Lieta C‑386/14

Groupe Steria SCA

pret

Ministère des Finances et des Comptes publics

(cour administrative d’appel de Versailles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļu tiesību akti — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Direktīva 90/435/EEK — 4. panta 2. punkts — Dividenžu pārrobežu izmaksa — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Grupu aplikšana ar nodokļiem (Francijas “intégration fiscale” [vienota aplikšana ar nodokļiem]) — Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā grupai, kas tiek vienoti aplikta ar nodokļiem, piederīgi meitasuzņēmumi — Nosacījums par rezidenci — Dividendes, ko izmaksā meitasuzņēmumi nerezidenti — Neatskaitāmi izdevumi un izmaksas saistībā ar dalību kapitālā”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 2. septembra spriedums

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Valsts tiesību akti, ar kuriem mātesuzņēmumiem rezidentiem ir atļauts veidot aplikšanas ar nodokļiem vienību ar savu meitasuzņēmumu rezidentu – Meitasuzņēmumu nerezidentu izslēgšana, ja uz to peļņu neattiecas mātesuzņēmuma dalībvalsts nodokļu tiesības – Pamatojums – Sabalansēts nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm

   (LESD 49. pants un LESD 54. pants)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Dalībvalsts regulējums, kurā ir noteikts meitasuzņēmumu izmaksātu dividenžu pilnīgs atbrīvojums atbilstoši vienotai aplikšanai ar nodokļiem, kura ir paredzēta tikai sabiedrībām rezidentēm – Meitasuzņēmumu nerezidentu, kas nevar būt piederīgi šādai grupai, izmaksātu dividenžu daļējs atbrīvojums – Nepieļaujamība – Pamatojums – Neesamība

   (LESD 49. pants, Padomes Direktīva 90/435)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro mātessabiedrībām un meitassabiedrībām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs – Direktīva 90/435 – 4. panta 2. punkts – Dalībvalstu iespēja paredzēt, ka no mātesuzņēmuma pelņas, kam uzliek nodokli, nevar atskaitīt izdevumus, kas attiecas uz dalību kapitālā un zaudējumiem, ko rada meitasuzņēmuma peļņas sadalīšana – Ierobežojums – Pienākums ievērot Līguma pamatnoteikumus, tostarp – LESD 49. pantu

   (LESD 49. pants, Padomes Direktīvas 90/435 4. panta 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 25.–27. punktu)

2.  LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauti dalībvalsts tiesību akti par vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, saskaņā ar kuru mātesuzņēmums, kas izmanto šo sistēmu, ir tiesīgs piemērot neitralizāciju attiecībā uz izdevumu un izmaksu proporcijas atkārtotu iekļaušanu, kas paušāli noteikta 5 % apmērā no tādu dividenžu neto summas, ko šis mātesuzņēmums ir saņēmis no vienotās aplikšanas ar nodokļiem sistēmā iesaistītajiem uzņēmumiem rezidentiem, savukārt šim mātesuzņēmumam atbilstoši minētajiem tiesību aktiem nav tiesību uz šādu neitralizāciju attiecībā uz dividendēm, ko tam izmaksā tā meitasuzņēmumi, kuri atrodas citā dalībvalstī, uz kuriem, ja tie būtu bijuši rezidenti, objektīvi – pēc to izvēles – attiektos vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmas piemērošana.

   Pretēji gadījumam, kad rezidences nosacījums kā pieejas vienotas aplikšanas ar nodokļiem sistēmai nosacījums ir pamatots, ņemot vērā faktu, ka šāda sistēma ļauj nodot zaudējumus grupas, kas tiek vienoti aplikta ar nodokļiem, ietvaros, runājot, turpretim, par citām nodokļu priekšrocībām, nevis zaudējumu nodošanu grupas, kas tiek vienoti aplikta ar nodokļiem, ietvaros, tāda atšķirīga attieksme nevar tikt attaisnota ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm aplikšanas ar nodokļiem jomā. Šī atšķirīgā attieksme attiecas tikai uz ienākošajām dividendēm, ko saņem mātesuzņēmumi rezidenti, tā ka runa ir tikai par vienas un tā pašas dalībvalsts fiskālo suverenitāti.

   Turklāt, ciktāl starp šo nodokļu priekšrocību un neizdevīgajām nodokļu sekām, kas izriet no grupas iekšējo darījumu neitralizācijas, nav iespējams konstatēt nekādu tiešu saikni, šādu priekšrocību nevar pamatot ar nepieciešamību aizsargāt attiecīgās dalībvalsts nodokļu sistēmas saskaņotību. Pat ja izdevumu un izmaksu proporcijas atkārtotās iekļaušanas neitralizācija izriet no grupas, ko veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, pielīdzināšanas vienam uzņēmumam ar vairākiem nodibinājumiem, šī neitralizācija grupas, kura tiek vienoti aplikta ar nodokļiem, vadošajam mātesuzņēmumam nerada nekādas neizdevīgas nodokļu sekas, bet, tieši pretēji, piešķir tam minēto nodokļu priekšrocību.

   (sal. ar 27.–29., 34.–36., 40. punktu un rezolutīvo daļu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 39. punktu)