Lieta C‑569/15

X

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamo tiesību aktu noteikšana – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts – Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs – Vienā dalībvalstī nodarbināta persona, kura trīs mēnešu neapmaksāta atvaļinājuma laikā strādā algotu darbu citā dalībvalstī

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums

Sociālais nodrošinājums – Piemērojamie tiesību akti – Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Persona, kas parasti ir nodarbināta vairākās dalībvalstīs – Persona, kura dzīvo vienas dalībvalsts teritorijā un tur veic algotu darbu, un šajā dalībvalstī piešķirta trīs mēnešu ilga neapmaksāta atvaļinājuma laikā veic algotu darbu citā dalībvalstī – Iekļaušana – Nosacījumi – Pārbaude valsts tiesā

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts)

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008, 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir interpretējams tādējādi, ka persona, kura dzīvo dalībvalstī un tur strādā algotu darbu un kura trīs mēnešus izmanto neapmaksātu atvaļinājumu, lai veiktu algotu darbu citas dalībvalsts teritorijā, ir uzskatāma par tādu, kas parasti veic algotu darbu abās dalībvalstīs šīs normas izpratnē, ja vien, pirmkārt, atbilstoši pirmās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem ir uzskatāms, ka šajā atvaļinājuma laikā tā veic algotu darbu, un ja, otrkārt, otrās dalībvalsts teritorijā veikto darbību raksturs ir parasts un apmērs ievērojams; taču tas jānoskaidro iesniedzējtiesai.

Lai izvērtētu pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā attiecīgajā laikposmā veikto darbību parasto raksturu un ievērojamo apmēru, it īpaši ir jāņem vērā darbību veikšanas laikposmi un darba raksturs, kas definēti līgumos, kā arī attiecīgā gadījumā veikto darbību faktiskums (šajā nozīmē skat. 2017. gada 13. septembra spriedumu X, C‑570/15, 21. punkts).

(skat. 27. un 29. punktu un rezolutīvo daļu)