Eiropadomes Rezolūcija par ekonomikas politikas koordinēšanu

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropadomes Rezolūcija par ekonomikas politikas koordinēšanu EMS

KĀDS IR ŠĪS REZOLŪCIJAS MĒRĶIS?

• Ar to apliecina Eiropadomes oficiālo apņemšanos ievērot Līguma noteikumus attiecībā uz ekonomikas politikas uzraudzību un koordinēšanu.
• Ar to arī stiprina koordināciju praktiski gan starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurām ir vienotā valūta (cita starpā izveidojot neformālu Eurogrupu), gan starp šīm valstīm un pārējām valstīm, kuras nepiedalās šajā koordinēšanā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Eurozonas valstīm ir vienota monetārā politika un vienots valūtas maiņas kurss, savukārt citi ekonomikas politikas aspekti joprojām tiek risināti valstu līmenī. Ciktāl valstu ekonomikas attīstība ietekmē monetāros nosacījumus eurozonā, starp eurozonas valstīm ir nepieciešama ciešāka ekonomikas politikas uzraudzība un koordinēšana.
• Visām ES valstīm — tostarp tām, kas nav eurozonā (Dānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (1)), — jābūt iesaistītām ekonomikas politikas koordinēšanā, jo tās visas piedalās vienotajā tirgū un var arī piedalīties valūtas kursa mehānismā.
• Pastiprināta uzraudzība un koordinācija jāpiemēro šādām jomām:
  • makroekonomikas norises ES valstīs un euro valūtas maiņas kursa izmaiņas;
  • budžeta pozīcijas un politika;
  • strukturālā politika darba, produktu un pakalpojumu tirgos, kā arī izmaksu un cenu tendences.
• Koordinācijai jāatbilst subsidiaritātes principam.
• Lai nodrošinātu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) vienmērīgu darbību, vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnēs būtu jāsniedz konkrētāki un atsevišķām valstīm pielāgoti norādījumi, kā arī vairāk jāpievēršas pasākumiem, ar kuriem palielina izaugsmes potenciālu un rada jaunas darbvietas.
• ES valstīm vajadzētu nodrošināt visaptverošu un ātru informācijas apmaiņu par ekonomikas norisēm un plānotiem politikas pasākumiem ar pārrobežu ietekmi pat tad, ja nekas neliecina par budžeta stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt Padome varētu aktīvāk sagatavot ieteikumus valstīm, kuru ekonomikas politika neatbilst vispārējām pamatnostādnēm.
• Ekonomikas koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā galvenā loma ir Ekonomikas un finanšu padomei (ECOFIN). Ja risināmi kopīgu interešu jautājumi, tos apspriež visu ES valstu ministri. Tomēr eurozonas valstu ministri var organizēt neformālas savstarpējas sanāksmes, lai apspriestu jautājumus, kuri saistīti ar konkrētiem kopīgiem pienākumiem saistībā ar vienoto valūtu (šādas ministru sanāksmes parasti notiek dienu pirms ECOFIN padomes sanāksmēm).
• Tā kā Padomei ir jāuzrauga euro valūtas maiņas kursa tendences, svarīgi, lai tā spētu apmainīties ar viedokļiem un informāciju ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Ārkārtas situācijās tā var sagatavot vispārējas valūtas maiņas kursa politikas pamatnostādnes attiecībā uz valūtām, kas nav ES valūtas. Šajās pamatnostādnēs jābūt ievērotai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) neatkarībai, un tām jāatbilst ECBS pamatuzdevumam, proti, cenu stabilitātes saglabāšanai.
• Tāpēc Padomei būtu jālemj par ES nostāju jautājumos, kas ir īpaši būtiski EMS, saistībā gan ar divpusējām attiecībām ar ārpussavienības valstīm, gan procedūrām starptautiskajās organizācijās vai neformālās starptautiskās struktūrās. Balsojumos piedalās tikai eurozonas valstis.
• Padome un Eiropas Centrālā banka pārstāv ES starptautiskā līmenī saskaņā ar Līgumā noteikto pilnvaru sadalījumu. Ekonomikas politikas jautājumos, kas nav saistīti ar monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, ES valstīm būtu jāturpina to pašreizējā politika ārpus Kopienas regulējuma, vienlaikus pilnībā ņemot vērā ES intereses.
• Pārstāvībai starptautiskajās organizācijās būtu jāņem vērā šo organizāciju noteikumi. Piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda locekļi var būt tikai valstis.
• Ņemot vērā Līgumā noteikto pienākumu sadalījumu, lai ES ekonomikas attīstība būtu harmoniska, ir nepieciešams pastāvīgs dialogs starp Padomi un ECB, iesaistot Eiropas Komisiju un ievērojot visus ECBS neatkarības aspektus.
• Ekonomikas un finanšu komiteja nodrošina satvaru, kurā dialogu var sagatavot un risināt augstāko amatpersonu līmenī.

PAMATDOKUMENTS

Eiropadomes Rezolūcija (1997. gada 13. decembris) par ekonomikas politikas koordinēšanu EMS 3. posmā un EK līguma 109. un 109.b pantu (OV C 35, 2.2.1998., 1.–4. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.02.2017

---

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).