējādi stiprinot Eiropas
ilgtermiņa konkurētspēju. Padome un Eiropas Parlaments
2009. gadā atzinīgi novērtēja IJP pirmo progresa
ziņojumu un aicina Komisiju 2012. gadā sniegt ziņojumu par
turpmāko attīstību. Šajā otrajā ziņojumā
tika aprakstīts ES IJP un jūras nozaru politiku progress no 2010.
līdz 2012. gadam[1].
Tajā uzsvērts šo politiku ieguldījums stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un uzskaitīti konkrēti
panākumi, kas palīdz radīt izaugsmi, palielināt
resursefektivitāti un ietaupīt publiskos līdzekļus. 2. Jūrlietu ekonomikas
ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā 2.1. Jūras nozaru izaugsme Komisija 2012. gada septembrī
pieņēma paziņojumu “Jūras nozaru izaugsme – jauns
redzējums ilgtspējīgai izaugsmei piekrastes reģionos un ar
jūrniecību saistītajās nozarēs”. Tās
mērķis ir uzsākt kopīgu iniciatīvu ar
dalībvalstīm, reģioniem un visām ieinteresētajām
personām, lai atbrīvotu jūras nozaru ekonomikas potenciālu. Komisijas 2010. gadā
uzsāktajā pētījumā tika konstatētas tādas
kopējas vājās vietas kā piemērotu prasmju
trūkums, riska kapitāla slikta pieejamība, sadrumstaloti ar
jūru saistītie dati, vides problēmas un sarežģīts
plānošanas process. Dalībvalstīs pašlaik tiek veikti
pasākumi, lai uzlabotu situāciju prasmju jomā, –
piemēram, stimulējot klasteru izveidi ražošanā un
izglītībā. Ir uzsāktas Integrētās jūrlietu
politikas iniciatīvas, kas risina datu un plānošanas jautājumus.
Tomēr dažās nozarēs ir vajadzīga mērķtiecīgāka
pieeja. Attiecīgi piecas jomas, kurās ir izaugsmes
potenciāls – jūras un piekrastes tūrisms, okeāna
atjaunojamā enerģija, jūras derīgo izrakteņu resursi,
akvakultūra un jūras biotehnoloģija –, tika analizētas
dziļāk, lai noteiktu nepieciešamos papildu pasākumus izaugsmes
un darbvietu skaita palielināšanai. 2.2. Jūras transports Jūras transporta pakalpojumi ir
būtiski Eiropas ekonomikas pasaules mēroga konkurētspējai.
Komisija 2011. gadā pieņēma Balto grāmatu par
transportu. Tajā ir konkrētāk raksturota jūras
transporta stratēģijas ievirze līdz 2018. gadam: spēja
sniegt izmaksu ziņā efektīvus jūras transporta
pakalpojumus, ES kuģniecības nozares ilgtermiņa
konkurētspēja un nepārtrauktu dažādu transporta veidu
ķēžu izveide pasažieru un kravu pārvadāšanai. Pēc 2009. gada paziņojuma Eiropas
jūras transporta telpa bez šķēršļiem
2010. gadā stājās spēkā direktīva par
ziņošanas formālajiem aspektiem. Šī iniciatīva
vienkāršo un harmonizē administratīvās procedūras,
tā stimulējot ES iekšējo jūras transportu. Komisija 2011. gadā ierosināja jaunas
pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem nolūkā
paplašināt jūras ceļu kā galveno Eiropas koridoru
nozīmi. Ar daudzgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus
Komisija rāda ceļu transporta ietekmes uz vidi samazināšanai un
transporta efektivitātes palielināšanai. 2.3. Enerģija Eiropas iedzīvotāji, ražošana un ekonomika
ir atkarīgi no drošas, garantētas, ilgtspējīgas
enerģijas par pieņemamām cenām. Jūras vēja
enerģijas izmantošana sekmē 20 % atjaunojamās
enerģijas daļas sasniegšanu kopējā enerģijas
patēriņā līdz 2020. gadam. Tā ir minēta
kā prioritāte ES Energotehnoloģiju
stratēģiskajā plānā, ar ko nozare,
dalībvalstis un Komisija veido ilgtermiņa pieeju tehnoloģiju
izstrādē un demonstrācijā. Pētniecības
pamatprogramma un viedās enerģijas programma atbalsta arī
vēja un okeānu enerģijas tehnoloģiju, kas ievērojami veicina
izaugsmi piekrastes reģionos. Komisija 2011. gadā ierosināja
pamatnostādnes, lai izstrādātu noteikumus Eiropas
energotīklu attīstībai un sadarbspējai. Tika
noteikti prioritārie koridori, tostarp Ziemeļjūras piekrastes
elektrotīkls un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma
plāns. 2.4. Kuģubūve Eiropas jūrlietu nozarei ar tās
spēcīgo inovācijas un projektēšanas spēju ir
stratēģiska nozīme tādu problēmu risināšanā
kā klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums,
energoefektivitāte un darbības atklātā jūrā.
Stratēģiska atbilde uz nozares problēmām ir ierosmes LeaderSHIP
veicinātā konkurētspēja, kuras pamatā ir tie ES
tehnoloģijas segmenti, kuros tā nepārprotami ir
vadībā. Šī ierosme pašlaik tiek pārskatīta, lai
ņemtu vērā iespējas, kurām vajadzētu izrietēt
no jūras transporta padarīšanas par videi saudzīgāku un no
daudzveidības paplašināšanās tādās jaunās
uzņēmējdarbības jomās kā jūras un vēja
enerģija. Nostādnes par valsts atbalstu
kuģu būvei nosaka, kāda veida valsts
atbalsts ir atļauts kuģu būvētavām. Jaunas
nostādnes tika pieņemtas 2011. gada decembrī, un tās
būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Tajās ir
ietverti īpaši noteikumi inovācijas atbalstam un
reģionālajam atbalstam kuģu būves jomā, kā
arī noteikumi par eksporta kredītiem. Šī paplašinātā
darbības joma tagad attiecas uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem
un peldošām un pārvietojamām jūras konstrukcijām. 2.5. Zvejniecība un
akvakultūra ES zvejniecību skārušas
vairākas savstarpēji saistītas problēmas. Zivju
krājumi tiek pārzvejoti, dažu flotes segmentu ekonomiskā
situācija ir nestabila, neraugoties uz lielām subsīdijām,
darbs ir nepievilcīgs, un daudzi piekrastes iedzīvotāji, kas
atkarīgi no zvejas, ir nedrošā stāvoklī. Komisija 2011. gada jūlijā
pieņēma ierosmju kopumu, tostarp jaunus tiesību aktu priekšlikumus,
kopējās zivsaimniecības politikas reformai. Tās
mērķis ir sniegt pamatelementus ilgtspējīgas un videi
saudzīgas zivsaimniecības izveidei, kā arī nodrošināt
pārtikas piegādes kvalitāti, piekrastes iedzīvotāju
labklājību, uzņēmumu rentabilitāti un pievilcīgas
un drošas darbvietas. Šo priekšlikumu centrā ir ilgtermiņa
apsaimniekošana ar skaidriem ilgtspējas mērķiem
attiecībā uz resursu izmantošanu un postošas
izšķērdības prakses izbeigšanu. Tiks arī sniegts atbalsts
datu uzlabošanai, lai tie būtu politikas izvēles pamatā un
nodrošinātu labāku noteikumu izpildi un kontroli. Pārejā tiks iesaistīts Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fonds nolūkā uzlabot
ilgtspēju, piekrastes mazapjoma zvejas sniegumu, veicināt
akvakultūru, atbalstīt darbvietu izveidi piekrastes kopienās un
lai jūrlietās panāktu izmaksu efektivitāti. 3. Pārnozaru un pārrobežu
sadarbība optimālu izaugsmes nosacījumu nodrošināšanai
jūrlietu ekonomikā IJP nosaka saskaņotu stratēģiju
ilgtspējīgas attīstības veicināšanai jūrlietu
nozarēs. Lai pārvaldītu jūrlietu darbību augošo
savstarpējo ietekmi un ietekmi uz vidi un Eiropas pilsoņu
drošības un drošuma un kvalificēta darbaspēka saglabāšanas
labad ir nepieciešama sadarbība. 3.1. Maksimāli
palielināt piekrastes un jūras darbību ilgtspējīgu
izvēršanu Nozares konkurē par jūras baseinu
telpu un resursiem. Pieaug konflikti par dažādu jūras izmantojumu un
pieprasījums pēc jūras teritorijas, jo īpaši
saistībā ar jaunām jūras darbībām. Tā
kā Eiropa piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, mums ir
vajadzīgi rīki, kas padarītu iespējamu izaugsmi,
atvieglinot daudzējādu darbību
līdzāspastāvēšanu, vienlaikus samazinot to ietekmi uz vidi. Jūras teritoriālā
plānošana un kompleksa piekrastes zonas
pārvaldība (KPTP) nodrošina efektīvu jūras
ūdeņu pārnozaru un pārrobežu plānošanu un piekrastes
zonu apsaimniekošanu. Tas ir būtiski, lai garantētu ilgtspēju,
sniedzot juridisku noteiktību un samazinot izdevumus investoriem un
apsaimniekotājiem, jo īpaši tiem, kas darbojas pārrobežu
zonās. Ir vērojami panākumi valstu
stratēģiju īstenošanā attiecībā uz KPTP,
taču no 16 dalībvalstīm 2011. gadā saņemtie
ziņojumi būtiski atšķiras. 2011. gadā stājās
spēkā Barselonas konvencijas Protokols par kompleksu piekrastes
zonas pārvaldību, padarot kompleksu piekrastes zonas
pārvaldību obligātu Vidusjūras piekrastes valstīm. Komisija koordinē kopēju jūras
teritoriālās plānošanas pamatnostādņu izstrādi
ES, un ir paziņojusi par tiesību akta priekšlikumu par jūras
teritoriālo plānošanu un kompleksu piekrastes zonas
pārvaldību, ar kuru tā nāks klajā līdz
2012. gada beigām. Priekšlikuma izveidi ir sekmējuši
pētījumi par jūras teritoriālās plānošanas un
KPTP ekonomiskajiem ieguvumiem un ietekmi, divi izmēģinājuma
projekti pārrobežu sadarbībā un Ourcoast platforma par
labāko KPTP praksi. 3.2. Eiropas iedzīvotāju
un jūrlietu nozaru aizsardzība pret draudiem saistībā ar
jūru Aptuveni 80 % ES ārējās
tirdzniecības izmanto jūras transportu. Ar jūru
saistītām saimnieciskajām darbībām vajadzīga
droša vide. Turpinot procesu, kas iesākts ar 2010. gadā pieņemto
ceļvedi, Komisija pašlaik strādā pie Vienotas vides
informācijas apmaiņai (CISE) ES jūrlietu jomā. Tas
uzlabos jūrlietu uzraudzības efektivitāti un
rentabilitāti, sniedzot iespēju atbilstošai, tiesiskai, drošai un
efektīvai datu pārnozaru un pārrobežu apmaiņai visā
ES. Šo darbu stiprina panākumi, kas gūti
divos izmēģinājuma projektos – MARSUNO un BluemassMed.
CISE izveide ir pirmais solis virzībā uz pastiprinātu
datu apmaiņu starp aptuveni 400 nozares iestādēm ES. Tas ir
arī pirmais solis labākas koordinācijas panākšanai starp
nozares darbībām, kas attiecas uz jūras transportu,
tirdzniecības kuģu aizsardzību, aizsardzības uzdevumiem, ko
veic valstu flotes, nelegālās imigrācijas kontroli un muitas
kontroli, nelegālās zvejas un piesārņojuma novēršanu
un jūras vides saglabāšanu. Kopš 2009. gada ES un tās
dalībvalstis ir bijušas vadošās pozīcijās kuģošanas
drošības uzlabošanā. Mērķis ir izbeigt
standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu, aizsargāt pasažierus un
apkalpes locekļus, novērst negadījumus un samazināt vides piesārņošanas
risku. Trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma
pieņemšana 2009. gadā uzlaboja to kuģu kvalitāti, kas
peld ar Eiropas valstu karogiem, klasifikācijas sabiedrību veikto
darbu, kuģu inspekcijas ostās, satiksmes uzraudzību,
negadījumu izmeklēšanu un upuru aizsardzību. Eiropas jūras robežu aizsardzības
nodrošināšana ir dalībvalstu uzdevums.
Komisija 2011. gadā ierosināja izveidot Eiropas Robežu
uzraudzības sistēmu. Tās uzdevums ir pastiprināt Šengenas
valstu ārējo robežu kontroli un izveidot informācijas
apmaiņas mehānismu, kas ļautu dalībvalstu
robežuzraudzības iestādēm samazināt nāves
gadījumu skaitu jūrā un nelikumīgo imigrantu skaitu, kuri
ieceļo ES. 3.3. Ar jūrlietām
saistītā nodarbinātība un profesionālā
mobilitāte Daudzās jūrlietu nozarēs
trūkst darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju, prasmēm un
pieredzi. Tika veikti pasākumi, lai izveidotu pievilcīgas ar
jūrlietām saistītas karjeras iespējas, pamatojoties uz
mobilitāti starp nozarēm un valstīm un nākotnes
vajadzību apsteigšanu. Pēc
tam, kad tika pieņemta jūras transporta stratēģija
2018. gadam, Jūrlietu nodarbinātības un
konkurētspējas darba grupa 2011. gada jūnijā
sniedza ieteikumus, tostarp pabeidza pārskatu par jūrā
strādājošo darba ņēmēju neiekļaušanu ES
nodarbinātības tiesību aktu darbības jomā,
atjaunināja direktīvu par jūrnieku sagatavotību un
nodrošināja SDO Konvencijas par darbu jūrniecībā
īstenošanu. 2012. gada
21. maijā ES sociālā dialoga komiteja pieņēma
nolīgumu, kurā ir iekļauta daļa no SDO
188. konvencijas par darbu zvejniecībā nolūkā uzlabot
zvejnieku darba apstākļus uz zvejas kuģiem. Pēc ES
sociālo partneru kopīga pieprasījuma Komisija var ierosināt
īstenot šo nolīgumu ar ES direktīvu saskaņā ar LESD
155. pantu. Pirms tam jānovērtē nolīguma pilnīga
atbilstība spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. No 2007. līdz 2010. gadam Septītā pētniecības
pamatprogramma (7. PP) sniedza aptuveni EUR 1,4 miljardu
finansiālu ieguldījumu ar jūras un jūrlietu
pētniecību saistītās darbībās, kas ir aptuveni
6,4 % no 7. PP finansējuma. No šīs summas EUR 89 miljoni
tika ieguldīti pētnieku mobilitātē un
apmācībā. Šīs iniciatīvas pilnā
mērā veicina pamatiniciatīvas Jaunu prasmju un darbvietu
programma un “Jaunatne kustībā” – divas
pamatiniciatīvas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras
mērķis ir palielināt nodarbinātības līmeni un
izglītības kvalitāti ES. 4. Pētniecība, zināšanas un
galīgie lietotāji: mazinot plaisu starp pētniecību un
ražošanu Eiropas jūrlietu nozari raksturo
inovācija un augstas kvalitātes tirgus. Komisija stiprina šo
konkurētspējas faktoru, izstrādājot plašu jūras
pētniecības programmu un padarot jūras datus pieejamākus
inovācijas mērķiem. 4.1. Nodrošināt Eiropas
jūrlietu nozares pārākumu ar inovāciju un
pētniecību ES stratēģiju jūras un
jūrlietu pētniecībai Komisija
īstenojusi kopš 2008. gada beigām nolūkā
maksimāli palielināt jūrlietu ekonomikas vērtību
ilgtspējīgā veidā. ES finanšu ieguldījums ar jūru
saistītajā pētniecībā un inovācijā
2007.–2010. gadā sasniedza EUR 1,4 miljardus, kas tika
ieguldīti 644 projektos. Trīs 7. PP uzaicinājumi iesniegt
priekšlikumus saistībā ar programmu "Okeāns
nākotnē" balstīja daudznozaru jūras un
jūrlietu projektus, kuros kopumā tika ieguldīti EUR
134 miljoni. Lai atbalstītu Jūras stratēģijas
pamatdirektīvas īstenošanu, šos centienus papildināja 2012. gadā
uzsāktie saskaņotie tematiskie projekti, kuriem kopumā tika
piešķirtsi EUR 42 miljoni ES finansējuma. Tādi uzlaboti vadības mehānismi
kā MARCOM+ forums un EMAR2RES partnerība arī
veicina saskaņotāku pētniecību, uzlabojot sadarbību
starp pētniekiem, ražošanas nozarēm un politikas veidotājiem. Eiropas Komisijas Kopīgais
pētniecības centrs (JRC) sniedzis neatkarīgus, uz faktiem
balstītus zinātniskus ieteikumus nolūkā veicināt ES
politiku izstrādi zvejniecības un vides jomā, kā arī
drošībai un drošumam jūrā. 4.2. Dalīties jūrlietu
zināšanās nolūkā atvieglināt inovāciju,
investīcijas un pārdomātas politikas izveidi Labākas zināšanas ir būtiskas
ilgtspējīgai izaugsmei un veselīga un produktīva
okeānu stāvokļa panākšanai. Pašreizējā ar
jūru saistīto datu sadrumstalotība izraisa resursu
izšķērdēšanu starp šo datu lietotājiem, kam nepieciešama
ātra pieeja daudzām datu kopām. Eiropas Jūras
novērojumu un datu tīkls (EMODnet) uzlabo datu
pieejamību un samazina lietotāju izmaksas, stimulē
inovāciju un samazina neskaidrības par mūsu jūrām.
Iniciatīvas “Zināšanas par jūru 2020” mērķis ir
sniegt visaptverošu sistēmu datu plūsmas uzlabošanai, sākot ar
vietējo novērojumu centru, interpretāciju un apstrādi un
beidzot ar izplatīšanu visā ES. Komisija un vairāk nekā 50
organizācijas kopīgi veido pilnīgu digitālu augstas
izšķirtspējas Eiropas jūras dibena karti, kas līdz
2020. gadam nonāks ražotāju, pētnieku un publisko
iestāžu rīcībā. “Tematiskā apkopojuma grupas” –
hidrogrāfijas, ģeoloģijas, ķīmijas, bioloģijas un
biotopu datu jomā – jau ir panākušas labāku datu
turētāju īstenoto politiku izpratni ES. Četras no
piecām grupām līdz šim grūti pieejamus datus ir
darījušas pieejamus bezmaksas tīmekļa portālos. Plašu informāciju sniedza EMODNet
pagaidu novērtējuma ziņojumā, ko 2012. gada augustā
Komisija pieņēma līdz ar Zaļo grāmatu “Zināšanas
par jūru 2020 – no jūras dibena kartēšanas līdz
prognozēm par okeānu”. 5. Jūrlietu politikas
teritoriālie ieguvumi Piekrastes reģioniem pieder
nozīmīgākie atjaunojamie resursi jūrlietu ekonomikas izaugsmei,
tostarp ūdens, viļņu, vēja, plūdmaiņu un biomasas
energoresursi. Piekrastes tūrisms ir atkarīgs no pievilcīgas un
veselīgas jūras vides. Tā kā sociālā
izstumtība var būt īpaši krasa piekrastes zonās un
salās, ir būtiski radīt iekļaujošu jūrlietu ekonomiku. 5.1. Reģionālā
politika Eiropā ir gan sauszemes, gan jūras
teritorijas. Ja vēlas panākt, lai jūrlietu nozares balstītu
izaugsmi uz zemes, nepieciešams palielināt savstarpējo saikni.
2011. gada paziņojumā Reģionālās politikas
ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” tika izteikts
aicinājums valstu valdībām un reģionu vadībai izveidot
Pārdomātas specializācijas platformas pētniecības,
reģionālajā, uzņēmējdarbības, inovācijas
un izglītības politikas jomā. Šāda pieeja dod iespēju
labāk koordinēt plānošanu, kuras mērķis ir piekrastes
reģionu un to ekonomikas attīstība. Nākamais solis ir priekšlikums par
kopīgo noteikumu regulu un vienotu stratēģisko satvaru nolūkā
savstarpēji sasaistīt kohēzijas, lauku attīstības,
zivsaimniecības un jūrlietu politikas ieguldījumu
prioritātes no 2014. līdz 2020. gadam. Daudziem jūrlietu projektiem ir
piešķirti ES reģionālās politikas līdzekļi.
Piemēram var minēt atsāļošanas iekārtas un
jūrā būvējamas infrastruktūras viļņu enerģijas
izmantošanas demonstrējumu pasākumiem. Vairākas ES pārrobežu
sadarbības programmas arī ir veicinājušas jūrlietu
izaugsmi, tostarp projektus, kuru mērķis ir aļģu kā
iespējamā biodegvielas avota izpēte un labākās prakses
apzināšana attiecībā uz pielāgošanos klimata
pārmaiņām piekrastes reģionos. 5.2. Jūras baseinu
stratēģijas Starpvalstu sadarbība jūras baseinu
līmenī ir efektīva pieeja jūrlietu ekonomikas
attīstībai un jūras vides aizsardzībai. Jūras
baseinu stratēģijas nodarbojas ar Eiropas baseinu ekonomiskajiem
raksturlielumiem, tā sniedzot iespēju labākam publisko
līdzekļu izmantojumam. Saskaņojot pašreizējās
finansējuma iespējas no Eiropas un valstu līdzekļiem ar
kopīgi noteiktām prioritātēm, šie līdzekļi
darbojas kā piekrastes reģionu attīstības
virzītājspēks. ES stratēģijā Baltijas
jūras reģionam ir izveidoti vairāk
nekā 80 galvenie projekti, kuru ietekme sīkāk ir aprakstīta
2011. gada jūnijā pieņemtajā progresa
ziņojumā. Šajā stratēģijā ir ietverti
pasākumi piesārņojuma samazināšanai uz kuģiem,
ilgtspējīgai tuvsatiksmes kuģošanai, eitrofikācijas apkarošanai,
jaunu klasteru izveidei, tajos apvienojot inovatīvus MVU, un
pētniecības un jūras uzraudzības sistēmu
integrēšanai. Jūrlietu stratēģija
Atlantijas okeāna reģionam tika
pieņemta 2011. gada novembrī, lai stimulētu darbvietu
izveidi un izaugsmi Atlantijas okeāna reģionā, ar to stiprinot
šā reģiona jūrlietu ekonomikas potenciālu. Atlantijas
okeāna forums identificēja prioritārās darbības
rīcības plānā, kas jāpieņem 2013. gadā.
Tas ļaus stratēģiski izmantot ES strukturālos fondus
jūrlietu izaugsmes atbalstīšanai laikposmā no 2014. līdz
2020. gadam. 2009. gadā tika pieņemts
paziņojums par labāku jūrlietu pārvaldību
Vidusjūras reģionā ar mērķi uzlabot jūrlietu
pārvaldību un vides aizsardzību. Reģioni un
dalībvalstis pārvirzīja jūrlietu vajadzībām
daļu no finansējuma, kas paredzēts Eiropas teritoriālajai
sadarbībai 2007.–2013. gadā. Tehniskā palīdzība
izaugsmes atbalstam jūras izmantošanā un jūrlietu politikas
veidošanas uzlabošanai ES partnervalstīs tagad tiek sniegta IMP-MED projektā
saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Itālija, Slovēnija, Grieķija un
Horvātija ir iesaistījušās dziļākā
sadarbībā jūrlietu jomā Adrijas un Jonijas jūras apakšreģiona
līmenī. Pašlaik tiek izstrādāta jūrlietu
stratēģija nolūkā noteikt prioritārās izaugsmes
jomas un attiecīgi mērķtiecīgāk izmantot ES
finansējumu. Pēc augstākā līmeņa
apspriedes, kas 2011. gada oktobrī notika ar Bulgāriju un
Rumāniju, progresē arī sadarbība attiecībā uz Melnās
jūras reģionu. 2012. gada jūnijā Komisija un
Savienības augstā pārstāve ārlietās un
drošības politikas jautājumos pieņēma paziņojumu,
kurā ierosināti 28 rīcības plāna punkti ES
konstruktīvai iesaistei Arktikas jautājumos.
Paziņojumā atbalstīta patiesa Arktikas pārvaldība, kas
pamatojas uz zināšanām, atbildību un iesaisti, lai risinātu
tās augošās stratēģiskās, ekonomiskās un vides
problēmas. 6. Jūras ekosistēmu
aizsardzība – izaugsmes nosacījums un faktors ES pieder pasaulē plašākā
jūras teritorija. Nodrošināt jūras ekosistēmu
veselīgumu ir nepieciešams okeāna bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanai nākotnē un jūras
reģionu izaugsmes atbalstam. Eiropas jūrlietu sabiedrības bieži
vien vislabāk liek lietā inovatīvas vides tehnoloģijas,
arī vides tiesību akti balsta mūsu ekonomikas
attīstību. 6.1. Jautājums par
veselīgām jūras ekosistēmam 2008. gadā pieņemtā
Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir IJP balsts vides
jomā. Tās vispārējais mēķis ir līdz
2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (LVS) ES jūras ūdeņos. Šā mērķa sasniegšanā jau
ir pieveikti vairāki posmi. 2010. gadā Komisija
pieņēma lēmumu par LVS novērtējuma kritērijiem un
metodiskajiem standartiem, kas jāizmanto dalībvalstīm,
izstrādājot uzraudzības programmas un izmaksu ziņā
efektīvus pasākumus laba vides stāvokļa nodrošināšanai
to jūras ūdeņos. 2011. gadā Komisija arī
precizēja attiecības starp sākotnējo jūras
ūdeņu novērtējumu un laba vides stāvokļa
kritērijiem. Ievērojams progress tika sasniegts
arī Natura 2000 tīkla izveidē, taču
joprojām saglabājušās nepilnības, jo īpaši
attiecībā uz jūru. 2011. gadā Komisija
pieņēma Pamatnostādnes par Putnu direktīvas un Biotopu
direktīvas īstenošanu estuāros un piekrastes zonās,
kurās īpaša uzmanība pievērsta ostu attīstībai un
bagarēšanai. Komisijas finanšu instruments LIFE+ veicina Natura 2000
tīkla pārvaldību jūras vidē, veicinot
inovatīvus aizsardzības pasākumus un darbības
izvēršanu. 6.2. Pielāgošanās
klimata pārmaiņām un to mazināšana Klimata pārmaiņām var būt
postošas sekas piekrastes reģionos, tostarp piekrastes aizsardzības
apdraudējumi, kas rodas erozijas, plūdu un jūras
līmeņa celšanās rezultātā, un līdz ar citiem
noslodzes elementiem tiem var būt liela ietekme uz jūras vidi.
2012. gada martā Komisija uzsāka Eiropas klimata
pielāgošanās platformas darbu – tā ir
aptverošākā tīmekļa vietne informēšanai par klimata
pārmaiņu ietekmi un Eiropas neaizsargātības aspektiem pret
tām. Šīs vietnes mērķis ir atbalstīt politikas
veidotājus klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumu
izstrādē, tostarp piekrastes zonās. 6.3. Kuģu radītā
gaisa piesārņojuma problēmas risinājumi Siltumnīcefekta gāzu (SEG)
emisijas no starptautiskā jūras transporta pašlaik
veido aptuveni 3 % no kopējā SEG daudzuma.
Acīmredzot šis daudzums palielināsies, jo pasaules tirdzniecība
un pieprasījums pēc kuģu transporta aug. Komisija
2011. gadā noteica mērķi līdz 2050. gadam
samazināt ES SEG emisijas no jūras transporta par 40 %. Eiropas
Jūras drošības aģentūra, Eiropas Vides aģentūra,
Somijas Meteoroloģijas institūts un Starptautiskā Jūrlietu
organizācija uzsāka sadarbības projektus kuģu radīto
SEG emisiju uzraudzībai Eiropā. Komisija 2011. gadā
pieņēma arī priekšlikumu Direktīvas 1999/32/EK
grozīšanai, lai ievērojami samazinātu kuģošanas radīto
sēra dioksīda emisiju un veicinātu to gaisa kvalitātes
problēmu samazināšanos ES, kuras ietekmē cilvēku
veselību un izraisa vides paskābināšanos. 7. Labāka jūrlietu
pārvaldība Laba pārvaldība un koordinācija
dalībvalstīs, reģionos, nozarēs un starp visiem
minētajiem un ieinteresētajām personām ir būtiska
iespējami efektīvai un ilgtspējīgai jūrlietu
ekonomikas attīstībai. Informācijas un datu plūsma un
labākās prakses apmaiņa var paātrināt
investīcijas un inovācijas, vienlaikus sekmējot labāku
vides aizsardzību. 7.1. Dalībvalstīs
organizētie pasākumi Dalībvalstis aizvien vairāk
koordinē pieeju to jūrlietu ekonomikas izstrādē – vai
nu valstu stratēģiju izveidē, kā tas ir Francijā,
Portugālē un Vācijā, vai arī saistībā ar
īpašām iniciatīvām, piemēram, Apvienotās
Karalistes Jūras likumu, Dānijas Jūrlietu stratēģiju
un Īrijas Zinātnes stratēģiju. Arī Vācija
2011. gadā pieņēma jūrlietu ekonomikas
attīstības plānu. Vairākas dalībvalstis ieviesa
ministriju sadarbības plānu vai izveidoja īpašus ministru
amatus – piemēram, Kiprā, Francijā, Nīderlandē un
Polijā. Tādi piejūras reģioni kā Šlēsviga-Holšteina,
Vesterjētlande un Bretaņa kopš 2009. gada turpinājušas padziļināt
savu jūrlietu stratēģiju izstrādi. 2010. gadā 17 dalībvalstis un
asociētās valstis uzsāka kopīgas plānošanas
iniciatīvu “Veselīgas un produktīvas jūras un okeāni”,
lai veicinātu sinerģijas starp pētniecības resursiem un
spējām. 7.2. Attīstība ES līmenī Eiropas Parlaments 2010. gada oktobrī pieņēma rezolūciju par IJP,
kurā atbalstīja integrētu pieeju jūrlietām un
aicināja Komisiju izstrādāt jūrlietu dimensiju
stratēģijā “Eiropa 2020”. 2011. gada decembrī stājās
spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido
programmu ES Integrētās jūrlietu politikas turpmākās
attīstības atbalstam. Tā nodrošina IJP pirmo darbības
programmu 2012.–2013. gadam, kuras īstenošana sīkāk ir
aprakstīta to papildinošā SEC dokumenta 6.2.5. punktā.
Regulai ir vairāki juridiskie pamati, kuri apstiprina horizontālo
pieeju IJP. Vispārējo lietu padome pieņēma vairāku politikas jomu secinājumus par IJP
Zviedrijas (2009. gada novembris), Spānijas (2010. gada
jūnijs) un Polijas (2011. gada decembris) prezidentūras
laikā. Tajos sniegts pārskats par jaunākajām
izstrādēm, izteikts atbalsts pašreizējām
iniciatīvām un pamudinājums turpināt iesākto. Reģionu komiteja 2011. gada janvārī pieņēma atzinumu, kurā
uzsvēra, cik nozīmīgi ir nodrošināt IJP panākumus
vides, ekonomikas un sociālu apsvērumu dēļ. Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu par
IJP 2011. gada februārī, kurā atbalstīja
pārnozaru un pārrobežu sinerģijas jūrlietu
darbībām. 7.3. Attīstība
starptautiskā līmenī Saskaņā ar 2009. gada
paziņojumu par IJP starptautisko dimensiju Komisija
pastiprināja centienus starptautiskajā jūrlietu jomā. Globālā līmenī ES aicina
uz plašāku tvērumu rezolūcijās par okeāniem un
tiesību aktos par jūru un ilgtspējīgu zvejniecību,
veicinot vispārēju iesaistīšanos tādos jūrlietu
vadības instrumentos kā ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS).
Kā sevišķs panākums jāmin procesa uzsākšana ANO
līmenī – šim procesam būtu jānoslēdzas ar
sarunām par ANO Jūras tiesību konvencijas īstenošanas
nolīgumu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai
un ilgtspējīgai izmantošanai teritorijās, kas atrodas ārpus
valstu jurisdikcijas. ANO Konferencē par ilgtspējīgu
attīstību Riodežaneiro 2012. gada jūnijā ES
uzsvēra arī turpmākas virzības nepieciešamību
okeānu un jūru aizsardzībā un jūrlietu pārvaldībā.
Arī plašākas ārējās darbības guvušas
panākumus, kas izpaužas kā labāka reģionālās
zvejniecības pārvaldības organizāciju darbība un
sadarbības palielināšanās ar trešām valstīm, apkarojot
nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Jūrlietas ir kļuvušas par
regulāri apspriežamu tematu sarunās ar ES patnervalstīm,
piemēram, Ķīnu, Krieviju, Japānu, Kanādu un ASV.
Nozaru dialogu darbības joma ir pakāpeniski paplašinājusies, lai
ietvertu visaptverošāku sadarbību pasaules jūrlietu jomā. 7.4. Jūrlietu Eiropas redzamība
un informētība par to Sākotnējais IJP mērķis
bija padarīt Eiropas jūrlietu identitāti un ekonomisko
potenciālu redzamāku Eiropas iedzīvotājiem. Plašas publikas
izpratne ir būtiska tajās jomās, kur jūrlietu intereses
konkurē ar citām nozarēm par politisko atbalstu vai
investīcijām, vai arī darba tirgū. Kopš Integrētās jūrlietu
politikas uzsākšanas Eurostat piedalās statistiskās
informācijas sagatavošanā šīs politikas atbalstam, un tas notiek
ar mērķi uzlabot ekonomiskos rādītājus jūrlietu
nozarēs un jūras reģionos. Jūrlietu iniciatīvas ir
iekļautas Eurostat darba programmās. Kopš 2009. gada
regulāri publicēti statistikas dati par piekrastes reģioniem un
jūrlietu nozarēm. Tādi interaktīvi rīki kā Jūrlietu
forums un Jūras atlants atvieglo pieeju ar jūru
saistītai informācijai un palīdz palielināt zināšanas
par jūrlietu Eiropu. Eiropas jūrlietu diena 20. maijā
ir galvenais notikums izpratnes palielināšanai par jūrlietu Eiropas
potenciālu. 8. Secinājumi Integrētā jūrlietu politika
tika izveidota, lai no jauna apstiprinātu Eiropas Savienības
jūrlietu dimensiju. No šā redzējuma tā ir izaugusi par
rīku, kas sniedz konkrētus ieguvumus jūrlietu izaugsmei un
ilgtspējai Eiropā. Kā liecina šis ziņojums, jūrlietu
nozaru lielo ieguldījumu Eiropas ekonomikā un stratēģijā
“Eiropa 2020” ir pastiprinājusi koordinēta darbība, kuras
mērķis ir izdevumu samazināšana, resursefektivitātes
palielināšana, risku ierobežošana, atbalsts inovācijai un publisko līdzekļu
labāks izmantojums. Komisija tiecas radīt iespējami
labākus nosacījumus ilgtspējīgai ar jūru
saistītās ekonomikas attīstībai. Pamatojoties uz šiem
sasniegumiem, nākamo gadu mērķis ir jūras nozaru
izaugsme. Kipras prezidentūras laikā neoficiāla ministru
konference par IJP būs nozīmīgs solis šā mērķa
sasniegšanā. Jūras nozaru izaugsme būs otrā posma
sākums Integrētajā jūrlietu politikā, kuras
mērķis ir izveidot veselīgu jūrlietu ekonomiku, kas sniedz
Eiropas iedzīvotājiem inovāciju, izaugsmi un ilgtspēju. [1] Sīkāka
informācija un atsauces par katru šajā ziņojumā minēto
iniciatīvu atrodamas pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā
SWD(2012) 255 final.