Ķimikāliju radīto apdraudējumu novēršana (Stokholmas Konvencija)

 

KOPSAVILKUMS:

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

Lēmums 2006/507/EK – par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Starptautiskā līguma mērķis ir aizsargāt cilvēku un vides veselību no noturīgo organisko piesārņotāju* (NOP) kaitīgās ietekmes. Ar šo līgumu tiek ierobežota un galu galā pārtraukta to apzināta vai neapzināta ražošana, lietošana, tirdzniecība, laišana tirgū un glabāšana.
• Ar Padomes lēmumu konvencijai tiek dots likumīgs ES apstiprinājums.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saskaņā ar konvenciju parakstītājiem ir šādi pienākumi:

• jānovērš tīša NOP ražošana un lietošana:
  • novēršot A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu, lietošanu, importu un eksportu;
  • ierobežojot B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un lietošanu;
  • nodrošinot, ka A un B pielikumos uzskaitītās ķīmiskās vielas importē tikai apstiprinātai lietošanai un ka tās var likvidēt videi drošā veidā;
  • uzturot publiski pieejamu reģistru, kurā ietver visus valstīm paredzētos izņēmumus attiecībā uz iepriekš minētajos divos pielikumos uzskaitītajiem vispārējiem aizliegumiem un ierobežojumiem;
• jānovērš neapzināta NOP ražošana un lietošana:
  • ieviešot detalizētu rīcības plānu divu gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā, lai līdz minimumam samazinātu un visbeidzot pārtrauktu C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu lietošanu;
• jāsamazina vai jānovērš uzkrājumi un atkritumi:
  • izstrādājot stratēģijas, lai identificētu krājumus, kas satur A vai B pielikumos uzskaitītās ķīmiskās vielas, un izmantošanā esošus produktus un izstrādājumus, kas sastāv no vai ir piesārņoti ar visos trīs pielikumos (A, B un C) uzskaitītajām ķīmiskajām vielām;
  • nodrošinot uzkrājumu apsaimniekošanu drošā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā;
  • nodrošinot visu atkritumu atbilstošu apstrādi, savākšanu, pārvadāšanu un uzglabāšanu;
  • nodrošinot atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai visi tajos esošie organiskie piesārņotāji tiek vai nu iznīcināti, vai nodrošinot, ka tos nevar lietot atkārtoti, vai, ja tas nav iespējams, videi visnekaitīgākajā veidā;
• jāizstrādā ieviešanas plāni (attiecīgi atjauninot tos) divu gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā. Tajos jāapraksta, kā tiks īstenota savu saistību izpilde, sadarbība ar partneriem, tostarp globālajām, valsts, reģionālajām un subreģionālajām organizācijām, un konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm attiecīgajās valstīs;
• ar konvencijas Sekretariāta starpniecību jāuzņemas veikt informācijas apmaiņu par NOP samazināšanu vai novēršanu un iespējamajām noturīgām alternatīvām;
• jāveicina lēmumu pieņēmēju un sabiedrības informētība, izpratne un izglītība, īpaši sieviešu un bērnu, un jāsekmē vadības personāla apmācība;
• jāveicina vai jāuzsāk atbilstoši pētniecības, attīstības, monitoringa un sadarbības pasākumi valsts un starptautiskā līmenī attiecībā uz NOP;
• savlaicīgi jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība un, ja nepieciešams, arī finansiāls atbalsts jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku;
• jāpiešķir nepieciešamais finansējums un jāveicina darbības, kas veicina valstu saistību izpildi;
• jāziņo visiem parakstītājiem (Pušu Konferencei – skatīt turpinājumā) par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi, lai pildītu savas Konvencijā paredzētās saistības;
• periodiski jāiesniedz konvencijas Sekretariātam:
  • dati vai pamatota aplēsi par katras A un B pielikumos uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu;
  • to valstu saraksti, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un no kurām tā ir importēta.

Ar Konvenciju nodibina:

• Pušu Konferenci, kurā ietilpst visi parakstītāji. Tā:
  • sanāk regulāri, vajadzības gadījumā var sasaukt ārkārtas sanāksmes;
  • pastāvīgi uzrauga un novērtē konvencijas izpildes procesu;
  • var izveidot apakšgrupas, ko tā uzskata par vajadzīgām;
  • sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām, ar valdību organizācijām un nevalstiskām organizācijām;
  • izveido Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteju (NOPIK), ko veido valdības iecelti eksperti;
  • nolemj, vai jāpieņem priekšlikums par ķīmiskās vielas pievienošanu A, B vai C pielikumu sarakstiem;
  • pirmo reizi četrus gadus pēc konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski novērtē efektivitāti;
  • īsteno pasākumus, lai noteiktu un risinātu neatbilstības gadījumus un visus ierosinātos konvencijas grozījumus;
• Sekretariātu, kura administratīvās funkcijas veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors.

Jebkurš parakstītājs var izstāties no konvencijas trīs gadus pēc tās spēkā stāšanās, par to rakstiski paziņojot vienu gadu iepriekš.

ES pilda savas konvencijā noteiktās saistības, pieņemot:

• ieviešanas plānus (2007., 2014., 2019. gadam, ceturtais tiek izstrādāts);
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (skatīt kopsavilkumu).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 2004. gada 17. maijā.

KONTEKSTS

• Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 1979. gada Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos bija pirmais juridiski saistošais līgums, kura nolūks ir samazināt un novērst NOP. Tas stājās spēkā 2004. gada 17. maijā.
• Stokholmas Konvencijā sākotnēji tika ietverti 12 NOP. Pēc tam tika pievienotas jaunas ķīmiskās vielas, un pašlaik A pielikumā ir uzskaitītas 22 ķīmiskās vielas, kuru ražošana un lietošana ir aizliegta, izņemot vispārīgus vai konkrētus izņēmumus. B pielikumā ir stingri ierobežota DDT, kas ir daudzās jaunattīstības valstīs izmantots pesticīds, ražošana un lietošana.
• Konvencija tika atvērta parakstīšanai Stokholmā 2001. gada 23. maijā. Līdz 2017. gada maijam to bija ratificējusi 181 puse.
• Plašāka informācija:
  • Noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP) (Eiropas Komisija)
  • Eiropas Savienība un Stokholmas Konvencija – brošūra (Eiropas Komisija)
  • Stokholmas Konvencija (Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3.–29. lpp.)

Padomes Lēmums 2006/507/EK (2004. gada 14. oktobris) par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 169, 25.6.2019., 45.–77. lpp.)

Regulas (ES) 2019/1021 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par otrā Eiropas Savienības īstenošanas plāna pārskatīšanu un atjaunināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem 8. panta 4. punktu (COM(2018) 848 final, 4.1.2019.)

Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 1979. gada Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (OV L 81, 19.3.2004., 37.–71. lpp.)

Padomes Lēmums 2004/259/EK (2004. gada 19. februāris), ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 81, 19.3.2004., 35.–36. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.09.2020