Darbaspēka apsekojums

Eiropas Savienības (ES) politikas veidošana nodarbinātības jomā ir ļoti atkarīga no tā, vai ir pieejama salīdzināma, ticama un savlaicīga statistika. ES Darbaspēka apsekojums (EU-LFS) sniedz informāciju par stāvokli un tendencēm ES darba tirgū.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā.

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to izveido saskaņotu metodiku valstu statistikas vākšanai par 15 gadus vecu un vecāku cilvēku piedalīšanos darba tirgū, kā arī par personām, kuras nepiedalās darba tirgū. Ar regulu nosaka noteikumus un norādījumus par tādiem jautājumiem kā apsekojuma izstrāde, raksturojums, metodes un lēmumu pieņemšana, lai nodrošinātu salīdzināmus rezultātus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piemērošanas joma

ES Darbaspēka apsekojumu veic 33 valstīs: 28 ES valstīs, Islandē, Norvēģijā, Šveicē un divās kandidātvalstīs (bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Turcijā). Tas ir plašākais Eiropas mājsaimniecību izlases veida apsekojums (t. i., izlases veidā apseko daļu mājsaimniecību, lai vāktu informāciju par dažādām tēmām, piemēram, darba dzīvi, mājokli, ienākumiem, veselību u. c.).

Apsekojumā ietver visus iedzīvotājus, kuri dzīvo privātās mājsaimniecībās (t. i., netiek iekļautas slimnīcas, kopmītnes utt.).

ES Darbaspēka apsekojuma veikšana

ES valstu statistikas iestādes atbild par:

• valsts aptaujas anketu izstrādi;
• izlases sagatavošanu;
• interviju veikšanu;
• rezultātu nosūtīšanu Eiropas Komisijas statistikas birojam (Eurostat), kur tos centralizēti apstrādā.

To dara saskaņā ar kopējo kodēšanas shēmu, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 377/2008.

Eurostat sniedz atbalstu statistikas iestādēm, popularizējot vienotus jēdzienus un metodes un izplatot salīdzināmu statistiku par valstu un Eiropas darba tirgiem.

Datu apkopošana

ES Darbaspēka apsekojumā datu vākšanā ietver šādus aspektus:

• demogrāfiskais pamats (dzimums, vecums utt.);
• darba statuss;
• pamatdarba raksturojums;
• nostrādātās stundas;
• otra darba raksturojums;
• ar laiku saistīta nepietiekama nodarbinātība (t. i., kad nodarbinātas personas darba laiks ir nepietiekams attiecībā pret alternatīvu nodarbinātības situāciju, kurā šī persona vēlas un var iesaistīties darbā);
• darba meklējumi;
• izglītība un mācības;
• iepriekšējā darba pieredze personai, kurai nav darba;
• stāvoklis vienu gadu pirms apsekojuma;
• statuss pamatdarbā;
• ienākumi.

Atkarībā no apsekotās personas statusa (t. i., nodarbināta persona, bezdarbnieks, persona ārpus darba tirgus, piemēram, jaunieši, kas iegūst izglītību, vai sievietes ar ģimenes pienākumiem) tiek vākta dažādu veidu informācija.

Datus vāc reizi ceturksnī, un visā Eiropā veic aptuveni 1,8 miljonu interviju. Iesaistītajās valstīs atlases likme ir robežās no 0,2 % līdz 3,3 %.

KAD ŠĪ REGULA IR PIEMĒROJAMA?

No 1998. gada 15. marta.

Plašāka informācija ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Regula (EK) Nr. 377/2008 (2008. gada 25. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu (OV L 114, 26.4.2008., 57.-84. lpp.).

Komisijas Regula (ES) Nr. 318/2013 (2013. gada 8. aprīlis), ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 99, 9.4.2013., 11.-12. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 03.04.2015