EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document E2015C0110

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 110/15/COL (2015. gada 8. aprīlis), ar kuru Innovation Norway piešķirto papildu atbalstu Finnfjord AS NOK 16 miljonu apmērā atzīst par nesaderīgu (Norvēģija) [2016/905]

OJ L 152, 9.6.2016, p. 47–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2016/905/oj

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/47


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 110/15/COL

(2015. gada 8. aprīlis),

ar kuru Innovation Norway piešķirto papildu atbalstu Finnfjord AS NOK 16 miljonu apmērā atzīst par nesaderīgu (Norvēģija) [2016/905]

(nekonfidenciālā versija)  (*)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (TURPMĀK “IESTĀDE”),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”), jo īpaši tā 61. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu Nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk “Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”), jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokolu (turpmāk “3. protokols”), jo īpaši tā II daļas 7. panta 5. punktu,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

(1)

2011. gadā Finnfjord AS (turpmāk “Finnfjord”) tika piešķirts valsts atbalsts NOK 175 miljonu apmērā no Enerģētikas fonda shēmas (sk. turpmāk tekstā) enerģijas reģenerācijas sistēmas izbūvei šā uzņēmuma ferosilīcija ražotnē. Iestāde apstiprināja šā atbalsta piešķiršanu ar Lēmumu Nr. 39/11/COL (1).

(2)

Pēc pirmspaziņošanas diskusijām, kas sākās 2012. gada novembrī, Norvēģijas iestādes 2013. gada 26. jūnija vēstulē paziņoja par Innovation Norway (turpmāk “IN”) piešķirto papildu atbalstu Finnfjord saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu (2). Šis lēmums attiecas tieši uz šo pasākumu.

(3)

Iestāde 2013. gada 5. jūlija vēstulē (3) pieprasīja Norvēģijas iestādēm papildu informāciju. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2013. gada 19. augusta vēstulē (4). Iestāde 2013. gada 28. augusta vēstulē (5) pieprasīja papildu informāciju. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2013. gada 18. septembra vēstulē (6). Iestāde 2013. gada 13. novembra vēstulē (7) informēja Norvēģijas iestādes par to, ka tā pieņēmusi Lēmumu Nr. 445/13/COL sākt paziņotā pasākuma oficiālu izmeklēšanu.

(4)

Norvēģijas iestādes 2014. gada 21. februāra e-pasta vēstulē (8) sniedza savas piezīmes par lēmumu. 2014. gada 10. aprīlī pēc ilgstošām diskusijām ar Norvēģijas iestādēm un Finnfjord par konfidenciālo informāciju lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ papildinājumā (9). Finnfjord bija vienīgā trešā puse, kas iesniedza piezīmes (10). Šīs piezīmes 2014. gada 13. maija vēstulē (11) tika nosūtītas Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes 2014. gada 6. jūnija vēstulē (12) sniedza piezīmes par trešās puses piezīmēm. Finnfjord2014. gada 25. septembra e-pasta vēstulē (13) sniedza papildu piezīmes. Iestāde 2014. gada 8. oktobra e-pasta vēstulē (14) pieprasīja papildu informāciju no Finnfjord. Finnfjord sniedza atbildes 2014. gada 24. un 27. oktobra e-pasta vēstulēs (15). Ar 2014. gada 27. oktobra vēstuli (16) papildu piezīmes un informāciju nosūtīja Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2014. gada 12. novembra vēstulē (17). Laikposmā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada janvārim Iestāde veica neformālu saziņu pa e-pastu un tālruni ar Norvēģijas iestādēm un Finnfjord.

2.   Paziņotais pasākums – dotācija NOK 16 miljonu apmērā

(5)

Paziņotais ierosinātais pasākums ir IN tiešā dotācija Finnfjord NOK 16 miljonu apmērā. To paredzēts izmantot, lai daļēji segtu projekta izmaksu palielinājumu no NOK [680–720] miljoniem līdz NOK [aptuveni 800] miljoniem.

(6)

IN informēja Finnfjord par savu lēmumu piešķirt paziņoto pasākumu 2012. gada 10. decembra vēstulē.

3.    IN un SNN aizdevumi

(7)

IN paskaidroja, ka Finnfjord nepieciešami vēl NOK [80–95] miljoni, lai pabeigtu enerģijas reģenerācijas projektu. Tādējādi NOK 16 miljoni sedza tikai daļu no izmaksu palielinājuma.

(8)

IN, piešķirot Finnfjord tiešo dotāciju NOK 16 miljonu apmērā, vienlaikus piešķīra Finnfjord arī aizdevumu NOK 18 miljonu apmērā. Tajā laikā Finnfjord saistībā ar šo projektu jau bija aizņēmies no IN NOK 100 miljonus. Iestāde nebija informēta ne par vienu no aizdevumiem. IN apgalvo, ka minētie aizdevumi tika piešķirti atbilstīgi tirgus nosacījumiem un tādēļ neietvēra valsts atbalstu EEZ nolīguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(9)

Vienlaikus ar NOK 18 miljonu aizdevumu no IN Finnfjord saņēma aizdevumu NOK [45–60] miljonu apmērā arī no finanšu iestādes SpareBank 1 Nord-Norge (turpmāk “SNN”). Finnfjord aizņēmuma no SNN kopējā summa saistībā ar šo projektu bija NOK [300–325] miljoni.

(10)

Kopumā tiešā dotācija NOK 16 miljonu apmērā, kā arī abi aizdevumi NOK 18 miljonu un NOK [45–60] miljonu apmērā sedza NOK [80–95] miljonu lielo izmaksu palielinājumu.

4.    Innovation Norway (IN)

(11)

IN ir valsts uzņēmums, kas izveidots ar Likumu par Innovation Norway  (18). Tas pastarpināti pieder Norvēģijas valstij – 51 % kapitāldaļu pieder Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijai un 49 % pieder visām 19 Norvēģijas apgabalu pašvaldībām. IN finansē no valsts līdzekļiem.

5.    Enova SF (Enova)

(12)

Enova SF (turpmāk “Enova”) ir valsts uzņēmums (19), kas ar Naftas un enerģētikas ministrijas starpniecību pilnībā pieder Norvēģijas valstij. Uzņēmums ir atbildīgs par Enerģētikas fonda shēmas pārvaldību – tā ir valsts atbalsta shēma vides aizsardzības veicināšanai, ko Iestāde apstiprinājusi ar Lēmumiem Nr. 125/06/COL (20) un Nr. 248/11/COL (21). Uzņēmumu Enova finansē no valsts līdzekļiem.

(13)

Saskaņā ar Enerģētikas fonda shēmu Enova organizē konkursus atbalsta piešķiršanai, un šajos konkursos uzvar projekti ar labāko enerģijas patēriņa rādītāju uz vienu atbalsta NOK (22).

6.   Enerģijas reģenerācijas projekta pabeigšana un atbalsta pēdējās daļas izmaksa, ko veic Enova

(14)

Enova pēdējo daļu 20 % apmērā no atsevišķa atbalsta pasākuma summas izmaksā tikai pēc tam, kad tas apstiprinājis galīgo projekta ziņojumu (23). Saskaņā ar Finnfjord paziņojumu presei (24)2012. gada 30. oktobrī enerģijas reģenerācijas sistēma jau darbojās. Enova2012. gada 22. novembrī apstiprināja Finnfjord galīgo ziņojumu. Enova2012. gada 23. novembrī izmaksāja atbalsta pēdējo daļu NOK 35 miljonu apmērā (20 % no kopējās atbalsta summas NOK 175 miljonu apmērā).

7.   Saņēmējs – uzņēmums Finnfjord AS (Finnfjord)

(15)

Finnfjord ir ģimenei piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Ražotne, kurai piešķirts ierosinātais atbalsts, atrodas Finnsnes pilsētā Trumses apgabalā, kas ir otrais uz ziemeļiem vistālāk esošais administratīvais apgabals Norvēģijā.

8.   Izmaksu palielinājums

(16)

Paziņojumā, pamatojoties uz kuru Iestāde 2011. gada 9. februārī pieņēma Lēmumu Nr. 39/11/COL apstiprināt Enova atbalstu Finnfjord NOK 175 miljonu apmērā, tika lēsts, ka Finnfjord enerģijas reģenerācijas projekta budžets būs NOK 511,66 miljoni. Atbalstu piešķīra, lai esošo dzesēšanas sistēmu aizstātu ar enerģijas reģenerācijas iekārtu. Bija iecerēts katru gadu saražot 224 gigavatstundas elektroenerģijas un reģenerēt 125 gigavatstundas, izmantojot procesā radušos tvaiku. Tādējādi aprēķinātais iegūtais kopējais saražotās enerģijas daudzums būtu 349 gigavatstundas gadā.

(17)

Saskaņā ar izskatāmo paziņojumu līdz 2011. gada februārim aplēstais budžets jau bija palielinājies par NOK 190 miljoniem no NOK 511,66 miljoniem līdz NOK 700 miljoniem. Neskatoties uz šo ievērojamo palielinājumu, 2011. gada 7. februārīFinnfjord valde nolēma projektu turpināt. Tajā laikā Finnfjord nepieteicās papildu atbalsta saņemšanai. Paziņoto atbalstu nav paredzēts izmantot, lai segtu izmaksu palielinājumu, kā rezultātā budžets sasniedza NOK 700 miljonus.

(18)

Izmaksu palielinājuma galvenais iemesls bija Finnjord lēmums projekta īstenošanā galveno uzsvaru likt uz elektroenerģijas ražošanu, izmantojot tvaiku (nevis reģenerēt procesā radušos tvaiku), iegādājoties jaudīgāku tvaika turbīnu. Turbīnu pasūtīja 2011. gada 7. janvārī. Juridiski saistošu līgumu par turbīnas piegādi noslēdza 2011. gada 23. februārī. Finnfjord2011. gada 16. februāra vēstulē informēja Enova par to, ka pasūtīta jaudīgāka turbīna, kas ļaus gadā saražot 344,5 gigavatstundas elektroenerģijas. Tādējādi, palielinot saražotās elektroenerģijas daudzumu, tiktu nodrošināts daudzums, kas bija tuvs aplēstajam elektroenerģijas un tvaika daudzumam, proti, 349 gigavatstundām. Ņemot to vērā, Finnfjord pieprasīja izslēgt tvaika ražošanu no atbalstāmā projekta. Enova2011. gada 17. februārī apstiprināja projekta izmaiņas.

(19)

Finnfjord projeka īstenošanas posmā iesniedza Enova progresa ziņojumus. Finnfjord savā 2012. gada 30. aprīļa ziņojumā norādīja, ka izmaksas turpina palielināties saistībā ar turbīnas būvniecību, tvaika un kondensācijas caurulēm un caurtekām. Papildu izmaksas sasniedza aptuveni NOK 5 miljonus. Finnfjord joprojām centās panākt, lai projekta kopējās izmaksas nepārsniegtu aprēķināto budžetu NOK 700 miljonu apmērā.

(20)

Finnfjord2012. gada 29. jūnija progresa ziņojumā norādītā kopējā aplēstā izmaksu summa joprojām bija NOK 700 miljoni. Taču tajā laikā tika lēsts, ka projekta īstenošanas gaitā radīsies papildu izmaksas NOK [5–10] miljonu apmērā. Jautājums par šādu izmaksu palielinājumu tika skatīts Finnfjord valdes sēdē 2012. gada 19. jūnijā. Norvēģijas iestādes nav paskaidrojušas, kādēļ, ņemot vērā kopējo izmaksu palielinājumu par NOK [10–15] miljoniem ([…]), 2012. gada 29. jūnija progresa ziņojumā netika koriģēta aprēķinātā kopējo izmaksu summa NOK 700 miljoni.

(21)

Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka Finnfjord 2012. gada pavasarī sāka neformālas diskusijas ar Enova par papildu atbalsta saņemšanu, lai segtu projekta izmaksu palielinājumu. Finnfjord2012. gada 5. jūlijā pēc neformālas saziņas iesniedza oficiālu pieteikumu Enova par papildu atbalsta saņemšanu. Tajā laikā uzņēmums Finnfjord bija pārskatījis kopējo izmaksu aplēses, un tās sasniedza NOK [730–760] miljonus.

(22)

Iestādei sniegtā informācija liecina, ka Finnfjord, pamatojoties uz budžeta pārskatīšanu, ko pabeidza 2012. gada 31. jūlijā, secināja, ka projekta īstenošanas laikā radīsies papildu izmaksas, un aplēstā kopējo izmaksu summa palielinājās līdz NOK [740 līdz aptuveni 800] miljoniem. Izmaksu palielinājums bija saistīts ar esošo iekārtu pielāgošanu, trīs esošo krāšņu pielāgošanu, dūmvadu pielāgošanu, turbīnas ēkas un citu ēku iekārtas, ilgstošāku ražošanas apjoma samazinājumu, nekā paredzēts, kā arī ar darbu un iekārtu uzstādīšanas pabeigšanu. Finnfjord pieprasīja Enova papildu atbalstu, lai nodrošinātu projekta atbilstību iekšējām ienesīguma prasībām. Finnfjord sīki izklāstīja izmaksu palielinājuma iemeslus savā 2012. gada 12. septembra progresa ziņojumā.

(23)

Finnfjord 2012. gada augusta sākumā neformāli apspriedās ar Enova par darbu, kas saistīti ar trešo krāsni, iespējamu atlikšanu un iekļaušanu atsevišķā projektā, lai pieprasītu papildu atbalstu no Enova, pamatojoties uz šo jauno projektu.

(24)

Enova2012. gada 20. augusta vēstulē noraidīja atbalsta pieprasījumu.

(25)

Finnfjord valdes sēdē, kas notika 2012. gada 25. septembrī, aplēstā kopējā izmaksu summa bija NOK [aptuveni 800] miljoni. Šajā sēdē Finnfjord valde izskatīja trīs alternatīvus rīcības plānus:

i)

pabeigt projektu, sedzot izmaksu palielinājumu no uzņēmuma vispārējās naudas plūsmas;

ii)

atlikt ar trešo krāsni saistītos darbus, iekļaujot tos atsevišķā projektā un pieprasot papildu atbalstu no Enova;

iii)

iegūt papildu finansējumu NOK [80–95] miljonu apmērā no Enova (atbalsts), SNN (aizdevums) un IN (aizdevums un atbalsts) projekta pabeigšanai.

(26)

Valde nolēma rīkoties saskaņā ar trešo alternatīvu.

(27)

IN ir iesniedzis Iestādei valdes sēdes protokola izrakstu par trešo alternatīvu. Saistībā ar pieteikumiem Enova un IN par papildu atbalsta piešķiršanu izrakstā norādīts šādi:

“Iespējamās Enova un [IN] dotācijas/aizdevumi tiks tiešā veidā izmantoti [SNN] pieprasītā likviditātes aizdevuma samazināšanai.” (25)

(28)

Saskaņā ar IN sniegto informāciju valde secināja, ka, īstenojot pirmo rīcības plānu, būtībā projekts tiktu finansēts par Finnfjord kreditoru līdzekļiem, kas nebūtu vēlams no juridiskā viedokļa, kā arī nebūtu saprātīgs risinājums ilgtermiņā. IN informēja, ka valde par īstenojamu rīcības plānu neatzina arī otro alternatīvu, – tā secināja, ka darbu saistībā ar trešo krāsni atlikšana radītu pārmērīgi lielas izmaksas.

(29)

Norvēģijas iestādes savās piezīmēs par Iestādes lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanu bija precizējušas, ka galīgā kopējo izmaksu summa bija NOK [aptuveni 800] miljoni. Norvēģijas iestādes nav norādījušas, kad šī galīgā summa tika noteikta.

9.   Izmaksu palielinājumu pārskats

Datums, notikums

Aplēstais budžets, miljoni NOK

Sākotnējais budžets, kā noteikts 2011. gada 9. februāra Lēmumā Nr. 39/11/COL

511,66

2011. gada 7. februāris, Finnfjord valdes sēde

[680–720]

2012. gada 5. jūlijs, Finnfjord iesniedz pieteikumu Enova papildu atbalsta saņemšanai

[730–760]

2012. gada 31. jūlijs, Finnfjord veic budžeta pārskatīšanu

[740–790]

2012. gada 25. septembris, Finnfjord valdes sēde

[740–790]

Galīgā kopējo izmaksu summa

[aptuveni 800]

10.    IN piešķirtais atbalsts un finansējuma pakete NOK [80–95] miljonu apmērā

(30)

Finnfjord2012. gada 28. augustā sāka neformālas sarunas ar IN un SNN, lai iegūtu finansējumu NOK [80–95] miljonu apmērā, kas nepieciešams projekta pabeigšanai.

(31)

Finnfjord ar 2012. gada 1. oktobra vēstuli iesniedza oficiālu pieteikumu SNN papildu aizdevumu saņemšanai. Finnfjord2012. gada 11. oktobrī iesniedza pieteikumu IN papildu aizdevumu un dotāciju saņemšanai, nenorādot atbalsta summu.

(32)

SNN acīmredzot laikposmā līdz 2012. gada oktobra vidum bija piedāvājusi Finnfjord aizdevumu NOK [80–95] miljonu apmērā. Tomēr SNN piedāvāja finansējumu ar tādiem nosacījumiem par nodrošinājumu, kas nāktu par sliktu esošā IN aizdevuma nodrošinājumam (26). IN šādam risinājumam nepiekrita. Tā vietā Finnfjord, SNN un IN vienojās par šādu finansējuma paketi NOK [80–95] miljonu apmērā:

i)

IN atbalsta dotācija NOK 16 miljonu apmērā;

ii)

IN īstermiņa aizdevums NOK 18 miljonu apmērā ar [5–9] % likmi (koriģējama atbilstoši IN riskanto aizdevumu politikai), kas nodrošināts ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi IN esošajam aizdevumam NOK 100 miljonu apmērā;

iii)

SNN īstermiņa aizdevums NOK [45–60] miljonu apmērā ar […] % mēneša NIBOR likmi (27) + [300–600] bāzes punkti, kas nodrošināts ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi SNN esošajam aizdevumam NOK [300–325] miljonu apmērā.

(33)

Finnfjord oficiāli apstiprināja finansējuma paketi NOK [80–95] miljonu apmērā ar koordinācijas papildlīgumu, ko SNN, IN un Finnfjord parakstīja 2012. gada 12. decembrī. Šis līgums, kura mērķis bija reglamentēt attiecības visu triju pušu starpā, attiecās uz 2012. gada 12. decembra aizdevuma līgumu starp Finnfjord un SNN, kā arī Finnfjord un IN2012. gada 10. decembra aizdevuma līgumu.

(34)

IN un SNN aizdevumi jau ir izmaksāti, taču atbalsts Finnfjord NOK 16 miljonu apmērā tiks izmaksāts tikai ar Iestādes apstiprinājumu.

11.   Piezīmes

11.1.    Norvēģijas iestāžu sniegtās piezīmes saistībā ar oficiālās izmeklēšanas sākšanu

(35)

IN uzsver, ka laikā, kad tas pieņēma lēmumu ar zināmiem nosacījumiem piešķirt NOK 16 miljonus, netika apsvērta iespēja izsniegt aizdevumu Finnfjord, jo uzņēmumam nebija pietiekama nodrošinājuma, kas segtu jaunus aizdevumus NOK [80–95] miljonu apmērā.

(36)

Attiecībā uz to, kāpēc Finnfjord 2011. gada februārī nepieprasīja papildu atbalstu no Enova, IN norāda, ka Enova vienpusēji samazināja summu no NOK 200 miljoniem un uzsvēra, ka piešķīrums NOK 175 miljonu apmērā nozīmē ārkārtīgi augstu atbalsta intensitāti un ka neviens cits projekts nevarētu cerēt uz šādu atbalstu. Tāpēc Finnfjord uzskatīja, ka pieteikums par papildu atbalsta saņemšanu tiktu noraidīts. Tomēr uzņēmums mainīja savu pieeju, kad tam kļuva zināms Enova lēmums piešķirt atbalstu NOK 350 miljonu apmērā gandrīz identiskam projektam, ko īstenoja Elkem AS  (28).

(37)

IN ir iesniedzis pārskatītu tabulu, kurā ņemtas vērā piezīmes, ko Iestāde sniegusi lēmumā par oficiālās izmeklēšanas sākšanu. Ņemot vērā galīgās projekta izmaksas NOK [aptuveni 800] miljonu apmērā, projekta īstenošanas laikposmu – 15 gadi, kā arī pamatoto elektroenerģijas ražošanas apjoma pakāpenisko pieaugumu pirmajos trijos gados līdz maksimālajai gada jaudai 344,5 gigavatstundas, ienesīguma norma, kas aprēķināta, izmantojot Enova modeli, bez NOK 16 miljonu atbalsta ir [aptuveni 9] %. Saņemot atbalstu, ienesīguma norma būtu [aptuveni 11] %. IN norāda, ka, tā kā Finnfjord vispārējā ieguldījumu politika šādiem ieguldījumiem ārpus uzņēmuma pamatdarbības veidiem prasa [10–20] % ienesīguma normu, projekts uzskatāms par neienesīgu.

(38)

IN uzsver, ka Finnfjord, pieņemot lēmumu turpināt projektu, balstījās uz saviem iekšējiem aprēķiniem, kas atšķiras no iepriekš minētā aprēķina (uz Enova modeli balstīts aprēķins). IN norāda, ka tam nav iesniegti Finnfjord iekšējie aprēķini. IN norāda, ka šķietami pretrunīgo IN un Enova viedokļu iemesls, ļoti iespējams, ir Enova un IN iekšējo noteikumu un prakses atšķirības.

11.2.    Trešās puses, proti, Finnfjord, piezīmes attiecībā uz publicēto lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanu

(39)

Finnfjord norāda uz, pēc uzņēmuma ieskatiem, acīmredzamu pretrunu Iestādes lēmumā, proti, Iestāde, no vienas puses, pilnībā neizslēdz, ka atbalstam šajā gadījumā var būt stimulējoša ietekme, taču, no otras puses, izvirza jautājumu, vai Finnfjord ir apsvēris iespēju pārtraukt, ierobežot vai apturēt projekta īstenošanu. Finnfjord uzsver, ka, lai gan uzņēmuma valde līdz 2012. gada 25. septembra sēdei bija izvirzījusi mērķi pabeigt projektu, to nevar uzskatīt par vēlmi vai spēju pabeigt projektu par katru cenu. Uzņēmums norāda, ka fakti un skaitļi, kas darīti zināmi Iestādei, uzskatāmi parāda Finnfjord nespēju finansēt projekta pabeigšanu bez papildu finansējuma. Finnfjord nevarēja piedāvāt papildu nodrošinājumu, tādējādi tas nespētu iegūt papildu aizdevumus. Tāpēc Finnfjord noraida Iestādes sākotnējo nostāju, ka atbalsts būtu vēlams, taču ne noteikti nepieciešams elements finansējuma paketē.

(40)

Tāpat kā IN, Finnfjord uzsver, ka Enova atbalsta samazinājums no NOK 200 miljoniem uz NOK 175 miljoniem bija Enova valdes vienpusējs politikas lēmums. Finnfjord norāda uz, pēc uzņēmuma ieskatiem, vairākām nekonsekvencēm Enova apgalvojumos par projekta papildu atbalsta stimulējošo ietekmi un uzsver, ka šķietami pretrunīgajiem Enova un IN viedokļiem par atbalsta stimulējošo ietekmi nav nozīmes, jo Enova politika ir stingrāka nekā Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (turpmāk VAP”) (29).

(41)

Attiecībā uz novērtējumu par to, vai atbalsts ir piemērotākais risinājums, Finnfjord noraida uzskatu, ka šis novērtējums jāveic, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, un atsaucas uz Lēmumu Nr. 39/11/COL, kurā Iestāde konstatēja, ka sākotnējais atbalsts – dotācija NOK 175 miljonu apmērā – bija piemērots instruments, lai veicinātu ieguldījumus projektā pirms tā īstenošanas.

(42)

Attiecībā uz samērīgumu uzņēmums uzsver, ka projekta izmaksas palielinājušās vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Ienesīguma norma 12,35 % līmenī bija Finnfjord prasītā ienesīguma diapazona mazāko vērtību galā. Pārskatītā ienesīguma norma [aptuveni 9] % līmenī bez NOK 16 miljonu atbalsta ir daudz zemāka par normu, kas būtu pieņemama Finnfjord, “ja uzņēmums būtu varējis rīkoties pēc savas brīvas gribas”. Pat [aptuveni 11] % ienesīguma norma ar NOK 16 miljonu atbalstu tiek uzskatīta par diezgan pieticīgu. Finnfjord uzskata, ka atbalsta piešķīrums būtu uzskatāms par saprātīgu sloga sadali IN un SNN starpā, un uzsver, ka projektam ievērojami palielinājies aizņemto līdzekļu īpatsvars. Saistību neizpildes risku uzņemas tikai uzņēmums. Tādējādi Finnfjord uzskata, ka atbalsts noteikti nerada pārmērīgu kompensāciju.

(43)

Finnfjord uzskata, ka papildu atbalsts no IN neapdraudēs konkurences mehānismu, ko paredz Enerģētikas fonda shēma. Finnfjord uzsver, ka Enerģētikas fonda shēmā paredzētais konkurences mehānisms vienīgi liedz mazāk iedarbīgiem projektiem saņemt atbalstu tad, ja pieprasītās summas pārsniedz shēmas budžetu. Uzņēmums aicina Iestādi izvērtēt, vai Enerģētikas fonda shēmā paredzētā konkurences mehānisma pārākums varētu traucēt Norvēģijas iestādēm īstenot tiesības organizēt valsts līdzekļu administrēšanu. Šai sakarā Finnfjord apšauba, vai Iestādei ir atbilstīgs tiesiskais pamats – izņemot kumulācijas noteikumus –, lai tā varētu nodrošināt, ka atsevišķi atbalsta piešķīrumi netraucē īstenot atbalsta shēmu. Finnfjord paskaidro, ka paziņotais atbalsts ir izmantots atklāti un pārskatāmi.

11.3.    Otrajā kārtā saņemtās trešās puses, proti, Finnfjord, piezīmes

(44)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Iestāde no trešās puses, proti, Finnfjord, saņēma otro piezīmju kopumu, kurā uzņēmums izklāsta, ka tā likviditātes trūkuma dēļ 2012. gada rudenī projekts tiktu apturēts, ja netiktu saņemta papildu finansējuma pakete, ko savukārt veicināja IN piešķirtais atbalsts. Finnfjord atsaucas uz Iestādes lēmumu Helguvík Aluminium Smelter lietā (30), lai pamatotu, kāpēc paziņotajam atbalstam par labu Finnfjord ir stimulējoša ietekme.

(45)

Atbalsta nepieciešamības pamatojumam uzņēmums ir iesniedzis pārskatus, ko sagatavojusi SNN, Finnfjord grāmatvedis un valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums ir iesniedzis arī izklājlapu, kurā redzams pārskatīts projekta pašreizējās neto vērtības aprēķins (to pārbaudījis IN), kas paredz [minimāli negatīvu] % ienesīgumu, ja tiek sniegts atbalsts. Finnfjord atsaucas uz Iestādes un Komisijas praksi (31) saistībā ar gadījumiem, kad inovatīvu projektu īstenošanā radušās neparedzētas izmaksas un atbalsta dotācijas, kas izteiktas nevis konkrētās summās, bet procentuālajā daļā no nezināmām kopējām izmaksām, atzītas par saderīgām ar valsts atbalsta noteikumiem.

(46)

Pēc Iestādes pieprasījuma Finnfjord vēlāk iesniedza arī kopijas no abiem finansēšanas līgumiem, ko SNN, IN un Finnfjord noslēdza 2011. gada 14. jūnijā un 2012. gada 12. decembrī, kā arī dokumentus, kuri attiecas uz neapgrūtināta nodrošinājuma neesību.

11.4.    Norvēģijas iestāžu piezīmes par trešās puses piezīmēm

(47)

Norvēģijas iestādes ir sniegušas piezīmes par trešās puses, proti, Finnfjord, divās kārtās sniegtajām piezīmēm. Norvēģijas iestādes piekrīt Finnfjord, kā arī ir precizējušas mazsvarīgākus faktus saistībā ar ierosinātās NOK 16 miljonu dotācijas finansēšanas avotu. Tā kā no attiecīgajiem avotiem saņemtā finansējuma izmaksas kārtība ir vienāda, šie precizējumi nav izrādījušies būtiski Iestādes vērtējumā par paziņoto pasākumu.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība

(48)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikts šādi:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

(49)

Tas nozīmē, ka, lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem: i) pasākumam jābūt valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtam; ii) pasākums dod saņēmējam selektīvu ekonomisku priekšrocību; iii) pasākums var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un radīt konkurences izkropļojumus.

(50)

Atbalsta pasākumam jābūt valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtam. Šai sakarā tiek atgādināts, ka IN ir valsts uzņēmums. Tā dotācijas finansē Norvēģijas valsts. Tādējādi paziņotais pasākums ir finansēts no valsts līdzekļiem, un finansējuma piešķiršanu Finnfjord kontrolē valsts uzņēmums, ko savukārt kontrolē valsts. Tāpēc Iestāde uzskata, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi.

(51)

Lai paziņotais pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam ir jādod Finnfjord priekšrocības, kas atbrīvo uzņēmumu no izmaksām, kuras parasti tiek segtas no tā budžeta. Pasākumam ir jābūt arī selektīvam, dodot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tiešā dotācija NOK 16 miljonu apmērā ir finansējuma piešķīrums, ko Finnfjord nebūtu saņēmis, veicot parasto uzņēmējdarbību. Ierosinātā dotācija ir paredzēta vienīgi Finnfjord. Tādēļ Iestāde konstatē, ka šī tiešā dotācija ir selektīva ekonomiskā priekšrocība Finnfjord.

(52)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, pasākumam jāspēj radīt konkurences izkropļojumus un iespaidot tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm. Saskaņā ar iedibināto judikatūru jau tas vien, ka pasākums stiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms par pietiekamu iemeslu, lai konstatētu, ka pasākums var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un radīt konkurences izkropļojumus citās EEZ valstīs dibinātu uzņēmumu starpā (32). Finnfjord ražo ferosilīciju un mikrokistāliskā silīcija dioksīdu, ko tas pārdod Eiropas tirgū (33). Tāpēc Iestāde secina, ka atbalsts iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm un rada konkurences izkropļojumus EEZ, jo atbalsta saņēmējs darbojas nozarē, kurā notiek tirdzniecība Līgumslēdzēju pušu starpā.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem, Iestāde secina, ka paziņotais pasākums IN tiešās dotācijas veidā NOK 16 miljonu apmērā par labu Finnfjord ir uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Procesuālās prasības

(54)

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi EBTA Uzraudzības iestādei laikus, lai tā varētu iesniegt savas piezīmes. (…) Attiecīgā valsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.”

(55)

Norvēģijas iestādes 2013. gada 26. jūnija vēstulē paziņoja par atbalsta pasākumu NOK 16 miljonu apmērā. Atbalsts piešķirts ar nosacījumu, ka Iestāde to apstiprina, un tāpēc nav izmaksāts.

(56)

Ņemot vērā sniegto informāciju, izrādās, ka atbalsts piešķirts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, kas nav paziņota Iestādei, jo Norvēģijas iestādes uzskatīja, ka uz to attiecās tajā laikā piemērojamā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (turpmāk “VGAR”) (34). Enova un IN dotācijas ir ieguldījumu atbalsts vienam un tam pašam uzņēmumam vienā un tajā pašā ieguldījumu projektā. Tāpēc Norvēģijas iestādes secināja, ka par atbalstu Finnfjord bija jāpaziņo atsevišķi, jo tas kopā ar Enova piešķirto atbalstu pārsniedza robežvērtību, un šādā gadījumā uz individuālo atbalstu attiecas paziņošanas pienākums (35).

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Norvēģijas iestādes ir izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta noteikumiem.

3.   Saderība – juridiskais pamats

(58)

IN apgalvo, ka atbalsts Finnfjord ir saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu kā atbalsts vides aizsardzībai. IN uzsver, ka šis atbalsts nav uzskatāms par atbalstu grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšanai.

(59)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību” var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem un konkurenci EEZ, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(60)

Iestāde ar Lēmumu Nr. 39/11/COL apstiprināja sākotnējo atbalstu no Enerģētikas fonda shēmas Finnfjord enerģijas reģenerācijas projektam pēc tam, kad tika veikts šā atbalsta rūpīgs novērtējums saskaņā ar VAP 5. nodaļu. Iestāde secināja, ka paziņotais atbalsts, ko piešķīra Enova, veicināja vides aizsardzību, sniedzot stimulu Finnfjord īstenot energotaupības pasākumu, ko uzņēmums nebūtu veicis bez šā atbalsta.

(61)

2014. gada 16. jūlijā – pēc tam, kad bija sākta oficiālā izmeklēšana, – Iestāde pieņēma jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (turpmāk “VEAP”) (36), ar ko aizstāja VAP (37). Kopš VEAP pieņemšanas (38) Iestāde tās piemēro arī individuālam atbalstam, kas paziņots līdz VEAP pieņemšanai, ja tai lēmums jāpieņem pēc pieņemšanas datuma (39).

(62)

Iestāde apstiprināja Enova atbalstu kā energotaupības pasākumu. VEAP nav iekļauti nosacījumi attiecībā uz energotaupību, taču ir ieviesta nodaļa par energoefektivitāti (40). Iestāde izvērtēja paziņotā atbalsta saderību, pamatojoties uz VEAP nodaļu par energoefektivitāti.

(63)

Iestāde norāda, ka šajā gadījumā tās novērtējumā par paziņotā pasākuma saderību nebūtu būtisku atšķirību, ja tā būtu piemērojusi VAP. Lai to pierādītu, turpmāk minēti gan VEAP, gan arī VAP attiecīgie principi.

4.   Oficiālās izmeklēšanas procedūras tvērums

(64)

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kā arī novērtējot paziņoto pasākumu atbilstoši tajā laikā piemērojamajām VAP, Iestāde uzsvēra, ka, tā kā tā jau bija novērtējusi atbalsta, ko Enova piešķīra Finnfjord enerģijas reģenerācijas projektam, saderību, tai nebija šaubu, ka papildu atbalsta mērķis, ņemot vērā tā nelielo apmēru salīdzinājumā ar sākotnējo atbalstu, bija novērst tirgus nepilnības. Turklāt pieņemot, ka atbalstam būtu stimulējoša ietekme un ka tas būtu nepieciešams, Iestādei nebija šaubu, ka konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību būtu ierobežota un tādējādi kopējais samērs būtu pozitīvs. Tāpēc turpmāk šie jautājumi netiks skatīti.

(65)

Šā novērtējuma uzdevums ir noteikt, vai paziņotajam atbalstam ir stimulējoša ietekme un vai tas ir nepieciešams.

5.   Saderības novērtējums

5.1.    Atbalstam nav stimulējošas ietekmes, un tas nav nepieciešams

(66)

Saskaņā ar VEAP (41), lai atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, tam jānodrošina stimulējoša ietekme. Saderības novērtējuma būtisks uzdevums ir noteikt, vai paziņotais atbalsts ir nepieciešams, lai radītu reālu stimulu veikt ieguldījumus, kas pretējā gadījumā netiktu veikti. Jāpārbauda, vai atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu ietekmi attiecībā uz ieguldījumiem, proti, vai atbalsts patiešām maina saņēmēja darbību tādējādi, ka tiek paaugstināts vides aizsardzības līmenis (42).

(67)

Iestāde uzskata, ka principā stimulējošas ietekmes nav visos gadījumos, kad projekts jau ir sākts, pirms saņēmējs iesniedz pieteikumu atbalstam (43). Tā kā šī lieta ir saistīta ar papildu atbalstu, kas nepieciešams, lai segtu jau īstenošanā esoša projekta izmaksu palielinājumu, Iestāde nevar paļauties uz pieņēmumu par stimulējošās ietekmes esību attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms darbu sākšanas. Finnfjord 2011. gada februārī sāka projektu par NOK 700 miljoniem, pamatojoties uz piešķirto atbalstu NOK 175 miljonu apmērā.

(68)

Tomēr Iestāde neizslēdz atbalsta stimulējošo ietekmi uz jau sāktu projektu, ja atbalsta piešķiršana nepārprotami nodrošina tādu projektu pabeigšanu, kuri pretējā gadījumā netiktu pabeigti, vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, kas netiktu panākts bez atbalsta (44). Vērtējot atbalsta stimulējošo ietekmi, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem, rūpīgi jāanalizē hipotētiska pretēja situācija, proti, kā uzņēmums rīkotos bez atbalsta.

(69)

Uzņēmums pabeidza projektu 2012. gada oktobrī, nesaņēmis atbalsta maksājumus. Pamatojoties uz sniegto informāciju un pierādījumiem, Iestāde neuzskata, ka Finnfjord patiešām apsvēra iespēju pārtraukt projektu, mazināt tā apmēru vai apturēt projektu pēc 2011. gada februāra laikposmā līdz tā pabeigšanai 2012. gada oktobrī. Precīzāk sakot un atsaucoties uz 2012. gada 25. septembra valdes sēdē izdarītajiem secinājumiem, var konstatēt, ka uzņēmums pārmērīgi lielo izmaksu dēļ nopietni neapsvēra iespēju pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atlikt projekta īstenošanu vai samazināt tā apmēru. Valdes 2012. gada 25. septembra sanāksmes protokolā teikts, ka Finnfjord grasījās lūgt SNN papildu finansējumu aizdevuma veidā, kā arī papildu atbalstu no Enova un IN un ka jebkurš iespējamais atbalsts tiktu izmantots, lai tieši mazinātu aizdevumu, ko Finnfjord vēlējās saņemt no SNN.

(70)

Šis konstatējums, šķiet, apstiprinās uzņēmuma piezīmēs attiecībā uz Iestādes lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Lai gan uzņēmums norāda, ka tam nepieciešams papildu finansējums NOK [80–95] apmērā, un apgalvo, ka situācija, kādā uzņēmums bija nonācis, liecina par to, ka uzņēmums apsvēra iespēju pārtraukt projektu, šī informācija ir pretrunā citiem uzņēmuma apgalvojumiem, kuros tas atsaucas uz brīvas gribas trūkumu (sk. 42. apsvērumu iepriekš tekstā), kā arī, kas ir visbūtiskākais, faktam, ka Finnfjord pabeidza projektu bez atbalsta.

(71)

Ja uzņēmums uzskatīja, ka tam nav citu iespēju, kā vien turpināt projektu, atbalsts nesniegtu uzņēmumam stimulu, jo uzņēmums būtu pabeidzis projektu gan ar atbalstu, gan arī bez tā. Citiem vārdiem sakot, hipotētiskais scenārijs ir tāds, ka Finnfjord pabeidz projektu bez kavēšanas un bez apmēra samazināšanas arī bez atbalsta.

(72)

Iestādi nepārliecina arguments, ka atbalsts veicināja finansējuma paketes saņemšanu NOK [80–95] miljonu apmērā un bija nepieciešams jo īpaši, lai saņemtu NOK [45–60] miljonu aizdevumu no SNN. Pat ja SNN aizdevumā bija nosacījums, ka tiek saņemts NOK 16 miljonu atbalsts no IN, finansējums (gan no SNN, gan arī no IN) tika saņemts bez Iestādes iepriekšēja apstiprinājuma attiecībā uz papildu atbalstu. Tas skaidri parāda aizdevumu un atbalsta dotācijas nodalāmību. Kreditors, kas izvirza atbalsta faktisku izmaksu kā nosacījumu papildu finansējuma piešķiršanai, pirms papildu aizdevuma izsniegšanas būtu sagaidījis Iestādes apstiprinājumu, ja tas būtu priekšnosacījums finansējuma paketes izveidei. Turklāt Iestādei sniegtā informācija nenorāda uz to, ka Finnfjord būtu nekavējoties jāatmaksā aizdevumi, ja Iestāde neapstiprinātu atbalstu.

(73)

Lai atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, tam jābūt nepieciešamam. No atbalsta nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku (45). Tomēr atbalstu papildu izmaksu segšanai, kas radušās neparedzētu ārēju apstākļu dēļ, ko nevar uzskatīt par attiecīgās saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku, var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (46).

(74)

Iestāde norāda, ka Finnfjord 2011. gada februārī, konstatējot izmaksu palielinājumu no NOK 511,66 miljoniem līdz NOK 700 miljoniem, nolēma turpināt īstenot projektu, nepieprasot papildu atbalstu. Tādējādi šīs izmeklēšanas objekts ir attiecīgo izmaksu palielinājums par NOK [80–95] miljoniem no NOK 700 miljoniem līdz NOK [aptuveni 800] miljoniem. Tas ir palielinājums par aptuveni […] %.

(75)

Pamatojoties uz sniegto informāciju, kā aprakstīts 22. apsvērumā iepriekš tekstā, izmaksu palielinājumu radīja esošo iekārtu pielāgošana, trīs esošo krāšņu pielāgošana, dūmvadu pielāgošana, turbīnas ēkas un citu ēku ietaises, ilgstošāks ražošanas apjoma samazinājums, nekā paredzēts, kā arī darbu un iekārtu uzstādīšanas pabeigšana. Šāds izmaksu palielinājums uzņēmumam bija jāņem vērā, plānojot šāda veida projektu, un tas uzskatāms par šādas saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Nevar uzskatīt, ka izmaksu palielinājumu izraisīja ārēji faktori un ka tie pēc būtības nav paredzami. Tādējādi uzskatāms, ka šī lieta atšķiras no Helguvík Aluminium Smelter lietas (47), uz ko atsaucas Finnfjord. Helguvík Aluminium Smelter lietā atbalsta saņēmējs saskārās ar grūtībām, cenšoties iegūt finansējumu ārkārtējās finanšu krīzes laikā 2008. gadā Islandē – šo apstākli noteikti var klasificēt kā neparedzamu ārēju faktoru. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ar paziņoto atbalsta pasākumu ierosina kompensēt Finnfjord izmaksas, ko radījis parastais uzņēmējdarbības risks saistībā ar uzņēmuma īstenoto projektu.

(76)

Iestāde atzīst, ka tās novērtējuma rezultāti, iespējams, būtu bijuši citādi, ja Norvēģijas iestādes tā vietā, lai ierosinātu divu konkrētu atbalsta summu izmaksu (no Enova un vēlāk no IN), būtu piešķīrušas atbalstu, ar kuru sedz konkrētu procentuālo daļu no projekta attiecināmajām izmaksām. Šāds risinājums ir īpaši piemērots, ja neparedzamās papildu izmaksas ir ļoti lielas, turklāt saistītas ar projekta novitāti, kā arī, ja šā iemesla dēļ izmaksas pēc savas būtības ir sarežģīti aprēķināt iepriekš. Tomēr šis arguments neder, ņemot vērā faktu kopumu, kas ir Iestādes rīcībā šajā lietā.

(77)

Iestāde uzsver, ka Norvēģijas iestāžu uzdevums ir uzskatāmi pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi, lai tiktu pieļauta atkāpe no EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem (48). Norvēģijas iestāžu (arī Finnfjord) sniegtie fakti un argumenti nav pārliecinājuši Iestādi, ka paziņotajam atbalstam no IN ir stimulējoša ietekme vai ka tas ir nepieciešams.

(78)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde ir secinājusi, ka paziņotajam IN atbalstam par labu Finnfjord nav stimulējošas ietekmes un ka tas nav nepieciešams. Tā kā šo iemeslu dēļ vien atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, Iestāde nevērtēs nedz šā atbalsta piemērotību, nedz arī samērīgumu.

6.   Secinājums: atbalsts nav saderīgs

(79)

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju, Iestāde ir secinājusi, ka ierosinātā IN dotācija NOK 16 miljonu apmērā par labu Finnfjord ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(80)

Iestāde ir secinājusi, ka šis atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību. Tāpēc Norvēģijas iestādēm nav atļauts to sniegt.

(81)

Iestāde pieprasa Norvēģijas iestādēm nekavējoties nosūtīt šā lēmuma kopiju Finnfjord,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Tiešā dotācija par labu Finnfjord NOK 16 miljonu apmērā, par ko Norvēģijas iestādes paziņoja 2013. gada 26. jūnijā, nav saderīga ar EEZ līguma darbību.

2.   Tāpēc šo atbalstu nav atļauts sniegt.

3.   Ar šo oficiālā izmeklēšanas procedūra tiek slēgta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2015. gada 8. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

kolēģijas locekle

Helga JÓNSDÓTTIR


(*)  Šajā lēmuma nekonfidenciālajā versijā ir izņemta informācija, uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Izņemtā informācija ir apzīmēta ar […]. Ja izņemti skaitļi, attiecīgā gadījumā norādīts intervāls, kurā ir šie skaitļi.

(1)  OV C 278, 22.9.2011., 6. lpp., kā arī EEZ papildinājums Nr. 51, 22.9.2011., 1. lpp.

(2)  Lietas Nr. 676810, Nr. 676812, Nr. 676814–676816, Nr. 676819, Nr. 676822, Nr. 676823, Nr. 676825–676827, Nr. 676829 un Nr. 676832–676834.

(3)  Lieta Nr. 677212.

(4)  Lietas Nr. 680603–680605 un Nr. 680866–680868.

(5)  Lieta Nr. 681073.

(6)  Lietas Nr. 683806, Nr. 683807, Nr. 683809, Nr. 683810, Nr. 683813, Nr. 683814, Nr. 683817 un Nr. 683819.

(7)  Lieta Nr. 686086.

(8)  Lieta Nr. 700230.

(9)  OV C 108, 10.4.2014., 2. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 22, 10.4.2014., 19. lpp.

(10)  Finnfjord nedatēta vēstule, ko Iestāde reģistrēja 2014. gada 16. aprīlī (lieta Nr. 705906).

(11)  Lieta Nr. 708022.

(12)  Lieta Nr. 710453.

(13)  Lieta Nr. 723413–723421 un Nr. 723424.

(14)  Lieta Nr. 725001.

(15)  Lieta Nr. 726975–726980 un Nr. 726985.

(16)  Lieta Nr. 726981.

(17)  Lieta Nr. 729928.

(18)  LOV 2003-12-19-130 Lov om Innovasjon Norge.

(19)  Norvēģu valodā Statsforetak. Enova darbību organizē saskaņā ar 1991. gada 30. augusta Likumu Nr. 71 par valsts uzņēmumiem.

(20)  EBTA Uzraudzības iestādes 2006. gada 3. maija Lēmums Nr. 125/06/COL par Norvēģijas Enerģētikas fondu (Norvēģija) (OV L 189, 17.7.2008., 36. lpp.) un EEZ papildinājums Nr. 43, 17.7.2008., 1. lpp.

(21)  OV C 314, 27.10.2011., 4. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 58, 27.10.2011., 2. lpp.

(22)  Konkursa par atbalsta saņemšanu no Enerģētikas fonda shēmas noteikumi ir aprakstīti Iestādes Lēmuma Nr. 248/11/COL (minēts iepriekš tekstā) 27.–36. punktā.

(23)  Sk. Iestādes Lēmuma Nr. 248/11/COL (minēts iepriekš tekstā) 37. punktu.

(24)  Pieejams Finnfjord tīmekļa vietnē: http://www.finnfjord.no/weve_got_the_power.

(25)  Norvēģijas iestāžu 2013. gada 18. septembra vēstule (lieta Nr. 683806). Iestādes tulkojums: “Eventuelle tilskudd/lån fra Enova og Innovasjon Norge, vil gå til direkte reduksjon av omsøkte likviditetslån.

(26)  IN norādīja šādi: “Kad Finnfjord […] iesniedza pieteikumu finansējuma saņemšanai NOK [80–95] miljonu apmērā, [SNN] jau bija apstiprinājusi aizdevumu par šādu summu, taču [IN] nebija pieņemami šā aizdevuma nodrošinājuma nosacījumi”, IN2013. gada 18. septembra vēstule Iestādei, 12. lpp.

(27)  Norvēģijas starpbanku procentu likme.

(28)  Šo atbalstu Iestāde apstiprināja ar Lēmumu Nr. 304/13/COL (OV C 330, 14.11.2013., 7. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 63, 14.11.2013., 5. lpp.).

(29)  OV L 144, 10.6.2010., 1. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 29, 10.6.2010., 1. lpp.

(30)  Lēmums Nr. 344/09/COL Helguvík Aluminium Smelter lietā (OV C 294, 3.12.2009., 17. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 64, 3.12.2009., 10. lpp.).

(31)  Cita starpā Iestādes Lēmums Nr. 503/08/COL Test Centre Mongstad lietā (OV C 297, 20.11.2008., 11. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 69, 20.11.2008., 2. lpp.) un Komisijas lēmums lietā Nr. 117/2007, Decontamination of the site “Neue Maxhütte Stahlwerke GmbH” by “57 Profi-Start GmbH” (OV C 275, 16.11.2007., 2. lpp.).

(32)  Spriedums lietā E-6/98 Norvēģija/EBTA Uzraudzības iestāde, 1999, judikatūras krājums 76. lpp., 59. punkts; spriedums lietā 730/79 Philip Morris/Komisija EU:C:1980:209, 11. punkts, kurā atzīts: “Ja valsts piešķirtais finanšu atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms, ka atbalsts ir ietekmējis šo tirdzniecību.”

(33)  Kā aprakstīts Iestādes Lēmumā Nr. 39/11/COL (minēts iepriekš tekstā).

(34)  Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.), kura iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā.

Sk. tajā laikā piemērojamās VGAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopā ar 7. panta 1. punktu.

VGAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts šādi: “Šo regulu nepiemēro individuālam atbalstam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts kā ad hoc atbalsts vai saskaņā ar atbalsta shēmu, ja šā atbalsta bruto dotāciju ekvivalents pārsniedz šādas robežvērtības: (…) b) ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai: 7,5 miljoni euro vienam uzņēmuma vienā ieguldījumu projektā;”.

(35)  VGAR 7. panta 1. punktā noteikts šādi: “Lai noteiktu to, vai ir ievērotas 6. pantā noteiktās atsevišķās robežvērtības attiecībā uz paziņošanu un II nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, jāņem vērā valsts atbalsta pasākumu kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem.”

(36)  Vēl nav publicētas OV vai EEZ papildinājumā, bet ir pieejamas Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(37)  VEAP 237. punkts.

(38)  VEAP 237. punkts.

(39)  VEAP 238. punkts. Iestāde norāda, ka tā piemēros VAP atbalstam, kas piešķirts, pamatojoties uz apstiprinātām atbalsta shēmām, ja tai tiks lūgts pieņemt lēmumus pēc dienas, kad jāsāk piemērot VEAP. Tomēr Iestāde uzskata, ka šajā gadījumā paziņotais atbalsts nav piešķirts, pamatojoties uz Iestādes apstiprinātu atbalsta shēmu.

(40)  VEAP 14. punkta 2. apakšpunktā termins “energoefektivitāte” definēts kā ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.

(41)  VEAP 139. un 44. punkts. Sk. arī VAP 171.–173. punktu, kā arī 27.–29. punktu.

(42)  VEAP 44. punkts. Sk. arī VAP 142. punktu.

(43)  VEAP 45. punkts. Sk. arī VAP 143. punktu.

(44)  Spriedums lietā T-162/06, Kronoply/Komisija, EU:T:2009:2, 85. punkts. Apstiprināts pēc apelācijas lietā C-117/09 P, Kronoply/Komisija, EU:C:2010:370.

(45)  VEAP 44. punkts.

(46)  Spriedums lietā T-162/06, Kronoply/Komisija, EU:T:2009:2, 88. punkts.

(47)  Minēts iepriekš tekstā.

(48)  Spriedums lietā C-106/09 P, Komisija/Gibraltāra un Apvienotās Karalistes valdība, EU:C:2011:732, 147. punkts; spriedums lietā C-372/97, Itālija/Komisija, EU:C:2004:234, 81. punkts; spriedums lietā C-364/90, Itālija/Komisija, EU:C:1993:157, 20. punkts; spriedums lietā T-68/03, Olympiaki Aeroporia Ypiresies AE/Komisija, EU:T:2007:253, 34. punkts.


Top