EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013L0056

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/56/ES ( 2013. gada 20. novembris ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos, kā arī attiecībā uz podziņelementu ar nelielu dzīvsudraba saturu laišanu tirgū un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2009/603/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 329, 10.12.2013, p. 5–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/56/oj

10.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/5


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/56/ES

(2013. gada 20. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos, kā arī attiecībā uz podziņelementu ar nelielu dzīvsudraba saturu laišanu tirgū un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2009/603/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (3) aizliedz laist tirgū pārnēsājamas, arī ierīcēs iestrādātas baterijas un akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,002 % kadmija. Tomēr minētais aizliegums neattiecas uz pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem, kas paredzēti lietojumam bezvada elektriskajos instrumentos.

(2)

Komisija ir pārskatījusi minēto atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 4. panta 4. punktu.

(3)

Minētajā pārskatīšanā secināts – lai pakāpeniski samazinātu kadmija daudzumu, kas nokļūst vidē, kadmija izmantošanas aizliegums būtu jāattiecina arī uz pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem, kas paredzēti lietojumam bezvada elektriskajos instrumentos, jo tirgū ir pieejami kadmiju nesaturoši aizvietotāji, proti, niķeļa-metāla hidrīda un litija-jonu baterijas.

(4)

Spēkā esošo atbrīvojumu pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem, kas paredzēti lietojumam bezvada elektriskajos instrumentos, būtu jāturpina piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim, lai pārstrādes nozare un patērētāji visā vērtību ķēdē varētu labāk pielāgoties attiecīgām aizstājošām tehnoloģijām vienādi visos Savienības reģionos.

(5)

Direktīva 2006/66/EK aizliedz laist tirgū visas ierīcēs iestrādātas vai neiestrādātas baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba. Tomēr minētais aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā nav vairāk kā 2 % dzīvsudraba. Savienības podziņelementu tirgū jau notiek pāreja uz dzīvsudrabu nesaturošiem podziņelementiem. Tāpēc aizliegums laist tirgū podziņelementus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba, ir atbilstīgs.

(6)

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, pilnvaras, kas ar Direktīvu 2006/66/EK piešķirtas Komisijai, nepieciešams pielāgot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantam.

(7)

Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2006/66/EK, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz kritērijiem līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai saistībā ar apstrādi un pārstrādi ārpus Savienības, pārnēsājamu un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru jaudas marķēšanu un atkāpēm no marķēšanas prasībām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(8)

Attiecīgā gadījumā ražotāju reģistrācijas prasībām un formātam būtu jāatbilst reģistrācijas noteikumiem un formātam, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (4) 16. panta 3. punktu un X pielikuma A daļu.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/66/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai saistībā ar pārejas pasākumiem, kas attiecas uz minimālajām savākšanas normām, vienotu metodoloģiju tiešajiem lietotājiem gadā pārdoto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru daudzumu aprēķināšanai, sīki izstrādātiem noteikumiem par pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu un anketu vai īsu satura izklāstu valsts īstenošanas ziņojumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (6) tika atcelta no 2010. gada 12. decembra ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (7).

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/66/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/66/EK groza šādi:

1)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā nav vairāk kā 2 % dzīvsudraba, – līdz 2015. gada 1. oktobrim.”;

b)

panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

bezvada elektriskajos instrumentos; šo atbrīvojumu attiecībā uz bezvada elektriskajiem instrumentiem piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Attiecībā uz dzirdes aparātiem paredzētiem podziņelementiem Komisija pārskata 2. punktā minēto atbrīvojumu un ne vēlāk kā 2014. gada 1. oktobrī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu dzirdes aparātiem paredzētu podziņelementu pieejamību, kas atbilst 1. punkta a) apakšpunktam. Gadījumos, kad to pamato tādu dzirdes aparātiem paredzētu podziņelementu pieejamības trūkums, kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunktam, Komisija savam ziņojumam pievieno atbilstīgu priekšlikumu, lai 2. punktā minēto atbrīvojumu attiecinātu arī uz dzirdes aparātiem paredzētiem podziņelementiem.”;

2)

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Baterijas un akumulatorus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, bet kas likumīgi laisti tirgū pirms 4. pantā minēto attiecīgo aizliegumu piemērošanas dienas, drīkst turpināt tirgot, līdz beidzas to krājumi.”;

3)

direktīvas 10. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārejas pasākumus, lai novērstu grūtības, kas dalībvalstij rodas 2. punkta prasību izpildē īpašu valsts apstākļu dēļ. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija līdz 2007. gada 26. septembrim ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu metodoloģiju, lai aprēķinātu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru ikgadējo pārdošanas apjomu tiešajiem lietotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.”;

4)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Bateriju un akumulatoru atkritumu izņemšana

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, lai bateriju un akumulatoru atkritumus var viegli izņemt. Ja tiešajam lietotājam nav iespējams tos viegli izņemt, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, ka bateriju un akumulatoru atkritumus var viegli izņemt kvalificēti speciālisti, kuri ir neatkarīgi no ražotāja. Ierīcēm, kurās ir iestrādātas baterijas un akumulatori, pievieno instrukcijas par to, kā minētās baterijas un akumulatorus var droši izņemt vai nu tiešais lietotājs, vai neatkarīgi kvalificēti speciālisti. Vajadzības gadījumā instrukcijās ietver arī informāciju tiešajam lietotājam par ierīcēs iestrādātās baterijas vai akumulatora veidiem.

Pirmajā daļā ietvertos noteikumus nepiemēro, ja drošības, darbības, medicīnisku vai datu integritātes iemeslu dēļ ir nepieciešama strāvas padeves nepārtrauktība un tas prasa pastāvīgu savienojumu starp ierīci un bateriju vai akumulatoru.”;

5)

direktīvas 12. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Komisija ar īstenošanas aktiem līdz 2010. gada 26. martam pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.”;

6)

direktīvas 12. panta 7. punktu svītro;

7)

direktīvas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, papildinot šā panta 2. punktā minētos noteikumus, jo īpaši kritērijus tajā minēto līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.”;

8)

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Reģistrācija

Dalībvalstis nodrošina, ka visus ražotājus reģistrē. Visās dalībvalstīs uz reģistrāciju attiecas vienas un tās pašas procedūras prasības saskaņā ar IV pielikumu.”;

9)

direktīvas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis publisko 1. punktā minētos pagaidu atbrīvojuma pasākumus un to piedāvājuma pamatojumu un paziņo tos Komisijai un citām dalībvalstīm.”;

10)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2009. gada 26. septembrim visu pārnēsājamo un automobiļu bateriju un akumulatoru jauda ir uz tiem norādīta redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, ar kuriem līdz 2009. gada 26. martam paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas papildina minēto prasību, tostarp saskaņotas metodes jaudas un pienācīgas izmantošanas noteikšanai.”;

b)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai piešķirtu atbrīvojumus no šajā pantā izklāstītajām marķēšanas prasībām. Izstrādājot šādus deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar attiecīgām ieinteresētām personām, jo īpaši ar ražotājiem, savācējiem, pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides aizsardzības un lietotāju organizācijām un darbinieku apvienībām.”;

11)

direktīvas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ziņojumus sagatavo, pamatojoties uz anketu vai īsu satura izklāstu. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka anketu vai īsu satura izklāstu minētajiem ziņojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. Anketu vai īsu satura izklāstu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms tam, kad sākas pirmais laikposms, par ko jāsagatavo ziņojums.”;

12)

pievieno šādu pantu:

“23.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 15. panta 3. punktā un 21. panta 2. un 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 30. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 3. punktā un 21. panta 2. un 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 15. panta 3. punktu un 21. panta 2. un 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (8) 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.)."

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

14)

pievieno šādu pielikumu:

“IV PIELIKUMS

Procedūras prasības attiecībā uz reģistrāciju

1.   Reģistrācijas prasības

Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācija notiek rakstiskā vai elektroniskā veidā valsts iestādēs vai dalībvalstu pilnvarotās ražotāju atbildības organizācijās (turpmāk – “reģistrācijas struktūras”).

Reģistrācijas procedūra var būt citas ražotāju reģistrācijas procedūras daļa.

Bateriju un akumulatoru ražotājiem ir jāreģistrējas tikai vienreiz tajā dalībvalstī, kurā tie profesionālās darbības ietvaros pirmo reizi laiž tirgū baterijas un akumulatorus, un reģistrējoties tiem piešķir reģistrācijas numuru.

2.   Informācija, kuru sniedz ražotāji

Bateriju un akumulatoru ražotāji sniedz reģistrācijas struktūrām šādu informāciju:

i)

ražotāja nosaukums un zīmola nosaukums (ja pieejams), ar kādu tas darbojas dalībvalstī;

ii)

ražotāja adrese(-es): pasta indekss un atrašanās vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, URL, tālruņa numurs, kā arī ražotāja kontaktpersona, faksa numurs un e-pasta adrese, ja pieejami;

iii)

norādes par bateriju un akumulatoru veidiem, ko ražotājs laiž tirgū: pārnēsājamas baterijas un akumulatori, rūpniecībā izmantojamas baterijas un akumulatori vai automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatori;

iv)

informācija par to, kā ražotājs izpilda savus pienākumus – individuāli vai izmantojot kopsistēmu;

v)

reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums;

vi)

ražotāja valsts identifikācijas kods, tostarp Eiropas nodokļu maksātāja numurs vai valsts nodokļu maksātāja numurs (fakultatīvi);

vii)

deklarācija, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.

Pielikuma 1. punkta otrajā daļā minētās reģistrācijas procedūras nolūkā bateriju un akumulatoru ražotājiem nav jāsniedz nekāda cita informācija kā tikai tā, kas uzskaitīta 2. punkta i) līdz vii) apakšpunktā.

3.   Reģistrācijas maksa

Reģistrācijas struktūras var piemērot reģistrācijas maksu ar nosacījumu, ka tā ir noteikta, pamatojoties uz attiecīgajām izmaksām, un ka tā ir samērīga.

Reģistrācijas struktūras, kuras piemēro reģistrācijas maksu, informē kompetentās valsts iestādes par metodoloģiju, kas izmantota reģistrācijas maksas aprēķināšanā.

4.   Izmaiņas reģistrācijas datos

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja dati, ko ražotāji iesniedz saskaņā ar 2. punkta i) līdz vii) apakšpunktu, tiek mainīti, ražotāji par to informē attiecīgo reģistrācijas struktūru ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datu maiņas.

5.   Reģistrācijas anulēšana

Ja ražotāji pārstāj būt ražotāji dalībvalstī, tie anulē reģistrāciju, informējot par to attiecīgo reģistrācijas struktūru.”

2. pants

Komisijas Lēmuma 2009/603/EK atcelšana

Komisijas Lēmumu 2009/603/EK (10) atceļ no 2015. gada 1. jūlija.

3. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta prasības līdz 2015. gada 1. jūlijam. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

2.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 229, 31.7.2012., 140. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(10)  Komisijas Lēmums 2009/603/EK (2009. gada 5. augusts), ar ko nosaka prasības bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK (OV L 206, 8.8.2009., 13. lpp.).


Top