Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā

 

KOPSAVILKUMS:

Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

• Šīs pamatnostādnes ir izstrādātas, lai uzņēmumiem būtu vieglāk pārbaudīt, vai to vertikālie nolīgumi (nolīgumi starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādos ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmeņos piemēram, ražotājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, par preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu) atbilst ES konkurences noteikumiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pantā.
• Tās papildina Regulu (ES) Nr. 330/2010 – Grupu atbrīvojuma regulu (BER), kurā noteikts, ka LESD 101. panta 1. punkta aizliegumu nepiemēro vertikāliem nolīgumiem, kas atbilst noteiktām prasībām, un šādiem nolīgumiem paredz “drošības zonas”.
• Pamatnostādnēs ir izklāstīti vertikālo ierobežojumu vispārējie principi un sniegti norādījumi biežāk izplatīto vertikālo ierobežojumu novērtēšanai. Tie ir šādi ierobežojumi:
  • viena zīmola noteikumi (nekonkurēšanas saistības);
  • ekskluzīva izplatīšana;
  • ekskluzīva klientu sadale;
  • selektīva izplatīšana;
  • franšīzes piešķiršana;
  • ekskluzīva piegāde;
  • sākotnējie piekļuves maksājumi;
  • produktu kategoriju pārvaldības nolīgumi;
  • sasaistīšana;
  • tālākpārdošanas cenu ierobežojumi.
• Pamatnostādnēs ir aprakstīta analīzes vispārējā sistēma un Eiropas Komisijas izmantotā ieviešanas politika konkrētos gadījumos attiecībā uz vertikālajiem nolīgumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

LESD 101. pants

• Saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu ir aizliegti visi nolīgumi uzņēmumu starpā, kas var iespaidot tirdzniecību starp ES valstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.
• LESD 101. panta 2. punktā ir noteikts, ka jebkuri uzņēmumu apvienību noslēgti nolīgumi, saskaņotas darbības un lēmumi, kas ir aizliegti ar LESD 101. panta 1. punktu, nav derīgi un nav spēkā.
• Tomēr LESD 101. panta 3. punktā ir atļauts konkrētus nolīgumus – ja tie rada pietiekamus ieguvumus, kas atsver ar konkurenci nesaderīgu ietekmi –, atbrīvot no 101. panta 1. punktā minētā aizlieguma.

101. panta galvenais mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi neizmantotu nolīgumus, tai skaitā vertikālos nolīgumus, lai ierobežotu konkurenci, tādējādi kaitējot patērētājiem.

Vertikālie nolīgumi, uz kuriem parasti neattiecas 101. panta darbības joma

Saskaņā ar pamatnostādnēm 101. panta darbības joma neattiecas uz šādiem vertikālo nolīgumu veidiem:

• mazākas nozīmes nolīgumi un nolīgumi starp MVU, kas ievērojami neierobežo konkurenci, jo līgumslēdzējām pusēm ir maza tirgus daļa;
• pilnvarojuma līgumi* – noteicošais faktors 101. panta piemērošanai ir finansiālais vai komerciālais risks, ko pilnvarnieks uzņemas par darbību, kuras izpildei pilnvarotājs to ir izraudzījis par pilnvarnieku;
• apakšuzņēmuma līgumi*, ja vien attiecīgo produktu ražošanai apakšuzņēmējam ir nepieciešamas attiecīgās uzņēmēja nodrošinātās tehnoloģijas vai iekārtas. Tomēr šāds līgums var būt 101. panta darbības jomā, ja uzņēmējs apakšuzņēmējam ir noteicis ierobežojumus, piemēram, pienākumu neveikt vai neizmantot savu zinātnisko izpēti un tehnoloģiju izstrādi vai vispār neražot trešām personām.

Grupu atbrīvojuma regulas (BER) piemērošana

• Attiecībā uz vairumu vertikālo ierobežojumu bažas par konkurenci var rasties vienīgi tad, ja ir nepietiekama konkurence vienā vai vairākos tirdzniecības līmeņos. Tas nozīmē, ka piegādātāja vai pircēja līmenī, vai arī abos līmeņos jābūt vērojamai noteiktai tirgus varas pakāpei.
• Grupālā atbrīvojuma piemērojamību nosaka piegādātāja tirgus daļa tirgū, kurā tas pārdod līguma preces vai pakalpojumus, un pircēja tirgus daļa tirgū, kurā tas pērk līguma preces vai pakalpojumus. Lai varētu piemērot grupālo atbrīvojumu, gan piegādātāja, gan pircēja tirgus daļa nedrīkst pārsniegt 30 % (ar nosacījumu, ka līgumā nav stingru ierobežojumu un ka attiecīgais noteikums nav izslēgts ierobežojums). Tomēr, tirgus daļai pārsniedzot 30 %, netiek arī pieņemts, ka vertikāli nolīgumi rada nelikumību. Šī sliekšņa uzdevums ir vienīgi atšķirt tādus nolīgumus, kam piemēro likumības prezumpciju, no tiem, attiecībā uz kuriem jāveic novērtējums. Šīs pamatnostādes ir kā palīglīdzeklis uzņēmumiem šāda novērtējuma veikšanai.
• BER 4. pantā ir uzskaitīti stingri ierobežojumi, kuru dēļ vertikālo nolīgumu izslēdz no BER piemērošanas jomas. Tas nozīmētu, ka pastāv pieņēmums, ka uz nolīgumu attiecas LESD 101. panta 1. punkta darbības jomā un ka maz ticams, ka tas atbilst LESD 101. panta 3. punkta nosacījumiem.
• Arī BER 5. pantā arī ir uzskaitīti izslēgti ierobežojumi. Uz šiem ierobežojumiem BER neattiecas, pat ja nav pārsniegts tirgus daļas slieksnis. Tomēr BER joprojām ir attiecināma uz pārējo vertikālā nolīguma daļu, ja šo daļu var izslēgt no ierobežojuma bez atbrīvojuma.

Grupālā atbrīvojuma atsaukšana un BER nepiemērošana

• BER noteikto likumības prezumpciju var atsaukt. Tas notiek, ja uz vertikālo nolīgumu, to vērtējot atsevišķi vai kopā ar līdzīgiem nolīgumiem, kurus īsteno konkurējoši piegādātāji vai pircēji, attiecas 101. panta 1. punkts, un tas neatbilst visiem 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Piemēram, šāds stāvoklis var rasties, ja attiecīgajā tirgū daži piegādātāji praktizē izteikti kvalitatīvu selektīvu izplatīšanu, bet citi piegādātāji praktizē kvantitatīvu selektīvu izplatīšanu.
• Piemērojot atsaukšanas procedūru, Komisijai ir jāpierāda, ka uz nolīgumu attiecas 101. panta 1. punkts un ka nolīgums neatbilst vienam vai vairākiem 101. panta 3. punkta nosacījumiem.
• Komisijai ir ekskluzīvas tiesības atsaukt BER piemērošanu attiecībā uz vertikāliem nolīgumiem, kas ierobežo konkurenci konkrētā ģeogrāfiskā tirgū, kurš pārsniedz vienas ES valsts teritoriju.
• BER 6. pants dod Komisijai iespēju ar regulas palīdzību izslēgt no BER piemērošanas jomas līdzīgu vertikālu ierobežojumu paralēlos tīklus, ja tie aptver vairāk nekā 50 % no konkrētā tirgus.

Tirgus definīcija un tirgus daļas aprēķināšana

Komisijas Paziņojumā par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju konkurences tiesībās jau ir sniegtas norādes par noteikumiem, kritērijiem un pierādījumiem, ko Komisija izmanto, izskatot jautājumus par tirgus definīciju.

Atsevišķa pamatnostādņu iedaļa ir veltīta šādiem aspektiem:

• konkrētais tirgus aprēķiniem saistībā ar 30 % tirgus daļas slieksni saskaņā ar BER – nosakot, vai ir piemērojams grupālais atbrīvojums, izšķiroša nozīme ir gan piegādātāja, gan pircēja tirgus daļai;
• tirgus daļu aprēķināšana saskaņā ar BER, kuras pamatā principā ir vērtības rādītāji, bet, ja tādi nav pieejami – pamatotas aplēses.

Piemērošanas politika konkrētos gadījumos

• Izvērtējot vertikālos ierobežojumus situācijās, kurās nepiemēro BER, piemēro šādus vispārējus noteikumus:
  • ja Komisija veic atsevišķu novērtējumu, tai ir jāpierāda, ka ar attiecīgo nolīgumu tiek pārkāpts LESD 101. panta 1. punkts. Uzņēmumiem, kas vēlas izmantot LESD 101. panta 3. punkta priekšrocības, ir pienākums pierādīt, ka minētā punkta nosacījumi ir izpildīti;
  • lai novērtētu, vai vertikāls nolīgums ierobežo konkurenci, Komisija salīdzina faktisko vai iespējamo nākotnes situāciju konkrētajā tirgū ar vertikāliem ierobežojumiem ar situāciju, kāda būtu tad, ja šādu vertikālu ierobežojumu nebūtu;
  • būtiska ar konkurenci nesaderīga ietekme ir iespējama, ja vismaz vienam no dalībniekiem ir noteikta tirgus vara vai tas iegūst šādu varu, un nolīgums veicina šīs varas radīšanu, uzturēšanu vai nostiprināšanu, vai rada iespēju dalībniekiem izmantot šo tirgus varu.
• Vertikālo ierobežojumu iespējamā negatīvā ietekme uz tirgu, ko ES konkurences tiesības cenšas novērst, ir šāda:
  • ar konkurenci nesaderīga tirgus piekļuves bloķēšana* citiem piegādātājiem vai citiem pircējiem;
  • konkurences vājināšanās un aizliegtas vienošanās iespējamības veicināšana starp piegādātāju un tā konkurentiem;
  • konkurences vājināšanās starp pircēju un tā konkurentiem un/vai aizliegtas vienošanās iespējamības veicināšana šo konkurentu vidū;
  • šķēršļu likšana tirgus integrācijai.
• Tirgū, kurā atsevišķi izplatītāji izplata tikai viena piegādātāja zīmola(-u) preces, viena zīmola preču izplatītāju konkurences mazināšanās radīs zīmola iekšējās konkurences mazināšanos. Tomēr, ja zīmolu savstarpējā konkurence ir sīva, maz ticams, ka zīmola iekšējās konkurences mazināšanās negatīvi ietekmēs patērētājus.
• Ekskluzīvi pasākumi parasti konkurencei kaitē vairāk nekā neekskluzīvi pasākumi. Piemēram, saskaņā ar nekonkurēšanas saistībām pircējs iepērk tikai viena zīmola preces. No otras puses, minimālā iepirkuma prasības var dot pircējam iespēju iegādāties arī konkurējošas preces, tādējādi tirgus piekļuves bloķēšanas pakāpe var būt mazāka.
• Vertikālie ierobežojumi, par kuriem vienojas attiecībā uz produktiem, kas ir bez zīmola, parasti ir nekaitīgāki par ierobežojumiem, kas skar zīmola produktu izplatīšanu. Atšķirība starp zīmola produktiem un produktiem bez zīmola bieži sakrīt ar atšķirību starp starpproduktiem un galapatēriņa produktiem.
• Ir svarīgi atzīt, ka vertikālajiem ierobežojumiem var būt pozitīva ietekme, jo tie cita starpā veicina ar cenām nesaistītu konkurenci un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Parasti lielāks efektivitātes ieguvums ir vertikāliem ierobežojumiem, kas paredzēti uz ierobežotu laiku un palīdz ieviest jaunus, sarežģītus produktus vai aizsargāt ieguldījumus, kas ir saistīti ar konkrētām uzņēmējdarbības attiecībām vai kas veicina zinātības nodošanu.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Pārskats: tirgu darbības veicināšana (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā (SEC(2010) 411 galīgā redakcija, 10.5.2010)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu, 1. nodaļa – Konkurences noteikumi, 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem, 101. pants (bijušais EKL 81. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 88.–89. lpp.)

Komisijas paziņojums – Paziņojums par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktam (de minimis paziņojums) (OV C 291, 30.8.2014., 1–4. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (OV L 102, 23.4.2010., 1.–7. lpp.)

Komisijas Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (OV C 372, 9.12.1997., 5–13. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.03.2019