6.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/30

(1)

Direktīvā 2013/36/ES, un jo īpaši tās 74. pantā, ir noteikts, ka iestādēs ir jābūt noturīgai pārvaldības kārtībai un efektīviem procesiem esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem. Šai kārtībai un procesiem ir jābūt vispusīgiem un samērīgiem ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Tajos cita starpā jāņem vērā konkrētie riski, kas noteikti Direktīvas 79. līdz 87. pantā. Kārtību un procesus kompetentās iestādes novērtē kā daļu no uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa saskaņā ar Direktīvas 97. pantu. Noteiktos riskus iestādes ņem vērā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā saskaņā ar Direktīvas 73. pantu.

(2)

Ar Direktīvu 2013/36/ES izveidotajā prudenciālās uzraudzības sistēmā paredzēts, ka visas iestādes nosaka visus darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Kritērijos, kurus izmanto, lai novērtētu darbinieku profesionālās darbības ietekmes uz riska profilu būtiskumu, būtu jāņem vērā darbinieku iespējamā ietekme uz iestādes riska profilu, pamatojoties uz viņu pilnvarām un pienākumiem un iestādes riska un darbības rādītājiem. Veicot novērtējumu, būtu jāņem vērā iestādes iekšējā organizācija, darbības veids, mērogs un sarežģītība. Kritērijos būtu pilnībā jāatspoguļo visi riski, kuriem iestāde vai grupa ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Tam vajadzētu arī palīdzēt iestādēm noteikt pienācīgus stimulus saistībā ar atalgojuma politiku, lai nodrošinātu darbinieku piesardzīgu uzvedību, un tam būtu jānodrošina, ka to darbinieku noteikšana, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, atspoguļo dažādu darbību riska līmeni iestādē.

(3)

Eiropas Banku iestāde (EBI) 2012. gadā publicēja apsekojuma rezultātus par to, kā valsts līmenī tiek īstenotas un praksē piemērotas Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas sagatavotās pamatnostādnes par atalgojuma politiku un praksi (“EBUK pamatnostādnes”), kurās ir iekļauti vispārīgi kritēriji par darbinieku ietekmes būtiskuma novērtēšanu uz iestādes riska profilu. Apsekojums liecina, ka tas, kā iestādes un kompetentās iestādes īsteno atalgojuma noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2), nenodrošina pietiekamu saskaņotības pakāpi. Atalgojuma prakse joprojām ir nesamērīgi dažāda, un jo īpaši kritērijos, ko izmanto darbinieku noteikšanai, ne vienmēr pietiekami ņemta vērā darbinieku profesionālās darbības ietekme uz iestādes riska profilu. Joprojām raksturīgas ievērojamas to pieeju atšķirības, kuras dažādas iestādes un dalībvalstis izmanto, lai noteiktu minētos darbiniekus. Tāpēc šajos regulatīvajos tehniskajos standartos vajadzētu izmantot pieredzi, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2006/48/EK un EBUK pamatnostādnes, un censties panākt lielāku saskaņotību. EBI sagatavos jaunas pamatnostādnes par saprātīgu atalgojuma politiku, kas atbilst principiem, kuri izklāstīti Direktīvā 2013/36/ES, saskaņā ar Direktīvas 75. panta 2. punktu.

(4)

Būtu jāparedz skaidri kvalitātes un attiecīgi kvantitātes kritēriji, lai noteiktu galvenās to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, nodrošinot saskaņotu pieeju visā Savienībā un aptverot kopīgu svarīgāko risku kopumu. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 2. punktu visām to darbinieku kategorijām, kas noteiktas, izmantojot minētos kritērijus, jābūt tādu darbinieku kategorijām, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Iestādēm būtu jāņem vērā arī savu riska novērtējumu rezultāti iekšējās procedūrās. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina pilnīga visu tādu darbinieku noteikšana, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(5)

Vadības struktūras locekļiem ir uzticēta galīgā atbildība par iestādi, tās stratēģiju un darbībām, tāpēc tiem vienmēr var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas attiecas gan uz vadības struktūras locekļiem kā vadības funkcijas veicējiem, kas pieņem lēmumus, gan kā uz uzraudzības veicējiem, kas uzrauga lēmumu pieņemšanas procesu un apstrīd pieņemtos lēmumus.

(6)

Augstākā vadība un augstākā līmeņa darbinieki, kas ir atbildīgi par būtiskām uzņēmējdarbības vienībām, par konkrētu riska kategoriju pārvaldību, piemēram, likviditāti, operacionālo vai procentu likmju risku, un par kontroles darbībām iestādē, ir atbildīgi par uzņēmuma ikdienas vadību, tā riskiem vai tā kontroles darbībām. Tas nozīmē uzņemties atbildību par stratēģiskiem vai citiem būtiskiem lēmumiem par uzņēmuma darbību vai izmantoto kontroles sistēmu. Uzņēmuma riski un to pārvaldības veids ir visbūtiskākie iestādes riska profila faktori.

(7)

Papildus tiem darbiniekiem, kas ir atbildīgi par jaunas uzņēmējdarbības izveidi, tie, kas atbild par iekšējo atbalstu, kas ir būtisks uzņēmējdarbības veikšanai, un ir pilnvaroti pieņemt lēmumus minētajās jomās, pakļauj iestādi būtiskam operacionālajam riskam un citiem riskiem. Tādēļ darbinieku profesionālajai darbībai, pildot šos pienākumus, ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(8)

Kredītrisku un tirgus risku parasti uzņemas, lai izveidotu uzņēmējdarbību, tādēļ to darbību ietekmi uz riska profilu, kas rada minētos riskus, var novērtēt, izmantojot kritērijus, kuru pamatā ir pilnvaru ierobežojumi, ko aprēķina vismaz reizi gadā, pamatojoties uz kapitāla rādītājiem un regulatīvām vajadzībām izmantotajām pieejām, vienlaikus kredītriskiem piemērojot de minimis robežvērtību, lai nodrošinātu kritēriju samērīgu piemērošanu mazajās iestādēs.

(9)

Kritērijos, ko izmanto, lai noteiktu darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, būtu jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3) dažām iestādēm var nepiemērot prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli un ka iestādēs, kuras izmanto dažādas pieejas, lai aprēķinātu kapitāla prasības, ierobežojumi ir noteikti dažādos veidos.

(10)

Ņemot vērā to, ka lēmumu rezultātus bieži ietekmē darbinieki, kuri ierosina lēmumu, savukārt formālās lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir uzticētas augstāka līmeņa darbiniekiem vai komitejām, kritērijos būtu jāņem vērā būtiskie elementi šādos lēmumu pieņemšanas procesos.

(11)

Darbinieki vadošā amatā ir atbildīgi par uzņēmuma darbību tajā jomā, kas ir to pārvaldībā. Tāpēc piemērotiem kritērijiem būtu jānodrošina, lai kā tādi darbinieki, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, tiktu noteikti darbinieki, kas ir atbildīgi par darbinieku grupām, kuru darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas ietver situācijas, kad to vadībā strādājošu atsevišķu darbinieku darbībai atsevišķi nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, bet kopējam to darbības diapazonam varētu būt šāda ietekme.

(12)

Papildus kvalitātes kritērijiem būtu jāparedz attiecīgi kvantitātes kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Piešķirtais kopējais atalgojums principā ir atkarīgs no darbinieku ieguldījuma, kas vajadzīgs, lai veiksmīgi sasniegtu iestādes uzņēmējdarbības mērķus, un tādējādi – no darbinieku atbildības, pienākumiem, spējām un prasmēm un iestādes un darbinieku veikto darbību rezultāta. Ja darbiniekam piešķirtais kopējais atalgojums pārsniedz atbilstošo robežvērtību, ir pamatoti uzskatīt, ka tas ir saistīts ar darbinieka ieguldījumu iestādes darbības mērķu sasniegšanā un ar darbinieka profesionālās darbības ietekmi uz iestādes riska profilu. Tādēļ ir lietderīgi balstīt minētos kvantitātes kritērijus uz kopējo atalgojumu, ko darbinieks saņem, gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret citiem darbiniekiem tajā pašā iestādē. Piemērojot minētos kvantitātes kritērijus, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā tas, ka dažādās jurisdikcijās ir atšķirīgi samaksas līmeņi. Būtu jāparedz skaidras un atbilstošas robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ņemot vērā datus, ko savākusi EBI un kompetentās iestādes. Šie kvantitātes kritēriji veido pamatotu pieņēmumu, ka darbiniekiem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tomēr šādus pieņēmumus, kuru pamatā ir kvantitātes kritēriji, nevajadzētu piemērot, ja, pamatojoties uz papildu objektīviem nosacījumiem, iestādes nosaka, ka darbiniekiem faktiski nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Lai nodrošinātu minēto kritēriju efektīvu un saskaņotu piemērošanu, kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina tādu darbinieku izslēgšana, kuriem ir vislielākā izpeļņa un kuri noteikti saskaņā ar šiem kritērijiem. Par darbiniekiem, kuriem piešķirtais atalgojums ir vairāk nekā EUR 1 000 000 (personas ar lieliem ienākumiem), kompetentajām iestādēm būtu jāinformē EBI, pirms izslēgšana tiek apstiprināta, lai nodrošinātu minēto kritēriju saskaņotu piemērošanu, jo īpaši šādos ārkārtas apstākļos. Tomēr noteikšanas procesam, tostarp izslēgšanas piemērošanai, vienmēr būtu jāveic uzraudzības pārbaude saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktu.

(13)

Tas, ka darbinieki ir tajā pašā atalgojuma grupā kā augstākā vadība vai tās personas, kas uzņemas risku, arī var būt rādītājs, ka darbinieka profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Nosakot grupu, nebūtu jāņem vērā atalgojums, kuru maksā darbiniekiem, kas veic kontroli un atbalsta darbības, un vadības struktūras locekļiem, kas veic uzraudzību. Piemērojot šo kritēriju, būtu jāņem vērā tas, ka dažādās jurisdikcijās ir atšķirīgi samaksas līmeņi. Iestādēm būtu jādod iespēja pierādīt, ka darbiniekiem, kuri ietilpst minētajā atalgojuma grupā, bet neatbilst nevienam kvalitātes vai citam kvantitātes kritērijam, nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Izslēdzot darbiniekus ar augstu kopējā atalgojuma līmeni no šā kritērija, uz viņiem būtu jāattiecina paziņošanas procedūra, kas ļautu savlaicīgi veikt uzraudzības pārbaudi, lai nodrošinātu šā kritērija konsekventu piemērošanu.

(14)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka iestādes saglabā dokumentāciju par novērtējumu un darbiniekiem, par kuriem ir atzīts, ka viņu profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz riska profilu, lai kompetentā iestāde un revidenti varētu pārskatīt novērtējumu. Dokumentācijā būtu jāiekļauj arī informācija par tiem darbiniekiem, kas ir noteikti saskaņā ar kritērijiem, kuru pamatā ir viņu atalgojums, bet par kuriem ir atzīts, ka viņu profesionālajai darbībai nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu.

(15)

Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI ir iesniegusi Komisijai.

(16)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu,

1)

darbinieks ir vadības struktūras kā vadības funkcijas veicējas loceklis;

2)

darbinieks ir vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas veicējas loceklis;

3)

darbinieks ir augstākās vadības loceklis;

4)

darbinieks ir atbildīgs un pārskatatbildīgs vadības struktūrai par neatkarīgo riska pārvaldības funkcijas, atbilstības funkcijas un iekšējās revīzijas funkcijas darbību;

5)

darbiniekam ir uzticēta vispārēja atbildība par riska pārvaldību uzņēmējdarbības vienībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. panta 1. punkta 3) apakšpunktā un kurai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu ir bijis iedalīts iekšējais kapitāls, kas veido vismaz 2 % no iestādes iekšējā kapitāla (“būtiska uzņēmējdarbības vienība”);

6)

darbinieks vada būtisku uzņēmējdarbības vienību;

7)

darbiniekam ir uzticēta vadības atbildība vienā no 4) punktā minētajām funkcijām vai būtiskā uzņēmējdarbības vienībā un tas ir tieši pakļauts darbiniekam, kas noteikts saskaņā ar 4) vai 5) punktu;

8)

darbiniekam ir uzticēta vadības atbildība būtiskā uzņēmējdarbības vienībā, un tas ir tieši pakļauts darbiniekam, kas vada minēto vienību;

9)

darbinieks vada struktūrvienību, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, finansēm, tostarp nodokļiem un budžeta plānošanu, cilvēkresursiem, atalgojuma politiku, informācijas tehnoloģijām vai ekonomikas analīzi;

10)

darbinieks ir atbildīgs par tādu komiteju vai ir tādas komitejas loceklis, kas ir atbildīga par Direktīvas 2013/36/ES 79. līdz 87. pantā paredzēto riska kategoriju pārvaldību, izņemot kredītrisku un tirgus risku;

11)

attiecībā uz kredītriska riska darījumiem, kuru nominālvērtība uz vienu darījumu veido 0,5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un ir vismaz EUR 5 miljoni, darbinieks:

12)

attiecībā uz iestādi, uz kuru neattiecas izņēmums par maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. pantā, darbinieks:

13)

darbiniekam ir vadības atbildība par tādu darbinieku grupu, kuriem ir atsevišķas pilnvaras noslēgt darījumus iestādes vārdā, un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

14)

attiecībā uz lēmumiem, ar ko apstiprina vai aizliedz jaunu produktu ieviešanu, darbinieks:

15)

darbiniekam ir vadības atbildība par darbinieku, kurš atbilst vienam no 1) līdz 14) punktā izklāstītajiem kritērijiem.

a)

darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā ir piešķirts kopējais atalgojums EUR 500 000 vai vairāk;

b)

darbinieks ietilpst 0,3 % no darbinieku skaita, kas noapaļots uz augšu līdz nākamajam veselajam skaitlim, kam iepriekšējā finanšu gadā piešķirts vislielākais kopējais atalgojums;

c)

darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā tika piešķirts kopējais atalgojums, kas ir vienāds vai lielāks nekā mazākais minētajā finanšu gadā augstākās vadības loceklim piešķirtais kopējais atalgojums vai atbilst kādam no kritērijiem, kuri minēti 3. panta 1), 3), 5), 6), 8), 11), 12), 13) vai 14) punktā.

a)

veic tikai profesionālo darbību un tam/tai ir pilnvaras uzņēmējdarbības vienībā, kura nav būtiska uzņēmējdarbības vienība; vai

b)

darbiniekam vai darbinieku kategorijai, kurā darbinieks ietilpst, nav būtiskas ietekmes uz būtiskas uzņēmējdarbības vienības riska profilu, veicot profesionālo darbību.