Lieta C‑60/16

Mohammad Khir Amayry

pret

Migrationsverket

(Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (ES) Nr. 604/2013 – Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana – 28. pants – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā uz atbildīgo dalībvalsti – Termiņš pārsūtīšanas veikšanai – Maksimālais aizturēšanas ilgums – Aprēķināšana – Uzņemšanas pieprasījuma akceptēšana pirms aizturēšanas – Pārsūtīšanas lēmuma izpildes apturēšana”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums

1. Robežkontrole, patvērums un imigrācija–Patvēruma politika–Kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu–Regula Nr. 604/2013–Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā–Aizturēšana pēc uzņemšanas pieprasījuma akceptēšanas–Maksimālais ilgums–Divi mēneši–Nosacījumi–Valsts tiesas veikta pārbaude

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 604/2013 28. pants)

2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija–Patvēruma politika–Kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu–Regula Nr. 604/2013–Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā–Aizturēšana pēc uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma akceptēšanas un pirms pārsūtīšanas lēmuma pārsūdzības vai tā pārskatīšanas apturošās iedarbības izbeigšanās–Apturošās iedarbības izbeigšanās–Termiņš pārsūtīšanas veikšanai–Aprēķināšana–Jau pagājušā aizturēšanas laikposma izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts)

3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija–Patvēruma politika–Kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu–Regula Nr. 604/2013–Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā–Pārsūtīšanas lēmuma pārsūdzības vai tā pārskatīšanas apturošās iedarbības izbeigšanās–Termiņš pārsūtīšanas veikšanai–Attiecīgās personas iepriekšēja pieprasījuma apturēt minētā pārsūtīšanas lēmuma izpildi neesamība–Ietekmes neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts)

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 28. pants, to aplūkojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

   –

   tam pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā ir paredzēts, ka situācijā, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana sākas pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas pieprasījumu, šī aizturēšana var turpināties ilgākais divus mēnešus ar nosacījumu, pirmkārt, ka aizturēšanas ilgums nepārsniedz pārsūtīšanas procedūrai nepieciešamo laiku, kas ir novērtēts, ņemot vērā šīs procedūras konkrētās vajadzības katrā atsevišķajā gadījumā, un, otrkārt, ka attiecīgā gadījumā šis ilgums nepārsniedz sešas nedēļas no datuma, kad beidzas pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība;

   –	tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un ar kuru tādā situācijā tiek atļauta minētās aizturēšanas turpināšana trīs vai divpadsmit mēnešus, kuru laikā pārsūtīšana varēja efektīvi tikt veikta;

   Tātad Dublinas III regulas 28. panta 3. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais maksimālais sešu nedēļu termiņš, kurā ir jātiek veiktai aizturētas personas pārsūtīšanai, ir piemērojams tikai tad, ja konkrētā persona jau ir aizturēta, kad īstenojas viens no šajā tiesību normā paredzētajiem gadījumiem. Līdz ar to, ja konkrētās personas aizturēšana līdz tās pārsūtīšanai sāktos pēc tam, kad saņēmēja dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas pieprasījumu, aizturēšanas ilgums ar kādu no šīs regulas 28. panta 3. punktā paredzētajiem konkrētajiem termiņiem tiktu ierobežots tikai attiecīgā gadījumā, sākot no dienas, kad atbilstoši minētās regulas 27. panta 3. punktam pārsūdzība vai pārskatīšana zaudētu savu apturošo iedarbību.

   Lai gan maksimālais aizturēšanas ilgums Dublinas III regulā nav noteikts, šādai aizturēšanai tomēr ir jāatbilst vispirms šīs regulas 28. panta 3. punkta pirmajā daļā paustajam principam, saskaņā ar kuru aizturēšanu veic uz iespējami īsāku laikposmu un ne ilgāk kā uz laiku, kas saprātīgi uzskatāms par nepieciešamu, lai ar pienācīgu rūpību izpildītu vajadzīgās administratīvās procedūras, līdz ir pabeigta pārsūtīšana. Turklāt konkrētā persona nedrīkst tikt aizturēta uz laikposmu, kura ilgums ievērojami pārsniedz sešas nedēļas, kuru laikā pārsūtīšana varēja efektīvi tikt veikta, jo no Dublinas III regulas 28. panta 3. punkta trešās daļas izriet, ka šis laikposms principā ir pietiekams, lai kompetentās iestādes veiktu pārsūtīšanu, ņemot vērā, ka ar šo regulu noteiktā pārsūtīšanas no vienas dalībvalsts uz citu procedūra ir vienkāršota (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Lanigan, C‑237/15 PPU, EU:C:2015:474, 60. punkts).

   Līdz ar to, ņemot vērā, ka apstāklis, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana sākas pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas pieprasījumu, nevar īpaši apgrūtināt šīs personas pārsūtīšanu, aizturēšana, kā ilgums ir trīs vai divpadsmit mēneši, kuru laikā pārsūtīšana varēja efektīvi tikt veikta, pārsniedz termiņu, kas ir saprātīgi uzskatāms par nepieciešamu, lai ar pienācīgu rūpību izpildītu vajadzīgās administratīvās procedūras, līdz ir pabeigta pārsūtīšana.

   Turpretim šādā situācijā, ņemot vērā novērtējuma brīvību, kas ir dalībvalstīm pasākumu veikšanā ar mērķi īstenot Savienības tiesību aktus, aizturēšana, kuras ilgums ir divi mēneši, nevar tikt uzskatīta par noteikti pārmērīgu, taču par to, vai tas ir adekvāts katra atsevišķā gadījuma raksturīgajām pazīmēm, ir jāpārliecinās kompetentajai iestādei, un tas var tikt pārbaudīts valstu tiesās.

   (skat. 39.–41., 45.–47. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no sešu nedēļu termiņa, sākot no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktā pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, nav jāatskaita dienu skaits, kādu attiecīgā persona jau ir bijusi aizturēta pēc tam, kad dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.

   Apstāklis, ka datumā, kad beidzās pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, attiecīgā persona jau bija aizturēta, pats par sevi nevar pārsūtīšanu ievērojami atvieglot, jo attiecīgās dalībvalstis nevar noteikt pārsūtīšanas tehnisko kārtību, lai gan nav zināms ne tas, ka tā principā notiks, ne vēl jo vairāk – tās norises datums.

   Turklāt gadījumos, kad attiecīgā persona pārsūdzību vai pārskatīšanu ir ierosinājusi tikai vairākas nedēļas pēc aizturēšanas, iespējamā Dublinas III regulas 28. panta 3. punkta trešajā daļā noteiktā otrā termiņa iespējama saīsināšana līdz tam dienu skaitam, kādu persona jau ir bijusi aizturēta, praktiski varētu pilnībā atņemt kompetentajai iestādei iespēju veikt pārsūtīšanu pirms aizturēšanas izbeigšanas un šādi kavēt to efektīvi izmantot Savienības likumdevēja paredzētās tiesības veikt attiecīgās personas aizturēšanu, lai novērstu būtisku šīs personas bēgšanas iespējamību.

   (skat. 57.–59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sešu nedēļu termiņš no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktās pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, ir piemērojams arī, ja attiecīgā persona nav īpaši pieprasījusi apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi.

   Turklāt ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs ir atsaucies uz apturošās iedarbības izbeigšanos “saskaņā ar” Dublinas III regulas “27. panta 3. punktu”, neveicot nošķiršanu starp dalībvalstīm, kas ir izvēlējušās pārsūdzībai vai pārskatīšanai piešķirt apturošu iedarbību ipso jure saskaņā ar šīs regulas 27. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un dalībvalstīm, kas ir izšķīrušās par labu tam, lai šīs apturošās iedarbības piešķiršanu pakārtotu attiecīga tiesas nolēmuma pieņemšanai par attiecīgās personas pieprasījumu atbilstoši minētās regulas 27. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

   Ir tiesa, ka Dublinas III regulas 28. panta 3. punktā nav tiešas atsauces uz šīs regulas 27. panta 4. punktā paredzēto gadījumu, kad pārsūtīšanas izpildes apturēšana neizriet no likuma vai tiesas nolēmuma, bet balstās uz kompetentas iestādes pieņemtu lēmumu. Tomēr šādā gadījumā attiecīgā persona ir visādā ziņā līdzīgā situācijā kā persona, kuras pārsūdzībai vai pārskatīšanai tiek piešķirta apturoša iedarbība saskaņā ar minētās regulas 27. panta 3. punktu.

   (skat. 64., 67., 68. un 73. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)