EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Vides kvalitātes standarti attiecībā uz virszemes ūdeņiem

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/105/EK, ar ko pieņem vides kvalitātes standartus ūdens resursu politikas jomā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to nosaka vides kvalitātes standartus (VKS) attiecībā uz dažu vielu vai vielu grupu klātbūtni virszemes ūdeņos*. Šādas vielas vai to grupas ir identificētas kā prioritāras piesārņojošas vielas ievērojamā apdraudējuma dēļ, ko šīs vielas rada ūdens videi vai ar tās starpniecību. Šie standarti atbilst Eiropas Savienības (ES) Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK) stratēģijai un mērķiem.
  • Ar to no 2012. gada 22. decembra atceļ direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo direktīvu nosaka VKS prioritārajām vielām un astoņām citām vielām. Šīs vielas ietver metālus (kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un niķeli un to sakausējumus), benzolu, poliaromātiskos ogļūdeņražus un vairākus pesticīdus. Vairākas no šīm prioritārajām vielām ir klasificētas kā bīstamas.

Direktīvā 2008/105/EK noteiktie VKS ir koncentrācijas robežvērtības prioritārajām vielām un astoņām citām piesārņojošām vielām ūdenī (vai biotā*), t. i., robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt, lai nodrošinātu labu ķīmisko stāvokli. Ir divi ūdeņu standartu veidi.

  • Attiecīgās vielas vidējās koncentrācijas robežvērtība, ko aprēķina, veicot mērījumus viena gada periodā. Šāda standarta mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret piesārņojošu vielu ilgstošu iedarbību ūdens vidē.
  • Attiecīgās vielas maksimāli pieļaujamā koncentrācija, t. i., jebkura atsevišķa mērījuma maksimums. Šāda standarta mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret piesārņojošu vielu īslaicīgu iedarbību, t. i., piesārņojuma maksimumu.

Ir noteikti atšķirīgi VKS šādiem ūdeņiem:

  • iekšējie virszemes ūdeņi (upes un ezeri);
  • citi virszemes ūdeņi (pārejas ūdeņi, piekrastes ūdeņi un teritoriālie ūdeņi).

ES dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstība VKS. Tām ir arī jāveic mērījumi, lai pārliecinātos, vai ievērojami nepalielinās tādu vielu koncentrācija, kuras mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā.

Direktīva 2013/39/ES

Ar Direktīvu 2013/39/ES atjaunināja VKS attiecībā uz septiņām no 33 sākotnēji noteiktajām prioritārajām vielām, ņemot vērā jaunākos zinātniskos un tehniskos datus attiecībā uz šo vielu raksturlielumiem.

Šo septiņu esošo prioritāro vielu VKS pirmo reizi bija jāsāk ņemt vērā dalībvalstu upju baseinu apsaimniekošanas plānos no 2015. gada 22. decembra ar mērķi līdz 2021. gada 22. decembrim panākt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz šīm vielām.

Tajā ir arī ietvertas divpadsmit jaunidentificētas prioritārās vielas, kuru VKS tika ņemti vērā, veidojot papildu monitoringa programmas, kā arī pagaidu pasākumu programmās, kas līdz 2018. gada beigām jāiesniedz Eiropas Komisijai, ar mērķi līdz 2027. gada 22. decembrim panākt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz šīm vielām.

Novērojamo vielu saraksts

Ar Direktīvu 2013/39/ES tika arī noteikts, ka Komisijai ir jāizveido tādu novērojamo vielu saraksts, par kurām ES mērogā jāvāc monitoringa dati, kas nākotnē varētu palīdzēt vielu prioritizēšanā. Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/1307 pieņem jaunāko novērojamo vielu sarakstu.

Sajaukšanās zonas

Direktīvā 2008/105/EK arī paredzēts, ka dalībvalstīm pie izplūdes vietām ir jānosaka sajaukšanās zonas, kur var tikt pārsniegtas VKS koncentrācijas, ja tas neietekmē virszemes ūdens objekta pārējo daļu atbilstību standartiem. Šādām zonām jābūt skaidri identificētām upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas noteikti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

Uzskaite

Dalībvalstīm katrā upju baseinu apgabalā ir jāveic visu direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto vielu emisijas, izplūdes un zudumu uzskaite. Pamatojoties uz šo uzskaiti, Komisija pārbaudīs, vai ir panākts progress attiecībā uz šādiem mērķiem:

  • pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu;
  • izbeigt vai pakāpeniski pārtraukt prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2010. gada 13. jūlijam.

KONTEKSTS

Nodrošinot atbilstību VKS, labumu gūtu gan sabiedrība, gan vide. Rezultātā samazinātos dzeramā ūdens ražošanā izmantoto virszemes ūdeņu attīrīšanas izmaksas un tiktu uzlabota gan šajos ūdeņos augošo augu un dzīvojošo dzīvnieku veselība, gan arī liellopu, kas dzer šos ūdeņus, veselība.

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Virszemes ūdeņi. Upes, ezeri, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi. Virszemes ūdeņi attiecībā uz to ķīmisko stāvokli ietver arī teritoriālos ūdeņus.
Biota. Dzīvnieki un augi noteiktā dzīvotnē vai reģionā.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84.–97. lpp.).

Direktīvas 2008/105/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1307 (2022. gada 22. jūlijs), ar ko ūdens resursu politikas jomā izveido to novērojamo vielu sarakstu, kurām veicams Savienības mēroga monitorings saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/105/EK (izziņots ar dokumentu Nr. C(2022) 5098) (OV L 197, 26.7.2022., 117.–120. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 10.08.2022

Top